ಶ್ರೀಮದ್ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ರಾಮಾಯಣೇ ಯುದ್ಧಕಾಣ್ಡಮ್ ।
ಅಥ ಷಡಶೀತಿತಮಸ್ಸರ್ಗಃ ।
ಅಥತಸ್ಯಾಮವಸ್ಥಾಯಾಂಲಕ್ಷ್ಮಣಂರಾವಣಾನುಜಃ ।
ಪರೇಷಾಮಹಿತಂವಾಕ್ಯಮರ್ಥಸಾಧಕಮಬ್ರವೀತ್ ॥ 1 ॥
ಯದೇತದ್ರಾಕ್ಷಸಾನೀಕಮ್ಮೇಘಶ್ಯಾಮಂವಿಲೋಕ್ಯತೇ ।
ಏತದಾಯೋಧ್ಯತಾಂಶೀಘ್ರಙ್ಕಪಿಭಿಪಾದಪಾಯುಧೈಃ ॥ 2 ॥
ಅಸ್ಯಾನೀಕಸ್ಯಮಹತೋಭೇದನೇಯತಲಕ್ಷ್ಮಣ ।
ರಾಕ್ಷಸೇನ್ದ್ರಸುತೋಽಪ್ಯತ್ರಭಿನ್ನೇದೃಶ್ಯೋಭವಿಷ್ಯತಿ ॥ 3 ॥
ಸತ್ವಮಿನ್ದ್ರಾಶನಿಪ್ರಖ್ಯೈಃಶರೈರವಕಿರನ್ಪರಾನ್ ।
ಅಭಿದ್ರವಾಶುಯಾವದ್ವೈನೈತತ್ಕರ್ಮಸಮಾಪ್ಯತೇ ॥ 4 ॥
ಜ ಹಿವೀರದುರಾತ್ಮಾನಮ್ಮಾಯಾಪರಮಧಾರ್ಮಿಕಮ್ ।
ರಾವಣಿಙ್ಕ್ರೂರಕರ್ಮಾಣಂಸರ್ವಲೋಕಭಯಾವಹಮ್ ॥ 5 ॥
ವಿಭೀಷಣವಚ್ಶ್ರುತ್ವಾಲಕ್ಷ್ಮಣಶ್ಶುಭಲಕ್ಷಣಃ ।
ವವರ್ಷಶರವರ್ಷಾಣಿರಾಕ್ಷಸೇನ್ದ್ರಸುತಮ್ಪ್ರತಿ ॥ 6 ॥
ಋಕ್ಷಾಃಶಾಖಾಮೃಗಾಶ್ಚೈವದ್ರುಮದ್ರಿನಖಯೋಧಿನಃ ।
ಅಭ್ಯಧಾವನ್ತಸಹಿತಾಸ್ತದನೀಕಮವಸ್ಥಿತಮ್ ॥ 7 ॥
ರಾಕ್ಷಸಾಶ್ಚಶಿತೈರ್ಭಾಣೈರಸಿಭಿಶ್ಶಕ್ತಿತೋಮರೈಃ ।
ಉದ್ಯದೈಸಸಂ ವರ್ತನ್ತಸಮರೇಕಪಿಸೈನ್ಯಜಿಘಾಂಸವಃ ॥ 8 ॥
ಸ ಸಮ್ಪ್ರಹಾರಸ್ತುಮುಲಃಸಞ್ಜಜ್ಞೇಕಪಿರಕ್ಷಸಾಮ್ ।
ಶಬ್ದೇನಮಹತಾಲಙ್ಕಾನ್ನಾದಯನ್ವೈಸಮನ್ತತಃ ॥ 9 ॥
ಶಸ್ತ್ರಶ್ಚವಿವಿಧಾಕಾರೈಶ್ಶಿತೈರ್ಬಾಣೈಶ್ಚಪಾದಪೈಃ ।
ಉದ್ಯತೈರ್ಗಿರಿಶೃಙ್ಗೈಶ್ಚಘೋರೈರಾಕಾಶಮಾವೃತಮ್ ॥ 10 ॥
ತೇರಾಕ್ಷಸಾವಾನರೇಷುವಿಕೃತಾನನಬಾಹವಃ ।
ನಿವೇಶಯನ್ತಃಶಸ್ತ್ರಾಣಿಚಕ್ರುಸ್ತೇಸುಮಹದ್ಭಯಮ್ ॥ 11 ॥
ತಥೈವಸಕಲೈರ್ವೃಕ್ಷೈರ್ಗಿರಿಶೃಙ್ಗೈಶ್ಚವಾನರಾಃ ।
ಅಭಿಜಘ್ನುಜಘ್ನುಶ್ಚಸಮರೇರಾಕ್ಷಸರ್ಷಭಾನ್ ॥ 12 ॥
ಋಕ್ಷವಾನರಮುಖ್ಯೈಶ್ಚಮಹಾಕಾಯೈರ್ಮಹಾಬಲೈಃ ।
ರಕ್ಷಸಾಂಯುಧ್ಯಮಾನಾನಾಮ್ಮಹದ್ಭಯಮಜಾಯತ ॥ 13 ॥
ಸ್ವಮನೀಕಂವಿಷಣ್ಣನ್ತುಶ್ರುತ್ವಾಶತ್ರುಭಿರರ್ದಿತಮ್ ।
ಉದತಿಷ್ಠತದುರ್ದರ್ಷಃ ಸ ಕರ್ಮಣ್ಯನನುಷ್ಠಿತೇ ॥ 14 ॥
ವೃಕ್ಷಾನ್ಧಕಾರಾನ್ನಿರ್ಗಮ್ಯಜಾತಕ್ರೋಧಃ ಸ ರಾವಣಿಃ ।
ಆರುರೋಹರಥಂಸಜ್ಜಮ್ಪೂರ್ವಯುಕ್ತಂಸುಸಂಯತಮ್ ॥ 15 ॥
ಸ ಭೀಮಕಾರ್ಮುಕಧರಃಕಾಲಮೇಘಸಮಪ್ರಭಃ ।
ರಕ್ತಾಸ್ಯನಯನೋಕೃದ್ಧೋಮಭೌಮೃತ್ಯುರಿವಾನ್ತಕಃ ॥ 16 ॥
ದೃಷ್ಟವೈವತುರಥಸ್ಥನ್ತಮ್ಪರ್ಯವರ್ತತತದ್ಬಲಮ್ ।
ರಕ್ಷಸಾಮ್ಭೀಮವೇಗಾನಾಂಲಕ್ಷ್ಮಣೇನಯುಯುತ್ಸತಾಮ್ ॥ 17 ॥
ತಸ್ಮಿನ್ ಕಾಲೇತುಹನೂಮಾನುದ್ಯಮ್ಯಸುದುರಾಸದಮ್ ।
ಧರಣೀಧರಸಙ್ಕಾಶೋಮಹಾವೃಕ್ಷಮರಿನ್ದಮಃ ॥ 18 ॥
ಸ ರಾಕ್ಷಸಾನಾನ್ತತ್ಸೈನ್ಯಙ್ಕಾಲಾಗ್ನಿರಿವನಿರ್ದಹನ್ ।
ಚಕಾರಬಹುಭಿರ್ವಕ್ಷೈರ್ನಿಃಸಞ್ಜ್ಞಂಯುಧಿವಾನರಃ ॥ 19 ॥
