ಭವಾನಿ ಸ್ತೋತುಂ ತ್ವಾಂ ಪ್ರಭವತಿ ಚತುರ್ಭಿರ್ನ ವದನೈಃ
ಪ್ರಜಾನಾಮೀಶಾನಸ್ತ್ರಿಪುರಮಥನಃ ಪಞ್ಚಭಿರಪಿ ।
ನ ಷಡ್ಭಿಃ ಸೇನಾನೀರ್ದಶಶತಮುಖೈರಪ್ಯಹಿಪತಿಃ
ತದಾನ್ಯೇಷಾಂ ಕೇಷಾಂ ಕಥಯ ಕಥಮಸ್ಮಿನ್ನವಸರಃ ॥ 1॥
ಘೃತಕ್ಷೀರದ್ರಾಕ್ಷಾಮಧುಮಧುರಿಮಾ ಕೈರಪಿ ಪದೈಃ
ವಿಶಿಷ್ಯಾನಾಖ್ಯೇಯೋ ಭವತಿ ರಸನಾಮಾತ್ರ ವಿಷಯಃ ।
ತಥಾ ತೇ ಸೌನ್ದರ್ಯಂ ಪರಮಶಿವದೃಙ್ಮಾತ್ರವಿಷಯಃ
ಕಥಙ್ಕಾರಂ ಬ್ರೂಮಃ ಸಕಲನಿಗಮಾಗೋಚರಗುಣೇ ॥ 2॥
ಮುಖೇ ತೇ ತಾಮ್ಬೂಲಂ ನಯನಯುಗಲೇ ಕಜ್ಜಲಕಲಾ
ಲಲಾಟೇ ಕಾಶ್ಮೀರಂ ವಿಲಸತಿ ಗಲೇ ಮೌಕ್ತಿಕಲತಾ ।
ಸ್ಫುರತ್ಕಾಞ್ಚೀ ಶಾಟೀ ಪೃಥುಕಟಿತಟೇ ಹಾಟಕಮಯೀ
ಭಜಾಮಿ ತ್ವಾಂ ಗೌರೀಂ ನಗಪತಿಕಿಶೋರೀಮವಿರತಮ್ ॥ 3॥
ವಿರಾಜನ್ಮನ್ದಾರದ್ರುಮಕುಸುಮಹಾರಸ್ತನತಟೀ
ನದದ್ವೀಣಾನಾದಶ್ರವಣವಿಲಸತ್ಕುಣ್ಡಲಗುಣಾ
ನತಾಙ್ಗೀ ಮಾತಙ್ಗೀ ರುಚಿರಗತಿಭಙ್ಗೀ ಭಗವತೀ
ಸತೀ ಶಮ್ಭೋರಮ್ಭೋರುಹಚಟುಲಚಕ್ಷುರ್ವಿಜಯತೇ ॥ 4॥
ನವೀನಾರ್ಕಭ್ರಾಜನ್ಮಣಿಕನಕಭೂಷಣಪರಿಕರೈಃ
ವೃತಾಙ್ಗೀ ಸಾರಙ್ಗೀರುಚಿರನಯನಾಙ್ಗೀಕೃತಶಿವಾ ।
ತಡಿತ್ಪೀತಾ ಪೀತಾಮ್ಬರಲಲಿತಮಞ್ಜೀರಸುಭಗಾ
ಮಮಾಪರ್ಣಾ ಪೂರ್ಣಾ ನಿರವಧಿಸುಖೈರಸ್ತು ಸುಮುಖೀ ॥ 5॥
ಹಿಮಾದ್ರೇಃ ಸಮ್ಭೂತಾ ಸುಲಲಿತಕರೈಃ ಪಲ್ಲವಯುತಾ
ಸುಪುಷ್ಪಾ ಮುಕ್ತಾಭಿರ್ಭ್ರಮರಕಲಿತಾ ಚಾಲಕಭರೈಃ ।
ಕೃತಸ್ಥಾಣುಸ್ಥಾನಾ ಕುಚಫಲನತಾ ಸೂಕ್ತಿಸರಸಾ
ರುಜಾಂ ಹನ್ತ್ರೀ ಗನ್ತ್ರೀ ವಿಲಸತಿ ಚಿದಾನನ್ದಲತಿಕಾ ॥ 6॥
ಸಪರ್ಣಾಮಾಕೀರ್ಣಾಂ ಕತಿಪಯಗುಣೈಃ ಸಾದರಮಿಹ
ಶ್ರಯನ್ತ್ಯನ್ಯೇ ವಲ್ಲೀಂ ಮಮ ತು ಮತಿರೇವಂ ವಿಲಸತಿ ।
ಅಪರ್ಣೈಕಾ ಸೇವ್ಯಾ ಜಗತಿ ಸಕಲೈರ್ಯತ್ಪರಿವೃತಃ
ಪುರಾಣೋಽಪಿ ಸ್ಥಾಣುಃ ಫಲತಿ ಕಿಲ ಕೈವಲ್ಯಪದವೀಮ್ ॥ 7॥
ವಿಧಾತ್ರೀ ಧರ್ಮಾಣಾಂ ತ್ವಮಸಿ ಸಕಲಾಮ್ನಾಯಜನನೀ
ತ್ವಮರ್ಥಾನಾಂ ಮೂಲಂ ಧನದನಮನೀಯಾಙ್ಘ್ರಿಕಮಲೇ ।
ತ್ವಮಾದಿಃ ಕಾಮಾನಾಂ ಜನನಿ ಕೃತಕನ್ದರ್ಪವಿಜಯೇ
ಸತಾಂ ಮುಕ್ತೇರ್ಬೀಜಂ ತ್ವಮಸಿ ಪರಮಬ್ರಹ್ಮಮಹಿಷೀ ॥ 8॥
ಪ್ರಭೂತಾ ಭಕ್ತಿಸ್ತೇ ಯದಪಿ ನ ಮಮಾಲೋಲಮನಸಃ
ತ್ವಯಾ ತು ಶ್ರೀಮತ್ಯಾ ಸದಯಮವಲೋಕ್ಯೋಽಹಮಧುನಾ ।
ಪಯೋದಃ ಪಾನೀಯಂ ದಿಶತಿ ಮಧುರಂ ಚಾತಕಮುಖೇ
ಭೃಶಂ ಶಙ್ಕೇ ಕೈರ್ವಾ ವಿಧಿಭಿರನುನೀತಾ ಮಮ ಮತಿಃ ॥ 9॥
ಕೃಪಾಪಾಙ್ಗಾಲೋಕಂ ವಿತರ ತರಸಾ ಸಾಧುಚರಿತೇ
ನ ತೇ ಯುಕ್ತೋಪೇಕ್ಷಾ ಮಯಿ ಶರಣದೀಕ್ಷಾಮುಪಗತೇ ।
ನ ಚೇದಿಷ್ಟಂ ದದ್ಯಾದನುಪದಮಹೋ ಕಲ್ಪಲತಿಕಾ
ವಿಶೇಷಃ ಸಾಮಾನ್ಯೈಃ ಕಥಮಿತರವಲ್ಲೀಪರಿಕರೈಃ ॥ 10॥
ಮಹಾನ್ತಂ ವಿಶ್ವಾಸಂ ತವ ಚರಣಪಙ್ಕೇರುಹಯುಗೇ
ನಿಧಾಯಾನ್ಯನ್ನೈವಾಶ್ರಿತಮಿಹ ಮಯಾ ದೈವತಮುಮೇ ।
ತಥಾಪಿ ತ್ವಚ್ಚೇತೋ ಯದಿ ಮಯಿ ನ ಜಾಯೇತ ಸದಯಂ
ನಿರಾಲಮ್ಬೋ ಲಮ್ಬೋದರಜನನಿ ಕಂ ಯಾಮಿ ಶರಣಮ್ ॥ 11॥
ಅಯಃ ಸ್ಪರ್ಶೇ ಲಗ್ನಂ ಸಪದಿ ಲಭತೇ ಹೇಮಪದವೀಂ
