𑌅𑌸𑍍𑌯 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌰𑌾𑌮𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌨𑌾𑌮𑌸𑍍𑌤𑍋𑌤𑍍𑌰 𑌮𑌹𑌾𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯, 𑌭𑌗𑌵𑌾𑌨𑍍 𑌈𑌶𑍍𑌵𑌰 𑌋𑌷𑌿𑌃, 𑌅𑌨𑍁𑌷𑍍𑌟𑍁𑌪𑍍𑌛𑌨𑍍𑌦𑌃, 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌰𑌾𑌮𑌃 𑌪𑌰𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾, 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌾𑌨𑍍𑌮𑌹𑌾𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁𑌰𑌿𑌤𑌿 𑌬𑍀𑌜𑌂, 𑌗𑍁𑌣𑌭𑍃𑌨𑍍𑌨𑌿𑌰𑍍𑌗𑍁𑌣𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌨𑌿𑌤𑌿 𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌃, 𑌸𑌂𑌸𑌾𑌰𑌤𑌾𑌰𑌕𑍋 𑌰𑌾𑌮 𑌇𑌤𑌿 𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌃, 𑌸𑌚𑍍𑌚𑌿𑌦𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌵𑌿𑌗𑍍𑌰𑌹 𑌇𑌤𑌿 𑌕𑍀𑌲𑌕𑌂, 𑌅𑌕𑍍𑌷𑌯𑌃 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑌃 𑌸𑌾𑌕𑍍𑌷𑍀𑌤𑌿 𑌕𑌵𑌚𑌂, 𑌅𑌜𑍇𑌯𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌭𑍂𑌤𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌇𑌤𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌂, 𑌰𑌾𑌜𑍀𑌵𑌲𑍋𑌚𑌨𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌾𑌨𑌿𑌤𑌿 𑌧𑍍𑌯𑌾𑌨𑌂 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌰𑌾𑌮𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑍍𑌯𑌰𑍍𑌥𑍇 𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌨𑌾𑌮𑌜𑌪𑍇 𑌵𑌿𑌨𑌿𑌯𑍋𑌗𑌃 ।
𑌧𑍍𑌯𑌾𑌨𑌂
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌰𑌾𑌘𑌵𑌂 𑌦𑌶𑌰𑌥𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑌮𑌪𑍍𑌰𑌮𑍇𑌯𑌂
𑌸𑍀𑌤𑌾𑌪𑌤𑌿𑌂 𑌰𑌘𑍁𑌕𑍁𑌲𑌾𑌨𑍍𑌵𑌯𑌰𑌤𑍍𑌨𑌦𑍀𑌪𑌮𑍍 ।
𑌆𑌜𑌾𑌨𑍁𑌬𑌾𑌹𑍁𑌮𑌰𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦𑌦𑌲𑌾𑌯𑌤𑌾𑌕𑍍𑌷𑌂
𑌰𑌾𑌮𑌂 𑌨𑌿𑌶𑌾𑌚𑌰𑌵𑌿𑌨𑌾𑌶𑌕𑌰𑌂 𑌨𑌮𑌾𑌮𑌿 ॥
𑌨𑍀𑌲𑌾𑌂 𑌭𑍁𑌜𑌶𑍍𑌯𑌾𑌮𑌲 𑌕𑍋𑌮𑌲𑌾𑌙𑍍𑌗𑌂
𑌸𑍀𑌤𑌾 𑌸𑌮𑌾𑌰𑍋𑌪𑌿𑌤 𑌵𑌾𑌮𑌭𑌾𑌗𑌮𑍍 ।
𑌪𑌾𑌣𑍗 𑌮𑌹𑌾𑌸𑌾𑌯𑌕 𑌚𑌾𑌰𑍁 𑌚𑌾𑌪𑌂
𑌨𑌮𑌾𑌮𑌿 𑌰𑌾𑌮𑌂 𑌰𑌘𑍁𑌵𑌂𑌶𑌨𑌾𑌥𑌮𑍍 ॥
𑌲𑍋𑌕𑌾𑌭𑌿𑌰𑌾𑌮𑌂 𑌰𑌣𑌰𑌙𑍍𑌗𑌧𑍀𑌰𑌂
𑌰𑌾𑌜𑍀𑌵𑌨𑍇𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌰𑌘𑍁𑌵𑌂𑌶𑌨𑌾𑌥𑌮𑍍 ।
𑌕𑌾𑌰𑍁𑌣𑍍𑌯𑌰𑍂𑌪𑌂 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌕𑌰𑌂 𑌤𑌂
𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌰𑌾𑌮𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌂 𑌶𑌰𑌣𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌪𑌦𑍍𑌯𑍇 ॥
𑌧𑍍𑌯𑌾𑌯𑍇𑌦𑌾𑌜𑌾𑌨𑍁𑌬𑌾𑌹𑍁𑌂 𑌧𑍃𑌤𑌶𑌰𑌧𑌨𑍁𑌷𑌂 𑌬𑌦𑍍𑌧𑌪𑌦𑍍𑌮𑌾𑌸𑌨𑌸𑍍𑌥𑌂
𑌪𑍀𑌤𑌂 𑌵𑌾𑌸𑍋 𑌵𑌸𑌾𑌨𑌂 𑌨𑌵𑌕𑌲𑌦𑌲𑌸𑍍𑌪𑌰𑍍𑌧𑌿𑌨𑍇𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌸𑌨𑍍𑌨𑌮𑍍 ।
𑌵𑌾𑌮𑌾𑌙𑍍𑌕𑌾𑌰𑍂𑌢𑌸𑍀𑌤𑌾𑌮𑍁𑌖𑌕𑌮𑌲𑌮𑌿𑌲𑌲𑍋𑌚𑌨𑌂 𑌨𑍀𑌰𑌦𑌾𑌭𑌂
𑌨𑌾𑌨𑌾𑌲𑌙𑍍𑌕𑌾𑌰𑌦𑍀𑌪𑍍𑌤𑌂 𑌦𑌧𑌤𑌮𑍁𑌰𑍁𑌜𑌟𑌾𑌮𑌣𑍍𑌡𑌲𑌂 𑌰𑌾𑌮𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌮𑍍 ॥
𑌨𑍀𑌲𑌾𑌮𑍍𑌭𑍋𑌦𑌰𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌮𑌨𑍁𑌷𑌂 𑌵𑍀𑌰𑌾𑌸𑌨𑌾𑌧𑍍𑌯𑌾𑌸𑌿𑌨𑌂
𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑌾𑌂 𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌮𑌯𑍀𑌂 𑌦𑌧𑌾𑌨𑌮𑌪𑌰𑌂 𑌹𑌸𑍍𑌤𑌾𑌮𑍍𑌬𑍁𑌜𑌂 𑌜𑌾𑌨𑍁𑌨𑌿 ।
𑌸𑍀𑌤𑌾𑌂 𑌪𑌾𑌰𑍍𑌶𑍍𑌵𑌗𑌤𑌾𑌂 𑌸𑌰𑍋𑌰𑍁𑌹𑌕𑌰𑌾𑌂 𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑍁𑌨𑍍𑌨𑌿𑌭𑌾𑌂 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌂
𑌪𑌶𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑍀𑌂 𑌮𑍁𑌕𑍁𑌟𑌾𑌙𑍍𑌗𑌦𑌾𑌦𑌿 𑌵𑌿𑌵𑌿𑌧 𑌕𑌲𑍍𑌪𑍋𑌜𑍍𑌜𑍍𑌵𑌲𑌾𑌙𑍍𑌗𑌂 𑌭𑌜𑍇 ॥
𑌸𑍍𑌤𑍋𑌤𑍍𑌰𑌂
𑌰𑌾𑌜𑍀𑌵𑌲𑍋𑌚𑌨𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌾𑌨𑍍 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌰𑌾𑌮𑍋 𑌰𑌘𑍁𑌪𑍁𑌙𑍍𑌗𑌵𑌃 ।
𑌰𑌾𑌮𑌭𑌦𑍍𑌰𑌃 𑌸𑌦𑌾𑌚𑌾𑌰𑍋 𑌰𑌾𑌜𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑍋 𑌜𑌾𑌨𑌕𑍀𑌪𑌤𑌿𑌃 ॥ 1 ॥
𑌅𑌗𑍍𑌰𑌗𑌣𑍍𑌯𑍋 𑌵𑌰𑍇𑌣𑍍𑌯𑌶𑍍𑌚 𑌵𑌰𑌦𑌃 𑌪𑌰𑌮𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌃 ।
𑌜𑌨𑌾𑌰𑍍𑌦𑌨𑍋 𑌜𑌿𑌤𑌾𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌃 𑌪𑌰𑌾𑌰𑍍𑌥𑍈𑌕𑌪𑍍𑌰𑌯𑍋𑌜𑌨𑌃 ॥ 2 ॥
𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌾𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑍋 𑌦𑌾𑌨𑍍𑌤𑌃 𑌶𑌤𑍍𑌰𑍁𑌜𑌿𑌚𑍍𑌛𑌤𑍍𑌰𑍁𑌤𑌾𑌪𑌨𑌃 ।
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌜𑍍𑌞𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌦𑍇𑌵𑌾𑌦𑌿𑌃 𑌶𑌰𑌣𑍍𑌯𑍋 𑌵𑌾𑌲𑌿𑌮𑌰𑍍𑌦𑌨𑌃 ॥ 3 ॥
𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌭𑌾𑌵𑍍𑌯𑍋𑌽𑌪𑌰𑌿𑌚𑍍𑌛𑍇𑌦𑍍𑌯𑍋 𑌵𑌾𑌗𑍍𑌮𑍀 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌵𑍍𑌰𑌤𑌃 𑌶𑍁𑌚𑌿𑌃 ।
𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌗𑌮𑍍𑌯𑍋 𑌦𑍃𑌢𑌪𑍍𑌰𑌜𑍍𑌞𑌃 𑌖𑌰𑌧𑍍𑌵𑌂𑌸𑍀 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌾𑌪𑌵𑌾𑌨𑍍 ॥ 4 ॥
𑌦𑍍𑌯𑍁𑌤𑌿𑌮𑌾𑌨𑌾𑌤𑍍𑌮𑌵𑌾𑌨𑍍𑌵𑍀𑌰𑍋 𑌜𑌿𑌤𑌕𑍍𑌰𑍋𑌧𑍋𑌽𑌰𑌿𑌮𑌰𑍍𑌦𑌨𑌃 ।
𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌰𑍂𑌪𑍋 𑌵𑌿𑌶𑌾𑌲𑌾𑌕𑍍𑌷𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌭𑍁𑌃 𑌪𑌰𑌿𑌵𑍃𑌢𑍋 𑌦𑍃𑌢𑌃 ॥ 5 ॥
𑌈𑌶𑌃 𑌖𑌡𑍍𑌗𑌧𑌰𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌾𑌨𑍍 𑌕𑍗𑌸𑌲𑍇𑌯𑍋𑌽𑌨𑌸𑍂𑌯𑌕𑌃 ।
𑌵𑌿𑌪𑍁𑌲𑌾𑌂𑌸𑍋 𑌮𑌹𑍋𑌰𑌸𑍍𑌕𑌃 𑌪𑌰𑌮𑍇𑌷𑍍𑌠𑍀 𑌪𑌰𑌾𑌯𑌣𑌃 ॥ 6 ॥
𑌸𑌤𑍍𑌯𑌵𑍍𑌰𑌤𑌃 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌸𑌨𑍍𑌧𑍋 𑌗𑍁𑌰𑍁𑌃 𑌪𑌰𑌮𑌧𑌾𑌰𑍍𑌮𑌿𑌕𑌃 ।
𑌲𑍋𑌕𑌜𑍍𑌞𑍋 𑌲𑍋𑌕𑌵𑌨𑍍𑌦𑍍𑌯𑌶𑍍𑌚 𑌲𑍋𑌕𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌲𑍋𑌕𑌕𑍃𑌤𑍍𑌪𑌰𑌃 ॥ 7 ॥
𑌅𑌨𑌾𑌦𑌿𑌰𑍍𑌭𑌗𑌵𑌾𑌨𑍍 𑌸𑍇𑌵𑍍𑌯𑍋 𑌜𑌿𑌤𑌮𑌾𑌯𑍋 𑌰𑌘𑍂𑌦𑍍𑌵𑌹𑌃 ।
𑌰𑌾𑌮𑍋 𑌦𑌯𑌾𑌕𑌰𑍋 𑌦𑌕𑍍𑌷𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌜𑍍𑌞𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌪𑌾𑌵𑌨𑌃 ॥ 8 ॥
𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌣𑍍𑌯𑍋 𑌨𑍀𑌤𑌿𑌮𑌾𑌨𑍍 𑌗𑍋𑌪𑍍𑌤𑌾 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌦𑍇𑌵𑌮𑌯𑍋 𑌹𑌰𑌿𑌃 ।
𑌸𑍁𑌨𑍍𑌦𑌰𑌃 𑌪𑍀𑌤𑌵𑌾𑌸𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌸𑍂𑌤𑍍𑌰𑌕𑌾𑌰𑌃 𑌪𑍁𑌰𑌾𑌤𑌨𑌃 ॥ 9 ॥
𑌸𑍗𑌮𑍍𑌯𑍋 𑌮𑌹𑌰𑍍𑌷𑌿𑌃 𑌕𑍋𑌦𑌣𑍍𑌡𑍀 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌜𑍍𑌞𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌕𑍋𑌵𑌿𑌦𑌃 ।
𑌕𑌵𑌿𑌃 𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌵𑌰𑌦𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑌾𑌧𑌿𑌕𑌪𑍍𑌰𑌦𑌃 ॥ 10 ॥
𑌭𑌵𑍍𑌯𑍋 𑌜𑌿𑌤𑌾𑌰𑌿𑌷𑌡𑍍𑌵𑌰𑍍𑌗𑍋 𑌮𑌹𑍋𑌦𑌾𑌰𑍋𑌽𑌘𑌨𑌾𑌶𑌨𑌃 ।
𑌸𑍁𑌕𑍀𑌰𑍍𑌤𑌿𑌰𑌾𑌦𑌿𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑌃 𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌃 𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑌕𑍃𑌤𑌾𑌗𑌮𑌃 ॥ 11 ॥
𑌅𑌕𑌲𑍍𑌮𑌷𑌶𑍍𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌬𑌾𑌹𑍁𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌵𑌾𑌸𑍋 𑌦𑍁𑌰𑌾𑌸𑌦𑌃 ।
𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌭𑌾𑌷𑍀 𑌨𑌿𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌸𑍍𑌮𑍃𑌤𑌿𑌮𑌾𑌨𑍍 𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌵𑌾𑌨𑍍 𑌪𑍍𑌰𑌭𑍁𑌃 ॥ 12 ॥
𑌧𑍀𑌰𑍋 𑌦𑌾𑌨𑍍𑌤𑍋 𑌘𑌨𑌶𑍍𑌯𑌾𑌮𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌯𑍁𑌧𑌵𑌿𑌶𑌾𑌰𑌦𑌃 ।
𑌅𑌧𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍𑌮𑌯𑍋𑌗𑌨𑌿𑌲𑌯𑌃 𑌸𑍁𑌮𑌨𑌾 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌾𑌗𑍍𑌰𑌜𑌃 ॥ 13 ॥
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌤𑍀𑌰𑍍𑌥𑌮𑌯𑌃 𑌶𑍂𑌰𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌯𑌜𑍍𑌞𑌫𑌲𑌪𑍍𑌰𑌦𑌃 ।
𑌯𑌜𑍍𑌞𑌸𑍍𑌵𑌰𑍂𑌪𑍀 𑌯𑌜𑍍𑌞𑍇𑌶𑍋 𑌜𑌰𑌾𑌮𑌰𑌣𑌵𑌰𑍍𑌜𑌿𑌤𑌃 ॥ 14 ॥
𑌵𑌰𑍍𑌣𑌾𑌶𑍍𑌰𑌮𑌕𑌰𑍋 𑌵𑌰𑍍𑌣𑍀 𑌶𑌤𑍍𑌰𑍁𑌜𑌿𑌤𑍍 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮𑌃 ।
𑌵𑌿𑌭𑍀𑌷𑌣𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑌾𑌤𑌾 𑌪𑌰𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌪𑌰𑌾𑌤𑍍𑌪𑌰𑌃 ॥ 15 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌮𑌾𑌣𑌭𑍂𑌤𑍋 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌜𑍍𑌞𑍇𑌯𑌃 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌃 𑌪𑌰𑌪𑍁𑌰𑌞𑍍𑌜𑌯𑌃 ।
𑌅𑌨𑌨𑍍𑌤𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌿𑌰𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑍋 𑌧𑌨𑍁𑌰𑍍𑌵𑍇𑌦𑍋 𑌧𑌨𑍁𑌰𑍍𑌧𑌰𑌃 ॥ 16 ॥
𑌗𑍁𑌣𑌾𑌕𑌰𑍋 𑌗𑍁𑌣𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠𑌃 𑌸𑌚𑍍𑌚𑌿𑌦𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌵𑌿𑌗𑍍𑌰𑌹𑌃 ।
𑌅𑌭𑌿𑌵𑌨𑍍𑌦𑍍𑌯𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌕𑌾𑌯𑍋 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌕𑌰𑍍𑌮𑌾 𑌵𑌿𑌶𑌾𑌰𑌦𑌃 ॥ 17 ॥
𑌵𑌿𑌨𑍀𑌤𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌵𑍀𑌤𑌰𑌾𑌗𑌃 𑌤𑌪𑌸𑍍𑌵𑍀𑌶𑍋 𑌜𑌨𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌃 ।
𑌕𑌲𑍍𑌯𑌾𑌣𑌪𑍍𑌰𑌕𑍃𑌤𑌿𑌃 𑌕𑌲𑍍𑌪𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇𑌶𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌕𑌾𑌮𑌦𑌃 ॥ 18 ॥
𑌅𑌕𑍍𑌷𑌯𑌃 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑌃 𑌸𑌾𑌕𑍍𑌷𑍀 𑌕𑍇𑌶𑌵𑌃 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮𑌃 ।
𑌲𑍋𑌕𑌾𑌧𑍍𑌯𑌕𑍍𑌷𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌮𑌾𑌯𑍋 𑌵𑌿𑌭𑍀𑌷𑌣𑌵𑌰𑌪𑍍𑌰𑌦𑌃 ॥ 19 ॥
𑌆𑌨𑌨𑍍𑌦𑌵𑌿𑌗𑍍𑌰𑌹𑍋 𑌜𑍍𑌯𑍋𑌤𑌿𑌰𑍍𑌹𑌨𑍁𑌮𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌭𑍁𑌰𑌵𑍍𑌯𑌯𑌃 ।
𑌭𑍍𑌰𑌾𑌜𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁𑌃 𑌸𑌹𑌨𑍋 𑌭𑍋𑌕𑍍𑌤𑌾 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌵𑌾𑌦𑍀 𑌬𑌹𑍁𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑌃 ॥ 20 ॥
