2.92 અયોધ્યાકાણ્ડ - દ્વિનવતિતમ સર્ગઃ

2.92 Ayodhyakanda - Dvinavatitama Sargah

✍️ Valmiki 🖋️ Gujarati script
📄 Download PDF
શ્રીમદ્વાલ્મીકીય રામાયણે અયોધ્યાકાણ્ડમ્ ।
અથ દ્વિનવતિતમસ્સર્ગઃ ।
તતસ્તાં રજનીમુષ્ય ભરતસ્સપરિચ્છદઃ ।
કૃતાતિથ્યો ભરદ્વાજં કામાદભિજગામ હ ॥ 1 ॥
તં ઋષિઃ પુરુષવ્યાઘ્રં પ્રાઞ્જલિં પ્રેક્ષ્ય ચાઽગતમ્ ।
હુતાગ્નિહોત્રો ભરતં ભરદ્વાજોઽભ્યભાષત ॥ 2 ॥
કચ્ચિદત્ર સુખા રાત્રિસ્તવાસ્મદ્વિષયે ગતા ।
સમગ્રસ્તે જનઃ કચ્ચિદાતિથ્યે શંસ મેઽનઘ ॥ 3 ॥
તમુવાચાઞ્જલિં કૃત્વા ભરતોઽભિપ્રણમ્ય ચ ।
આશ્રમાદભિનિષ્ક્રાન્તમૃષિમુત્તમતેજસમ્ ॥ 4 ॥
સસુખોષિતોઽસ્મિ ભગવન્સમગ્રબલવાહનઃ ।
તર્પિતસ્સર્વકામૈશ્ચ સામાત્યો બલવત્ત્વયા ॥ 5 ॥
અપેતક્લમસન્તાપા સ્સુભિક્ષાસ્સુપ્રતિશ્રયાઃ ।
અપિ પ્રેષ્યાનુપાદાય સર્વે સ્મ સુસુખોષિતાઃ ॥ 6 ॥
આમન્ત્રયેઽહં ભગવન્ કામં ત્વામૃષિસત્તમઃ ।
સમીપં પ્રસ્થિતં ભ્રાતુર્મૈત્રેણેક્ષસ્વ ચક્ષુષા ॥ 7 ॥
આશ્રમં તસ્ય ધર્મજ્ઞ ધાર્મિકસ્ય મહાત્મનઃ ।
આચક્ષ્વ કતમો માર્ગઃ કિયાનિતિ ચ શંસ મે ॥ 8 ॥
ઇતિ પૃષ્ટસ્તુ ભરતં ભ્રાતૃદર્શનલાલસમ્ ।
પ્રત્યુવાચ મહાતેજા ભરદ્વાજો મહાતપાઃ ॥ 9 ॥
ભરતાર્ધતૃતીયેષુ યોજનેષ્વજને વને ।
ચિત્રકૂટો ગિરિસ્તત્ર રમ્યનિર્ઝરકાનનઃ ॥ 10 ॥
ઉત્તરં પાર્શ્વમાસાદ્ય તસ્ય મન્દાકિની નદી ।
પુષ્પિતદ્રુમસઞ્છન્ના રમ્યપુષ્પિતકાનના ॥ 11 ॥
અનન્તરં તત્સરિતશ્ચિત્રકૂટશ્ચ પર્વતઃ ।
તયોઃ પર્ણકુટી તાત તત્ર તૌ વસતો ધ્રુવમ્ ॥ 12 ॥
દક્ષિણેનૈવ માર્ગેણ સવ્યદક્ષિણમેવ વા ।
ગજવાજિરથાકીર્ણાં વાહિનીં વાહિનીપતે ॥ 13 ॥
વાહયસ્વ મહાભાગ તતો દ્રક્ષ્યસિ રાઘવમ્ ।
પ્રયાણમિતિ તચ્છ્રુત્વા રજરાજસ્ય યોષિતઃ ।
હિત્વા યાનાનિ યાનાર્હાઃ બ્રાહ્મણં પર્યવારયન્ ॥ 14 ॥
વેપમાના કૃશા દીના સહ દેવ્યા સુમિત્રયા ।
કૌસલ્યા તત્ર જગ્રાહ કરાભ્યાં ચરણૌ મુનેઃ ॥ 15 ॥
અસમૃદ્ધેન કામેન સર્વલોકસ્ય ગર્હિતા ।
કૈકેયી તસ્ય જગ્રાહ ચરણૌ સવ્યપત્રપા ॥ 16 ॥
તં પ્રદક્ષિણમાગમ્ય ભગવન્તં મહામુનિમ્ ।
અદૂરાર્ભરતસ્યૈવ તસ્થૌ દીનમનાસ્તદા ॥ 17 ॥
તતઃ પપ્રચ્છ ભરતં ભરદ્વાજો દૃઢવ્રતઃ ।
વિશેષં જ્ઞાતુમિચ્છામિ માત્રૂણાં તવ રાઘવ ॥ 18 ॥
એવમુક્તસ્તુ ભરતો ભરદ્વાજેન ધીમતા ।
ઉવાચ પ્રાઞ્જલિર્ભૂત્વા વાક્યં વચનકોવિદઃ ॥ 19 ॥
યામિમાં ભગવન્ દીનાં શોકાનશનકર્શિતામ્ ।
પિતુર્હિ મહિષીં દેવીં દેવતામિવ પશ્યસિ ॥ 20 ॥