ಯಥಾ ರಥ್ಯಾಪಾಥಃ ಶುಚಿ ಭವತಿ ಗಙ್ಗೌಘಮಿಲಿತಮ್ ।
ತಥಾ ತತ್ತತ್ಪಾಪೈರತಿಮಲಿನಮನ್ತರ್ಮಮ ಯದಿ
ತ್ವಯಿ ಪ್ರೇಮ್ಣಾಸಕ್ತಂ ಕಥಮಿವ ನ ಜಾಯೇತ ವಿಮಲಮ್ ॥ 12॥
ತ್ವದನ್ಯಸ್ಮಾದಿಚ್ಛಾವಿಷಯಫಲಲಾಭೇ ನ ನಿಯಮಃ
ತ್ವಮರ್ಥಾನಾಮಿಚ್ಛಾಧಿಕಮಪಿ ಸಮರ್ಥಾ ವಿತರಣೇ ।
ಇತಿ ಪ್ರಾಹುಃ ಪ್ರಾಞ್ಚಃ ಕಮಲಭವನಾದ್ಯಾಸ್ತ್ವಯಿ ಮನಃ
ತ್ವದಾಸಕ್ತಂ ನಕ್ತಂ ದಿವಮುಚಿತಮೀಶಾನಿ ಕುರು ತತ್ ॥ 13॥
ಸ್ಫುರನ್ನಾನಾರತ್ನಸ್ಫಟಿಕಮಯಭಿತ್ತಿಪ್ರತಿಫಲ
ತ್ತ್ವದಾಕಾರಂ ಚಞ್ಚಚ್ಛಶಧರಕಲಾಸೌಧಶಿಖರಮ್ ।
ಮುಕುನ್ದಬ್ರಹ್ಮೇನ್ದ್ರಪ್ರಭೃತಿಪರಿವಾರಂ ವಿಜಯತೇ
ತವಾಗಾರಂ ರಮ್ಯಂ ತ್ರಿಭುವನಮಹಾರಾಜಗೃಹಿಣಿ ॥ 14॥
ನಿವಾಸಃ ಕೈಲಾಸೇ ವಿಧಿಶತಮಖಾದ್ಯಾಃ ಸ್ತುತಿಕರಾಃ
ಕುಟುಮ್ಬಂ ತ್ರೈಲೋಕ್ಯಂ ಕೃತಕರಪುಟಃ ಸಿದ್ಧಿನಿಕರಃ ।
ಮಹೇಶಃ ಪ್ರಾಣೇಶಸ್ತದವನಿಧರಾಧೀಶತನಯೇ
ನ ತೇ ಸೌಭಾಗ್ಯಸ್ಯ ಕ್ವಚಿದಪಿ ಮನಾಗಸ್ತಿ ತುಲನಾ ॥ 15॥
ವೃಷೋ ವೃದ್ಧೋ ಯಾನಂ ವಿಷಮಶನಮಾಶಾ ನಿವಸನಂ
ಶ್ಮಶಾನಂ ಕ್ರೀಡಾಭೂರ್ಭುಜಗನಿವಹೋ ಭೂಷಣವಿಧಿಃ
ಸಮಗ್ರಾ ಸಾಮಗ್ರೀ ಜಗತಿ ವಿದಿತೈವ ಸ್ಮರರಿಪೋಃ
ಯದೇತಸ್ಯೈಶ್ವರ್ಯಂ ತವ ಜನನಿ ಸೌಭಾಗ್ಯಮಹಿಮಾ ॥ 16॥
ಅಶೇಷಬ್ರಹ್ಮಾಣ್ಡಪ್ರಲಯವಿಧಿನೈಸರ್ಗಿಕಮತಿಃ
ಶ್ಮಶಾನೇಷ್ವಾಸೀನಃ ಕೃತಭಸಿತಲೇಪಃ ಪಶುಪತಿಃ ।
ದಧೌ ಕಣ್ಠೇ ಹಾಲಾಹಲಮಖಿಲಭೂಗೋಲಕೃಪಯಾ
ಭವತ್ಯಾಃ ಸಙ್ಗತ್ಯಾಃ ಫಲಮಿತಿ ಚ ಕಲ್ಯಾಣಿ ಕಲಯೇ ॥ 17॥
ತ್ವದೀಯಂ ಸೌನ್ದರ್ಯಂ ನಿರತಿಶಯಮಾಲೋಕ್ಯ ಪರಯಾ
ಭಿಯೈವಾಸೀದ್ಗಙ್ಗಾ ಜಲಮಯತನುಃ ಶೈಲತನಯೇ ।
ತದೇತಸ್ಯಾಸ್ತಸ್ಮಾದ್ವದನಕಮಲಂ ವೀಕ್ಷ್ಯ ಕೃಪಯಾ
ಪ್ರತಿಷ್ಠಾಮಾತನ್ವನ್ನಿಜಶಿರಸಿವಾಸೇನ ಗಿರಿಶಃ ॥ 18॥
ವಿಶಾಲಶ್ರೀಖಣ್ಡದ್ರವಮೃಗಮದಾಕೀರ್ಣಘುಸೃಣ
ಪ್ರಸೂನವ್ಯಾಮಿಶ್ರಂ ಭಗವತಿ ತವಾಭ್ಯಙ್ಗಸಲಿಲಮ್ ।
ಸಮಾದಾಯ ಸ್ರಷ್ಟಾ ಚಲಿತಪದಪಾಂಸೂನ್ನಿಜಕರೈಃ
ಸಮಾಧತ್ತೇ ಸೃಷ್ಟಿಂ ವಿಬುಧಪುರಪಙ್ಕೇರುಹದೃಶಾಮ್ ॥ 19॥
ವಸನ್ತೇ ಸಾನನ್ದೇ ಕುಸುಮಿತಲತಾಭಿಃ ಪರಿವೃತೇ
ಸ್ಫುರನ್ನಾನಾಪದ್ಮೇ ಸರಸಿ ಕಲಹಂಸಾಲಿಸುಭಗೇ ।
ಸಖೀಭಿಃ ಖೇಲನ್ತೀಂ ಮಲಯಪವನಾನ್ದೋಲಿತಜಲೇ
ಸ್ಮರೇದ್ಯಸ್ತ್ವಾಂ ತಸ್ಯ ಜ್ವರಜನಿತಪೀಡಾಪಸರತಿ ॥ 20॥
॥ ಇತಿ ಶ್ರೀಮಚ್ಛಙ್ಕರಾಚಾರ್ಯವಿರಚಿತಾ ಆನನ್ದಲಹರೀ ಸಮ್ಪೂರ್ಣಾ ॥
Roman (IAST) Transliteration
bhavāni stotuṃ tvāṃ prabhavati caturbhirna vadanaiḥ
prajānāmīśānastripuramathanaḥ pañcabhirapi |
na ṣaḍbhiḥ senānīrdaśaśatamukhairapyahipatiḥ
tadānyeṣāṃ keṣāṃ kathaya kathamasminnavasaraḥ || 1||
ghṛtakṣīradrākṣāmadhumadhurimā kairapi padaiḥ
viśiṣyānākhyeyo bhavati rasanāmātra viṣayaḥ |
