শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে অযোধ্যাকাণ্ডম্ ।
অথ দ্বিনবতিতমস্সর্গঃ ।
ততস্তাং রজনীমুষ্য ভরতস্সপরিচ্ছদঃ ।
কৃতাতিথ্যো ভরদ্বাজং কামাদভিজগাম হ ॥ 1 ॥
তং ঋষিঃ পুরুষব্যাঘ্রং প্রাঞ্জলিং প্রেক্ষ্য চাঽগতম্ ।
হুতাগ্নিহোত্রো ভরতং ভরদ্বাজোঽভ্যভাষত ॥ 2 ॥
কচ্চিদত্র সুখা রাত্রিস্তবাস্মদ্বিষযে গতা ।
সমগ্রস্তে জনঃ কচ্চিদাতিথ্যে শংস মেঽনঘ ॥ 3 ॥
তমুবাচাঞ্জলিং কৃত্বা ভরতোঽভিপ্রণম্য চ ।
আশ্রমাদভিনিষ্ক্রান্তমৃষিমুত্তমতেজসম্ ॥ 4 ॥
সসুখোষিতোঽস্মি ভগবন্সমগ্রবলবাহনঃ ।
তর্পিতস্সর্বকামৈশ্চ সামাত্যো বলবত্ত্বযা ॥ 5 ॥
অপেতক্লমসন্তাপা স্সুভিক্ষাস্সুপ্রতিশ্রযাঃ ।
অপি প্রেষ্যানুপাদায সর্বে স্ম সুসুখোষিতাঃ ॥ 6 ॥
আমন্ত্রযেঽহং ভগবন্ কামং ত্বামৃষিসত্তমঃ ।
সমীপং প্রস্থিতং ভ্রাতুর্মৈত্রেণেক্ষস্ব চক্ষুষা ॥ 7 ॥
আশ্রমং তস্য ধর্মজ্ঞ ধার্মিকস্য মহাত্মনঃ ।
আচক্ষ্ব কতমো মার্গঃ কিযানিতি চ শংস মে ॥ 8 ॥
ইতি পৃষ্টস্তু ভরতং ভ্রাতৃদর্শনলালসম্ ।
প্রত্যুবাচ মহাতেজা ভরদ্বাজো মহাতপাঃ ॥ 9 ॥
ভরতার্ধতৃতীযেষু যোজনেষ্বজনে বনে ।
চিত্রকূটো গিরিস্তত্র রম্যনির্ঝরকাননঃ ॥ 10 ॥
উত্তরং পার্শ্বমাসাদ্য তস্য মন্দাকিনী নদী ।
পুষ্পিতদ্রুমসঞ্ছন্না রম্যপুষ্পিতকাননা ॥ 11 ॥
অনন্তরং তত্সরিতশ্চিত্রকূটশ্চ পর্বতঃ ।
তযোঃ পর্ণকুটী তাত তত্র তৌ বসতো ধ্রুবম্ ॥ 12 ॥
দক্ষিণেনৈব মার্গেণ সব্যদক্ষিণমেব বা ।
গজবাজিরথাকীর্ণাং বাহিনীং বাহিনীপতে ॥ 13 ॥
বাহযস্ব মহাভাগ ততো দ্রক্ষ্যসি রাঘবম্ ।
প্রযাণমিতি তচ্ছ্রুত্বা রজরাজস্য যোষিতঃ ।
হিত্বা যানানি যানার্হাঃ ব্রাহ্মণং পর্যবারযন্ ॥ 14 ॥
বেপমানা কৃশা দীনা সহ দেব্যা সুমিত্রযা ।
কৌসল্যা তত্র জগ্রাহ করাভ্যাং চরণৌ মুনেঃ ॥ 15 ॥
অসমৃদ্ধেন কামেন সর্বলোকস্য গর্হিতা ।
কৈকেযী তস্য জগ্রাহ চরণৌ সব্যপত্রপা ॥ 16 ॥
তং প্রদক্ষিণমাগম্য ভগবন্তং মহামুনিম্ ।
অদূরার্ভরতস্যৈব তস্থৌ দীনমনাস্তদা ॥ 17 ॥
ততঃ পপ্রচ্ছ ভরতং ভরদ্বাজো দৃঢব্রতঃ ।
বিশেষং জ্ঞাতুমিচ্ছামি মাত্রূণাং তব রাঘব ॥ 18 ॥
এবমুক্তস্তু ভরতো ভরদ্বাজেন ধীমতা ।
উবাচ প্রাঞ্জলির্ভূত্বা বাক্যং বচনকোবিদঃ ॥ 19 ॥
যামিমাং ভগবন্ দীনাং শোকানশনকর্শিতাম্ ।
পিতুর্হি মহিষীং দেবীং দেবতামিব পশ্যসি ॥ 20 ॥
এষা তং পুরষব্যাঘ্রং সিংহবিক্রান্তগামিনম্ ।
কৌসল্যা সুষুবে রামং ধাতারমদিতির্যথা ॥ 21 ॥
