📄 Save this Stotram as PDF Click the button to open the Save dialog
How to save: 1 Click "Save as PDF" 2 A dialog opens 3 Choose "Save as PDF" as printer 4 Click Save
3.43 ଅରଣ୍ଯକାଣ୍ଡ - ତ୍ରିଚତ୍ଵାରିଂଶ ସର୍ଗଃ
3.43 Aranyakanda - Trichatvarimsha Sargah
Valmiki Oriya
ଶ୍ରୀମଦ୍ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ରାମାଯଣେ ଅରଣ୍ଯକାଣ୍ଡମ୍ ।
ଅଥ ତ୍ରିଚତ୍ଵାରିଂଶସ୍ସର୍ଗଃ ।
ସା ତଂ ସମ୍ପ୍ରେକ୍ଷ୍ଯ ସୁଶ୍ରୋଣୀ କୁସୁମାନ୍ଯପଚିନ୍ଵତୀ ।
ହେମରାଜତଵର୍ଣାଭ୍ଯାଂ ପାର୍ଶ୍ଵାଭ୍ଯାମୁପଶୋଭିତମ୍ ॥ 1 ॥
ପ୍ରହୃଷ୍ଟା ଚାନଵଦ୍ଯାଙ୍ଗୀ ମୃଷ୍ଟହାଟକଵର୍ଣିନୀ ।
ଭର୍ତାରମପି ଚକ୍ରନ୍ଦ ଲକ୍ଷ୍ମଣଂ ଚାପି ସାଯୁଧମ୍ ॥ 2 ॥
ତଯାଽଽହୂତୌ ନରଵ୍ଯାଘ୍ରୌ ଵୈଦେହ୍ଯା ରାମଲକ୍ଷ୍ମଣୌ ।
ଵୀକ୍ଷମାଣୌ ତୁ ତୌ ଦେଶଂ ତଦା ଦଦୃଶତୁର୍ମୃଗମ୍ ॥ 3 ॥
ଶଙ୍କମାନସ୍ତୁ ତଂ ଦୃଷ୍ଟ୍ଵା ଲକ୍ଷ୍ମଣୋ ରାମମବ୍ରଵୀତ୍ ।
ତମେଵୈନମହଂ ମନ୍ଯେ ମାରୀଚଂ ରାକ୍ଷସଂ ମୃଗମ୍ ॥ 4 ॥
ଚରନ୍ତୋମୃଗଯାଂ ହୃଷ୍ଟାଃ ପାପେନୋପାଧିନା ଵନେ ।
ଅନେନ ନିହତା ରାଜନ୍ ରାଜାନଃ କାମରୂପିଣା ॥ 5 ॥
ଅସ୍ଯ ମାଯାଵିଦୋ ମାଯାମୃଗରୂପମିଦଂ କୃତମ୍ ।
ଭାନୁମତ୍ପୁରୁଷଵ୍ଯାଘ୍ର ଗନ୍ଧର୍ଵପୁରସନ୍ନିଭମ୍ ॥ 6 ॥
ମୃଗୋ ହ୍ଯେଵଂଵିଧୋ ରତ୍ନଵିଚିତ୍ରୋ ନାସ୍ତି ରାଘଵ ।
ଜଗତ୍ଯାଂ ଜଗତୀନାଥ ମାଯୈଷା ହି ନ ସଂଶଯଃ ॥ 7 ॥
ଏଵଂ ବ୍ରୁଵାଣଂ କାକୁତ୍ସ୍ଥଂ ପ୍ରତିଵାର୍ଯ ଶୁଚିସ୍ମିତା ।
ଉଵାଚ ସୀତା ସଂହୃଷ୍ଟା ଚର୍ମଣା ହୃତଚେତନା ॥ 8 ॥
ଆର୍ଯପୁତ୍ରାଭିରାମୋଽସୌ ମୃଗୋ ହରତି ମେ ମନଃ ।
ଆନଯୈନଂ ମହାବାହୋ କ୍ରୀଡାର୍ଥଂ ନୋ ଭଵିଷ୍ଯତି ॥ 9 ॥
ଇହାଶ୍ରମପଦେଽସ୍ମାକଂ ବହଵଃ ପୁଣ୍ଯଦର୍ଶନାଃ ।
ମୃଗାଶ୍ଚରନ୍ତି ସହିତାଶ୍ଚମରାସ୍ସୃମରାସ୍ତଥା ॥ 10 ॥
ଋକ୍ଷାଃ ପୃଷତସଙ୍ଘାଶ୍ଚ ଵାନରାଃ କିନ୍ନରାସ୍ତଥା ।
ଵିଚରନ୍ତି ମହାବାହୋ ରୁପଶ୍ରେଷ୍ଠା ମନୋହରାଃ ॥ 11 ॥
ନ ଚାସ୍ଯ ସଦୃଶୋ ରାଜନ୍ଦୃଷ୍ଟପୂର୍ଵୋ ମୃଗୋ ମଯା ।
ତେଜସା କ୍ଷମଯା ଦୀପ୍ତ୍ଯା ଯଥାଽଯଂ ମୃଗସତ୍ତମଃ ॥ 12 ॥
