ಧನಹೀನೋ ನ ಹೀನಶ್ಚ ಧನಿಕಃ ಸ ಸುನಿಶ್ಚಯಃ ।
ವಿದ್ಯಾರತ್ನೇನ ಹೀನೋ ಯಃ ಸ ಹೀನಃ ಸರ್ವವಸ್ತುಷು ॥ 01 ॥
ದೃಷ್ಟಿಪೂತಂ ನ್ಯಸೇತ್ಪಾದಂ ವಸ್ತ್ರಪೂತಂ ಪಿಬೇಜ್ಜಲಮ್ ।
ಶಾಸ್ತ್ರಪೂತಂ ವದೇದ್ವಾಕ್ಯಃ ಮನಃಪೂತಂ ಸಮಾಚರೇತ್ ॥ 02 ॥
ಸುಖಾರ್ಥೀ ಚೇತ್ತ್ಯಜೇದ್ವಿದ್ಯಾಂ ವಿದ್ಯಾರ್ಥೀ ಚೇತ್ತ್ಯಜೇತ್ಸುಖಮ್ ।
ಸುಖಾರ್ಥಿನಃ ಕುತೋ ವಿದ್ಯಾ ಸುಖಂ ವಿದ್ಯಾರ್ಥಿನಃ ಕುತಃ ॥ 03 ॥
ಕವಯಃ ಕಿಂ ನ ಪಶ್ಯನ್ತಿ ಕಿಂ ನ ಭಕ್ಷನ್ತಿ ವಾಯಸಾಃ ।
ಮದ್ಯಪಾಃ ಕಿಂ ನ ಜಲ್ಪನ್ತಿ ಕಿಂ ನ ಕುರ್ವನ್ತಿ ಯೋಷಿತಃ ॥ 04 ॥
ರಙ್ಕಂ ಕರೋತಿ ರಾಜಾನಂ ರಾಜಾನಂ ರಙ್ಕಮೇವ ಚ ।
ಧನಿನಂ ನಿರ್ಧನಂ ಚೈವ ನಿರ್ಧನಂ ಧನಿನಂ ವಿಧಿಃ ॥ 05 ॥
ಲುಬ್ಧಾನಾಂ ಯಾಚಕಃ ಶತ್ರುರ್ಮೂರ್ಖಾನಾಂ ಬೋಧಕೋ ರಿಪುಃ ।
ಜಾರಸ್ತ್ರೀಣಾಂ ಪತಿಃ ಶತ್ರುಶ್ಚೌರಾಣಾಂ ಚನ್ದ್ರಮಾ ರಿಪುಃ ॥ 06 ॥
ಯೇಷಾಂ ನ ವಿದ್ಯಾ ನ ತಪೋ ನ ದಾನಂ
ಜ್ಞಾನಂ ನ ಶೀಲಾಂ ನ ಗುಣೋ ನ ಧರ್ಮಃ ।
ತೇ ಮರ್ತ್ಯಲೋಕೇ ಭುವಿ ಭಾರಭೂತಾ
ಮನುಷ್ಯರೂಪೇಣ ಮೃಗಾಶ್ಚರನ್ತಿ ॥ 07 ॥
ಅನ್ತಃಸಾರವಿಹೀನಾನಾಮುಪದೇಶೋ ನ ಜಾಯತೇ ।
ಮಲಯಾಚಲಸಂಸರ್ಗಾನ್ನ ವೇಣುಶ್ಚನ್ದನಾಯತೇ ॥ 08 ॥
ಯಸ್ಯ ನಾಸ್ತಿ ಸ್ವಯಂ ಪ್ರಜ್ಞಾ ಶಾಸ್ತ್ರಂ ತಸ್ಯ ಕರೋತಿ ಕಿಮ್ ।
ಲೋಚನಾಭ್ಯಾಂ ವಿಹೀನಸ್ಯ ದರ್ಪಣಃ ಕಿಂ ಕರಿಷ್ಯತಿ ॥ 09 ॥
ದುರ್ಜನಂ ಸಜ್ಜನಂ ಕರ್ತುಮುಪಾಯೋ ನಹಿ ಭೂತಲೇ ।
ಅಪಾನಂ ಶಾತಧಾ ಧೌತಂ ನ ಶ್ರೇಷ್ಠಮಿನ್ದ್ರಿಯಂ ಭವೇತ್ ॥ 10 ॥
ಆಪ್ತದ್ವೇಷಾದ್ಭವೇನ್ಮೃತ್ಯುಃ ಪರದ್ವೇಷಾದ್ಧನಕ್ಷಯಃ ।
ರಾಜದ್ವೇಷಾದ್ಭವೇನ್ನಾಶೋ ಬ್ರಹ್ಮದ್ವೇಷಾತ್ಕುಲಕ್ಷಯಃ ॥ 11 ॥
ವರಂ ವನಂ ವ್ಯಾಘ್ರಗಜೇನ್ದ್ರಸೇವಿತಂ
ದ್ರುಮಾಲಯಂ ಪತ್ರಫಲಾಮ್ಬುಸೇವನಮ್ ।
ತೃಣೇಷು ಶಯ್ಯಾ ಶತಜೀರ್ಣವಲ್ಕಲಂ
ನ ಬನ್ಧುಮಧ್ಯೇ ಧನಹೀನಜೀವನಮ್ ॥ 12 ॥
ವಿಪ್ರೋ ವೃಕ್ಷಸ್ತಸ್ಯ ಮೂಲಂ ಚ ಸನ್ಧ್ಯಾ
ವೇದಃ ಶಾಖಾ ಧರ್ಮಕರ್ಮಾಣಿ ಪತ್ರಮ್ ।
ತಸ್ಮಾನ್ಮೂಲಂ ಯತ್ನತೋ ರಕ್ಷಣೀಯಂ
ಛಿನ್ನೇ ಮೂಲೇ ನೈವ ಶಾಖಾ ನ ಪತ್ರಮ್ ॥ 13 ॥
ಮಾತಾ ಚ ಕಮಲಾ ದೇವೀ ಪಿತಾ ದೇವೋ ಜನಾರ್ದನಃ ।
ಬಾನ್ಧವಾ ವಿಷ್ಣುಭಕ್ತಾಶ್ಚ ಸ್ವದೇಶೋ ಭುವನತ್ರಯಮ್ ॥ 14 ॥
ಏಕವೃಕ್ಷಸಮಾರೂಢಾ ನಾನಾವರ್ಣಾ ವಿಹಙ್ಗಮಾಃ ।
ಪ್ರಭಾತೇ ದಿಕ್ಷು ದಶಸು ಯಾನ್ತಿ ಕಾ ತತ್ರ ವೇದನಾ ॥ 15 ॥
ಬುದ್ಧಿರ್ಯಸ್ಯ ಬಲಂ ತಸ್ಯ ನಿರ್ಬುದ್ಧೇಶ್ಚ ಕುತೋ ಬಲಮ್ ।
ವನೇ ಸಿಂಹೋ ಯದೋನ್ಮತ್ತಃ ಮಶಕೇನ ನಿಪಾತಿತಃ ॥ 16 ॥
ಕಾ ಚಿನ್ತಾ ಮಮ ಜೀವನೇ ಯದಿ ಹರಿರ್ವಿಶ್ವಮ್ಭರೋ ಗೀಯತೇ
ನೋ ಚೇದರ್ಭಕಜೀವನಾಯ ಜನನೀಸ್ತನ್ಯಂ ಕಥಂ ನಿರ್ಮಮೇ ।
ಇತ್ಯಾಲೋಚ್ಯ ಮುಹುರ್ಮುಹುರ್ಯದುಪತೇ ಲಕ್ಷ್ಮೀಪತೇ ಕೇವಲಂ
ತ್ವತ್ಪಾದಾಮ್ಬುಜಸೇವನೇನ ಸತತಂ ಕಾಲೋ ಮಯಾ ನೀಯತೇ ॥ 17 ॥
