ধনহীনো ন হীনশ্চ ধনিকঃ স সুনিশ্চযঃ ।
বিদ্যারত্নেন হীনো যঃ স হীনঃ সর্ববস্তুষু ॥ 01 ॥
দৃষ্টিপূতং ন্যসেত্পাদং বস্ত্রপূতং পিবেজ্জলম্ ।
শাস্ত্রপূতং বদেদ্বাক্যঃ মনঃপূতং সমাচরেত্ ॥ 02 ॥
সুখার্থী চেত্ত্যজেদ্বিদ্যাং বিদ্যার্থী চেত্ত্যজেত্সুখম্ ।
সুখার্থিনঃ কুতো বিদ্যা সুখং বিদ্যার্থিনঃ কুতঃ ॥ 03 ॥
কবযঃ কিং ন পশ্যন্তি কিং ন ভক্ষন্তি বাযসাঃ ।
মদ্যপাঃ কিং ন জল্পন্তি কিং ন কুর্বন্তি যোষিতঃ ॥ 04 ॥
রঙ্কং করোতি রাজানং রাজানং রঙ্কমেব চ ।
ধনিনং নির্ধনং চৈব নির্ধনং ধনিনং বিধিঃ ॥ 05 ॥
লুব্ধানাং যাচকঃ শত্রুর্মূর্খানাং বোধকো রিপুঃ ।
জারস্ত্রীণাং পতিঃ শত্রুশ্চৌরাণাং চন্দ্রমা রিপুঃ ॥ 06 ॥
যেষাং ন বিদ্যা ন তপো ন দানং
জ্ঞানং ন শীলাং ন গুণো ন ধর্মঃ ।
তে মর্ত্যলোকে ভুবি ভারভূতা
মনুষ্যরূপেণ মৃগাশ্চরন্তি ॥ 07 ॥
অন্তঃসারবিহীনানামুপদেশো ন জাযতে ।
মলযাচলসংসর্গান্ন বেণুশ্চন্দনাযতে ॥ 08 ॥
যস্য নাস্তি স্বযং প্রজ্ঞা শাস্ত্রং তস্য করোতি কিম্ ।
লোচনাভ্যাং বিহীনস্য দর্পণঃ কিং করিষ্যতি ॥ 09 ॥
দুর্জনং সজ্জনং কর্তুমুপাযো নহি ভূতলে ।
অপানং শাতধা ধৌতং ন শ্রেষ্ঠমিন্দ্রিযং ভবেত্ ॥ 10 ॥
আপ্তদ্বেষাদ্ভবেন্মৃত্যুঃ পরদ্বেষাদ্ধনক্ষযঃ ।
রাজদ্বেষাদ্ভবেন্নাশো ব্রহ্মদ্বেষাত্কুলক্ষযঃ ॥ 11 ॥
বরং বনং ব্যাঘ্রগজেন্দ্রসেবিতং
দ্রুমালযং পত্রফলাম্বুসেবনম্ ।
তৃণেষু শয্যা শতজীর্ণবল্কলং
ন বন্ধুমধ্যে ধনহীনজীবনম্ ॥ 12 ॥
বিপ্রো বৃক্ষস্তস্য মূলং চ সন্ধ্যা
বেদঃ শাখা ধর্মকর্মাণি পত্রম্ ।
তস্মান্মূলং যত্নতো রক্ষণীযং
ছিন্নে মূলে নৈব শাখা ন পত্রম্ ॥ 13 ॥
মাতা চ কমলা দেবী পিতা দেবো জনার্দনঃ ।
বান্ধবা বিষ্ণুভক্তাশ্চ স্বদেশো ভুবনত্রযম্ ॥ 14 ॥
একবৃক্ষসমারূঢা নানাবর্ণা বিহঙ্গমাঃ ।
প্রভাতে দিক্ষু দশসু যান্তি কা তত্র বেদনা ॥ 15 ॥
বুদ্ধির্যস্য বলং তস্য নির্বুদ্ধেশ্চ কুতো বলম্ ।
বনে সিংহো যদোন্মত্তঃ মশকেন নিপাতিতঃ ॥ 16 ॥
কা চিন্তা মম জীবনে যদি হরির্বিশ্বম্ভরো গীযতে
নো চেদর্ভকজীবনায জননীস্তন্যং কথং নির্মমে ।
ইত্যালোচ্য মুহুর্মুহুর্যদুপতে লক্ষ্মীপতে কেবলং
ত্বত্পাদাম্বুজসেবনেন সততং কালো মযা নীযতে ॥ 17 ॥
গীর্বাণবাণীষু বিশিষ্টবুদ্ধি-
স্তথাপি ভাষান্তরলোলুপোঽহম্ ।
যথা সুধাযামমরেষু সত্যাং
স্বর্গাঙ্গনানামধরাসবে রুচিঃ ॥ 18 ॥
অন্নাদ্দশগুণং পিষ্টং পিষ্টাদ্দশগুণং পযঃ ।
পযসোঽষ্টগুণং মাংসাং মাংসাদ্দশগুণং ঘৃতম্ ॥ 19 ॥
শোকেন রোগা বর্ধন্তে পযসা বর্ধতে তনুঃ ।
ঘৃতেন বর্ধতে বীর্যং মাংসান্মাংসং প্রবর্ধতে ॥ 20 ॥
Roman (IAST) Transliteration
dhanahīno na hīnaśca dhanikaḥ sa suniścayaḥ |
vidyāratnena hīno yaḥ sa hīnaḥ sarvavastuṣu || 01 ||
dṛṣṭipūtaṃ nyasetpādaṃ vastrapūtaṃ pibejjalam |
