ଶ୍ରୀମଦ୍ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ରାମାଯଣେ ବାଲକାଣ୍ଡମ୍ ।
ଅଥ ପଞ୍ଚପଞ୍ଚାଶସ୍ସର୍ଗଃ ।
ତତସ୍ତାନାକୁଲାନ୍ ଦୃଷ୍ଟ୍ଵା ଵିଶ୍ଵାମିତ୍ରାସ୍ତ୍ରମୋହିତାନ୍ ।
ଵସିଷ୍ଠଶ୍ଚୋଦଯାମାସ କାମଧୁକ୍ ସୃଜ ଯୋଗତଃ ॥ 1 ॥
ତସ୍ଯାହୁମ୍ଭାରଵାଜ୍ଜାତାଃ କାମ୍ଭୋଜା ରଵିସନ୍ନିଭାଃ ।
ଊଧସସ୍ତ୍ଵଥ ସଞ୍ଜାତାଃ ପପ୍ଲଵାଶ୍ଶସ୍ତ୍ରପାଣଯଃ ॥ 2 ॥
ଯୋନିଦେଶାଚ୍ଚ ଯଵନାଶ୍ଶକୃଦ୍ଦେଶାଚ୍ଛକା ସ୍ତଥା ।
ରୋମକୂପେଷୁ ଚ ମ୍ଲେଚ୍ଛା ହାରୀତାସ୍ସକିରାତକାଃ ॥ 3 ॥
ତୈସ୍ତୈର୍ନିଷୂଦିତଂ ସର୍ଵଂ ଵିଶ୍ଵାମିତ୍ରସ୍ଯ ତତ୍କ୍ଷଣାତ୍ ।
ସପଦାତିଗଜଂ ସାଶ୍ଵଂ ସରଥଂ ରଘୁନନ୍ଦନ ॥ 4 ॥
ଦୃଷ୍ଟ୍ଵା ନିଷୂଦିତଂ ସୈନ୍ଯଂ ଵସିଷ୍ଠେନ ମହାତ୍ମନା ।
ଵିଶ୍ଵାମିତ୍ରସୁତାନାଂ ଚ ଶତଂ ନାନାଵିଧାଯୁଧମ୍ ॥ 5 ॥
ଅଭ୍ଯଧାଵତ୍ସୁସଙ୍କୃଦ୍ଧଂ ଵସିଷ୍ଠଂ ଜପତାଂ ଵରମ୍ ।
ହୁଙ୍କାରେଣୈଵ ତାନ୍ ସର୍ଵାନ୍ ଦଦାହ ଭଗଵାନ୍ ଋଷିଃ ॥ 6 ॥
ତେ ସାଶ୍ଵରଥପାଦାତା ଵସିଷ୍ଠେନ ମହାତ୍ମନା ।
ଭସ୍ମୀକୃତା ମୁହୂର୍ତେନ ଵିଶ୍ଵାମିତ୍ରସୁତା ସ୍ତଦା ॥ 7 ॥
ଦୃଷ୍ଟ୍ଵା ଵିନାଶିତାନ୍ ପୁତ୍ରାନ୍ ବଲଂ ଚ ସୁମହାଯଶାଃ ।
ସଵ୍ରୀଡଶ୍ଚିନ୍ତଯାଽଵିଷ୍ଟୋ ଵିଶ୍ଵାମିତ୍ରୋଽଭଵତ୍ତଦା ॥ 8 ॥
ସମୁଦ୍ର ଇଵ ନିର୍ଵେଗୋ ଭଗ୍ନଦଂଷ୍ଟ୍ର ଇଵୋରଗଃ ।
ଉପରକ୍ତ ଇଵାଦିତ୍ଯସ୍ସଦ୍ଯୋ ନିଷ୍ପ୍ରଭତାଂ ଗତଃ ॥ 9 ॥
ହତପୁତ୍ରବଲୋ ଦୀନୋ ଲୂନପକ୍ଷ ଇଵ ଦ୍ଵିଜଃ ।
ହତଦର୍ପୋ ହତୋତ୍ସାହୋ ନିର୍ଵେଦଂ ସମପଦ୍ଯତ ॥ 10 ॥
ସ ପୁତ୍ରମେକଂ ରାଜ୍ଯାଯ ପାଲଯେତି ନିଯୁଜ୍ଯ ଚ ।
ପୃଥିଵୀଂ କ୍ଷତ୍ରଧର୍ମେଣ ଵନମେଵାନ୍ଵପଦ୍ଯତ ॥ 11 ॥
ସ ଗତ୍ଵା ହିମଵତ୍ପାର୍ଶ୍ଵଂ କିନ୍ନରୋରଗସେଵିତମ୍ ।
ମହାଦେଵପ୍ରସାଦାର୍ଥଂ ତପସ୍ତେପେ ମହାତପାଃ ॥ 12 ॥
କେନଚିତ୍ତ୍ଵଥ କାଲେନ ଦେଵେଶୋ ଵୃଷଭଧ୍ଵଜଃ ।
ଦର୍ଶଯାମାସ ଵରଦୋ ଵିଶ୍ଵାମିତ୍ରଂ ମହାବଲମ୍ ॥ 13 ॥
କିମର୍ଥଂ ତପ୍ଯସେ ରାଜନ୍ ବ୍ରୂହି ଯତ୍ତେ ଵିଵକ୍ଷିତମ୍ ।
ଵରଦୋଽସ୍ମି ଵରୋ ଯସ୍ତେ କାଙ୍କ୍ଷିତସ୍ସୋଽଭିଧୀଯତାମ୍ ॥ 14 ॥
ଏଵମୁକ୍ତସ୍ତୁ ଦେଵେନ ଵିଶ୍ଵାମିତ୍ରୋ ମହାତପାଃ ।
ପ୍ରଣିପତ୍ଯ ମହାଦେଵମିଦଂ ଵଚନମବ୍ରଵୀତ୍ ॥ 15 ॥
ଯଦି ତୁଷ୍ଟୋ ମହାଦେଵ ଧନୁର୍ଵେଦୋ ମମାନଘ ।
ସାଙ୍ଗୋପାଙ୍ଗୋପନିଷଦସ୍ସରହସ୍ଯଃ ପ୍ରଦୀଯତାମ୍ ॥ 16 ॥
ଯାନି ଦେଵେଷୁ ଚାସ୍ତ୍ରାଣି ଦାନଵେଷୁ ମହର୍ଷିଷୁ ।
ଗନ୍ଧର୍ଵଯକ୍ଷରକ୍ଷସ୍ସୁ ପ୍ରତିଭାନ୍ତୁ ମମାନଘ ॥ 17 ॥
ତଵ ପ୍ରସାଦାଦ୍ଭଵତୁ ଦେଵଦେଵମମେପ୍ସିତମ୍ ।
ଏଵମସ୍ତ୍ଵିତି ଦେଵେଶୋ ଵାକ୍ଯମୁକ୍ତ୍ଵା ଗତସ୍ତଦା ॥ 18 ॥
ପ୍ରାପ୍ଯ ଚାସ୍ତ୍ରାଣି ରାଜର୍ଷିର୍ଵିଶ୍ଵାମିତ୍ରୋ ମହାବଲଃ ।
ଦର୍ପେଣ ମହତା ଯୁକ୍ତୋ ଦର୍ପପୂର୍ଣୋଽଭଵତ୍ତଦା ॥ 19 ॥
ଵିଵର୍ଧମାନୋ ଵୀର୍ଯେଣ ସମୁଦ୍ର ଇଵ ପର୍ଵଣି ।
ହତମେଵ ତଦା ମେନେ ଵସିଷ୍ଠମୃଷିସତ୍ତମମ୍ ॥ 20 ॥
