ఋషిరువాచ ।
జుష్టం బతాద్యాఖిలసత్త్వరాశేః
సాంసిదఃధ్యమక్ష్ణోస్తవ దర్శనాన్నః ।
యద్దర్శనం జన్మభిరీడ్య సద్భి-
రాశాసతే యోగినో రూఢయోగాః ॥ 13 ॥
యే మాయయా తే హతమేధసస్త్వ-
త్పాదారవిన్దం భవసిన్ధుపోతమ్ ।
ఉపాసతే కామలవాయ తేషాం
రాసీశ కామాన్నిరయేఽపి యే స్యుః ॥ 14 ॥
తథా స చాహం పరివోఢుకామః
సమానశీలాం గృహమేధధేనుమ్ ।
ఉపేయివాన్ మూలమశేషమూలం
దురాశయః కామదుఘాఙ్ఘ్రిపస్య ॥ 15 ॥
ప్రజాపతేస్తే వచసాధీశ తన్త్యా
లోకః కిలాయం కామహతోఽనుబద్ధః ।
అహం చ లోకానుగతో వహామి
బలిం చ శుక్లానిమిషాయ తుభ్యమ్ ॥ 16 ॥
లోకాంశ్చ లోకానుగతాన్ పశూంశ్చ
హిత్వా శ్రితాస్తే చరణాతపత్రమ్ ।
పరస్పరం త్వద్గుణవాదసీధు-
పీయూషనిర్యాపితదేహధర్మాః ॥ 17 ॥
న తేఽజరాక్షభ్రమిరాయురేషాం
త్రయోదశారం త్రిశతం షష్టిపర్వ ।
షణ్నేమ్యనన్తచ్ఛది యత్త్రిణాభి-
కరాలస్రోతో జగదాచ్ఛిద్య ధావత్ ॥ 18 ॥
ఏకః స్వయం సన్ జగతః సిసృక్షయా
ద్వితీయయాఽత్మన్నధియోగమాయయా ।
సృజస్యదః పాసి పునర్గ్రసిష్యసే
యథోర్ణనాభిర్భగవన్ స్వశక్తిభిః ॥ 19 ॥
నైతద్బతాధీశ పదం తవేప్సితం
యన్మాయయా నస్తనుషే భూతసూక్ష్మమ్ ।
అనుగ్రహాయాస్త్వపి యర్హి మాయయా
లసత్తులస్యా తనువా విలక్షితః ॥ 20 ॥
తం త్వానుభూత్యోపరతక్రియార్థం
స్వమాయయా వర్తితలోకతన్త్రమ్ ।
నమామ్యభీక్ష్ణం నమనీయపాద-
సరోజమల్పీయసి కామవర్షమ్ ॥ 21 ॥
ఇతి శ్రీమద్భాగవతమహాపురాణే తృతీయస్కన్ధే ఏకవింశాధ్యాయాన్తర్గతం
కర్దమర్షికృతం విష్ణుస్తోత్రం సమాప్తమ్ ।
భాగవతపురాణ . అధ్యాయ 3/21/13-21 . ।
Roman (IAST) Transliteration
ṛṣiruvāca |
juṣṭaṃ batādyākhilasattvarāśeḥ
sāṃsidaḥdhyamakṣṇostava darśanānnaḥ |
yaddarśanaṃ janmabhirīḍya sadbhi-
rāśāsate yogino rūḍhayogāḥ || 13 ||
ye māyayā te hatamedhasastva-
tpādāravindaṃ bhavasindhupotam |
upāsate kāmalavāya teṣāṃ
rāsīśa kāmānniraye'pi ye syuḥ || 14 ||
tathā sa cāhaṃ parivoḍhukāmaḥ
samānaśīlāṃ gṛhamedhadhenum |
upeyivān mūlamaśeṣamūlaṃ
durāśayaḥ kāmadughāṅghripasya || 15 ||
prajāpateste vacasādhīśa tantyā
lokaḥ kilāyaṃ kāmahato'nubaddhaḥ |
ahaṃ ca lokānugato vahāmi
baliṃ ca śuklānimiṣāya tubhyam || 16 ||
lokāṃśca lokānugatān paśūṃśca
hitvā śritāste caraṇātapatram |
parasparaṃ tvadguṇavādasīdhu-
pīyūṣaniryāpitadehadharmāḥ || 17 ||
na te'jarākṣabhramirāyureṣāṃ
trayodaśāraṃ triśataṃ ṣaṣṭiparva |
ṣaṇnemyanantacchadi yattriṇābhi-
karālasroto jagadācchidya dhāvat || 18 ||
ekaḥ svayaṃ san jagataḥ sisṛkṣayā
dvitīyayā'tmannadhiyogamāyayā |
sṛjasyadaḥ pāsi punargrasiṣyase
yathorṇanābhirbhagavan svaśaktibhiḥ || 19 ||
naitadbatādhīśa padaṃ tavepsitaṃ
yanmāyayā nastanuṣe bhūtasūkṣmam |
anugrahāyāstvapi yarhi māyayā
lasattulasyā tanuvā vilakṣitaḥ || 20 ||
taṃ tvānubhūtyoparatakriyārthaṃ
svamāyayā vartitalokatantram |
namāmyabhīkṣṇaṃ namanīyapāda-
sarojamalpīyasi kāmavarṣam || 21 ||
iti śrīmadbhāgavatamahāpurāṇe tṛtīyaskandhe ekaviṃśādhyāyāntargataṃ
kardamarṣikṛtaṃ viṣṇustotraṃ samāptam |
bhāgavatapurāṇa . adhyāya 3/21/13-21 . |
Sanskrit — Devanagari (original)
ऋषिरुवाच ।
जुष्टं बताद्याखिलसत्त्वराशेः