tathā te saundaryaṃ paramaśivadṛṅmātraviṣayaḥ
kathaṅkāraṃ brūmaḥ sakalanigamāgocaraguṇe || 2||
mukhe te tāmbūlaṃ nayanayugale kajjalakalā
lalāṭe kāśmīraṃ vilasati gale mauktikalatā |
sphuratkāñcī śāṭī pṛthukaṭitaṭe hāṭakamayī
bhajāmi tvāṃ gaurīṃ nagapatikiśorīmaviratam || 3||
virājanmandāradrumakusumahārastanataṭī
nadadvīṇānādaśravaṇavilasatkuṇḍalaguṇā
natāṅgī mātaṅgī ruciragatibhaṅgī bhagavatī
satī śambhorambhoruhacaṭulacakṣurvijayate || 4||
navīnārkabhrājanmaṇikanakabhūṣaṇaparikaraiḥ
vṛtāṅgī sāraṅgīruciranayanāṅgīkṛtaśivā |
taḍitpītā pītāmbaralalitamañjīrasubhagā
mamāparṇā pūrṇā niravadhisukhairastu sumukhī || 5||
himādreḥ sambhūtā sulalitakaraiḥ pallavayutā
supuṣpā muktābhirbhramarakalitā cālakabharaiḥ |
kṛtasthāṇusthānā kucaphalanatā sūktisarasā
rujāṃ hantrī gantrī vilasati cidānandalatikā || 6||
saparṇāmākīrṇāṃ katipayaguṇaiḥ sādaramiha
śrayantyanye vallīṃ mama tu matirevaṃ vilasati |
aparṇaikā sevyā jagati sakalairyatparivṛtaḥ
purāṇo'pi sthāṇuḥ phalati kila kaivalyapadavīm || 7||
vidhātrī dharmāṇāṃ tvamasi sakalāmnāyajananī
tvamarthānāṃ mūlaṃ dhanadanamanīyāṅghrikamale |
tvamādiḥ kāmānāṃ janani kṛtakandarpavijaye
satāṃ mukterbījaṃ tvamasi paramabrahmamahiṣī || 8||
prabhūtā bhaktiste yadapi na mamālolamanasaḥ
tvayā tu śrīmatyā sadayamavalokyo'hamadhunā |
payodaḥ pānīyaṃ diśati madhuraṃ cātakamukhe
bhṛśaṃ śaṅke kairvā vidhibhiranunītā mama matiḥ || 9||
kṛpāpāṅgālokaṃ vitara tarasā sādhucarite
na te yuktopekṣā mayi śaraṇadīkṣāmupagate |
na cediṣṭaṃ dadyādanupadamaho kalpalatikā
viśeṣaḥ sāmānyaiḥ kathamitaravallīparikaraiḥ || 10||
mahāntaṃ viśvāsaṃ tava caraṇapaṅkeruhayuge
nidhāyānyannaivāśritamiha mayā daivatamume |
tathāpi tvacceto yadi mayi na jāyeta sadayaṃ
nirālambo lambodarajanani kaṃ yāmi śaraṇam || 11||
ayaḥ sparśe lagnaṃ sapadi labhate hemapadavīṃ