ତତୋ ଗତ୍ଵାଽଽଶ୍ରମପଦଂ ମୁମୋଚାସ୍ତ୍ରାଣି ପାର୍ଥିଵଃ ।
ଯୈସ୍ତତ୍ତପୋଵନଂ ସର୍ଵଂ ନିର୍ଦଗ୍ଧଂ ଚାସ୍ତ୍ରତେଜସା ॥ 21 ॥
ଉଦୀର୍ଯମାଣମସ୍ତ୍ରଂ ତଦ୍ଵିଶ୍ଵାମିତ୍ରସ୍ଯ ଧୀମତଃ ।
ଦୃଷ୍ଟ୍ଵା ଵିପ୍ରଦ୍ରୁତାସ୍ସର୍ଵେ ମୁନଯଶ୍ଶତଶୋ ଦିଶଃ ॥ 22 ॥
ଵସିଷ୍ଠସ୍ଯ ଚ ଯେ ଶିଷ୍ଯାସ୍ତଥୈଵ ମୃଗପକ୍ଷିଣଃ ।
ଵିଦ୍ରଵନ୍ତି ଭଯାଦ୍ଭୀତା ନାନାଦିଗ୍ଭ୍ଯସ୍ସହସ୍ରଶଃ ॥ 23 ॥
ଵସିଷ୍ଠସ୍ଯାଶ୍ରମପଦଂ ଶୂନ୍ଯମାସୀନ୍ମହାତ୍ମନଃ ।
ମୁହୂର୍ତମିଵ ନିଶ୍ଶବ୍ଦମାସୀଦିରିଣସନ୍ନିଭମ୍ ॥ 24 ॥
ଵଦତୋ ଵୈ ଵସିଷ୍ଠସ୍ଯ ମା ଭୈରିତି ମୁହୁର୍ମୁହୁଃ ।
ନାଶଯାମ୍ଯଦ୍ଯ ଗାଧେଯଂ ନୀହାରମିଵ ଭାସ୍କରଃ ॥ 25 ॥
ଏଵମୁକ୍ତ୍ଵା ମହାତେଜା ଵସିଷ୍ଠୋ ଜପତାଂ ଵରଃ ।
ଵିଶ୍ଵାମିତ୍ରଂ ତଦା ଵାକ୍ଯଂ ସରୋଷମିଦମବ୍ରଵୀତ୍ ॥ 26 ॥
ଆଶ୍ରମଂ ଚିରସମ୍ଵୃଦ୍ଧଂ ଯଦ୍ଵିନାଶିତଵାନସି ।
ଦୁରାଚାରୋଽସି ତନ୍ମୂଢ ତସ୍ମାତ୍ତ୍ଵଂ ନ ଭଵିଷ୍ଯସି ॥ 27 ॥
ଇତ୍ଯୁକ୍ତ୍ଵା ପରମକ୍ରୁଦ୍ଧୋ ଦଣ୍ଡମୁଦ୍ଯମ୍ଯ ସତ୍ଵରଃ ।
ଵିଧୂମମିଵ କାଲାଗ୍ନିଂ ଯମଦଣ୍ଡମିଵାପରମ୍ ॥ 28 ॥
ଇତ୍ଯାର୍ଷେ ଶ୍ରୀମଦ୍ରାମାଯଣେ ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ଆଦିକାଵ୍ଯେ ବାଲକାଣ୍ଡେ ପଞ୍ଚପଞ୍ଚାଶସ୍ସର୍ଗଃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha pañcapañcāśassargaḥ |
tatastānākulān dṛṣṭvā viśvāmitrāstramohitān |
vasiṣṭhaścodayāmāsa kāmadhuk sṛja yogataḥ || 1 ||
tasyāhumbhāravājjātāḥ kāmbhojā ravisannibhāḥ |
ūdhasastvatha sañjātāḥ paplavāśśastrapāṇayaḥ || 2 ||
yonideśācca yavanāśśakṛddeśācchakā stathā |
romakūpeṣu ca mlecchā hārītāssakirātakāḥ || 3 ||
taistairniṣūditaṃ sarvaṃ viśvāmitrasya tatkṣaṇāt |
sapadātigajaṃ sāśvaṃ sarathaṃ raghunandana || 4 ||
dṛṣṭvā niṣūditaṃ sainyaṃ vasiṣṭhena mahātmanā |
viśvāmitrasutānāṃ ca śataṃ nānāvidhāyudham || 5 ||
abhyadhāvatsusaṅkṛddhaṃ vasiṣṭhaṃ japatāṃ varam |
huṅkāreṇaiva tān sarvān dadāha bhagavān ṛṣiḥ || 6 ||
te sāśvarathapādātā vasiṣṭhena mahātmanā |
bhasmīkṛtā muhūrtena viśvāmitrasutā stadā || 7 ||
dṛṣṭvā vināśitān putrān balaṃ ca sumahāyaśāḥ |
savrīḍaścintayā'viṣṭo viśvāmitro'bhavattadā || 8 ||
samudra iva nirvego bhagnadaṃṣṭra ivoragaḥ |
uparakta ivādityassadyo niṣprabhatāṃ gataḥ || 9 ||
hataputrabalo dīno lūnapakṣa iva dvijaḥ |
hatadarpo hatotsāho nirvedaṃ samapadyata || 10 ||