অস্যা বামভুজং শ্লিষ্টা যৈষা তিষ্ঠতি দুর্মনাঃ ।
কর্ণিকারস্য শাখেব শীর্ণপুষ্পা বনান্তরে ॥ 22 ॥
এতস্যাস্তু সুতৌ দেব্যাঃ কুমারৌ দেববর্ণিনৌ ।
উভৌ লক্ষ্মণশত্রুঘ্নৌ বীরৌ সত্যপরাক্রমৌ ॥ 23 ॥
যস্যাঃ কৃতে নরব্যাঘ্রৌ জীবনাশমিতো গতৌ ।
রাজপুত্রবিহীনশ্চ স্বর্গং দশরথো গতঃ ॥ 24 ॥
ক্রোধনামকৃতপ্রজ্ঞাং দৃপ্তাং সুভগমানিনীম্ ।
ঐশ্বর্যকামাং কৈকেযীমনার্যামার্যারূপিণীম্ ॥ 25 ॥
মমৈতাং মাতরং বিদ্ধি নৃশংসাং পাপনিশ্চযাম্ ।
যতোমূলং হি পশ্যামি ব্যসনং মহদাত্মনঃ ॥ 26 ॥
ইত্যুক্ত্বা নরশার্দূলো বাষ্পগদ্গদযা গিরা ।
স নিশ্স্বাস তাম্রাক্ষো নাগঃ কৃদ্ধ ইব শ্বসন্ ॥ 27 ॥
ভরদ্বাজো মহর্ষিস্তং ব্রুবন্তং ভরতং তথা ।
প্রত্যুবাচ মহাবুদ্ধিরিদং বচনমর্থবত্ ॥ 28 ॥
ন দোষেণাবগন্তব্যা কৈকেযী ভরত ত্বযা ।
রামপ্রব্রাজনং হ্যেতত্সুখোদর্কং ভবিষ্যতি ॥ 29 ॥
দেবানাং দানবানাং চ ঋষীণাং ভাবিতাত্মনাম্ ।
হিতমেব ভবিষ্যদ্ধি রামপ্রব্রাজনাদিহ ॥ 30 ॥
অভিবাদ্য তু সংসিদ্ধঃ কৃত্বা চৈনং প্রদক্ষিণম্ ।
আমন্ত্র্য ভরত স্সৈন্যং যুজ্যতামিত্যচোদযত্ ॥ 31 ॥
ততো বাজিরথান্যুক্তান্ দিব্যান্হেমপরিষ্কৃতান্ ।
অধ্যারোহত্প্রযাণার্থী বহূন্বহুবিধো জনঃ ॥ 32 ॥
গজকন্যা গজাশ্চৈব হেমকক্ষ্যাঃ পতাকিনঃ ।
জীমূতা ইব ঘর্মান্তে সঘোষাস্সম্প্রতস্থিরে ॥ 33 ॥
বিবিধান্যপি যানানি মহন্তি চ লঘূনি চ ।
প্রযযু স্সুমহার্হাণি পাদৈ রেব পদাতযঃ ॥ 34 ॥
অথ যানপ্রবেকৈস্তু কৌসল্যাপ্রমুখাঃ স্ত্রিযঃ ।
রামদর্শনকাঙ্ক্ষিণ্যঃ প্রযযুর্মুদিতাস্তদা ॥ 35 ॥
চন্দ্রার্কতরুণাভাসাং নির্যুক্তাং শিবিকাং শুভাম্ ।
আস্থায প্রযযৌ শ্রীমান্ভরত স্সপরিচ্ছদঃ ॥ 36 ॥
সা প্রযাতা মহাসেনা গজবাজিরথাকুলা ।
দক্ষিণাং দিশমাবৃত্য মহামেঘ ইবোত্থিতঃ ॥ 37 ॥
বনানি তু ব্যতিক্রম্য জুষ্টানি মৃগপক্ষিভিঃ ।
গঙ্গাযাঃ পরবেলাযাং গিরিষ্বপি নদীষু চ ॥ 38 ॥
সা সম্প্রহৃষ্টদ্বিপবাজিযোধা বিত্রাসযন্তী মৃগপক্ষিসঙ্ঘান্ ।
মহদ্বনং তত্প্রতিগাহমানা ররাজ সেনা ভরতস্য তত্র ॥ 39 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে অযোধ্যাকাণ্ডে দ্বিনবতিতমস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha dvinavatitamassargaḥ |
tatastāṃ rajanīmuṣya bharatassaparicchadaḥ |
kṛtātithyo bharadvājaṃ kāmādabhijagāma ha || 1 ||
taṃ ṛṣiḥ puruṣavyāghraṃ prāñjaliṃ prekṣya cā'gatam |
