শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে বালকাণ্ডম্ ।
অথ পঞ্চপঞ্চাশস্সর্গঃ ।
ততস্তানাকুলান্ দৃষ্ট্বা বিশ্বামিত্রাস্ত্রমোহিতান্ ।
বসিষ্ঠশ্চোদযামাস কামধুক্ সৃজ যোগতঃ ॥ 1 ॥
তস্যাহুম্ভারবাজ্জাতাঃ কাম্ভোজা রবিসন্নিভাঃ ।
ঊধসস্ত্বথ সঞ্জাতাঃ পপ্লবাশ্শস্ত্রপাণযঃ ॥ 2 ॥
যোনিদেশাচ্চ যবনাশ্শকৃদ্দেশাচ্ছকা স্তথা ।
রোমকূপেষু চ ম্লেচ্ছা হারীতাস্সকিরাতকাঃ ॥ 3 ॥
তৈস্তৈর্নিষূদিতং সর্বং বিশ্বামিত্রস্য তত্ক্ষণাত্ ।
সপদাতিগজং সাশ্বং সরথং রঘুনন্দন ॥ 4 ॥
দৃষ্ট্বা নিষূদিতং সৈন্যং বসিষ্ঠেন মহাত্মনা ।
বিশ্বামিত্রসুতানাং চ শতং নানাবিধাযুধম্ ॥ 5 ॥
অভ্যধাবত্সুসঙ্কৃদ্ধং বসিষ্ঠং জপতাং বরম্ ।
হুঙ্কারেণৈব তান্ সর্বান্ দদাহ ভগবান্ ঋষিঃ ॥ 6 ॥
তে সাশ্বরথপাদাতা বসিষ্ঠেন মহাত্মনা ।
ভস্মীকৃতা মুহূর্তেন বিশ্বামিত্রসুতা স্তদা ॥ 7 ॥
দৃষ্ট্বা বিনাশিতান্ পুত্রান্ বলং চ সুমহাযশাঃ ।
সব্রীডশ্চিন্তযাঽবিষ্টো বিশ্বামিত্রোঽভবত্তদা ॥ 8 ॥
সমুদ্র ইব নির্বেগো ভগ্নদংষ্ট্র ইবোরগঃ ।
উপরক্ত ইবাদিত্যস্সদ্যো নিষ্প্রভতাং গতঃ ॥ 9 ॥
হতপুত্রবলো দীনো লূনপক্ষ ইব দ্বিজঃ ।
হতদর্পো হতোত্সাহো নির্বেদং সমপদ্যত ॥ 10 ॥
স পুত্রমেকং রাজ্যায পালযেতি নিযুজ্য চ ।
পৃথিবীং ক্ষত্রধর্মেণ বনমেবান্বপদ্যত ॥ 11 ॥
স গত্বা হিমবত্পার্শ্বং কিন্নরোরগসেবিতম্ ।
মহাদেবপ্রসাদার্থং তপস্তেপে মহাতপাঃ ॥ 12 ॥
কেনচিত্ত্বথ কালেন দেবেশো বৃষভধ্বজঃ ।
দর্শযামাস বরদো বিশ্বামিত্রং মহাবলম্ ॥ 13 ॥
কিমর্থং তপ্যসে রাজন্ ব্রূহি যত্তে বিবক্ষিতম্ ।
বরদোঽস্মি বরো যস্তে কাঙ্ক্ষিতস্সোঽভিধীযতাম্ ॥ 14 ॥
এবমুক্তস্তু দেবেন বিশ্বামিত্রো মহাতপাঃ ।
প্রণিপত্য মহাদেবমিদং বচনমব্রবীত্ ॥ 15 ॥
যদি তুষ্টো মহাদেব ধনুর্বেদো মমানঘ ।
সাঙ্গোপাঙ্গোপনিষদস্সরহস্যঃ প্রদীযতাম্ ॥ 16 ॥
যানি দেবেষু চাস্ত্রাণি দানবেষু মহর্ষিষু ।
গন্ধর্বযক্ষরক্ষস্সু প্রতিভান্তু মমানঘ ॥ 17 ॥
তব প্রসাদাদ্ভবতু দেবদেবমমেপ্সিতম্ ।
এবমস্ত্বিতি দেবেশো বাক্যমুক্ত্বা গতস্তদা ॥ 18 ॥
প্রাপ্য চাস্ত্রাণি রাজর্ষির্বিশ্বামিত্রো মহাবলঃ ।
দর্পেণ মহতা যুক্তো দর্পপূর্ণোঽভবত্তদা ॥ 19 ॥
বিবর্ধমানো বীর্যেণ সমুদ্র ইব পর্বণি ।
হতমেব তদা মেনে বসিষ্ঠমৃষিসত্তমম্ ॥ 20 ॥
ততো গত্বাঽঽশ্রমপদং মুমোচাস্ত্রাণি পার্থিবঃ ।
যৈস্তত্তপোবনং সর্বং নির্দগ্ধং চাস্ত্রতেজসা ॥ 21 ॥
উদীর্যমাণমস্ত্রং তদ্বিশ্বামিত্রস্য ধীমতঃ ।
দৃষ্ট্বা বিপ্রদ্রুতাস্সর্বে মুনযশ্শতশো দিশঃ ॥ 22 ॥
বসিষ্ঠস্য চ যে শিষ্যাস্তথৈব মৃগপক্ষিণঃ ।
বিদ্রবন্তি ভযাদ্ভীতা নানাদিগ্ভ্যস্সহস্রশঃ ॥ 23 ॥
বসিষ্ঠস্যাশ্রমপদং শূন্যমাসীন্মহাত্মনঃ ।
মুহূর্তমিব নিশ্শব্দমাসীদিরিণসন্নিভম্ ॥ 24 ॥
