bhavāni stotuṃ tvāṃ prabhavati caturbhirna vadanaiḥ
prajānāmīśānastripuramathanaḥ pañcabhirapi |
na ṣaḍbhiḥ senānīrdaśaśatamukhairapyahipatiḥ
Verse 1
tadānyeṣāṃ keṣāṃ kathaya kathamasminnavasaraḥ || 1||
ghṛtakṣīradrākṣāmadhumadhurimā kairapi padaiḥ
viśiṣyānākhyeyo bhavati rasanāmātra viṣayaḥ |
tathā te saundaryaṃ paramaśivadṛṅmātraviṣayaḥ
Verse 2
kathaṅkāraṃ brūmaḥ sakalanigamāgocaraguṇe || 2||
mukhe te tāmbūlaṃ nayanayugale kajjalakalā
lalāṭe kāśmīraṃ vilasati gale mauktikalatā |
sphuratkāñcī śāṭī pṛthukaṭitaṭe hāṭakamayī
Verse 3
bhajāmi tvāṃ gaurīṃ nagapatikiśorīmaviratam || 3||
virājanmandāradrumakusumahārastanataṭī
nadadvīṇānādaśravaṇavilasatkuṇḍalaguṇā
natāṅgī mātaṅgī ruciragatibhaṅgī bhagavatī
Verse 4
satī śambhorambhoruhacaṭulacakṣurvijayate || 4||
navīnārkabhrājanmaṇikanakabhūṣaṇaparikaraiḥ
vṛtāṅgī sāraṅgīruciranayanāṅgīkṛtaśivā |
taḍitpītā pītāmbaralalitamañjīrasubhagā
Verse 5
mamāparṇā pūrṇā niravadhisukhairastu sumukhī || 5||
himādreḥ sambhūtā sulalitakaraiḥ pallavayutā
supuṣpā muktābhirbhramarakalitā cālakabharaiḥ |
kṛtasthāṇusthānā kucaphalanatā sūktisarasā
Verse 6
rujāṃ hantrī gantrī vilasati cidānandalatikā || 6||
saparṇāmākīrṇāṃ katipayaguṇaiḥ sādaramiha
śrayantyanye vallīṃ mama tu matirevaṃ vilasati |
aparṇaikā sevyā jagati sakalairyatparivṛtaḥ
Verse 7
purāṇo'pi sthāṇuḥ phalati kila kaivalyapadavīm || 7||
vidhātrī dharmāṇāṃ tvamasi sakalāmnāyajananī
tvamarthānāṃ mūlaṃ dhanadanamanīyāṅghrikamale |
tvamādiḥ kāmānāṃ janani kṛtakandarpavijaye
Verse 8
satāṃ mukterbījaṃ tvamasi paramabrahmamahiṣī || 8||
prabhūtā bhaktiste yadapi na mamālolamanasaḥ
tvayā tu śrīmatyā sadayamavalokyo'hamadhunā |
payodaḥ pānīyaṃ diśati madhuraṃ cātakamukhe
Verse 9
bhṛśaṃ śaṅke kairvā vidhibhiranunītā mama matiḥ || 9||
kṛpāpāṅgālokaṃ vitara tarasā sādhucarite
na te yuktopekṣā mayi śaraṇadīkṣāmupagate |
na cediṣṭaṃ dadyādanupadamaho kalpalatikā
Verse 10
viśeṣaḥ sāmānyaiḥ kathamitaravallīparikaraiḥ || 10||
mahāntaṃ viśvāsaṃ tava caraṇapaṅkeruhayuge
nidhāyānyannaivāśritamiha mayā daivatamume |
tathāpi tvacceto yadi mayi na jāyeta sadayaṃ
Verse 11
nirālambo lambodarajanani kaṃ yāmi śaraṇam || 11||
ayaḥ sparśe lagnaṃ sapadi labhate hemapadavīṃ
yathā rathyāpāthaḥ śuci bhavati gaṅgaughamilitam |
tathā tattatpāpairatimalinamantarmama yadi
Verse 12
tvayi premṇāsaktaṃ kathamiva na jāyeta vimalam || 12||
tvadanyasmādicchāviṣayaphalalābhe na niyamaḥ