hutāgnihotro bharataṃ bharadvājo'bhyabhāṣata || 2 ||
kaccidatra sukhā rātristavāsmadviṣaye gatā |
samagraste janaḥ kaccidātithye śaṃsa me'nagha || 3 ||
tamuvācāñjaliṃ kṛtvā bharato'bhipraṇamya ca |
āśramādabhiniṣkrāntamṛṣimuttamatejasam || 4 ||
sasukhoṣito'smi bhagavansamagrabalavāhanaḥ |
tarpitassarvakāmaiśca sāmātyo balavattvayā || 5 ||
apetaklamasantāpā ssubhikṣāssupratiśrayāḥ |
api preṣyānupādāya sarve sma susukhoṣitāḥ || 6 ||
āmantraye'haṃ bhagavan kāmaṃ tvāmṛṣisattamaḥ |
samīpaṃ prasthitaṃ bhrāturmaitreṇekṣasva cakṣuṣā || 7 ||
āśramaṃ tasya dharmajña dhārmikasya mahātmanaḥ |
ācakṣva katamo mārgaḥ kiyāniti ca śaṃsa me || 8 ||
iti pṛṣṭastu bharataṃ bhrātṛdarśanalālasam |
pratyuvāca mahātejā bharadvājo mahātapāḥ || 9 ||
bharatārdhatṛtīyeṣu yojaneṣvajane vane |
citrakūṭo giristatra ramyanirjharakānanaḥ || 10 ||
uttaraṃ pārśvamāsādya tasya mandākinī nadī |
puṣpitadrumasañchannā ramyapuṣpitakānanā || 11 ||
anantaraṃ tatsaritaścitrakūṭaśca parvataḥ |
tayoḥ parṇakuṭī tāta tatra tau vasato dhruvam || 12 ||
dakṣiṇenaiva mārgeṇa savyadakṣiṇameva vā |
gajavājirathākīrṇāṃ vāhinīṃ vāhinīpate || 13 ||
vāhayasva mahābhāga tato drakṣyasi rāghavam |
prayāṇamiti tacchrutvā rajarājasya yoṣitaḥ |
hitvā yānāni yānārhāḥ brāhmaṇaṃ paryavārayan || 14 ||
vepamānā kṛśā dīnā saha devyā sumitrayā |
kausalyā tatra jagrāha karābhyāṃ caraṇau muneḥ || 15 ||
asamṛddhena kāmena sarvalokasya garhitā |
kaikeyī tasya jagrāha caraṇau savyapatrapā || 16 ||
taṃ pradakṣiṇamāgamya bhagavantaṃ mahāmunim |
adūrārbharatasyaiva tasthau dīnamanāstadā || 17 ||
tataḥ papraccha bharataṃ bharadvājo dṛḍhavrataḥ |
viśeṣaṃ jñātumicchāmi mātrūṇāṃ tava rāghava || 18 ||
evamuktastu bharato bharadvājena dhīmatā |
uvāca prāñjalirbhūtvā vākyaṃ vacanakovidaḥ || 19 ||
yāmimāṃ bhagavan dīnāṃ śokānaśanakarśitām |
piturhi mahiṣīṃ devīṃ devatāmiva paśyasi || 20 ||
eṣā taṃ puraṣavyāghraṃ siṃhavikrāntagāminam |
