ଶ୍ରୀମଦ୍ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ରାମାଯଣେ ଅରଣ୍ଯକାଣ୍ଡମ୍ ।
ଅଥ ତ୍ରିଚତ୍ଵାରିଂଶସ୍ସର୍ଗଃ ।
ସା ତଂ ସମ୍ପ୍ରେକ୍ଷ୍ଯ ସୁଶ୍ରୋଣୀ କୁସୁମାନ୍ଯପଚିନ୍ଵତୀ ।
ହେମରାଜତଵର୍ଣାଭ୍ଯାଂ ପାର୍ଶ୍ଵାଭ୍ଯାମୁପଶୋଭିତମ୍ ॥ 1 ॥
ପ୍ରହୃଷ୍ଟା ଚାନଵଦ୍ଯାଙ୍ଗୀ ମୃଷ୍ଟହାଟକଵର୍ଣିନୀ ।
ଭର୍ତାରମପି ଚକ୍ରନ୍ଦ ଲକ୍ଷ୍ମଣଂ ଚାପି ସାଯୁଧମ୍ ॥ 2 ॥
ତଯାଽଽହୂତୌ ନରଵ୍ଯାଘ୍ରୌ ଵୈଦେହ୍ଯା ରାମଲକ୍ଷ୍ମଣୌ ।
ଵୀକ୍ଷମାଣୌ ତୁ ତୌ ଦେଶଂ ତଦା ଦଦୃଶତୁର୍ମୃଗମ୍ ॥ 3 ॥
ଶଙ୍କମାନସ୍ତୁ ତଂ ଦୃଷ୍ଟ୍ଵା ଲକ୍ଷ୍ମଣୋ ରାମମବ୍ରଵୀତ୍ ।
ତମେଵୈନମହଂ ମନ୍ଯେ ମାରୀଚଂ ରାକ୍ଷସଂ ମୃଗମ୍ ॥ 4 ॥
ଚରନ୍ତୋମୃଗଯାଂ ହୃଷ୍ଟାଃ ପାପେନୋପାଧିନା ଵନେ ।
ଅନେନ ନିହତା ରାଜନ୍ ରାଜାନଃ କାମରୂପିଣା ॥ 5 ॥
ଅସ୍ଯ ମାଯାଵିଦୋ ମାଯାମୃଗରୂପମିଦଂ କୃତମ୍ ।
ଭାନୁମତ୍ପୁରୁଷଵ୍ଯାଘ୍ର ଗନ୍ଧର୍ଵପୁରସନ୍ନିଭମ୍ ॥ 6 ॥
ମୃଗୋ ହ୍ଯେଵଂଵିଧୋ ରତ୍ନଵିଚିତ୍ରୋ ନାସ୍ତି ରାଘଵ ।
ଜଗତ୍ଯାଂ ଜଗତୀନାଥ ମାଯୈଷା ହି ନ ସଂଶଯଃ ॥ 7 ॥
ଏଵଂ ବ୍ରୁଵାଣଂ କାକୁତ୍ସ୍ଥଂ ପ୍ରତିଵାର୍ଯ ଶୁଚିସ୍ମିତା ।
ଉଵାଚ ସୀତା ସଂହୃଷ୍ଟା ଚର୍ମଣା ହୃତଚେତନା ॥ 8 ॥
ଆର୍ଯପୁତ୍ରାଭିରାମୋଽସୌ ମୃଗୋ ହରତି ମେ ମନଃ ।
ଆନଯୈନଂ ମହାବାହୋ କ୍ରୀଡାର୍ଥଂ ନୋ ଭଵିଷ୍ଯତି ॥ 9 ॥
ଇହାଶ୍ରମପଦେଽସ୍ମାକଂ ବହଵଃ ପୁଣ୍ଯଦର୍ଶନାଃ ।
ମୃଗାଶ୍ଚରନ୍ତି ସହିତାଶ୍ଚମରାସ୍ସୃମରାସ୍ତଥା ॥ 10 ॥
ଋକ୍ଷାଃ ପୃଷତସଙ୍ଘାଶ୍ଚ ଵାନରାଃ କିନ୍ନରାସ୍ତଥା ।
ଵିଚରନ୍ତି ମହାବାହୋ ରୁପଶ୍ରେଷ୍ଠା ମନୋହରାଃ ॥ 11 ॥
ନ ଚାସ୍ଯ ସଦୃଶୋ ରାଜନ୍ଦୃଷ୍ଟପୂର୍ଵୋ ମୃଗୋ ମଯା ।
ତେଜସା କ୍ଷମଯା ଦୀପ୍ତ୍ଯା ଯଥାଽଯଂ ମୃଗସତ୍ତମଃ ॥ 12 ॥
ନାନାଵର୍ଣଵିଚିତ୍ରାଙ୍ଗୋ ରତ୍ନବିନ୍ଦୁସମାଚିତଃ ।
ଦ୍ଯୋତଯନ୍ଵନମଵ୍ଯଗ୍ରଂ ଶୋଭତେ ଶଶିସନ୍ନିଭଃ ॥ 13 ॥
ଅହୋ ରୂପମହୋ ଲକ୍ଷ୍ମୀସ୍ସ୍ଵରସମ୍ପଚ୍ଚ ଶୋଭନା ।
ମୃଗୋଽଦ୍ଭୁତୋ ଵିଚିତ୍ରାଙ୍ଗୋ ହୃଦଯଂ ହରତୀଵ ମେ ॥ 14 ॥
ଯଦି ଗ୍ରହଣମଭ୍ଯେତି ଜୀଵନ୍ନେଵ ମୃଗସ୍ତଵ ।
ଆଶ୍ଚର୍ଯଭୂତଂ ଭଵତି ଵିସ୍ମଯଂ ଜନଯିଷ୍ଯତି ॥ 15 ॥
ସମାପ୍ତଵନଵାସାନାଂ ରାଜ୍ଯସ୍ଥାନାଂ ଚ ନଃ ପୁନଃ ।
ଅନ୍ତଃପୁରଵିଭୂଷାର୍ଥୋ ମୃଗ ଏଷ ଭଵିଷ୍ଯତି ॥ 16 ॥
ଭରତସ୍ଯାର୍ଯପୁତ୍ରସ୍ଯ ଶ୍ଵଶ୍ରୂଣାଂ ମମ ଚ ପ୍ରଭୋ ।
ମୃଗରୂପମିଦଂ ଵ୍ଯକ୍ତଂ ଵିସ୍ମଯଂ ଜନଯିଷ୍ଯତି ॥ 17 ॥
ଜୀଵନ୍ନ ଯଦି ତେଽଭ୍ଯେତି ଗ୍ରହଣଂ ମୃଗସତ୍ତମଃ ।
ଅଜିନଂ ନରଶାର୍ଦୂଲ ରୁଚିରଂ ମେ ଭଵିଷ୍ଯତି ॥ 18 ॥
ନିହତସ୍ଯାସ୍ଯ ସତ୍ତ୍ଵସ୍ଯ ଜାମ୍ବୂନଦମଯତ୍ଵଚି ।
ଶଷ୍ପବୃସ୍ଯାଂ ଵିନୀତାଯାମିଚ୍ଛାମ୍ଯହମୁପାସିତୁମ୍ ॥ 19 ॥
କାମଵୃତ୍ତମିଦଂ ରୌଦ୍ରଂ ସ୍ତ୍ରୀଣାମସଦୃଶଂ ମତମ୍ ।
ଵପୁଷା ତ୍ଵସ୍ଯ ସତ୍ତ୍ଵସ୍ଯ ଵିସ୍ମଯୋ ଜନିତୋ ମମ ॥ 20 ॥
ତେନ କାଞ୍ଚନଵର୍ଣେନ ମଣିପ୍ରଵରଶୃଙ୍ଗିଣା ।
ତରୁଣାଦିତ୍ଯଵର୍ଣେନ ନକ୍ଷତ୍ରପଥଵର୍ଚସା ॥ 21 ॥
ବଭୂଵ ରାଘଵସ୍ଯାପି ମନୋ ଵିସ୍ମଯମାଗତମ୍ ।
ଏଵଂ ସୀତାଵଚଃ ଶ୍ରୁତ୍ଵା ତଂ ଦୃଷ୍ଟ୍ଵା ମୃଗମଦ୍ଭୁତମ୍ ॥ 22 ॥
ଲୋଭିତସ୍ତେନ ରୂପେଣ ସୀତଯା ଚ ପ୍ରଚୋଦିତଃ ।
ଉଵାଚ ରାଘଵୋ ହୃଷ୍ଟୋ ଭ୍ରାତରଂ ଲକ୍ଷ୍ମଣଂ ଵଚଃ ॥ 23 ॥
ପଶ୍ଯ ଲକ୍ଷ୍ମଣ ଵୈଦେହ୍ଯାଃ ସ୍ପୃହାଂ ମୃଗଗତାମିମାମ୍ ।
ରୂପଶ୍ରେଷ୍ଠତଯା ହ୍ଯେଷ ମୃଗୋଽଦ୍ଯ ନ ଭଵିଷ୍ଯତି ॥ 24 ॥
ନ ଵନେ ନନ୍ଦନୋଦ୍ଧେଶେ ନ ଚୈତ୍ରରଥସଂଶ୍ରଯେ ।
କୁତଃପୃଥିଵ୍ଯାଂ ସୌମିତ୍ରେ ଯୋଽସ୍ଯ କଶ୍ଚିତ୍ସମୋ ମୃଗଃ ॥ 25 ॥
ପ୍ରତିଲୋମାନୁଲୋମାଶ୍ଚ ରୁଚିରା ରୋମରାଜଯଃ ।
ଶୋଭନ୍ତେ ମୃଗମାଶ୍ରିତ୍ଯ ଚିତ୍ରାଃ କନକବିନ୍ଦଵଃ ॥ 26 ॥
ପଶ୍ଯାସ୍ଯ ଜୃମ୍ଭମାଣସ୍ଯ ଦୀପ୍ତାମଗ୍ନିଶିଖୋପମାମ୍ ।
ଜିହ୍ଵାଂ ମୁଖାନ୍ନିସ୍ସରନ୍ତୀଂ ମେଘାଦିଵ ଶତହ୍ରଦାମ୍ ॥ 27 ॥