ವಿಧ್ವಂಸನ್ತನ್ತರಸಾದೃಷ್ಟವೈವಪವನಾತ್ಮಜಮ್ ।
ರಾಕ್ಷಸಾನಾಂಸಹಸ್ರಾಣಿಹನೂಮನ್ತಮವಾಕಿರನ್ ॥ 20 ॥
ಶಿತಶೂಲಧರಾಶ್ಶೂಲೈರಸಿಭಿಶ್ಚಾಸಿಪಾಣಯಃ ।
ಶಕ್ತಿಹಸ್ತಾಶ್ಚಭಿಶ್ಶಕ್ತಿಪಟ್ಟಸೈಃ ಪಟ್ಟಸಾಯುಧಾಃ ॥ 21 ॥
ಪರಿಘೈಶ್ಚಗದಾಭಿಶ್ಚಕುನ್ತೈಶ್ಚಶುಭದರ್ಶನೈಃ ।
ಶತಶಶ್ಚಶತಘ್ನೀಭಿರಾಯಸೈರಪಿಮುದ್ಗರೈಃ ॥ 22 ॥
ಘೋರೈಃಪರಶುಭಿಶ್ಚೈವಭಿದನಿಪಾಲೈಶ್ಚರಾಕ್ಷಸಾಃ ।
ಮುಷ್ಟಿಭಿರ್ವಜ್ರಕಲ್ಪೈಶ್ಚತಲೈರಶನಿಸನ್ನಿಭೈಃ ॥ 23 ॥
ಅಭಿಜಘ್ನುಃಸಮಾಸಾದ್ಯಸಮನ್ತಾತ್ಪರ್ವತೋಪಮಮ್ ।
ತೇಷಾಮಪಿ ಚ ಸಙ್ಗ್ರುದ್ಧಶ್ಚಕಾರಕದನಮ್ಮಹತ್ ॥ 24 ॥
ಸ ದದರ್ಶಕಪಿಶ್ರೇಷ್ಠಮಚಲೋಪಮಮಿನ್ದ್ರಜಿತ್ ।
ಸೂದಮಾನಮಸನ್ತ್ರಸ್ತಮಮಿತ್ರಾನ್ ಪವನಾತ್ಮಜಮ್ ॥ 25 ॥
ಸ ಸಾರಥಿಮುವಾಚೇದಂಯಾಹಿಯತ್ರೈಷವಾನರಃ ।
ಕ್ಷಯಮೇವಹಿನಃಕುರ್ಯಾದ್ರಾಕ್ಷಸಾಮುಪೇಕ್ಷಿತಃ ॥ 26 ॥
ಇತ್ಯುಕ್ತಸ್ಸಾರಥಿಸ್ತೇನಯಯೌಯತ್ರ ನ ಮಾರುತಿಃ ।
ವಹನ್ ಪರಮದುರ್ಧರ್ಷಂಸ್ಥಿತಮಿನ್ದ್ರಜಿತಂರಥೇ ॥ 27 ॥
ಸೋಽಭ್ಯುಪೇತ್ಯಶರಾನ್ಖಙ್ಗಾನ್ಪಟ್ಟಸಾಸಿಪರಶ್ವಧಾನ್ ।
ಅಭ್ಯವರ್ಷತದುರ್ಧರ್ಷಃಕಪಿಮೂರ್ಥನಿರಾಕ್ಷಸಃ ॥ 28 ॥
ತಾನಿಶಸ್ತ್ರಾಣಿಘೋರಾಣಿಪ್ರತಿಗೃಹ್ಯ ಸ ಮಾರುತಿಃ ।
ರೋಷೇಣಮಹತಾವಿಷ್ಟೋವಾಕ್ಯಞ್ಚೇದಮುವಾಚ ಹ ॥ 29 ॥
ಯುಧ್ಯಸ್ವಯದಿಶೂರೋಽಸಿರಾವಣಾತ್ಮಜದುರ್ಮತೇ ।
ವಾಯುಪುತ್ರಂಸಮಾಸಾದ್ಯ ನ ಜೀವನ್ ಪ್ರತಿಯಾಸ್ಯಸಿ ॥ 30 ॥
ಬಾಹುಭ್ಯಾಂಸಮ್ಪ್ರತಿಯುಧ್ಯಸ್ವಯದಿಮೇದ್ವನ್ದ್ವಮಾಹವೇ ।
ವೇಗಂಸಹಸ್ವದುರ್ಬುದ್ಧೇತತಸ್ತ್ವಂರಕ್ಷಸಾಂವರಃ ॥ 31 ॥
ಹನೂಮನ್ತಞ್ಜಿಘಾಂಸನ್ತಂಸಮುದ್ಯತಶರಾಸನಮ್ ।
ರಾವಣಾತ್ಮಜಮಾಚಷ್ಟೇ ಲಕ್ಷ್ಮಣಾಯ ವಿಭೀಷಣಃ ॥ 32 ॥
ಯಸ್ಸವಾಸವನಿರ್ಜೇತಾರಾವಣಸ್ಯಾತ್ಮಸಮ್ಭವಃ ।
ಸ ಏಷರಥಮಾಸ್ಥಾಯಹನೂಮನ್ತಞ್ಜಿಘಾಂಸತಿ ॥ 33 ॥
ತಮಪ್ರತಿಮಸಂಸ್ಥಾನೈಶ್ಶರೈಶ್ಶತ್ರುನಿವಾರಣೈಃ ।
ಜೀವಿತಾನ್ತಕರೈರ್ಘೋರೈಃಸೌಮಿತ್ರೇರಾವಣಿಞ್ಜಹಿ ॥ 34 ॥
ಇತ್ಯೇವಮುಕ್ತಸ್ತುತದಾಮಹಾತ್ಮಾವಿಭೀಷಣೇನಾರಿವಿಭೀಷಣೇನ ।
ದದರ್ಶತಮ್ಪರ್ವತಸನ್ನಿಕಾಶಂರಥಸ್ಥಿತಮ್ಭೀಮಬಲನ್ದುರಾಸದಮ್ ॥ 35 ॥
ಇತ್ಯಾರ್ಷೇ ಶ್ರೀಮದ್ರಾಮಾಯಣೇ ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ಆದಿಕಾವ್ಯೇ ಯುದ್ಧಕಾಣ್ಡೇ ಷಡಶೀತಿತಮಸ್ಸರ್ಗಃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha ṣaḍaśītitamassargaḥ |
athatasyāmavasthāyāṃlakṣmaṇaṃrāvaṇānujaḥ |
pareṣāmahitaṃvākyamarthasādhakamabravīt || 1 ||