એષા તં પુરષવ્યાઘ્રં સિંહવિક્રાન્તગામિનમ્ ।
કૌસલ્યા સુષુવે રામં ધાતારમદિતિર્યથા ॥ 21 ॥
અસ્યા વામભુજં શ્લિષ્ટા યૈષા તિષ્ઠતિ દુર્મનાઃ ।
કર્ણિકારસ્ય શાખેવ શીર્ણપુષ્પા વનાન્તરે ॥ 22 ॥
એતસ્યાસ્તુ સુતૌ દેવ્યાઃ કુમારૌ દેવવર્ણિનૌ ।
ઉભૌ લક્ષ્મણશત્રુઘ્નૌ વીરૌ સત્યપરાક્રમૌ ॥ 23 ॥
યસ્યાઃ કૃતે નરવ્યાઘ્રૌ જીવનાશમિતો ગતૌ ।
રાજપુત્રવિહીનશ્ચ સ્વર્ગં દશરથો ગતઃ ॥ 24 ॥
ક્રોધનામકૃતપ્રજ્ઞાં દૃપ્તાં સુભગમાનિનીમ્ ।
ઐશ્વર્યકામાં કૈકેયીમનાર્યામાર્યારૂપિણીમ્ ॥ 25 ॥
મમૈતાં માતરં વિદ્ધિ નૃશંસાં પાપનિશ્ચયામ્ ।
યતોમૂલં હિ પશ્યામિ વ્યસનં મહદાત્મનઃ ॥ 26 ॥
ઇત્યુક્ત્વા નરશાર્દૂલો બાષ્પગદ્ગદયા ગિરા ।
સ નિશ્સ્વાસ તામ્રાક્ષો નાગઃ કૃદ્ધ ઇવ શ્વસન્ ॥ 27 ॥
ભરદ્વાજો મહર્ષિસ્તં બ્રુવન્તં ભરતં તથા ।
પ્રત્યુવાચ મહાબુદ્ધિરિદં વચનમર્થવત્ ॥ 28 ॥
ન દોષેણાવગન્તવ્યા કૈકેયી ભરત ત્વયા ।
રામપ્રવ્રાજનં હ્યેતત્સુખોદર્કં ભવિષ્યતિ ॥ 29 ॥
દેવાનાં દાનવાનાં ચ ઋષીણાં ભાવિતાત્મનામ્ ।
હિતમેવ ભવિષ્યદ્ધિ રામપ્રવ્રાજનાદિહ ॥ 30 ॥
અભિવાદ્ય તુ સંસિદ્ધઃ કૃત્વા ચૈનં પ્રદક્ષિણમ્ ।
આમન્ત્ર્ય ભરત સ્સૈન્યં યુજ્યતામિત્યચોદયત્ ॥ 31 ॥
તતો વાજિરથાન્યુક્તાન્ દિવ્યાન્હેમપરિષ્કૃતાન્ ।
અધ્યારોહત્પ્રયાણાર્થી બહૂન્બહુવિધો જનઃ ॥ 32 ॥
ગજકન્યા ગજાશ્ચૈવ હેમકક્ષ્યાઃ પતાકિનઃ ।
જીમૂતા ઇવ ઘર્માન્તે સઘોષાસ્સમ્પ્રતસ્થિરે ॥ 33 ॥
વિવિધાન્યપિ યાનાનિ મહન્તિ ચ લઘૂનિ ચ ।
પ્રયયુ સ્સુમહાર્હાણિ પાદૈ રેવ પદાતયઃ ॥ 34 ॥
અથ યાનપ્રવેકૈસ્તુ કૌસલ્યાપ્રમુખાઃ સ્ત્રિયઃ ।
રામદર્શનકાઙ્ક્ષિણ્યઃ પ્રયયુર્મુદિતાસ્તદા ॥ 35 ॥
ચન્દ્રાર્કતરુણાભાસાં નિર્યુક્તાં શિબિકાં શુભામ્ ।
આસ્થાય પ્રયયૌ શ્રીમાન્ભરત સ્સપરિચ્છદઃ ॥ 36 ॥
સા પ્રયાતા મહાસેના ગજવાજિરથાકુલા ।
દક્ષિણાં દિશમાવૃત્ય મહામેઘ ઇવોત્થિતઃ ॥ 37 ॥
વનાનિ તુ વ્યતિક્રમ્ય જુષ્ટાનિ મૃગપક્ષિભિઃ ।
ગઙ્ગાયાઃ પરવેલાયાં ગિરિષ્વપિ નદીષુ ચ ॥ 38 ॥
સા સમ્પ્રહૃષ્ટદ્વિપવાજિયોધા વિત્રાસયન્તી મૃગપક્ષિસઙ્ઘાન્ ।
મહદ્વનં તત્પ્રતિગાહમાના રરાજ સેના ભરતસ્ય તત્ર ॥ 39 ॥
ઇત્યાર્ષે શ્રીમદ્રામાયણે વાલ્મીકીય આદિકાવ્યે અયોધ્યાકાણ્ડે દ્વિનવતિતમસ્સર્ગઃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha dvinavatitamassargaḥ |
tatastāṃ rajanīmuṣya bharatassaparicchadaḥ |
kṛtātithyo bharadvājaṃ kāmādabhijagāma ha || 1 ||