ମସାରଗଲ୍ଲର୍କମୁଖଶ୍ଶଙ୍ଖମୁକ୍ତାନିଭୋଦରଃ ।
କସ୍ଯ ନାମାଭିରୂପ୍ଯୋଽସୌ ନ ମନୋ ଲୋଭଯେନ୍ମୃଗଃ ॥ 28 ॥
କସ୍ଯ ରୂପମିଦଂ ଦୃଷ୍ଟ୍ଵା ଜାମ୍ବୂନଦ ମଯପ୍ରଭମ୍ ।
ନାନାରତ୍ନମଯଂ ଦିଵ୍ଯଂ ନ ମନୋ ଵିସ୍ମଯଂ ଵ୍ରଜେତ୍ ॥ 29 ॥
ମାଂସହେତୋରପି ମୃଗାନ୍ଵିନୋଦାର୍ଥଂ ଚ ଧନ୍ଵନଃ ।
ଘ୍ନନ୍ତି ଲକ୍ଷ୍ମଣ ରାଜାନୋ ମୃଗଯାଯାଂ ମହାଵନେ ॥ 30 ॥
ଧନାନି ଵ୍ଯଵସାଯେନ ଵିଚୀଯନ୍ତେ ମହାଵନେ ।
ଧାତଵୋ ଵିଵିଧାଶ୍ଚାପି ମଣିରତ୍ନସୁଵର୍ଣିନଃ ॥ 31 ॥
ତତ୍ସାରମଖିଲଂ ନୃଣାଂ ଧନଂ ନିଚଯଵର୍ଧନମ୍ ।
ମନସା ଚିନ୍ତିତଂ ସର୍ଵଂ ଯଥା ଶୁକ୍ରସ୍ଯ ଲକ୍ଷ୍ମଣ ॥ 32 ॥
ଅର୍ଥୀ ଯେନାର୍ଥକୃତ୍ଯେନ ସଂଵ୍ରଜତ୍ଯଵିଚାରଯନ୍ ।
ତମର୍ଥମର୍ଥଶାସ୍ତ୍ରଜ୍ଞାଃ ପ୍ରାହୁରର୍ଥ୍ଯାଶ୍ଚ ଲକ୍ଷ୍ମଣ ॥ 33 ॥
ଏତସ୍ଯ ମୃଗରତ୍ନସ୍ଯ ପରାର୍ଧ୍ଯେ କାଞ୍ଚନତ୍ଵଚି ।
ଉପଵେକ୍ଷ୍ଯତି ଵୈଦେହୀ ମଯା ସହ ସୁମଧ୍ଯମା ॥ 34 ॥
ନ କାଦଲୀ ନ ପ୍ରିଯକୀ ନ ପ୍ରଵେଣୀ ନ ଚାଵିକୀ ।
ଭଵେଦେତସ୍ଯ ସଦୃଶୀ ସ୍ପର୍ଶନେନେତି ମେ ମତିଃ ॥ 35 ॥
ଏଷ ଚୈଵ ମୃଗଶ୍ଶ୍ରୀମାନ୍ ଯଶ୍ଚ ଦିଵ୍ଯୋ ନଭଶ୍ଚରଃ ।
ଉଭାଵେତୌ ମୃଗୌ ଦିଵ୍ଯୌ ତାରାମୃଗମହୀମୃଗୌ ॥ 36 ॥
ଯଦି ଵାଽଯଂ ତଥା ଯନ୍ମାଂ ଭଵେଦ୍ଵଦସି ଲକ୍ଷ୍ମଣ ।
ମାଯୈଷା ରାକ୍ଷସସ୍ଯେତି କର୍ତଵ୍ଯୋସ୍ଯ ଵଧୋ ମଯା ॥ 37 ॥
ଏତେନ ହି ନୃଶଂସେନ ମାରୀଚେନାକୃତାତ୍ମନା ।
ଵନେ ଵିଚରତା ପୂର୍ଵଂ ହିଂସିତା ମୁନିପୁଙ୍ଗଵାଃ ॥ 38 ॥
ଉତ୍ଥାଯ ବହଵୋ ଯେନ ମୃଗଯାଯାଂ ଜନାଧିପାଃ ।
ନିହତାଃ ପରମେଷ୍ଵାସାସ୍ତସ୍ମାଦ୍ଵଧ୍ଯସ୍ତ୍ଵଯଂ ମୃଗଃ ॥ 39 ॥
ପୁରସ୍ତାଦିହ ଵାତାପିଃ ପରିଭୂଯ ତପସ୍ଵିନଃ ।
ଉଦରସ୍ଥୋ ଦ୍ଵିଜାନ୍ହନ୍ତିସ୍ଵଗର୍ଭୋଽଶ୍ଵତରୀମିଵ ॥ 40 ॥
ସ କଦାଚିଚ୍ଚିରାଲ୍ଲୋଭାଦାସସାଦ ମହାମୁନିମ୍ ।
ଅଗସ୍ତ୍ଯଂ ତେଜସା ଯୁକ୍ତଂ ଭକ୍ଷସ୍ତସ୍ଯ ବଭୂଵ ହ ॥ 41 ॥
ସମୁତ୍ଥାନେ ଵ ତଦ୍ରୂପଂ କର୍ତୁକାମଂ ସମୀକ୍ଷ୍ଯ ତମ୍ ।
ଉତ୍ସ୍ମଯିତ୍ଵା ତୁ ଭଗଵାନ୍ଵାତାପିମିଦମବ୍ରଵୀତ୍ ॥ 42 ॥
ତ୍ଵଯାଽଵିଗଣ୍ଯ ଵାତାପେ ପରିଭୂତାସ୍ସ୍ଵତେଜସା ।
ଜୀଵଲୋକେ ଦ୍ଵିଜଶ୍ରେଷ୍ଠାସ୍ତସ୍ମାଦସି ଜରାଂ ଗତଃ ॥ 43 ॥
ତଦେଵଂ ନ ଭଵେଦ୍ରକ୍ଷୋଵାତାପିରିଵ ଲକ୍ଷ୍ମଣ ।
ମଦ୍ଵିଧଂ ଯୋଽତିମନ୍ଯେତ ଧର୍ମନିତ୍ଯଂ ଜିତେନ୍ଦ୍ରିଯମ୍ ॥ 44 ॥
ଭଵେଦ୍ଧତୋଽଯଂ ଵାତାପିରଗସ୍ତ୍ଯେନେଵ ମାଂ ଗତଃ ।
ଇହ ତ୍ଵଂ ଭଵ ସନ୍ନଦ୍ଦୋ ଯନ୍ତ୍ରିତୋ ରକ୍ଷ ମୈଥିଲୀମ୍ ॥ 45 ॥
ଅସ୍ଯାମାଯତ୍ତମସ୍ମାକଂ ଯତ୍କୃତ୍ଯଂ ରଘୁନନ୍ଦନ ।
ଅହମେନଂ ଵଧିଷ୍ଯାମି ଗ୍ରହୀଷ୍ଯାମ୍ଯପି ଵା ମୃଗମ୍ ॥ 46 ॥
ଯାଵଦ୍ଗଚ୍ଛାମି ସୌମିତ୍ରେ ମୃଗମାନଯିତୁଂ ଦ୍ରୁତମ୍ ।
ପଶ୍ଯ ଲକ୍ଷ୍ମଣ ଵୈଦେହୀଂ ମୃଗତ୍ଵଚି ଗତସ୍ପୃହାମ୍ ॥ 47 ॥
ତ୍ଵଚା ପ୍ରଧାନଯା ହ୍ଯେଷ ମୃଗୋଽଦ୍ଯ ନ ଭଵିଷ୍ଯତି ।
ଅପ୍ରମତ୍ତେନ ତେ ଭାଵ୍ଯମାଶ୍ରମସ୍ଥେନ ସୀତଯା ॥ 48 ॥
ଯାଵତ୍ପୃଷତମେକେନ ସାଯକେନ ନିହନ୍ମ୍ଯହମ୍ ।
ହତ୍ଵୈତଚ୍ଚର୍ମ ଚାଦାଯ ଶୀଘ୍ରମେଷ୍ଯାମି ଲକ୍ଷ୍ମଣ ॥ 49 ॥
ପ୍ରଦକ୍ଷିଣେନାତିବଲେନ ପକ୍ଷିଣା ଜଟାଯୁଷା ବୁଦ୍ଧିମତା ଚ ଲକ୍ଷ୍ମଣ ।
ଭଵାପ୍ରମତ୍ତଃ ପରିଗୃହ୍ଯ ମୈଥିଲୀଂ ପ୍ରତିକ୍ଷଣଂ ସର୍ଵତ ଏଵ ଶଙ୍କିତଃ ॥ 50 ॥
ଇତ୍ଯାର୍ଷେ ଶ୍ରୀମଦ୍ରାମାଯଣେ ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ଆଦିକାଵ୍ଯେ ଅରଣ୍ଯକାଣ୍ଡେ ତ୍ରିଚତ୍ଵାରିଂଶସ୍ସର୍ଗଃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha tricatvāriṃśassargaḥ |
sā taṃ samprekṣya suśroṇī kusumānyapacinvatī |
hemarājatavarṇābhyāṃ pārśvābhyāmupaśobhitam || 1 ||
prahṛṣṭā cānavadyāṅgī mṛṣṭahāṭakavarṇinī |
bhartāramapi cakranda lakṣmaṇaṃ cāpi sāyudham || 2 ||