yathā rathyāpāthaḥ śuci bhavati gaṅgaughamilitam |
tathā tattatpāpairatimalinamantarmama yadi
tvayi premṇāsaktaṃ kathamiva na jāyeta vimalam || 12||
tvadanyasmādicchāviṣayaphalalābhe na niyamaḥ
tvamarthānāmicchādhikamapi samarthā vitaraṇe |
iti prāhuḥ prāñcaḥ kamalabhavanādyāstvayi manaḥ
tvadāsaktaṃ naktaṃ divamucitamīśāni kuru tat || 13||
sphurannānāratnasphaṭikamayabhittipratiphala
ttvadākāraṃ cañcacchaśadharakalāsaudhaśikharam |
mukundabrahmendraprabhṛtiparivāraṃ vijayate
tavāgāraṃ ramyaṃ tribhuvanamahārājagṛhiṇi || 14||
nivāsaḥ kailāse vidhiśatamakhādyāḥ stutikarāḥ
kuṭumbaṃ trailokyaṃ kṛtakarapuṭaḥ siddhinikaraḥ |
maheśaḥ prāṇeśastadavanidharādhīśatanaye
na te saubhāgyasya kvacidapi manāgasti tulanā || 15||
vṛṣo vṛddho yānaṃ viṣamaśanamāśā nivasanaṃ
śmaśānaṃ krīḍābhūrbhujaganivaho bhūṣaṇavidhiḥ
samagrā sāmagrī jagati viditaiva smararipoḥ
yadetasyaiśvaryaṃ tava janani saubhāgyamahimā || 16||
aśeṣabrahmāṇḍapralayavidhinaisargikamatiḥ
śmaśāneṣvāsīnaḥ kṛtabhasitalepaḥ paśupatiḥ |
dadhau kaṇṭhe hālāhalamakhilabhūgolakṛpayā
bhavatyāḥ saṅgatyāḥ phalamiti ca kalyāṇi kalaye || 17||
tvadīyaṃ saundaryaṃ niratiśayamālokya parayā
bhiyaivāsīdgaṅgā jalamayatanuḥ śailatanaye |
tadetasyāstasmādvadanakamalaṃ vīkṣya kṛpayā
pratiṣṭhāmātanvannijaśirasivāsena giriśaḥ || 18||
viśālaśrīkhaṇḍadravamṛgamadākīrṇaghusṛṇa
prasūnavyāmiśraṃ bhagavati tavābhyaṅgasalilam |
samādāya sraṣṭā calitapadapāṃsūnnijakaraiḥ
samādhatte sṛṣṭiṃ vibudhapurapaṅkeruhadṛśām || 19||
vasante sānande kusumitalatābhiḥ parivṛte
sphurannānāpadme sarasi kalahaṃsālisubhage |
sakhībhiḥ khelantīṃ malayapavanāndolitajale
smaredyastvāṃ tasya jvarajanitapīḍāpasarati || 20||
|| iti śrīmacchaṅkarācāryaviracitā ānandalaharī sampūrṇā ||
Sanskrit — Devanagari (original)