𑌸𑍁𑌖𑌦𑌃 𑌕𑌾𑌰𑌣𑌂 𑌕𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌭𑌵𑌬𑌨𑍍𑌧𑌵𑌿𑌮𑍋𑌚𑌨𑌃 ।
𑌦𑍇𑌵𑌚𑍂𑌡𑌾𑌮𑌣𑌿𑌰𑍍𑌨𑍇𑌤𑌾 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌣𑍍𑌯𑍋 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌵𑌰𑍍𑌧𑌨𑌃 ॥ 21 ॥
𑌸𑌂𑌸𑌾𑌰𑍋𑌤𑍍𑌤𑌾𑌰𑌕𑍋 𑌰𑌾𑌮𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌦𑍁𑌃𑌖𑌵𑌿𑌮𑍋𑌕𑍍𑌷𑌕𑍃𑌤𑍍 ।
𑌵𑌿𑌦𑍍𑌵𑌤𑍍𑌤𑌮𑍋 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌕𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌹𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌚 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌧𑍃𑌤𑍍 ॥ 22 ॥
𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑍋 𑌨𑌿𑌯𑌤𑌕𑌲𑍍𑌯𑌾𑌣𑌃 𑌸𑍀𑌤𑌾𑌶𑍋𑌕𑌵𑌿𑌨𑌾𑌶𑌕𑍃𑌤𑍍 ।
𑌕𑌾𑌕𑍁𑌤𑍍𑌸𑍍𑌥𑌃 𑌪𑍁𑌣𑍍𑌡𑌰𑍀𑌕𑌾𑌕𑍍𑌷𑍋 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌾𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌭𑌯𑌾𑌪𑌹𑌃 ॥ 23 ॥
𑌮𑌾𑌰𑍀𑌚𑌮𑌥𑌨𑍋 𑌰𑌾𑌮𑍋 𑌵𑌿𑌰𑌾𑌧𑌵𑌧𑌪𑌣𑍍𑌡𑌿𑌤𑌃 ।
𑌦𑍁𑌸𑍍𑌸𑍍𑌵𑌪𑍍𑌨𑌨𑌾𑌶𑌨𑍋 𑌰𑌮𑍍𑌯𑌃 𑌕𑌿𑌰𑍀𑌟𑍀 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌦𑌶𑌾𑌧𑌿𑌪𑌃 ॥ 24 ॥
𑌮𑌹𑌾𑌧𑌨𑍁𑌰𑍍𑌮𑌹𑌾𑌕𑌾𑌯𑍋 𑌭𑍀𑌮𑍋 𑌭𑍀𑌮𑌪𑌰𑌾𑌕𑍍𑌰𑌮𑌃 ।
𑌤𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌸𑍍𑌵𑌰𑍂𑌪𑍀 𑌤𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌜𑍍𑌞𑌃 𑌤𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌵𑌾𑌦𑍀 𑌸𑍁𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑌃 ॥ 25 ॥
𑌭𑍂𑌤𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌭𑍂𑌤𑌕𑍃𑌤𑍍𑌸𑍍𑌵𑌾𑌮𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑍀 𑌮𑌹𑌾𑌪𑌟𑍁𑌃 ।
𑌅𑌨𑌿𑌰𑍍𑌵𑌿𑌣𑍍𑌣𑍋 𑌗𑍁𑌣𑌗𑍍𑌰𑌾𑌹𑍀 𑌨𑌿𑌷𑍍𑌕𑌲𑌙𑍍𑌕𑌃 𑌕𑌲𑌙𑍍𑌕𑌹𑌾 ॥ 26 ॥
𑌸𑍍𑌵𑌭𑌾𑌵𑌭𑌦𑍍𑌰𑌃 𑌶𑌤𑍍𑌰𑍁𑌘𑍍𑌨𑌃 𑌕𑍇𑌶𑌵𑌃 𑌸𑍍𑌥𑌾𑌣𑍁𑌰𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌃 ।
𑌭𑍂𑌤𑌾𑌦𑌿𑌃 𑌶𑌮𑍍𑌭𑍁𑌰𑌾𑌦𑌿𑌤𑍍𑌯𑌃 𑌸𑍍𑌥𑌵𑌿𑌷𑍍𑌠𑌃 𑌶𑌾𑌶𑍍𑌵𑌤𑍋 𑌧𑍍𑌰𑍁𑌵𑌃 ॥ 27 ॥
𑌕𑌵𑌚𑍀 𑌕𑍁𑌣𑍍𑌡𑌲𑍀 𑌚𑌕𑍍𑌰𑍀 𑌖𑌡𑍍𑌗𑍀 𑌭𑌕𑍍𑌤𑌜𑌨𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃 ।
𑌅𑌮𑍃𑌤𑍍𑌯𑍁𑌰𑍍𑌜𑌨𑍍𑌮𑌰𑌹𑌿𑌤𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌜𑌿𑌤𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌗𑍋𑌚𑌰𑌃 ॥ 28 ॥
𑌅𑌨𑍁𑌤𑍍𑌤𑌮𑍋𑌽𑌪𑍍𑌰𑌮𑍇𑌯𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌦𑌿𑌰𑍍𑌗𑍁𑌣𑌸𑌾𑌗𑌰𑌃 ।
𑌸𑌮𑌃 𑌸𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌸𑌮𑌗𑍋 𑌜𑌟𑌾𑌮𑍁𑌕𑍁𑌟𑌮𑌣𑍍𑌡𑌿𑌤𑌃 ॥ 29 ॥
𑌅𑌜𑍇𑌯𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌭𑍂𑌤𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌵𑌿𑌷𑍍𑌵𑌕𑍍𑌸𑍇𑌨𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌤𑌪𑌃 ।
𑌲𑍋𑌕𑌾𑌧𑍍𑌯𑌕𑍍𑌷𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌾𑌹𑍁𑌰𑌮𑍃𑌤𑍋 𑌵𑍇𑌦𑌵𑌿𑌤𑍍𑌤𑌮𑌃 ॥ 30 ॥
𑌸𑌹𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁𑌃 𑌸𑌦𑍍𑌗𑌤𑌿𑌃 𑌶𑌾𑌸𑍍𑌤𑌾 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌯𑍋𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌹𑌾𑌦𑍍𑌯𑍁𑌤𑌿𑌃 ।
𑌅𑌤𑍀𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰 𑌊𑌰𑍍𑌜𑌿𑌤𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌂𑌶𑍁𑌰𑍁𑌪𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑍋 𑌵𑌾𑌮𑌨𑍋 𑌬𑌲𑍀 ॥ 31 ॥
𑌧𑌨𑍁𑌰𑍍𑌵𑍇𑌦𑍋 𑌵𑌿𑌧𑌾𑌤𑌾 𑌚 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾 𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁𑌶𑍍𑌚 𑌶𑌙𑍍𑌕𑌰𑌃 ।
𑌹𑌂𑌸𑍋 𑌮𑌰𑍀𑌚𑌿𑌰𑍍𑌗𑍋𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦𑍋 𑌰𑌤𑍍𑌨𑌗𑌰𑍍𑌭𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌮𑌤𑌿𑌃 ॥ 32 ॥
𑌵𑍍𑌯𑌾𑌸𑍋 𑌵𑌾𑌚𑌸𑍍𑌪𑌤𑌿𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌦𑌰𑍍𑌪𑌿𑌤𑌾𑌽𑌸𑍁𑌰𑌮𑌰𑍍𑌦𑌨𑌃 ।
𑌜𑌾𑌨𑌕𑍀𑌵𑌲𑍍𑌲𑌭𑌃 𑌪𑍂𑌜𑍍𑌯𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌕𑌟𑌃 𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑌿𑌵𑌰𑍍𑌧𑌨𑌃 ॥ 33 ॥
𑌸𑌮𑍍𑌭𑌵𑍋𑌽𑌤𑍀𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌿𑌯𑍋 𑌵𑍇𑌦𑍍𑌯𑍋𑌽𑌨𑌿𑌰𑍍𑌦𑍇𑌶𑍋 𑌜𑌾𑌮𑍍𑌬𑌵𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌭𑍁𑌃 ।
𑌮𑌦𑌨𑍋 𑌮𑌥𑌨𑍋 𑌵𑍍𑌯𑌾𑌪𑍀 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌰𑍂𑌪𑍋 𑌨𑌿𑌰𑌞𑍍𑌜𑌨𑌃 ॥ 34 ॥
𑌨𑌾𑌰𑌾𑌯𑌣𑍋𑌽𑌗𑍍𑌰𑌣𑍀𑌃 𑌸𑌾𑌧𑍁𑌰𑍍𑌜𑌟𑌾𑌯𑍁𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑌿𑌵𑌰𑍍𑌧𑌨𑌃 ।
𑌨𑍈𑌕𑌰𑍂𑌪𑍋 𑌜𑌗𑌨𑍍𑌨𑌾𑌥𑌃 𑌸𑍁𑌰𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌹𑌿𑌤𑌃 𑌸𑍍𑌵𑌭𑍂𑌃 ॥ 35 ॥
𑌜𑌿𑌤𑌕𑍍𑌰𑍋𑌧𑍋 𑌜𑌿𑌤𑌾𑌰𑌾𑌤𑌿𑌃 𑌪𑍍𑌲𑌵𑌗𑌾𑌧𑌿𑌪𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌦𑌃 ।
𑌵𑌸𑍁𑌦𑌃 𑌸𑍁𑌭𑍁𑌜𑍋 𑌨𑍈𑌕𑌮𑌾𑌯𑍋 𑌭𑌵𑍍𑌯𑌪𑍍𑌰𑌮𑍋𑌦𑌨𑌃 ॥ 36 ॥
𑌚𑌣𑍍𑌡𑌾𑌂𑌶𑍁𑌃 𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌿𑌦𑌃 𑌕𑌲𑍍𑌪𑌃 𑌶𑌰𑌣𑌾𑌗𑌤𑌵𑌤𑍍𑌸𑌲𑌃 ।
𑌅𑌗𑌦𑍋 𑌰𑍋𑌗𑌹𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌚 𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌜𑍍𑌞𑍋 𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌭𑌾𑌵𑌨𑌃 ॥ 37 ॥
𑌸𑍗𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌿𑌵𑌤𑍍𑌸𑌲𑍋 𑌧𑍁𑌰𑍍𑌯𑍋 𑌵𑍍𑌯𑌕𑍍𑌤𑌾𑌵𑍍𑌯𑌕𑍍𑌤𑌸𑍍𑌵𑌰𑍂𑌪𑌧𑍃𑌕𑍍 ।
𑌵𑌸𑌿𑌷𑍍𑌠𑍋 𑌗𑍍𑌰𑌾𑌮𑌣𑍀𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌾𑌨𑌨𑍁𑌕𑍂𑌲𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌂𑌵𑌦𑌃 ॥ 38 ॥
𑌅𑌤𑍁𑌲𑌃 𑌸𑌾𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌿𑌕𑍋 𑌧𑍀𑌰𑌃 𑌶𑌰𑌾𑌸𑌨𑌵𑌿𑌶𑌾𑌰𑌦𑌃 ।
𑌜𑍍𑌯𑍇𑌷𑍍𑌠𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌗𑍁𑌣𑍋𑌪𑍇𑌤𑌃 𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌮𑌾𑌂𑌸𑍍𑌤𑌾𑌟𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌕𑌃 ॥ 39 ॥
𑌵𑍈𑌕𑍁𑌣𑍍𑌠𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿𑌨𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌃 𑌕𑌮𑌠𑌃 𑌕𑌮𑌲𑌾𑌪𑌤𑌿𑌃 ।
𑌗𑍋𑌵𑌰𑍍𑌧𑌨𑌧𑌰𑍋 𑌮𑌤𑍍𑌸𑍍𑌯𑌰𑍂𑌪𑌃 𑌕𑌾𑌰𑍁𑌣𑍍𑌯𑌸𑌾𑌗𑌰𑌃 ॥ 40 ॥
𑌕𑍁𑌮𑍍𑌭𑌕𑌰𑍍𑌣𑌪𑍍𑌰𑌭𑍇𑌤𑍍𑌤𑌾 𑌚 𑌗𑍋𑌪𑍀𑌗𑍋𑌪𑌾𑌲𑌸𑌂𑌵𑍃𑌤𑌃 ।
𑌮𑌾𑌯𑌾𑌵𑍀 𑌸𑍍𑌵𑌾𑌪𑌨𑍋 𑌵𑍍𑌯𑌾𑌪𑍀 𑌰𑍈𑌣𑍁𑌕𑍇𑌯𑌬𑌲𑌾𑌪𑌹𑌃 ॥ 41 ॥
𑌪𑌿𑌨𑌾𑌕𑌮𑌥𑌨𑍋 𑌵𑌨𑍍𑌦𑍍𑌯𑌃 𑌸𑌮𑌰𑍍𑌥𑍋 𑌗𑌰𑍁𑌡𑌧𑍍𑌵𑌜𑌃 ।
𑌲𑍋𑌕𑌤𑍍𑌰𑌯𑌾𑌶𑍍𑌰𑌯𑍋 𑌲𑍋𑌕𑌭𑌰𑌿𑌤𑍋 𑌭𑌰𑌤𑌾𑌗𑍍𑌰𑌜𑌃 ॥ 42 ॥
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌧𑌰𑌃 𑌸𑌦𑍍𑌗𑌤𑌿𑌰𑍍𑌲𑍋𑌕𑌸𑌾𑌕𑍍𑌷𑍀 𑌨𑌾𑌰𑌾𑌯𑌣𑍋 𑌬𑍁𑌧𑌃 ।
𑌮𑌨𑍋𑌵𑍇𑌗𑍀 𑌮𑌨𑍋𑌰𑍂𑌪𑍀 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌃 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑌪𑍁𑌙𑍍𑌗𑌵𑌃 ॥ 43 ॥
𑌯𑌦𑍁𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠𑍋 𑌯𑌦𑍁𑌪𑌤𑌿𑌰𑍍𑌭𑍂𑌤𑌾𑌵𑌾𑌸𑌃 𑌸𑍁𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑌃 ।
𑌤𑍇𑌜𑍋𑌧𑌰𑍋 𑌧𑌰𑌾𑌧𑌾𑌰𑌶𑍍𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤𑌿𑌰𑍍𑌮𑌹𑌾𑌨𑌿𑌧𑌿𑌃 ॥ 44 ॥
𑌚𑌾𑌣𑍂𑌰𑌮𑌰𑍍𑌦𑌨𑍋 𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯𑌃 𑌶𑌾𑌨𑍍𑌤𑍋 𑌭𑌰𑌤𑌵𑌨𑍍𑌦𑌿𑌤𑌃 ।
𑌶𑌬𑍍𑌦𑌾𑌤𑌿𑌗𑍋 𑌗𑌭𑍀𑌰𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌕𑍋𑌮𑌲𑌾𑌙𑍍𑌗𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌜𑌾𑌗𑌰𑌃 ॥ 45 ॥
𑌲𑍋𑌕𑌗𑌰𑍍𑌭𑌃 𑌶𑍇𑌷𑌶𑌾𑌯𑍀 𑌕𑍍𑌷𑍀𑌰𑌾𑌬𑍍𑌧𑌿𑌨𑌿𑌲𑌯𑍋𑌽𑌮𑌲𑌃 ।
𑌆𑌤𑍍𑌮𑌯𑍋𑌨𑌿𑌰𑌦𑍀𑌨𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌃 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌪𑌾𑌤𑍍 ॥ 46 ॥
𑌅𑌮𑍃𑌤𑌾𑌂𑌶𑍁𑌰𑍍𑌮𑌹𑌾𑌗𑌰𑍍𑌭𑍋 𑌨𑌿𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌵𑌿𑌷𑌯𑌸𑍍𑌪𑍃𑌹𑌃 ।
𑌤𑍍𑌰𑌿𑌕𑌾𑌲𑌜𑍍𑌞𑍋 𑌮𑍁𑌨𑌿𑌃 𑌸𑌾𑌕𑍍𑌷𑍀 𑌵𑌿𑌹𑌾𑌯𑌸𑌗𑌤𑌿𑌃 𑌕𑍃𑌤𑍀 ॥ 47 ॥
𑌪𑌰𑍍𑌜𑌨𑍍𑌯𑌃 𑌕𑍁𑌮𑍁𑌦𑍋 𑌭𑍂𑌤𑌾𑌵𑌾𑌸𑌃 𑌕𑌮𑌲𑌲𑍋𑌚𑌨𑌃 ।
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌵𑌤𑍍𑌸𑌵𑌕𑍍𑌷𑌾𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌵𑌾𑌸𑍋 𑌵𑍀𑌰𑌹𑌾 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌾𑌗𑍍𑌰𑌜𑌃 ॥ 48 ॥
𑌲𑍋𑌕𑌾𑌭𑌿𑌰𑌾𑌮𑍋 𑌲𑍋𑌕𑌾𑌰𑌿𑌮𑌰𑍍𑌦𑌨𑌃 𑌸𑍇𑌵𑌕𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃 ।
𑌸𑌨𑌾𑌤𑌨𑌤𑌮𑍋 𑌮𑍇𑌘𑌶𑍍𑌯𑌾𑌮𑌲𑍋 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌨𑍍𑌤𑌕𑍃𑌤𑍍 ॥ 49 ॥
𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯𑌾𑌯𑍁𑌧𑌧𑌰𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌾𑌨𑌪𑍍𑌰𑌮𑍇𑌯𑍋 𑌜𑌿𑌤𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃 ।
𑌭𑍂𑌦𑍇𑌵𑌵𑌨𑍍𑌦𑍍𑌯𑍋 𑌜𑌨𑌕𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌕𑍃𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌪𑌿𑌤𑌾𑌮𑌹𑌃 ॥ 50 ॥
𑌉𑌤𑍍𑌤𑌮𑌃 𑌸𑌾𑌤𑍍𑌵𑌿𑌕𑌃 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌃 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌸𑌨𑍍𑌧𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑌃 ।
𑌸𑍁𑌵𑍍𑌰𑌤𑌃 𑌸𑍁𑌲𑌭𑌃 𑌸𑍂𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌃 𑌸𑍁𑌘𑍋𑌷𑌃 𑌸𑍁𑌖𑌦𑌃 𑌸𑍁𑌧𑍀𑌃 ॥ 51 ॥
𑌦𑌾𑌮𑍋𑌦𑌰𑍋𑌽𑌚𑍍𑌯𑍁𑌤𑌃 𑌶𑌾𑌰𑍍𑌙𑍍𑌗𑍀 𑌵𑌾𑌮𑌨𑍋 𑌮𑌧𑍁𑌰𑌾𑌧𑌿𑌪𑌃 ।
𑌦𑍇𑌵𑌕𑍀𑌨𑌨𑍍𑌦𑌨𑌃 𑌶𑍗𑌰𑌿𑌃 𑌶𑍂𑌰𑌃 𑌕𑍈𑌟𑌭𑌮𑌰𑍍𑌦𑌨𑌃 ॥ 52 ॥
𑌸𑌪𑍍𑌤𑌤𑌾𑌲𑌪𑍍𑌰𑌭𑍇𑌤𑍍𑌤𑌾 𑌚 𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌵𑌂𑌶𑌪𑍍𑌰𑌵𑌰𑍍𑌧𑌨𑌃 ।
𑌕𑌾𑌲𑌸𑍍𑌵𑌰𑍂𑌪𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌕𑌾𑌲𑌃 𑌕𑌲𑍍𑌯𑌾𑌣𑌦𑌃 𑌕𑌵𑌿𑌃 ।
𑌸𑌂𑌵𑌤𑍍𑌸𑌰 𑌋𑌤𑍁𑌃 𑌪𑌕𑍍𑌷𑍋 𑌹𑍍𑌯𑌯𑌨𑌂 𑌦𑌿𑌵𑌸𑍋 𑌯𑍁𑌗𑌃 ॥ 53 ॥
𑌸𑍍𑌤𑌵𑍍𑌯𑍋 𑌵𑌿𑌵𑌿𑌕𑍍𑌤𑍋 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌲𑍇𑌪𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌵𑍍𑌯𑌾𑌪𑍀 𑌨𑌿𑌰𑌾𑌕𑍁𑌲𑌃 ।
𑌅𑌨𑌾𑌦𑌿𑌨𑌿𑌧𑌨𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌲𑍋𑌕𑌪𑍂𑌜𑍍𑌯𑍋 𑌨𑌿𑌰𑌾𑌮𑌯𑌃 ॥ 54 ॥