kausalyā suṣuve rāmaṃ dhātāramaditiryathā || 21 ||
asyā vāmabhujaṃ śliṣṭā yaiṣā tiṣṭhati durmanāḥ |
karṇikārasya śākheva śīrṇapuṣpā vanāntare || 22 ||
etasyāstu sutau devyāḥ kumārau devavarṇinau |
ubhau lakṣmaṇaśatrughnau vīrau satyaparākramau || 23 ||
yasyāḥ kṛte naravyāghrau jīvanāśamito gatau |
rājaputravihīnaśca svargaṃ daśaratho gataḥ || 24 ||
krodhanāmakṛtaprajñāṃ dṛptāṃ subhagamāninīm |
aiśvaryakāmāṃ kaikeyīmanāryāmāryārūpiṇīm || 25 ||
mamaitāṃ mātaraṃ viddhi nṛśaṃsāṃ pāpaniścayām |
yatomūlaṃ hi paśyāmi vyasanaṃ mahadātmanaḥ || 26 ||
ityuktvā naraśārdūlo bāṣpagadgadayā girā |
sa niśsvāsa tāmrākṣo nāgaḥ kṛddha iva śvasan || 27 ||
bharadvājo maharṣistaṃ bruvantaṃ bharataṃ tathā |
pratyuvāca mahābuddhiridaṃ vacanamarthavat || 28 ||
na doṣeṇāvagantavyā kaikeyī bharata tvayā |
rāmapravrājanaṃ hyetatsukhodarkaṃ bhaviṣyati || 29 ||
devānāṃ dānavānāṃ ca ṛṣīṇāṃ bhāvitātmanām |
hitameva bhaviṣyaddhi rāmapravrājanādiha || 30 ||
abhivādya tu saṃsiddhaḥ kṛtvā cainaṃ pradakṣiṇam |
āmantrya bharata ssainyaṃ yujyatāmityacodayat || 31 ||
tato vājirathānyuktān divyānhemapariṣkṛtān |
adhyārohatprayāṇārthī bahūnbahuvidho janaḥ || 32 ||
gajakanyā gajāścaiva hemakakṣyāḥ patākinaḥ |
jīmūtā iva gharmānte saghoṣāssampratasthire || 33 ||
vividhānyapi yānāni mahanti ca laghūni ca |
prayayu ssumahārhāṇi pādai reva padātayaḥ || 34 ||
atha yānapravekaistu kausalyāpramukhāḥ striyaḥ |
rāmadarśanakāṅkṣiṇyaḥ prayayurmuditāstadā || 35 ||
candrārkataruṇābhāsāṃ niryuktāṃ śibikāṃ śubhām |
āsthāya prayayau śrīmānbharata ssaparicchadaḥ || 36 ||
sā prayātā mahāsenā gajavājirathākulā |
dakṣiṇāṃ diśamāvṛtya mahāmegha ivotthitaḥ || 37 ||
vanāni tu vyatikramya juṣṭāni mṛgapakṣibhiḥ |
gaṅgāyāḥ paravelāyāṃ giriṣvapi nadīṣu ca || 38 ||
sā samprahṛṣṭadvipavājiyodhā vitrāsayantī mṛgapakṣisaṅghān |
mahadvanaṃ tatpratigāhamānā rarāja senā bharatasya tatra || 39 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe dvinavatitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ द्विनवतितमस्सर्गः ।