ନାନାଵର୍ଣଵିଚିତ୍ରାଙ୍ଗୋ ରତ୍ନବିନ୍ଦୁସମାଚିତଃ ।
ଦ୍ଯୋତଯନ୍ଵନମଵ୍ଯଗ୍ରଂ ଶୋଭତେ ଶଶିସନ୍ନିଭଃ ॥ 13 ॥
ଅହୋ ରୂପମହୋ ଲକ୍ଷ୍ମୀସ୍ସ୍ଵରସମ୍ପଚ୍ଚ ଶୋଭନା ।
ମୃଗୋଽଦ୍ଭୁତୋ ଵିଚିତ୍ରାଙ୍ଗୋ ହୃଦଯଂ ହରତୀଵ ମେ ॥ 14 ॥
ଯଦି ଗ୍ରହଣମଭ୍ଯେତି ଜୀଵନ୍ନେଵ ମୃଗସ୍ତଵ ।
ଆଶ୍ଚର୍ଯଭୂତଂ ଭଵତି ଵିସ୍ମଯଂ ଜନଯିଷ୍ଯତି ॥ 15 ॥
ସମାପ୍ତଵନଵାସାନାଂ ରାଜ୍ଯସ୍ଥାନାଂ ଚ ନଃ ପୁନଃ ।
ଅନ୍ତଃପୁରଵିଭୂଷାର୍ଥୋ ମୃଗ ଏଷ ଭଵିଷ୍ଯତି ॥ 16 ॥
ଭରତସ୍ଯାର୍ଯପୁତ୍ରସ୍ଯ ଶ୍ଵଶ୍ରୂଣାଂ ମମ ଚ ପ୍ରଭୋ ।
ମୃଗରୂପମିଦଂ ଵ୍ଯକ୍ତଂ ଵିସ୍ମଯଂ ଜନଯିଷ୍ଯତି ॥ 17 ॥
ଜୀଵନ୍ନ ଯଦି ତେଽଭ୍ଯେତି ଗ୍ରହଣଂ ମୃଗସତ୍ତମଃ ।
ଅଜିନଂ ନରଶାର୍ଦୂଲ ରୁଚିରଂ ମେ ଭଵିଷ୍ଯତି ॥ 18 ॥
ନିହତସ୍ଯାସ୍ଯ ସତ୍ତ୍ଵସ୍ଯ ଜାମ୍ବୂନଦମଯତ୍ଵଚି ।
ଶଷ୍ପବୃସ୍ଯାଂ ଵିନୀତାଯାମିଚ୍ଛାମ୍ଯହମୁପାସିତୁମ୍ ॥ 19 ॥
କାମଵୃତ୍ତମିଦଂ ରୌଦ୍ରଂ ସ୍ତ୍ରୀଣାମସଦୃଶଂ ମତମ୍ ।
ଵପୁଷା ତ୍ଵସ୍ଯ ସତ୍ତ୍ଵସ୍ଯ ଵିସ୍ମଯୋ ଜନିତୋ ମମ ॥ 20 ॥
ତେନ କାଞ୍ଚନଵର୍ଣେନ ମଣିପ୍ରଵରଶୃଙ୍ଗିଣା ।
ତରୁଣାଦିତ୍ଯଵର୍ଣେନ ନକ୍ଷତ୍ରପଥଵର୍ଚସା ॥ 21 ॥
ବଭୂଵ ରାଘଵସ୍ଯାପି ମନୋ ଵିସ୍ମଯମାଗତମ୍ ।
ଏଵଂ ସୀତାଵଚଃ ଶ୍ରୁତ୍ଵା ତଂ ଦୃଷ୍ଟ୍ଵା ମୃଗମଦ୍ଭୁତମ୍ ॥ 22 ॥
ଲୋଭିତସ୍ତେନ ରୂପେଣ ସୀତଯା ଚ ପ୍ରଚୋଦିତଃ ।
ଉଵାଚ ରାଘଵୋ ହୃଷ୍ଟୋ ଭ୍ରାତରଂ ଲକ୍ଷ୍ମଣଂ ଵଚଃ ॥ 23 ॥
ପଶ୍ଯ ଲକ୍ଷ୍ମଣ ଵୈଦେହ୍ଯାଃ ସ୍ପୃହାଂ ମୃଗଗତାମିମାମ୍ ।
ରୂପଶ୍ରେଷ୍ଠତଯା ହ୍ଯେଷ ମୃଗୋଽଦ୍ଯ ନ ଭଵିଷ୍ଯତି ॥ 24 ॥
ନ ଵନେ ନନ୍ଦନୋଦ୍ଧେଶେ ନ ଚୈତ୍ରରଥସଂଶ୍ରଯେ ।
କୁତଃପୃଥିଵ୍ଯାଂ ସୌମିତ୍ରେ ଯୋଽସ୍ଯ କଶ୍ଚିତ୍ସମୋ ମୃଗଃ ॥ 25 ॥
ପ୍ରତିଲୋମାନୁଲୋମାଶ୍ଚ ରୁଚିରା ରୋମରାଜଯଃ ।
ଶୋଭନ୍ତେ ମୃଗମାଶ୍ରିତ୍ଯ ଚିତ୍ରାଃ କନକବିନ୍ଦଵଃ ॥ 26 ॥
ପଶ୍ଯାସ୍ଯ ଜୃମ୍ଭମାଣସ୍ଯ ଦୀପ୍ତାମଗ୍ନିଶିଖୋପମାମ୍ ।
ଜିହ୍ଵାଂ ମୁଖାନ୍ନିସ୍ସରନ୍ତୀଂ ମେଘାଦିଵ ଶତହ୍ରଦାମ୍ ॥ 27 ॥
ମସାରଗଲ୍ଲର୍କମୁଖଶ୍ଶଙ୍ଖମୁକ୍ତାନିଭୋଦରଃ ।
କସ୍ଯ ନାମାଭିରୂପ୍ଯୋଽସୌ ନ ମନୋ ଲୋଭଯେନ୍ମୃଗଃ ॥ 28 ॥
କସ୍ଯ ରୂପମିଦଂ ଦୃଷ୍ଟ୍ଵା ଜାମ୍ବୂନଦ ମଯପ୍ରଭମ୍ ।
ନାନାରତ୍ନମଯଂ ଦିଵ୍ଯଂ ନ ମନୋ ଵିସ୍ମଯଂ ଵ୍ରଜେତ୍ ॥ 29 ॥
ମାଂସହେତୋରପି ମୃଗାନ୍ଵିନୋଦାର୍ଥଂ ଚ ଧନ୍ଵନଃ ।
ଘ୍ନନ୍ତି ଲକ୍ଷ୍ମଣ ରାଜାନୋ ମୃଗଯାଯାଂ ମହାଵନେ ॥ 30 ॥
ଧନାନି ଵ୍ଯଵସାଯେନ ଵିଚୀଯନ୍ତେ ମହାଵନେ ।
ଧାତଵୋ ଵିଵିଧାଶ୍ଚାପି ମଣିରତ୍ନସୁଵର୍ଣିନଃ ॥ 31 ॥
ତତ୍ସାରମଖିଲଂ ନୃଣାଂ ଧନଂ ନିଚଯଵର୍ଧନମ୍ ।
ମନସା ଚିନ୍ତିତଂ ସର୍ଵଂ ଯଥା ଶୁକ୍ରସ୍ଯ ଲକ୍ଷ୍ମଣ ॥ 32 ॥
ଅର୍ଥୀ ଯେନାର୍ଥକୃତ୍ଯେନ ସଂଵ୍ରଜତ୍ଯଵିଚାରଯନ୍ ।
ତମର୍ଥମର୍ଥଶାସ୍ତ୍ରଜ୍ଞାଃ ପ୍ରାହୁରର୍ଥ୍ଯାଶ୍ଚ ଲକ୍ଷ୍ମଣ ॥ 33 ॥
ଏତସ୍ଯ ମୃଗରତ୍ନସ୍ଯ ପରାର୍ଧ୍ଯେ କାଞ୍ଚନତ୍ଵଚି ।
ଉପଵେକ୍ଷ୍ଯତି ଵୈଦେହୀ ମଯା ସହ ସୁମଧ୍ଯମା ॥ 34 ॥
ନ କାଦଲୀ ନ ପ୍ରିଯକୀ ନ ପ୍ରଵେଣୀ ନ ଚାଵିକୀ ।
ଭଵେଦେତସ୍ଯ ସଦୃଶୀ ସ୍ପର୍ଶନେନେତି ମେ ମତିଃ ॥ 35 ॥
ଏଷ ଚୈଵ ମୃଗଶ୍ଶ୍ରୀମାନ୍ ଯଶ୍ଚ ଦିଵ୍ଯୋ ନଭଶ୍ଚରଃ ।
ଉଭାଵେତୌ ମୃଗୌ ଦିଵ୍ଯୌ ତାରାମୃଗମହୀମୃଗୌ ॥ 36 ॥
ଯଦି ଵାଽଯଂ ତଥା ଯନ୍ମାଂ ଭଵେଦ୍ଵଦସି ଲକ୍ଷ୍ମଣ ।
ମାଯୈଷା ରାକ୍ଷସସ୍ଯେତି କର୍ତଵ୍ଯୋସ୍ଯ ଵଧୋ ମଯା ॥ 37 ॥
ଏତେନ ହି ନୃଶଂସେନ ମାରୀଚେନାକୃତାତ୍ମନା ।
ଵନେ ଵିଚରତା ପୂର୍ଵଂ ହିଂସିତା ମୁନିପୁଙ୍ଗଵାଃ ॥ 38 ॥
ଉତ୍ଥାଯ ବହଵୋ ଯେନ ମୃଗଯାଯାଂ ଜନାଧିପାଃ ।
ନିହତାଃ ପରମେଷ୍ଵାସାସ୍ତସ୍ମାଦ୍ଵଧ୍ଯସ୍ତ୍ଵଯଂ ମୃଗଃ ॥ 39 ॥
ପୁରସ୍ତାଦିହ ଵାତାପିଃ ପରିଭୂଯ ତପସ୍ଵିନଃ ।
ଉଦରସ୍ଥୋ ଦ୍ଵିଜାନ୍ହନ୍ତିସ୍ଵଗର୍ଭୋଽଶ୍ଵତରୀମିଵ ॥ 40 ॥
ସ କଦାଚିଚ୍ଚିରାଲ୍ଲୋଭାଦାସସାଦ ମହାମୁନିମ୍ ।
ଅଗସ୍ତ୍ଯଂ ତେଜସା ଯୁକ୍ତଂ ଭକ୍ଷସ୍ତସ୍ଯ ବଭୂଵ ହ ॥ 41 ॥
ସମୁତ୍ଥାନେ ଵ ତଦ୍ରୂପଂ କର୍ତୁକାମଂ ସମୀକ୍ଷ୍ଯ ତମ୍ ।
ଉତ୍ସ୍ମଯିତ୍ଵା ତୁ ଭଗଵାନ୍ଵାତାପିମିଦମବ୍ରଵୀତ୍ ॥ 42 ॥
ତ୍ଵଯାଽଵିଗଣ୍ଯ ଵାତାପେ ପରିଭୂତାସ୍ସ୍ଵତେଜସା ।
ଜୀଵଲୋକେ ଦ୍ଵିଜଶ୍ରେଷ୍ଠାସ୍ତସ୍ମାଦସି ଜରାଂ ଗତଃ ॥ 43 ॥
ତଦେଵଂ ନ ଭଵେଦ୍ରକ୍ଷୋଵାତାପିରିଵ ଲକ୍ଷ୍ମଣ ।
ମଦ୍ଵିଧଂ ଯୋଽତିମନ୍ଯେତ ଧର୍ମନିତ୍ଯଂ ଜିତେନ୍ଦ୍ରିଯମ୍ ॥ 44 ॥
ଭଵେଦ୍ଧତୋଽଯଂ ଵାତାପିରଗସ୍ତ୍ଯେନେଵ ମାଂ ଗତଃ ।
ଇହ ତ୍ଵଂ ଭଵ ସନ୍ନଦ୍ଦୋ ଯନ୍ତ୍ରିତୋ ରକ୍ଷ ମୈଥିଲୀମ୍ ॥ 45 ॥