𑌰𑌸𑍋 𑌰𑌸𑌜𑍍𑌞𑌃 𑌸𑌾𑌰𑌜𑍍𑌞𑍋 𑌲𑍋𑌕𑌸𑌾𑌰𑍋 𑌰𑌸𑌾𑌤𑍍𑌮𑌕𑌃 ।
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌦𑍁𑌃𑌖𑌾𑌤𑌿𑌗𑍋 𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾𑌰𑌾𑌶𑌿𑌃 𑌪𑌰𑌮𑌗𑍋𑌚𑌰𑌃 ॥ 55 ॥
𑌶𑍇𑌷𑍋 𑌵𑌿𑌶𑍇𑌷𑍋 𑌵𑌿𑌗𑌤𑌕𑌲𑍍𑌮𑌷𑍋 𑌰𑌘𑍁𑌨𑌾𑌯𑌕𑌃 ।
𑌵𑌰𑍍𑌣𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠𑍋 𑌵𑌰𑍍𑌣𑌵𑌾𑌹𑍍𑌯𑍋 𑌵𑌰𑍍𑌣𑍍𑌯𑍋 𑌵𑌰𑍍𑌣𑍍𑌯𑌗𑍁𑌣𑍋𑌜𑍍𑌜𑍍𑌵𑌲𑌃 ॥ 56 ॥
𑌕𑌰𑍍𑌮𑌸𑌾𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌮𑌰𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠𑍋 𑌦𑍇𑌵𑌦𑍇𑌵𑌃 𑌸𑍁𑌖𑌪𑍍𑌰𑌦𑌃 ।
𑌦𑍇𑌵𑌾𑌧𑌿𑌦𑍇𑌵𑍋 𑌦𑍇𑌵𑌰𑍍𑌷𑌿𑌰𑍍𑌦𑍇𑌵𑌾𑌸𑍁𑌰𑌨𑌮𑌸𑍍𑌕𑍃𑌤𑌃 ॥ 57 ॥
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌦𑍇𑌵𑌮𑌯𑌶𑍍𑌚𑌕𑍍𑌰𑍀 𑌶𑌾𑌰𑍍𑌙𑍍𑌗𑌪𑌾𑌣𑌿𑌰𑌨𑍁𑌤𑍍𑌤𑌮𑌃 ।
𑌮𑌨𑍋 𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑌿𑌰𑌹𑌙𑍍𑌕𑌾𑌰𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌕𑍃𑌤𑌿𑌃 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑍋𑌽𑌵𑍍𑌯𑌯𑌃 ॥ 58 ॥
𑌅𑌹𑌲𑍍𑌯𑌾𑌪𑌾𑌵𑌨𑌃 𑌸𑍍𑌵𑌾𑌮𑍀 𑌪𑌿𑌤𑍃𑌭𑌕𑍍𑌤𑍋 𑌵𑌰𑌪𑍍𑌰𑌦𑌃 ।
𑌨𑍍𑌯𑌾𑌯𑍋 𑌨𑍍𑌯𑌾𑌯𑍀 𑌨𑌯𑍀 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌾𑌨𑍍𑌨𑌯𑍋 𑌨𑌗𑌧𑌰𑍋 𑌧𑍍𑌰𑍁𑌵𑌃 ॥ 59 ॥
𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌮𑍍𑌭𑌰𑌾𑌭𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌦𑍇𑌵𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑍋 𑌬𑌲𑌿𑌮𑌰𑍍𑌦𑌨𑌃 ।
𑌵𑌾𑌣𑌾𑌰𑌿𑌮𑌰𑍍𑌦𑌨𑍋 𑌯𑌜𑍍𑌵𑌾𑌨𑍁𑌤𑍍𑌤𑌮𑍋 𑌮𑍁𑌨𑌿𑌸𑍇𑌵𑌿𑌤𑌃 ॥ 60 ॥
𑌦𑍇𑌵𑌾𑌗𑍍𑌰𑌣𑍀𑌃 𑌶𑌿𑌵𑌧𑍍𑌯𑌾𑌨𑌤𑌤𑍍𑌪𑌰𑌃 𑌪𑌰𑌮𑌃 𑌪𑌰𑌃 ।
𑌸𑌾𑌮𑌗𑌾𑌨𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑍋𑌽𑌕𑍍𑌰𑍂𑌰𑌃 𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑌕𑍀𑌰𑍍𑌤𑌿𑌃 𑌸𑍁𑌲𑍋𑌚𑌨𑌃 ॥ 61 ॥
𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑌃 𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑌾𑌧𑌿𑌕𑌃 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌃 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌃 𑌪𑍂𑌰𑌯𑌿𑌤𑌾 𑌰𑌵𑌿𑌃 ।
𑌜𑌟𑌿𑌲𑌃 𑌕𑌲𑍍𑌮𑌷𑌧𑍍𑌵𑌾𑌨𑍍𑌤𑌪𑍍𑌰𑌭𑌞𑍍𑌜𑌨𑌵𑌿𑌭𑌾𑌵𑌸𑍁𑌃 ॥ 62 ॥
𑌅𑌵𑍍𑌯𑌕𑍍𑌤𑌲𑌕𑍍𑌷𑌣𑍋𑌽𑌵𑍍𑌯𑌕𑍍𑌤𑍋 𑌦𑌶𑌾𑌸𑍍𑌯𑌦𑍍𑌵𑍀𑌪𑌕𑍇𑌸𑌰𑍀 ।
𑌕𑌲𑌾𑌨𑌿𑌧𑌿𑌃 𑌕𑌲𑌾𑌰𑍂𑌪𑍋 𑌕𑌮𑌲𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌵𑌰𑍍𑌧𑌨𑌃 ॥ 63 ॥
𑌜𑌯𑍋 𑌜𑌿𑌤𑌾𑌰𑌿𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌦𑌿𑌃 𑌶𑌮𑌨𑍋 𑌭𑌵𑌭𑌞𑍍𑌜𑌨𑌃 ।
𑌅𑌲𑌙𑍍𑌕𑌰𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁𑌰𑌚𑌲𑍋 𑌰𑍋𑌚𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁𑌰𑍍𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮𑌃 ॥ 64 ॥
𑌅𑌂𑌶𑍁𑌃 𑌶𑌬𑍍𑌦𑌪𑌤𑌿𑌃 𑌶𑌬𑍍𑌦𑌗𑍋𑌚𑌰𑍋 𑌰𑌞𑍍𑌜𑌨𑍋 𑌰𑌘𑍁𑌃 ।
𑌨𑌿𑌶𑍍𑌶𑌬𑍍𑌦𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌣𑌵𑍋 𑌮𑌾𑌲𑍀 𑌸𑍍𑌥𑍂𑌲𑌃 𑌸𑍂𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍋 𑌵𑌿𑌲𑌕𑍍𑌷𑌣𑌃 ॥ 65 ॥
𑌆𑌤𑍍𑌮𑌯𑍋𑌨𑌿𑌰𑌯𑍋𑌨𑌿𑌶𑍍𑌚 𑌸𑌪𑍍𑌤𑌜𑌿𑌹𑍍𑌵𑌃 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌪𑌾𑌤𑍍 ।
𑌸𑌨𑌾𑌤𑌨𑌤𑌮𑌃 𑌸𑍍𑌰𑌗𑍍𑌵𑍀 𑌪𑍇𑌶𑌲𑍋 𑌜𑌵𑌿𑌨𑌾𑌂 𑌵𑌰𑌃 ॥ 66 ॥
𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌮𑌾𑌨𑍍 𑌶𑌙𑍍𑌖𑌭𑍃𑌨𑍍𑌨𑌾𑌥𑌃 𑌗𑌦𑌾𑌪𑌦𑍍𑌮𑌰𑌥𑌾𑌙𑍍𑌗𑌭𑍃𑌤𑍍 ।
𑌨𑌿𑌰𑍀𑌹𑍋 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌵𑌿𑌕𑌲𑍍𑌪𑌶𑍍𑌚 𑌚𑌿𑌦𑍍𑌰𑍂𑌪𑍋 𑌵𑍀𑌤𑌸𑌾𑌧𑍍𑌵𑌸𑌃 ॥ 67 ॥
𑌶𑌤𑌾𑌨𑌨𑌃 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌃 𑌶𑌤𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤𑌿𑌰𑍍𑌘𑌨𑌪𑍍𑌰𑌭𑌃 ।
𑌹𑍃𑌤𑍍𑌪𑍁𑌣𑍍𑌡𑌰𑍀𑌕𑌶𑌯𑌨𑌃 𑌕𑌠𑌿𑌨𑍋 𑌦𑍍𑌰𑌵 𑌏𑌵 𑌚 ॥ 68 ॥
𑌉𑌗𑍍𑌰𑍋 𑌗𑍍𑌰𑌹𑌪𑌤𑌿𑌃 𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣𑍋 𑌸𑌮𑌰𑍍𑌥𑍋𑌽𑌨𑌰𑍍𑌥𑌨𑌾𑌶𑌨𑌃 ।
𑌅𑌧𑌰𑍍𑌮𑌶𑌤𑍍𑌰𑍁𑌃 𑌰𑌕𑍍𑌷𑍋𑌘𑍍𑌨𑌃 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌹𑍂𑌤𑌃 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑍍𑌟𑍁𑌤𑌃 ॥ 69 ॥
𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌗𑌰𑍍𑌭𑍋 𑌬𑍃𑌹𑌦𑍍𑌗𑌰𑍍𑌭𑍋 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌧𑍇𑌨𑍁𑌰𑍍𑌧𑌨𑌾𑌗𑌮𑌃 ।
𑌹𑌿𑌰𑌣𑍍𑌯𑌗𑌰𑍍𑌭𑍋 𑌜𑍍𑌯𑍋𑌤𑌿𑌷𑍍𑌮𑌾𑌨𑍍 𑌸𑍁𑌲𑌲𑌾𑌟𑌃 𑌸𑍁𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑌃 ॥ 70 ॥
𑌶𑌿𑌵𑌪𑍂𑌜𑌾𑌰𑌤𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌾𑌨𑍍 𑌭𑌵𑌾𑌨𑍀𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌕𑍃𑌦𑍍𑌵𑌶𑍀 ।
𑌨𑌰𑍋 𑌨𑌾𑌰𑌾𑌯𑌣𑌃 𑌶𑍍𑌯𑌾𑌮𑌃 𑌕𑌪𑌰𑍍𑌦𑍀 𑌨𑍀𑌲𑌲𑍋𑌹𑌿𑌤𑌃 ॥ 71 ॥
𑌰𑍁𑌦𑍍𑌰𑌃 𑌪𑌶𑍁𑌪𑌤𑌿𑌃 𑌸𑍍𑌥𑌾𑌣𑍁𑌰𑍍𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌾𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑍋 𑌦𑍍𑌵𑌿𑌜𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌃 ।
𑌮𑌾𑌤𑌾𑌮𑌹𑍋 𑌮𑌾𑌤𑌰𑌿𑌶𑍍𑌵𑌾 𑌵𑌿𑌰𑌿𑌞𑍍𑌚𑍋 𑌵𑌿𑌷𑍍𑌟𑌰𑌶𑍍𑌰𑌵𑌾𑌃 ॥ 72 ॥
𑌅𑌕𑍍𑌷𑍋𑌭𑍍𑌯𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌭𑍂𑌤𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌚𑌣𑍍𑌡𑌃 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌪𑌰𑌾𑌕𑍍𑌰𑌮𑌃 ।
𑌵𑌾𑌲𑌖𑌿𑌲𑍍𑌯𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌕𑌲𑍍𑌪𑌃 𑌕𑌲𑍍𑌪𑌵𑍃𑌕𑍍𑌷𑌃 𑌕𑌲𑌾𑌧𑌰𑌃 ॥ 73 ॥
𑌨𑌿𑌦𑌾𑌘𑌸𑍍𑌤𑌪𑌨𑍋𑌽𑌮𑍋𑌘𑌃 𑌶𑍍𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌣𑌃 𑌪𑌰𑌬𑌲𑌾𑌪𑌹𑍃𑌤𑍍 ।
𑌕𑌬𑌨𑍍𑌧𑌮𑌥𑌨𑍋 𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯𑌃 𑌕𑌮𑍍𑌬𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌃 𑌶𑌿𑌵𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃 ॥ 74 ॥
𑌶𑌙𑍍𑌖𑍋𑌽𑌨𑌿𑌲𑌃 𑌸𑍁𑌨𑌿𑌷𑍍𑌪𑌨𑍍𑌨𑌃 𑌸𑍁𑌲𑌭𑌃 𑌶𑌿𑌶𑌿𑌰𑌾𑌤𑍍𑌮𑌕𑌃 ।
𑌅𑌸𑌂𑌸𑍃𑌷𑍍𑌟𑍋𑌽𑌤𑌿𑌥𑌿𑌃 𑌶𑍂𑌰𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌮𑌾𑌥𑍀 𑌪𑌾𑌪𑌨𑌾𑌶𑌕𑍃𑌤𑍍 ॥ 75 ॥
𑌵𑌸𑍁𑌶𑍍𑌰𑌵𑌾𑌃 𑌕𑌵𑍍𑌯𑌵𑌾𑌹𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌪𑍍𑌤𑍋 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌭𑍋𑌜𑌨𑌃 ।
𑌰𑌾𑌮𑍋 𑌨𑍀𑌲𑍋𑌤𑍍𑌪𑌲𑌶𑍍𑌯𑌾𑌮𑍋 𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌸𑍍𑌕𑌨𑍍𑌧𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌦𑍍𑌯𑍁𑌤𑌿𑌃 ॥ 76 ॥
𑌪𑌵𑌿𑌤𑍍𑌰𑌪𑌾𑌦𑌃 𑌪𑌾𑌪𑌾𑌰𑌿𑌰𑍍𑌮𑌣𑌿𑌪𑍂𑌰𑍋 𑌨𑌭𑍋𑌗𑌤𑌿𑌃 ।
𑌉𑌤𑍍𑌤𑌾𑌰𑌣𑍋 𑌦𑍁𑌷𑍍𑌕𑍃𑌤𑌿𑌹𑌾 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌧𑌰𑍍𑌷𑍋 𑌦𑍁𑌸𑍍𑌸𑌹𑍋𑌽𑌭𑌯𑌃 ॥ 77 ॥
𑌅𑌮𑍃𑌤𑍇𑌶𑍋𑌽𑌮𑍃𑌤𑌵𑌪𑍁𑌰𑍍𑌧𑌰𑍍𑌮𑍀 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌃 𑌕𑍃𑌪𑌾𑌕𑌰𑌃 ।
𑌭𑌰𑍍𑌗𑍋 𑌵𑌿𑌵𑌸𑍍𑌵𑌾𑌨𑌾𑌦𑌿𑌤𑍍𑌯𑍋 𑌯𑍋𑌗𑌾𑌚𑌾𑌰𑍍𑌯𑍋 𑌦𑌿𑌵𑌸𑍍𑌪𑌤𑌿𑌃 ॥ 78 ॥
𑌉𑌦𑌾𑌰𑌕𑍀𑌰𑍍𑌤𑌿𑌰𑍁𑌦𑍍𑌯𑍋𑌗𑍀 𑌵𑌾𑌙𑍍𑌮𑌯𑌃 𑌸𑌦𑌸𑌨𑍍𑌮𑌯𑌃 ।
𑌨𑌕𑍍𑌷𑌤𑍍𑌰𑌮𑌾𑌲𑍀 𑌨𑌾𑌕𑍇𑌶𑌃 𑌸𑍍𑌵𑌾𑌧𑌿𑌷𑍍𑌠𑌾𑌨𑌷𑌡𑌾𑌶𑍍𑌰𑌯𑌃 ॥ 79 ॥
𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌵𑌰𑍍𑌗𑌫𑌲𑍋 𑌵𑌰𑍍𑌣𑍀 𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌤𑍍𑌰𑌯𑌫𑌲𑌂 𑌨𑌿𑌧𑌿𑌃 ।
𑌨𑌿𑌧𑌾𑌨𑌗𑌰𑍍𑌭𑍋 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌵𑍍𑌯𑌾𑌜𑍋 𑌗𑌿𑌰𑍀𑌶𑍋 𑌵𑍍𑌯𑌾𑌲𑌮𑌰𑍍𑌦𑌨𑌃 ॥ 80 ॥
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌵𑌲𑍍𑌲𑌭𑌃 𑌶𑌿𑌵𑌾𑌰𑌮𑍍𑌭𑌃 𑌶𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿𑌰𑍍𑌭𑌦𑍍𑌰𑌃 𑌸𑌮𑌞𑍍𑌜𑌸𑌃 ।
𑌭𑍂𑌶𑌯𑍋 𑌭𑍂𑌤𑌿𑌕𑍃𑌦𑍍𑌭𑍂𑌤𑌿𑌰𑍍𑌭𑍂𑌷𑌣𑍋 𑌭𑍂𑌤𑌵𑌾𑌹𑌨𑌃 ॥ 81 ॥
𑌅𑌕𑌾𑌯𑍋 𑌭𑌕𑍍𑌤𑌕𑌾𑌯𑌸𑍍𑌥𑌃 𑌕𑌾𑌲𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑍀 𑌮𑌹𑌾𑌵𑌟𑍁𑌃 ।
𑌪𑌰𑌾𑌰𑍍𑌥𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌿𑌰𑌚𑌲𑍋 𑌵𑌿𑌵𑌿𑌕𑍍𑌤𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑌿𑌸𑌾𑌗𑌰𑌃 ॥ 82 ॥
𑌸𑍍𑌵𑌭𑌾𑌵𑌭𑌦𑍍𑌰𑍋 𑌮𑌧𑍍𑌯𑌸𑍍𑌥𑌃 𑌸𑌂𑌸𑌾𑌰𑌭𑌯𑌨𑌾𑌶𑌨𑌃 ।
𑌵𑍇𑌦𑍍𑌯𑍋 𑌵𑍈𑌦𑍍𑌯𑍋 𑌵𑌿𑌯𑌦𑍍𑌗𑍋𑌪𑍍𑌤𑌾 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌮𑌰𑌮𑍁𑌨𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌃 ॥ 83 ॥
𑌸𑍁𑌰𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌃 𑌕𑌰𑌣𑌂 𑌕𑌰𑍍𑌮 𑌕𑌰𑍍𑌮𑌕𑍃𑌤𑍍𑌕𑌰𑍍𑌮𑍍𑌯𑌧𑍋𑌕𑍍𑌷𑌜𑌃 ।
𑌧𑍍𑌯𑍇𑌯𑍋 𑌧𑍁𑌰𑍍𑌯𑍋 𑌧𑌰𑌾𑌧𑍀𑌶𑌃 𑌸𑌙𑍍𑌕𑌲𑍍𑌪𑌃 𑌶𑌰𑍍𑌵𑌰𑍀𑌪𑌤𑌿𑌃 ॥ 84 ॥
𑌪𑌰𑌮𑌾𑌰𑍍𑌥𑌗𑍁𑌰𑍁𑌰𑍍𑌵𑍃𑌦𑍍𑌧𑌃 𑌶𑍁𑌚𑌿𑌰𑌾𑌶𑍍𑌰𑌿𑌤𑌵𑌤𑍍𑌸𑌲𑌃 ।
𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁𑌰𑍍𑌜𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁𑌰𑍍𑌵𑌿𑌭𑍁𑌰𑍍𑌯𑌜𑍍𑌞𑍋 𑌯𑌜𑍍𑌞𑍇𑌶𑍋 𑌯𑌜𑍍𑌞𑌪𑌾𑌲𑌕𑌃 ॥ 85 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌭𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁𑌰𑍍𑌗𑍍𑌰𑌸𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁𑌶𑍍𑌚 𑌲𑍋𑌕𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌲𑍋𑌕𑌭𑌾𑌵𑌨𑌃 ।
𑌕𑍇𑌶𑌵𑌃 𑌕𑍇𑌶𑌿𑌹𑌾 𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑌃 𑌕𑌵𑌿𑌃 𑌕𑌾𑌰𑌣𑌕𑌾𑌰𑌣𑌮𑍍 ॥ 86 ॥
𑌕𑌾𑌲𑌕𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌕𑌾𑌲𑌶𑍇𑌷𑍋 𑌵𑌾𑌸𑍁𑌦𑍇𑌵𑌃 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑍍𑌟𑍁𑌤𑌃 ।
𑌆𑌦𑌿𑌕𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌵𑌰𑌾𑌹𑌶𑍍𑌚 𑌮𑌾𑌧𑌵𑍋 𑌮𑌧𑍁𑌸𑍂𑌦𑌨𑌃 ॥ 87 ॥
𑌨𑌾𑌰𑌾𑌯𑌣𑍋 𑌨𑌰𑍋 𑌹𑌂𑌸𑍋 𑌵𑌿𑌷𑍍𑌵𑌕𑍍𑌸𑍇𑌨𑍋 𑌜𑌨𑌾𑌰𑍍𑌦𑌨𑌃 ।
𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌕𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌮𑌹𑌾𑌯𑌜𑍍𑌞𑍋 𑌜𑍍𑌯𑍋𑌤𑌿𑌷𑍍𑌮𑌾𑌨𑍍 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮𑌃 ॥ 88 ॥
𑌵𑍈𑌕𑍁𑌣𑍍𑌠𑌃 𑌪𑍁𑌣𑍍𑌡𑌰𑍀𑌕𑌾𑌕𑍍𑌷𑌃 𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣𑌃 𑌸𑍂𑌰𑍍𑌯𑌃 𑌸𑍁𑌰𑌾𑌰𑍍𑌚𑌿𑌤𑌃 ।
𑌨𑌾𑌰𑌸𑌿𑌂𑌹𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌭𑍀𑌮𑍋 𑌵𑌕𑍍𑌰𑌦𑌂𑌷𑍍𑌟𑍍𑌰𑍋 𑌨𑌖𑌾𑌯𑍁𑌧𑌃 ॥ 89 ॥
𑌆𑌦𑌿𑌦𑍇𑌵𑍋 𑌜𑌗𑌤𑍍𑌕𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌯𑍋𑌗𑍀𑌶𑍋 𑌗𑌰𑍁𑌡𑌧𑍍𑌵𑌜𑌃 ।
𑌗𑍋𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦𑍋 𑌗𑍋𑌪𑌤𑌿𑌰𑍍𑌗𑍋𑌪𑍍𑌤𑌾 𑌭𑍂𑌪𑌤𑌿𑌰𑍍𑌭𑍁𑌵𑌨𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌃 ॥ 90 ॥
𑌪𑌦𑍍𑌮𑌨𑌾𑌭𑍋 𑌹𑍃𑌷𑍀𑌕𑍇𑌶𑍋 𑌧𑌾𑌤𑌾 𑌦𑌾𑌮𑍋𑌦𑌰𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌭𑍁𑌃 ।