yadetadrākṣasānīkammeghaśyāmaṃvilokyate |
etadāyodhyatāṃśīghraṅkapibhipādapāyudhaiḥ || 2 ||
asyānīkasyamahatobhedaneyatalakṣmaṇa |
rākṣasendrasuto'pyatrabhinnedṛśyobhaviṣyati || 3 ||
satvamindrāśaniprakhyaiḥśarairavakiranparān |
abhidravāśuyāvadvainaitatkarmasamāpyate || 4 ||
ja hivīradurātmānammāyāparamadhārmikam |
rāvaṇiṅkrūrakarmāṇaṃsarvalokabhayāvaham || 5 ||
vibhīṣaṇavacśrutvālakṣmaṇaśśubhalakṣaṇaḥ |
vavarṣaśaravarṣāṇirākṣasendrasutamprati || 6 ||
ṛkṣāḥśākhāmṛgāścaivadrumadrinakhayodhinaḥ |
abhyadhāvantasahitāstadanīkamavasthitam || 7 ||
rākṣasāścaśitairbhāṇairasibhiśśaktitomaraiḥ |
udyadaisasaṃ vartantasamarekapisainyajighāṃsavaḥ || 8 ||
sa samprahārastumulaḥsañjajñekapirakṣasām |
śabdenamahatālaṅkānnādayanvaisamantataḥ || 9 ||
śastraścavividhākāraiśśitairbāṇaiścapādapaiḥ |
udyatairgiriśṛṅgaiścaghorairākāśamāvṛtam || 10 ||
terākṣasāvānareṣuvikṛtānanabāhavaḥ |
niveśayantaḥśastrāṇicakrustesumahadbhayam || 11 ||
tathaivasakalairvṛkṣairgiriśṛṅgaiścavānarāḥ |
abhijaghnujaghnuścasamarerākṣasarṣabhān || 12 ||
ṛkṣavānaramukhyaiścamahākāyairmahābalaiḥ |
rakṣasāṃyudhyamānānāmmahadbhayamajāyata || 13 ||
svamanīkaṃviṣaṇṇantuśrutvāśatrubhirarditam |
udatiṣṭhatadurdarṣaḥ sa karmaṇyananuṣṭhite || 14 ||
vṛkṣāndhakārānnirgamyajātakrodhaḥ sa rāvaṇiḥ |
āruroharathaṃsajjampūrvayuktaṃsusaṃyatam || 15 ||
sa bhīmakārmukadharaḥkālameghasamaprabhaḥ |
raktāsyanayanokṛddhomabhaumṛtyurivāntakaḥ || 16 ||
dṛṣṭavaivaturathasthantamparyavartatatadbalam |
rakṣasāmbhīmavegānāṃlakṣmaṇenayuyutsatām || 17 ||
tasmin kāletuhanūmānudyamyasudurāsadam |
dharaṇīdharasaṅkāśomahāvṛkṣamarindamaḥ || 18 ||
sa rākṣasānāntatsainyaṅkālāgnirivanirdahan |