sa putramekaṃ rājyāya pālayeti niyujya ca |
pṛthivīṃ kṣatradharmeṇa vanamevānvapadyata || 11 ||
sa gatvā himavatpārśvaṃ kinnaroragasevitam |
mahādevaprasādārthaṃ tapastepe mahātapāḥ || 12 ||
kenacittvatha kālena deveśo vṛṣabhadhvajaḥ |
darśayāmāsa varado viśvāmitraṃ mahābalam || 13 ||
kimarthaṃ tapyase rājan brūhi yatte vivakṣitam |
varado'smi varo yaste kāṅkṣitasso'bhidhīyatām || 14 ||
evamuktastu devena viśvāmitro mahātapāḥ |
praṇipatya mahādevamidaṃ vacanamabravīt || 15 ||
yadi tuṣṭo mahādeva dhanurvedo mamānagha |
sāṅgopāṅgopaniṣadassarahasyaḥ pradīyatām || 16 ||
yāni deveṣu cāstrāṇi dānaveṣu maharṣiṣu |
gandharvayakṣarakṣassu pratibhāntu mamānagha || 17 ||
tava prasādādbhavatu devadevamamepsitam |
evamastviti deveśo vākyamuktvā gatastadā || 18 ||
prāpya cāstrāṇi rājarṣirviśvāmitro mahābalaḥ |
darpeṇa mahatā yukto darpapūrṇo'bhavattadā || 19 ||
vivardhamāno vīryeṇa samudra iva parvaṇi |
hatameva tadā mene vasiṣṭhamṛṣisattamam || 20 ||
tato gatvā''śramapadaṃ mumocāstrāṇi pārthivaḥ |
yaistattapovanaṃ sarvaṃ nirdagdhaṃ cāstratejasā || 21 ||
udīryamāṇamastraṃ tadviśvāmitrasya dhīmataḥ |
dṛṣṭvā vipradrutāssarve munayaśśataśo diśaḥ || 22 ||
vasiṣṭhasya ca ye śiṣyāstathaiva mṛgapakṣiṇaḥ |
vidravanti bhayādbhītā nānādigbhyassahasraśaḥ || 23 ||
vasiṣṭhasyāśramapadaṃ śūnyamāsīnmahātmanaḥ |
muhūrtamiva niśśabdamāsīdiriṇasannibham || 24 ||
vadato vai vasiṣṭhasya mā bhairiti muhurmuhuḥ |
nāśayāmyadya gādheyaṃ nīhāramiva bhāskaraḥ || 25 ||
evamuktvā mahātejā vasiṣṭho japatāṃ varaḥ |
viśvāmitraṃ tadā vākyaṃ saroṣamidamabravīt || 26 ||
āśramaṃ cirasamvṛddhaṃ yadvināśitavānasi |
durācāro'si tanmūḍha tasmāttvaṃ na bhaviṣyasi || 27 ||
ityuktvā paramakruddho daṇḍamudyamya satvaraḥ |
vidhūmamiva kālāgniṃ yamadaṇḍamivāparam || 28 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe pañcapañcāśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे बालकाण्डम् ।