𑌤𑍍𑌰𑌿𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌲𑍋𑌕𑍇𑌶𑍋 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑍇𑌶𑌃 𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑌿𑌵𑌰𑍍𑌧𑌨𑌃 ॥ 91 ॥
𑌵𑌾𑌮𑌨𑍋 𑌦𑍁𑌷𑍍𑌟𑌦𑌮𑌨𑍋 𑌗𑍋𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦𑍋 𑌗𑍋𑌪𑌵𑌲𑍍𑌲𑌭𑌃 ।
𑌭𑌕𑍍𑌤𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑍋𑌽𑌚𑍍𑌯𑍁𑌤𑌃 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌃 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌕𑍀𑌰𑍍𑌤𑌿𑌰𑍍𑌧𑍃𑌤𑌿𑌃 𑌸𑍍𑌮𑍃𑌤𑌿𑌃 ॥ 92 ॥
𑌕𑌾𑌰𑍁𑌣𑍍𑌯𑌂 𑌕𑌰𑍁𑌣𑍋 𑌵𑍍𑌯𑌾𑌸𑌃 𑌪𑌾𑌪𑌹𑌾 𑌶𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿𑌵𑌰𑍍𑌧𑌨𑌃 ।
𑌸𑌨𑍍𑌨𑍍𑌯𑌾𑌸𑍀 𑌶𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌤𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌜𑍍𑌞𑍋 𑌮𑌨𑍍𑌦𑌰𑌾𑌦𑍍𑌰𑌿𑌨𑌿𑌕𑍇𑌤𑌨𑌃 ॥ 93 ॥
𑌬𑌦𑌰𑍀𑌨𑌿𑌲𑌯𑌃 𑌶𑌾𑌨𑍍𑌤𑌸𑍍𑌤𑌪𑌸𑍍𑌵𑍀 𑌵𑍈𑌦𑍍𑌯𑍁𑌤𑌪𑍍𑌰𑌭𑌃 ।
𑌭𑍂𑌤𑌾𑌵𑌾𑌸𑍋 𑌗𑍁𑌹𑌾𑌵𑌾𑌸𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌨𑌿𑌵𑌾𑌸𑌃 𑌶𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃 𑌪𑌤𑌿𑌃 ॥ 94 ॥
𑌤𑌪𑍋𑌵𑌾𑌸𑍋 𑌮𑍁𑌦𑌾𑌵𑌾𑌸𑌃 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌵𑌾𑌸𑌃 𑌸𑌨𑌾𑌤𑌨𑌃 ।
𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑌃 𑌪𑍁𑌷𑍍𑌕𑌰𑌃 𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑌃 𑌪𑍁𑌷𑍍𑌕𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑍋 𑌮𑌹𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌃 ॥ 95 ॥
𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤𑌿𑌃 𑌪𑍁𑌰𑌾𑌣𑌜𑍍𑌞𑌃 𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑌦𑌃 𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑌵𑌰𑍍𑌧𑌨𑌃 ।
𑌶𑌙𑍍𑌖𑍀 𑌚𑌕𑍍𑌰𑍀 𑌗𑌦𑍀 𑌶𑌾𑌰𑍍𑌙𑍍𑌗𑍀 𑌲𑌾𑌙𑍍𑌗𑌲𑍀 𑌮𑍁𑌸𑌲𑍀 𑌹𑌲𑍀 ॥ 96 ॥
𑌕𑌿𑌰𑍀𑌟𑍀 𑌕𑍁𑌣𑍍𑌡𑌲𑍀 𑌹𑌾𑌰𑍀 𑌮𑍇𑌖𑌲𑍀 𑌕𑌵𑌚𑍀 𑌧𑍍𑌵𑌜𑍀 ।
𑌯𑍋𑌦𑍍𑌧𑌾 𑌜𑍇𑌤𑌾 𑌮𑌹𑌾𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌃 𑌶𑌤𑍍𑌰𑍁𑌜𑌿𑌚𑍍𑌛𑌤𑍍𑌰𑍁𑌤𑌾𑌪𑌨𑌃 ॥ 97 ॥
𑌶𑌾𑌸𑍍𑌤𑌾 𑌶𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌕𑌰𑌃 𑌶𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌶𑌙𑍍𑌕𑌰 𑌶𑌙𑍍𑌕𑌰𑌸𑍍𑌤𑍁𑌤𑌃 ।
𑌸𑌾𑌰𑌥𑌿𑌃 𑌸𑌾𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌿𑌕𑌃 𑌸𑍍𑌵𑌾𑌮𑍀 𑌸𑌾𑌮𑌵𑍇𑌦𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃 𑌸𑌮𑌃 ॥ 98 ॥
𑌪𑌵𑌨𑌃 𑌸𑌾𑌹𑌸𑌃 𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌃 𑌸𑌮𑍍𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌾𑌙𑍍𑌗𑌃 𑌸𑌮𑍃𑌦𑍍𑌧𑌿𑌮𑌾𑌨𑍍 ।
𑌸𑍍𑌵𑌰𑍍𑌗𑌦𑌃 𑌕𑌾𑌮𑌦𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌦𑌃 𑌕𑍀𑌰𑍍𑌤𑌿𑌦𑍋𑌽𑌕𑍀𑌰𑍍𑌤𑌿𑌨𑌾𑌶𑌨𑌃 ॥ 99 ॥
𑌮𑍋𑌕𑍍𑌷𑌦𑌃 𑌪𑍁𑌣𑍍𑌡𑌰𑍀𑌕𑌾𑌕𑍍𑌷𑌃 𑌕𑍍𑌷𑍀𑌰𑌾𑌬𑍍𑌧𑌿𑌕𑍃𑌤𑌕𑍇𑌤𑌨𑌃 ।
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌲𑍋𑌕𑍇𑌶𑌃 𑌪𑍍𑌰𑍇𑌰𑌕𑌃 𑌪𑌾𑌪𑌨𑌾𑌶𑌨𑌃 ॥ 100 ॥
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌦𑍇𑌵𑍋 𑌜𑌗𑌨𑍍𑌨𑌾𑌥𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌲𑍋𑌕𑌮𑌹𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌃 ।
𑌸𑌰𑍍𑌗𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌕𑍃𑌦𑍍𑌦𑍇𑌵𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌲𑍋𑌕𑌸𑍁𑌖𑌾𑌵𑌹𑌃 ॥ 101 ॥
𑌅𑌕𑍍𑌷𑌯𑍍𑌯𑌃 𑌶𑌾𑌶𑍍𑌵𑌤𑍋𑌽𑌨𑌨𑍍𑌤𑌃 𑌕𑍍𑌷𑌯𑌵𑍃𑌦𑍍𑌧𑌿𑌵𑌿𑌵𑌰𑍍𑌜𑌿𑌤𑌃 ।
𑌨𑌿𑌰𑍍𑌲𑍇𑌪𑍋 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌗𑍁𑌣𑌃 𑌸𑍂𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍋 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌵𑌿𑌕𑌾𑌰𑍋 𑌨𑌿𑌰𑌞𑍍𑌜𑌨𑌃 ॥ 102 ॥
𑌸𑌰𑍍𑌵𑍋𑌪𑌾𑌧𑌿𑌵𑌿𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌃 𑌸𑌤𑍍𑌤𑌾𑌮𑌾𑌤𑍍𑌰𑌵𑍍𑌯𑌵𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌃 ।
𑌅𑌧𑌿𑌕𑌾𑌰𑍀 𑌵𑌿𑌭𑍁𑌰𑍍𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌃 𑌪𑌰𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌸𑌨𑌾𑌤𑌨𑌃 ॥ 103 ॥
𑌅𑌚𑌲𑍋 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌲𑍋 𑌵𑍍𑌯𑌾𑌪𑍀 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌤𑍃𑌪𑍍𑌤𑍋 𑌨𑌿𑌰𑌾𑌶𑍍𑌰𑌯𑌃 ।
𑌶𑍍𑌯𑌾𑌮𑍋 𑌯𑍁𑌵𑌾 𑌲𑍋𑌹𑌿𑌤𑌾𑌕𑍍𑌷𑍋 𑌦𑍀𑌪𑍍𑌤𑌾𑌸𑍍𑌯𑍋 𑌮𑌿𑌤𑌭𑌾𑌷𑌣𑌃 ॥ 104 ॥
𑌆𑌜𑌾𑌨𑍁𑌬𑌾𑌹𑍁𑌃 𑌸𑍁𑌮𑍁𑌖𑌃 𑌸𑌿𑌂𑌹𑌸𑍍𑌕𑌨𑍍𑌧𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌭𑍁𑌜𑌃 ।
𑌸𑌤𑍍𑌯𑌵𑌾𑌨𑍍 𑌗𑍁𑌣𑌸𑌮𑍍𑌪𑌨𑍍𑌨𑌃 𑌸𑍍𑌵𑌯𑌨𑍍𑌤𑍇𑌜𑌾𑌃 𑌸𑍁𑌦𑍀𑌪𑍍𑌤𑌿𑌮𑌾𑌨𑍍 ॥ 105 ॥
𑌕𑌾𑌲𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌭𑌗𑌵𑌾𑌨𑍍 𑌕𑌾𑌲𑌃 𑌕𑌾𑌲𑌚𑌕𑍍𑌰𑌪𑍍𑌰𑌵𑌰𑍍𑌤𑌕𑌃 ।
𑌨𑌾𑌰𑌾𑌯𑌣𑌃 𑌪𑌰𑌞𑍍𑌜𑍍𑌯𑍋𑌤𑌿𑌃 𑌪𑌰𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌸𑌨𑌾𑌤𑌨𑌃 ॥ 106 ॥
𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌸𑍃𑌡𑍍𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌗𑍋𑌪𑍍𑌤𑌾 𑌚 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌭𑍋𑌕𑍍𑌤𑌾 𑌚 𑌶𑌾𑌶𑍍𑌵𑌤𑌃 ।
𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑍋 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤𑌿𑌰𑍍𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌭𑌾𑌵𑌨𑌃 ॥ 107 ॥
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌭𑍂𑌤𑌸𑍁𑌹𑍃𑌚𑍍𑌛𑌾𑌨𑍍𑌤𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌭𑍂𑌤𑌾𑌨𑍁𑌕𑌮𑍍𑌪𑌨𑌃 ।
𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌾𑌨𑌾𑌶𑍍𑌰𑌿𑌤𑌵𑌤𑍍𑌸𑌲𑌃 ॥ 108 ॥
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌗𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌭𑍂𑌤𑍇𑌶𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌭𑍂𑌤𑌾𑌶𑌯𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌃 ।
𑌅𑌭𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌰𑌸𑍍𑌥𑌸𑍍𑌤𑌮𑌸𑌶𑍍𑌛𑍇𑌤𑍍𑌤𑌾 𑌨𑌾𑌰𑌾𑌯𑌣𑌃 𑌪𑌰𑌃 ॥ 109 ॥
𑌅𑌨𑌾𑌦𑌿𑌨𑌿𑌧𑌨𑌃 𑌸𑍍𑌰𑌷𑍍𑌟𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌜𑌾𑌪𑌤𑌿𑌪𑌤𑌿𑌰𑍍𑌹𑌰𑌿𑌃 ।
𑌨𑌰𑌸𑌿𑌂𑌹𑍋 𑌹𑍃𑌷𑍀𑌕𑍇𑌶𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌦𑍃𑌗𑍍𑌵𑌶𑍀 ॥ 110 ॥
𑌜𑌗𑌤𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌥𑍁𑌷𑌶𑍍𑌚𑍈𑌵 𑌪𑍍𑌰𑌭𑍁𑌰𑍍𑌨𑍇𑌤𑌾 𑌸𑌨𑌾𑌤𑌨𑌃 ।
𑌕𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌧𑌾𑌤𑌾 𑌵𑌿𑌧𑌾𑌤𑌾 𑌚 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌭𑍁𑌰𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌃 ॥ 111 ॥
𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌮𑍂𑌰𑍍𑌧𑌾 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁𑌰𑍍𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌦𑍃𑌗𑌵𑍍𑌯𑌯𑌃 ।
𑌪𑍁𑌰𑌾𑌣𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑌃 𑌸𑍍𑌰𑌷𑍍𑌟𑌾 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌃 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌪𑌾𑌤𑍍 ॥ 112 ॥
𑌤𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌨𑌾𑌰𑌾𑌯𑌣𑍋 𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁𑌰𑍍𑌵𑌾𑌸𑍁𑌦𑍇𑌵𑌃 𑌸𑌨𑌾𑌤𑌨𑌃 ।
𑌪𑌰𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌪𑌰𑌂 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮 𑌸𑌚𑍍𑌚𑌿𑌦𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌵𑌿𑌗𑍍𑌰𑌹𑌃 ॥ 113 ॥
𑌪𑌰𑌞𑍍𑌜𑍍𑌯𑍋𑌤𑌿𑌃 𑌪𑌰𑌨𑍍𑌧𑌾𑌮𑌃 𑌪𑌰𑌾𑌕𑌾𑌶𑌃 𑌪𑌰𑌾𑌤𑍍𑌪𑌰𑌃 ।
𑌅𑌚𑍍𑌯𑍁𑌤𑌃 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑌃 𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣𑌃 𑌶𑌾𑌶𑍍𑌵𑌤𑌃 𑌶𑌿𑌵 𑌈𑌶𑍍𑌵𑌰𑌃 ॥ 114 ॥
𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌗𑌤𑌃 𑌸𑍍𑌥𑌾𑌣𑍁𑌰𑍁𑌗𑍍𑌰𑌃 𑌸𑌾𑌕𑍍𑌷𑍀 𑌪𑍍𑌰𑌜𑌾𑌪𑌤𑌿𑌃 ।
𑌹𑌿𑌰𑌣𑍍𑌯𑌗𑌰𑍍𑌭𑌃 𑌸𑌵𑌿𑌤𑌾 𑌲𑍋𑌕𑌕𑍃𑌲𑍍𑌲𑍋𑌕𑌭𑍃𑌦𑍍𑌵𑌿𑌭𑍁𑌃 ॥ 115 ॥
𑌰𑌾𑌮𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌾𑌨𑍍 𑌮𑌹𑌾𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁𑌰𑍍𑌜𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁𑌰𑍍𑌦𑍇𑌵𑌹𑌿𑌤𑌾𑌵𑌹𑌃 ।
𑌤𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌤𑌾𑌰𑌕𑌂 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮 𑌶𑌾𑌶𑍍𑌵𑌤𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌿𑌦𑌃 ॥ 116 ॥
𑌅𑌕𑌾𑌰𑌵𑌾𑌚𑍍𑌯𑍋 𑌭𑌗𑌵𑌾𑌨𑍍 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌰𑍍𑌭𑍂𑌨𑍀𑌲𑌾𑌪𑌤𑌿𑌃 𑌪𑍁𑌮𑌾𑌨𑍍 ।
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌲𑍋𑌕𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌾𑌨𑍍 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌜𑍍𑌞𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌤𑍋𑌮𑍁𑌖𑌃 ॥ 117 ॥
𑌸𑍍𑌵𑌾𑌮𑍀 𑌸𑍁𑌶𑍀𑌲𑌃 𑌸𑍁𑌲𑌭𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌜𑍍𑌞𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌮𑌾𑌨𑍍 ।
𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌃 𑌸𑌮𑍍𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌕𑌾𑌮𑌶𑍍𑌚 𑌨𑍈𑌸𑌰𑍍𑌗𑌿𑌕𑌸𑍁𑌹𑍃𑌤𑍍𑌸𑍁𑌖𑍀 ॥ 118 ॥
𑌕𑍃𑌪𑌾𑌪𑍀𑌯𑍂𑌷𑌜𑌲𑌧𑌿𑌃 𑌶𑌰𑌣𑍍𑌯𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌦𑍇𑌹𑌿𑌨𑌾𑌮𑍍 ।
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌾𑌨𑍍𑌨𑌾𑌰𑌾𑌯𑌣𑌃 𑌸𑍍𑌵𑌾𑌮𑍀 𑌜𑌗𑌤𑌾𑌂 𑌪𑌤𑌿𑌰𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌃 ॥ 119 ॥
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌶𑌃 𑌶𑌰𑌣𑍍𑌯𑍋 𑌭𑍂𑌤𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌸𑌂𑌶𑍍𑌰𑌿𑌤𑌾𑌭𑍀𑌷𑍍𑌟𑌦𑌾𑌯𑌕𑌃 ।