सांसिदःध्यमक्ष्णोस्तव दर्शनान्नः ।
यद्दर्शनं जन्मभिरीड्य सद्भि-
राशासते योगिनो रूढयोगाः ॥ 13 ॥
ये मायया ते हतमेधसस्त्व-
त्पादारविन्दं भवसिन्धुपोतम् ।
उपासते कामलवाय तेषां
रासीश कामान्निरयेऽपि ये स्युः ॥ 14 ॥
तथा स चाहं परिवोढुकामः
समानशीलां गृहमेधधेनुम् ।
उपेयिवान् मूलमशेषमूलं
दुराशयः कामदुघाङ्घ्रिपस्य ॥ 15 ॥
प्रजापतेस्ते वचसाधीश तन्त्या
लोकः किलायं कामहतोऽनुबद्धः ।
अहं च लोकानुगतो वहामि
बलिं च शुक्लानिमिषाय तुभ्यम् ॥ 16 ॥
लोकांश्च लोकानुगतान् पशूंश्च
हित्वा श्रितास्ते चरणातपत्रम् ।
परस्परं त्वद्गुणवादसीधु-
पीयूषनिर्यापितदेहधर्माः ॥ 17 ॥
न तेऽजराक्षभ्रमिरायुरेषां
त्रयोदशारं त्रिशतं षष्टिपर्व ।
षण्नेम्यनन्तच्छदि यत्त्रिणाभि-
करालस्रोतो जगदाच्छिद्य धावत् ॥ 18 ॥
एकः स्वयं सन् जगतः सिसृक्षया
द्वितीययाऽत्मन्नधियोगमायया ।
सृजस्यदः पासि पुनर्ग्रसिष्यसे
यथोर्णनाभिर्भगवन् स्वशक्तिभिः ॥ 19 ॥
नैतद्बताधीश पदं तवेप्सितं
यन्मायया नस्तनुषे भूतसूक्ष्मम् ।
अनुग्रहायास्त्वपि यर्हि मायया
लसत्तुलस्या तनुवा विलक्षितः ॥ 20 ॥
तं त्वानुभूत्योपरतक्रियार्थं
स्वमायया वर्तितलोकतन्त्रम् ।
नमाम्यभीक्ष्णं नमनीयपाद-
सरोजमल्पीयसि कामवर्षम् ॥ 21 ॥
इति श्रीमद्भागवतमहापुराणे तृतीयस्कन्धे एकविंशाध्यायान्तर्गतं
कर्दमर्षिकृतं विष्णुस्तोत्रं समाप्तम् ।
भागवतपुराण . अध्याय 3/21/13-21 . ।
ṛṣiruvāca |
juṣṭaṃ batādyākhilasattvarāśeḥ
sāṃsidaḥdhyamakṣṇostava darśanānnaḥ |
yaddarśanaṃ janmabhirīḍya sadbhi-
rāśāsate yogino rūḍhayogāḥ || 13 ||
ye māyayā te hatamedhasastva-
tpādāravindaṃ bhavasindhupotam |
upāsate kāmalavāya teṣāṃ
rāsīśa kāmānniraye'pi ye syuḥ || 14 ||
tathā sa cāhaṃ parivoḍhukāmaḥ
samānaśīlāṃ gṛhamedhadhenum |
upeyivān mūlamaśeṣamūlaṃ
durāśayaḥ kāmadughāṅghripasya || 15 ||
prajāpateste vacasādhīśa tantyā
lokaḥ kilāyaṃ kāmahato'nubaddhaḥ |
ahaṃ ca lokānugato vahāmi
baliṃ ca śuklānimiṣāya tubhyam || 16 ||
lokāṃśca lokānugatān paśūṃśca
hitvā śritāste caraṇātapatram |
parasparaṃ tvadguṇavādasīdhu-
pīyūṣaniryāpitadehadharmāḥ || 17 ||
na te'jarākṣabhramirāyureṣāṃ
trayodaśāraṃ triśataṃ ṣaṣṭiparva |
ṣaṇnemyanantacchadi yattriṇābhi-
karālasroto jagadācchidya dhāvat || 18 ||
ekaḥ svayaṃ san jagataḥ sisṛkṣayā
dvitīyayā'tmannadhiyogamāyayā |
sṛjasyadaḥ pāsi punargrasiṣyase
yathorṇanābhirbhagavan svaśaktibhiḥ || 19 ||
naitadbatādhīśa padaṃ tavepsitaṃ
yanmāyayā nastanuṣe bhūtasūkṣmam |
anugrahāyāstvapi yarhi māyayā
lasattulasyā tanuvā vilakṣitaḥ || 20 ||
taṃ tvānubhūtyoparatakriyārthaṃ
svamāyayā vartitalokatantram |
namāmyabhīkṣṇaṃ namanīyapāda-
sarojamalpīyasi kāmavarṣam || 21 ||
iti śrīmadbhāgavatamahāpurāṇe tṛtīyaskandhe ekaviṃśādhyāyāntargataṃ
kardamarṣikṛtaṃ viṣṇustotraṃ samāptam |
bhāgavatapurāṇa . adhyāya 3/21/13-21 . |
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Telugu script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.