𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌸𑍁𑌨𑍍𑌦𑌰𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥 𑌅𑌷𑍍𑌟𑌤𑍍𑌰𑌿𑌂𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌸 𑌕𑌪𑌿𑌶𑌾𑌰𑍍𑌦𑍂𑌲𑌸𑍍𑌤𑍇𑌨 𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑍇𑌨 𑌤𑍋𑌷𑌿𑌤𑌃 ।
𑌸𑍀𑌤𑌾𑌮𑍁𑌵𑌾𑌚 𑌤𑌚𑍍𑌛𑍃𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌂 𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌵𑌿𑌶𑌾𑌰𑌦𑌃 ॥ 1 ॥
𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌰𑍂𑌪𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌯𑌾 𑌦𑍇𑌵𑌿 𑌭𑌾𑌷𑌿𑌤𑌂 𑌶𑍁𑌭𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑍇 ।
𑌸𑌦𑍃𑌶𑌂 𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑍀𑌸𑍍𑌵𑌭𑌾𑌵𑌸𑍍𑌯 𑌸𑌾𑌧𑍍𑌵𑍀𑌨𑌾𑌂 𑌵𑌿𑌨𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌚 ॥ 2 ॥
𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑍀𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌨 𑌤𑍁 𑌸𑌮𑌰𑍍𑌥𑌂 𑌹𑌿 𑌸𑌾𑌗𑌰𑌂 𑌵𑍍𑌯𑌤𑌿𑌵𑌰𑍍𑌤𑌿𑌤𑍁𑌮𑍍 ।
𑌮𑌾𑌮𑌧𑌿𑌷𑍍𑌠𑌾𑌯 𑌵𑌿𑌸𑍍𑌤𑍀𑌰𑍍𑌣𑌂 𑌶𑌤𑌯𑍋𑌜𑌨𑌮𑌾𑌯𑌤𑌮𑍍 ॥ 3 ॥
𑌦𑍍𑌵𑌿𑌤𑍀𑌯𑌂 𑌕𑌾𑌰𑌣𑌂 𑌯𑌚𑍍𑌚 𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌷𑌿 𑌵𑌿𑌨𑌯𑌾𑌨𑍍𑌵𑌿𑌤𑍇 ।
𑌰𑌾𑌮𑌾𑌦𑌨𑍍𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌨𑌾𑌰𑍍𑌹𑌾𑌮𑌿 𑌸𑌂𑌸𑍍𑌪𑌰𑍍𑌶𑌮𑌿𑌤𑌿 𑌜𑌾𑌨𑌕𑌿 ॥ 4 ॥
𑌏𑌤𑌤𑍍𑌤𑍇 𑌸𑌦𑍃𑌶𑌂 𑌦𑍇𑌵𑌿 𑌪𑌤𑍍𑌨𑍍𑌯𑌾𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌃 ।
𑌕𑌾 𑌹𑍍𑌯𑌨𑍍𑌯𑌾 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌮𑍃𑌤𑍇 𑌦𑍇𑌵𑌿 𑌬𑍍𑌰𑍂𑌯𑌾𑌦𑍍𑌵𑌚𑌨𑌮𑍀𑌦𑍃𑌶𑌮𑍍 ॥ 5 ॥
𑌶𑍍𑌰𑍋𑌷𑍍𑌯𑌤𑍇 𑌚𑍈𑌵 𑌕𑌾𑌕𑍁𑌤𑍍𑌸𑍍𑌥𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌂 𑌨𑌿𑌰𑌵𑌶𑍇𑌷𑌤𑌃 ।
𑌚𑍇𑌷𑍍𑌟𑌿𑌤𑌂 𑌯𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌯𑌾 𑌦𑍇𑌵𑌿 𑌭𑌾𑌷𑌿𑌤𑌂 𑌮𑌮 𑌚𑌾𑌗𑍍𑌰𑌤𑌃 ॥ 6 ॥
𑌕𑌾𑌰𑌣𑍈𑌰𑍍𑌬𑌹𑍁𑌭𑌿𑌰𑍍𑌦𑍇𑌵𑌿 𑌰𑌾𑌮𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌚𑌿𑌕𑍀𑌰𑍍𑌷𑌯𑌾 ।
𑌸𑍍𑌨𑍇𑌹𑌪𑍍𑌰𑌸𑍍𑌕𑌨𑍍𑌨𑌮𑌨𑌸𑌾 𑌮𑌯𑍈𑌤𑌤𑍍𑌸𑌮𑍁𑌦𑍀𑌰𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 7 ॥
𑌲𑌙𑍍𑌕𑌾𑌯𑌾 𑌦𑍁𑌷𑍍𑌪𑍍𑌰𑌵𑍇𑌶𑌤𑍍𑌵𑌾𑌦𑍍𑌦𑍁𑌸𑍍𑌤𑌰𑌤𑍍𑌵𑌾𑌨𑍍𑌮𑌹𑍋𑌦𑌧𑍇𑌃 ।
𑌸𑌾𑌮𑌰𑍍𑌥𑍍𑌯𑌾𑌦𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌶𑍍𑌚𑍈𑌵 𑌮𑌯𑍈𑌤𑌤𑍍𑌸𑌮𑍁𑌦𑍀𑌰𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 8 ॥
𑌇𑌚𑍍𑌛𑌾𑌮𑌿 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌸𑌮𑌾𑌨𑍇𑌤𑍁𑌮𑌦𑍍𑌯𑍈𑌵 𑌰𑌘𑍁𑌬𑌨𑍍𑌧𑍁𑌨𑌾 ।
𑌗𑍁𑌰𑍁𑌸𑍍𑌨𑍇𑌹𑍇𑌨 𑌭𑌕𑍍𑌤𑍍𑌯𑌾 𑌚 𑌨𑌾𑌨𑍍𑌯𑌥𑍈𑌤𑌦𑍁𑌦𑌾𑌹𑍃𑌤𑌮𑍍 ॥ 9 ॥
𑌯𑌦𑌿 𑌨𑍋𑌤𑍍𑌸𑌹𑌸𑍇 𑌯𑌾𑌤𑍁𑌂 𑌮𑌯𑌾 𑌸𑌾𑌰𑍍𑌥𑌮𑌨𑌿𑌨𑍍𑌦𑌿𑌤𑍇 ।
𑌅𑌭𑌿𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌯𑌚𑍍𑌛 𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌜𑌾𑌨𑍀𑌯𑌾𑌦𑍍𑌰𑌾𑌘𑌵𑍋 𑌹𑌿 𑌯𑌤𑍍 ॥ 10 ॥
𑌏𑌵𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾 𑌹𑌨𑍁𑌮𑌤𑌾 𑌸𑍀𑌤𑌾 𑌸𑍁𑌰𑌸𑍁𑌤𑍋𑌪𑌮𑌾 ।
𑌉𑌵𑌾𑌚 𑌵𑌚𑌨𑌂 𑌮𑌨𑍍𑌦𑌂 𑌬𑌾𑌷𑍍𑌪𑌪𑍍𑌰𑌗𑍍𑌰𑌥𑌿𑌤𑌾𑌕𑍍𑌷𑌰𑌮𑍍 ॥ 11 ॥
𑌇𑌦𑌂 𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠𑌮𑌭𑌿𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌂 𑌬𑍍𑌰𑍂𑌯𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌤𑍁 𑌮𑌮 𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌮𑍍 ।
𑌶𑍈𑌲𑌸𑍍𑌯 𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌕𑍂𑌟𑌸𑍍𑌯 𑌪𑌾𑌦𑍇 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑍋𑌤𑍍𑌤𑌰𑍇 𑌪𑍁𑌰𑌾 ॥ 12 ॥
𑌤𑌾𑌪𑌸𑌾𑌶𑍍𑌰𑌮𑌵𑌾𑌸𑌿𑌨𑍍𑌯𑌾𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌮𑍂𑌲𑌫𑌲𑍋𑌦𑌕𑍇 ।
𑌤𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌾𑌶𑍍𑌰𑌮𑍇 𑌦𑍇𑌶𑍇 𑌮𑌨𑍍𑌦𑌾𑌕𑌿𑌨𑍍𑌯𑌾 𑌵𑌿𑌦𑍂𑌰𑌤𑌃 ॥ 13 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌯𑍋𑌪𑌵𑌨𑌷𑌣𑍍𑌡𑍇𑌷𑍁 𑌨𑌾𑌨𑌾𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌸𑍁𑌗𑌨𑍍𑌧𑌿𑌷𑍁 ।
𑌵𑌿𑌹𑍃𑌤𑍍𑌯 𑌸𑌲𑌿𑌲𑍇 𑌕𑍍𑌲𑌿𑌨𑍍𑌨𑌾 𑌮𑌮𑌾𑌙𑍍𑌕𑍇 𑌸𑌮𑍁𑌪𑌾𑌵𑌿𑌶𑌮𑌃 ॥ 14 ॥
𑌤𑌤𑍋 𑌮𑌾𑌂𑌸𑌸𑌮𑌾𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑍋 𑌵𑌾𑌯𑌸𑌃 𑌪𑌰𑍍𑌯𑌤𑍁𑌣𑍍𑌡𑌯𑌤𑍍 ।
𑌤𑌮𑌹𑌂 𑌲𑍋𑌷𑍍𑌟𑌮𑍁𑌦𑍍𑌯𑌮𑍍𑌯 𑌵𑌾𑌰𑌯𑌾𑌮𑌿𑌸𑍍𑌮 𑌵𑌾𑌯𑌸𑌮𑍍 ॥ 15 ॥
𑌦𑌾𑌰𑌯𑌨𑍍𑌸 𑌚 𑌮𑌾𑌂 𑌕𑌾𑌕𑌸𑍍𑌤𑌤𑍍𑌤𑍍𑌰𑍈𑌵 𑌪𑌰𑌿𑌲𑍀𑌯𑌤𑍇 ।
𑌨 𑌚𑌾𑌪𑍍𑌯𑍁𑌪𑌾𑌰𑌮𑌨𑍍𑌮𑌾𑌂𑌸𑌾𑌦𑍍𑌭𑌕𑍍𑌷𑌾𑌰𑍍𑌥𑌿 𑌬𑌲𑌿𑌭𑍋𑌜𑌨𑌃 ॥ 16 ॥
𑌉𑌤𑍍𑌕𑌰𑍍𑌷𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌚 𑌰𑌶𑌨𑌾𑌂 𑌕𑍍𑌰𑍁𑌦𑍍𑌧𑌾𑌯𑌾𑌂 𑌮𑌯𑌿 𑌪𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑌿 ।
𑌸𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯𑌮𑌾𑌨𑍇 𑌚 𑌵𑌸𑌨𑍇 𑌤𑌤𑍋 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌾 𑌤𑍍𑌵𑌯𑌾 𑌹𑍍𑌯𑌹𑌮𑍍 ॥ 17 ॥
𑌤𑍍𑌵𑌯𑌾𑌽𑌪𑌹𑌸𑌿𑌤𑌾 𑌚𑌾𑌹𑌂 𑌕𑍍𑌰𑍁𑌦𑍍𑌧𑌾 𑌸𑌂𑌲𑌜𑍍𑌜𑌿𑌤𑌾 𑌤𑌦𑌾 ।
𑌭𑌕𑍍𑌷𑌗𑍃𑌧𑍍𑌨𑍇𑌨 𑌕𑌾𑌕𑍇𑌨 𑌦𑌾𑌰𑌿𑌤𑌾 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌮𑍁𑌪𑌾𑌗𑌤𑌾 ॥ 18 ॥
𑌆𑌸𑍀𑌨𑌸𑍍𑌯 𑌚 𑌤𑍇 𑌶𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌾 𑌪𑍁𑌨𑌰𑍁𑌤𑍍𑌸𑌙𑍍𑌗𑌮𑌾𑌵𑌿𑌶𑌮𑍍 ।
𑌕𑍍𑌰𑍁𑌧𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑍀 𑌚 𑌪𑍍𑌰𑌹𑍃𑌷𑍍𑌟𑍇𑌨 𑌤𑍍𑌵𑌯𑌾𑌽𑌹𑌂 𑌪𑌰𑌿𑌸𑌾𑌨𑍍𑌤𑍍𑌵𑌿𑌤𑌾 ॥ 19 ॥
𑌬𑌾𑌷𑍍𑌪𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌮𑍁𑌖𑍀 𑌮𑌨𑍍𑌦𑌂 𑌚𑌕𑍍𑌷𑍁𑌷𑍀 𑌪𑌰𑌿𑌮𑌾𑌰𑍍𑌜𑌤𑍀 ।
𑌲𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑌾𑌽𑌹𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌯𑌾 𑌨𑌾𑌥 𑌵𑌾𑌯𑌸𑍇𑌨 𑌪𑍍𑌰𑌕𑍋𑌪𑌿𑌤𑌾 ॥ 20 ॥
𑌪𑌰𑌿𑌶𑍍𑌰𑌮𑌾𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌸𑍁𑌪𑍍𑌤𑌾 𑌚 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌾𑌙𑍍𑌕𑍇𑌽𑌪𑍍𑌯𑌹𑌂 𑌚𑌿𑌰𑌮𑍍 ।
𑌪𑌰𑍍𑌯𑌾𑌯𑍇𑌣 𑌪𑍍𑌰𑌸𑍁𑌪𑍍𑌤𑌶𑍍𑌚 𑌮𑌮𑌾𑌙𑍍𑌕𑍇 𑌭𑌰𑌤𑌾𑌗𑍍𑌰𑌜𑌃 ॥ 21 ॥
𑌸 𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌪𑍁𑌨𑌰𑍇𑌵𑌾𑌥 𑌵𑌾𑌯𑌸𑌸𑍍𑌸𑌮𑍁𑌪𑌾𑌗𑌮𑌤𑍍 ।
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌸𑍁𑌪𑍍𑌤𑌪𑍍𑌰𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑌾𑌂 𑌮𑌾𑌂 𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌯𑌾𑌙𑍍𑌕𑌾𑌤𑍍𑌸𑌮𑍁𑌤𑍍𑌥𑌿𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 22 ॥