বদতো বৈ বসিষ্ঠস্য মা ভৈরিতি মুহুর্মুহুঃ ।
নাশযাম্যদ্য গাধেযং নীহারমিব ভাস্করঃ ॥ 25 ॥
এবমুক্ত্বা মহাতেজা বসিষ্ঠো জপতাং বরঃ ।
বিশ্বামিত্রং তদা বাক্যং সরোষমিদমব্রবীত্ ॥ 26 ॥
আশ্রমং চিরসম্বৃদ্ধং যদ্বিনাশিতবানসি ।
দুরাচারোঽসি তন্মূঢ তস্মাত্ত্বং ন ভবিষ্যসি ॥ 27 ॥
ইত্যুক্ত্বা পরমক্রুদ্ধো দণ্ডমুদ্যম্য সত্বরঃ ।
বিধূমমিব কালাগ্নিং যমদণ্ডমিবাপরম্ ॥ 28 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে বালকাণ্ডে পঞ্চপঞ্চাশস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha pañcapañcāśassargaḥ |
tatastānākulān dṛṣṭvā viśvāmitrāstramohitān |
vasiṣṭhaścodayāmāsa kāmadhuk sṛja yogataḥ || 1 ||
tasyāhumbhāravājjātāḥ kāmbhojā ravisannibhāḥ |
ūdhasastvatha sañjātāḥ paplavāśśastrapāṇayaḥ || 2 ||
yonideśācca yavanāśśakṛddeśācchakā stathā |
romakūpeṣu ca mlecchā hārītāssakirātakāḥ || 3 ||
taistairniṣūditaṃ sarvaṃ viśvāmitrasya tatkṣaṇāt |
sapadātigajaṃ sāśvaṃ sarathaṃ raghunandana || 4 ||
dṛṣṭvā niṣūditaṃ sainyaṃ vasiṣṭhena mahātmanā |
viśvāmitrasutānāṃ ca śataṃ nānāvidhāyudham || 5 ||
abhyadhāvatsusaṅkṛddhaṃ vasiṣṭhaṃ japatāṃ varam |
huṅkāreṇaiva tān sarvān dadāha bhagavān ṛṣiḥ || 6 ||
te sāśvarathapādātā vasiṣṭhena mahātmanā |
bhasmīkṛtā muhūrtena viśvāmitrasutā stadā || 7 ||
dṛṣṭvā vināśitān putrān balaṃ ca sumahāyaśāḥ |
savrīḍaścintayā'viṣṭo viśvāmitro'bhavattadā || 8 ||
samudra iva nirvego bhagnadaṃṣṭra ivoragaḥ |
uparakta ivādityassadyo niṣprabhatāṃ gataḥ || 9 ||
hataputrabalo dīno lūnapakṣa iva dvijaḥ |
hatadarpo hatotsāho nirvedaṃ samapadyata || 10 ||
sa putramekaṃ rājyāya pālayeti niyujya ca |
pṛthivīṃ kṣatradharmeṇa vanamevānvapadyata || 11 ||
sa gatvā himavatpārśvaṃ kinnaroragasevitam |
mahādevaprasādārthaṃ tapastepe mahātapāḥ || 12 ||
kenacittvatha kālena deveśo vṛṣabhadhvajaḥ |
darśayāmāsa varado viśvāmitraṃ mahābalam || 13 ||
kimarthaṃ tapyase rājan brūhi yatte vivakṣitam |
varado'smi varo yaste kāṅkṣitasso'bhidhīyatām || 14 ||
evamuktastu devena viśvāmitro mahātapāḥ |
praṇipatya mahādevamidaṃ vacanamabravīt || 15 ||
yadi tuṣṭo mahādeva dhanurvedo mamānagha |
sāṅgopāṅgopaniṣadassarahasyaḥ pradīyatām || 16 ||
yāni deveṣu cāstrāṇi dānaveṣu maharṣiṣu |
gandharvayakṣarakṣassu pratibhāntu mamānagha || 17 ||
tava prasādādbhavatu devadevamamepsitam |