भवानि स्तोतुं त्वां प्रभवति चतुर्भिर्न वदनैः
प्रजानामीशानस्त्रिपुरमथनः पञ्चभिरपि ।
न षड्भिः सेनानीर्दशशतमुखैरप्यहिपतिः
तदान्येषां केषां कथय कथमस्मिन्नवसरः ॥ 1॥
घृतक्षीरद्राक्षामधुमधुरिमा कैरपि पदैः
विशिष्यानाख्येयो भवति रसनामात्र विषयः ।
तथा ते सौन्दर्यं परमशिवदृङ्मात्रविषयः
कथङ्कारं ब्रूमः सकलनिगमागोचरगुणे ॥ 2॥
मुखे ते ताम्बूलं नयनयुगले कज्जलकला
ललाटे काश्मीरं विलसति गले मौक्तिकलता ।
स्फुरत्काञ्ची शाटी पृथुकटितटे हाटकमयी
भजामि त्वां गौरीं नगपतिकिशोरीमविरतम् ॥ 3॥
विराजन्मन्दारद्रुमकुसुमहारस्तनतटी
नदद्वीणानादश्रवणविलसत्कुण्डलगुणा
नताङ्गी मातङ्गी रुचिरगतिभङ्गी भगवती
सती शम्भोरम्भोरुहचटुलचक्षुर्विजयते ॥ 4॥
नवीनार्कभ्राजन्मणिकनकभूषणपरिकरैः
वृताङ्गी सारङ्गीरुचिरनयनाङ्गीकृतशिवा ।
तडित्पीता पीताम्बरललितमञ्जीरसुभगा
ममापर्णा पूर्णा निरवधिसुखैरस्तु सुमुखी ॥ 5॥
हिमाद्रेः सम्भूता सुललितकरैः पल्लवयुता
सुपुष्पा मुक्ताभिर्भ्रमरकलिता चालकभरैः ।
कृतस्थाणुस्थाना कुचफलनता सूक्तिसरसा
रुजां हन्त्री गन्त्री विलसति चिदानन्दलतिका ॥ 6॥
सपर्णामाकीर्णां कतिपयगुणैः सादरमिह
श्रयन्त्यन्ये वल्लीं मम तु मतिरेवं विलसति ।
अपर्णैका सेव्या जगति सकलैर्यत्परिवृतः
पुराणोऽपि स्थाणुः फलति किल कैवल्यपदवीम् ॥ 7॥
विधात्री धर्माणां त्वमसि सकलाम्नायजननी
त्वमर्थानां मूलं धनदनमनीयाङ्घ्रिकमले ।
त्वमादिः कामानां जननि कृतकन्दर्पविजये
सतां मुक्तेर्बीजं त्वमसि परमब्रह्ममहिषी ॥ 8॥
प्रभूता भक्तिस्ते यदपि न ममालोलमनसः
त्वया तु श्रीमत्या सदयमवलोक्योऽहमधुना ।
पयोदः पानीयं दिशति मधुरं चातकमुखे
भृशं शङ्के कैर्वा विधिभिरनुनीता मम मतिः ॥ 9॥
कृपापाङ्गालोकं वितर तरसा साधुचरिते
न ते युक्तोपेक्षा मयि शरणदीक्षामुपगते ।
न चेदिष्टं दद्यादनुपदमहो कल्पलतिका
विशेषः सामान्यैः कथमितरवल्लीपरिकरैः ॥ 10॥
महान्तं विश्वासं तव चरणपङ्केरुहयुगे
निधायान्यन्नैवाश्रितमिह मया दैवतमुमे ।
तथापि त्वच्चेतो यदि मयि न जायेत सदयं
निरालम्बो लम्बोदरजननि कं यामि शरणम् ॥ 11॥
अयः स्पर्शे लग्नं सपदि लभते हेमपदवीं