𑌵𑌾𑌯𑌸𑌸𑍍𑌸𑌹𑌸𑌾𑌗𑌮𑍍𑌯 𑌵𑌿𑌦𑌦𑌾𑌰 𑌸𑍍𑌤𑌨𑌾𑌨𑍍𑌤𑌰𑍇 ।
𑌪𑍁𑌨𑌃 𑌪𑍁𑌨𑌰𑌥𑍋𑌤𑍍𑌪𑌤𑍍𑌯 𑌵𑌿𑌦𑌦𑌾𑌰 𑌸 𑌮𑌾𑌂 𑌭𑍃𑌶𑌮𑍍 ॥ 23 ॥
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌸𑌮𑍁𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑍋 𑌰𑌾𑌮𑍋 𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑍈𑌶𑍍𑌶𑍋𑌣𑌿𑌤𑌬𑌿𑌨𑍍𑌦𑍁𑌭𑌿𑌃 ।
𑌵𑌾𑌯𑌸𑍇𑌨 𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑍇𑌨 𑌬𑌲𑌵𑌤𑍍𑌕𑍍𑌲𑌿𑌶𑍍𑌯𑌮𑌾𑌨𑌯𑌾 ॥ 24 ॥
𑌸 𑌮𑌯𑌾 𑌬𑍋𑌧𑌿𑌤𑌶𑍍𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌾𑌨𑍍𑌸𑍁𑌖𑌸𑍁𑌪𑍍𑌤𑌃 𑌪𑌰𑌨𑍍𑌤𑌪𑌃 ।
𑌸 𑌮𑌾𑌂 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌾𑌹𑍁𑌰𑍍𑌵𑌿𑌤𑍁𑌨𑍍𑌨𑌾𑌂 𑌸𑍍𑌤𑌨𑌯𑍋𑌸𑍍𑌤𑌦𑌾 ॥ 25 ॥
𑌆𑌶𑍀𑌵𑌿𑌷 𑌇𑌵 𑌕𑍍𑌰𑍁𑌦𑍍𑌧𑌶𑍍𑌵𑌸𑌨𑍍𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌮𑌭𑌾𑌷𑌤 ।
𑌕𑍇𑌨 𑌤𑍇 𑌨𑌾𑌗𑌨𑌾𑌸𑍋𑌰𑍁 𑌵𑌿𑌕𑍍𑌷𑌤𑌂 𑌵𑍈 𑌸𑍍𑌤𑌨𑌾𑌨𑍍𑌤𑌰𑌮𑍍 ॥ 26 ॥
𑌕𑌃 𑌕𑍍𑌰𑍀𑌡𑌤𑌿 𑌸𑌰𑍋𑌷𑍇𑌣 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌵𑌕𑍍𑌤𑍍𑌰𑍇𑌣 𑌭𑍋𑌗𑌿𑌨𑌾 ।
𑌵𑍀𑌕𑍍𑌷𑌮𑌾𑌣𑌸𑍍𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑌂 𑌵𑍈 𑌵𑌾𑌯𑌸𑌂 𑌸𑌮𑍁𑌦𑍈𑌕𑍍𑌷𑌤 ॥ 27 ॥
𑌨𑌖𑍈𑌸𑍍𑌸𑌰𑍁𑌧𑌿𑌰𑍈𑌸𑍍𑌤𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌣𑍈𑌰𑍍𑌮𑌾𑌮𑍇𑌵𑌾𑌭𑌿𑌮𑍁𑌖𑌂 𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌪𑍁𑌤𑍍𑌤𑍍𑌰𑌃 𑌕𑌿𑌲 𑌸 𑌶𑌕𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌾𑌯𑌸𑌃 𑌪𑌤𑌤𑌾𑌂 𑌵𑌰𑌃 ॥ 28 ॥
𑌧𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌰𑌗𑌤𑌶𑍍𑌶𑍀𑌘𑍍𑌰𑌂 𑌪𑌵𑌨𑌸𑍍𑌯 𑌗𑌤𑍗 𑌸𑌮𑌃 ।
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍𑌮𑌹𑌾𑌬𑌾𑌹𑍁𑌃 𑌕𑍋𑌪𑌸𑌂𑌵𑌰𑍍𑌤𑌿𑌤𑍇𑌕𑍍𑌷𑌣𑌃 ॥ 29 ॥
𑌵𑌾𑌯𑌸𑍇 𑌕𑍃𑌤𑌵𑌾𑌨𑍍𑌕𑍍𑌰𑍂𑌰𑌾𑌂 𑌮𑌤𑌿𑌂 𑌮𑌤𑌿𑌮𑌤𑌾𑌂 𑌵𑌰𑌃 ।
𑌸 𑌦𑌰𑍍𑌭𑌂 𑌸𑌂𑌸𑍍𑌤𑌰𑌾𑌦𑍍𑌗𑍃𑌹𑍍𑌯 𑌬𑍍𑌰𑌾𑌹𑍍𑌮𑍇𑌣𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑍇𑌣 𑌯𑍋𑌜𑌯𑌤𑍍 ॥ 30 ॥
𑌸 𑌦𑍀𑌪𑍍𑌤 𑌇𑌵 𑌕𑌾𑌲𑌾𑌗𑍍𑌨𑌿𑌰𑍍𑌜𑌜𑍍𑌵𑌾𑌲𑌾𑌭𑌿𑌮𑍁𑌖𑍋 𑌦𑍍𑌵𑌿𑌜𑌮𑍍 ।
𑌸 𑌤𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌦𑍀𑌪𑍍𑌤𑌂 𑌚𑌿𑌕𑍍𑌷𑍇𑌪 𑌦𑌰𑍍𑌭𑌂 𑌤𑌂 𑌵𑌾𑌯𑌸𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿 ॥ 31 ॥
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑌂 𑌵𑌾𑌯𑌸𑌂 𑌦𑌰𑍍𑌭𑌸𑍍𑌸𑍋𑌮𑍍𑌬𑌰𑍇𑌽𑌨𑍁𑌜𑌗𑌾𑌮 𑌹 ।
𑌅𑌨𑍁𑌸𑍃𑌷𑍍𑌟𑌸𑍍𑌤𑌦𑌾 𑌕𑌾𑌕𑍋 𑌜𑌗𑌾𑌮 𑌵𑌿𑌵𑌿𑌧𑌾𑌂 𑌗𑌤𑌿𑌮𑍍 ॥ 32 ॥
𑌲𑍋𑌕𑌕𑌾𑌮 𑌇𑌮𑌂 𑌲𑍋𑌕𑌂 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌂 𑌵𑍈 𑌵𑌿𑌚𑌚𑌾𑌰 𑌹 ।
𑌸 𑌪𑌿𑌤𑍍𑌰𑌾 𑌚 𑌪𑌰𑌿𑌤𑍍𑌯𑌕𑍍𑌤𑌸𑍍𑌸𑍁𑌰𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌸𑌮𑌹𑌰𑍍𑌷𑌿𑌭𑌿𑌃 ॥ 33 ॥
𑌤𑍍𑌰𑍀𑌨𑍍𑌲𑍋𑌕𑌾𑌨𑍍𑌸𑌮𑍍𑌪𑌰𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑍍𑌯 𑌤𑌮𑍇𑌵 𑌶𑌰𑌣𑌂 𑌗𑌤𑌃 ।
𑌸 𑌤𑌂 𑌨𑌿𑌪𑌤𑌿𑌤𑌂 𑌭𑍂𑌮𑍗 𑌶𑌰𑌣𑍍𑌯𑌶𑍍𑌶𑌰𑌣𑌾𑌗𑌤𑌮𑍍 ॥ 34 ॥
𑌵𑌧𑌾𑌰𑍍𑌹𑌮𑌪𑌿 𑌕𑌾𑌕𑍁𑌤𑍍𑌸𑍍𑌥𑌃 𑌕𑍃𑌪𑌯𑌾 𑌪𑌰𑍍𑌯𑌪𑌾𑌲𑌯𑌤𑍍 ।
𑌪𑌰𑌿𑌦𑍍𑌯𑍂𑌨𑌂 𑌵𑌿𑌷𑌣𑍍𑌣𑌂 𑌚 𑌸 𑌤𑌮𑌾𑌯𑌾𑌨𑍍𑌤𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ॥ 35 ॥
𑌮𑍋𑌘𑌂 𑌕𑌰𑍍𑌤𑍁𑌂 𑌨 𑌶𑌕𑍍𑌯𑌂 𑌤𑍁 𑌬𑍍𑌰𑌾𑌹𑍍𑌮𑌮𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌤𑌦𑍁𑌚𑍍𑌯𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌹𑌿𑌨𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌦𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌤𑍍𑌵𑌚𑍍𑌛𑌰 𑌇𑌤𑍍𑌯𑌥 𑌸𑍋𑌽𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ॥ 36 ॥
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌕𑌾𑌕𑌸𑍍𑌯 𑌹𑌿𑌨𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌸𑍍𑌮 𑌸 𑌦𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑌮𑍍 ।
𑌦𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌸 𑌦𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑌂 𑌨𑍇𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑍇𑌭𑍍𑌯𑌃 𑌪𑌰𑌿𑌰𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑌃 ॥ 37 ॥
𑌸 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯 𑌨𑌮𑌸𑍍𑌕𑍃𑌤𑍍𑌯 𑌰𑌾𑌜𑍍𑌞𑍇 𑌦𑌶𑌰𑌥𑌾𑌯 𑌚 ।
𑌵𑌿𑌸𑍃𑌷𑍍𑌟𑌸𑍍𑌤𑍇𑌨 𑌵𑍀𑌰𑍇𑌣 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌪𑍇𑌦𑍇 𑌸𑍍𑌵𑌮𑌾𑌲𑌯𑌮𑍍 ॥ 38 ॥
𑌮𑌤𑍍𑌕𑍃𑌤𑍇 𑌕𑌾𑌕𑌮𑌾𑌤𑍍𑌰𑍇 𑌤𑍁 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌸𑌮𑍁𑌦𑍀𑌰𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌕𑌸𑍍𑌮𑌾𑌦𑍍𑌯𑍋 𑌮𑌾𑌂 𑌹𑌰𑍇𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌤𑍍𑌤𑌃 𑌕𑍍𑌷𑌮𑌸𑍇 𑌤𑌂 𑌮𑌹𑍀𑌪𑌤𑍇 ॥ 39 ॥
𑌸 𑌕𑍁𑌰𑍁𑌷𑍍𑌵 𑌮𑌹𑍋𑌤𑍍𑌸𑌾𑌹𑌃 𑌕𑍃𑌪𑌾𑌂 𑌮𑌯𑌿 𑌨𑌰𑌰𑍍𑌷𑌭 ।
𑌤𑍍𑌵𑌯𑌾 𑌨𑌾𑌥𑌵𑌤𑍀 𑌨𑌾𑌥 𑌹𑍍𑌯𑌨𑌾𑌥𑌾 𑌇𑌵 𑌦𑍃𑌶𑍍𑌯𑌤𑍇 ॥ 40 ॥
𑌆𑌨𑍃𑌶𑌂𑌸𑍍𑌯𑌂 𑌪𑌰𑍋 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌸𑍍𑌤𑌵𑌤𑍍𑌤𑍍𑌤 𑌐𑌵 𑌮𑌯𑌾 𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑌃 ।
𑌜𑌾𑌨𑌾𑌮𑌿 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌂 𑌮𑌹𑍋𑌤𑍍𑌸𑌾𑌹𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌮𑍍 ॥ 41 ॥
𑌅𑌪𑌾𑌰𑌪𑌾𑌰𑌮𑌕𑍍𑌷𑍋𑌭𑍍𑌯𑌂 𑌗𑌾𑌮𑍍𑌭𑍀𑌰𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍𑌸𑌾𑌗𑌰𑍋𑌪𑌮𑌮𑍍 ।
𑌭𑌰𑍍𑌤𑌾𑌰𑌂 𑌸𑌸𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑌾𑌯𑌾 𑌧𑌰𑌣𑍍𑌯𑌾 𑌵𑌾𑌸𑌵𑍋𑌪𑌮𑌮𑍍 ॥ 42 ॥
𑌏𑌵𑌮𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌵𑌿𑌦𑌾𑌂 𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠𑌸𑍍𑌸𑌤𑍍𑌯𑌵𑌾𑌨𑍍𑌬𑌲𑌵𑌾𑌨𑌪𑌿 ।
𑌕𑌿𑌮𑌰𑍍𑌥𑌮𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌰𑌕𑍍𑌷𑌸𑍍𑌸𑍁 𑌨 𑌯𑍋𑌜𑌯𑌸𑌿 𑌰𑌾𑌘𑌵 ॥ 43 ॥
𑌨 𑌨𑌾𑌗𑌾 𑌨𑌾𑌽𑌪𑌿 𑌗𑌨𑍍𑌧𑌰𑍍𑌵𑌾 𑌨𑌾𑌸𑍁𑌰𑌾 𑌨 𑌮𑌰𑍁𑌦𑍍𑌗𑌣𑌾𑌃 ।
𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌯 𑌸𑌮𑌰𑍇 𑌵𑍇𑌗𑌂 𑌶𑌕𑍍𑌤𑌾𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌸𑌮𑌾𑌧𑌿𑌤𑍁𑌮𑍍 ॥ 44 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌵𑌤𑌃 𑌕𑌶𑍍𑌚𑌿𑌦𑍍𑌯𑌦𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌮𑌯𑌿 𑌸𑌮𑍍𑌭𑍍𑌰𑌮𑌃 ।
𑌕𑌿𑌮𑌰𑍍𑌥𑌂 𑌨 𑌶𑌰𑍈𑌸𑍍𑌤𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌣𑍈𑌃 𑌕𑍍𑌷𑌯𑌂 𑌨𑌯𑌤𑌿 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌨𑍍 ॥ 45 ॥
𑌭𑍍𑌰𑌾𑌤𑍁𑌰𑌾𑌦𑍇𑌶𑌮𑌾𑌦𑌾𑌯 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑍋 𑌵𑌾 𑌪𑌰𑌨𑍍𑌤𑌪𑌃 ।