cakārabahubhirvakṣairniḥsañjñaṃyudhivānaraḥ || 19 ||
vidhvaṃsantantarasādṛṣṭavaivapavanātmajam |
rākṣasānāṃsahasrāṇihanūmantamavākiran || 20 ||
śitaśūladharāśśūlairasibhiścāsipāṇayaḥ |
śaktihastāścabhiśśaktipaṭṭasaiḥ paṭṭasāyudhāḥ || 21 ||
parighaiścagadābhiścakuntaiścaśubhadarśanaiḥ |
śataśaścaśataghnībhirāyasairapimudgaraiḥ || 22 ||
ghoraiḥparaśubhiścaivabhidanipālaiścarākṣasāḥ |
muṣṭibhirvajrakalpaiścatalairaśanisannibhaiḥ || 23 ||
abhijaghnuḥsamāsādyasamantātparvatopamam |
teṣāmapi ca saṅgruddhaścakārakadanammahat || 24 ||
sa dadarśakapiśreṣṭhamacalopamamindrajit |
sūdamānamasantrastamamitrān pavanātmajam || 25 ||
sa sārathimuvācedaṃyāhiyatraiṣavānaraḥ |
kṣayamevahinaḥkuryādrākṣasāmupekṣitaḥ || 26 ||
ityuktassārathistenayayauyatra na mārutiḥ |
vahan paramadurdharṣaṃsthitamindrajitaṃrathe || 27 ||
so'bhyupetyaśarānkhaṅgānpaṭṭasāsiparaśvadhān |
abhyavarṣatadurdharṣaḥkapimūrthanirākṣasaḥ || 28 ||
tāniśastrāṇighorāṇipratigṛhya sa mārutiḥ |
roṣeṇamahatāviṣṭovākyañcedamuvāca ha || 29 ||
yudhyasvayadiśūro'sirāvaṇātmajadurmate |
vāyuputraṃsamāsādya na jīvan pratiyāsyasi || 30 ||
bāhubhyāṃsampratiyudhyasvayadimedvandvamāhave |
vegaṃsahasvadurbuddhetatastvaṃrakṣasāṃvaraḥ || 31 ||
hanūmantañjighāṃsantaṃsamudyataśarāsanam |
rāvaṇātmajamācaṣṭe lakṣmaṇāya vibhīṣaṇaḥ || 32 ||
yassavāsavanirjetārāvaṇasyātmasambhavaḥ |
sa eṣarathamāsthāyahanūmantañjighāṃsati || 33 ||
tamapratimasaṃsthānaiśśaraiśśatrunivāraṇaiḥ |
jīvitāntakarairghoraiḥsaumitrerāvaṇiñjahi || 34 ||
ityevamuktastutadāmahātmāvibhīṣaṇenārivibhīṣaṇena |
dadarśatamparvatasannikāśaṃrathasthitambhīmabalandurāsadam || 35 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe ṣaḍaśītitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ षडशीतितमस्सर्गः ।