taṃ ṛṣiḥ puruṣavyāghraṃ prāñjaliṃ prekṣya cā'gatam |
hutāgnihotro bharataṃ bharadvājo'bhyabhāṣata || 2 ||
kaccidatra sukhā rātristavāsmadviṣaye gatā |
samagraste janaḥ kaccidātithye śaṃsa me'nagha || 3 ||
tamuvācāñjaliṃ kṛtvā bharato'bhipraṇamya ca |
āśramādabhiniṣkrāntamṛṣimuttamatejasam || 4 ||
sasukhoṣito'smi bhagavansamagrabalavāhanaḥ |
tarpitassarvakāmaiśca sāmātyo balavattvayā || 5 ||
apetaklamasantāpā ssubhikṣāssupratiśrayāḥ |
api preṣyānupādāya sarve sma susukhoṣitāḥ || 6 ||
āmantraye'haṃ bhagavan kāmaṃ tvāmṛṣisattamaḥ |
samīpaṃ prasthitaṃ bhrāturmaitreṇekṣasva cakṣuṣā || 7 ||
āśramaṃ tasya dharmajña dhārmikasya mahātmanaḥ |
ācakṣva katamo mārgaḥ kiyāniti ca śaṃsa me || 8 ||
iti pṛṣṭastu bharataṃ bhrātṛdarśanalālasam |
pratyuvāca mahātejā bharadvājo mahātapāḥ || 9 ||
bharatārdhatṛtīyeṣu yojaneṣvajane vane |
citrakūṭo giristatra ramyanirjharakānanaḥ || 10 ||
uttaraṃ pārśvamāsādya tasya mandākinī nadī |
puṣpitadrumasañchannā ramyapuṣpitakānanā || 11 ||
anantaraṃ tatsaritaścitrakūṭaśca parvataḥ |
tayoḥ parṇakuṭī tāta tatra tau vasato dhruvam || 12 ||
dakṣiṇenaiva mārgeṇa savyadakṣiṇameva vā |
gajavājirathākīrṇāṃ vāhinīṃ vāhinīpate || 13 ||
vāhayasva mahābhāga tato drakṣyasi rāghavam |
prayāṇamiti tacchrutvā rajarājasya yoṣitaḥ |
hitvā yānāni yānārhāḥ brāhmaṇaṃ paryavārayan || 14 ||
vepamānā kṛśā dīnā saha devyā sumitrayā |
kausalyā tatra jagrāha karābhyāṃ caraṇau muneḥ || 15 ||
asamṛddhena kāmena sarvalokasya garhitā |
kaikeyī tasya jagrāha caraṇau savyapatrapā || 16 ||
taṃ pradakṣiṇamāgamya bhagavantaṃ mahāmunim |
adūrārbharatasyaiva tasthau dīnamanāstadā || 17 ||
tataḥ papraccha bharataṃ bharadvājo dṛḍhavrataḥ |
viśeṣaṃ jñātumicchāmi mātrūṇāṃ tava rāghava || 18 ||
evamuktastu bharato bharadvājena dhīmatā |
uvāca prāñjalirbhūtvā vākyaṃ vacanakovidaḥ || 19 ||
yāmimāṃ bhagavan dīnāṃ śokānaśanakarśitām |
piturhi mahiṣīṃ devīṃ devatāmiva paśyasi || 20 ||
eṣā taṃ puraṣavyāghraṃ siṃhavikrāntagāminam |