ଅସ୍ଯାମାଯତ୍ତମସ୍ମାକଂ ଯତ୍କୃତ୍ଯଂ ରଘୁନନ୍ଦନ ।
ଅହମେନଂ ଵଧିଷ୍ଯାମି ଗ୍ରହୀଷ୍ଯାମ୍ଯପି ଵା ମୃଗମ୍ ॥ 46 ॥
ଯାଵଦ୍ଗଚ୍ଛାମି ସୌମିତ୍ରେ ମୃଗମାନଯିତୁଂ ଦ୍ରୁତମ୍ ।
ପଶ୍ଯ ଲକ୍ଷ୍ମଣ ଵୈଦେହୀଂ ମୃଗତ୍ଵଚି ଗତସ୍ପୃହାମ୍ ॥ 47 ॥
ତ୍ଵଚା ପ୍ରଧାନଯା ହ୍ଯେଷ ମୃଗୋଽଦ୍ଯ ନ ଭଵିଷ୍ଯତି ।
ଅପ୍ରମତ୍ତେନ ତେ ଭାଵ୍ଯମାଶ୍ରମସ୍ଥେନ ସୀତଯା ॥ 48 ॥
ଯାଵତ୍ପୃଷତମେକେନ ସାଯକେନ ନିହନ୍ମ୍ଯହମ୍ ।
ହତ୍ଵୈତଚ୍ଚର୍ମ ଚାଦାଯ ଶୀଘ୍ରମେଷ୍ଯାମି ଲକ୍ଷ୍ମଣ ॥ 49 ॥
ପ୍ରଦକ୍ଷିଣେନାତିବଲେନ ପକ୍ଷିଣା ଜଟାଯୁଷା ବୁଦ୍ଧିମତା ଚ ଲକ୍ଷ୍ମଣ ।
ଭଵାପ୍ରମତ୍ତଃ ପରିଗୃହ୍ଯ ମୈଥିଲୀଂ ପ୍ରତିକ୍ଷଣଂ ସର୍ଵତ ଏଵ ଶଙ୍କିତଃ ॥ 50 ॥
ଇତ୍ଯାର୍ଷେ ଶ୍ରୀମଦ୍ରାମାଯଣେ ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ଆଦିକାଵ୍ଯେ ଅରଣ୍ଯକାଣ୍ଡେ ତ୍ରିଚତ୍ଵାରିଂଶସ୍ସର୍ଗଃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha tricatvāriṃśassargaḥ |
sā taṃ samprekṣya suśroṇī kusumānyapacinvatī |
hemarājatavarṇābhyāṃ pārśvābhyāmupaśobhitam || 1 ||
prahṛṣṭā cānavadyāṅgī mṛṣṭahāṭakavarṇinī |
bhartāramapi cakranda lakṣmaṇaṃ cāpi sāyudham || 2 ||
tayā''hūtau naravyāghrau vaidehyā rāmalakṣmaṇau |
vīkṣamāṇau tu tau deśaṃ tadā dadṛśaturmṛgam || 3 ||
śaṅkamānastu taṃ dṛṣṭvā lakṣmaṇo rāmamabravīt |
tamevainamahaṃ manye mārīcaṃ rākṣasaṃ mṛgam || 4 ||
carantomṛgayāṃ hṛṣṭāḥ pāpenopādhinā vane |
anena nihatā rājan rājānaḥ kāmarūpiṇā || 5 ||
asya māyāvido māyāmṛgarūpamidaṃ kṛtam |
bhānumatpuruṣavyāghra gandharvapurasannibham || 6 ||
mṛgo hyevaṃvidho ratnavicitro nāsti rāghava |
jagatyāṃ jagatīnātha māyaiṣā hi na saṃśayaḥ || 7 ||
evaṃ bruvāṇaṃ kākutsthaṃ prativārya śucismitā |