𑌅𑌨𑌨𑍍𑌤𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌪𑌤𑍀 𑌰𑌾𑌮𑍋 𑌗𑍁𑌣𑌭𑍃𑌨𑍍𑌨𑌿𑌰𑍍𑌗𑍁𑌣𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌨𑍍 ॥ 120 ॥
॥ 𑌇𑌤𑌿 𑌆𑌨𑌨𑍍𑌦𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌰𑌾𑌮𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌨𑌾𑌮𑌸𑍍𑌤𑍋𑌤𑍍𑌰𑌮𑍍 ॥
Roman (IAST) Transliteration
asya śrīrāmasahasranāmastotra mahāmantrasya, bhagavān īśvara ṛṣiḥ, anuṣṭupchandaḥ, śrīrāmaḥ paramātmā devatā, śrīmānmahāviṣṇuriti bījaṃ, guṇabhṛnnirguṇo mahāniti śaktiḥ, saṃsāratārako rāma iti mantraḥ, saccidānandavigraha iti kīlakaṃ, akṣayaḥ puruṣaḥ sākṣīti kavacaṃ, ajeyaḥ sarvabhūtānāṃ ityastraṃ, rājīvalocanaḥ śrīmāniti dhyānaṃ śrīrāmaprītyarthe divyasahasranāmajape viniyogaḥ |
dhyānaṃ
śrīrāghavaṃ daśarathātmajamaprameyaṃ
sītāpatiṃ raghukulānvayaratnadīpam |
ājānubāhumaravindadalāyatākṣaṃ
rāmaṃ niśācaravināśakaraṃ namāmi ||
nīlāṃ bhujaśyāmala komalāṅgaṃ
sītā samāropita vāmabhāgam |
pāṇau mahāsāyaka cāru cāpaṃ
namāmi rāmaṃ raghuvaṃśanātham ||
lokābhirāmaṃ raṇaraṅgadhīraṃ
rājīvanetraṃ raghuvaṃśanātham |
kāruṇyarūpaṃ karuṇākaraṃ taṃ
śrī rāmacandraṃ śaraṇaṃ prapadye ||
dhyāyedājānubāhuṃ dhṛtaśaradhanuṣaṃ baddhapadmāsanasthaṃ
pītaṃ vāso vasānaṃ navakaladalaspardhinetraṃ prasannam |
vāmāṅkārūḍhasītāmukhakamalamilalocanaṃ nīradābhaṃ
nānālaṅkāradīptaṃ dadhatamurujaṭāmaṇḍalaṃ rāmacandram ||
nīlāmbhodarakānti kāntamanuṣaṃ vīrāsanādhyāsinaṃ
mudrāṃ jñānamayīṃ dadhānamaparaṃ hastāmbujaṃ jānuni |
sītāṃ pārśvagatāṃ saroruhakarāṃ vidyunnibhāṃ rāghavaṃ
paśyantīṃ mukuṭāṅgadādi vividha kalpojjvalāṅgaṃ bhaje ||
stotraṃ
rājīvalocanaḥ śrīmān śrīrāmo raghupuṅgavaḥ |
rāmabhadraḥ sadācāro rājendro jānakīpatiḥ || 1 ||
agragaṇyo vareṇyaśca varadaḥ parameśvaraḥ |
janārdano jitāmitraḥ parārthaikaprayojanaḥ || 2 ||
viśvāmitrapriyo dāntaḥ śatrujicchatrutāpanaḥ |
sarvajñaḥ sarvadevādiḥ śaraṇyo vālimardanaḥ || 3 ||
jñānabhāvyo'paricchedyo vāgmī satyavrataḥ śuciḥ |
jñānagamyo dṛḍhaprajñaḥ kharadhvaṃsī pratāpavān || 4 ||
dyutimānātmavānvīro jitakrodho'rimardanaḥ |
viśvarūpo viśālākṣaḥ prabhuḥ parivṛḍho dṛḍhaḥ || 5 ||
īśaḥ khaḍgadharaḥ śrīmān kausaleyo'nasūyakaḥ |
vipulāṃso mahoraskaḥ parameṣṭhī parāyaṇaḥ || 6 ||
satyavrataḥ satyasandho guruḥ paramadhārmikaḥ |
lokajño lokavandyaśca lokātmā lokakṛtparaḥ || 7 ||
anādirbhagavān sevyo jitamāyo raghūdvahaḥ |
rāmo dayākaro dakṣaḥ sarvajñaḥ sarvapāvanaḥ || 8 ||
brahmaṇyo nītimān goptā sarvadevamayo hariḥ |
sundaraḥ pītavāsāśca sūtrakāraḥ purātanaḥ || 9 ||
saumyo maharṣiḥ kodaṇḍī sarvajñaḥ sarvakovidaḥ |
kaviḥ sugrīvavaradaḥ sarvapuṇyādhikapradaḥ || 10 ||
bhavyo jitāriṣaḍvargo mahodāro'ghanāśanaḥ |
sukīrtirādipuruṣaḥ kāntaḥ puṇyakṛtāgamaḥ || 11 ||
akalmaṣaścaturbāhuḥ sarvāvāso durāsadaḥ |
smitabhāṣī nivṛttātmā smṛtimān vīryavān prabhuḥ || 12 ||
dhīro dānto ghanaśyāmaḥ sarvāyudhaviśāradaḥ |
adhyātmayoganilayaḥ sumanā lakṣmaṇāgrajaḥ || 13 ||
sarvatīrthamayaḥ śūraḥ sarvayajñaphalapradaḥ |
yajñasvarūpī yajñeśo jarāmaraṇavarjitaḥ || 14 ||
varṇāśramakaro varṇī śatrujit puruṣottamaḥ |
vibhīṣaṇapratiṣṭhātā paramātmā parātparaḥ || 15 ||
pramāṇabhūto durjñeyaḥ pūrṇaḥ parapurañjayaḥ |
anantadṛṣṭirānando dhanurvedo dhanurdharaḥ || 16 ||
guṇākaro guṇaśreṣṭhaḥ saccidānandavigrahaḥ |
abhivandyo mahākāyo viśvakarmā viśāradaḥ || 17 ||
vinītātmā vītarāgaḥ tapasvīśo janeśvaraḥ |
kalyāṇaprakṛtiḥ kalpaḥ sarveśaḥ sarvakāmadaḥ || 18 ||
akṣayaḥ puruṣaḥ sākṣī keśavaḥ puruṣottamaḥ |
lokādhyakṣo mahāmāyo vibhīṣaṇavarapradaḥ || 19 ||
ānandavigraho jyotirhanumatprabhuravyayaḥ |
bhrājiṣṇuḥ sahano bhoktā satyavādī bahuśrutaḥ || 20 ||
sukhadaḥ kāraṇaṃ kartā bhavabandhavimocanaḥ |
devacūḍāmaṇirnetā brahmaṇyo brahmavardhanaḥ || 21 ||
saṃsārottārako rāmaḥ sarvaduḥkhavimokṣakṛt |
vidvattamo viśvakartā viśvahartā ca viśvadhṛt || 22 ||
nityo niyatakalyāṇaḥ sītāśokavināśakṛt |
kākutsthaḥ puṇḍarīkākṣo viśvāmitrabhayāpahaḥ || 23 ||
mārīcamathano rāmo virādhavadhapaṇḍitaḥ |
dussvapnanāśano ramyaḥ kirīṭī tridaśādhipaḥ || 24 ||
mahādhanurmahākāyo bhīmo bhīmaparākramaḥ |
tattvasvarūpī tattvajñaḥ tattvavādī suvikramaḥ || 25 ||
bhūtātmā bhūtakṛtsvāmī kālajñānī mahāpaṭuḥ |
anirviṇṇo guṇagrāhī niṣkalaṅkaḥ kalaṅkahā || 26 ||
svabhāvabhadraḥ śatrughnaḥ keśavaḥ sthāṇurīśvaraḥ |
bhūtādiḥ śambhurādityaḥ sthaviṣṭhaḥ śāśvato dhruvaḥ || 27 ||
kavacī kuṇḍalī cakrī khaḍgī bhaktajanapriyaḥ |
amṛtyurjanmarahitaḥ sarvajitsarvagocaraḥ || 28 ||
anuttamo'prameyātmā sarvādirguṇasāgaraḥ |
samaḥ samātmā samago jaṭāmukuṭamaṇḍitaḥ || 29 ||
ajeyaḥ sarvabhūtātmā viṣvakseno mahātapaḥ |
lokādhyakṣo mahābāhuramṛto vedavittamaḥ || 30 ||
sahiṣṇuḥ sadgatiḥ śāstā viśvayonirmahādyutiḥ |
atīndra ūrjitaḥ prāṃśurupendro vāmano balī || 31 ||
dhanurvedo vidhātā ca brahmā viṣṇuśca śaṅkaraḥ |
haṃso marīcirgovindo ratnagarbho mahāmatiḥ || 32 ||
vyāso vācaspatiḥ sarvadarpitā'suramardanaḥ |
jānakīvallabhaḥ pūjyaḥ prakaṭaḥ prītivardhanaḥ || 33 ||
sambhavo'tīndriyo vedyo'nirdeśo jāmbavatprabhuḥ |
madano mathano vyāpī viśvarūpo nirañjanaḥ || 34 ||
nārāyaṇo'graṇīḥ sādhurjaṭāyuprītivardhanaḥ |
naikarūpo jagannāthaḥ surakāryahitaḥ svabhūḥ || 35 ||
jitakrodho jitārātiḥ plavagādhiparājyadaḥ |
vasudaḥ subhujo naikamāyo bhavyapramodanaḥ || 36 ||
caṇḍāṃśuḥ siddhidaḥ kalpaḥ śaraṇāgatavatsalaḥ |
agado rogahartā ca mantrajño mantrabhāvanaḥ || 37 ||
saumitrivatsalo dhuryo vyaktāvyaktasvarūpadhṛk |
vasiṣṭho grāmaṇīḥ śrīmānanukūlaḥ priyaṃvadaḥ || 38 ||
atulaḥ sāttviko dhīraḥ śarāsanaviśāradaḥ |
jyeṣṭhaḥ sarvaguṇopetaḥ śaktimāṃstāṭakāntakaḥ || 39 ||
vaikuṇṭhaḥ prāṇināṃ prāṇaḥ kamaṭhaḥ kamalāpatiḥ |
govardhanadharo matsyarūpaḥ kāruṇyasāgaraḥ || 40 ||
kumbhakarṇaprabhettā ca gopīgopālasaṃvṛtaḥ |
māyāvī svāpano vyāpī raiṇukeyabalāpahaḥ || 41 ||
pinākamathano vandyaḥ samartho garuḍadhvajaḥ |
lokatrayāśrayo lokabharito bharatāgrajaḥ || 42 ||
śrīdharaḥ sadgatirlokasākṣī nārāyaṇo budhaḥ |
manovegī manorūpī pūrṇaḥ puruṣapuṅgavaḥ || 43 ||
yaduśreṣṭho yadupatirbhūtāvāsaḥ suvikramaḥ |
tejodharo dharādhāraścaturmūrtirmahānidhiḥ || 44 ||
cāṇūramardano divyaḥ śānto bharatavanditaḥ |
śabdātigo gabhīrātmā komalāṅgaḥ prajāgaraḥ || 45 ||
lokagarbhaḥ śeṣaśāyī kṣīrābdhinilayo'malaḥ |
ātmayoniradīnātmā sahasrākṣaḥ sahasrapāt || 46 ||
amṛtāṃśurmahāgarbho nivṛttaviṣayaspṛhaḥ |
trikālajño muniḥ sākṣī vihāyasagatiḥ kṛtī || 47 ||
parjanyaḥ kumudo bhūtāvāsaḥ kamalalocanaḥ |
śrīvatsavakṣāḥ śrīvāso vīrahā lakṣmaṇāgrajaḥ || 48 ||
lokābhirāmo lokārimardanaḥ sevakapriyaḥ |
sanātanatamo meghaśyāmalo rākṣasāntakṛt || 49 ||
divyāyudhadharaḥ śrīmānaprameyo jitendriyaḥ |
bhūdevavandyo janakapriyakṛtprapitāmahaḥ || 50 ||
uttamaḥ sātvikaḥ satyaḥ satyasandhastrivikramaḥ |
suvrataḥ sulabhaḥ sūkṣmaḥ sughoṣaḥ sukhadaḥ sudhīḥ || 51 ||
dāmodaro'cyutaḥ śārṅgī vāmano madhurādhipaḥ |
devakīnandanaḥ śauriḥ śūraḥ kaiṭabhamardanaḥ || 52 ||
saptatālaprabhettā ca mitravaṃśapravardhanaḥ |
kālasvarūpī kālātmā kālaḥ kalyāṇadaḥ kaviḥ |
saṃvatsara ṛtuḥ pakṣo hyayanaṃ divaso yugaḥ || 53 ||
stavyo vivikto nirlepaḥ sarvavyāpī nirākulaḥ |
anādinidhanaḥ sarvalokapūjyo nirāmayaḥ || 54 ||
raso rasajñaḥ sārajño lokasāro rasātmakaḥ |
sarvaduḥkhātigo vidyārāśiḥ paramagocaraḥ || 55 ||
śeṣo viśeṣo vigatakalmaṣo raghunāyakaḥ |
varṇaśreṣṭho varṇavāhyo varṇyo varṇyaguṇojjvalaḥ || 56 ||
karmasākṣyamaraśreṣṭho devadevaḥ sukhapradaḥ |
devādhidevo devarṣirdevāsuranamaskṛtaḥ || 57 ||
sarvadevamayaścakrī śārṅgapāṇiranuttamaḥ |
mano buddhirahaṅkāraḥ prakṛtiḥ puruṣo'vyayaḥ || 58 ||
ahalyāpāvanaḥ svāmī pitṛbhakto varapradaḥ |
nyāyo nyāyī nayī śrīmānnayo nagadharo dhruvaḥ || 59 ||
lakṣmīviśvambharābhartā devendro balimardanaḥ |
vāṇārimardano yajvānuttamo munisevitaḥ || 60 ||
devāgraṇīḥ śivadhyānatatparaḥ paramaḥ paraḥ |