kausalyā suṣuve rāmaṃ dhātāramaditiryathā || 21 ||
asyā vāmabhujaṃ śliṣṭā yaiṣā tiṣṭhati durmanāḥ |
karṇikārasya śākheva śīrṇapuṣpā vanāntare || 22 ||
etasyāstu sutau devyāḥ kumārau devavarṇinau |
ubhau lakṣmaṇaśatrughnau vīrau satyaparākramau || 23 ||
yasyāḥ kṛte naravyāghrau jīvanāśamito gatau |
rājaputravihīnaśca svargaṃ daśaratho gataḥ || 24 ||
krodhanāmakṛtaprajñāṃ dṛptāṃ subhagamāninīm |
aiśvaryakāmāṃ kaikeyīmanāryāmāryārūpiṇīm || 25 ||
mamaitāṃ mātaraṃ viddhi nṛśaṃsāṃ pāpaniścayām |
yatomūlaṃ hi paśyāmi vyasanaṃ mahadātmanaḥ || 26 ||
ityuktvā naraśārdūlo bāṣpagadgadayā girā |
sa niśsvāsa tāmrākṣo nāgaḥ kṛddha iva śvasan || 27 ||
bharadvājo maharṣistaṃ bruvantaṃ bharataṃ tathā |
pratyuvāca mahābuddhiridaṃ vacanamarthavat || 28 ||
na doṣeṇāvagantavyā kaikeyī bharata tvayā |
rāmapravrājanaṃ hyetatsukhodarkaṃ bhaviṣyati || 29 ||
devānāṃ dānavānāṃ ca ṛṣīṇāṃ bhāvitātmanām |
hitameva bhaviṣyaddhi rāmapravrājanādiha || 30 ||
abhivādya tu saṃsiddhaḥ kṛtvā cainaṃ pradakṣiṇam |
āmantrya bharata ssainyaṃ yujyatāmityacodayat || 31 ||
tato vājirathānyuktān divyānhemapariṣkṛtān |
adhyārohatprayāṇārthī bahūnbahuvidho janaḥ || 32 ||
gajakanyā gajāścaiva hemakakṣyāḥ patākinaḥ |
jīmūtā iva gharmānte saghoṣāssampratasthire || 33 ||
vividhānyapi yānāni mahanti ca laghūni ca |
prayayu ssumahārhāṇi pādai reva padātayaḥ || 34 ||
atha yānapravekaistu kausalyāpramukhāḥ striyaḥ |
rāmadarśanakāṅkṣiṇyaḥ prayayurmuditāstadā || 35 ||
candrārkataruṇābhāsāṃ niryuktāṃ śibikāṃ śubhām |
āsthāya prayayau śrīmānbharata ssaparicchadaḥ || 36 ||
sā prayātā mahāsenā gajavājirathākulā |
dakṣiṇāṃ diśamāvṛtya mahāmegha ivotthitaḥ || 37 ||
vanāni tu vyatikramya juṣṭāni mṛgapakṣibhiḥ |
gaṅgāyāḥ paravelāyāṃ giriṣvapi nadīṣu ca || 38 ||
sā samprahṛṣṭadvipavājiyodhā vitrāsayantī mṛgapakṣisaṅghān |
mahadvanaṃ tatpratigāhamānā rarāja senā bharatasya tatra || 39 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe dvinavatitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ द्विनवतितमस्सर्गः ।