𑌕𑌸𑍍𑌯 𑌹𑍇𑌤𑍋𑌰𑍍𑌨 𑌮𑌾𑌂 𑌵𑍀𑌰𑌃 𑌪𑌰𑌿𑌤𑍍𑌰𑌾𑌤𑌿 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌃 ॥ 46 ॥
𑌯𑌦𑌿 𑌤𑍗 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑌵𑍍𑌯𑌾𑌘𑍍𑌰𑍗 𑌵𑌾𑌯𑍍𑌵𑌗𑍍𑌨𑌿𑌸𑌮𑌤𑍇𑌜𑌸𑍗 ।
𑌸𑍁𑌰𑌾𑌣𑌾𑌮𑌪𑌿 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌧𑌰𑍍𑌷𑍗 𑌕𑌿𑌮𑌰𑍍𑌥𑌂 𑌮𑌾𑌮𑍁𑌪𑍇𑌕𑍍𑌷𑌤𑌃 ॥ 47 ॥
𑌮𑌮𑍈𑌵 𑌦𑍁𑌷𑍍𑌕𑍃𑌤𑌂 𑌕𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿𑌨𑍍𑌮𑌹𑌦𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌨 𑌸𑌂𑌶𑌯𑌃 ।
𑌸𑌮𑌰𑍍𑌥𑌾𑌵𑌪𑌿 𑌤𑍗 𑌯𑌨𑍍𑌮𑌾𑌂 𑌨𑌾𑌵𑍇𑌕𑍍𑌷𑍇𑌤𑍇 𑌪𑌰𑌨𑍍𑌤𑌪𑍗 ॥ 48 ॥
𑌵𑍈𑌦𑍇𑌹𑍍𑌯𑌾 𑌵𑌚𑌨𑌂 𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌂 𑌸𑌾𑌶𑍍𑌰𑍁𑌭𑌾𑌷𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥𑌾𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌨𑍍𑌮𑌹𑌾𑌤𑍇𑌜𑌾 𑌹𑌨𑍁𑌮𑌾𑌨𑍍𑌮𑌾𑌰𑍁𑌤𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑌃 ॥ 49 ॥
𑌤𑍍𑌵𑌚𑍍𑌛𑍋𑌕𑌵𑌿𑌮𑍁𑌖𑍋 𑌰𑌾𑌮𑍋 𑌦𑍇𑌵𑌿 𑌸𑌤𑍍𑌯𑍇𑌨 𑌤𑍇 𑌶𑌪𑍇 ।
𑌰𑌾𑌮𑍇 𑌦𑍁𑌃𑌖𑌾𑌭𑌿𑌪𑌨𑍍𑌨𑍇 𑌚 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌃 𑌪𑌰𑌿𑌤𑌪𑍍𑌯𑌤𑍇 ॥ 50 ॥
𑌕𑌥𑌞𑍍𑌚𑌿𑌦𑍍𑌭𑌵𑌤𑍀 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌾 𑌨 𑌕𑌾𑌲𑌃 𑌪𑌰𑌿𑌦𑍇𑌵𑌿𑌤𑍁𑌮𑍍 ।
𑌇𑌮𑌂 𑌮𑍁𑌹𑍂𑌰𑍍𑌤𑌂 𑌦𑍁𑌃𑌖𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌦𑍍𑌰𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌸𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌮𑌨𑌿𑌨𑍍𑌦𑌿𑌤𑍇 ॥ 51 ॥
𑌤𑌾𑌵𑍁𑌭𑍗 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑌵𑍍𑌯𑌾𑌘𑍍𑌰𑍗 𑌰𑌾𑌜𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑍗 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑍗 ।
𑌤𑍍𑌵𑌦𑍍𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑌕𑍃𑌤𑍋𑌤𑍍𑌸𑌾𑌹𑍗 𑌲𑌙𑍍𑌕𑌾𑌂 𑌭𑌸𑍍𑌮𑍀𑌕𑌰𑌿𑌷𑍍𑌯𑌤𑌃 ॥ 52 ॥
𑌹𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌚 𑌸𑌮𑌰𑍇 𑌕𑍍𑌰𑍂𑌰𑌂 𑌰𑌾𑌵𑌣𑌂 𑌸𑌹𑌬𑌾𑌨𑍍𑌧𑌵𑌮𑍍 ।
𑌰𑌾𑌘𑌵𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌵𑌿𑌶𑌾𑌲𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌨𑍇𑌷𑍍𑌯𑌤𑌿 𑌸𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌪𑍁𑌰𑍀𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿 ॥ 53 ॥
𑌬𑍍𑌰𑍂𑌹𑌿 𑌯𑌦𑍍𑌰𑌾𑌘𑌵𑍋 𑌵𑌾𑌚𑍍𑌯𑍋 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌶𑍍𑌚 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌃 ।
𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑍋 𑌵𑌾𑌪𑌿 𑌤𑍇𑌜𑌸𑍍𑌵𑍀 𑌹𑌰𑌯𑍋𑌽𑌪𑌿 𑌸𑌮𑌾𑌗𑌤𑌾𑌃 ॥ 54 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌵𑌤𑌿 𑌤𑌸𑍍𑌮𑌿𑌂𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌸𑍀𑌤𑌾 𑌸𑍁𑌰𑌸𑍁𑌤𑍋𑌪𑌮𑌾 ।
𑌉𑌵𑌾𑌚 𑌶𑍋𑌕𑌸𑌨𑍍𑌤𑌪𑍍𑌤𑌾 𑌹𑌨𑍁𑌮𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌪𑍍𑌲𑌵𑌙𑍍𑌗𑌮𑌮𑍍 ॥ 55 ॥
𑌕𑍗𑌸𑌲𑍍𑌯𑌾 𑌲𑍋𑌕𑌭𑌰𑍍𑌤𑌾𑌰𑌂 𑌸𑍁𑌷𑍁𑌵𑍇 𑌯𑌂 𑌮𑌨𑌸𑍍𑌵𑌿𑌨𑍀 ।
𑌤𑌂 𑌮𑌮𑌾𑌰𑍍𑌥𑍇 𑌸𑍁𑌖𑌂 𑌪𑍃𑌚𑍍𑌛 𑌶𑌿𑌰𑌸𑌾 𑌚𑌾𑌭𑌿𑌵𑌾𑌦𑌯 ॥ 56 ॥
𑌸𑍍𑌰𑌜𑌶𑍍𑌚 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌰𑌤𑍍𑌨𑌾𑌨𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾 𑌯𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌵𑌰𑌾𑌙𑍍𑌗𑌨𑌾𑌃 ।
𑌐𑌶𑍍𑌵𑌰𑍍𑌯𑌂 𑌚 𑌵𑌿𑌶𑌾𑌲𑌾𑌯𑌾𑌂 𑌪𑍃𑌥𑌿𑌵𑍍𑌯𑌾𑌮𑌪𑌿 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌲𑌭𑌮𑍍 ॥ 57 ॥
𑌪𑌿𑌤𑌰𑌂 𑌮𑌾𑌤𑌰𑌂 𑌚𑍈𑌵 𑌸𑌮𑍍𑌮𑌾𑌨𑍍𑌯𑌾𑌭𑌿𑌪𑍍𑌰𑌸𑌾𑌦𑍍𑌯 𑌚 ।
𑌅𑌨𑍁𑌪𑍍𑌰𑌵𑍍𑌰𑌜𑌿𑌤𑍋 𑌰𑌾𑌮𑌂 𑌸𑍁𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌾 𑌯𑍇𑌨 𑌸𑍁𑌪𑍍𑌰𑌜𑌾𑌃 ॥ 58 ॥
𑌆𑌨𑍁𑌕𑍂𑌲𑍍𑌯𑍇𑌨 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌤𑍍𑌯𑌕𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌸𑍁𑌖𑌮𑌨𑍁𑌤𑍍𑌤𑌮𑌮𑍍 ।
𑌅𑌨𑍁𑌗𑌚𑍍𑌛𑌤𑌿 𑌕𑌾𑌕𑍁𑌤𑍍𑌸𑍍𑌥𑌂 𑌭𑍍𑌰𑌾𑌤𑌰𑌂 𑌪𑌾𑌲𑌯𑌨𑍍𑌵𑌨𑍇 ॥ 59 ॥
𑌸𑌿𑌂𑌹𑌸𑍍𑌕𑌨𑍍𑌧𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌾𑌹𑍁𑌰𑍍𑌮𑌨𑌸𑍍𑌵𑍀 𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌦𑌰𑍍𑌶𑌿𑌨𑌃 ।
𑌪𑌿𑌤𑍃𑌵𑌦𑍍𑌵𑌰𑍍𑌤𑌤𑍇 𑌰𑌾𑌮𑍇 𑌮𑌾𑌤𑍃𑌵𑌨𑍍𑌮𑌾𑌂 𑌸𑌮𑌾𑌚𑌰𑌨𑍍 ॥ 60 ॥
𑌹𑍍𑌰𑌿𑌯𑌮𑌾𑌣𑌾𑌂 𑌤𑌦𑌾 𑌵𑍀𑌰𑍋 𑌨 𑌤𑍁 𑌮𑌾𑌂 𑌵𑍇𑌦 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌃 ।
𑌵𑍃𑌦𑍍𑌧𑍋𑌪𑌸𑍇𑌵𑍀 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀𑌵𑌾𑌨𑍍 𑌶𑌕𑍍𑌤𑍋 𑌨 𑌬𑌹𑍁𑌭𑌾𑌷𑌿𑌤𑌾 ॥ 61 ॥
𑌰𑌾𑌜𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠𑌃 𑌸𑌦𑍃𑌶𑌃 𑌶𑍍𑌵𑌶𑍁𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌮𑍇 ।
𑌮𑌮𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌤𑌰𑍋 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌭𑍍𑌰𑌾𑌤𑌾 𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌯 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌃 ॥ 62 ॥
𑌨𑌿𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑍋 𑌧𑍁𑌰𑌿 𑌯𑌸𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌤𑍁 𑌤𑌾𑌮𑍁𑌦𑍍𑌵𑌹𑌤𑌿 𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌵𑌾𑌨𑍍 ।
𑌯𑌂 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌰𑌾𑌘𑌵𑍋 𑌨𑍈𑌵 𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌮𑌾𑌰𑍍𑌯𑌮𑌨𑍁𑌸𑍍𑌮𑌰𑍇𑌤𑍍 ॥ 63 ॥
𑌸 𑌮𑌮𑌾𑌰𑍍𑌥𑌾𑌯 𑌕𑍁𑌶𑌲𑌂 𑌵𑌕𑍍𑌤𑌵𑍍𑌯𑍋 𑌵𑌚𑌨𑌾𑌨𑍍𑌮𑌮 ।
𑌮𑍃𑌦𑍁𑌰𑍍𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌶𑍁𑌚𑌿𑌰𑍍𑌦𑌕𑍍𑌷𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑍋 𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌯 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌃 ॥ 64 ॥
𑌯𑌥𑌾 𑌹𑌿 𑌵𑌾𑌨𑌰𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠 𑌦𑍁𑌃𑌖𑌕𑍍𑌷𑌯𑌕𑌰𑍋 𑌭𑌵𑍇𑌤𑍍 ।
𑌤𑍍𑌵𑌮𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌨𑌿𑌰𑍍𑌯𑍋𑌗𑍇 𑌪𑍍𑌰𑌮𑌾𑌣𑌂 𑌹𑌰𑌿𑌸𑌤𑍍𑌤𑌮𑌃 ॥ 65 ॥
𑌰𑌾𑌘𑌵𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌤𑍍𑌸𑌮𑌾𑌰𑌮𑍍𑌭𑌾𑌨𑍍𑌮𑌯𑌿 𑌯𑌤𑍍𑌨𑌪𑌰𑍋 𑌭𑌵𑍇𑌤𑍍 ।
𑌇𑌦𑌂 𑌬𑍍𑌰𑍂𑌯𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌮𑍇 𑌨𑌾𑌥𑌂 𑌶𑍂𑌰𑌂 𑌰𑌾𑌮𑌂 𑌪𑍁𑌨𑌃 𑌪𑍁𑌨𑌃 ॥ 66 ॥