ಗೀರ್ವಾಣವಾಣೀಷು ವಿಶಿಷ್ಟಬುದ್ಧಿ-
ಸ್ತಥಾಪಿ ಭಾಷಾನ್ತರಲೋಲುಪೋಽಹಮ್ ।
ಯಥಾ ಸುಧಾಯಾಮಮರೇಷು ಸತ್ಯಾಂ
ಸ್ವರ್ಗಾಙ್ಗನಾನಾಮಧರಾಸವೇ ರುಚಿಃ ॥ 18 ॥
ಅನ್ನಾದ್ದಶಗುಣಂ ಪಿಷ್ಟಂ ಪಿಷ್ಟಾದ್ದಶಗುಣಂ ಪಯಃ ।
ಪಯಸೋಽಷ್ಟಗುಣಂ ಮಾಂಸಾಂ ಮಾಂಸಾದ್ದಶಗುಣಂ ಘೃತಮ್ ॥ 19 ॥
ಶೋಕೇನ ರೋಗಾ ವರ್ಧನ್ತೇ ಪಯಸಾ ವರ್ಧತೇ ತನುಃ ।
ಘೃತೇನ ವರ್ಧತೇ ವೀರ್ಯಂ ಮಾಂಸಾನ್ಮಾಂಸಂ ಪ್ರವರ್ಧತೇ ॥ 20 ॥
Roman (IAST) Transliteration
dhanahīno na hīnaśca dhanikaḥ sa suniścayaḥ |
vidyāratnena hīno yaḥ sa hīnaḥ sarvavastuṣu || 01 ||
dṛṣṭipūtaṃ nyasetpādaṃ vastrapūtaṃ pibejjalam |
śāstrapūtaṃ vadedvākyaḥ manaḥpūtaṃ samācaret || 02 ||
sukhārthī cettyajedvidyāṃ vidyārthī cettyajetsukham |
sukhārthinaḥ kuto vidyā sukhaṃ vidyārthinaḥ kutaḥ || 03 ||
kavayaḥ kiṃ na paśyanti kiṃ na bhakṣanti vāyasāḥ |
madyapāḥ kiṃ na jalpanti kiṃ na kurvanti yoṣitaḥ || 04 ||
raṅkaṃ karoti rājānaṃ rājānaṃ raṅkameva ca |
dhaninaṃ nirdhanaṃ caiva nirdhanaṃ dhaninaṃ vidhiḥ || 05 ||
lubdhānāṃ yācakaḥ śatrurmūrkhānāṃ bodhako ripuḥ |
jārastrīṇāṃ patiḥ śatruścaurāṇāṃ candramā ripuḥ || 06 ||
yeṣāṃ na vidyā na tapo na dānaṃ
jñānaṃ na śīlāṃ na guṇo na dharmaḥ |
te martyaloke bhuvi bhārabhūtā
manuṣyarūpeṇa mṛgāścaranti || 07 ||
antaḥsāravihīnānāmupadeśo na jāyate |
malayācalasaṃsargānna veṇuścandanāyate || 08 ||
yasya nāsti svayaṃ prajñā śāstraṃ tasya karoti kim |
locanābhyāṃ vihīnasya darpaṇaḥ kiṃ kariṣyati || 09 ||
durjanaṃ sajjanaṃ kartumupāyo nahi bhūtale |
apānaṃ śātadhā dhautaṃ na śreṣṭhamindriyaṃ bhavet || 10 ||
āptadveṣādbhavenmṛtyuḥ paradveṣāddhanakṣayaḥ |
rājadveṣādbhavennāśo brahmadveṣātkulakṣayaḥ || 11 ||
varaṃ vanaṃ vyāghragajendrasevitaṃ
drumālayaṃ patraphalāmbusevanam |
tṛṇeṣu śayyā śatajīrṇavalkalaṃ
na bandhumadhye dhanahīnajīvanam || 12 ||
vipro vṛkṣastasya mūlaṃ ca sandhyā
vedaḥ śākhā dharmakarmāṇi patram |
tasmānmūlaṃ yatnato rakṣaṇīyaṃ
chinne mūle naiva śākhā na patram || 13 ||