tvamarthānāmicchādhikamapi samarthā vitaraṇe |
iti prāhuḥ prāñcaḥ kamalabhavanādyāstvayi manaḥ
Verse 13
tvadāsaktaṃ naktaṃ divamucitamīśāni kuru tat || 13||
sphurannānāratnasphaṭikamayabhittipratiphala
ttvadākāraṃ cañcacchaśadharakalāsaudhaśikharam |
mukundabrahmendraprabhṛtiparivāraṃ vijayate
Verse 14
tavāgāraṃ ramyaṃ tribhuvanamahārājagṛhiṇi || 14||
nivāsaḥ kailāse vidhiśatamakhādyāḥ stutikarāḥ
kuṭumbaṃ trailokyaṃ kṛtakarapuṭaḥ siddhinikaraḥ |
maheśaḥ prāṇeśastadavanidharādhīśatanaye
Verse 15
na te saubhāgyasya kvacidapi manāgasti tulanā || 15||
vṛṣo vṛddho yānaṃ viṣamaśanamāśā nivasanaṃ
śmaśānaṃ krīḍābhūrbhujaganivaho bhūṣaṇavidhiḥ
samagrā sāmagrī jagati viditaiva smararipoḥ
Verse 16
yadetasyaiśvaryaṃ tava janani saubhāgyamahimā || 16||
aśeṣabrahmāṇḍapralayavidhinaisargikamatiḥ
śmaśāneṣvāsīnaḥ kṛtabhasitalepaḥ paśupatiḥ |
dadhau kaṇṭhe hālāhalamakhilabhūgolakṛpayā
Verse 17
bhavatyāḥ saṅgatyāḥ phalamiti ca kalyāṇi kalaye || 17||
tvadīyaṃ saundaryaṃ niratiśayamālokya parayā
bhiyaivāsīdgaṅgā jalamayatanuḥ śailatanaye |
tadetasyāstasmādvadanakamalaṃ vīkṣya kṛpayā
Verse 18
pratiṣṭhāmātanvannijaśirasivāsena giriśaḥ || 18||
viśālaśrīkhaṇḍadravamṛgamadākīrṇaghusṛṇa
prasūnavyāmiśraṃ bhagavati tavābhyaṅgasalilam |
samādāya sraṣṭā calitapadapāṃsūnnijakaraiḥ
Verse 19
samādhatte sṛṣṭiṃ vibudhapurapaṅkeruhadṛśām || 19||
vasante sānande kusumitalatābhiḥ parivṛte
sphurannānāpadme sarasi kalahaṃsālisubhage |
sakhībhiḥ khelantīṃ malayapavanāndolitajale
Verse 20
smaredyastvāṃ tasya jvarajanitapīḍāpasarati || 20||
|| iti śrīmacchaṅkarācāryaviracitā ānandalaharī sampūrṇā ||
Sanskrit — Devanagari (original)
भवानि स्तोतुं त्वां प्रभवति चतुर्भिर्न वदनैः
प्रजानामीशानस्त्रिपुरमथनः पञ्चभिरपि ।
न षड्भिः सेनानीर्दशशतमुखैरप्यहिपतिः
तदान्येषां केषां कथय कथमस्मिन्नवसरः ॥ 1॥
घृतक्षीरद्राक्षामधुमधुरिमा कैरपि पदैः
विशिष्यानाख्येयो भवति रसनामात्र विषयः ।
तथा ते सौन्दर्यं परमशिवदृङ्मात्रविषयः
कथङ्कारं ब्रूमः सकलनिगमागोचरगुणे ॥ 2॥
मुखे ते ताम्बूलं नयनयुगले कज्जलकला
ललाटे काश्मीरं विलसति गले मौक्तिकलता ।
स्फुरत्काञ्ची शाटी पृथुकटितटे हाटकमयी
भजामि त्वां गौरीं नगपतिकिशोरीमविरतम् ॥ 3॥
विराजन्मन्दारद्रुमकुसुमहारस्तनतटी
नदद्वीणानादश्रवणविलसत्कुण्डलगुणा
नताङ्गी मातङ्गी रुचिरगतिभङ्गी भगवती
सती शम्भोरम्भोरुहचटुलचक्षुर्विजयते ॥ 4॥
नवीनार्कभ्राजन्मणिकनकभूषणपरिकरैः
वृताङ्गी सारङ्गीरुचिरनयनाङ्गीकृतशिवा ।
तडित्पीता पीताम्बरललितमञ्जीरसुभगा
ममापर्णा पूर्णा निरवधिसुखैरस्तु सुमुखी ॥ 5॥
हिमाद्रेः सम्भूता सुललितकरैः पल्लवयुता