ततस्तां रजनीमुष्य भरतस्सपरिच्छदः ।
कृतातिथ्यो भरद्वाजं कामादभिजगाम ह ॥ 1 ॥
तं ऋषिः पुरुषव्याघ्रं प्राञ्जलिं प्रेक्ष्य चाऽगतम् ।
हुताग्निहोत्रो भरतं भरद्वाजोऽभ्यभाषत ॥ 2 ॥
कच्चिदत्र सुखा रात्रिस्तवास्मद्विषये गता ।
समग्रस्ते जनः कच्चिदातिथ्ये शंस मेऽनघ ॥ 3 ॥
तमुवाचाञ्जलिं कृत्वा भरतोऽभिप्रणम्य च ।
आश्रमादभिनिष्क्रान्तमृषिमुत्तमतेजसम् ॥ 4 ॥
ससुखोषितोऽस्मि भगवन्समग्रबलवाहनः ।
तर्पितस्सर्वकामैश्च सामात्यो बलवत्त्वया ॥ 5 ॥
अपेतक्लमसन्तापा स्सुभिक्षास्सुप्रतिश्रयाः ।
अपि प्रेष्यानुपादाय सर्वे स्म सुसुखोषिताः ॥ 6 ॥
आमन्त्रयेऽहं भगवन् कामं त्वामृषिसत्तमः ।
समीपं प्रस्थितं भ्रातुर्मैत्रेणेक्षस्व चक्षुषा ॥ 7 ॥
आश्रमं तस्य धर्मज्ञ धार्मिकस्य महात्मनः ।
आचक्ष्व कतमो मार्गः कियानिति च शंस मे ॥ 8 ॥
इति पृष्टस्तु भरतं भ्रातृदर्शनलालसम् ।
प्रत्युवाच महातेजा भरद्वाजो महातपाः ॥ 9 ॥
भरतार्धतृतीयेषु योजनेष्वजने वने ।
चित्रकूटो गिरिस्तत्र रम्यनिर्झरकाननः ॥ 10 ॥
उत्तरं पार्श्वमासाद्य तस्य मन्दाकिनी नदी ।
पुष्पितद्रुमसञ्छन्ना रम्यपुष्पितकानना ॥ 11 ॥
अनन्तरं तत्सरितश्चित्रकूटश्च पर्वतः ।
तयोः पर्णकुटी तात तत्र तौ वसतो ध्रुवम् ॥ 12 ॥
दक्षिणेनैव मार्गेण सव्यदक्षिणमेव वा ।
गजवाजिरथाकीर्णां वाहिनीं वाहिनीपते ॥ 13 ॥
वाहयस्व महाभाग ततो द्रक्ष्यसि राघवम् ।
प्रयाणमिति तच्छ्रुत्वा रजराजस्य योषितः ।
हित्वा यानानि यानार्हाः ब्राह्मणं पर्यवारयन् ॥ 14 ॥
वेपमाना कृशा दीना सह देव्या सुमित्रया ।
कौसल्या तत्र जग्राह कराभ्यां चरणौ मुनेः ॥ 15 ॥
असमृद्धेन कामेन सर्वलोकस्य गर्हिता ।
कैकेयी तस्य जग्राह चरणौ सव्यपत्रपा ॥ 16 ॥
तं प्रदक्षिणमागम्य भगवन्तं महामुनिम् ।
अदूरार्भरतस्यैव तस्थौ दीनमनास्तदा ॥ 17 ॥
ततः पप्रच्छ भरतं भरद्वाजो दृढव्रतः ।
विशेषं ज्ञातुमिच्छामि मात्रूणां तव राघव ॥ 18 ॥
एवमुक्तस्तु भरतो भरद्वाजेन धीमता ।
उवाच प्राञ्जलिर्भूत्वा वाक्यं वचनकोविदः ॥ 19 ॥
यामिमां भगवन् दीनां शोकानशनकर्शिताम् ।
पितुर्हि महिषीं देवीं देवतामिव पश्यसि ॥ 20 ॥
एषा तं पुरषव्याघ्रं सिंहविक्रान्तगामिनम् ।
कौसल्या सुषुवे रामं धातारमदितिर्यथा ॥ 21 ॥
अस्या वामभुजं श्लिष्टा यैषा तिष्ठति दुर्मनाः ।