𑌜𑍀𑌵𑌿𑌤𑌂 𑌧𑌾𑌰𑌯𑌿𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌮𑌾𑌸𑌂 𑌦𑌶𑌰𑌥𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜 ।
𑌊𑌰𑍍𑌧𑍍𑌵𑌂 𑌮𑌾𑌸𑌾𑌨𑍍𑌨 𑌜𑍀𑌵𑍇𑌯𑌂 𑌸𑌤𑍍𑌯𑍇𑌨𑌾𑌹𑌂 𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌮𑌿 𑌤𑍇 ॥ 67 ॥
𑌰𑌾𑌵𑌣𑍇𑌨𑍋𑌪𑌰𑍁𑌦𑍍𑌧𑌾𑌂 𑌮𑌾𑌂 𑌨𑌿𑌕𑍃𑌤𑍍𑌯 𑌪𑌾𑌪𑌕𑌰𑍍𑌮𑌣𑌾 ।
𑌤𑍍𑌰𑌾𑌤𑍁𑌮𑌰𑍍𑌹𑌸𑌿 𑌵𑍀𑌰 𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌪𑌾𑌤𑌾𑌲𑌾𑌦𑌿𑌵 𑌕𑍗𑌶𑌿𑌕𑍀𑌮𑍍 ॥ 68 ॥
𑌤𑌤𑍋 𑌵𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌗𑌤𑌂 𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯𑌂 𑌚𑍂𑌡𑌾𑌮𑌣𑌿𑌂 𑌶𑍁𑌭𑌮𑍍 ।
𑌪𑍍𑌰𑌦𑍇𑌯𑍋 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌾𑌯𑍇𑌤𑌿 𑌸𑍀𑌤𑌾 𑌹𑌨𑍁𑌮𑌤𑍇 𑌦𑌦𑍗 ॥ 69 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌗𑍃𑌹𑍍𑌯 𑌤𑌤𑍋 𑌵𑍀𑌰𑍋 𑌮𑌣𑌿𑌰𑌤𑍍𑌨𑌮𑌨𑍁𑌤𑍍𑌤𑌮𑌮𑍍 ।
𑌅𑌙𑍍𑌗𑍁𑌲𑍍𑌯𑌾 𑌯𑍋𑌜𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸 𑌨 𑌹𑍍𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌭𑌵𑌦𑍍𑌭𑍁𑌜𑌃 ॥ 70 ॥
𑌮𑌣𑌿𑌰𑌤𑍍𑌨𑌂 𑌕𑌪𑌿𑌵𑌰𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌗𑍃𑌹𑍍𑌯𑌾𑌭𑌿𑌵𑌾𑌦𑍍𑌯 𑌚 ।
𑌸𑍀𑌤𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌦𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑌂 𑌕𑍃𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌣𑌤𑌃 𑌪𑌾𑌰𑍍𑌵𑍍𑌶𑌤𑌃 𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌃 ॥ 71 ॥
𑌹𑌰𑍍𑌷𑍇𑌣 𑌮𑌹𑌤𑌾 𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌃 𑌸𑍀𑌤𑌾𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑌜𑍇𑌨 𑌸𑌃 ।
𑌹𑍃𑌦𑌯𑍇𑌨 𑌗𑌤𑍋 𑌰𑌾𑌮𑌂 𑌶𑌰𑍀𑌰𑍇𑌣 𑌤𑍁 𑌵𑌿𑌷𑍍𑌠𑌿𑌤𑌃 ॥ 72 ॥
𑌮𑌣𑌿𑌵𑌰𑌮𑍁𑌪𑌗𑍃𑌹𑍍𑌯 𑌤𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌰𑍍𑌹𑌂 𑌜𑌨𑌕𑌨𑍃𑌪𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑌯𑌾 𑌧𑍃𑌤𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾𑌵𑌾𑌤𑍍 ।
𑌗𑌿𑌰𑌿𑌰𑌿𑌵 𑌪𑌵𑌨𑌾𑌵𑌧𑍂𑌤𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌃 𑌸𑍁𑌖𑌿𑌤𑌮𑌨𑌾𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌸𑌙𑍍𑌕𑍍𑌰𑌮𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌪𑍇𑌦𑍇 ॥ 73 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌸𑍁𑌨𑍍𑌦𑌰𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌅𑌷𑍍𑌟𑌤𑍍𑌰𑌿𑌂𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha aṣṭatriṃśassargaḥ |
tatassa kapiśārdūlastena vākyena toṣitaḥ |
sītāmuvāca tacchṛtvā vākyaṃ vākyaviśāradaḥ || 1 ||
yuktarūpaṃ tvayā devi bhāṣitaṃ śubhadarśane |
sadṛśaṃ strīsvabhāvasya sādhvīnāṃ vinayasya ca || 2 ||
strītvaṃ na tu samarthaṃ hi sāgaraṃ vyativartitum |
māmadhiṣṭhāya vistīrṇaṃ śatayojanamāyatam || 3 ||
dvitīyaṃ kāraṇaṃ yacca bravīṣi vinayānvite |
rāmādanyasya nārhāmi saṃsparśamiti jānaki || 4 ||
etatte sadṛśaṃ devi patnyāstasya mahātmanaḥ |
kā hyanyā tvāmṛte devi brūyādvacanamīdṛśam || 5 ||
śroṣyate caiva kākutsthaḥ sarvaṃ niravaśeṣataḥ |
ceṣṭitaṃ yattvayā devi bhāṣitaṃ mama cāgrataḥ || 6 ||
kāraṇairbahubhirdevi rāmapriyacikīrṣayā |
snehapraskannamanasā mayaitatsamudīritam || 7 ||
laṅkāyā duṣpraveśatvāddustaratvānmahodadheḥ |
sāmarthyādātmanaścaiva mayaitatsamudīritam || 8 ||
icchāmi tvāṃ samānetumadyaiva raghubandhunā |
gurusnehena bhaktyā ca nānyathaitadudāhṛtam || 9 ||
yadi notsahase yātuṃ mayā sārthamanindite |
abhijñānaṃ prayaccha tvaṃ jānīyādrāghavo hi yat || 10 ||
evamuktā hanumatā sītā surasutopamā |
uvāca vacanaṃ mandaṃ bāṣpapragrathitākṣaram || 11 ||
idaṃ śreṣṭhamabhijñānaṃ brūyāstvaṃ tu mama priyam |
śailasya citrakūṭasya pāde pūrvottare purā || 12 ||
tāpasāśramavāsinyāḥ prājyamūlaphalodake |
tasminsiddhāśrame deśe mandākinyā vidūrataḥ || 13 ||
tasyopavanaṣaṇḍeṣu nānāpuṣpasugandhiṣu |
vihṛtya salile klinnā mamāṅke samupāviśamaḥ || 14 ||
tato māṃsasamāyukto vāyasaḥ paryatuṇḍayat |
tamahaṃ loṣṭamudyamya vārayāmisma vāyasam || 15 ||
dārayansa ca māṃ kākastattraiva parilīyate |
na cāpyupāramanmāṃsādbhakṣārthi balibhojanaḥ || 16 ||
utkarṣantyāṃ ca raśanāṃ kruddhāyāṃ mayi pakṣiṇi |
srasyamāne ca vasane tato dṛṣṭā tvayā hyaham || 17 ||
tvayā'pahasitā cāhaṃ kruddhā saṃlajjitā tadā |
bhakṣagṛdhnena kākena dāritā tvāmupāgatā || 18 ||
āsīnasya ca te śrāntā punarutsaṅgamāviśam |
krudhyantī ca prahṛṣṭena tvayā'haṃ parisāntvitā || 19 ||
bāṣpapūrṇamukhī mandaṃ cakṣuṣī parimārjatī |
lakṣitā'haṃ tvayā nātha vāyasena prakopitā || 20 ||
pariśramātprasuptā ca rāghavāṅke'pyahaṃ ciram |
paryāyeṇa prasuptaśca mamāṅke bharatāgrajaḥ || 21 ||
sa tatra punarevātha vāyasassamupāgamat |
tatassuptaprabuddhāṃ māṃ rāmasyāṅkātsamutthitām || 22 ||
vāyasassahasāgamya vidadāra stanāntare |
punaḥ punarathotpatya vidadāra sa māṃ bhṛśam || 23 ||
tatassamukṣito rāmo muktaiśśoṇitabindubhiḥ |
vāyasena tatastena balavatkliśyamānayā || 24 ||
sa mayā bodhitaśśrīmānsukhasuptaḥ parantapaḥ |
sa māṃ dṛṣṭvā mahābāhurvitunnāṃ stanayostadā || 25 ||
āśīviṣa iva kruddhaśvasanvākyamabhāṣata |
kena te nāganāsoru vikṣataṃ vai stanāntaram || 26 ||
kaḥ krīḍati saroṣeṇa pañcavaktreṇa bhoginā |
vīkṣamāṇastatastaṃ vai vāyasaṃ samudaikṣata || 27 ||
nakhaissarudhiraistīkṣṇairmāmevābhimukhaṃ sthitam |