यथा रथ्यापाथः शुचि भवति गङ्गौघमिलितम् ।
तथा तत्तत्पापैरतिमलिनमन्तर्मम यदि
त्वयि प्रेम्णासक्तं कथमिव न जायेत विमलम् ॥ 12॥
त्वदन्यस्मादिच्छाविषयफललाभे न नियमः
त्वमर्थानामिच्छाधिकमपि समर्था वितरणे ।
इति प्राहुः प्राञ्चः कमलभवनाद्यास्त्वयि मनः
त्वदासक्तं नक्तं दिवमुचितमीशानि कुरु तत् ॥ 13॥
स्फुरन्नानारत्नस्फटिकमयभित्तिप्रतिफल
त्त्वदाकारं चञ्चच्छशधरकलासौधशिखरम् ।
मुकुन्दब्रह्मेन्द्रप्रभृतिपरिवारं विजयते
तवागारं रम्यं त्रिभुवनमहाराजगृहिणि ॥ 14॥
निवासः कैलासे विधिशतमखाद्याः स्तुतिकराः
कुटुम्बं त्रैलोक्यं कृतकरपुटः सिद्धिनिकरः ।
महेशः प्राणेशस्तदवनिधराधीशतनये
न ते सौभाग्यस्य क्वचिदपि मनागस्ति तुलना ॥ 15॥
वृषो वृद्धो यानं विषमशनमाशा निवसनं
श्मशानं क्रीडाभूर्भुजगनिवहो भूषणविधिः
समग्रा सामग्री जगति विदितैव स्मररिपोः
यदेतस्यैश्वर्यं तव जननि सौभाग्यमहिमा ॥ 16॥
अशेषब्रह्माण्डप्रलयविधिनैसर्गिकमतिः
श्मशानेष्वासीनः कृतभसितलेपः पशुपतिः ।
दधौ कण्ठे हालाहलमखिलभूगोलकृपया
भवत्याः सङ्गत्याः फलमिति च कल्याणि कलये ॥ 17॥
त्वदीयं सौन्दर्यं निरतिशयमालोक्य परया
भियैवासीद्गङ्गा जलमयतनुः शैलतनये ।
तदेतस्यास्तस्माद्वदनकमलं वीक्ष्य कृपया
प्रतिष्ठामातन्वन्निजशिरसिवासेन गिरिशः ॥ 18॥
विशालश्रीखण्डद्रवमृगमदाकीर्णघुसृण
प्रसूनव्यामिश्रं भगवति तवाभ्यङ्गसलिलम् ।
समादाय स्रष्टा चलितपदपांसून्निजकरैः
समाधत्ते सृष्टिं विबुधपुरपङ्केरुहदृशाम् ॥ 19॥
वसन्ते सानन्दे कुसुमितलताभिः परिवृते
स्फुरन्नानापद्मे सरसि कलहंसालिसुभगे ।
सखीभिः खेलन्तीं मलयपवनान्दोलितजले
स्मरेद्यस्त्वां तस्य ज्वरजनितपीडापसरति ॥ 20॥
॥ इति श्रीमच्छङ्कराचार्यविरचिता आनन्दलहरी सम्पूर्णा ॥
bhavāni stotuṃ tvāṃ prabhavati caturbhirna vadanaiḥ
prajānāmīśānastripuramathanaḥ pañcabhirapi |
na ṣaḍbhiḥ senānīrdaśaśatamukhairapyahipatiḥ
tadānyeṣāṃ keṣāṃ kathaya kathamasminnavasaraḥ || 1||
ghṛtakṣīradrākṣāmadhumadhurimā kairapi padaiḥ
viśiṣyānākhyeyo bhavati rasanāmātra viṣayaḥ |
tathā te saundaryaṃ paramaśivadṛṅmātraviṣayaḥ
