શ્રીમદ્વાલ્મીકીય રામાયણે યુદ્ધકાણ્ડમ્ ।
અથ ષડશીતિતમસ્સર્ગઃ ।
અથતસ્યામવસ્થાયાંલક્ષ્મણંરાવણાનુજઃ ।
પરેષામહિતંવાક્યમર્થસાધકમબ્રવીત્ ॥ 1 ॥
યદેતદ્રાક્ષસાનીકમ્મેઘશ્યામંવિલોક્યતે ।
એતદાયોધ્યતાંશીઘ્રઙ્કપિભિપાદપાયુધૈઃ ॥ 2 ॥
અસ્યાનીકસ્યમહતોભેદનેયતલક્ષ્મણ ।
રાક્ષસેન્દ્રસુતોઽપ્યત્રભિન્નેદૃશ્યોભવિષ્યતિ ॥ 3 ॥
સત્વમિન્દ્રાશનિપ્રખ્યૈઃશરૈરવકિરન્પરાન્ ।
અભિદ્રવાશુયાવદ્વૈનૈતત્કર્મસમાપ્યતે ॥ 4 ॥
જ હિવીરદુરાત્માનમ્માયાપરમધાર્મિકમ્ ।
રાવણિઙ્ક્રૂરકર્માણંસર્વલોકભયાવહમ્ ॥ 5 ॥
વિભીષણવચ્શ્રુત્વાલક્ષ્મણશ્શુભલક્ષણઃ ।
વવર્ષશરવર્ષાણિરાક્ષસેન્દ્રસુતમ્પ્રતિ ॥ 6 ॥
ઋક્ષાઃશાખામૃગાશ્ચૈવદ્રુમદ્રિનખયોધિનઃ ।
અભ્યધાવન્તસહિતાસ્તદનીકમવસ્થિતમ્ ॥ 7 ॥
રાક્ષસાશ્ચશિતૈર્ભાણૈરસિભિશ્શક્તિતોમરૈઃ ।
ઉદ્યદૈસસં વર્તન્તસમરેકપિસૈન્યજિઘાંસવઃ ॥ 8 ॥
સ સમ્પ્રહારસ્તુમુલઃસઞ્જજ્ઞેકપિરક્ષસામ્ ।
શબ્દેનમહતાલઙ્કાન્નાદયન્વૈસમન્તતઃ ॥ 9 ॥
શસ્ત્રશ્ચવિવિધાકારૈશ્શિતૈર્બાણૈશ્ચપાદપૈઃ ।
ઉદ્યતૈર્ગિરિશૃઙ્ગૈશ્ચઘોરૈરાકાશમાવૃતમ્ ॥ 10 ॥
તેરાક્ષસાવાનરેષુવિકૃતાનનબાહવઃ ।
નિવેશયન્તઃશસ્ત્રાણિચક્રુસ્તેસુમહદ્ભયમ્ ॥ 11 ॥
તથૈવસકલૈર્વૃક્ષૈર્ગિરિશૃઙ્ગૈશ્ચવાનરાઃ ।
અભિજઘ્નુજઘ્નુશ્ચસમરેરાક્ષસર્ષભાન્ ॥ 12 ॥
ઋક્ષવાનરમુખ્યૈશ્ચમહાકાયૈર્મહાબલૈઃ ।
રક્ષસાંયુધ્યમાનાનામ્મહદ્ભયમજાયત ॥ 13 ॥
સ્વમનીકંવિષણ્ણન્તુશ્રુત્વાશત્રુભિરર્દિતમ્ ।
ઉદતિષ્ઠતદુર્દર્ષઃ સ કર્મણ્યનનુષ્ઠિતે ॥ 14 ॥
વૃક્ષાન્ધકારાન્નિર્ગમ્યજાતક્રોધઃ સ રાવણિઃ ।
આરુરોહરથંસજ્જમ્પૂર્વયુક્તંસુસંયતમ્ ॥ 15 ॥
સ ભીમકાર્મુકધરઃકાલમેઘસમપ્રભઃ ।
રક્તાસ્યનયનોકૃદ્ધોમભૌમૃત્યુરિવાન્તકઃ ॥ 16 ॥
દૃષ્ટવૈવતુરથસ્થન્તમ્પર્યવર્તતતદ્બલમ્ ।
રક્ષસામ્ભીમવેગાનાંલક્ષ્મણેનયુયુત્સતામ્ ॥ 17 ॥
તસ્મિન્ કાલેતુહનૂમાનુદ્યમ્યસુદુરાસદમ્ ।
ધરણીધરસઙ્કાશોમહાવૃક્ષમરિન્દમઃ ॥ 18 ॥
સ રાક્ષસાનાન્તત્સૈન્યઙ્કાલાગ્નિરિવનિર્દહન્ ।
ચકારબહુભિર્વક્ષૈર્નિઃસઞ્જ્ઞંયુધિવાનરઃ ॥ 19 ॥
વિધ્વંસન્તન્તરસાદૃષ્ટવૈવપવનાત્મજમ્ ।
રાક્ષસાનાંસહસ્રાણિહનૂમન્તમવાકિરન્ ॥ 20 ॥
શિતશૂલધરાશ્શૂલૈરસિભિશ્ચાસિપાણયઃ ।
શક્તિહસ્તાશ્ચભિશ્શક્તિપટ્ટસૈઃ પટ્ટસાયુધાઃ ॥ 21 ॥
પરિઘૈશ્ચગદાભિશ્ચકુન્તૈશ્ચશુભદર્શનૈઃ ।
શતશશ્ચશતઘ્નીભિરાયસૈરપિમુદ્ગરૈઃ ॥ 22 ॥
ઘોરૈઃપરશુભિશ્ચૈવભિદનિપાલૈશ્ચરાક્ષસાઃ ।
મુષ્ટિભિર્વજ્રકલ્પૈશ્ચતલૈરશનિસન્નિભૈઃ ॥ 23 ॥
અભિજઘ્નુઃસમાસાદ્યસમન્તાત્પર્વતોપમમ્ ।
તેષામપિ ચ સઙ્ગ્રુદ્ધશ્ચકારકદનમ્મહત્ ॥ 24 ॥
સ દદર્શકપિશ્રેષ્ઠમચલોપમમિન્દ્રજિત્ ।
સૂદમાનમસન્ત્રસ્તમમિત્રાન્ પવનાત્મજમ્ ॥ 25 ॥
સ સારથિમુવાચેદંયાહિયત્રૈષવાનરઃ ।
ક્ષયમેવહિનઃકુર્યાદ્રાક્ષસામુપેક્ષિતઃ ॥ 26 ॥
ઇત્યુક્તસ્સારથિસ્તેનયયૌયત્ર ન મારુતિઃ ।
વહન્ પરમદુર્ધર્ષંસ્થિતમિન્દ્રજિતંરથે ॥ 27 ॥
સોઽભ્યુપેત્યશરાન્ખઙ્ગાન્પટ્ટસાસિપરશ્વધાન્ ।
અભ્યવર્ષતદુર્ધર્ષઃકપિમૂર્થનિરાક્ષસઃ ॥ 28 ॥
તાનિશસ્ત્રાણિઘોરાણિપ્રતિગૃહ્ય સ મારુતિઃ ।
રોષેણમહતાવિષ્ટોવાક્યઞ્ચેદમુવાચ હ ॥ 29 ॥
યુધ્યસ્વયદિશૂરોઽસિરાવણાત્મજદુર્મતે ।
વાયુપુત્રંસમાસાદ્ય ન જીવન્ પ્રતિયાસ્યસિ ॥ 30 ॥
બાહુભ્યાંસમ્પ્રતિયુધ્યસ્વયદિમેદ્વન્દ્વમાહવે ।
વેગંસહસ્વદુર્બુદ્ધેતતસ્ત્વંરક્ષસાંવરઃ ॥ 31 ॥
હનૂમન્તઞ્જિઘાંસન્તંસમુદ્યતશરાસનમ્ ।
રાવણાત્મજમાચષ્ટે લક્ષ્મણાય વિભીષણઃ ॥ 32 ॥
યસ્સવાસવનિર્જેતારાવણસ્યાત્મસમ્ભવઃ ।
સ એષરથમાસ્થાયહનૂમન્તઞ્જિઘાંસતિ ॥ 33 ॥
તમપ્રતિમસંસ્થાનૈશ્શરૈશ્શત્રુનિવારણૈઃ ।
જીવિતાન્તકરૈર્ઘોરૈઃસૌમિત્રેરાવણિઞ્જહિ ॥ 34 ॥
ઇત્યેવમુક્તસ્તુતદામહાત્માવિભીષણેનારિવિભીષણેન ।
દદર્શતમ્પર્વતસન્નિકાશંરથસ્થિતમ્ભીમબલન્દુરાસદમ્ ॥ 35 ॥
ઇત્યાર્ષે શ્રીમદ્રામાયણે વાલ્મીકીય આદિકાવ્યે યુદ્ધકાણ્ડે ષડશીતિતમસ્સર્ગઃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha ṣaḍaśītitamassargaḥ |
athatasyāmavasthāyāṃlakṣmaṇaṃrāvaṇānujaḥ |
pareṣāmahitaṃvākyamarthasādhakamabravīt || 1 ||
yadetadrākṣasānīkammeghaśyāmaṃvilokyate |
etadāyodhyatāṃśīghraṅkapibhipādapāyudhaiḥ || 2 ||
asyānīkasyamahatobhedaneyatalakṣmaṇa |
rākṣasendrasuto'pyatrabhinnedṛśyobhaviṣyati || 3 ||
satvamindrāśaniprakhyaiḥśarairavakiranparān |
abhidravāśuyāvadvainaitatkarmasamāpyate || 4 ||
ja hivīradurātmānammāyāparamadhārmikam |
rāvaṇiṅkrūrakarmāṇaṃsarvalokabhayāvaham || 5 ||
vibhīṣaṇavacśrutvālakṣmaṇaśśubhalakṣaṇaḥ |
vavarṣaśaravarṣāṇirākṣasendrasutamprati || 6 ||
ṛkṣāḥśākhāmṛgāścaivadrumadrinakhayodhinaḥ |
abhyadhāvantasahitāstadanīkamavasthitam || 7 ||
rākṣasāścaśitairbhāṇairasibhiśśaktitomaraiḥ |
udyadaisasaṃ vartantasamarekapisainyajighāṃsavaḥ || 8 ||
sa samprahārastumulaḥsañjajñekapirakṣasām |
śabdenamahatālaṅkānnādayanvaisamantataḥ || 9 ||
śastraścavividhākāraiśśitairbāṇaiścapādapaiḥ |
udyatairgiriśṛṅgaiścaghorairākāśamāvṛtam || 10 ||
terākṣasāvānareṣuvikṛtānanabāhavaḥ |
niveśayantaḥśastrāṇicakrustesumahadbhayam || 11 ||
tathaivasakalairvṛkṣairgiriśṛṅgaiścavānarāḥ |
abhijaghnujaghnuścasamarerākṣasarṣabhān || 12 ||
ṛkṣavānaramukhyaiścamahākāyairmahābalaiḥ |
rakṣasāṃyudhyamānānāmmahadbhayamajāyata || 13 ||
svamanīkaṃviṣaṇṇantuśrutvāśatrubhirarditam |
udatiṣṭhatadurdarṣaḥ sa karmaṇyananuṣṭhite || 14 ||
vṛkṣāndhakārānnirgamyajātakrodhaḥ sa rāvaṇiḥ |
āruroharathaṃsajjampūrvayuktaṃsusaṃyatam || 15 ||
sa bhīmakārmukadharaḥkālameghasamaprabhaḥ |
raktāsyanayanokṛddhomabhaumṛtyurivāntakaḥ || 16 ||
dṛṣṭavaivaturathasthantamparyavartatatadbalam |
rakṣasāmbhīmavegānāṃlakṣmaṇenayuyutsatām || 17 ||
tasmin kāletuhanūmānudyamyasudurāsadam |
dharaṇīdharasaṅkāśomahāvṛkṣamarindamaḥ || 18 ||
sa rākṣasānāntatsainyaṅkālāgnirivanirdahan |
cakārabahubhirvakṣairniḥsañjñaṃyudhivānaraḥ || 19 ||
vidhvaṃsantantarasādṛṣṭavaivapavanātmajam |
rākṣasānāṃsahasrāṇihanūmantamavākiran || 20 ||
śitaśūladharāśśūlairasibhiścāsipāṇayaḥ |
śaktihastāścabhiśśaktipaṭṭasaiḥ paṭṭasāyudhāḥ || 21 ||
parighaiścagadābhiścakuntaiścaśubhadarśanaiḥ |
śataśaścaśataghnībhirāyasairapimudgaraiḥ || 22 ||
ghoraiḥparaśubhiścaivabhidanipālaiścarākṣasāḥ |
muṣṭibhirvajrakalpaiścatalairaśanisannibhaiḥ || 23 ||
abhijaghnuḥsamāsādyasamantātparvatopamam |
teṣāmapi ca saṅgruddhaścakārakadanammahat || 24 ||
sa dadarśakapiśreṣṭhamacalopamamindrajit |
sūdamānamasantrastamamitrān pavanātmajam || 25 ||
sa sārathimuvācedaṃyāhiyatraiṣavānaraḥ |
kṣayamevahinaḥkuryādrākṣasāmupekṣitaḥ || 26 ||
ityuktassārathistenayayauyatra na mārutiḥ |
vahan paramadurdharṣaṃsthitamindrajitaṃrathe || 27 ||
so'bhyupetyaśarānkhaṅgānpaṭṭasāsiparaśvadhān |
abhyavarṣatadurdharṣaḥkapimūrthanirākṣasaḥ || 28 ||
tāniśastrāṇighorāṇipratigṛhya sa mārutiḥ |
roṣeṇamahatāviṣṭovākyañcedamuvāca ha || 29 ||
yudhyasvayadiśūro'sirāvaṇātmajadurmate |
vāyuputraṃsamāsādya na jīvan pratiyāsyasi || 30 ||
bāhubhyāṃsampratiyudhyasvayadimedvandvamāhave |
vegaṃsahasvadurbuddhetatastvaṃrakṣasāṃvaraḥ || 31 ||
hanūmantañjighāṃsantaṃsamudyataśarāsanam |
rāvaṇātmajamācaṣṭe lakṣmaṇāya vibhīṣaṇaḥ || 32 ||
yassavāsavanirjetārāvaṇasyātmasambhavaḥ |
sa eṣarathamāsthāyahanūmantañjighāṃsati || 33 ||
tamapratimasaṃsthānaiśśaraiśśatrunivāraṇaiḥ |
jīvitāntakarairghoraiḥsaumitrerāvaṇiñjahi || 34 ||
ityevamuktastutadāmahātmāvibhīṣaṇenārivibhīṣaṇena |
dadarśatamparvatasannikāśaṃrathasthitambhīmabalandurāsadam || 35 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe ṣaḍaśītitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ षडशीतितमस्सर्गः ।
अथतस्यामवस्थायांलक्ष्मणंरावणानुजः ।
परेषामहितंवाक्यमर्थसाधकमब्रवीत् ॥ 1 ॥
यदेतद्राक्षसानीकम्मेघश्यामंविलोक्यते ।
एतदायोध्यतांशीघ्रङ्कपिभिपादपायुधैः ॥ 2 ॥
अस्यानीकस्यमहतोभेदनेयतलक्ष्मण ।
राक्षसेन्द्रसुतोऽप्यत्रभिन्नेदृश्योभविष्यति ॥ 3 ॥
सत्वमिन्द्राशनिप्रख्यैःशरैरवकिरन्परान् ।
अभिद्रवाशुयावद्वैनैतत्कर्मसमाप्यते ॥ 4 ॥
ज हिवीरदुरात्मानम्मायापरमधार्मिकम् ।
रावणिङ्क्रूरकर्माणंसर्वलोकभयावहम् ॥ 5 ॥
विभीषणवच्श्रुत्वालक्ष्मणश्शुभलक्षणः ।
ववर्षशरवर्षाणिराक्षसेन्द्रसुतम्प्रति ॥ 6 ॥
ऋक्षाःशाखामृगाश्चैवद्रुमद्रिनखयोधिनः ।
अभ्यधावन्तसहितास्तदनीकमवस्थितम् ॥ 7 ॥
राक्षसाश्चशितैर्भाणैरसिभिश्शक्तितोमरैः ।
उद्यदैससं वर्तन्तसमरेकपिसैन्यजिघांसवः ॥ 8 ॥
स सम्प्रहारस्तुमुलःसञ्जज्ञेकपिरक्षसाम् ।
शब्देनमहतालङ्कान्नादयन्वैसमन्ततः ॥ 9 ॥
शस्त्रश्चविविधाकारैश्शितैर्बाणैश्चपादपैः ।
उद्यतैर्गिरिशृङ्गैश्चघोरैराकाशमावृतम् ॥ 10 ॥
तेराक्षसावानरेषुविकृताननबाहवः ।
निवेशयन्तःशस्त्राणिचक्रुस्तेसुमहद्भयम् ॥ 11 ॥
तथैवसकलैर्वृक्षैर्गिरिशृङ्गैश्चवानराः ।
अभिजघ्नुजघ्नुश्चसमरेराक्षसर्षभान् ॥ 12 ॥
ऋक्षवानरमुख्यैश्चमहाकायैर्महाबलैः ।
रक्षसांयुध्यमानानाम्महद्भयमजायत ॥ 13 ॥
स्वमनीकंविषण्णन्तुश्रुत्वाशत्रुभिरर्दितम् ।
उदतिष्ठतदुर्दर्षः स कर्मण्यननुष्ठिते ॥ 14 ॥
वृक्षान्धकारान्निर्गम्यजातक्रोधः स रावणिः ।
आरुरोहरथंसज्जम्पूर्वयुक्तंसुसंयतम् ॥ 15 ॥
स भीमकार्मुकधरःकालमेघसमप्रभः ।
रक्तास्यनयनोकृद्धोमभौमृत्युरिवान्तकः ॥ 16 ॥
दृष्टवैवतुरथस्थन्तम्पर्यवर्तततद्बलम् ।
रक्षसाम्भीमवेगानांलक्ष्मणेनयुयुत्सताम् ॥ 17 ॥
तस्मिन् कालेतुहनूमानुद्यम्यसुदुरासदम् ।
धरणीधरसङ्काशोमहावृक्षमरिन्दमः ॥ 18 ॥
स राक्षसानान्तत्सैन्यङ्कालाग्निरिवनिर्दहन् ।
चकारबहुभिर्वक्षैर्निःसञ्ज्ञंयुधिवानरः ॥ 19 ॥
विध्वंसन्तन्तरसादृष्टवैवपवनात्मजम् ।
राक्षसानांसहस्राणिहनूमन्तमवाकिरन् ॥ 20 ॥
शितशूलधराश्शूलैरसिभिश्चासिपाणयः ।
शक्तिहस्ताश्चभिश्शक्तिपट्टसैः पट्टसायुधाः ॥ 21 ॥
परिघैश्चगदाभिश्चकुन्तैश्चशुभदर्शनैः ।
शतशश्चशतघ्नीभिरायसैरपिमुद्गरैः ॥ 22 ॥
घोरैःपरशुभिश्चैवभिदनिपालैश्चराक्षसाः ।
मुष्टिभिर्वज्रकल्पैश्चतलैरशनिसन्निभैः ॥ 23 ॥
अभिजघ्नुःसमासाद्यसमन्तात्पर्वतोपमम् ।
तेषामपि च सङ्ग्रुद्धश्चकारकदनम्महत् ॥ 24 ॥
स ददर्शकपिश्रेष्ठमचलोपममिन्द्रजित् ।
सूदमानमसन्त्रस्तममित्रान् पवनात्मजम् ॥ 25 ॥
स सारथिमुवाचेदंयाहियत्रैषवानरः ।
क्षयमेवहिनःकुर्याद्राक्षसामुपेक्षितः ॥ 26 ॥
इत्युक्तस्सारथिस्तेनययौयत्र न मारुतिः ।
वहन् परमदुर्धर्षंस्थितमिन्द्रजितंरथे ॥ 27 ॥
सोऽभ्युपेत्यशरान्खङ्गान्पट्टसासिपरश्वधान् ।
अभ्यवर्षतदुर्धर्षःकपिमूर्थनिराक्षसः ॥ 28 ॥
तानिशस्त्राणिघोराणिप्रतिगृह्य स मारुतिः ।
रोषेणमहताविष्टोवाक्यञ्चेदमुवाच ह ॥ 29 ॥
युध्यस्वयदिशूरोऽसिरावणात्मजदुर्मते ।
वायुपुत्रंसमासाद्य न जीवन् प्रतियास्यसि ॥ 30 ॥
बाहुभ्यांसम्प्रतियुध्यस्वयदिमेद्वन्द्वमाहवे ।
वेगंसहस्वदुर्बुद्धेततस्त्वंरक्षसांवरः ॥ 31 ॥
हनूमन्तञ्जिघांसन्तंसमुद्यतशरासनम् ।
रावणात्मजमाचष्टे लक्ष्मणाय विभीषणः ॥ 32 ॥
यस्सवासवनिर्जेतारावणस्यात्मसम्भवः ।
स एषरथमास्थायहनूमन्तञ्जिघांसति ॥ 33 ॥
तमप्रतिमसंस्थानैश्शरैश्शत्रुनिवारणैः ।
जीवितान्तकरैर्घोरैःसौमित्रेरावणिञ्जहि ॥ 34 ॥
इत्येवमुक्तस्तुतदामहात्माविभीषणेनारिविभीषणेन ।
ददर्शतम्पर्वतसन्निकाशंरथस्थितम्भीमबलन्दुरासदम् ॥ 35 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे षडशीतितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha ṣaḍaśītitamassargaḥ |
athatasyāmavasthāyāṃlakṣmaṇaṃrāvaṇānujaḥ |
pareṣāmahitaṃvākyamarthasādhakamabravīt || 1 ||
yadetadrākṣasānīkammeghaśyāmaṃvilokyate |
etadāyodhyatāṃśīghraṅkapibhipādapāyudhaiḥ || 2 ||
asyānīkasyamahatobhedaneyatalakṣmaṇa |
rākṣasendrasuto'pyatrabhinnedṛśyobhaviṣyati || 3 ||
satvamindrāśaniprakhyaiḥśarairavakiranparān |
abhidravāśuyāvadvainaitatkarmasamāpyate || 4 ||
ja hivīradurātmānammāyāparamadhārmikam |
rāvaṇiṅkrūrakarmāṇaṃsarvalokabhayāvaham || 5 ||
vibhīṣaṇavacśrutvālakṣmaṇaśśubhalakṣaṇaḥ |
vavarṣaśaravarṣāṇirākṣasendrasutamprati || 6 ||
ṛkṣāḥśākhāmṛgāścaivadrumadrinakhayodhinaḥ |
abhyadhāvantasahitāstadanīkamavasthitam || 7 ||
rākṣasāścaśitairbhāṇairasibhiśśaktitomaraiḥ |
udyadaisasaṃ vartantasamarekapisainyajighāṃsavaḥ || 8 ||
sa samprahārastumulaḥsañjajñekapirakṣasām |
śabdenamahatālaṅkānnādayanvaisamantataḥ || 9 ||
śastraścavividhākāraiśśitairbāṇaiścapādapaiḥ |
udyatairgiriśṛṅgaiścaghorairākāśamāvṛtam || 10 ||
terākṣasāvānareṣuvikṛtānanabāhavaḥ |
niveśayantaḥśastrāṇicakrustesumahadbhayam || 11 ||
tathaivasakalairvṛkṣairgiriśṛṅgaiścavānarāḥ |
abhijaghnujaghnuścasamarerākṣasarṣabhān || 12 ||
ṛkṣavānaramukhyaiścamahākāyairmahābalaiḥ |
rakṣasāṃyudhyamānānāmmahadbhayamajāyata || 13 ||
svamanīkaṃviṣaṇṇantuśrutvāśatrubhirarditam |
udatiṣṭhatadurdarṣaḥ sa karmaṇyananuṣṭhite || 14 ||
vṛkṣāndhakārānnirgamyajātakrodhaḥ sa rāvaṇiḥ |
āruroharathaṃsajjampūrvayuktaṃsusaṃyatam || 15 ||
sa bhīmakārmukadharaḥkālameghasamaprabhaḥ |
raktāsyanayanokṛddhomabhaumṛtyurivāntakaḥ || 16 ||
dṛṣṭavaivaturathasthantamparyavartatatadbalam |
rakṣasāmbhīmavegānāṃlakṣmaṇenayuyutsatām || 17 ||
tasmin kāletuhanūmānudyamyasudurāsadam |
dharaṇīdharasaṅkāśomahāvṛkṣamarindamaḥ || 18 ||
sa rākṣasānāntatsainyaṅkālāgnirivanirdahan |
cakārabahubhirvakṣairniḥsañjñaṃyudhivānaraḥ || 19 ||
vidhvaṃsantantarasādṛṣṭavaivapavanātmajam |
rākṣasānāṃsahasrāṇihanūmantamavākiran || 20 ||
śitaśūladharāśśūlairasibhiścāsipāṇayaḥ |
śaktihastāścabhiśśaktipaṭṭasaiḥ paṭṭasāyudhāḥ || 21 ||
parighaiścagadābhiścakuntaiścaśubhadarśanaiḥ |
śataśaścaśataghnībhirāyasairapimudgaraiḥ || 22 ||
ghoraiḥparaśubhiścaivabhidanipālaiścarākṣasāḥ |
muṣṭibhirvajrakalpaiścatalairaśanisannibhaiḥ || 23 ||
abhijaghnuḥsamāsādyasamantātparvatopamam |
teṣāmapi ca saṅgruddhaścakārakadanammahat || 24 ||
sa dadarśakapiśreṣṭhamacalopamamindrajit |
sūdamānamasantrastamamitrān pavanātmajam || 25 ||
sa sārathimuvācedaṃyāhiyatraiṣavānaraḥ |
kṣayamevahinaḥkuryādrākṣasāmupekṣitaḥ || 26 ||
ityuktassārathistenayayauyatra na mārutiḥ |
vahan paramadurdharṣaṃsthitamindrajitaṃrathe || 27 ||
so'bhyupetyaśarānkhaṅgānpaṭṭasāsiparaśvadhān |
abhyavarṣatadurdharṣaḥkapimūrthanirākṣasaḥ || 28 ||
tāniśastrāṇighorāṇipratigṛhya sa mārutiḥ |
roṣeṇamahatāviṣṭovākyañcedamuvāca ha || 29 ||
yudhyasvayadiśūro'sirāvaṇātmajadurmate |
vāyuputraṃsamāsādya na jīvan pratiyāsyasi || 30 ||
bāhubhyāṃsampratiyudhyasvayadimedvandvamāhave |
vegaṃsahasvadurbuddhetatastvaṃrakṣasāṃvaraḥ || 31 ||
hanūmantañjighāṃsantaṃsamudyataśarāsanam |
rāvaṇātmajamācaṣṭe lakṣmaṇāya vibhīṣaṇaḥ || 32 ||
yassavāsavanirjetārāvaṇasyātmasambhavaḥ |
sa eṣarathamāsthāyahanūmantañjighāṃsati || 33 ||
tamapratimasaṃsthānaiśśaraiśśatrunivāraṇaiḥ |
jīvitāntakarairghoraiḥsaumitrerāvaṇiñjahi || 34 ||
ityevamuktastutadāmahātmāvibhīṣaṇenārivibhīṣaṇena |
dadarśatamparvatasannikāśaṃrathasthitambhīmabalandurāsadam || 35 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe ṣaḍaśītitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gujarati script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.