puttraḥ kila sa śakrasya vāyasaḥ patatāṃ varaḥ || 28 ||
dharāntaragataśśīghraṃ pavanasya gatau samaḥ |
tatastasminmahābāhuḥ kopasaṃvartitekṣaṇaḥ || 29 ||
vāyase kṛtavānkrūrāṃ matiṃ matimatāṃ varaḥ |
sa darbhaṃ saṃstarādgṛhya brāhmeṇāstreṇa yojayat || 30 ||
sa dīpta iva kālāgnirjajvālābhimukho dvijam |
sa taṃ pradīptaṃ cikṣepa darbhaṃ taṃ vāyasaṃ prati || 31 ||
tatastaṃ vāyasaṃ darbhassombare'nujagāma ha |
anusṛṣṭastadā kāko jagāma vividhāṃ gatim || 32 ||
lokakāma imaṃ lokaṃ sarvaṃ vai vicacāra ha |
sa pitrā ca parityaktassuraiśca samaharṣibhiḥ || 33 ||
trīnlokānsamparikramya tameva śaraṇaṃ gataḥ |
sa taṃ nipatitaṃ bhūmau śaraṇyaśśaraṇāgatam || 34 ||
vadhārhamapi kākutsthaḥ kṛpayā paryapālayat |
paridyūnaṃ viṣaṇṇaṃ ca sa tamāyāntamabravīt || 35 ||
moghaṃ kartuṃ na śakyaṃ tu brāhmamastraṃ taducyatām |
hinastu dakṣiṇākṣi tvacchara ityatha so'bravīt || 36 ||
tatastasyākṣi kākasya hinasti sma sa dakṣiṇam |
dattvā sa dakṣiṇaṃ netraṃ prāṇebhyaḥ parirakṣitaḥ || 37 ||
sa rāmāya namaskṛtya rājñe daśarathāya ca |
visṛṣṭastena vīreṇa pratipede svamālayam || 38 ||
matkṛte kākamātre tu brahmāstraṃ samudīritam |
kasmādyo māṃ harettvattaḥ kṣamase taṃ mahīpate || 39 ||
sa kuruṣva mahotsāhaḥ kṛpāṃ mayi nararṣabha |
tvayā nāthavatī nātha hyanāthā iva dṛśyate || 40 ||
ānṛśaṃsyaṃ paro dharmastavattta aiva mayā śrutaḥ |
jānāmi tvāṃ mahāvīryaṃ mahotsāhaṃ mahābalam || 41 ||
apārapāramakṣobhyaṃ gāmbhīryātsāgaropamam |
bhartāraṃ sasamudrāyā dharaṇyā vāsavopamam || 42 ||
evamastravidāṃ śreṣṭhassatyavānbalavānapi |
kimarthamastraṃ rakṣassu na yojayasi rāghava || 43 ||
na nāgā nā'pi gandharvā nāsurā na marudgaṇāḥ |
rāmasya samare vegaṃ śaktāḥ pratisamādhitum || 44 ||
tasya vīryavataḥ kaścidyadyasti mayi sambhramaḥ |
kimarthaṃ na śaraistīkṣṇaiḥ kṣayaṃ nayati rākṣasān || 45 ||
bhrāturādeśamādāya lakṣmaṇo vā parantapaḥ |
kasya hetorna māṃ vīraḥ paritrāti mahābalaḥ || 46 ||
yadi tau puruṣavyāghrau vāyvagnisamatejasau |
surāṇāmapi durdharṣau kimarthaṃ māmupekṣataḥ || 47 ||
mamaiva duṣkṛtaṃ kiñcinmahadasti na saṃśayaḥ |
samarthāvapi tau yanmāṃ nāvekṣete parantapau || 48 ||
vaidehyā vacanaṃ śrutvā karuṇaṃ sāśrubhāṣitam |
athābravīnmahātejā hanumānmārutātmajaḥ || 49 ||
tvacchokavimukho rāmo devi satyena te śape |
rāme duḥkhābhipanne ca lakṣmaṇaḥ paritapyate || 50 ||
kathañcidbhavatī dṛṣṭā na kālaḥ paridevitum |
imaṃ muhūrtaṃ duḥkhānāṃ drakṣyasyantamanindite || 51 ||
tāvubhau puruṣavyāghrau rājaputrau mahābalau |
tvaddarśanakṛtotsāhau laṅkāṃ bhasmīkariṣyataḥ || 52 ||
hattvā ca samare krūraṃ rāvaṇaṃ sahabāndhavam |
rāghavastvāṃ viśālākṣi neṣyati svāṃ purīṃ prati || 53 ||
brūhi yadrāghavo vācyo lakṣmaṇaśca mahābalaḥ |
sugrīvo vāpi tejasvī harayo'pi samāgatāḥ || 54 ||
ityuktavati tasmiṃstu sītā surasutopamā |
uvāca śokasantaptā hanumantaṃ plavaṅgamam || 55 ||
kausalyā lokabhartāraṃ suṣuve yaṃ manasvinī |
taṃ mamārthe sukhaṃ pṛccha śirasā cābhivādaya || 56 ||
srajaśca sarvaratnāni priyā yāśca varāṅganāḥ |
aiśvaryaṃ ca viśālāyāṃ pṛthivyāmapi durlabham || 57 ||
pitaraṃ mātaraṃ caiva sammānyābhiprasādya ca |
anupravrajito rāmaṃ sumitrā yena suprajāḥ || 58 ||
ānukūlyena dharmātmā tyaktvā sukhamanuttamam |
anugacchati kākutsthaṃ bhrātaraṃ pālayanvane || 59 ||
siṃhaskandho mahābāhurmanasvī priyadarśinaḥ |
pitṛvadvartate rāme mātṛvanmāṃ samācaran || 60 ||
hriyamāṇāṃ tadā vīro na tu māṃ veda lakṣmaṇaḥ |
vṛddhopasevī lakṣmīvān śakto na bahubhāṣitā || 61 ||
rājaputraḥ priyaḥ śreṣṭhaḥ sadṛśaḥ śvaśurasya me |
mamaḥ priyataro nityaṃ bhrātā rāmasya lakṣmaṇaḥ || 62 ||
niyukto dhuri yasyāṃ tu tāmudvahati vīryavān |
yaṃ dṛṣṭvā rāghavo naiva vṛttamāryamanusmaret || 63 ||
sa mamārthāya kuśalaṃ vaktavyo vacanānmama |
mṛdurnityaṃ śucirdakṣaḥ priyo rāmasya lakṣmaṇaḥ || 64 ||
yathā hi vānaraśreṣṭha duḥkhakṣayakaro bhavet |
tvamasminkāryaniryoge pramāṇaṃ harisattamaḥ || 65 ||
rāghavastvatsamārambhānmayi yatnaparo bhavet |
idaṃ brūyāśca me nāthaṃ śūraṃ rāmaṃ punaḥ punaḥ || 66 ||
jīvitaṃ dhārayiṣyāmi māsaṃ daśarathātmaja |
ūrdhvaṃ māsānna jīveyaṃ satyenāhaṃ bravīmi te || 67 ||
rāvaṇenoparuddhāṃ māṃ nikṛtya pāpakarmaṇā |
trātumarhasi vīra tvaṃ pātālādiva kauśikīm || 68 ||
tato vastragataṃ muktvā divyaṃ cūḍāmaṇiṃ śubham |
pradeyo rāghavāyeti sītā hanumate dadau || 69 ||
pratigṛhya tato vīro maṇiratnamanuttamam |
aṅgulyā yojayāmāsa na hyasya prābhavadbhujaḥ || 70 ||
maṇiratnaṃ kapivaraḥ pratigṛhyābhivādya ca |
sītāṃ pradakṣiṇaṃ kṛtvā praṇataḥ pārvśataḥ sthitaḥ || 71 ||
harṣeṇa mahatā yuktaḥ sītādarśanajena saḥ |
hṛdayena gato rāmaṃ śarīreṇa tu viṣṭhitaḥ || 72 ||
maṇivaramupagṛhya taṃ mahārhaṃ janakanṛpātmajayā dhṛtaṃ prabhāvāt |
giririva pavanāvadhūtamuktaḥ sukhitamanāḥ pratisaṅkramaṃ prapede || 73 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe aṣṭatriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ अष्टत्रिंशस्सर्गः ।