kathaṅkāraṃ brūmaḥ sakalanigamāgocaraguṇe || 2||
mukhe te tāmbūlaṃ nayanayugale kajjalakalā
lalāṭe kāśmīraṃ vilasati gale mauktikalatā |
sphuratkāñcī śāṭī pṛthukaṭitaṭe hāṭakamayī
bhajāmi tvāṃ gaurīṃ nagapatikiśorīmaviratam || 3||
virājanmandāradrumakusumahārastanataṭī
nadadvīṇānādaśravaṇavilasatkuṇḍalaguṇā
natāṅgī mātaṅgī ruciragatibhaṅgī bhagavatī
satī śambhorambhoruhacaṭulacakṣurvijayate || 4||
navīnārkabhrājanmaṇikanakabhūṣaṇaparikaraiḥ
vṛtāṅgī sāraṅgīruciranayanāṅgīkṛtaśivā |
taḍitpītā pītāmbaralalitamañjīrasubhagā
mamāparṇā pūrṇā niravadhisukhairastu sumukhī || 5||
himādreḥ sambhūtā sulalitakaraiḥ pallavayutā
supuṣpā muktābhirbhramarakalitā cālakabharaiḥ |
kṛtasthāṇusthānā kucaphalanatā sūktisarasā
rujāṃ hantrī gantrī vilasati cidānandalatikā || 6||
saparṇāmākīrṇāṃ katipayaguṇaiḥ sādaramiha
śrayantyanye vallīṃ mama tu matirevaṃ vilasati |
aparṇaikā sevyā jagati sakalairyatparivṛtaḥ
purāṇo'pi sthāṇuḥ phalati kila kaivalyapadavīm || 7||
vidhātrī dharmāṇāṃ tvamasi sakalāmnāyajananī
tvamarthānāṃ mūlaṃ dhanadanamanīyāṅghrikamale |
tvamādiḥ kāmānāṃ janani kṛtakandarpavijaye
satāṃ mukterbījaṃ tvamasi paramabrahmamahiṣī || 8||
prabhūtā bhaktiste yadapi na mamālolamanasaḥ
tvayā tu śrīmatyā sadayamavalokyo'hamadhunā |
payodaḥ pānīyaṃ diśati madhuraṃ cātakamukhe
bhṛśaṃ śaṅke kairvā vidhibhiranunītā mama matiḥ || 9||
kṛpāpāṅgālokaṃ vitara tarasā sādhucarite
na te yuktopekṣā mayi śaraṇadīkṣāmupagate |
na cediṣṭaṃ dadyādanupadamaho kalpalatikā
viśeṣaḥ sāmānyaiḥ kathamitaravallīparikaraiḥ || 10||
mahāntaṃ viśvāsaṃ tava caraṇapaṅkeruhayuge
nidhāyānyannaivāśritamiha mayā daivatamume |
tathāpi tvacceto yadi mayi na jāyeta sadayaṃ
nirālambo lambodarajanani kaṃ yāmi śaraṇam || 11||
ayaḥ sparśe lagnaṃ sapadi labhate hemapadavīṃ