ततस्तां रजनीमुष्य भरतस्सपरिच्छदः ।
कृतातिथ्यो भरद्वाजं कामादभिजगाम ह ॥ 1 ॥
तं ऋषिः पुरुषव्याघ्रं प्राञ्जलिं प्रेक्ष्य चाऽगतम् ।
हुताग्निहोत्रो भरतं भरद्वाजोऽभ्यभाषत ॥ 2 ॥
कच्चिदत्र सुखा रात्रिस्तवास्मद्विषये गता ।
समग्रस्ते जनः कच्चिदातिथ्ये शंस मेऽनघ ॥ 3 ॥
तमुवाचाञ्जलिं कृत्वा भरतोऽभिप्रणम्य च ।
आश्रमादभिनिष्क्रान्तमृषिमुत्तमतेजसम् ॥ 4 ॥
ससुखोषितोऽस्मि भगवन्समग्रबलवाहनः ।
तर्पितस्सर्वकामैश्च सामात्यो बलवत्त्वया ॥ 5 ॥
अपेतक्लमसन्तापा स्सुभिक्षास्सुप्रतिश्रयाः ।
अपि प्रेष्यानुपादाय सर्वे स्म सुसुखोषिताः ॥ 6 ॥
आमन्त्रयेऽहं भगवन् कामं त्वामृषिसत्तमः ।
समीपं प्रस्थितं भ्रातुर्मैत्रेणेक्षस्व चक्षुषा ॥ 7 ॥
आश्रमं तस्य धर्मज्ञ धार्मिकस्य महात्मनः ।
आचक्ष्व कतमो मार्गः कियानिति च शंस मे ॥ 8 ॥
इति पृष्टस्तु भरतं भ्रातृदर्शनलालसम् ।
प्रत्युवाच महातेजा भरद्वाजो महातपाः ॥ 9 ॥
भरतार्धतृतीयेषु योजनेष्वजने वने ।
चित्रकूटो गिरिस्तत्र रम्यनिर्झरकाननः ॥ 10 ॥
उत्तरं पार्श्वमासाद्य तस्य मन्दाकिनी नदी ।
पुष्पितद्रुमसञ्छन्ना रम्यपुष्पितकानना ॥ 11 ॥
अनन्तरं तत्सरितश्चित्रकूटश्च पर्वतः ।
तयोः पर्णकुटी तात तत्र तौ वसतो ध्रुवम् ॥ 12 ॥
दक्षिणेनैव मार्गेण सव्यदक्षिणमेव वा ।
गजवाजिरथाकीर्णां वाहिनीं वाहिनीपते ॥ 13 ॥
वाहयस्व महाभाग ततो द्रक्ष्यसि राघवम् ।
प्रयाणमिति तच्छ्रुत्वा रजराजस्य योषितः ।
हित्वा यानानि यानार्हाः ब्राह्मणं पर्यवारयन् ॥ 14 ॥
वेपमाना कृशा दीना सह देव्या सुमित्रया ।
कौसल्या तत्र जग्राह कराभ्यां चरणौ मुनेः ॥ 15 ॥
असमृद्धेन कामेन सर्वलोकस्य गर्हिता ।
कैकेयी तस्य जग्राह चरणौ सव्यपत्रपा ॥ 16 ॥
तं प्रदक्षिणमागम्य भगवन्तं महामुनिम् ।
अदूरार्भरतस्यैव तस्थौ दीनमनास्तदा ॥ 17 ॥
ततः पप्रच्छ भरतं भरद्वाजो दृढव्रतः ।
विशेषं ज्ञातुमिच्छामि मात्रूणां तव राघव ॥ 18 ॥
एवमुक्तस्तु भरतो भरद्वाजेन धीमता ।
उवाच प्राञ्जलिर्भूत्वा वाक्यं वचनकोविदः ॥ 19 ॥
यामिमां भगवन् दीनां शोकानशनकर्शिताम् ।
पितुर्हि महिषीं देवीं देवतामिव पश्यसि ॥ 20 ॥
एषा तं पुरषव्याघ्रं सिंहविक्रान्तगामिनम् ।
कौसल्या सुषुवे रामं धातारमदितिर्यथा ॥ 21 ॥
अस्या वामभुजं श्लिष्टा यैषा तिष्ठति दुर्मनाः ।