ततस्स कपिशार्दूलस्तेन वाक्येन तोषितः ।
सीतामुवाच तच्छृत्वा वाक्यं वाक्यविशारदः ॥ 1 ॥
युक्तरूपं त्वया देवि भाषितं शुभदर्शने ।
सदृशं स्त्रीस्वभावस्य साध्वीनां विनयस्य च ॥ 2 ॥
स्त्रीत्वं न तु समर्थं हि सागरं व्यतिवर्तितुम् ।
मामधिष्ठाय विस्तीर्णं शतयोजनमायतम् ॥ 3 ॥
द्वितीयं कारणं यच्च ब्रवीषि विनयान्विते ।
रामादन्यस्य नार्हामि संस्पर्शमिति जानकि ॥ 4 ॥
एतत्ते सदृशं देवि पत्न्यास्तस्य महात्मनः ।
का ह्यन्या त्वामृते देवि ब्रूयाद्वचनमीदृशम् ॥ 5 ॥
श्रोष्यते चैव काकुत्स्थः सर्वं निरवशेषतः ।
चेष्टितं यत्त्वया देवि भाषितं मम चाग्रतः ॥ 6 ॥
कारणैर्बहुभिर्देवि रामप्रियचिकीर्षया ।
स्नेहप्रस्कन्नमनसा मयैतत्समुदीरितम् ॥ 7 ॥
लङ्काया दुष्प्रवेशत्वाद्दुस्तरत्वान्महोदधेः ।
सामर्थ्यादात्मनश्चैव मयैतत्समुदीरितम् ॥ 8 ॥
इच्छामि त्वां समानेतुमद्यैव रघुबन्धुना ।
गुरुस्नेहेन भक्त्या च नान्यथैतदुदाहृतम् ॥ 9 ॥
यदि नोत्सहसे यातुं मया सार्थमनिन्दिते ।
अभिज्ञानं प्रयच्छ त्वं जानीयाद्राघवो हि यत् ॥ 10 ॥
एवमुक्ता हनुमता सीता सुरसुतोपमा ।
उवाच वचनं मन्दं बाष्पप्रग्रथिताक्षरम् ॥ 11 ॥
इदं श्रेष्ठमभिज्ञानं ब्रूयास्त्वं तु मम प्रियम् ।
शैलस्य चित्रकूटस्य पादे पूर्वोत्तरे पुरा ॥ 12 ॥
तापसाश्रमवासिन्याः प्राज्यमूलफलोदके ।
तस्मिन्सिद्धाश्रमे देशे मन्दाकिन्या विदूरतः ॥ 13 ॥
तस्योपवनषण्डेषु नानापुष्पसुगन्धिषु ।
विहृत्य सलिले क्लिन्ना ममाङ्के समुपाविशमः ॥ 14 ॥
ततो मांससमायुक्तो वायसः पर्यतुण्डयत् ।
तमहं लोष्टमुद्यम्य वारयामिस्म वायसम् ॥ 15 ॥
दारयन्स च मां काकस्तत्त्रैव परिलीयते ।
न चाप्युपारमन्मांसाद्भक्षार्थि बलिभोजनः ॥ 16 ॥
उत्कर्षन्त्यां च रशनां क्रुद्धायां मयि पक्षिणि ।
स्रस्यमाने च वसने ततो दृष्टा त्वया ह्यहम् ॥ 17 ॥
त्वयाऽपहसिता चाहं क्रुद्धा संलज्जिता तदा ।
भक्षगृध्नेन काकेन दारिता त्वामुपागता ॥ 18 ॥
आसीनस्य च ते श्रान्ता पुनरुत्सङ्गमाविशम् ।
क्रुध्यन्ती च प्रहृष्टेन त्वयाऽहं परिसान्त्विता ॥ 19 ॥
बाष्पपूर्णमुखी मन्दं चक्षुषी परिमार्जती ।
लक्षिताऽहं त्वया नाथ वायसेन प्रकोपिता ॥ 20 ॥
परिश्रमात्प्रसुप्ता च राघवाङ्केऽप्यहं चिरम् ।
पर्यायेण प्रसुप्तश्च ममाङ्के भरताग्रजः ॥ 21 ॥
स तत्र पुनरेवाथ वायसस्समुपागमत् ।
ततस्सुप्तप्रबुद्धां मां रामस्याङ्कात्समुत्थिताम् ॥ 22 ॥
वायसस्सहसागम्य विददार स्तनान्तरे ।
पुनः पुनरथोत्पत्य विददार स मां भृशम् ॥ 23 ॥
ततस्समुक्षितो रामो मुक्तैश्शोणितबिन्दुभिः ।
वायसेन ततस्तेन बलवत्क्लिश्यमानया ॥ 24 ॥
स मया बोधितश्श्रीमान्सुखसुप्तः परन्तपः ।
स मां दृष्ट्वा महाबाहुर्वितुन्नां स्तनयोस्तदा ॥ 25 ॥
आशीविष इव क्रुद्धश्वसन्वाक्यमभाषत ।
केन ते नागनासोरु विक्षतं वै स्तनान्तरम् ॥ 26 ॥
कः क्रीडति सरोषेण पञ्चवक्त्रेण भोगिना ।
वीक्षमाणस्ततस्तं वै वायसं समुदैक्षत ॥ 27 ॥
नखैस्सरुधिरैस्तीक्ष्णैर्मामेवाभिमुखं स्थितम् ।
पुत्त्रः किल स शक्रस्य वायसः पततां वरः ॥ 28 ॥
धरान्तरगतश्शीघ्रं पवनस्य गतौ समः ।
ततस्तस्मिन्महाबाहुः कोपसंवर्तितेक्षणः ॥ 29 ॥
वायसे कृतवान्क्रूरां मतिं मतिमतां वरः ।
स दर्भं संस्तराद्गृह्य ब्राह्मेणास्त्रेण योजयत् ॥ 30 ॥
स दीप्त इव कालाग्निर्जज्वालाभिमुखो द्विजम् ।
स तं प्रदीप्तं चिक्षेप दर्भं तं वायसं प्रति ॥ 31 ॥
ततस्तं वायसं दर्भस्सोम्बरेऽनुजगाम ह ।
अनुसृष्टस्तदा काको जगाम विविधां गतिम् ॥ 32 ॥
लोककाम इमं लोकं सर्वं वै विचचार ह ।
स पित्रा च परित्यक्तस्सुरैश्च समहर्षिभिः ॥ 33 ॥
त्रीन्लोकान्सम्परिक्रम्य तमेव शरणं गतः ।
स तं निपतितं भूमौ शरण्यश्शरणागतम् ॥ 34 ॥
वधार्हमपि काकुत्स्थः कृपया पर्यपालयत् ।
परिद्यूनं विषण्णं च स तमायान्तमब्रवीत् ॥ 35 ॥
मोघं कर्तुं न शक्यं तु ब्राह्ममस्त्रं तदुच्यताम् ।
हिनस्तु दक्षिणाक्षि त्वच्छर इत्यथ सोऽब्रवीत् ॥ 36 ॥
ततस्तस्याक्षि काकस्य हिनस्ति स्म स दक्षिणम् ।
दत्त्वा स दक्षिणं नेत्रं प्राणेभ्यः परिरक्षितः ॥ 37 ॥
स रामाय नमस्कृत्य राज्ञे दशरथाय च ।
विसृष्टस्तेन वीरेण प्रतिपेदे स्वमालयम् ॥ 38 ॥
मत्कृते काकमात्रे तु ब्रह्मास्त्रं समुदीरितम् ।
कस्माद्यो मां हरेत्त्वत्तः क्षमसे तं महीपते ॥ 39 ॥
स कुरुष्व महोत्साहः कृपां मयि नरर्षभ ।
त्वया नाथवती नाथ ह्यनाथा इव दृश्यते ॥ 40 ॥
आनृशंस्यं परो धर्मस्तवत्त्त ऐव मया श्रुतः ।
जानामि त्वां महावीर्यं महोत्साहं महाबलम् ॥ 41 ॥
अपारपारमक्षोभ्यं गाम्भीर्यात्सागरोपमम् ।
भर्तारं ससमुद्राया धरण्या वासवोपमम् ॥ 42 ॥
एवमस्त्रविदां श्रेष्ठस्सत्यवान्बलवानपि ।
किमर्थमस्त्रं रक्षस्सु न योजयसि राघव ॥ 43 ॥
न नागा नाऽपि गन्धर्वा नासुरा न मरुद्गणाः ।
रामस्य समरे वेगं शक्ताः प्रतिसमाधितुम् ॥ 44 ॥
तस्य वीर्यवतः कश्चिद्यद्यस्ति मयि सम्भ्रमः ।
किमर्थं न शरैस्तीक्ष्णैः क्षयं नयति राक्षसान् ॥ 45 ॥
भ्रातुरादेशमादाय लक्ष्मणो वा परन्तपः ।
कस्य हेतोर्न मां वीरः परित्राति महाबलः ॥ 46 ॥
यदि तौ पुरुषव्याघ्रौ वाय्वग्निसमतेजसौ ।
सुराणामपि दुर्धर्षौ किमर्थं मामुपेक्षतः ॥ 47 ॥
ममैव दुष्कृतं किञ्चिन्महदस्ति न संशयः ।
समर्थावपि तौ यन्मां नावेक्षेते परन्तपौ ॥ 48 ॥
वैदेह्या वचनं श्रुत्वा करुणं साश्रुभाषितम् ।
अथाब्रवीन्महातेजा हनुमान्मारुतात्मजः ॥ 49 ॥
त्वच्छोकविमुखो रामो देवि सत्येन ते शपे ।
रामे दुःखाभिपन्ने च लक्ष्मणः परितप्यते ॥ 50 ॥
कथञ्चिद्भवती दृष्टा न कालः परिदेवितुम् ।
इमं मुहूर्तं दुःखानां द्रक्ष्यस्यन्तमनिन्दिते ॥ 51 ॥
तावुभौ पुरुषव्याघ्रौ राजपुत्रौ महाबलौ ।
त्वद्दर्शनकृतोत्साहौ लङ्कां भस्मीकरिष्यतः ॥ 52 ॥
हत्त्वा च समरे क्रूरं रावणं सहबान्धवम् ।