sāmagānapriyo'krūraḥ puṇyakīrtiḥ sulocanaḥ || 61 ||
puṇyaḥ puṇyādhikaḥ pūrvaḥ pūrṇaḥ pūrayitā raviḥ |
jaṭilaḥ kalmaṣadhvāntaprabhañjanavibhāvasuḥ || 62 ||
avyaktalakṣaṇo'vyakto daśāsyadvīpakesarī |
kalānidhiḥ kalārūpo kamalānandavardhanaḥ || 63 ||
jayo jitāriḥ sarvādiḥ śamano bhavabhañjanaḥ |
alaṅkariṣṇuracalo rociṣṇurvikramottamaḥ || 64 ||
aṃśuḥ śabdapatiḥ śabdagocaro rañjano raghuḥ |
niśśabdaḥ praṇavo mālī sthūlaḥ sūkṣmo vilakṣaṇaḥ || 65 ||
ātmayonirayoniśca saptajihvaḥ sahasrapāt |
sanātanatamaḥ sragvī peśalo javināṃ varaḥ || 66 ||
śaktimān śaṅkhabhṛnnāthaḥ gadāpadmarathāṅgabhṛt |
nirīho nirvikalpaśca cidrūpo vītasādhvasaḥ || 67 ||
śatānanaḥ sahasrākṣaḥ śatamūrtirghanaprabhaḥ |
hṛtpuṇḍarīkaśayanaḥ kaṭhino drava eva ca || 68 ||
ugro grahapatiḥ kṛṣṇo samartho'narthanāśanaḥ |
adharmaśatruḥ rakṣoghnaḥ puruhūtaḥ puruṣṭutaḥ || 69 ||
brahmagarbho bṛhadgarbho dharmadhenurdhanāgamaḥ |
hiraṇyagarbho jyotiṣmān sulalāṭaḥ suvikramaḥ || 70 ||
śivapūjārataḥ śrīmān bhavānīpriyakṛdvaśī |
naro nārāyaṇaḥ śyāmaḥ kapardī nīlalohitaḥ || 71 ||
rudraḥ paśupatiḥ sthāṇurviśvāmitro dvijeśvaraḥ |
mātāmaho mātariśvā viriñco viṣṭaraśravāḥ || 72 ||
akṣobhyaḥ sarvabhūtānāṃ caṇḍaḥ satyaparākramaḥ |
vālakhilyo mahākalpaḥ kalpavṛkṣaḥ kalādharaḥ || 73 ||
nidāghastapano'moghaḥ ślakṣṇaḥ parabalāpahṛt |
kabandhamathano divyaḥ kambugrīvaḥ śivapriyaḥ || 74 ||
śaṅkho'nilaḥ suniṣpannaḥ sulabhaḥ śiśirātmakaḥ |
asaṃsṛṣṭo'tithiḥ śūraḥ pramāthī pāpanāśakṛt || 75 ||
vasuśravāḥ kavyavāhaḥ pratapto viśvabhojanaḥ |
rāmo nīlotpalaśyāmo jñānaskandho mahādyutiḥ || 76 ||
pavitrapādaḥ pāpārirmaṇipūro nabhogatiḥ |
uttāraṇo duṣkṛtihā durdharṣo dussaho'bhayaḥ || 77 ||
amṛteśo'mṛtavapurdharmī dharmaḥ kṛpākaraḥ |
bhargo vivasvānādityo yogācāryo divaspatiḥ || 78 ||
udārakīrtirudyogī vāṅmayaḥ sadasanmayaḥ |
nakṣatramālī nākeśaḥ svādhiṣṭhānaṣaḍāśrayaḥ || 79 ||
caturvargaphalo varṇī śaktitrayaphalaṃ nidhiḥ |
nidhānagarbho nirvyājo girīśo vyālamardanaḥ || 80 ||
śrīvallabhaḥ śivārambhaḥ śāntirbhadraḥ samañjasaḥ |
bhūśayo bhūtikṛdbhūtirbhūṣaṇo bhūtavāhanaḥ || 81 ||
akāyo bhaktakāyasthaḥ kālajñānī mahāvaṭuḥ |
parārthavṛttiracalo viviktaḥ śrutisāgaraḥ || 82 ||
svabhāvabhadro madhyasthaḥ saṃsārabhayanāśanaḥ |
vedyo vaidyo viyadgoptā sarvāmaramunīśvaraḥ || 83 ||
surendraḥ karaṇaṃ karma karmakṛtkarmyadhokṣajaḥ |
dhyeyo dhuryo dharādhīśaḥ saṅkalpaḥ śarvarīpatiḥ || 84 ||
paramārthagururvṛddhaḥ śucirāśritavatsalaḥ |
viṣṇurjiṣṇurvibhuryajño yajñeśo yajñapālakaḥ || 85 ||
prabhaviṣṇurgrasiṣṇuśca lokātmā lokabhāvanaḥ |
keśavaḥ keśihā kāvyaḥ kaviḥ kāraṇakāraṇam || 86 ||
kālakartā kālaśeṣo vāsudevaḥ puruṣṭutaḥ |
ādikartā varāhaśca mādhavo madhusūdanaḥ || 87 ||
nārāyaṇo naro haṃso viṣvakseno janārdanaḥ |
viśvakartā mahāyajño jyotiṣmān puruṣottamaḥ || 88 ||
vaikuṇṭhaḥ puṇḍarīkākṣaḥ kṛṣṇaḥ sūryaḥ surārcitaḥ |
nārasiṃho mahābhīmo vakradaṃṣṭro nakhāyudhaḥ || 89 ||
ādidevo jagatkartā yogīśo garuḍadhvajaḥ |
govindo gopatirgoptā bhūpatirbhuvaneśvaraḥ || 90 ||
padmanābho hṛṣīkeśo dhātā dāmodaraḥ prabhuḥ |
trivikramastrilokeśo brahmeśaḥ prītivardhanaḥ || 91 ||
vāmano duṣṭadamano govindo gopavallabhaḥ |
bhaktapriyo'cyutaḥ satyaḥ satyakīrtirdhṛtiḥ smṛtiḥ || 92 ||
kāruṇyaṃ karuṇo vyāsaḥ pāpahā śāntivardhanaḥ |
sannyāsī śāstratattvajño mandarādriniketanaḥ || 93 ||
badarīnilayaḥ śāntastapasvī vaidyutaprabhaḥ |
bhūtāvāso guhāvāsaḥ śrīnivāsaḥ śriyaḥ patiḥ || 94 ||
tapovāso mudāvāsaḥ satyavāsaḥ sanātanaḥ |
puruṣaḥ puṣkaraḥ puṇyaḥ puṣkarākṣo maheśvaraḥ || 95 ||
pūrṇamūrtiḥ purāṇajñaḥ puṇyadaḥ puṇyavardhanaḥ |
śaṅkhī cakrī gadī śārṅgī lāṅgalī musalī halī || 96 ||
kirīṭī kuṇḍalī hārī mekhalī kavacī dhvajī |
yoddhā jetā mahāvīryaḥ śatrujicchatrutāpanaḥ || 97 ||
śāstā śāstrakaraḥ śāstraṃ śaṅkara śaṅkarastutaḥ |
sārathiḥ sāttvikaḥ svāmī sāmavedapriyaḥ samaḥ || 98 ||
pavanaḥ sāhasaḥ śaktiḥ sampūrṇāṅgaḥ samṛddhimān |
svargadaḥ kāmadaḥ śrīdaḥ kīrtido'kīrtināśanaḥ || 99 ||
mokṣadaḥ puṇḍarīkākṣaḥ kṣīrābdhikṛtaketanaḥ |
sarvātmā sarvalokeśaḥ prerakaḥ pāpanāśanaḥ || 100 ||
sarvadevo jagannāthaḥ sarvalokamaheśvaraḥ |
sargasthityantakṛddevaḥ sarvalokasukhāvahaḥ || 101 ||
akṣayyaḥ śāśvato'nantaḥ kṣayavṛddhivivarjitaḥ |
nirlepo nirguṇaḥ sūkṣmo nirvikāro nirañjanaḥ || 102 ||
sarvopādhivinirmuktaḥ sattāmātravyavasthitaḥ |
adhikārī vibhurnityaḥ paramātmā sanātanaḥ || 103 ||
acalo nirmalo vyāpī nityatṛpto nirāśrayaḥ |
śyāmo yuvā lohitākṣo dīptāsyo mitabhāṣaṇaḥ || 104 ||
ājānubāhuḥ sumukhaḥ siṃhaskandho mahābhujaḥ |
satyavān guṇasampannaḥ svayantejāḥ sudīptimān || 105 ||
kālātmā bhagavān kālaḥ kālacakrapravartakaḥ |
nārāyaṇaḥ parañjyotiḥ paramātmā sanātanaḥ || 106 ||
viśvasṛḍviśvagoptā ca viśvabhoktā ca śāśvataḥ |
viśveśvaro viśvamūrtirviśvātmā viśvabhāvanaḥ || 107 ||
sarvabhūtasuhṛcchāntaḥ sarvabhūtānukampanaḥ |
sarveśvareśvaraḥ sarvaḥ śrīmānāśritavatsalaḥ || 108 ||
sarvagaḥ sarvabhūteśaḥ sarvabhūtāśayasthitaḥ |
abhyantarasthastamasaśchettā nārāyaṇaḥ paraḥ || 109 ||
anādinidhanaḥ sraṣṭā prajāpatipatirhariḥ |
narasiṃho hṛṣīkeśaḥ sarvātmā sarvadṛgvaśī || 110 ||
jagatastasthuṣaścaiva prabhurnetā sanātanaḥ |
kartā dhātā vidhātā ca sarveṣāṃ prabhurīśvaraḥ || 111 ||
sahasramūrdhā viśvātmā viṣṇurviśvadṛgavyayaḥ |
purāṇapuruṣaḥ sraṣṭā sahasrākṣaḥ sahasrapāt || 112 ||
tattvaṃ nārāyaṇo viṣṇurvāsudevaḥ sanātanaḥ |
paramātmā paraṃ brahma saccidānandavigrahaḥ || 113 ||
parañjyotiḥ parandhāmaḥ parākāśaḥ parātparaḥ |
acyutaḥ puruṣaḥ kṛṣṇaḥ śāśvataḥ śiva īśvaraḥ || 114 ||
nityaḥ sarvagataḥ sthāṇurugraḥ sākṣī prajāpatiḥ |
hiraṇyagarbhaḥ savitā lokakṛllokabhṛdvibhuḥ || 115 ||
rāmaḥ śrīmān mahāviṣṇurjiṣṇurdevahitāvahaḥ |
tattvātmā tārakaṃ brahma śāśvataḥ sarvasiddhidaḥ || 116 ||
akāravācyo bhagavān śrīrbhūnīlāpatiḥ pumān |
sarvalokeśvaraḥ śrīmān sarvajñaḥ sarvatomukhaḥ || 117 ||
svāmī suśīlaḥ sulabhaḥ sarvajñaḥ sarvaśaktimān |
nityaḥ sampūrṇakāmaśca naisargikasuhṛtsukhī || 118 ||
kṛpāpīyūṣajaladhiḥ śaraṇyaḥ sarvadehinām |
śrīmānnārāyaṇaḥ svāmī jagatāṃ patirīśvaraḥ || 119 ||
śrīśaḥ śaraṇyo bhūtānāṃ saṃśritābhīṣṭadāyakaḥ |
anantaḥ śrīpatī rāmo guṇabhṛnnirguṇo mahān || 120 ||
|| iti ānandarāmāyaṇe vālmīkīye śrīrāmasahasranāmastotram ||
Sanskrit — Devanagari (original)
अस्य श्रीरामसहस्रनामस्तोत्र महामन्त्रस्य, भगवान् ईश्वर ऋषिः, अनुष्टुप्छन्दः, श्रीरामः परमात्मा देवता, श्रीमान्महाविष्णुरिति बीजं, गुणभृन्निर्गुणो महानिति शक्तिः, संसारतारको राम इति मन्त्रः, सच्चिदानन्दविग्रह इति कीलकं, अक्षयः पुरुषः साक्षीति कवचं, अजेयः सर्वभूतानां इत्यस्त्रं, राजीवलोचनः श्रीमानिति ध्यानं श्रीरामप्रीत्यर्थे दिव्यसहस्रनामजपे विनियोगः ।
ध्यानं
श्रीराघवं दशरथात्मजमप्रमेयं
सीतापतिं रघुकुलान्वयरत्नदीपम् ।
आजानुबाहुमरविन्ददलायताक्षं
रामं निशाचरविनाशकरं नमामि ॥
नीलां भुजश्यामल कोमलाङ्गं
सीता समारोपित वामभागम् ।
पाणौ महासायक चारु चापं
नमामि रामं रघुवंशनाथम् ॥
लोकाभिरामं रणरङ्गधीरं
राजीवनेत्रं रघुवंशनाथम् ।
कारुण्यरूपं करुणाकरं तं
श्री रामचन्द्रं शरणं प्रपद्ये ॥
ध्यायेदाजानुबाहुं धृतशरधनुषं बद्धपद्मासनस्थं
पीतं वासो वसानं नवकलदलस्पर्धिनेत्रं प्रसन्नम् ।
वामाङ्कारूढसीतामुखकमलमिललोचनं नीरदाभं
नानालङ्कारदीप्तं दधतमुरुजटामण्डलं रामचन्द्रम् ॥
नीलाम्भोदरकान्ति कान्तमनुषं वीरासनाध्यासिनं
मुद्रां ज्ञानमयीं दधानमपरं हस्ताम्बुजं जानुनि ।
सीतां पार्श्वगतां सरोरुहकरां विद्युन्निभां राघवं
पश्यन्तीं मुकुटाङ्गदादि विविध कल्पोज्ज्वलाङ्गं भजे ॥
स्तोत्रं
राजीवलोचनः श्रीमान् श्रीरामो रघुपुङ्गवः ।
रामभद्रः सदाचारो राजेन्द्रो जानकीपतिः ॥ 1 ॥
अग्रगण्यो वरेण्यश्च वरदः परमेश्वरः ।
जनार्दनो जितामित्रः परार्थैकप्रयोजनः ॥ 2 ॥
विश्वामित्रप्रियो दान्तः शत्रुजिच्छत्रुतापनः ।
सर्वज्ञः सर्वदेवादिः शरण्यो वालिमर्दनः ॥ 3 ॥
ज्ञानभाव्योऽपरिच्छेद्यो वाग्मी सत्यव्रतः शुचिः ।
ज्ञानगम्यो दृढप्रज्ञः खरध्वंसी प्रतापवान् ॥ 4 ॥
द्युतिमानात्मवान्वीरो जितक्रोधोऽरिमर्दनः ।