कर्णिकारस्य शाखेव शीर्णपुष्पा वनान्तरे ॥ 22 ॥
एतस्यास्तु सुतौ देव्याः कुमारौ देववर्णिनौ ।
उभौ लक्ष्मणशत्रुघ्नौ वीरौ सत्यपराक्रमौ ॥ 23 ॥
यस्याः कृते नरव्याघ्रौ जीवनाशमितो गतौ ।
राजपुत्रविहीनश्च स्वर्गं दशरथो गतः ॥ 24 ॥
क्रोधनामकृतप्रज्ञां दृप्तां सुभगमानिनीम् ।
ऐश्वर्यकामां कैकेयीमनार्यामार्यारूपिणीम् ॥ 25 ॥
ममैतां मातरं विद्धि नृशंसां पापनिश्चयाम् ।
यतोमूलं हि पश्यामि व्यसनं महदात्मनः ॥ 26 ॥
इत्युक्त्वा नरशार्दूलो बाष्पगद्गदया गिरा ।
स निश्स्वास ताम्राक्षो नागः कृद्ध इव श्वसन् ॥ 27 ॥
भरद्वाजो महर्षिस्तं ब्रुवन्तं भरतं तथा ।
प्रत्युवाच महाबुद्धिरिदं वचनमर्थवत् ॥ 28 ॥
न दोषेणावगन्तव्या कैकेयी भरत त्वया ।
रामप्रव्राजनं ह्येतत्सुखोदर्कं भविष्यति ॥ 29 ॥
देवानां दानवानां च ऋषीणां भावितात्मनाम् ।
हितमेव भविष्यद्धि रामप्रव्राजनादिह ॥ 30 ॥
अभिवाद्य तु संसिद्धः कृत्वा चैनं प्रदक्षिणम् ।
आमन्त्र्य भरत स्सैन्यं युज्यतामित्यचोदयत् ॥ 31 ॥
ततो वाजिरथान्युक्तान् दिव्यान्हेमपरिष्कृतान् ।
अध्यारोहत्प्रयाणार्थी बहून्बहुविधो जनः ॥ 32 ॥
गजकन्या गजाश्चैव हेमकक्ष्याः पताकिनः ।
जीमूता इव घर्मान्ते सघोषास्सम्प्रतस्थिरे ॥ 33 ॥
विविधान्यपि यानानि महन्ति च लघूनि च ।
प्रययु स्सुमहार्हाणि पादै रेव पदातयः ॥ 34 ॥
अथ यानप्रवेकैस्तु कौसल्याप्रमुखाः स्त्रियः ।
रामदर्शनकाङ्क्षिण्यः प्रययुर्मुदितास्तदा ॥ 35 ॥
चन्द्रार्कतरुणाभासां निर्युक्तां शिबिकां शुभाम् ।
आस्थाय प्रययौ श्रीमान्भरत स्सपरिच्छदः ॥ 36 ॥
सा प्रयाता महासेना गजवाजिरथाकुला ।
दक्षिणां दिशमावृत्य महामेघ इवोत्थितः ॥ 37 ॥
वनानि तु व्यतिक्रम्य जुष्टानि मृगपक्षिभिः ।
गङ्गायाः परवेलायां गिरिष्वपि नदीषु च ॥ 38 ॥
सा सम्प्रहृष्टद्विपवाजियोधा वित्रासयन्ती मृगपक्षिसङ्घान् ।
महद्वनं तत्प्रतिगाहमाना रराज सेना भरतस्य तत्र ॥ 39 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे द्विनवतितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha dvinavatitamassargaḥ |
tatastāṃ rajanīmuṣya bharatassaparicchadaḥ |
kṛtātithyo bharadvājaṃ kāmādabhijagāma ha || 1 ||
taṃ ṛṣiḥ puruṣavyāghraṃ prāñjaliṃ prekṣya cā'gatam |
hutāgnihotro bharataṃ bharadvājo'bhyabhāṣata || 2 ||
kaccidatra sukhā rātristavāsmadviṣaye gatā |
samagraste janaḥ kaccidātithye śaṃsa me'nagha || 3 ||
tamuvācāñjaliṃ kṛtvā bharato'bhipraṇamya ca |
āśramādabhiniṣkrāntamṛṣimuttamatejasam || 4 ||
sasukhoṣito'smi bhagavansamagrabalavāhanaḥ |
tarpitassarvakāmaiśca sāmātyo balavattvayā || 5 ||
apetaklamasantāpā ssubhikṣāssupratiśrayāḥ |
api preṣyānupādāya sarve sma susukhoṣitāḥ || 6 ||
āmantraye'haṃ bhagavan kāmaṃ tvāmṛṣisattamaḥ |
samīpaṃ prasthitaṃ bhrāturmaitreṇekṣasva cakṣuṣā || 7 ||
āśramaṃ tasya dharmajña dhārmikasya mahātmanaḥ |
ācakṣva katamo mārgaḥ kiyāniti ca śaṃsa me || 8 ||
iti pṛṣṭastu bharataṃ bhrātṛdarśanalālasam |
pratyuvāca mahātejā bharadvājo mahātapāḥ || 9 ||
bharatārdhatṛtīyeṣu yojaneṣvajane vane |
citrakūṭo giristatra ramyanirjharakānanaḥ || 10 ||
uttaraṃ pārśvamāsādya tasya mandākinī nadī |
puṣpitadrumasañchannā ramyapuṣpitakānanā || 11 ||
anantaraṃ tatsaritaścitrakūṭaśca parvataḥ |
tayoḥ parṇakuṭī tāta tatra tau vasato dhruvam || 12 ||
dakṣiṇenaiva mārgeṇa savyadakṣiṇameva vā |
gajavājirathākīrṇāṃ vāhinīṃ vāhinīpate || 13 ||
vāhayasva mahābhāga tato drakṣyasi rāghavam |
prayāṇamiti tacchrutvā rajarājasya yoṣitaḥ |
hitvā yānāni yānārhāḥ brāhmaṇaṃ paryavārayan || 14 ||
vepamānā kṛśā dīnā saha devyā sumitrayā |
kausalyā tatra jagrāha karābhyāṃ caraṇau muneḥ || 15 ||
asamṛddhena kāmena sarvalokasya garhitā |
kaikeyī tasya jagrāha caraṇau savyapatrapā || 16 ||
taṃ pradakṣiṇamāgamya bhagavantaṃ mahāmunim |
adūrārbharatasyaiva tasthau dīnamanāstadā || 17 ||
tataḥ papraccha bharataṃ bharadvājo dṛḍhavrataḥ |
viśeṣaṃ jñātumicchāmi mātrūṇāṃ tava rāghava || 18 ||
evamuktastu bharato bharadvājena dhīmatā |
uvāca prāñjalirbhūtvā vākyaṃ vacanakovidaḥ || 19 ||
yāmimāṃ bhagavan dīnāṃ śokānaśanakarśitām |
piturhi mahiṣīṃ devīṃ devatāmiva paśyasi || 20 ||
eṣā taṃ puraṣavyāghraṃ siṃhavikrāntagāminam |
kausalyā suṣuve rāmaṃ dhātāramaditiryathā || 21 ||