evamastviti deveśo vākyamuktvā gatastadā || 18 ||
prāpya cāstrāṇi rājarṣirviśvāmitro mahābalaḥ |
darpeṇa mahatā yukto darpapūrṇo'bhavattadā || 19 ||
vivardhamāno vīryeṇa samudra iva parvaṇi |
hatameva tadā mene vasiṣṭhamṛṣisattamam || 20 ||
tato gatvā''śramapadaṃ mumocāstrāṇi pārthivaḥ |
yaistattapovanaṃ sarvaṃ nirdagdhaṃ cāstratejasā || 21 ||
udīryamāṇamastraṃ tadviśvāmitrasya dhīmataḥ |
dṛṣṭvā vipradrutāssarve munayaśśataśo diśaḥ || 22 ||
vasiṣṭhasya ca ye śiṣyāstathaiva mṛgapakṣiṇaḥ |
vidravanti bhayādbhītā nānādigbhyassahasraśaḥ || 23 ||
vasiṣṭhasyāśramapadaṃ śūnyamāsīnmahātmanaḥ |
muhūrtamiva niśśabdamāsīdiriṇasannibham || 24 ||
vadato vai vasiṣṭhasya mā bhairiti muhurmuhuḥ |
nāśayāmyadya gādheyaṃ nīhāramiva bhāskaraḥ || 25 ||
evamuktvā mahātejā vasiṣṭho japatāṃ varaḥ |
viśvāmitraṃ tadā vākyaṃ saroṣamidamabravīt || 26 ||
āśramaṃ cirasamvṛddhaṃ yadvināśitavānasi |
durācāro'si tanmūḍha tasmāttvaṃ na bhaviṣyasi || 27 ||
ityuktvā paramakruddho daṇḍamudyamya satvaraḥ |
vidhūmamiva kālāgniṃ yamadaṇḍamivāparam || 28 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe pañcapañcāśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे बालकाण्डम् ।
अथ पञ्चपञ्चाशस्सर्गः ।
ततस्तानाकुलान् दृष्ट्वा विश्वामित्रास्त्रमोहितान् ।
वसिष्ठश्चोदयामास कामधुक् सृज योगतः ॥ 1 ॥
तस्याहुम्भारवाज्जाताः काम्भोजा रविसन्निभाः ।
ऊधसस्त्वथ सञ्जाताः पप्लवाश्शस्त्रपाणयः ॥ 2 ॥
योनिदेशाच्च यवनाश्शकृद्देशाच्छका स्तथा ।
रोमकूपेषु च म्लेच्छा हारीतास्सकिरातकाः ॥ 3 ॥
तैस्तैर्निषूदितं सर्वं विश्वामित्रस्य तत्क्षणात् ।
सपदातिगजं साश्वं सरथं रघुनन्दन ॥ 4 ॥
दृष्ट्वा निषूदितं सैन्यं वसिष्ठेन महात्मना ।
विश्वामित्रसुतानां च शतं नानाविधायुधम् ॥ 5 ॥
अभ्यधावत्सुसङ्कृद्धं वसिष्ठं जपतां वरम् ।
हुङ्कारेणैव तान् सर्वान् ददाह भगवान् ऋषिः ॥ 6 ॥
ते साश्वरथपादाता वसिष्ठेन महात्मना ।
भस्मीकृता मुहूर्तेन विश्वामित्रसुता स्तदा ॥ 7 ॥
दृष्ट्वा विनाशितान् पुत्रान् बलं च सुमहायशाः ।
सव्रीडश्चिन्तयाऽविष्टो विश्वामित्रोऽभवत्तदा ॥ 8 ॥
समुद्र इव निर्वेगो भग्नदंष्ट्र इवोरगः ।
उपरक्त इवादित्यस्सद्यो निष्प्रभतां गतः ॥ 9 ॥
हतपुत्रबलो दीनो लूनपक्ष इव द्विजः ।
हतदर्पो हतोत्साहो निर्वेदं समपद्यत ॥ 10 ॥
स पुत्रमेकं राज्याय पालयेति नियुज्य च ।
पृथिवीं क्षत्रधर्मेण वनमेवान्वपद्यत ॥ 11 ॥
स गत्वा हिमवत्पार्श्वं किन्नरोरगसेवितम् ।
महादेवप्रसादार्थं तपस्तेपे महातपाः ॥ 12 ॥
केनचित्त्वथ कालेन देवेशो वृषभध्वजः ।
दर्शयामास वरदो विश्वामित्रं महाबलम् ॥ 13 ॥
किमर्थं तप्यसे राजन् ब्रूहि यत्ते विवक्षितम् ।
वरदोऽस्मि वरो यस्ते काङ्क्षितस्सोऽभिधीयताम् ॥ 14 ॥
एवमुक्तस्तु देवेन विश्वामित्रो महातपाः ।
प्रणिपत्य महादेवमिदं वचनमब्रवीत् ॥ 15 ॥
यदि तुष्टो महादेव धनुर्वेदो ममानघ ।
साङ्गोपाङ्गोपनिषदस्सरहस्यः प्रदीयताम् ॥ 16 ॥
यानि देवेषु चास्त्राणि दानवेषु महर्षिषु ।
गन्धर्वयक्षरक्षस्सु प्रतिभान्तु ममानघ ॥ 17 ॥
तव प्रसादाद्भवतु देवदेवममेप्सितम् ।
एवमस्त्विति देवेशो वाक्यमुक्त्वा गतस्तदा ॥ 18 ॥
प्राप्य चास्त्राणि राजर्षिर्विश्वामित्रो महाबलः ।
दर्पेण महता युक्तो दर्पपूर्णोऽभवत्तदा ॥ 19 ॥
विवर्धमानो वीर्येण समुद्र इव पर्वणि ।
हतमेव तदा मेने वसिष्ठमृषिसत्तमम् ॥ 20 ॥
ततो गत्वाऽऽश्रमपदं मुमोचास्त्राणि पार्थिवः ।
यैस्तत्तपोवनं सर्वं निर्दग्धं चास्त्रतेजसा ॥ 21 ॥
उदीर्यमाणमस्त्रं तद्विश्वामित्रस्य धीमतः ।
दृष्ट्वा विप्रद्रुतास्सर्वे मुनयश्शतशो दिशः ॥ 22 ॥
वसिष्ठस्य च ये शिष्यास्तथैव मृगपक्षिणः ।
विद्रवन्ति भयाद्भीता नानादिग्भ्यस्सहस्रशः ॥ 23 ॥
वसिष्ठस्याश्रमपदं शून्यमासीन्महात्मनः ।
मुहूर्तमिव निश्शब्दमासीदिरिणसन्निभम् ॥ 24 ॥
वदतो वै वसिष्ठस्य मा भैरिति मुहुर्मुहुः ।
नाशयाम्यद्य गाधेयं नीहारमिव भास्करः ॥ 25 ॥
एवमुक्त्वा महातेजा वसिष्ठो जपतां वरः ।
विश्वामित्रं तदा वाक्यं सरोषमिदमब्रवीत् ॥ 26 ॥
आश्रमं चिरसम्वृद्धं यद्विनाशितवानसि ।
दुराचारोऽसि तन्मूढ तस्मात्त्वं न भविष्यसि ॥ 27 ॥
इत्युक्त्वा परमक्रुद्धो दण्डमुद्यम्य सत्वरः ।
विधूममिव कालाग्निं यमदण्डमिवापरम् ॥ 28 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये बालकाण्डे पञ्चपञ्चाशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha pañcapañcāśassargaḥ |
tatastānākulān dṛṣṭvā viśvāmitrāstramohitān |
vasiṣṭhaścodayāmāsa kāmadhuk sṛja yogataḥ || 1 ||
tasyāhumbhāravājjātāḥ kāmbhojā ravisannibhāḥ |
ūdhasastvatha sañjātāḥ paplavāśśastrapāṇayaḥ || 2 ||
yonideśācca yavanāśśakṛddeśācchakā stathā |
romakūpeṣu ca mlecchā hārītāssakirātakāḥ || 3 ||
taistairniṣūditaṃ sarvaṃ viśvāmitrasya tatkṣaṇāt |
sapadātigajaṃ sāśvaṃ sarathaṃ raghunandana || 4 ||
dṛṣṭvā niṣūditaṃ sainyaṃ vasiṣṭhena mahātmanā |
viśvāmitrasutānāṃ ca śataṃ nānāvidhāyudham || 5 ||
abhyadhāvatsusaṅkṛddhaṃ vasiṣṭhaṃ japatāṃ varam |
huṅkāreṇaiva tān sarvān dadāha bhagavān ṛṣiḥ || 6 ||
te sāśvarathapādātā vasiṣṭhena mahātmanā |