अथतस्यामवस्थायांलक्ष्मणंरावणानुजः ।
परेषामहितंवाक्यमर्थसाधकमब्रवीत् ॥ 1 ॥
यदेतद्राक्षसानीकम्मेघश्यामंविलोक्यते ।
एतदायोध्यतांशीघ्रङ्कपिभिपादपायुधैः ॥ 2 ॥
अस्यानीकस्यमहतोभेदनेयतलक्ष्मण ।
राक्षसेन्द्रसुतोऽप्यत्रभिन्नेदृश्योभविष्यति ॥ 3 ॥
सत्वमिन्द्राशनिप्रख्यैःशरैरवकिरन्परान् ।
अभिद्रवाशुयावद्वैनैतत्कर्मसमाप्यते ॥ 4 ॥
ज हिवीरदुरात्मानम्मायापरमधार्मिकम् ।
रावणिङ्क्रूरकर्माणंसर्वलोकभयावहम् ॥ 5 ॥
विभीषणवच्श्रुत्वालक्ष्मणश्शुभलक्षणः ।
ववर्षशरवर्षाणिराक्षसेन्द्रसुतम्प्रति ॥ 6 ॥
ऋक्षाःशाखामृगाश्चैवद्रुमद्रिनखयोधिनः ।
अभ्यधावन्तसहितास्तदनीकमवस्थितम् ॥ 7 ॥
राक्षसाश्चशितैर्भाणैरसिभिश्शक्तितोमरैः ।
उद्यदैससं वर्तन्तसमरेकपिसैन्यजिघांसवः ॥ 8 ॥
स सम्प्रहारस्तुमुलःसञ्जज्ञेकपिरक्षसाम् ।
शब्देनमहतालङ्कान्नादयन्वैसमन्ततः ॥ 9 ॥
शस्त्रश्चविविधाकारैश्शितैर्बाणैश्चपादपैः ।
उद्यतैर्गिरिशृङ्गैश्चघोरैराकाशमावृतम् ॥ 10 ॥
तेराक्षसावानरेषुविकृताननबाहवः ।
निवेशयन्तःशस्त्राणिचक्रुस्तेसुमहद्भयम् ॥ 11 ॥
तथैवसकलैर्वृक्षैर्गिरिशृङ्गैश्चवानराः ।
अभिजघ्नुजघ्नुश्चसमरेराक्षसर्षभान् ॥ 12 ॥
ऋक्षवानरमुख्यैश्चमहाकायैर्महाबलैः ।
रक्षसांयुध्यमानानाम्महद्भयमजायत ॥ 13 ॥
स्वमनीकंविषण्णन्तुश्रुत्वाशत्रुभिरर्दितम् ।
उदतिष्ठतदुर्दर्षः स कर्मण्यननुष्ठिते ॥ 14 ॥
वृक्षान्धकारान्निर्गम्यजातक्रोधः स रावणिः ।
आरुरोहरथंसज्जम्पूर्वयुक्तंसुसंयतम् ॥ 15 ॥
स भीमकार्मुकधरःकालमेघसमप्रभः ।
रक्तास्यनयनोकृद्धोमभौमृत्युरिवान्तकः ॥ 16 ॥
दृष्टवैवतुरथस्थन्तम्पर्यवर्तततद्बलम् ।
रक्षसाम्भीमवेगानांलक्ष्मणेनयुयुत्सताम् ॥ 17 ॥
तस्मिन् कालेतुहनूमानुद्यम्यसुदुरासदम् ।
धरणीधरसङ्काशोमहावृक्षमरिन्दमः ॥ 18 ॥
स राक्षसानान्तत्सैन्यङ्कालाग्निरिवनिर्दहन् ।
चकारबहुभिर्वक्षैर्निःसञ्ज्ञंयुधिवानरः ॥ 19 ॥