asyā vāmabhujaṃ śliṣṭā yaiṣā tiṣṭhati durmanāḥ |
karṇikārasya śākheva śīrṇapuṣpā vanāntare || 22 ||
etasyāstu sutau devyāḥ kumārau devavarṇinau |
ubhau lakṣmaṇaśatrughnau vīrau satyaparākramau || 23 ||
yasyāḥ kṛte naravyāghrau jīvanāśamito gatau |
rājaputravihīnaśca svargaṃ daśaratho gataḥ || 24 ||
krodhanāmakṛtaprajñāṃ dṛptāṃ subhagamāninīm |
aiśvaryakāmāṃ kaikeyīmanāryāmāryārūpiṇīm || 25 ||
mamaitāṃ mātaraṃ viddhi nṛśaṃsāṃ pāpaniścayām |
yatomūlaṃ hi paśyāmi vyasanaṃ mahadātmanaḥ || 26 ||
ityuktvā naraśārdūlo bāṣpagadgadayā girā |
sa niśsvāsa tāmrākṣo nāgaḥ kṛddha iva śvasan || 27 ||
bharadvājo maharṣistaṃ bruvantaṃ bharataṃ tathā |
pratyuvāca mahābuddhiridaṃ vacanamarthavat || 28 ||
na doṣeṇāvagantavyā kaikeyī bharata tvayā |
rāmapravrājanaṃ hyetatsukhodarkaṃ bhaviṣyati || 29 ||
devānāṃ dānavānāṃ ca ṛṣīṇāṃ bhāvitātmanām |
hitameva bhaviṣyaddhi rāmapravrājanādiha || 30 ||
abhivādya tu saṃsiddhaḥ kṛtvā cainaṃ pradakṣiṇam |
āmantrya bharata ssainyaṃ yujyatāmityacodayat || 31 ||
tato vājirathānyuktān divyānhemapariṣkṛtān |
adhyārohatprayāṇārthī bahūnbahuvidho janaḥ || 32 ||
gajakanyā gajāścaiva hemakakṣyāḥ patākinaḥ |
jīmūtā iva gharmānte saghoṣāssampratasthire || 33 ||
vividhānyapi yānāni mahanti ca laghūni ca |
prayayu ssumahārhāṇi pādai reva padātayaḥ || 34 ||
atha yānapravekaistu kausalyāpramukhāḥ striyaḥ |
rāmadarśanakāṅkṣiṇyaḥ prayayurmuditāstadā || 35 ||
candrārkataruṇābhāsāṃ niryuktāṃ śibikāṃ śubhām |
āsthāya prayayau śrīmānbharata ssaparicchadaḥ || 36 ||
sā prayātā mahāsenā gajavājirathākulā |
dakṣiṇāṃ diśamāvṛtya mahāmegha ivotthitaḥ || 37 ||
vanāni tu vyatikramya juṣṭāni mṛgapakṣibhiḥ |
gaṅgāyāḥ paravelāyāṃ giriṣvapi nadīṣu ca || 38 ||
sā samprahṛṣṭadvipavājiyodhā vitrāsayantī mṛgapakṣisaṅghān |
mahadvanaṃ tatpratigāhamānā rarāja senā bharatasya tatra || 39 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe dvinavatitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.