tayā''hūtau naravyāghrau vaidehyā rāmalakṣmaṇau |
vīkṣamāṇau tu tau deśaṃ tadā dadṛśaturmṛgam || 3 ||
śaṅkamānastu taṃ dṛṣṭvā lakṣmaṇo rāmamabravīt |
tamevainamahaṃ manye mārīcaṃ rākṣasaṃ mṛgam || 4 ||
carantomṛgayāṃ hṛṣṭāḥ pāpenopādhinā vane |
anena nihatā rājan rājānaḥ kāmarūpiṇā || 5 ||
asya māyāvido māyāmṛgarūpamidaṃ kṛtam |
bhānumatpuruṣavyāghra gandharvapurasannibham || 6 ||
mṛgo hyevaṃvidho ratnavicitro nāsti rāghava |
jagatyāṃ jagatīnātha māyaiṣā hi na saṃśayaḥ || 7 ||
evaṃ bruvāṇaṃ kākutsthaṃ prativārya śucismitā |
uvāca sītā saṃhṛṣṭā carmaṇā hṛtacetanā || 8 ||
āryaputrābhirāmo'sau mṛgo harati me manaḥ |
ānayainaṃ mahābāho krīḍārthaṃ no bhaviṣyati || 9 ||
ihāśramapade'smākaṃ bahavaḥ puṇyadarśanāḥ |
mṛgāścaranti sahitāścamarāssṛmarāstathā || 10 ||
ṛkṣāḥ pṛṣatasaṅghāśca vānarāḥ kinnarāstathā |
vicaranti mahābāho rupaśreṣṭhā manoharāḥ || 11 ||
na cāsya sadṛśo rājandṛṣṭapūrvo mṛgo mayā |
tejasā kṣamayā dīptyā yathā'yaṃ mṛgasattamaḥ || 12 ||
nānāvarṇavicitrāṅgo ratnabindusamācitaḥ |
dyotayanvanamavyagraṃ śobhate śaśisannibhaḥ || 13 ||
aho rūpamaho lakṣmīssvarasampacca śobhanā |
mṛgo'dbhuto vicitrāṅgo hṛdayaṃ haratīva me || 14 ||
yadi grahaṇamabhyeti jīvanneva mṛgastava |
āścaryabhūtaṃ bhavati vismayaṃ janayiṣyati || 15 ||
samāptavanavāsānāṃ rājyasthānāṃ ca naḥ punaḥ |
antaḥpuravibhūṣārtho mṛga eṣa bhaviṣyati || 16 ||
bharatasyāryaputrasya śvaśrūṇāṃ mama ca prabho |
mṛgarūpamidaṃ vyaktaṃ vismayaṃ janayiṣyati || 17 ||
jīvanna yadi te'bhyeti grahaṇaṃ mṛgasattamaḥ |
ajinaṃ naraśārdūla ruciraṃ me bhaviṣyati || 18 ||
nihatasyāsya sattvasya jāmbūnadamayatvaci |
śaṣpabṛsyāṃ vinītāyāmicchāmyahamupāsitum || 19 ||
kāmavṛttamidaṃ raudraṃ strīṇāmasadṛśaṃ matam |
vapuṣā tvasya sattvasya vismayo janito mama || 20 ||
tena kāñcanavarṇena maṇipravaraśṛṅgiṇā |
taruṇādityavarṇena nakṣatrapathavarcasā || 21 ||
babhūva rāghavasyāpi mano vismayamāgatam |
evaṃ sītāvacaḥ śrutvā taṃ dṛṣṭvā mṛgamadbhutam || 22 ||
lobhitastena rūpeṇa sītayā ca pracoditaḥ |
uvāca rāghavo hṛṣṭo bhrātaraṃ lakṣmaṇaṃ vacaḥ || 23 ||
paśya lakṣmaṇa vaidehyāḥ spṛhāṃ mṛgagatāmimām |
rūpaśreṣṭhatayā hyeṣa mṛgo'dya na bhaviṣyati || 24 ||
na vane nandanoddheśe na caitrarathasaṃśraye |
kutaḥpṛthivyāṃ saumitre yo'sya kaścitsamo mṛgaḥ || 25 ||
pratilomānulomāśca rucirā romarājayaḥ |
śobhante mṛgamāśritya citrāḥ kanakabindavaḥ || 26 ||
paśyāsya jṛmbhamāṇasya dīptāmagniśikhopamām |
jihvāṃ mukhānnissarantīṃ meghādiva śatahradām || 27 ||
masāragallarkamukhaśśaṅkhamuktānibhodaraḥ |
kasya nāmābhirūpyo'sau na mano lobhayenmṛgaḥ || 28 ||
kasya rūpamidaṃ dṛṣṭvā jāmbūnada mayaprabham |
nānāratnamayaṃ divyaṃ na mano vismayaṃ vrajet || 29 ||
māṃsahetorapi mṛgānvinodārthaṃ ca dhanvanaḥ |
ghnanti lakṣmaṇa rājāno mṛgayāyāṃ mahāvane || 30 ||
dhanāni vyavasāyena vicīyante mahāvane |
dhātavo vividhāścāpi maṇiratnasuvarṇinaḥ || 31 ||
tatsāramakhilaṃ nṛṇāṃ dhanaṃ nicayavardhanam |
manasā cintitaṃ sarvaṃ yathā śukrasya lakṣmaṇa || 32 ||
arthī yenārthakṛtyena saṃvrajatyavicārayan |
tamarthamarthaśāstrajñāḥ prāhurarthyāśca lakṣmaṇa || 33 ||
etasya mṛgaratnasya parārdhye kāñcanatvaci |
upavekṣyati vaidehī mayā saha sumadhyamā || 34 ||
na kādalī na priyakī na praveṇī na cāvikī |
bhavedetasya sadṛśī sparśaneneti me matiḥ || 35 ||
eṣa caiva mṛgaśśrīmān yaśca divyo nabhaścaraḥ |
ubhāvetau mṛgau divyau tārāmṛgamahīmṛgau || 36 ||
yadi vā'yaṃ tathā yanmāṃ bhavedvadasi lakṣmaṇa |
māyaiṣā rākṣasasyeti kartavyosya vadho mayā || 37 ||
etena hi nṛśaṃsena mārīcenākṛtātmanā |
vane vicaratā pūrvaṃ hiṃsitā munipuṅgavāḥ || 38 ||
utthāya bahavo yena mṛgayāyāṃ janādhipāḥ |
nihatāḥ parameṣvāsāstasmādvadhyastvayaṃ mṛgaḥ || 39 ||
purastādiha vātāpiḥ paribhūya tapasvinaḥ |
udarastho dvijānhantisvagarbho'śvatarīmiva || 40 ||
sa kadāciccirāllobhādāsasāda mahāmunim |
agastyaṃ tejasā yuktaṃ bhakṣastasya babhūva ha || 41 ||
samutthāne va tadrūpaṃ kartukāmaṃ samīkṣya tam |
utsmayitvā tu bhagavānvātāpimidamabravīt || 42 ||
tvayā'vigaṇya vātāpe paribhūtāssvatejasā |
jīvaloke dvijaśreṣṭhāstasmādasi jarāṃ gataḥ || 43 ||
tadevaṃ na bhavedrakṣovātāpiriva lakṣmaṇa |
madvidhaṃ yo'timanyeta dharmanityaṃ jitendriyam || 44 ||
bhaveddhato'yaṃ vātāpiragastyeneva māṃ gataḥ |
iha tvaṃ bhava sannaddo yantrito rakṣa maithilīm || 45 ||
asyāmāyattamasmākaṃ yatkṛtyaṃ raghunandana |
ahamenaṃ vadhiṣyāmi grahīṣyāmyapi vā mṛgam || 46 ||
yāvadgacchāmi saumitre mṛgamānayituṃ drutam |
paśya lakṣmaṇa vaidehīṃ mṛgatvaci gataspṛhām || 47 ||
tvacā pradhānayā hyeṣa mṛgo'dya na bhaviṣyati |
apramattena te bhāvyamāśramasthena sītayā || 48 ||
yāvatpṛṣatamekena sāyakena nihanmyaham |
hatvaitaccarma cādāya śīghrameṣyāmi lakṣmaṇa || 49 ||
pradakṣiṇenātibalena pakṣiṇā jaṭāyuṣā buddhimatā ca lakṣmaṇa |
bhavāpramattaḥ parigṛhya maithilīṃ pratikṣaṇaṃ sarvata eva śaṅkitaḥ || 50 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe tricatvāriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अरण्यकाण्डम् ।
अथ त्रिचत्वारिंशस्सर्गः ।
सा तं सम्प्रेक्ष्य सुश्रोणी कुसुमान्यपचिन्वती ।
हेमराजतवर्णाभ्यां पार्श्वाभ्यामुपशोभितम् ॥ 1 ॥
प्रहृष्टा चानवद्याङ्गी मृष्टहाटकवर्णिनी ।
भर्तारमपि चक्रन्द लक्ष्मणं चापि सायुधम् ॥ 2 ॥
तयाऽऽहूतौ नरव्याघ्रौ वैदेह्या रामलक्ष्मणौ ।
वीक्षमाणौ तु तौ देशं तदा ददृशतुर्मृगम् ॥ 3 ॥
शङ्कमानस्तु तं दृष्ट्वा लक्ष्मणो राममब्रवीत् ।
तमेवैनमहं मन्ये मारीचं राक्षसं मृगम् ॥ 4 ॥
चरन्तोमृगयां हृष्टाः पापेनोपाधिना वने ।
अनेन निहता राजन् राजानः कामरूपिणा ॥ 5 ॥
अस्य मायाविदो मायामृगरूपमिदं कृतम् ।
भानुमत्पुरुषव्याघ्र गन्धर्वपुरसन्निभम् ॥ 6 ॥
मृगो ह्येवंविधो रत्नविचित्रो नास्ति राघव ।
जगत्यां जगतीनाथ मायैषा हि न संशयः ॥ 7 ॥
एवं ब्रुवाणं काकुत्स्थं प्रतिवार्य शुचिस्मिता ।
उवाच सीता संहृष्टा चर्मणा हृतचेतना ॥ 8 ॥
आर्यपुत्राभिरामोऽसौ मृगो हरति मे मनः ।
आनयैनं महाबाहो क्रीडार्थं नो भविष्यति ॥ 9 ॥
इहाश्रमपदेऽस्माकं बहवः पुण्यदर्शनाः ।
मृगाश्चरन्ति सहिताश्चमरास्सृमरास्तथा ॥ 10 ॥
ऋक्षाः पृषतसङ्घाश्च वानराः किन्नरास्तथा ।
विचरन्ति महाबाहो रुपश्रेष्ठा मनोहराः ॥ 11 ॥
न चास्य सदृशो राजन्दृष्टपूर्वो मृगो मया ।
तेजसा क्षमया दीप्त्या यथाऽयं मृगसत्तमः ॥ 12 ॥
नानावर्णविचित्राङ्गो रत्नबिन्दुसमाचितः ।
द्योतयन्वनमव्यग्रं शोभते शशिसन्निभः ॥ 13 ॥
अहो रूपमहो लक्ष्मीस्स्वरसम्पच्च शोभना ।
मृगोऽद्भुतो विचित्राङ्गो हृदयं हरतीव मे ॥ 14 ॥
यदि ग्रहणमभ्येति जीवन्नेव मृगस्तव ।
आश्चर्यभूतं भवति विस्मयं जनयिष्यति ॥ 15 ॥
समाप्तवनवासानां राज्यस्थानां च नः पुनः ।
अन्तःपुरविभूषार्थो मृग एष भविष्यति ॥ 16 ॥
भरतस्यार्यपुत्रस्य श्वश्रूणां मम च प्रभो ।
मृगरूपमिदं व्यक्तं विस्मयं जनयिष्यति ॥ 17 ॥
जीवन्न यदि तेऽभ्येति ग्रहणं मृगसत्तमः ।
अजिनं नरशार्दूल रुचिरं मे भविष्यति ॥ 18 ॥
निहतस्यास्य सत्त्वस्य जाम्बूनदमयत्वचि ।
शष्पबृस्यां विनीतायामिच्छाम्यहमुपासितुम् ॥ 19 ॥
कामवृत्तमिदं रौद्रं स्त्रीणामसदृशं मतम् ।
वपुषा त्वस्य सत्त्वस्य विस्मयो जनितो मम ॥ 20 ॥
तेन काञ्चनवर्णेन मणिप्रवरशृङ्गिणा ।
तरुणादित्यवर्णेन नक्षत्रपथवर्चसा ॥ 21 ॥
बभूव राघवस्यापि मनो विस्मयमागतम् ।
एवं सीतावचः श्रुत्वा तं दृष्ट्वा मृगमद्भुतम् ॥ 22 ॥
लोभितस्तेन रूपेण सीतया च प्रचोदितः ।
उवाच राघवो हृष्टो भ्रातरं लक्ष्मणं वचः ॥ 23 ॥
पश्य लक्ष्मण वैदेह्याः स्पृहां मृगगतामिमाम् ।
रूपश्रेष्ठतया ह्येष मृगोऽद्य न भविष्यति ॥ 24 ॥
न वने नन्दनोद्धेशे न चैत्ररथसंश्रये ।
कुतःपृथिव्यां सौमित्रे योऽस्य कश्चित्समो मृगः ॥ 25 ॥
प्रतिलोमानुलोमाश्च रुचिरा रोमराजयः ।
शोभन्ते मृगमाश्रित्य चित्राः कनकबिन्दवः ॥ 26 ॥
पश्यास्य जृम्भमाणस्य दीप्तामग्निशिखोपमाम् ।
जिह्वां मुखान्निस्सरन्तीं मेघादिव शतह्रदाम् ॥ 27 ॥
मसारगल्लर्कमुखश्शङ्खमुक्तानिभोदरः ।
कस्य नामाभिरूप्योऽसौ न मनो लोभयेन्मृगः ॥ 28 ॥
कस्य रूपमिदं दृष्ट्वा जाम्बूनद मयप्रभम् ।
नानारत्नमयं दिव्यं न मनो विस्मयं व्रजेत् ॥ 29 ॥
मांसहेतोरपि मृगान्विनोदार्थं च धन्वनः ।
घ्नन्ति लक्ष्मण राजानो मृगयायां महावने ॥ 30 ॥
धनानि व्यवसायेन विचीयन्ते महावने ।
धातवो विविधाश्चापि मणिरत्नसुवर्णिनः ॥ 31 ॥
तत्सारमखिलं नृणां धनं निचयवर्धनम् ।
मनसा चिन्तितं सर्वं यथा शुक्रस्य लक्ष्मण ॥ 32 ॥
अर्थी येनार्थकृत्येन संव्रजत्यविचारयन् ।
तमर्थमर्थशास्त्रज्ञाः प्राहुरर्थ्याश्च लक्ष्मण ॥ 33 ॥
एतस्य मृगरत्नस्य परार्ध्ये काञ्चनत्वचि ।
उपवेक्ष्यति वैदेही मया सह सुमध्यमा ॥ 34 ॥
न कादली न प्रियकी न प्रवेणी न चाविकी ।
भवेदेतस्य सदृशी स्पर्शनेनेति मे मतिः ॥ 35 ॥
एष चैव मृगश्श्रीमान् यश्च दिव्यो नभश्चरः ।
उभावेतौ मृगौ दिव्यौ तारामृगमहीमृगौ ॥ 36 ॥
यदि वाऽयं तथा यन्मां भवेद्वदसि लक्ष्मण ।
मायैषा राक्षसस्येति कर्तव्योस्य वधो मया ॥ 37 ॥
एतेन हि नृशंसेन मारीचेनाकृतात्मना ।
वने विचरता पूर्वं हिंसिता मुनिपुङ्गवाः ॥ 38 ॥
उत्थाय बहवो येन मृगयायां जनाधिपाः ।
निहताः परमेष्वासास्तस्माद्वध्यस्त्वयं मृगः ॥ 39 ॥
पुरस्तादिह वातापिः परिभूय तपस्विनः ।
उदरस्थो द्विजान्हन्तिस्वगर्भोऽश्वतरीमिव ॥ 40 ॥
स कदाचिच्चिराल्लोभादाससाद महामुनिम् ।
अगस्त्यं तेजसा युक्तं भक्षस्तस्य बभूव ह ॥ 41 ॥
समुत्थाने व तद्रूपं कर्तुकामं समीक्ष्य तम् ।
उत्स्मयित्वा तु भगवान्वातापिमिदमब्रवीत् ॥ 42 ॥
त्वयाऽविगण्य वातापे परिभूतास्स्वतेजसा ।
जीवलोके द्विजश्रेष्ठास्तस्मादसि जरां गतः ॥ 43 ॥
तदेवं न भवेद्रक्षोवातापिरिव लक्ष्मण ।
मद्विधं योऽतिमन्येत धर्मनित्यं जितेन्द्रियम् ॥ 44 ॥
भवेद्धतोऽयं वातापिरगस्त्येनेव मां गतः ।
इह त्वं भव सन्नद्दो यन्त्रितो रक्ष मैथिलीम् ॥ 45 ॥
अस्यामायत्तमस्माकं यत्कृत्यं रघुनन्दन ।
अहमेनं वधिष्यामि ग्रहीष्याम्यपि वा मृगम् ॥ 46 ॥
यावद्गच्छामि सौमित्रे मृगमानयितुं द्रुतम् ।
पश्य लक्ष्मण वैदेहीं मृगत्वचि गतस्पृहाम् ॥ 47 ॥
त्वचा प्रधानया ह्येष मृगोऽद्य न भविष्यति ।
अप्रमत्तेन ते भाव्यमाश्रमस्थेन सीतया ॥ 48 ॥
यावत्पृषतमेकेन सायकेन निहन्म्यहम् ।
हत्वैतच्चर्म चादाय शीघ्रमेष्यामि लक्ष्मण ॥ 49 ॥
प्रदक्षिणेनातिबलेन पक्षिणा जटायुषा बुद्धिमता च लक्ष्मण ।
भवाप्रमत्तः परिगृह्य मैथिलीं प्रतिक्षणं सर्वत एव शङ्कितः ॥ 50 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अरण्यकाण्डे त्रिचत्वारिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha tricatvāriṃśassargaḥ |
sā taṃ samprekṣya suśroṇī kusumānyapacinvatī |
hemarājatavarṇābhyāṃ pārśvābhyāmupaśobhitam || 1 ||
prahṛṣṭā cānavadyāṅgī mṛṣṭahāṭakavarṇinī |
bhartāramapi cakranda lakṣmaṇaṃ cāpi sāyudham || 2 ||
tayā''hūtau naravyāghrau vaidehyā rāmalakṣmaṇau |
vīkṣamāṇau tu tau deśaṃ tadā dadṛśaturmṛgam || 3 ||
śaṅkamānastu taṃ dṛṣṭvā lakṣmaṇo rāmamabravīt |
tamevainamahaṃ manye mārīcaṃ rākṣasaṃ mṛgam || 4 ||
carantomṛgayāṃ hṛṣṭāḥ pāpenopādhinā vane |
anena nihatā rājan rājānaḥ kāmarūpiṇā || 5 ||
asya māyāvido māyāmṛgarūpamidaṃ kṛtam |
bhānumatpuruṣavyāghra gandharvapurasannibham || 6 ||
mṛgo hyevaṃvidho ratnavicitro nāsti rāghava |
jagatyāṃ jagatīnātha māyaiṣā hi na saṃśayaḥ || 7 ||
evaṃ bruvāṇaṃ kākutsthaṃ prativārya śucismitā |
uvāca sītā saṃhṛṣṭā carmaṇā hṛtacetanā || 8 ||
āryaputrābhirāmo'sau mṛgo harati me manaḥ |
ānayainaṃ mahābāho krīḍārthaṃ no bhaviṣyati || 9 ||
ihāśramapade'smākaṃ bahavaḥ puṇyadarśanāḥ |
mṛgāścaranti sahitāścamarāssṛmarāstathā || 10 ||
ṛkṣāḥ pṛṣatasaṅghāśca vānarāḥ kinnarāstathā |
vicaranti mahābāho rupaśreṣṭhā manoharāḥ || 11 ||
na cāsya sadṛśo rājandṛṣṭapūrvo mṛgo mayā |
tejasā kṣamayā dīptyā yathā'yaṃ mṛgasattamaḥ || 12 ||
nānāvarṇavicitrāṅgo ratnabindusamācitaḥ |
dyotayanvanamavyagraṃ śobhate śaśisannibhaḥ || 13 ||
aho rūpamaho lakṣmīssvarasampacca śobhanā |
mṛgo'dbhuto vicitrāṅgo hṛdayaṃ haratīva me || 14 ||
yadi grahaṇamabhyeti jīvanneva mṛgastava |
āścaryabhūtaṃ bhavati vismayaṃ janayiṣyati || 15 ||
samāptavanavāsānāṃ rājyasthānāṃ ca naḥ punaḥ |
antaḥpuravibhūṣārtho mṛga eṣa bhaviṣyati || 16 ||
bharatasyāryaputrasya śvaśrūṇāṃ mama ca prabho |
mṛgarūpamidaṃ vyaktaṃ vismayaṃ janayiṣyati || 17 ||
jīvanna yadi te'bhyeti grahaṇaṃ mṛgasattamaḥ |
ajinaṃ naraśārdūla ruciraṃ me bhaviṣyati || 18 ||
nihatasyāsya sattvasya jāmbūnadamayatvaci |
śaṣpabṛsyāṃ vinītāyāmicchāmyahamupāsitum || 19 ||
kāmavṛttamidaṃ raudraṃ strīṇāmasadṛśaṃ matam |
vapuṣā tvasya sattvasya vismayo janito mama || 20 ||
tena kāñcanavarṇena maṇipravaraśṛṅgiṇā |
taruṇādityavarṇena nakṣatrapathavarcasā || 21 ||
babhūva rāghavasyāpi mano vismayamāgatam |
evaṃ sītāvacaḥ śrutvā taṃ dṛṣṭvā mṛgamadbhutam || 22 ||
lobhitastena rūpeṇa sītayā ca pracoditaḥ |
uvāca rāghavo hṛṣṭo bhrātaraṃ lakṣmaṇaṃ vacaḥ || 23 ||
paśya lakṣmaṇa vaidehyāḥ spṛhāṃ mṛgagatāmimām |
rūpaśreṣṭhatayā hyeṣa mṛgo'dya na bhaviṣyati || 24 ||
na vane nandanoddheśe na caitrarathasaṃśraye |
kutaḥpṛthivyāṃ saumitre yo'sya kaścitsamo mṛgaḥ || 25 ||
pratilomānulomāśca rucirā romarājayaḥ |
śobhante mṛgamāśritya citrāḥ kanakabindavaḥ || 26 ||
paśyāsya jṛmbhamāṇasya dīptāmagniśikhopamām |
jihvāṃ mukhānnissarantīṃ meghādiva śatahradām || 27 ||
masāragallarkamukhaśśaṅkhamuktānibhodaraḥ |