uvāca sītā saṃhṛṣṭā carmaṇā hṛtacetanā || 8 ||
āryaputrābhirāmo'sau mṛgo harati me manaḥ |
ānayainaṃ mahābāho krīḍārthaṃ no bhaviṣyati || 9 ||
ihāśramapade'smākaṃ bahavaḥ puṇyadarśanāḥ |
mṛgāścaranti sahitāścamarāssṛmarāstathā || 10 ||
ṛkṣāḥ pṛṣatasaṅghāśca vānarāḥ kinnarāstathā |
vicaranti mahābāho rupaśreṣṭhā manoharāḥ || 11 ||
na cāsya sadṛśo rājandṛṣṭapūrvo mṛgo mayā |
tejasā kṣamayā dīptyā yathā'yaṃ mṛgasattamaḥ || 12 ||
nānāvarṇavicitrāṅgo ratnabindusamācitaḥ |
dyotayanvanamavyagraṃ śobhate śaśisannibhaḥ || 13 ||
aho rūpamaho lakṣmīssvarasampacca śobhanā |
mṛgo'dbhuto vicitrāṅgo hṛdayaṃ haratīva me || 14 ||
yadi grahaṇamabhyeti jīvanneva mṛgastava |
āścaryabhūtaṃ bhavati vismayaṃ janayiṣyati || 15 ||
samāptavanavāsānāṃ rājyasthānāṃ ca naḥ punaḥ |
antaḥpuravibhūṣārtho mṛga eṣa bhaviṣyati || 16 ||
bharatasyāryaputrasya śvaśrūṇāṃ mama ca prabho |
mṛgarūpamidaṃ vyaktaṃ vismayaṃ janayiṣyati || 17 ||
jīvanna yadi te'bhyeti grahaṇaṃ mṛgasattamaḥ |
ajinaṃ naraśārdūla ruciraṃ me bhaviṣyati || 18 ||
nihatasyāsya sattvasya jāmbūnadamayatvaci |
śaṣpabṛsyāṃ vinītāyāmicchāmyahamupāsitum || 19 ||
kāmavṛttamidaṃ raudraṃ strīṇāmasadṛśaṃ matam |
vapuṣā tvasya sattvasya vismayo janito mama || 20 ||
tena kāñcanavarṇena maṇipravaraśṛṅgiṇā |
taruṇādityavarṇena nakṣatrapathavarcasā || 21 ||
babhūva rāghavasyāpi mano vismayamāgatam |
evaṃ sītāvacaḥ śrutvā taṃ dṛṣṭvā mṛgamadbhutam || 22 ||
lobhitastena rūpeṇa sītayā ca pracoditaḥ |
uvāca rāghavo hṛṣṭo bhrātaraṃ lakṣmaṇaṃ vacaḥ || 23 ||
paśya lakṣmaṇa vaidehyāḥ spṛhāṃ mṛgagatāmimām |
rūpaśreṣṭhatayā hyeṣa mṛgo'dya na bhaviṣyati || 24 ||
na vane nandanoddheśe na caitrarathasaṃśraye |
kutaḥpṛthivyāṃ saumitre yo'sya kaścitsamo mṛgaḥ || 25 ||
pratilomānulomāśca rucirā romarājayaḥ |
śobhante mṛgamāśritya citrāḥ kanakabindavaḥ || 26 ||
paśyāsya jṛmbhamāṇasya dīptāmagniśikhopamām |
jihvāṃ mukhānnissarantīṃ meghādiva śatahradām || 27 ||
masāragallarkamukhaśśaṅkhamuktānibhodaraḥ |
kasya nāmābhirūpyo'sau na mano lobhayenmṛgaḥ || 28 ||
kasya rūpamidaṃ dṛṣṭvā jāmbūnada mayaprabham |
nānāratnamayaṃ divyaṃ na mano vismayaṃ vrajet || 29 ||
māṃsahetorapi mṛgānvinodārthaṃ ca dhanvanaḥ |
ghnanti lakṣmaṇa rājāno mṛgayāyāṃ mahāvane || 30 ||
dhanāni vyavasāyena vicīyante mahāvane |
dhātavo vividhāścāpi maṇiratnasuvarṇinaḥ || 31 ||
tatsāramakhilaṃ nṛṇāṃ dhanaṃ nicayavardhanam |
manasā cintitaṃ sarvaṃ yathā śukrasya lakṣmaṇa || 32 ||
arthī yenārthakṛtyena saṃvrajatyavicārayan |
tamarthamarthaśāstrajñāḥ prāhurarthyāśca lakṣmaṇa || 33 ||
etasya mṛgaratnasya parārdhye kāñcanatvaci |
upavekṣyati vaidehī mayā saha sumadhyamā || 34 ||
na kādalī na priyakī na praveṇī na cāvikī |
bhavedetasya sadṛśī sparśaneneti me matiḥ || 35 ||
eṣa caiva mṛgaśśrīmān yaśca divyo nabhaścaraḥ |
ubhāvetau mṛgau divyau tārāmṛgamahīmṛgau || 36 ||
yadi vā'yaṃ tathā yanmāṃ bhavedvadasi lakṣmaṇa |