कर्णिकारस्य शाखेव शीर्णपुष्पा वनान्तरे ॥ 22 ॥
एतस्यास्तु सुतौ देव्याः कुमारौ देववर्णिनौ ।
उभौ लक्ष्मणशत्रुघ्नौ वीरौ सत्यपराक्रमौ ॥ 23 ॥
यस्याः कृते नरव्याघ्रौ जीवनाशमितो गतौ ।
राजपुत्रविहीनश्च स्वर्गं दशरथो गतः ॥ 24 ॥
क्रोधनामकृतप्रज्ञां दृप्तां सुभगमानिनीम् ।
ऐश्वर्यकामां कैकेयीमनार्यामार्यारूपिणीम् ॥ 25 ॥
ममैतां मातरं विद्धि नृशंसां पापनिश्चयाम् ।
यतोमूलं हि पश्यामि व्यसनं महदात्मनः ॥ 26 ॥
इत्युक्त्वा नरशार्दूलो बाष्पगद्गदया गिरा ।
स निश्स्वास ताम्राक्षो नागः कृद्ध इव श्वसन् ॥ 27 ॥
भरद्वाजो महर्षिस्तं ब्रुवन्तं भरतं तथा ।
प्रत्युवाच महाबुद्धिरिदं वचनमर्थवत् ॥ 28 ॥
न दोषेणावगन्तव्या कैकेयी भरत त्वया ।
रामप्रव्राजनं ह्येतत्सुखोदर्कं भविष्यति ॥ 29 ॥
देवानां दानवानां च ऋषीणां भावितात्मनाम् ।
हितमेव भविष्यद्धि रामप्रव्राजनादिह ॥ 30 ॥
अभिवाद्य तु संसिद्धः कृत्वा चैनं प्रदक्षिणम् ।
आमन्त्र्य भरत स्सैन्यं युज्यतामित्यचोदयत् ॥ 31 ॥
ततो वाजिरथान्युक्तान् दिव्यान्हेमपरिष्कृतान् ।
अध्यारोहत्प्रयाणार्थी बहून्बहुविधो जनः ॥ 32 ॥
गजकन्या गजाश्चैव हेमकक्ष्याः पताकिनः ।
जीमूता इव घर्मान्ते सघोषास्सम्प्रतस्थिरे ॥ 33 ॥
विविधान्यपि यानानि महन्ति च लघूनि च ।
प्रययु स्सुमहार्हाणि पादै रेव पदातयः ॥ 34 ॥
अथ यानप्रवेकैस्तु कौसल्याप्रमुखाः स्त्रियः ।
रामदर्शनकाङ्क्षिण्यः प्रययुर्मुदितास्तदा ॥ 35 ॥
चन्द्रार्कतरुणाभासां निर्युक्तां शिबिकां शुभाम् ।
आस्थाय प्रययौ श्रीमान्भरत स्सपरिच्छदः ॥ 36 ॥
सा प्रयाता महासेना गजवाजिरथाकुला ।
दक्षिणां दिशमावृत्य महामेघ इवोत्थितः ॥ 37 ॥
वनानि तु व्यतिक्रम्य जुष्टानि मृगपक्षिभिः ।
गङ्गायाः परवेलायां गिरिष्वपि नदीषु च ॥ 38 ॥
सा सम्प्रहृष्टद्विपवाजियोधा वित्रासयन्ती मृगपक्षिसङ्घान् ।
महद्वनं तत्प्रतिगाहमाना रराज सेना भरतस्य तत्र ॥ 39 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे द्विनवतितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha dvinavatitamassargaḥ |
tatastāṃ rajanīmuṣya bharatassaparicchadaḥ |
kṛtātithyo bharadvājaṃ kāmādabhijagāma ha || 1 ||
taṃ ṛṣiḥ puruṣavyāghraṃ prāñjaliṃ prekṣya cā'gatam |
hutāgnihotro bharataṃ bharadvājo'bhyabhāṣata || 2 ||