bhasmīkṛtā muhūrtena viśvāmitrasutā stadā || 7 ||
dṛṣṭvā vināśitān putrān balaṃ ca sumahāyaśāḥ |
savrīḍaścintayā'viṣṭo viśvāmitro'bhavattadā || 8 ||
samudra iva nirvego bhagnadaṃṣṭra ivoragaḥ |
uparakta ivādityassadyo niṣprabhatāṃ gataḥ || 9 ||
hataputrabalo dīno lūnapakṣa iva dvijaḥ |
hatadarpo hatotsāho nirvedaṃ samapadyata || 10 ||
sa putramekaṃ rājyāya pālayeti niyujya ca |
pṛthivīṃ kṣatradharmeṇa vanamevānvapadyata || 11 ||
sa gatvā himavatpārśvaṃ kinnaroragasevitam |
mahādevaprasādārthaṃ tapastepe mahātapāḥ || 12 ||
kenacittvatha kālena deveśo vṛṣabhadhvajaḥ |
darśayāmāsa varado viśvāmitraṃ mahābalam || 13 ||
kimarthaṃ tapyase rājan brūhi yatte vivakṣitam |
varado'smi varo yaste kāṅkṣitasso'bhidhīyatām || 14 ||
evamuktastu devena viśvāmitro mahātapāḥ |
praṇipatya mahādevamidaṃ vacanamabravīt || 15 ||
yadi tuṣṭo mahādeva dhanurvedo mamānagha |
sāṅgopāṅgopaniṣadassarahasyaḥ pradīyatām || 16 ||
yāni deveṣu cāstrāṇi dānaveṣu maharṣiṣu |
gandharvayakṣarakṣassu pratibhāntu mamānagha || 17 ||
tava prasādādbhavatu devadevamamepsitam |
evamastviti deveśo vākyamuktvā gatastadā || 18 ||
prāpya cāstrāṇi rājarṣirviśvāmitro mahābalaḥ |
darpeṇa mahatā yukto darpapūrṇo'bhavattadā || 19 ||
vivardhamāno vīryeṇa samudra iva parvaṇi |
hatameva tadā mene vasiṣṭhamṛṣisattamam || 20 ||
tato gatvā''śramapadaṃ mumocāstrāṇi pārthivaḥ |
yaistattapovanaṃ sarvaṃ nirdagdhaṃ cāstratejasā || 21 ||
udīryamāṇamastraṃ tadviśvāmitrasya dhīmataḥ |
dṛṣṭvā vipradrutāssarve munayaśśataśo diśaḥ || 22 ||
vasiṣṭhasya ca ye śiṣyāstathaiva mṛgapakṣiṇaḥ |
vidravanti bhayādbhītā nānādigbhyassahasraśaḥ || 23 ||
vasiṣṭhasyāśramapadaṃ śūnyamāsīnmahātmanaḥ |
muhūrtamiva niśśabdamāsīdiriṇasannibham || 24 ||
vadato vai vasiṣṭhasya mā bhairiti muhurmuhuḥ |
nāśayāmyadya gādheyaṃ nīhāramiva bhāskaraḥ || 25 ||
evamuktvā mahātejā vasiṣṭho japatāṃ varaḥ |
viśvāmitraṃ tadā vākyaṃ saroṣamidamabravīt || 26 ||
āśramaṃ cirasamvṛddhaṃ yadvināśitavānasi |
durācāro'si tanmūḍha tasmāttvaṃ na bhaviṣyasi || 27 ||
ityuktvā paramakruddho daṇḍamudyamya satvaraḥ |
vidhūmamiva kālāgniṃ yamadaṇḍamivāparam || 28 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe pañcapañcāśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.