विश्वरूपो विशालाक्षः प्रभुः परिवृढो दृढः ॥ 5 ॥
ईशः खड्गधरः श्रीमान् कौसलेयोऽनसूयकः ।
विपुलांसो महोरस्कः परमेष्ठी परायणः ॥ 6 ॥
सत्यव्रतः सत्यसन्धो गुरुः परमधार्मिकः ।
लोकज्ञो लोकवन्द्यश्च लोकात्मा लोककृत्परः ॥ 7 ॥
अनादिर्भगवान् सेव्यो जितमायो रघूद्वहः ।
रामो दयाकरो दक्षः सर्वज्ञः सर्वपावनः ॥ 8 ॥
ब्रह्मण्यो नीतिमान् गोप्ता सर्वदेवमयो हरिः ।
सुन्दरः पीतवासाश्च सूत्रकारः पुरातनः ॥ 9 ॥
सौम्यो महर्षिः कोदण्डी सर्वज्ञः सर्वकोविदः ।
कविः सुग्रीववरदः सर्वपुण्याधिकप्रदः ॥ 10 ॥
भव्यो जितारिषड्वर्गो महोदारोऽघनाशनः ।
सुकीर्तिरादिपुरुषः कान्तः पुण्यकृतागमः ॥ 11 ॥
अकल्मषश्चतुर्बाहुः सर्वावासो दुरासदः ।
स्मितभाषी निवृत्तात्मा स्मृतिमान् वीर्यवान् प्रभुः ॥ 12 ॥
धीरो दान्तो घनश्यामः सर्वायुधविशारदः ।
अध्यात्मयोगनिलयः सुमना लक्ष्मणाग्रजः ॥ 13 ॥
सर्वतीर्थमयः शूरः सर्वयज्ञफलप्रदः ।
यज्ञस्वरूपी यज्ञेशो जरामरणवर्जितः ॥ 14 ॥
वर्णाश्रमकरो वर्णी शत्रुजित् पुरुषोत्तमः ।
विभीषणप्रतिष्ठाता परमात्मा परात्परः ॥ 15 ॥
प्रमाणभूतो दुर्ज्ञेयः पूर्णः परपुरञ्जयः ।
अनन्तदृष्टिरानन्दो धनुर्वेदो धनुर्धरः ॥ 16 ॥
गुणाकरो गुणश्रेष्ठः सच्चिदानन्दविग्रहः ।
अभिवन्द्यो महाकायो विश्वकर्मा विशारदः ॥ 17 ॥
विनीतात्मा वीतरागः तपस्वीशो जनेश्वरः ।
कल्याणप्रकृतिः कल्पः सर्वेशः सर्वकामदः ॥ 18 ॥
अक्षयः पुरुषः साक्षी केशवः पुरुषोत्तमः ।
लोकाध्यक्षो महामायो विभीषणवरप्रदः ॥ 19 ॥
आनन्दविग्रहो ज्योतिर्हनुमत्प्रभुरव्ययः ।
भ्राजिष्णुः सहनो भोक्ता सत्यवादी बहुश्रुतः ॥ 20 ॥
सुखदः कारणं कर्ता भवबन्धविमोचनः ।
देवचूडामणिर्नेता ब्रह्मण्यो ब्रह्मवर्धनः ॥ 21 ॥
संसारोत्तारको रामः सर्वदुःखविमोक्षकृत् ।
विद्वत्तमो विश्वकर्ता विश्वहर्ता च विश्वधृत् ॥ 22 ॥
नित्यो नियतकल्याणः सीताशोकविनाशकृत् ।
काकुत्स्थः पुण्डरीकाक्षो विश्वामित्रभयापहः ॥ 23 ॥
मारीचमथनो रामो विराधवधपण्डितः ।
दुस्स्वप्ननाशनो रम्यः किरीटी त्रिदशाधिपः ॥ 24 ॥
महाधनुर्महाकायो भीमो भीमपराक्रमः ।
तत्त्वस्वरूपी तत्त्वज्ञः तत्त्ववादी सुविक्रमः ॥ 25 ॥
भूतात्मा भूतकृत्स्वामी कालज्ञानी महापटुः ।
अनिर्विण्णो गुणग्राही निष्कलङ्कः कलङ्कहा ॥ 26 ॥
स्वभावभद्रः शत्रुघ्नः केशवः स्थाणुरीश्वरः ।
भूतादिः शम्भुरादित्यः स्थविष्ठः शाश्वतो ध्रुवः ॥ 27 ॥
कवची कुण्डली चक्री खड्गी भक्तजनप्रियः ।
अमृत्युर्जन्मरहितः सर्वजित्सर्वगोचरः ॥ 28 ॥
अनुत्तमोऽप्रमेयात्मा सर्वादिर्गुणसागरः ।
समः समात्मा समगो जटामुकुटमण्डितः ॥ 29 ॥
अजेयः सर्वभूतात्मा विष्वक्सेनो महातपः ।
लोकाध्यक्षो महाबाहुरमृतो वेदवित्तमः ॥ 30 ॥
सहिष्णुः सद्गतिः शास्ता विश्वयोनिर्महाद्युतिः ।
अतीन्द्र ऊर्जितः प्रांशुरुपेन्द्रो वामनो बली ॥ 31 ॥
धनुर्वेदो विधाता च ब्रह्मा विष्णुश्च शङ्करः ।
हंसो मरीचिर्गोविन्दो रत्नगर्भो महामतिः ॥ 32 ॥
व्यासो वाचस्पतिः सर्वदर्पिताऽसुरमर्दनः ।
जानकीवल्लभः पूज्यः प्रकटः प्रीतिवर्धनः ॥ 33 ॥
सम्भवोऽतीन्द्रियो वेद्योऽनिर्देशो जाम्बवत्प्रभुः ।
मदनो मथनो व्यापी विश्वरूपो निरञ्जनः ॥ 34 ॥
नारायणोऽग्रणीः साधुर्जटायुप्रीतिवर्धनः ।
नैकरूपो जगन्नाथः सुरकार्यहितः स्वभूः ॥ 35 ॥
जितक्रोधो जितारातिः प्लवगाधिपराज्यदः ।
वसुदः सुभुजो नैकमायो भव्यप्रमोदनः ॥ 36 ॥
चण्डांशुः सिद्धिदः कल्पः शरणागतवत्सलः ।
अगदो रोगहर्ता च मन्त्रज्ञो मन्त्रभावनः ॥ 37 ॥
सौमित्रिवत्सलो धुर्यो व्यक्ताव्यक्तस्वरूपधृक् ।
वसिष्ठो ग्रामणीः श्रीमाननुकूलः प्रियंवदः ॥ 38 ॥
अतुलः सात्त्विको धीरः शरासनविशारदः ।
ज्येष्ठः सर्वगुणोपेतः शक्तिमांस्ताटकान्तकः ॥ 39 ॥
वैकुण्ठः प्राणिनां प्राणः कमठः कमलापतिः ।
गोवर्धनधरो मत्स्यरूपः कारुण्यसागरः ॥ 40 ॥
कुम्भकर्णप्रभेत्ता च गोपीगोपालसंवृतः ।
मायावी स्वापनो व्यापी रैणुकेयबलापहः ॥ 41 ॥
पिनाकमथनो वन्द्यः समर्थो गरुडध्वजः ।
लोकत्रयाश्रयो लोकभरितो भरताग्रजः ॥ 42 ॥
श्रीधरः सद्गतिर्लोकसाक्षी नारायणो बुधः ।
मनोवेगी मनोरूपी पूर्णः पुरुषपुङ्गवः ॥ 43 ॥
यदुश्रेष्ठो यदुपतिर्भूतावासः सुविक्रमः ।
तेजोधरो धराधारश्चतुर्मूर्तिर्महानिधिः ॥ 44 ॥
चाणूरमर्दनो दिव्यः शान्तो भरतवन्दितः ।
शब्दातिगो गभीरात्मा कोमलाङ्गः प्रजागरः ॥ 45 ॥
लोकगर्भः शेषशायी क्षीराब्धिनिलयोऽमलः ।
आत्मयोनिरदीनात्मा सहस्राक्षः सहस्रपात् ॥ 46 ॥
अमृतांशुर्महागर्भो निवृत्तविषयस्पृहः ।
त्रिकालज्ञो मुनिः साक्षी विहायसगतिः कृती ॥ 47 ॥
पर्जन्यः कुमुदो भूतावासः कमललोचनः ।
श्रीवत्सवक्षाः श्रीवासो वीरहा लक्ष्मणाग्रजः ॥ 48 ॥
लोकाभिरामो लोकारिमर्दनः सेवकप्रियः ।
सनातनतमो मेघश्यामलो राक्षसान्तकृत् ॥ 49 ॥
दिव्यायुधधरः श्रीमानप्रमेयो जितेन्द्रियः ।
भूदेववन्द्यो जनकप्रियकृत्प्रपितामहः ॥ 50 ॥
उत्तमः सात्विकः सत्यः सत्यसन्धस्त्रिविक्रमः ।
सुव्रतः सुलभः सूक्ष्मः सुघोषः सुखदः सुधीः ॥ 51 ॥
दामोदरोऽच्युतः शार्ङ्गी वामनो मधुराधिपः ।
देवकीनन्दनः शौरिः शूरः कैटभमर्दनः ॥ 52 ॥
सप्ततालप्रभेत्ता च मित्रवंशप्रवर्धनः ।
कालस्वरूपी कालात्मा कालः कल्याणदः कविः ।
संवत्सर ऋतुः पक्षो ह्ययनं दिवसो युगः ॥ 53 ॥
स्तव्यो विविक्तो निर्लेपः सर्वव्यापी निराकुलः ।
अनादिनिधनः सर्वलोकपूज्यो निरामयः ॥ 54 ॥
रसो रसज्ञः सारज्ञो लोकसारो रसात्मकः ।
सर्वदुःखातिगो विद्याराशिः परमगोचरः ॥ 55 ॥
शेषो विशेषो विगतकल्मषो रघुनायकः ।
वर्णश्रेष्ठो वर्णवाह्यो वर्ण्यो वर्ण्यगुणोज्ज्वलः ॥ 56 ॥
कर्मसाक्ष्यमरश्रेष्ठो देवदेवः सुखप्रदः ।
देवाधिदेवो देवर्षिर्देवासुरनमस्कृतः ॥ 57 ॥
सर्वदेवमयश्चक्री शार्ङ्गपाणिरनुत्तमः ।
मनो बुद्धिरहङ्कारः प्रकृतिः पुरुषोऽव्ययः ॥ 58 ॥
अहल्यापावनः स्वामी पितृभक्तो वरप्रदः ।
न्यायो न्यायी नयी श्रीमान्नयो नगधरो ध्रुवः ॥ 59 ॥
लक्ष्मीविश्वम्भराभर्ता देवेन्द्रो बलिमर्दनः ।
वाणारिमर्दनो यज्वानुत्तमो मुनिसेवितः ॥ 60 ॥
देवाग्रणीः शिवध्यानतत्परः परमः परः ।
सामगानप्रियोऽक्रूरः पुण्यकीर्तिः सुलोचनः ॥ 61 ॥
पुण्यः पुण्याधिकः पूर्वः पूर्णः पूरयिता रविः ।
जटिलः कल्मषध्वान्तप्रभञ्जनविभावसुः ॥ 62 ॥
अव्यक्तलक्षणोऽव्यक्तो दशास्यद्वीपकेसरी ।
कलानिधिः कलारूपो कमलानन्दवर्धनः ॥ 63 ॥
जयो जितारिः सर्वादिः शमनो भवभञ्जनः ।
अलङ्करिष्णुरचलो रोचिष्णुर्विक्रमोत्तमः ॥ 64 ॥
अंशुः शब्दपतिः शब्दगोचरो रञ्जनो रघुः ।
निश्शब्दः प्रणवो माली स्थूलः सूक्ष्मो विलक्षणः ॥ 65 ॥
आत्मयोनिरयोनिश्च सप्तजिह्वः सहस्रपात् ।
सनातनतमः स्रग्वी पेशलो जविनां वरः ॥ 66 ॥
शक्तिमान् शङ्खभृन्नाथः गदापद्मरथाङ्गभृत् ।
निरीहो निर्विकल्पश्च चिद्रूपो वीतसाध्वसः ॥ 67 ॥
शताननः सहस्राक्षः शतमूर्तिर्घनप्रभः ।
हृत्पुण्डरीकशयनः कठिनो द्रव एव च ॥ 68 ॥
उग्रो ग्रहपतिः कृष्णो समर्थोऽनर्थनाशनः ।
अधर्मशत्रुः रक्षोघ्नः पुरुहूतः पुरुष्टुतः ॥ 69 ॥
ब्रह्मगर्भो बृहद्गर्भो धर्मधेनुर्धनागमः ।
हिरण्यगर्भो ज्योतिष्मान् सुललाटः सुविक्रमः ॥ 70 ॥
शिवपूजारतः श्रीमान् भवानीप्रियकृद्वशी ।
नरो नारायणः श्यामः कपर्दी नीललोहितः ॥ 71 ॥
रुद्रः पशुपतिः स्थाणुर्विश्वामित्रो द्विजेश्वरः ।
मातामहो मातरिश्वा विरिञ्चो विष्टरश्रवाः ॥ 72 ॥
अक्षोभ्यः सर्वभूतानां चण्डः सत्यपराक्रमः ।
वालखिल्यो महाकल्पः कल्पवृक्षः कलाधरः ॥ 73 ॥
निदाघस्तपनोऽमोघः श्लक्ष्णः परबलापहृत् ।
कबन्धमथनो दिव्यः कम्बुग्रीवः शिवप्रियः ॥ 74 ॥
शङ्खोऽनिलः सुनिष्पन्नः सुलभः शिशिरात्मकः ।
असंसृष्टोऽतिथिः शूरः प्रमाथी पापनाशकृत् ॥ 75 ॥
वसुश्रवाः कव्यवाहः प्रतप्तो विश्वभोजनः ।
रामो नीलोत्पलश्यामो ज्ञानस्कन्धो महाद्युतिः ॥ 76 ॥
पवित्रपादः पापारिर्मणिपूरो नभोगतिः ।
उत्तारणो दुष्कृतिहा दुर्धर्षो दुस्सहोऽभयः ॥ 77 ॥
अमृतेशोऽमृतवपुर्धर्मी धर्मः कृपाकरः ।
भर्गो विवस्वानादित्यो योगाचार्यो दिवस्पतिः ॥ 78 ॥
उदारकीर्तिरुद्योगी वाङ्मयः सदसन्मयः ।
नक्षत्रमाली नाकेशः स्वाधिष्ठानषडाश्रयः ॥ 79 ॥
चतुर्वर्गफलो वर्णी शक्तित्रयफलं निधिः ।
निधानगर्भो निर्व्याजो गिरीशो व्यालमर्दनः ॥ 80 ॥
श्रीवल्लभः शिवारम्भः शान्तिर्भद्रः समञ्जसः ।
भूशयो भूतिकृद्भूतिर्भूषणो भूतवाहनः ॥ 81 ॥
अकायो भक्तकायस्थः कालज्ञानी महावटुः ।
परार्थवृत्तिरचलो विविक्तः श्रुतिसागरः ॥ 82 ॥
स्वभावभद्रो मध्यस्थः संसारभयनाशनः ।
वेद्यो वैद्यो वियद्गोप्ता सर्वामरमुनीश्वरः ॥ 83 ॥
सुरेन्द्रः करणं कर्म कर्मकृत्कर्म्यधोक्षजः ।
ध्येयो धुर्यो धराधीशः सङ्कल्पः शर्वरीपतिः ॥ 84 ॥
परमार्थगुरुर्वृद्धः शुचिराश्रितवत्सलः ।
विष्णुर्जिष्णुर्विभुर्यज्ञो यज्ञेशो यज्ञपालकः ॥ 85 ॥
प्रभविष्णुर्ग्रसिष्णुश्च लोकात्मा लोकभावनः ।
केशवः केशिहा काव्यः कविः कारणकारणम् ॥ 86 ॥
कालकर्ता कालशेषो वासुदेवः पुरुष्टुतः ।
आदिकर्ता वराहश्च माधवो मधुसूदनः ॥ 87 ॥
नारायणो नरो हंसो विष्वक्सेनो जनार्दनः ।
विश्वकर्ता महायज्ञो ज्योतिष्मान् पुरुषोत्तमः ॥ 88 ॥
वैकुण्ठः पुण्डरीकाक्षः कृष्णः सूर्यः सुरार्चितः ।
नारसिंहो महाभीमो वक्रदंष्ट्रो नखायुधः ॥ 89 ॥
आदिदेवो जगत्कर्ता योगीशो गरुडध्वजः ।
गोविन्दो गोपतिर्गोप्ता भूपतिर्भुवनेश्वरः ॥ 90 ॥
पद्मनाभो हृषीकेशो धाता दामोदरः प्रभुः ।