विध्वंसन्तन्तरसादृष्टवैवपवनात्मजम् ।
राक्षसानांसहस्राणिहनूमन्तमवाकिरन् ॥ 20 ॥
शितशूलधराश्शूलैरसिभिश्चासिपाणयः ।
शक्तिहस्ताश्चभिश्शक्तिपट्टसैः पट्टसायुधाः ॥ 21 ॥
परिघैश्चगदाभिश्चकुन्तैश्चशुभदर्शनैः ।
शतशश्चशतघ्नीभिरायसैरपिमुद्गरैः ॥ 22 ॥
घोरैःपरशुभिश्चैवभिदनिपालैश्चराक्षसाः ।
मुष्टिभिर्वज्रकल्पैश्चतलैरशनिसन्निभैः ॥ 23 ॥
अभिजघ्नुःसमासाद्यसमन्तात्पर्वतोपमम् ।
तेषामपि च सङ्ग्रुद्धश्चकारकदनम्महत् ॥ 24 ॥
स ददर्शकपिश्रेष्ठमचलोपममिन्द्रजित् ।
सूदमानमसन्त्रस्तममित्रान् पवनात्मजम् ॥ 25 ॥
स सारथिमुवाचेदंयाहियत्रैषवानरः ।
क्षयमेवहिनःकुर्याद्राक्षसामुपेक्षितः ॥ 26 ॥
इत्युक्तस्सारथिस्तेनययौयत्र न मारुतिः ।
वहन् परमदुर्धर्षंस्थितमिन्द्रजितंरथे ॥ 27 ॥
सोऽभ्युपेत्यशरान्खङ्गान्पट्टसासिपरश्वधान् ।
अभ्यवर्षतदुर्धर्षःकपिमूर्थनिराक्षसः ॥ 28 ॥
तानिशस्त्राणिघोराणिप्रतिगृह्य स मारुतिः ।
रोषेणमहताविष्टोवाक्यञ्चेदमुवाच ह ॥ 29 ॥
युध्यस्वयदिशूरोऽसिरावणात्मजदुर्मते ।
वायुपुत्रंसमासाद्य न जीवन् प्रतियास्यसि ॥ 30 ॥
बाहुभ्यांसम्प्रतियुध्यस्वयदिमेद्वन्द्वमाहवे ।
वेगंसहस्वदुर्बुद्धेततस्त्वंरक्षसांवरः ॥ 31 ॥
हनूमन्तञ्जिघांसन्तंसमुद्यतशरासनम् ।
रावणात्मजमाचष्टे लक्ष्मणाय विभीषणः ॥ 32 ॥
यस्सवासवनिर्जेतारावणस्यात्मसम्भवः ।
स एषरथमास्थायहनूमन्तञ्जिघांसति ॥ 33 ॥
तमप्रतिमसंस्थानैश्शरैश्शत्रुनिवारणैः ।
जीवितान्तकरैर्घोरैःसौमित्रेरावणिञ्जहि ॥ 34 ॥
इत्येवमुक्तस्तुतदामहात्माविभीषणेनारिविभीषणेन ।
ददर्शतम्पर्वतसन्निकाशंरथस्थितम्भीमबलन्दुरासदम् ॥ 35 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे षडशीतितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha ṣaḍaśītitamassargaḥ |
athatasyāmavasthāyāṃlakṣmaṇaṃrāvaṇānujaḥ |
pareṣāmahitaṃvākyamarthasādhakamabravīt || 1 ||
yadetadrākṣasānīkammeghaśyāmaṃvilokyate |
etadāyodhyatāṃśīghraṅkapibhipādapāyudhaiḥ || 2 ||
asyānīkasyamahatobhedaneyatalakṣmaṇa |
rākṣasendrasuto'pyatrabhinnedṛśyobhaviṣyati || 3 ||
satvamindrāśaniprakhyaiḥśarairavakiranparān |
abhidravāśuyāvadvainaitatkarmasamāpyate || 4 ||
ja hivīradurātmānammāyāparamadhārmikam |
rāvaṇiṅkrūrakarmāṇaṃsarvalokabhayāvaham || 5 ||
vibhīṣaṇavacśrutvālakṣmaṇaśśubhalakṣaṇaḥ |
vavarṣaśaravarṣāṇirākṣasendrasutamprati || 6 ||
ṛkṣāḥśākhāmṛgāścaivadrumadrinakhayodhinaḥ |
abhyadhāvantasahitāstadanīkamavasthitam || 7 ||
rākṣasāścaśitairbhāṇairasibhiśśaktitomaraiḥ |
udyadaisasaṃ vartantasamarekapisainyajighāṃsavaḥ || 8 ||
sa samprahārastumulaḥsañjajñekapirakṣasām |
śabdenamahatālaṅkānnādayanvaisamantataḥ || 9 ||
śastraścavividhākāraiśśitairbāṇaiścapādapaiḥ |
udyatairgiriśṛṅgaiścaghorairākāśamāvṛtam || 10 ||
terākṣasāvānareṣuvikṛtānanabāhavaḥ |
niveśayantaḥśastrāṇicakrustesumahadbhayam || 11 ||
tathaivasakalairvṛkṣairgiriśṛṅgaiścavānarāḥ |
abhijaghnujaghnuścasamarerākṣasarṣabhān || 12 ||
ṛkṣavānaramukhyaiścamahākāyairmahābalaiḥ |
rakṣasāṃyudhyamānānāmmahadbhayamajāyata || 13 ||
svamanīkaṃviṣaṇṇantuśrutvāśatrubhirarditam |
udatiṣṭhatadurdarṣaḥ sa karmaṇyananuṣṭhite || 14 ||
vṛkṣāndhakārānnirgamyajātakrodhaḥ sa rāvaṇiḥ |
āruroharathaṃsajjampūrvayuktaṃsusaṃyatam || 15 ||
sa bhīmakārmukadharaḥkālameghasamaprabhaḥ |
raktāsyanayanokṛddhomabhaumṛtyurivāntakaḥ || 16 ||
dṛṣṭavaivaturathasthantamparyavartatatadbalam |
rakṣasāmbhīmavegānāṃlakṣmaṇenayuyutsatām || 17 ||
tasmin kāletuhanūmānudyamyasudurāsadam |
dharaṇīdharasaṅkāśomahāvṛkṣamarindamaḥ || 18 ||
sa rākṣasānāntatsainyaṅkālāgnirivanirdahan |
cakārabahubhirvakṣairniḥsañjñaṃyudhivānaraḥ || 19 ||
vidhvaṃsantantarasādṛṣṭavaivapavanātmajam |
rākṣasānāṃsahasrāṇihanūmantamavākiran || 20 ||
śitaśūladharāśśūlairasibhiścāsipāṇayaḥ |
śaktihastāścabhiśśaktipaṭṭasaiḥ paṭṭasāyudhāḥ || 21 ||
parighaiścagadābhiścakuntaiścaśubhadarśanaiḥ |
śataśaścaśataghnībhirāyasairapimudgaraiḥ || 22 ||
ghoraiḥparaśubhiścaivabhidanipālaiścarākṣasāḥ |
muṣṭibhirvajrakalpaiścatalairaśanisannibhaiḥ || 23 ||
abhijaghnuḥsamāsādyasamantātparvatopamam |
teṣāmapi ca saṅgruddhaścakārakadanammahat || 24 ||
sa dadarśakapiśreṣṭhamacalopamamindrajit |
sūdamānamasantrastamamitrān pavanātmajam || 25 ||
sa sārathimuvācedaṃyāhiyatraiṣavānaraḥ |
kṣayamevahinaḥkuryādrākṣasāmupekṣitaḥ || 26 ||
ityuktassārathistenayayauyatra na mārutiḥ |
vahan paramadurdharṣaṃsthitamindrajitaṃrathe || 27 ||
so'bhyupetyaśarānkhaṅgānpaṭṭasāsiparaśvadhān |
abhyavarṣatadurdharṣaḥkapimūrthanirākṣasaḥ || 28 ||
tāniśastrāṇighorāṇipratigṛhya sa mārutiḥ |
roṣeṇamahatāviṣṭovākyañcedamuvāca ha || 29 ||
yudhyasvayadiśūro'sirāvaṇātmajadurmate |
vāyuputraṃsamāsādya na jīvan pratiyāsyasi || 30 ||
bāhubhyāṃsampratiyudhyasvayadimedvandvamāhave |
vegaṃsahasvadurbuddhetatastvaṃrakṣasāṃvaraḥ || 31 ||
hanūmantañjighāṃsantaṃsamudyataśarāsanam |
rāvaṇātmajamācaṣṭe lakṣmaṇāya vibhīṣaṇaḥ || 32 ||
yassavāsavanirjetārāvaṇasyātmasambhavaḥ |
sa eṣarathamāsthāyahanūmantañjighāṃsati || 33 ||
tamapratimasaṃsthānaiśśaraiśśatrunivāraṇaiḥ |
jīvitāntakarairghoraiḥsaumitrerāvaṇiñjahi || 34 ||
ityevamuktastutadāmahātmāvibhīṣaṇenārivibhīṣaṇena |
dadarśatamparvatasannikāśaṃrathasthitambhīmabalandurāsadam || 35 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe ṣaḍaśītitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.