अथ पञ्चपञ्चाशस्सर्गः ।
ततस्तानाकुलान् दृष्ट्वा विश्वामित्रास्त्रमोहितान् ।
वसिष्ठश्चोदयामास कामधुक् सृज योगतः ॥ 1 ॥
तस्याहुम्भारवाज्जाताः काम्भोजा रविसन्निभाः ।
ऊधसस्त्वथ सञ्जाताः पप्लवाश्शस्त्रपाणयः ॥ 2 ॥
योनिदेशाच्च यवनाश्शकृद्देशाच्छका स्तथा ।
रोमकूपेषु च म्लेच्छा हारीतास्सकिरातकाः ॥ 3 ॥
तैस्तैर्निषूदितं सर्वं विश्वामित्रस्य तत्क्षणात् ।
सपदातिगजं साश्वं सरथं रघुनन्दन ॥ 4 ॥
दृष्ट्वा निषूदितं सैन्यं वसिष्ठेन महात्मना ।
विश्वामित्रसुतानां च शतं नानाविधायुधम् ॥ 5 ॥
अभ्यधावत्सुसङ्कृद्धं वसिष्ठं जपतां वरम् ।
हुङ्कारेणैव तान् सर्वान् ददाह भगवान् ऋषिः ॥ 6 ॥
ते साश्वरथपादाता वसिष्ठेन महात्मना ।
भस्मीकृता मुहूर्तेन विश्वामित्रसुता स्तदा ॥ 7 ॥
दृष्ट्वा विनाशितान् पुत्रान् बलं च सुमहायशाः ।
सव्रीडश्चिन्तयाऽविष्टो विश्वामित्रोऽभवत्तदा ॥ 8 ॥
समुद्र इव निर्वेगो भग्नदंष्ट्र इवोरगः ।
उपरक्त इवादित्यस्सद्यो निष्प्रभतां गतः ॥ 9 ॥
हतपुत्रबलो दीनो लूनपक्ष इव द्विजः ।
हतदर्पो हतोत्साहो निर्वेदं समपद्यत ॥ 10 ॥
स पुत्रमेकं राज्याय पालयेति नियुज्य च ।
पृथिवीं क्षत्रधर्मेण वनमेवान्वपद्यत ॥ 11 ॥
स गत्वा हिमवत्पार्श्वं किन्नरोरगसेवितम् ।
महादेवप्रसादार्थं तपस्तेपे महातपाः ॥ 12 ॥
केनचित्त्वथ कालेन देवेशो वृषभध्वजः ।
दर्शयामास वरदो विश्वामित्रं महाबलम् ॥ 13 ॥
किमर्थं तप्यसे राजन् ब्रूहि यत्ते विवक्षितम् ।
वरदोऽस्मि वरो यस्ते काङ्क्षितस्सोऽभिधीयताम् ॥ 14 ॥
एवमुक्तस्तु देवेन विश्वामित्रो महातपाः ।
प्रणिपत्य महादेवमिदं वचनमब्रवीत् ॥ 15 ॥
यदि तुष्टो महादेव धनुर्वेदो ममानघ ।
साङ्गोपाङ्गोपनिषदस्सरहस्यः प्रदीयताम् ॥ 16 ॥
यानि देवेषु चास्त्राणि दानवेषु महर्षिषु ।
गन्धर्वयक्षरक्षस्सु प्रतिभान्तु ममानघ ॥ 17 ॥
तव प्रसादाद्भवतु देवदेवममेप्सितम् ।
एवमस्त्विति देवेशो वाक्यमुक्त्वा गतस्तदा ॥ 18 ॥
प्राप्य चास्त्राणि राजर्षिर्विश्वामित्रो महाबलः ।
दर्पेण महता युक्तो दर्पपूर्णोऽभवत्तदा ॥ 19 ॥
विवर्धमानो वीर्येण समुद्र इव पर्वणि ।
हतमेव तदा मेने वसिष्ठमृषिसत्तमम् ॥ 20 ॥
ततो गत्वाऽऽश्रमपदं मुमोचास्त्राणि पार्थिवः ।
यैस्तत्तपोवनं सर्वं निर्दग्धं चास्त्रतेजसा ॥ 21 ॥
उदीर्यमाणमस्त्रं तद्विश्वामित्रस्य धीमतः ।
दृष्ट्वा विप्रद्रुतास्सर्वे मुनयश्शतशो दिशः ॥ 22 ॥
वसिष्ठस्य च ये शिष्यास्तथैव मृगपक्षिणः ।
विद्रवन्ति भयाद्भीता नानादिग्भ्यस्सहस्रशः ॥ 23 ॥
वसिष्ठस्याश्रमपदं शून्यमासीन्महात्मनः ।
मुहूर्तमिव निश्शब्दमासीदिरिणसन्निभम् ॥ 24 ॥
वदतो वै वसिष्ठस्य मा भैरिति मुहुर्मुहुः ।
नाशयाम्यद्य गाधेयं नीहारमिव भास्करः ॥ 25 ॥
एवमुक्त्वा महातेजा वसिष्ठो जपतां वरः ।
विश्वामित्रं तदा वाक्यं सरोषमिदमब्रवीत् ॥ 26 ॥
आश्रमं चिरसम्वृद्धं यद्विनाशितवानसि ।
दुराचारोऽसि तन्मूढ तस्मात्त्वं न भविष्यसि ॥ 27 ॥
इत्युक्त्वा परमक्रुद्धो दण्डमुद्यम्य सत्वरः ।
विधूममिव कालाग्निं यमदण्डमिवापरम् ॥ 28 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये बालकाण्डे पञ्चपञ्चाशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha pañcapañcāśassargaḥ |
tatastānākulān dṛṣṭvā viśvāmitrāstramohitān |
vasiṣṭhaścodayāmāsa kāmadhuk sṛja yogataḥ || 1 ||
tasyāhumbhāravājjātāḥ kāmbhojā ravisannibhāḥ |
ūdhasastvatha sañjātāḥ paplavāśśastrapāṇayaḥ || 2 ||
yonideśācca yavanāśśakṛddeśācchakā stathā |
romakūpeṣu ca mlecchā hārītāssakirātakāḥ || 3 ||
taistairniṣūditaṃ sarvaṃ viśvāmitrasya tatkṣaṇāt |
sapadātigajaṃ sāśvaṃ sarathaṃ raghunandana || 4 ||
dṛṣṭvā niṣūditaṃ sainyaṃ vasiṣṭhena mahātmanā |
viśvāmitrasutānāṃ ca śataṃ nānāvidhāyudham || 5 ||
abhyadhāvatsusaṅkṛddhaṃ vasiṣṭhaṃ japatāṃ varam |
huṅkāreṇaiva tān sarvān dadāha bhagavān ṛṣiḥ || 6 ||
te sāśvarathapādātā vasiṣṭhena mahātmanā |
bhasmīkṛtā muhūrtena viśvāmitrasutā stadā || 7 ||
dṛṣṭvā vināśitān putrān balaṃ ca sumahāyaśāḥ |
savrīḍaścintayā'viṣṭo viśvāmitro'bhavattadā || 8 ||
samudra iva nirvego bhagnadaṃṣṭra ivoragaḥ |
uparakta ivādityassadyo niṣprabhatāṃ gataḥ || 9 ||
hataputrabalo dīno lūnapakṣa iva dvijaḥ |
hatadarpo hatotsāho nirvedaṃ samapadyata || 10 ||
sa putramekaṃ rājyāya pālayeti niyujya ca |
pṛthivīṃ kṣatradharmeṇa vanamevānvapadyata || 11 ||
sa gatvā himavatpārśvaṃ kinnaroragasevitam |
mahādevaprasādārthaṃ tapastepe mahātapāḥ || 12 ||
kenacittvatha kālena deveśo vṛṣabhadhvajaḥ |
darśayāmāsa varado viśvāmitraṃ mahābalam || 13 ||
kimarthaṃ tapyase rājan brūhi yatte vivakṣitam |
varado'smi varo yaste kāṅkṣitasso'bhidhīyatām || 14 ||
evamuktastu devena viśvāmitro mahātapāḥ |
praṇipatya mahādevamidaṃ vacanamabravīt || 15 ||
yadi tuṣṭo mahādeva dhanurvedo mamānagha |
sāṅgopāṅgopaniṣadassarahasyaḥ pradīyatām || 16 ||
yāni deveṣu cāstrāṇi dānaveṣu maharṣiṣu |
gandharvayakṣarakṣassu pratibhāntu mamānagha || 17 ||
tava prasādādbhavatu devadevamamepsitam |
evamastviti deveśo vākyamuktvā gatastadā || 18 ||
prāpya cāstrāṇi rājarṣirviśvāmitro mahābalaḥ |
darpeṇa mahatā yukto darpapūrṇo'bhavattadā || 19 ||
vivardhamāno vīryeṇa samudra iva parvaṇi |
hatameva tadā mene vasiṣṭhamṛṣisattamam || 20 ||
tato gatvā''śramapadaṃ mumocāstrāṇi pārthivaḥ |
yaistattapovanaṃ sarvaṃ nirdagdhaṃ cāstratejasā || 21 ||
udīryamāṇamastraṃ tadviśvāmitrasya dhīmataḥ |
dṛṣṭvā vipradrutāssarve munayaśśataśo diśaḥ || 22 ||
vasiṣṭhasya ca ye śiṣyāstathaiva mṛgapakṣiṇaḥ |
vidravanti bhayādbhītā nānādigbhyassahasraśaḥ || 23 ||
vasiṣṭhasyāśramapadaṃ śūnyamāsīnmahātmanaḥ |
muhūrtamiva niśśabdamāsīdiriṇasannibham || 24 ||
vadato vai vasiṣṭhasya mā bhairiti muhurmuhuḥ |
nāśayāmyadya gādheyaṃ nīhāramiva bhāskaraḥ || 25 ||
evamuktvā mahātejā vasiṣṭho japatāṃ varaḥ |
viśvāmitraṃ tadā vākyaṃ saroṣamidamabravīt || 26 ||
āśramaṃ cirasamvṛddhaṃ yadvināśitavānasi |
durācāro'si tanmūḍha tasmāttvaṃ na bhaviṣyasi || 27 ||
ityuktvā paramakruddho daṇḍamudyamya satvaraḥ |
vidhūmamiva kālāgniṃ yamadaṇḍamivāparam || 28 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe pañcapañcāśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Oriya script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.