त्रिविक्रमस्त्रिलोकेशो ब्रह्मेशः प्रीतिवर्धनः ॥ 91 ॥
वामनो दुष्टदमनो गोविन्दो गोपवल्लभः ।
भक्तप्रियोऽच्युतः सत्यः सत्यकीर्तिर्धृतिः स्मृतिः ॥ 92 ॥
कारुण्यं करुणो व्यासः पापहा शान्तिवर्धनः ।
सन्न्यासी शास्त्रतत्त्वज्ञो मन्दराद्रिनिकेतनः ॥ 93 ॥
बदरीनिलयः शान्तस्तपस्वी वैद्युतप्रभः ।
भूतावासो गुहावासः श्रीनिवासः श्रियः पतिः ॥ 94 ॥
तपोवासो मुदावासः सत्यवासः सनातनः ।
पुरुषः पुष्करः पुण्यः पुष्कराक्षो महेश्वरः ॥ 95 ॥
पूर्णमूर्तिः पुराणज्ञः पुण्यदः पुण्यवर्धनः ।
शङ्खी चक्री गदी शार्ङ्गी लाङ्गली मुसली हली ॥ 96 ॥
किरीटी कुण्डली हारी मेखली कवची ध्वजी ।
योद्धा जेता महावीर्यः शत्रुजिच्छत्रुतापनः ॥ 97 ॥
शास्ता शास्त्रकरः शास्त्रं शङ्कर शङ्करस्तुतः ।
सारथिः सात्त्विकः स्वामी सामवेदप्रियः समः ॥ 98 ॥
पवनः साहसः शक्तिः सम्पूर्णाङ्गः समृद्धिमान् ।
स्वर्गदः कामदः श्रीदः कीर्तिदोऽकीर्तिनाशनः ॥ 99 ॥
मोक्षदः पुण्डरीकाक्षः क्षीराब्धिकृतकेतनः ।
सर्वात्मा सर्वलोकेशः प्रेरकः पापनाशनः ॥ 100 ॥
सर्वदेवो जगन्नाथः सर्वलोकमहेश्वरः ।
सर्गस्थित्यन्तकृद्देवः सर्वलोकसुखावहः ॥ 101 ॥
अक्षय्यः शाश्वतोऽनन्तः क्षयवृद्धिविवर्जितः ।
निर्लेपो निर्गुणः सूक्ष्मो निर्विकारो निरञ्जनः ॥ 102 ॥
सर्वोपाधिविनिर्मुक्तः सत्तामात्रव्यवस्थितः ।
अधिकारी विभुर्नित्यः परमात्मा सनातनः ॥ 103 ॥
अचलो निर्मलो व्यापी नित्यतृप्तो निराश्रयः ।
श्यामो युवा लोहिताक्षो दीप्तास्यो मितभाषणः ॥ 104 ॥
आजानुबाहुः सुमुखः सिंहस्कन्धो महाभुजः ।
सत्यवान् गुणसम्पन्नः स्वयन्तेजाः सुदीप्तिमान् ॥ 105 ॥
कालात्मा भगवान् कालः कालचक्रप्रवर्तकः ।
नारायणः परञ्ज्योतिः परमात्मा सनातनः ॥ 106 ॥
विश्वसृड्विश्वगोप्ता च विश्वभोक्ता च शाश्वतः ।
विश्वेश्वरो विश्वमूर्तिर्विश्वात्मा विश्वभावनः ॥ 107 ॥
सर्वभूतसुहृच्छान्तः सर्वभूतानुकम्पनः ।
सर्वेश्वरेश्वरः सर्वः श्रीमानाश्रितवत्सलः ॥ 108 ॥
सर्वगः सर्वभूतेशः सर्वभूताशयस्थितः ।
अभ्यन्तरस्थस्तमसश्छेत्ता नारायणः परः ॥ 109 ॥
अनादिनिधनः स्रष्टा प्रजापतिपतिर्हरिः ।
नरसिंहो हृषीकेशः सर्वात्मा सर्वदृग्वशी ॥ 110 ॥
जगतस्तस्थुषश्चैव प्रभुर्नेता सनातनः ।
कर्ता धाता विधाता च सर्वेषां प्रभुरीश्वरः ॥ 111 ॥
सहस्रमूर्धा विश्वात्मा विष्णुर्विश्वदृगव्ययः ।
पुराणपुरुषः स्रष्टा सहस्राक्षः सहस्रपात् ॥ 112 ॥
तत्त्वं नारायणो विष्णुर्वासुदेवः सनातनः ।
परमात्मा परं ब्रह्म सच्चिदानन्दविग्रहः ॥ 113 ॥
परञ्ज्योतिः परन्धामः पराकाशः परात्परः ।
अच्युतः पुरुषः कृष्णः शाश्वतः शिव ईश्वरः ॥ 114 ॥
नित्यः सर्वगतः स्थाणुरुग्रः साक्षी प्रजापतिः ।
हिरण्यगर्भः सविता लोककृल्लोकभृद्विभुः ॥ 115 ॥
रामः श्रीमान् महाविष्णुर्जिष्णुर्देवहितावहः ।
तत्त्वात्मा तारकं ब्रह्म शाश्वतः सर्वसिद्धिदः ॥ 116 ॥
अकारवाच्यो भगवान् श्रीर्भूनीलापतिः पुमान् ।
सर्वलोकेश्वरः श्रीमान् सर्वज्ञः सर्वतोमुखः ॥ 117 ॥
स्वामी सुशीलः सुलभः सर्वज्ञः सर्वशक्तिमान् ।
नित्यः सम्पूर्णकामश्च नैसर्गिकसुहृत्सुखी ॥ 118 ॥
कृपापीयूषजलधिः शरण्यः सर्वदेहिनाम् ।
श्रीमान्नारायणः स्वामी जगतां पतिरीश्वरः ॥ 119 ॥
श्रीशः शरण्यो भूतानां संश्रिताभीष्टदायकः ।
अनन्तः श्रीपती रामो गुणभृन्निर्गुणो महान् ॥ 120 ॥
॥ इति आनन्दरामायणे वाल्मीकीये श्रीरामसहस्रनामस्तोत्रम् ॥
asya śrīrāmasahasranāmastotra mahāmantrasya, bhagavān īśvara ṛṣiḥ, anuṣṭupchandaḥ, śrīrāmaḥ paramātmā devatā, śrīmānmahāviṣṇuriti bījaṃ, guṇabhṛnnirguṇo mahāniti śaktiḥ, saṃsāratārako rāma iti mantraḥ, saccidānandavigraha iti kīlakaṃ, akṣayaḥ puruṣaḥ sākṣīti kavacaṃ, ajeyaḥ sarvabhūtānāṃ ityastraṃ, rājīvalocanaḥ śrīmāniti dhyānaṃ śrīrāmaprītyarthe divyasahasranāmajape viniyogaḥ |
dhyānaṃ
śrīrāghavaṃ daśarathātmajamaprameyaṃ
sītāpatiṃ raghukulānvayaratnadīpam |
ājānubāhumaravindadalāyatākṣaṃ
rāmaṃ niśācaravināśakaraṃ namāmi ||
nīlāṃ bhujaśyāmala komalāṅgaṃ
sītā samāropita vāmabhāgam |
pāṇau mahāsāyaka cāru cāpaṃ
namāmi rāmaṃ raghuvaṃśanātham ||
lokābhirāmaṃ raṇaraṅgadhīraṃ
rājīvanetraṃ raghuvaṃśanātham |
kāruṇyarūpaṃ karuṇākaraṃ taṃ
śrī rāmacandraṃ śaraṇaṃ prapadye ||
dhyāyedājānubāhuṃ dhṛtaśaradhanuṣaṃ baddhapadmāsanasthaṃ
pītaṃ vāso vasānaṃ navakaladalaspardhinetraṃ prasannam |
vāmāṅkārūḍhasītāmukhakamalamilalocanaṃ nīradābhaṃ
nānālaṅkāradīptaṃ dadhatamurujaṭāmaṇḍalaṃ rāmacandram ||
nīlāmbhodarakānti kāntamanuṣaṃ vīrāsanādhyāsinaṃ
mudrāṃ jñānamayīṃ dadhānamaparaṃ hastāmbujaṃ jānuni |
sītāṃ pārśvagatāṃ saroruhakarāṃ vidyunnibhāṃ rāghavaṃ
paśyantīṃ mukuṭāṅgadādi vividha kalpojjvalāṅgaṃ bhaje ||
stotraṃ
rājīvalocanaḥ śrīmān śrīrāmo raghupuṅgavaḥ |
rāmabhadraḥ sadācāro rājendro jānakīpatiḥ || 1 ||
agragaṇyo vareṇyaśca varadaḥ parameśvaraḥ |
janārdano jitāmitraḥ parārthaikaprayojanaḥ || 2 ||
viśvāmitrapriyo dāntaḥ śatrujicchatrutāpanaḥ |
sarvajñaḥ sarvadevādiḥ śaraṇyo vālimardanaḥ || 3 ||
jñānabhāvyo'paricchedyo vāgmī satyavrataḥ śuciḥ |
jñānagamyo dṛḍhaprajñaḥ kharadhvaṃsī pratāpavān || 4 ||
dyutimānātmavānvīro jitakrodho'rimardanaḥ |
viśvarūpo viśālākṣaḥ prabhuḥ parivṛḍho dṛḍhaḥ || 5 ||
īśaḥ khaḍgadharaḥ śrīmān kausaleyo'nasūyakaḥ |
vipulāṃso mahoraskaḥ parameṣṭhī parāyaṇaḥ || 6 ||
satyavrataḥ satyasandho guruḥ paramadhārmikaḥ |
lokajño lokavandyaśca lokātmā lokakṛtparaḥ || 7 ||
anādirbhagavān sevyo jitamāyo raghūdvahaḥ |
rāmo dayākaro dakṣaḥ sarvajñaḥ sarvapāvanaḥ || 8 ||
brahmaṇyo nītimān goptā sarvadevamayo hariḥ |
sundaraḥ pītavāsāśca sūtrakāraḥ purātanaḥ || 9 ||
saumyo maharṣiḥ kodaṇḍī sarvajñaḥ sarvakovidaḥ |
kaviḥ sugrīvavaradaḥ sarvapuṇyādhikapradaḥ || 10 ||
bhavyo jitāriṣaḍvargo mahodāro'ghanāśanaḥ |
sukīrtirādipuruṣaḥ kāntaḥ puṇyakṛtāgamaḥ || 11 ||
akalmaṣaścaturbāhuḥ sarvāvāso durāsadaḥ |
smitabhāṣī nivṛttātmā smṛtimān vīryavān prabhuḥ || 12 ||
dhīro dānto ghanaśyāmaḥ sarvāyudhaviśāradaḥ |
adhyātmayoganilayaḥ sumanā lakṣmaṇāgrajaḥ || 13 ||
sarvatīrthamayaḥ śūraḥ sarvayajñaphalapradaḥ |
yajñasvarūpī yajñeśo jarāmaraṇavarjitaḥ || 14 ||
varṇāśramakaro varṇī śatrujit puruṣottamaḥ |
vibhīṣaṇapratiṣṭhātā paramātmā parātparaḥ || 15 ||
pramāṇabhūto durjñeyaḥ pūrṇaḥ parapurañjayaḥ |
anantadṛṣṭirānando dhanurvedo dhanurdharaḥ || 16 ||
guṇākaro guṇaśreṣṭhaḥ saccidānandavigrahaḥ |
abhivandyo mahākāyo viśvakarmā viśāradaḥ || 17 ||
vinītātmā vītarāgaḥ tapasvīśo janeśvaraḥ |
kalyāṇaprakṛtiḥ kalpaḥ sarveśaḥ sarvakāmadaḥ || 18 ||
akṣayaḥ puruṣaḥ sākṣī keśavaḥ puruṣottamaḥ |
lokādhyakṣo mahāmāyo vibhīṣaṇavarapradaḥ || 19 ||
ānandavigraho jyotirhanumatprabhuravyayaḥ |
bhrājiṣṇuḥ sahano bhoktā satyavādī bahuśrutaḥ || 20 ||
sukhadaḥ kāraṇaṃ kartā bhavabandhavimocanaḥ |
devacūḍāmaṇirnetā brahmaṇyo brahmavardhanaḥ || 21 ||
saṃsārottārako rāmaḥ sarvaduḥkhavimokṣakṛt |
vidvattamo viśvakartā viśvahartā ca viśvadhṛt || 22 ||
nityo niyatakalyāṇaḥ sītāśokavināśakṛt |
kākutsthaḥ puṇḍarīkākṣo viśvāmitrabhayāpahaḥ || 23 ||
mārīcamathano rāmo virādhavadhapaṇḍitaḥ |
dussvapnanāśano ramyaḥ kirīṭī tridaśādhipaḥ || 24 ||
mahādhanurmahākāyo bhīmo bhīmaparākramaḥ |
tattvasvarūpī tattvajñaḥ tattvavādī suvikramaḥ || 25 ||
bhūtātmā bhūtakṛtsvāmī kālajñānī mahāpaṭuḥ |
anirviṇṇo guṇagrāhī niṣkalaṅkaḥ kalaṅkahā || 26 ||
svabhāvabhadraḥ śatrughnaḥ keśavaḥ sthāṇurīśvaraḥ |
bhūtādiḥ śambhurādityaḥ sthaviṣṭhaḥ śāśvato dhruvaḥ || 27 ||
kavacī kuṇḍalī cakrī khaḍgī bhaktajanapriyaḥ |
amṛtyurjanmarahitaḥ sarvajitsarvagocaraḥ || 28 ||
anuttamo'prameyātmā sarvādirguṇasāgaraḥ |
samaḥ samātmā samago jaṭāmukuṭamaṇḍitaḥ || 29 ||
ajeyaḥ sarvabhūtātmā viṣvakseno mahātapaḥ |
lokādhyakṣo mahābāhuramṛto vedavittamaḥ || 30 ||
sahiṣṇuḥ sadgatiḥ śāstā viśvayonirmahādyutiḥ |
atīndra ūrjitaḥ prāṃśurupendro vāmano balī || 31 ||
dhanurvedo vidhātā ca brahmā viṣṇuśca śaṅkaraḥ |
haṃso marīcirgovindo ratnagarbho mahāmatiḥ || 32 ||
vyāso vācaspatiḥ sarvadarpitā'suramardanaḥ |
jānakīvallabhaḥ pūjyaḥ prakaṭaḥ prītivardhanaḥ || 33 ||
sambhavo'tīndriyo vedyo'nirdeśo jāmbavatprabhuḥ |
madano mathano vyāpī viśvarūpo nirañjanaḥ || 34 ||
nārāyaṇo'graṇīḥ sādhurjaṭāyuprītivardhanaḥ |
naikarūpo jagannāthaḥ surakāryahitaḥ svabhūḥ || 35 ||
jitakrodho jitārātiḥ plavagādhiparājyadaḥ |
vasudaḥ subhujo naikamāyo bhavyapramodanaḥ || 36 ||
caṇḍāṃśuḥ siddhidaