ഋഷിരുവാച ।
ജുഷ്ടം ബതാദ്യാഖിലസത്ത്വരാശേഃ
സാംസിദഃധ്യമക്ഷ്ണോസ്തവ ദര്ശനാന്നഃ ।
യദ്ദര്ശനം ജന്മഭിരീഡ്യ സദ്ഭി-
രാശാസതേ യോഗിനോ രൂഢയോഗാഃ ॥ 13 ॥
യേ മായയാ തേ ഹതമേധസസ്ത്വ-
ത്പാദാരവിന്ദം ഭവസിന്ധുപോതമ് ।
ഉപാസതേ കാമലവായ തേഷാം
രാസീശ കാമാന്നിരയേഽപി യേ സ്യുഃ ॥ 14 ॥
തഥാ സ ചാഹം പരിവോഢുകാമഃ
സമാനശീലാം ഗൃഹമേധധേനുമ് ।
ഉപേയിവാന് മൂലമശേഷമൂലം
ദുരാശയഃ കാമദുഘാങ്ഘ്രിപസ്യ ॥ 15 ॥
പ്രജാപതേസ്തേ വചസാധീശ തന്ത്യാ
ലോകഃ കിലായം കാമഹതോഽനുബദ്ധഃ ।
അഹം ച ലോകാനുഗതോ വഹാമി
ബലിം ച ശുക്ലാനിമിഷായ തുഭ്യമ് ॥ 16 ॥
ലോകാംശ്ച ലോകാനുഗതാന് പശൂംശ്ച
ഹിത്വാ ശ്രിതാസ്തേ ചരണാതപത്രമ് ।
പരസ്പരം ത്വദ്ഗുണവാദസീധു-
പീയൂഷനിര്യാപിതദേഹധര്മാഃ ॥ 17 ॥
ന തേഽജരാക്ഷഭ്രമിരായുരേഷാം
ത്രയോദശാരം ത്രിശതം ഷഷ്ടിപര്വ ।
ഷണ്നേമ്യനന്തച്ഛദി യത്ത്രിണാഭി-
കരാലസ്രോതോ ജഗദാച്ഛിദ്യ ധാവത് ॥ 18 ॥
ഏകഃ സ്വയം സന് ജഗതഃ സിസൃക്ഷയാ
ദ്വിതീയയാഽത്മന്നധിയോഗമായയാ ।
സൃജസ്യദഃ പാസി പുനര്ഗ്രസിഷ്യസേ
യഥോര്ണനാഭിര്ഭഗവന് സ്വശക്തിഭിഃ ॥ 19 ॥
നൈതദ്ബതാധീശ പദം തവേപ്സിതം
യന്മായയാ നസ്തനുഷേ ഭൂതസൂക്ഷ്മമ് ।
അനുഗ്രഹായാസ്ത്വപി യര്ഹി മായയാ
ലസത്തുലസ്യാ തനുവാ വിലക്ഷിതഃ ॥ 20 ॥
തം ത്വാനുഭൂത്യോപരതക്രിയാര്ഥം
സ്വമായയാ വര്തിതലോകതന്ത്രമ് ।
നമാമ്യഭീക്ഷ്ണം നമനീയപാദ-
സരോജമല്പീയസി കാമവര്ഷമ് ॥ 21 ॥
ഇതി ശ്രീമദ്ഭാഗവതമഹാപുരാണേ തൃതീയസ്കന്ധേ ഏകവിംശാധ്യായാന്തര്ഗതം
കര്ദമര്ഷികൃതം വിഷ്ണുസ്തോത്രം സമാപ്തമ് ।
ഭാഗവതപുരാണ . അധ്യായ 3/21/13-21 . ।
Roman (IAST) Transliteration
ṛṣiruvāca |
juṣṭaṃ batādyākhilasattvarāśeḥ
sāṃsidaḥdhyamakṣṇostava darśanānnaḥ |
yaddarśanaṃ janmabhirīḍya sadbhi-
rāśāsate yogino rūḍhayogāḥ || 13 ||
ye māyayā te hatamedhasastva-
tpādāravindaṃ bhavasindhupotam |
upāsate kāmalavāya teṣāṃ
rāsīśa kāmānniraye'pi ye syuḥ || 14 ||
tathā sa cāhaṃ parivoḍhukāmaḥ
samānaśīlāṃ gṛhamedhadhenum |
upeyivān mūlamaśeṣamūlaṃ
durāśayaḥ kāmadughāṅghripasya || 15 ||
prajāpateste vacasādhīśa tantyā
lokaḥ kilāyaṃ kāmahato'nubaddhaḥ |
ahaṃ ca lokānugato vahāmi
baliṃ ca śuklānimiṣāya tubhyam || 16 ||
lokāṃśca lokānugatān paśūṃśca
hitvā śritāste caraṇātapatram |
parasparaṃ tvadguṇavādasīdhu-
pīyūṣaniryāpitadehadharmāḥ || 17 ||
na te'jarākṣabhramirāyureṣāṃ
trayodaśāraṃ triśataṃ ṣaṣṭiparva |
ṣaṇnemyanantacchadi yattriṇābhi-
karālasroto jagadācchidya dhāvat || 18 ||
ekaḥ svayaṃ san jagataḥ sisṛkṣayā
dvitīyayā'tmannadhiyogamāyayā |
sṛjasyadaḥ pāsi punargrasiṣyase
yathorṇanābhirbhagavan svaśaktibhiḥ || 19 ||
naitadbatādhīśa padaṃ tavepsitaṃ
yanmāyayā nastanuṣe bhūtasūkṣmam |
anugrahāyāstvapi yarhi māyayā
lasattulasyā tanuvā vilakṣitaḥ || 20 ||
taṃ tvānubhūtyoparatakriyārthaṃ
svamāyayā vartitalokatantram |
namāmyabhīkṣṇaṃ namanīyapāda-
sarojamalpīyasi kāmavarṣam || 21 ||
iti śrīmadbhāgavatamahāpurāṇe tṛtīyaskandhe ekaviṃśādhyāyāntargataṃ
kardamarṣikṛtaṃ viṣṇustotraṃ samāptam |
bhāgavatapurāṇa . adhyāya 3/21/13-21 . |
Sanskrit — Devanagari (original)
ऋषिरुवाच ।
जुष्टं बताद्याखिलसत्त्वराशेः