mātā ca kamalā devī pitā devo janārdanaḥ |
bāndhavā viṣṇubhaktāśca svadeśo bhuvanatrayam || 14 ||
ekavṛkṣasamārūḍhā nānāvarṇā vihaṅgamāḥ |
prabhāte dikṣu daśasu yānti kā tatra vedanā || 15 ||
buddhiryasya balaṃ tasya nirbuddheśca kuto balam |
vane siṃho yadonmattaḥ maśakena nipātitaḥ || 16 ||
kā cintā mama jīvane yadi harirviśvambharo gīyate
no cedarbhakajīvanāya jananīstanyaṃ kathaṃ nirmame |
ityālocya muhurmuhuryadupate lakṣmīpate kevalaṃ
tvatpādāmbujasevanena satataṃ kālo mayā nīyate || 17 ||
gīrvāṇavāṇīṣu viśiṣṭabuddhi-
stathāpi bhāṣāntaralolupo'ham |
yathā sudhāyāmamareṣu satyāṃ
svargāṅganānāmadharāsave ruciḥ || 18 ||
annāddaśaguṇaṃ piṣṭaṃ piṣṭāddaśaguṇaṃ payaḥ |
payaso'ṣṭaguṇaṃ māṃsāṃ māṃsāddaśaguṇaṃ ghṛtam || 19 ||
śokena rogā vardhante payasā vardhate tanuḥ |
ghṛtena vardhate vīryaṃ māṃsānmāṃsaṃ pravardhate || 20 ||
Sanskrit — Devanagari (original)
धनहीनो न हीनश्च धनिकः स सुनिश्चयः ।
विद्यारत्नेन हीनो यः स हीनः सर्ववस्तुषु ॥ 01 ॥
दृष्टिपूतं न्यसेत्पादं वस्त्रपूतं पिबेज्जलम् ।
शास्त्रपूतं वदेद्वाक्यः मनःपूतं समाचरेत् ॥ 02 ॥
सुखार्थी चेत्त्यजेद्विद्यां विद्यार्थी चेत्त्यजेत्सुखम् ।
सुखार्थिनः कुतो विद्या सुखं विद्यार्थिनः कुतः ॥ 03 ॥
कवयः किं न पश्यन्ति किं न भक्षन्ति वायसाः ।
मद्यपाः किं न जल्पन्ति किं न कुर्वन्ति योषितः ॥ 04 ॥
रङ्कं करोति राजानं राजानं रङ्कमेव च ।
धनिनं निर्धनं चैव निर्धनं धनिनं विधिः ॥ 05 ॥
लुब्धानां याचकः शत्रुर्मूर्खानां बोधको रिपुः ।
जारस्त्रीणां पतिः शत्रुश्चौराणां चन्द्रमा रिपुः ॥ 06 ॥
येषां न विद्या न तपो न दानं
ज्ञानं न शीलां न गुणो न धर्मः ।
ते मर्त्यलोके भुवि भारभूता
मनुष्यरूपेण मृगाश्चरन्ति ॥ 07 ॥
अन्तःसारविहीनानामुपदेशो न जायते ।
मलयाचलसंसर्गान्न वेणुश्चन्दनायते ॥ 08 ॥
यस्य नास्ति स्वयं प्रज्ञा शास्त्रं तस्य करोति किम् ।
लोचनाभ्यां विहीनस्य दर्पणः किं करिष्यति ॥ 09 ॥
दुर्जनं सज्जनं कर्तुमुपायो नहि भूतले ।
अपानं शातधा धौतं न श्रेष्ठमिन्द्रियं भवेत् ॥ 10 ॥
आप्तद्वेषाद्भवेन्मृत्युः परद्वेषाद्धनक्षयः ।
राजद्वेषाद्भवेन्नाशो ब्रह्मद्वेषात्कुलक्षयः ॥ 11 ॥
वरं वनं व्याघ्रगजेन्द्रसेवितं
द्रुमालयं पत्रफलाम्बुसेवनम् ।
तृणेषु शय्या शतजीर्णवल्कलं
न बन्धुमध्ये धनहीनजीवनम् ॥ 12 ॥
विप्रो वृक्षस्तस्य मूलं च सन्ध्या
वेदः शाखा धर्मकर्माणि पत्रम् ।
तस्मान्मूलं यत्नतो रक्षणीयं
छिन्ने मूले नैव शाखा न पत्रम् ॥ 13 ॥
माता च कमला देवी पिता देवो जनार्दनः ।
बान्धवा विष्णुभक्ताश्च स्वदेशो भुवनत्रयम् ॥ 14 ॥
एकवृक्षसमारूढा नानावर्णा विहङ्गमाः ।
प्रभाते दिक्षु दशसु यान्ति का तत्र वेदना ॥ 15 ॥
बुद्धिर्यस्य बलं तस्य निर्बुद्धेश्च कुतो बलम् ।
वने सिंहो यदोन्मत्तः मशकेन निपातितः ॥ 16 ॥
का चिन्ता मम जीवने यदि हरिर्विश्वम्भरो गीयते
नो चेदर्भकजीवनाय जननीस्तन्यं कथं निर्ममे ।
इत्यालोच्य मुहुर्मुहुर्यदुपते लक्ष्मीपते केवलं
त्वत्पादाम्बुजसेवनेन सततं कालो मया नीयते ॥ 17 ॥
गीर्वाणवाणीषु विशिष्टबुद्धि-
स्तथापि भाषान्तरलोलुपोऽहम् ।
यथा सुधायाममरेषु सत्यां
स्वर्गाङ्गनानामधरासवे रुचिः ॥ 18 ॥
अन्नाद्दशगुणं पिष्टं पिष्टाद्दशगुणं पयः ।
पयसोऽष्टगुणं मांसां मांसाद्दशगुणं घृतम् ॥ 19 ॥
शोकेन रोगा वर्धन्ते पयसा वर्धते तनुः ।
घृतेन वर्धते वीर्यं मांसान्मांसं प्रवर्धते ॥ 20 ॥
dhanahīno na hīnaśca dhanikaḥ sa suniścayaḥ |
vidyāratnena hīno yaḥ sa hīnaḥ sarvavastuṣu || 01 ||
dṛṣṭipūtaṃ nyasetpādaṃ vastrapūtaṃ pibejjalam |
śāstrapūtaṃ vadedvākyaḥ manaḥpūtaṃ samācaret || 02 ||
sukhārthī cettyajedvidyāṃ vidyārthī cettyajetsukham |
sukhārthinaḥ kuto vidyā sukhaṃ vidyārthinaḥ kutaḥ || 03 ||
kavayaḥ kiṃ na paśyanti kiṃ na bhakṣanti vāyasāḥ |
madyapāḥ kiṃ na jalpanti kiṃ na kurvanti yoṣitaḥ || 04 ||
raṅkaṃ karoti rājānaṃ rājānaṃ raṅkameva ca |
dhaninaṃ nirdhanaṃ caiva nirdhanaṃ dhaninaṃ vidhiḥ || 05 ||
lubdhānāṃ yācakaḥ śatrurmūrkhānāṃ bodhako ripuḥ |