राघवस्त्वां विशालाक्षि नेष्यति स्वां पुरीं प्रति ॥ 53 ॥
ब्रूहि यद्राघवो वाच्यो लक्ष्मणश्च महाबलः ।
सुग्रीवो वापि तेजस्वी हरयोऽपि समागताः ॥ 54 ॥
इत्युक्तवति तस्मिंस्तु सीता सुरसुतोपमा ।
उवाच शोकसन्तप्ता हनुमन्तं प्लवङ्गमम् ॥ 55 ॥
कौसल्या लोकभर्तारं सुषुवे यं मनस्विनी ।
तं ममार्थे सुखं पृच्छ शिरसा चाभिवादय ॥ 56 ॥
स्रजश्च सर्वरत्नानि प्रिया याश्च वराङ्गनाः ।
ऐश्वर्यं च विशालायां पृथिव्यामपि दुर्लभम् ॥ 57 ॥
पितरं मातरं चैव सम्मान्याभिप्रसाद्य च ।
अनुप्रव्रजितो रामं सुमित्रा येन सुप्रजाः ॥ 58 ॥
आनुकूल्येन धर्मात्मा त्यक्त्वा सुखमनुत्तमम् ।
अनुगच्छति काकुत्स्थं भ्रातरं पालयन्वने ॥ 59 ॥
सिंहस्कन्धो महाबाहुर्मनस्वी प्रियदर्शिनः ।
पितृवद्वर्तते रामे मातृवन्मां समाचरन् ॥ 60 ॥
ह्रियमाणां तदा वीरो न तु मां वेद लक्ष्मणः ।
वृद्धोपसेवी लक्ष्मीवान् शक्तो न बहुभाषिता ॥ 61 ॥
राजपुत्रः प्रियः श्रेष्ठः सदृशः श्वशुरस्य मे ।
ममः प्रियतरो नित्यं भ्राता रामस्य लक्ष्मणः ॥ 62 ॥
नियुक्तो धुरि यस्यां तु तामुद्वहति वीर्यवान् ।
यं दृष्ट्वा राघवो नैव वृत्तमार्यमनुस्मरेत् ॥ 63 ॥
स ममार्थाय कुशलं वक्तव्यो वचनान्मम ।
मृदुर्नित्यं शुचिर्दक्षः प्रियो रामस्य लक्ष्मणः ॥ 64 ॥
यथा हि वानरश्रेष्ठ दुःखक्षयकरो भवेत् ।
त्वमस्मिन्कार्यनिर्योगे प्रमाणं हरिसत्तमः ॥ 65 ॥
राघवस्त्वत्समारम्भान्मयि यत्नपरो भवेत् ।
इदं ब्रूयाश्च मे नाथं शूरं रामं पुनः पुनः ॥ 66 ॥
जीवितं धारयिष्यामि मासं दशरथात्मज ।
ऊर्ध्वं मासान्न जीवेयं सत्येनाहं ब्रवीमि ते ॥ 67 ॥
रावणेनोपरुद्धां मां निकृत्य पापकर्मणा ।
त्रातुमर्हसि वीर त्वं पातालादिव कौशिकीम् ॥ 68 ॥
ततो वस्त्रगतं मुक्त्वा दिव्यं चूडामणिं शुभम् ।
प्रदेयो राघवायेति सीता हनुमते ददौ ॥ 69 ॥
प्रतिगृह्य ततो वीरो मणिरत्नमनुत्तमम् ।
अङ्गुल्या योजयामास न ह्यस्य प्राभवद्भुजः ॥ 70 ॥
मणिरत्नं कपिवरः प्रतिगृह्याभिवाद्य च ।
सीतां प्रदक्षिणं कृत्वा प्रणतः पार्व्शतः स्थितः ॥ 71 ॥
हर्षेण महता युक्तः सीतादर्शनजेन सः ।
हृदयेन गतो रामं शरीरेण तु विष्ठितः ॥ 72 ॥
मणिवरमुपगृह्य तं महार्हं जनकनृपात्मजया धृतं प्रभावात् ।
गिरिरिव पवनावधूतमुक्तः सुखितमनाः प्रतिसङ्क्रमं प्रपेदे ॥ 73 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे अष्टत्रिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha aṣṭatriṃśassargaḥ |
tatassa kapiśārdūlastena vākyena toṣitaḥ |
sītāmuvāca tacchṛtvā vākyaṃ vākyaviśāradaḥ || 1 ||
yuktarūpaṃ tvayā devi bhāṣitaṃ śubhadarśane |
sadṛśaṃ strīsvabhāvasya sādhvīnāṃ vinayasya ca || 2 ||
strītvaṃ na tu samarthaṃ hi sāgaraṃ vyativartitum |
māmadhiṣṭhāya vistīrṇaṃ śatayojanamāyatam || 3 ||
dvitīyaṃ kāraṇaṃ yacca bravīṣi vinayānvite |
rāmādanyasya nārhāmi saṃsparśamiti jānaki || 4 ||
etatte sadṛśaṃ devi patnyāstasya mahātmanaḥ |
kā hyanyā tvāmṛte devi brūyādvacanamīdṛśam || 5 ||
śroṣyate caiva kākutsthaḥ sarvaṃ niravaśeṣataḥ |
ceṣṭitaṃ yattvayā devi bhāṣitaṃ mama cāgrataḥ || 6 ||
kāraṇairbahubhirdevi rāmapriyacikīrṣayā |
snehapraskannamanasā mayaitatsamudīritam || 7 ||
laṅkāyā duṣpraveśatvāddustaratvānmahodadheḥ |
sāmarthyādātmanaścaiva mayaitatsamudīritam || 8 ||
icchāmi tvāṃ samānetumadyaiva raghubandhunā |
gurusnehena bhaktyā ca nānyathaitadudāhṛtam || 9 ||
yadi notsahase yātuṃ mayā sārthamanindite |
abhijñānaṃ prayaccha tvaṃ jānīyādrāghavo hi yat || 10 ||
evamuktā hanumatā sītā surasutopamā |
uvāca vacanaṃ mandaṃ bāṣpapragrathitākṣaram || 11 ||
idaṃ śreṣṭhamabhijñānaṃ brūyāstvaṃ tu mama priyam |
śailasya citrakūṭasya pāde pūrvottare purā || 12 ||
tāpasāśramavāsinyāḥ prājyamūlaphalodake |
tasminsiddhāśrame deśe mandākinyā vidūrataḥ || 13 ||
tasyopavanaṣaṇḍeṣu nānāpuṣpasugandhiṣu |
vihṛtya salile klinnā mamāṅke samupāviśamaḥ || 14 ||
tato māṃsasamāyukto vāyasaḥ paryatuṇḍayat |
tamahaṃ loṣṭamudyamya vārayāmisma vāyasam || 15 ||
dārayansa ca māṃ kākastattraiva parilīyate |
na cāpyupāramanmāṃsādbhakṣārthi balibhojanaḥ || 16 ||
utkarṣantyāṃ ca raśanāṃ kruddhāyāṃ mayi pakṣiṇi |
srasyamāne ca vasane tato dṛṣṭā tvayā hyaham || 17 ||
tvayā'pahasitā cāhaṃ kruddhā saṃlajjitā tadā |
bhakṣagṛdhnena kākena dāritā tvāmupāgatā || 18 ||
āsīnasya ca te śrāntā punarutsaṅgamāviśam |
krudhyantī ca prahṛṣṭena tvayā'haṃ parisāntvitā || 19 ||
bāṣpapūrṇamukhī mandaṃ cakṣuṣī parimārjatī |
lakṣitā'haṃ tvayā nātha vāyasena prakopitā || 20 ||
pariśramātprasuptā ca rāghavāṅke'pyahaṃ ciram |
paryāyeṇa prasuptaśca mamāṅke bharatāgrajaḥ || 21 ||
sa tatra punarevātha vāyasassamupāgamat |
tatassuptaprabuddhāṃ māṃ rāmasyāṅkātsamutthitām || 22 ||
vāyasassahasāgamya vidadāra stanāntare |
punaḥ punarathotpatya vidadāra sa māṃ bhṛśam || 23 ||
tatassamukṣito rāmo muktaiśśoṇitabindubhiḥ |
vāyasena tatastena balavatkliśyamānayā || 24 ||
sa mayā bodhitaśśrīmānsukhasuptaḥ parantapaḥ |
sa māṃ dṛṣṭvā mahābāhurvitunnāṃ stanayostadā || 25 ||
āśīviṣa iva kruddhaśvasanvākyamabhāṣata |
kena te nāganāsoru vikṣataṃ vai stanāntaram || 26 ||
kaḥ krīḍati saroṣeṇa pañcavaktreṇa bhoginā |
vīkṣamāṇastatastaṃ vai vāyasaṃ samudaikṣata || 27 ||
nakhaissarudhiraistīkṣṇairmāmevābhimukhaṃ sthitam |
puttraḥ kila sa śakrasya vāyasaḥ patatāṃ varaḥ || 28 ||