kaccidatra sukhā rātristavāsmadviṣaye gatā |
samagraste janaḥ kaccidātithye śaṃsa me'nagha || 3 ||
tamuvācāñjaliṃ kṛtvā bharato'bhipraṇamya ca |
āśramādabhiniṣkrāntamṛṣimuttamatejasam || 4 ||
sasukhoṣito'smi bhagavansamagrabalavāhanaḥ |
tarpitassarvakāmaiśca sāmātyo balavattvayā || 5 ||
apetaklamasantāpā ssubhikṣāssupratiśrayāḥ |
api preṣyānupādāya sarve sma susukhoṣitāḥ || 6 ||
āmantraye'haṃ bhagavan kāmaṃ tvāmṛṣisattamaḥ |
samīpaṃ prasthitaṃ bhrāturmaitreṇekṣasva cakṣuṣā || 7 ||
āśramaṃ tasya dharmajña dhārmikasya mahātmanaḥ |
ācakṣva katamo mārgaḥ kiyāniti ca śaṃsa me || 8 ||
iti pṛṣṭastu bharataṃ bhrātṛdarśanalālasam |
pratyuvāca mahātejā bharadvājo mahātapāḥ || 9 ||
bharatārdhatṛtīyeṣu yojaneṣvajane vane |
citrakūṭo giristatra ramyanirjharakānanaḥ || 10 ||
uttaraṃ pārśvamāsādya tasya mandākinī nadī |
puṣpitadrumasañchannā ramyapuṣpitakānanā || 11 ||
anantaraṃ tatsaritaścitrakūṭaśca parvataḥ |
tayoḥ parṇakuṭī tāta tatra tau vasato dhruvam || 12 ||
dakṣiṇenaiva mārgeṇa savyadakṣiṇameva vā |
gajavājirathākīrṇāṃ vāhinīṃ vāhinīpate || 13 ||
vāhayasva mahābhāga tato drakṣyasi rāghavam |
prayāṇamiti tacchrutvā rajarājasya yoṣitaḥ |
hitvā yānāni yānārhāḥ brāhmaṇaṃ paryavārayan || 14 ||
vepamānā kṛśā dīnā saha devyā sumitrayā |
kausalyā tatra jagrāha karābhyāṃ caraṇau muneḥ || 15 ||
asamṛddhena kāmena sarvalokasya garhitā |
kaikeyī tasya jagrāha caraṇau savyapatrapā || 16 ||
taṃ pradakṣiṇamāgamya bhagavantaṃ mahāmunim |
adūrārbharatasyaiva tasthau dīnamanāstadā || 17 ||
tataḥ papraccha bharataṃ bharadvājo dṛḍhavrataḥ |
viśeṣaṃ jñātumicchāmi mātrūṇāṃ tava rāghava || 18 ||
evamuktastu bharato bharadvājena dhīmatā |
uvāca prāñjalirbhūtvā vākyaṃ vacanakovidaḥ || 19 ||
yāmimāṃ bhagavan dīnāṃ śokānaśanakarśitām |
piturhi mahiṣīṃ devīṃ devatāmiva paśyasi || 20 ||
eṣā taṃ puraṣavyāghraṃ siṃhavikrāntagāminam |
kausalyā suṣuve rāmaṃ dhātāramaditiryathā || 21 ||
asyā vāmabhujaṃ śliṣṭā yaiṣā tiṣṭhati durmanāḥ |