jārastrīṇāṃ patiḥ śatruścaurāṇāṃ candramā ripuḥ || 06 ||
yeṣāṃ na vidyā na tapo na dānaṃ
jñānaṃ na śīlāṃ na guṇo na dharmaḥ |
te martyaloke bhuvi bhārabhūtā
manuṣyarūpeṇa mṛgāścaranti || 07 ||
antaḥsāravihīnānāmupadeśo na jāyate |
malayācalasaṃsargānna veṇuścandanāyate || 08 ||
yasya nāsti svayaṃ prajñā śāstraṃ tasya karoti kim |
locanābhyāṃ vihīnasya darpaṇaḥ kiṃ kariṣyati || 09 ||
durjanaṃ sajjanaṃ kartumupāyo nahi bhūtale |
apānaṃ śātadhā dhautaṃ na śreṣṭhamindriyaṃ bhavet || 10 ||
āptadveṣādbhavenmṛtyuḥ paradveṣāddhanakṣayaḥ |
rājadveṣādbhavennāśo brahmadveṣātkulakṣayaḥ || 11 ||
varaṃ vanaṃ vyāghragajendrasevitaṃ
drumālayaṃ patraphalāmbusevanam |
tṛṇeṣu śayyā śatajīrṇavalkalaṃ
na bandhumadhye dhanahīnajīvanam || 12 ||
vipro vṛkṣastasya mūlaṃ ca sandhyā
vedaḥ śākhā dharmakarmāṇi patram |
tasmānmūlaṃ yatnato rakṣaṇīyaṃ
chinne mūle naiva śākhā na patram || 13 ||
mātā ca kamalā devī pitā devo janārdanaḥ |
bāndhavā viṣṇubhaktāśca svadeśo bhuvanatrayam || 14 ||
ekavṛkṣasamārūḍhā nānāvarṇā vihaṅgamāḥ |
prabhāte dikṣu daśasu yānti kā tatra vedanā || 15 ||
buddhiryasya balaṃ tasya nirbuddheśca kuto balam |
vane siṃho yadonmattaḥ maśakena nipātitaḥ || 16 ||
kā cintā mama jīvane yadi harirviśvambharo gīyate
no cedarbhakajīvanāya jananīstanyaṃ kathaṃ nirmame |
ityālocya muhurmuhuryadupate lakṣmīpate kevalaṃ
tvatpādāmbujasevanena satataṃ kālo mayā nīyate || 17 ||
gīrvāṇavāṇīṣu viśiṣṭabuddhi-
stathāpi bhāṣāntaralolupo'ham |
yathā sudhāyāmamareṣu satyāṃ
svargāṅganānāmadharāsave ruciḥ || 18 ||
annāddaśaguṇaṃ piṣṭaṃ piṣṭāddaśaguṇaṃ payaḥ |
payaso'ṣṭaguṇaṃ māṃsāṃ māṃsāddaśaguṇaṃ ghṛtam || 19 ||
śokena rogā vardhante payasā vardhate tanuḥ |
ghṛtena vardhate vīryaṃ māṃsānmāṃsaṃ pravardhate || 20 ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.