yathā rathyāpāthaḥ śuci bhavati gaṅgaughamilitam |
tathā tattatpāpairatimalinamantarmama yadi
tvayi premṇāsaktaṃ kathamiva na jāyeta vimalam || 12||
tvadanyasmādicchāviṣayaphalalābhe na niyamaḥ
tvamarthānāmicchādhikamapi samarthā vitaraṇe |
iti prāhuḥ prāñcaḥ kamalabhavanādyāstvayi manaḥ
tvadāsaktaṃ naktaṃ divamucitamīśāni kuru tat || 13||
sphurannānāratnasphaṭikamayabhittipratiphala
ttvadākāraṃ cañcacchaśadharakalāsaudhaśikharam |
mukundabrahmendraprabhṛtiparivāraṃ vijayate
tavāgāraṃ ramyaṃ tribhuvanamahārājagṛhiṇi || 14||
nivāsaḥ kailāse vidhiśatamakhādyāḥ stutikarāḥ
kuṭumbaṃ trailokyaṃ kṛtakarapuṭaḥ siddhinikaraḥ |
maheśaḥ prāṇeśastadavanidharādhīśatanaye
na te saubhāgyasya kvacidapi manāgasti tulanā || 15||
vṛṣo vṛddho yānaṃ viṣamaśanamāśā nivasanaṃ
śmaśānaṃ krīḍābhūrbhujaganivaho bhūṣaṇavidhiḥ
samagrā sāmagrī jagati viditaiva smararipoḥ
yadetasyaiśvaryaṃ tava janani saubhāgyamahimā || 16||
aśeṣabrahmāṇḍapralayavidhinaisargikamatiḥ
śmaśāneṣvāsīnaḥ kṛtabhasitalepaḥ paśupatiḥ |
dadhau kaṇṭhe hālāhalamakhilabhūgolakṛpayā
bhavatyāḥ saṅgatyāḥ phalamiti ca kalyāṇi kalaye || 17||
tvadīyaṃ saundaryaṃ niratiśayamālokya parayā
bhiyaivāsīdgaṅgā jalamayatanuḥ śailatanaye |
tadetasyāstasmādvadanakamalaṃ vīkṣya kṛpayā
pratiṣṭhāmātanvannijaśirasivāsena giriśaḥ || 18||
viśālaśrīkhaṇḍadravamṛgamadākīrṇaghusṛṇa
prasūnavyāmiśraṃ bhagavati tavābhyaṅgasalilam |
samādāya sraṣṭā calitapadapāṃsūnnijakaraiḥ
samādhatte sṛṣṭiṃ vibudhapurapaṅkeruhadṛśām || 19||
vasante sānande kusumitalatābhiḥ parivṛte
sphurannānāpadme sarasi kalahaṃsālisubhage |
sakhībhiḥ khelantīṃ malayapavanāndolitajale
smaredyastvāṃ tasya jvarajanitapīḍāpasarati || 20||
|| iti śrīmacchaṅkarācāryaviracitā ānandalaharī sampūrṇā ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.