karṇikārasya śākheva śīrṇapuṣpā vanāntare || 22 ||
etasyāstu sutau devyāḥ kumārau devavarṇinau |
ubhau lakṣmaṇaśatrughnau vīrau satyaparākramau || 23 ||
yasyāḥ kṛte naravyāghrau jīvanāśamito gatau |
rājaputravihīnaśca svargaṃ daśaratho gataḥ || 24 ||
krodhanāmakṛtaprajñāṃ dṛptāṃ subhagamāninīm |
aiśvaryakāmāṃ kaikeyīmanāryāmāryārūpiṇīm || 25 ||
mamaitāṃ mātaraṃ viddhi nṛśaṃsāṃ pāpaniścayām |
yatomūlaṃ hi paśyāmi vyasanaṃ mahadātmanaḥ || 26 ||
ityuktvā naraśārdūlo bāṣpagadgadayā girā |
sa niśsvāsa tāmrākṣo nāgaḥ kṛddha iva śvasan || 27 ||
bharadvājo maharṣistaṃ bruvantaṃ bharataṃ tathā |
pratyuvāca mahābuddhiridaṃ vacanamarthavat || 28 ||
na doṣeṇāvagantavyā kaikeyī bharata tvayā |
rāmapravrājanaṃ hyetatsukhodarkaṃ bhaviṣyati || 29 ||
devānāṃ dānavānāṃ ca ṛṣīṇāṃ bhāvitātmanām |
hitameva bhaviṣyaddhi rāmapravrājanādiha || 30 ||
abhivādya tu saṃsiddhaḥ kṛtvā cainaṃ pradakṣiṇam |
āmantrya bharata ssainyaṃ yujyatāmityacodayat || 31 ||
tato vājirathānyuktān divyānhemapariṣkṛtān |
adhyārohatprayāṇārthī bahūnbahuvidho janaḥ || 32 ||
gajakanyā gajāścaiva hemakakṣyāḥ patākinaḥ |
jīmūtā iva gharmānte saghoṣāssampratasthire || 33 ||
vividhānyapi yānāni mahanti ca laghūni ca |
prayayu ssumahārhāṇi pādai reva padātayaḥ || 34 ||
atha yānapravekaistu kausalyāpramukhāḥ striyaḥ |
rāmadarśanakāṅkṣiṇyaḥ prayayurmuditāstadā || 35 ||
candrārkataruṇābhāsāṃ niryuktāṃ śibikāṃ śubhām |
āsthāya prayayau śrīmānbharata ssaparicchadaḥ || 36 ||
sā prayātā mahāsenā gajavājirathākulā |
dakṣiṇāṃ diśamāvṛtya mahāmegha ivotthitaḥ || 37 ||
vanāni tu vyatikramya juṣṭāni mṛgapakṣibhiḥ |
gaṅgāyāḥ paravelāyāṃ giriṣvapi nadīṣu ca || 38 ||
sā samprahṛṣṭadvipavājiyodhā vitrāsayantī mṛgapakṣisaṅghān |
mahadvanaṃ tatpratigāhamānā rarāja senā bharatasya tatra || 39 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe dvinavatitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gujarati script. Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.
🕉 InfoLyter.in