सुपुष्पा मुक्ताभिर्भ्रमरकलिता चालकभरैः ।
कृतस्थाणुस्थाना कुचफलनता सूक्तिसरसा
रुजां हन्त्री गन्त्री विलसति चिदानन्दलतिका ॥ 6॥
सपर्णामाकीर्णां कतिपयगुणैः सादरमिह
श्रयन्त्यन्ये वल्लीं मम तु मतिरेवं विलसति ।
अपर्णैका सेव्या जगति सकलैर्यत्परिवृतः
पुराणोऽपि स्थाणुः फलति किल कैवल्यपदवीम् ॥ 7॥
विधात्री धर्माणां त्वमसि सकलाम्नायजननी
त्वमर्थानां मूलं धनदनमनीयाङ्घ्रिकमले ।
त्वमादिः कामानां जननि कृतकन्दर्पविजये
सतां मुक्तेर्बीजं त्वमसि परमब्रह्ममहिषी ॥ 8॥
प्रभूता भक्तिस्ते यदपि न ममालोलमनसः
त्वया तु श्रीमत्या सदयमवलोक्योऽहमधुना ।
पयोदः पानीयं दिशति मधुरं चातकमुखे
भृशं शङ्के कैर्वा विधिभिरनुनीता मम मतिः ॥ 9॥
कृपापाङ्गालोकं वितर तरसा साधुचरिते
न ते युक्तोपेक्षा मयि शरणदीक्षामुपगते ।
न चेदिष्टं दद्यादनुपदमहो कल्पलतिका
विशेषः सामान्यैः कथमितरवल्लीपरिकरैः ॥ 10॥
महान्तं विश्वासं तव चरणपङ्केरुहयुगे
निधायान्यन्नैवाश्रितमिह मया दैवतमुमे ।
तथापि त्वच्चेतो यदि मयि न जायेत सदयं
निरालम्बो लम्बोदरजननि कं यामि शरणम् ॥ 11॥
अयः स्पर्शे लग्नं सपदि लभते हेमपदवीं
यथा रथ्यापाथः शुचि भवति गङ्गौघमिलितम् ।
तथा तत्तत्पापैरतिमलिनमन्तर्मम यदि
त्वयि प्रेम्णासक्तं कथमिव न जायेत विमलम् ॥ 12॥
त्वदन्यस्मादिच्छाविषयफललाभे न नियमः
त्वमर्थानामिच्छाधिकमपि समर्था वितरणे ।
इति प्राहुः प्राञ्चः कमलभवनाद्यास्त्वयि मनः
त्वदासक्तं नक्तं दिवमुचितमीशानि कुरु तत् ॥ 13॥
स्फुरन्नानारत्नस्फटिकमयभित्तिप्रतिफल
त्त्वदाकारं चञ्चच्छशधरकलासौधशिखरम् ।
मुकुन्दब्रह्मेन्द्रप्रभृतिपरिवारं विजयते
तवागारं रम्यं त्रिभुवनमहाराजगृहिणि ॥ 14॥
निवासः कैलासे विधिशतमखाद्याः स्तुतिकराः
कुटुम्बं त्रैलोक्यं कृतकरपुटः सिद्धिनिकरः ।
महेशः प्राणेशस्तदवनिधराधीशतनये
न ते सौभाग्यस्य क्वचिदपि मनागस्ति तुलना ॥ 15॥
वृषो वृद्धो यानं विषमशनमाशा निवसनं
श्मशानं क्रीडाभूर्भुजगनिवहो भूषणविधिः
समग्रा सामग्री जगति विदितैव स्मररिपोः
यदेतस्यैश्वर्यं तव जननि सौभाग्यमहिमा ॥ 16॥
अशेषब्रह्माण्डप्रलयविधिनैसर्गिकमतिः
श्मशानेष्वासीनः कृतभसितलेपः पशुपतिः ।
दधौ कण्ठे हालाहलमखिलभूगोलकृपया
भवत्याः सङ्गत्याः फलमिति च कल्याणि कलये ॥ 17॥
त्वदीयं सौन्दर्यं निरतिशयमालोक्य परया
भियैवासीद्गङ्गा जलमयतनुः शैलतनये ।
तदेतस्यास्तस्माद्वदनकमलं वीक्ष्य कृपया
प्रतिष्ठामातन्वन्निजशिरसिवासेन गिरिशः ॥ 18॥
विशालश्रीखण्डद्रवमृगमदाकीर्णघुसृण
प्रसूनव्यामिश्रं भगवति तवाभ्यङ्गसलिलम् ।
समादाय स्रष्टा चलितपदपांसून्निजकरैः
समाधत्ते सृष्टिं विबुधपुरपङ्केरुहदृशाम् ॥ 19॥
वसन्ते सानन्दे कुसुमितलताभिः परिवृते
स्फुरन्नानापद्मे सरसि कलहंसालिसुभगे ।
सखीभिः खेलन्तीं मलयपवनान्दोलितजले
स्मरेद्यस्त्वां तस्य ज्वरजनितपीडापसरति ॥ 20॥
॥ इति श्रीमच्छङ्कराचार्यविरचिता आनन्दलहरी सम्पूर्णा ॥