kasya nāmābhirūpyo'sau na mano lobhayenmṛgaḥ || 28 ||
kasya rūpamidaṃ dṛṣṭvā jāmbūnada mayaprabham |
nānāratnamayaṃ divyaṃ na mano vismayaṃ vrajet || 29 ||
māṃsahetorapi mṛgānvinodārthaṃ ca dhanvanaḥ |
ghnanti lakṣmaṇa rājāno mṛgayāyāṃ mahāvane || 30 ||
dhanāni vyavasāyena vicīyante mahāvane |
dhātavo vividhāścāpi maṇiratnasuvarṇinaḥ || 31 ||
tatsāramakhilaṃ nṛṇāṃ dhanaṃ nicayavardhanam |
manasā cintitaṃ sarvaṃ yathā śukrasya lakṣmaṇa || 32 ||
arthī yenārthakṛtyena saṃvrajatyavicārayan |
tamarthamarthaśāstrajñāḥ prāhurarthyāśca lakṣmaṇa || 33 ||
etasya mṛgaratnasya parārdhye kāñcanatvaci |
upavekṣyati vaidehī mayā saha sumadhyamā || 34 ||
na kādalī na priyakī na praveṇī na cāvikī |
bhavedetasya sadṛśī sparśaneneti me matiḥ || 35 ||
eṣa caiva mṛgaśśrīmān yaśca divyo nabhaścaraḥ |
ubhāvetau mṛgau divyau tārāmṛgamahīmṛgau || 36 ||
yadi vā'yaṃ tathā yanmāṃ bhavedvadasi lakṣmaṇa |
māyaiṣā rākṣasasyeti kartavyosya vadho mayā || 37 ||
etena hi nṛśaṃsena mārīcenākṛtātmanā |
vane vicaratā pūrvaṃ hiṃsitā munipuṅgavāḥ || 38 ||
utthāya bahavo yena mṛgayāyāṃ janādhipāḥ |
nihatāḥ parameṣvāsāstasmādvadhyastvayaṃ mṛgaḥ || 39 ||
purastādiha vātāpiḥ paribhūya tapasvinaḥ |
udarastho dvijānhantisvagarbho'śvatarīmiva || 40 ||
sa kadāciccirāllobhādāsasāda mahāmunim |
agastyaṃ tejasā yuktaṃ bhakṣastasya babhūva ha || 41 ||
samutthāne va tadrūpaṃ kartukāmaṃ samīkṣya tam |
utsmayitvā tu bhagavānvātāpimidamabravīt || 42 ||
tvayā'vigaṇya vātāpe paribhūtāssvatejasā |
jīvaloke dvijaśreṣṭhāstasmādasi jarāṃ gataḥ || 43 ||
tadevaṃ na bhavedrakṣovātāpiriva lakṣmaṇa |
madvidhaṃ yo'timanyeta dharmanityaṃ jitendriyam || 44 ||
bhaveddhato'yaṃ vātāpiragastyeneva māṃ gataḥ |
iha tvaṃ bhava sannaddo yantrito rakṣa maithilīm || 45 ||
asyāmāyattamasmākaṃ yatkṛtyaṃ raghunandana |
ahamenaṃ vadhiṣyāmi grahīṣyāmyapi vā mṛgam || 46 ||
yāvadgacchāmi saumitre mṛgamānayituṃ drutam |
paśya lakṣmaṇa vaidehīṃ mṛgatvaci gataspṛhām || 47 ||
tvacā pradhānayā hyeṣa mṛgo'dya na bhaviṣyati |
apramattena te bhāvyamāśramasthena sītayā || 48 ||
yāvatpṛṣatamekena sāyakena nihanmyaham |
hatvaitaccarma cādāya śīghrameṣyāmi lakṣmaṇa || 49 ||
pradakṣiṇenātibalena pakṣiṇā jaṭāyuṣā buddhimatā ca lakṣmaṇa |
bhavāpramattaḥ parigṛhya maithilīṃ pratikṣaṇaṃ sarvata eva śaṅkitaḥ || 50 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe tricatvāriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Oriya script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.