dharāntaragataśśīghraṃ pavanasya gatau samaḥ |
tatastasminmahābāhuḥ kopasaṃvartitekṣaṇaḥ || 29 ||
vāyase kṛtavānkrūrāṃ matiṃ matimatāṃ varaḥ |
sa darbhaṃ saṃstarādgṛhya brāhmeṇāstreṇa yojayat || 30 ||
sa dīpta iva kālāgnirjajvālābhimukho dvijam |
sa taṃ pradīptaṃ cikṣepa darbhaṃ taṃ vāyasaṃ prati || 31 ||
tatastaṃ vāyasaṃ darbhassombare'nujagāma ha |
anusṛṣṭastadā kāko jagāma vividhāṃ gatim || 32 ||
lokakāma imaṃ lokaṃ sarvaṃ vai vicacāra ha |
sa pitrā ca parityaktassuraiśca samaharṣibhiḥ || 33 ||
trīnlokānsamparikramya tameva śaraṇaṃ gataḥ |
sa taṃ nipatitaṃ bhūmau śaraṇyaśśaraṇāgatam || 34 ||
vadhārhamapi kākutsthaḥ kṛpayā paryapālayat |
paridyūnaṃ viṣaṇṇaṃ ca sa tamāyāntamabravīt || 35 ||
moghaṃ kartuṃ na śakyaṃ tu brāhmamastraṃ taducyatām |
hinastu dakṣiṇākṣi tvacchara ityatha so'bravīt || 36 ||
tatastasyākṣi kākasya hinasti sma sa dakṣiṇam |
dattvā sa dakṣiṇaṃ netraṃ prāṇebhyaḥ parirakṣitaḥ || 37 ||
sa rāmāya namaskṛtya rājñe daśarathāya ca |
visṛṣṭastena vīreṇa pratipede svamālayam || 38 ||
matkṛte kākamātre tu brahmāstraṃ samudīritam |
kasmādyo māṃ harettvattaḥ kṣamase taṃ mahīpate || 39 ||
sa kuruṣva mahotsāhaḥ kṛpāṃ mayi nararṣabha |
tvayā nāthavatī nātha hyanāthā iva dṛśyate || 40 ||
ānṛśaṃsyaṃ paro dharmastavattta aiva mayā śrutaḥ |
jānāmi tvāṃ mahāvīryaṃ mahotsāhaṃ mahābalam || 41 ||
apārapāramakṣobhyaṃ gāmbhīryātsāgaropamam |
bhartāraṃ sasamudrāyā dharaṇyā vāsavopamam || 42 ||
evamastravidāṃ śreṣṭhassatyavānbalavānapi |
kimarthamastraṃ rakṣassu na yojayasi rāghava || 43 ||
na nāgā nā'pi gandharvā nāsurā na marudgaṇāḥ |
rāmasya samare vegaṃ śaktāḥ pratisamādhitum || 44 ||
tasya vīryavataḥ kaścidyadyasti mayi sambhramaḥ |
kimarthaṃ na śaraistīkṣṇaiḥ kṣayaṃ nayati rākṣasān || 45 ||
bhrāturādeśamādāya lakṣmaṇo vā parantapaḥ |
kasya hetorna māṃ vīraḥ paritrāti mahābalaḥ || 46 ||
yadi tau puruṣavyāghrau vāyvagnisamatejasau |
surāṇāmapi durdharṣau kimarthaṃ māmupekṣataḥ || 47 ||
mamaiva duṣkṛtaṃ kiñcinmahadasti na saṃśayaḥ |
samarthāvapi tau yanmāṃ nāvekṣete parantapau || 48 ||
vaidehyā vacanaṃ śrutvā karuṇaṃ sāśrubhāṣitam |
athābravīnmahātejā hanumānmārutātmajaḥ || 49 ||
tvacchokavimukho rāmo devi satyena te śape |
rāme duḥkhābhipanne ca lakṣmaṇaḥ paritapyate || 50 ||
kathañcidbhavatī dṛṣṭā na kālaḥ paridevitum |
imaṃ muhūrtaṃ duḥkhānāṃ drakṣyasyantamanindite || 51 ||
tāvubhau puruṣavyāghrau rājaputrau mahābalau |
tvaddarśanakṛtotsāhau laṅkāṃ bhasmīkariṣyataḥ || 52 ||
hattvā ca samare krūraṃ rāvaṇaṃ sahabāndhavam |
rāghavastvāṃ viśālākṣi neṣyati svāṃ purīṃ prati || 53 ||
brūhi yadrāghavo vācyo lakṣmaṇaśca mahābalaḥ |
sugrīvo vāpi tejasvī harayo'pi samāgatāḥ || 54 ||
ityuktavati tasmiṃstu sītā surasutopamā |
uvāca śokasantaptā hanumantaṃ plavaṅgamam || 55 ||
kausalyā lokabhartāraṃ suṣuve yaṃ manasvinī |
taṃ mamārthe sukhaṃ pṛccha śirasā cābhivādaya || 56 ||
srajaśca sarvaratnāni priyā yāśca varāṅganāḥ |
aiśvaryaṃ ca viśālāyāṃ pṛthivyāmapi durlabham || 57 ||
pitaraṃ mātaraṃ caiva sammānyābhiprasādya ca |
anupravrajito rāmaṃ sumitrā yena suprajāḥ || 58 ||
ānukūlyena dharmātmā tyaktvā sukhamanuttamam |
anugacchati kākutsthaṃ bhrātaraṃ pālayanvane || 59 ||
siṃhaskandho mahābāhurmanasvī priyadarśinaḥ |
pitṛvadvartate rāme mātṛvanmāṃ samācaran || 60 ||
hriyamāṇāṃ tadā vīro na tu māṃ veda lakṣmaṇaḥ |
vṛddhopasevī lakṣmīvān śakto na bahubhāṣitā || 61 ||
rājaputraḥ priyaḥ śreṣṭhaḥ sadṛśaḥ śvaśurasya me |
mamaḥ priyataro nityaṃ bhrātā rāmasya lakṣmaṇaḥ || 62 ||
niyukto dhuri yasyāṃ tu tāmudvahati vīryavān |
yaṃ dṛṣṭvā rāghavo naiva vṛttamāryamanusmaret || 63 ||
sa mamārthāya kuśalaṃ vaktavyo vacanānmama |
mṛdurnityaṃ śucirdakṣaḥ priyo rāmasya lakṣmaṇaḥ || 64 ||
yathā hi vānaraśreṣṭha duḥkhakṣayakaro bhavet |
tvamasminkāryaniryoge pramāṇaṃ harisattamaḥ || 65 ||
rāghavastvatsamārambhānmayi yatnaparo bhavet |
idaṃ brūyāśca me nāthaṃ śūraṃ rāmaṃ punaḥ punaḥ || 66 ||
jīvitaṃ dhārayiṣyāmi māsaṃ daśarathātmaja |
ūrdhvaṃ māsānna jīveyaṃ satyenāhaṃ bravīmi te || 67 ||
rāvaṇenoparuddhāṃ māṃ nikṛtya pāpakarmaṇā |
trātumarhasi vīra tvaṃ pātālādiva kauśikīm || 68 ||
tato vastragataṃ muktvā divyaṃ cūḍāmaṇiṃ śubham |
pradeyo rāghavāyeti sītā hanumate dadau || 69 ||
pratigṛhya tato vīro maṇiratnamanuttamam |
aṅgulyā yojayāmāsa na hyasya prābhavadbhujaḥ || 70 ||
maṇiratnaṃ kapivaraḥ pratigṛhyābhivādya ca |
sītāṃ pradakṣiṇaṃ kṛtvā praṇataḥ pārvśataḥ sthitaḥ || 71 ||
harṣeṇa mahatā yuktaḥ sītādarśanajena saḥ |
hṛdayena gato rāmaṃ śarīreṇa tu viṣṭhitaḥ || 72 ||
maṇivaramupagṛhya taṃ mahārhaṃ janakanṛpātmajayā dhṛtaṃ prabhāvāt |
giririva pavanāvadhūtamuktaḥ sukhitamanāḥ pratisaṅkramaṃ prapede || 73 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe aṣṭatriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.