māyaiṣā rākṣasasyeti kartavyosya vadho mayā || 37 ||
etena hi nṛśaṃsena mārīcenākṛtātmanā |
vane vicaratā pūrvaṃ hiṃsitā munipuṅgavāḥ || 38 ||
utthāya bahavo yena mṛgayāyāṃ janādhipāḥ |
nihatāḥ parameṣvāsāstasmādvadhyastvayaṃ mṛgaḥ || 39 ||
purastādiha vātāpiḥ paribhūya tapasvinaḥ |
udarastho dvijānhantisvagarbho'śvatarīmiva || 40 ||
sa kadāciccirāllobhādāsasāda mahāmunim |
agastyaṃ tejasā yuktaṃ bhakṣastasya babhūva ha || 41 ||
samutthāne va tadrūpaṃ kartukāmaṃ samīkṣya tam |
utsmayitvā tu bhagavānvātāpimidamabravīt || 42 ||
tvayā'vigaṇya vātāpe paribhūtāssvatejasā |
jīvaloke dvijaśreṣṭhāstasmādasi jarāṃ gataḥ || 43 ||
tadevaṃ na bhavedrakṣovātāpiriva lakṣmaṇa |
madvidhaṃ yo'timanyeta dharmanityaṃ jitendriyam || 44 ||
bhaveddhato'yaṃ vātāpiragastyeneva māṃ gataḥ |
iha tvaṃ bhava sannaddo yantrito rakṣa maithilīm || 45 ||
asyāmāyattamasmākaṃ yatkṛtyaṃ raghunandana |
ahamenaṃ vadhiṣyāmi grahīṣyāmyapi vā mṛgam || 46 ||
yāvadgacchāmi saumitre mṛgamānayituṃ drutam |
paśya lakṣmaṇa vaidehīṃ mṛgatvaci gataspṛhām || 47 ||
tvacā pradhānayā hyeṣa mṛgo'dya na bhaviṣyati |
apramattena te bhāvyamāśramasthena sītayā || 48 ||
yāvatpṛṣatamekena sāyakena nihanmyaham |
hatvaitaccarma cādāya śīghrameṣyāmi lakṣmaṇa || 49 ||
pradakṣiṇenātibalena pakṣiṇā jaṭāyuṣā buddhimatā ca lakṣmaṇa |
bhavāpramattaḥ parigṛhya maithilīṃ pratikṣaṇaṃ sarvata eva śaṅkitaḥ || 50 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe tricatvāriṃśassargaḥ ||