śāstrapūtaṃ vadedvākyaḥ manaḥpūtaṃ samācaret || 02 ||
sukhārthī cettyajedvidyāṃ vidyārthī cettyajetsukham |
sukhārthinaḥ kuto vidyā sukhaṃ vidyārthinaḥ kutaḥ || 03 ||
kavayaḥ kiṃ na paśyanti kiṃ na bhakṣanti vāyasāḥ |
madyapāḥ kiṃ na jalpanti kiṃ na kurvanti yoṣitaḥ || 04 ||
raṅkaṃ karoti rājānaṃ rājānaṃ raṅkameva ca |
dhaninaṃ nirdhanaṃ caiva nirdhanaṃ dhaninaṃ vidhiḥ || 05 ||
lubdhānāṃ yācakaḥ śatrurmūrkhānāṃ bodhako ripuḥ |
jārastrīṇāṃ patiḥ śatruścaurāṇāṃ candramā ripuḥ || 06 ||
yeṣāṃ na vidyā na tapo na dānaṃ
jñānaṃ na śīlāṃ na guṇo na dharmaḥ |
te martyaloke bhuvi bhārabhūtā
manuṣyarūpeṇa mṛgāścaranti || 07 ||
antaḥsāravihīnānāmupadeśo na jāyate |
malayācalasaṃsargānna veṇuścandanāyate || 08 ||
yasya nāsti svayaṃ prajñā śāstraṃ tasya karoti kim |
locanābhyāṃ vihīnasya darpaṇaḥ kiṃ kariṣyati || 09 ||
durjanaṃ sajjanaṃ kartumupāyo nahi bhūtale |
apānaṃ śātadhā dhautaṃ na śreṣṭhamindriyaṃ bhavet || 10 ||
āptadveṣādbhavenmṛtyuḥ paradveṣāddhanakṣayaḥ |
rājadveṣādbhavennāśo brahmadveṣātkulakṣayaḥ || 11 ||
varaṃ vanaṃ vyāghragajendrasevitaṃ
drumālayaṃ patraphalāmbusevanam |
tṛṇeṣu śayyā śatajīrṇavalkalaṃ
na bandhumadhye dhanahīnajīvanam || 12 ||
vipro vṛkṣastasya mūlaṃ ca sandhyā
vedaḥ śākhā dharmakarmāṇi patram |
tasmānmūlaṃ yatnato rakṣaṇīyaṃ
chinne mūle naiva śākhā na patram || 13 ||
mātā ca kamalā devī pitā devo janārdanaḥ |
bāndhavā viṣṇubhaktāśca svadeśo bhuvanatrayam || 14 ||
ekavṛkṣasamārūḍhā nānāvarṇā vihaṅgamāḥ |
prabhāte dikṣu daśasu yānti kā tatra vedanā || 15 ||
buddhiryasya balaṃ tasya nirbuddheśca kuto balam |
vane siṃho yadonmattaḥ maśakena nipātitaḥ || 16 ||
kā cintā mama jīvane yadi harirviśvambharo gīyate
no cedarbhakajīvanāya jananīstanyaṃ kathaṃ nirmame |
ityālocya muhurmuhuryadupate lakṣmīpate kevalaṃ
tvatpādāmbujasevanena satataṃ kālo mayā nīyate || 17 ||
gīrvāṇavāṇīṣu viśiṣṭabuddhi-
stathāpi bhāṣāntaralolupo'ham |
yathā sudhāyāmamareṣu satyāṃ
svargāṅganānāmadharāsave ruciḥ || 18 ||
annāddaśaguṇaṃ piṣṭaṃ piṣṭāddaśaguṇaṃ payaḥ |
payaso'ṣṭaguṇaṃ māṃsāṃ māṃsāddaśaguṇaṃ ghṛtam || 19 ||
śokena rogā vardhante payasā vardhate tanuḥ |
ghṛtena vardhate vīryaṃ māṃsānmāṃsaṃ pravardhate || 20 ||
Sanskrit — Devanagari (original)
धनहीनो न हीनश्च धनिकः स सुनिश्चयः ।
विद्यारत्नेन हीनो यः स हीनः सर्ववस्तुषु ॥ 01 ॥
दृष्टिपूतं न्यसेत्पादं वस्त्रपूतं पिबेज्जलम् ।
शास्त्रपूतं वदेद्वाक्यः मनःपूतं समाचरेत् ॥ 02 ॥
सुखार्थी चेत्त्यजेद्विद्यां विद्यार्थी चेत्त्यजेत्सुखम् ।
सुखार्थिनः कुतो विद्या सुखं विद्यार्थिनः कुतः ॥ 03 ॥
कवयः किं न पश्यन्ति किं न भक्षन्ति वायसाः ।
मद्यपाः किं न जल्पन्ति किं न कुर्वन्ति योषितः ॥ 04 ॥
रङ्कं करोति राजानं राजानं रङ्कमेव च ।
धनिनं निर्धनं चैव निर्धनं धनिनं विधिः ॥ 05 ॥
लुब्धानां याचकः शत्रुर्मूर्खानां बोधको रिपुः ।
जारस्त्रीणां पतिः शत्रुश्चौराणां चन्द्रमा रिपुः ॥ 06 ॥
येषां न विद्या न तपो न दानं
ज्ञानं न शीलां न गुणो न धर्मः ।
ते मर्त्यलोके भुवि भारभूता
मनुष्यरूपेण मृगाश्चरन्ति ॥ 07 ॥
अन्तःसारविहीनानामुपदेशो न जायते ।
मलयाचलसंसर्गान्न वेणुश्चन्दनायते ॥ 08 ॥
यस्य नास्ति स्वयं प्रज्ञा शास्त्रं तस्य करोति किम् ।
लोचनाभ्यां विहीनस्य दर्पणः किं करिष्यति ॥ 09 ॥
दुर्जनं सज्जनं कर्तुमुपायो नहि भूतले ।
अपानं शातधा धौतं न श्रेष्ठमिन्द्रियं भवेत् ॥ 10 ॥
आप्तद्वेषाद्भवेन्मृत्युः परद्वेषाद्धनक्षयः ।
राजद्वेषाद्भवेन्नाशो ब्रह्मद्वेषात्कुलक्षयः ॥ 11 ॥
वरं वनं व्याघ्रगजेन्द्रसेवितं
द्रुमालयं पत्रफलाम्बुसेवनम् ।
तृणेषु शय्या शतजीर्णवल्कलं
न बन्धुमध्ये धनहीनजीवनम् ॥ 12 ॥
विप्रो वृक्षस्तस्य मूलं च सन्ध्या
वेदः शाखा धर्मकर्माणि पत्रम् ।
तस्मान्मूलं यत्नतो रक्षणीयं
छिन्ने मूले नैव शाखा न पत्रम् ॥ 13 ॥
माता च कमला देवी पिता देवो जनार्दनः ।
बान्धवा विष्णुभक्ताश्च स्वदेशो भुवनत्रयम् ॥ 14 ॥
एकवृक्षसमारूढा नानावर्णा विहङ्गमाः ।
प्रभाते दिक्षु दशसु यान्ति का तत्र वेदना ॥ 15 ॥
बुद्धिर्यस्य बलं तस्य निर्बुद्धेश्च कुतो बलम् ।
वने सिंहो यदोन्मत्तः मशकेन निपातितः ॥ 16 ॥
का चिन्ता मम जीवने यदि हरिर्विश्वम्भरो गीयते
नो चेदर्भकजीवनाय जननीस्तन्यं कथं निर्ममे ।
इत्यालोच्य मुहुर्मुहुर्यदुपते लक्ष्मीपते केवलं
त्वत्पादाम्बुजसेवनेन सततं कालो मया नीयते ॥ 17 ॥
गीर्वाणवाणीषु विशिष्टबुद्धि-
स्तथापि भाषान्तरलोलुपोऽहम् ।
यथा सुधायाममरेषु सत्यां
स्वर्गाङ्गनानामधरासवे रुचिः ॥ 18 ॥
अन्नाद्दशगुणं पिष्टं पिष्टाद्दशगुणं पयः ।
पयसोऽष्टगुणं मांसां मांसाद्दशगुणं घृतम् ॥ 19 ॥
शोकेन रोगा वर्धन्ते पयसा वर्धते तनुः ।
घृतेन वर्धते वीर्यं मांसान्मांसं प्रवर्धते ॥ 20 ॥
dhanahīno na hīnaśca dhanikaḥ sa suniścayaḥ |
vidyāratnena hīno yaḥ sa hīnaḥ sarvavastuṣu || 01 ||
dṛṣṭipūtaṃ nyasetpādaṃ vastrapūtaṃ pibejjalam |
śāstrapūtaṃ vadedvākyaḥ manaḥpūtaṃ samācaret || 02 ||
sukhārthī cettyajedvidyāṃ vidyārthī cettyajetsukham |
sukhārthinaḥ kuto vidyā sukhaṃ vidyārthinaḥ kutaḥ || 03 ||
kavayaḥ kiṃ na paśyanti kiṃ na bhakṣanti vāyasāḥ |
madyapāḥ kiṃ na jalpanti kiṃ na kurvanti yoṣitaḥ || 04 ||
raṅkaṃ karoti rājānaṃ rājānaṃ raṅkameva ca |
dhaninaṃ nirdhanaṃ caiva nirdhanaṃ dhaninaṃ vidhiḥ || 05 ||
lubdhānāṃ yācakaḥ śatrurmūrkhānāṃ bodhako ripuḥ |
jārastrīṇāṃ patiḥ śatruścaurāṇāṃ candramā ripuḥ || 06 ||
yeṣāṃ na vidyā na tapo na dānaṃ
jñānaṃ na śīlāṃ na guṇo na dharmaḥ |
te martyaloke bhuvi bhārabhūtā
manuṣyarūpeṇa mṛgāścaranti || 07 ||
antaḥsāravihīnānāmupadeśo na jāyate |
malayācalasaṃsargānna veṇuścandanāyate || 08 ||
yasya nāsti svayaṃ prajñā śāstraṃ tasya karoti kim |
locanābhyāṃ vihīnasya darpaṇaḥ kiṃ kariṣyati || 09 ||
durjanaṃ sajjanaṃ kartumupāyo nahi bhūtale |
apānaṃ śātadhā dhautaṃ na śreṣṭhamindriyaṃ bhavet || 10 ||
āptadveṣādbhavenmṛtyuḥ paradveṣāddhanakṣayaḥ |
rājadveṣādbhavennāśo brahmadveṣātkulakṣayaḥ || 11 ||
varaṃ vanaṃ vyāghragajendrasevitaṃ
drumālayaṃ patraphalāmbusevanam |
tṛṇeṣu śayyā śatajīrṇavalkalaṃ
na bandhumadhye dhanahīnajīvanam || 12 ||
vipro vṛkṣastasya mūlaṃ ca sandhyā
vedaḥ śākhā dharmakarmāṇi patram |
tasmānmūlaṃ yatnato rakṣaṇīyaṃ
chinne mūle naiva śākhā na patram || 13 ||
mātā ca kamalā devī pitā devo janārdanaḥ |
bāndhavā viṣṇubhaktāśca svadeśo bhuvanatrayam || 14 ||
ekavṛkṣasamārūḍhā nānāvarṇā vihaṅgamāḥ |
prabhāte dikṣu daśasu yānti kā tatra vedanā || 15 ||
buddhiryasya balaṃ tasya nirbuddheśca kuto balam |
vane siṃho yadonmattaḥ maśakena nipātitaḥ || 16 ||
kā cintā mama jīvane yadi harirviśvambharo gīyate
no cedarbhakajīvanāya jananīstanyaṃ kathaṃ nirmame |
ityālocya muhurmuhuryadupate lakṣmīpate kevalaṃ
tvatpādāmbujasevanena satataṃ kālo mayā nīyate || 17 ||
gīrvāṇavāṇīṣu viśiṣṭabuddhi-
stathāpi bhāṣāntaralolupo'ham |
yathā sudhāyāmamareṣu satyāṃ
svargāṅganānāmadharāsave ruciḥ || 18 ||
annāddaśaguṇaṃ piṣṭaṃ piṣṭāddaśaguṇaṃ payaḥ |
payaso'ṣṭaguṇaṃ māṃsāṃ māṃsāddaśaguṇaṃ ghṛtam || 19 ||
śokena rogā vardhante payasā vardhate tanuḥ |
ghṛtena vardhate vīryaṃ māṃsānmāṃsaṃ pravardhate || 20 ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.