सांसिदःध्यमक्ष्णोस्तव दर्शनान्नः ।
यद्दर्शनं जन्मभिरीड्य सद्भि-
राशासते योगिनो रूढयोगाः ॥ 13 ॥
ये मायया ते हतमेधसस्त्व-
त्पादारविन्दं भवसिन्धुपोतम् ।
उपासते कामलवाय तेषां
रासीश कामान्निरयेऽपि ये स्युः ॥ 14 ॥
तथा स चाहं परिवोढुकामः
समानशीलां गृहमेधधेनुम् ।
उपेयिवान् मूलमशेषमूलं
दुराशयः कामदुघाङ्घ्रिपस्य ॥ 15 ॥
प्रजापतेस्ते वचसाधीश तन्त्या
लोकः किलायं कामहतोऽनुबद्धः ।
अहं च लोकानुगतो वहामि
बलिं च शुक्लानिमिषाय तुभ्यम् ॥ 16 ॥
लोकांश्च लोकानुगतान् पशूंश्च
हित्वा श्रितास्ते चरणातपत्रम् ।
परस्परं त्वद्गुणवादसीधु-
पीयूषनिर्यापितदेहधर्माः ॥ 17 ॥
न तेऽजराक्षभ्रमिरायुरेषां
त्रयोदशारं त्रिशतं षष्टिपर्व ।
षण्नेम्यनन्तच्छदि यत्त्रिणाभि-
करालस्रोतो जगदाच्छिद्य धावत् ॥ 18 ॥
एकः स्वयं सन् जगतः सिसृक्षया
द्वितीययाऽत्मन्नधियोगमायया ।
सृजस्यदः पासि पुनर्ग्रसिष्यसे
यथोर्णनाभिर्भगवन् स्वशक्तिभिः ॥ 19 ॥
नैतद्बताधीश पदं तवेप्सितं
यन्मायया नस्तनुषे भूतसूक्ष्मम् ।
अनुग्रहायास्त्वपि यर्हि मायया
लसत्तुलस्या तनुवा विलक्षितः ॥ 20 ॥
तं त्वानुभूत्योपरतक्रियार्थं
स्वमायया वर्तितलोकतन्त्रम् ।
नमाम्यभीक्ष्णं नमनीयपाद-
सरोजमल्पीयसि कामवर्षम् ॥ 21 ॥
इति श्रीमद्भागवतमहापुराणे तृतीयस्कन्धे एकविंशाध्यायान्तर्गतं
कर्दमर्षिकृतं विष्णुस्तोत्रं समाप्तम् ।
भागवतपुराण . अध्याय 3/21/13-21 . ।
ṛṣiruvāca |
juṣṭaṃ batādyākhilasattvarāśeḥ
sāṃsidaḥdhyamakṣṇostava darśanānnaḥ |
yaddarśanaṃ janmabhirīḍya sadbhi-
rāśāsate yogino rūḍhayogāḥ || 13 ||
ye māyayā te hatamedhasastva-
tpādāravindaṃ bhavasindhupotam |
upāsate kāmalavāya teṣāṃ
rāsīśa kāmānniraye'pi ye syuḥ || 14 ||
tathā sa cāhaṃ parivoḍhukāmaḥ
samānaśīlāṃ gṛhamedhadhenum |
upeyivān mūlamaśeṣamūlaṃ
durāśayaḥ kāmadughāṅghripasya || 15 ||
prajāpateste vacasādhīśa tantyā
lokaḥ kilāyaṃ kāmahato'nubaddhaḥ |
ahaṃ ca lokānugato vahāmi
baliṃ ca śuklānimiṣāya tubhyam || 16 ||
lokāṃśca lokānugatān paśūṃśca
hitvā śritāste caraṇātapatram |
parasparaṃ tvadguṇavādasīdhu-
pīyūṣaniryāpitadehadharmāḥ || 17 ||
na te'jarākṣabhramirāyureṣāṃ
trayodaśāraṃ triśataṃ ṣaṣṭiparva |
ṣaṇnemyanantacchadi yattriṇābhi-
karālasroto jagadācchidya dhāvat || 18 ||
ekaḥ svayaṃ san jagataḥ sisṛkṣayā
dvitīyayā'tmannadhiyogamāyayā |
sṛjasyadaḥ pāsi punargrasiṣyase
yathorṇanābhirbhagavan svaśaktibhiḥ || 19 ||
naitadbatādhīśa padaṃ tavepsitaṃ
yanmāyayā nastanuṣe bhūtasūkṣmam |
anugrahāyāstvapi yarhi māyayā
lasattulasyā tanuvā vilakṣitaḥ || 20 ||
taṃ tvānubhūtyoparatakriyārthaṃ
svamāyayā vartitalokatantram |
namāmyabhīkṣṇaṃ namanīyapāda-
sarojamalpīyasi kāmavarṣam || 21 ||
iti śrīmadbhāgavatamahāpurāṇe tṛtīyaskandhe ekaviṃśādhyāyāntargataṃ
kardamarṣikṛtaṃ viṣṇustotraṃ samāptam |
bhāgavatapurāṇa . adhyāya 3/21/13-21 . |
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Malayalam script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.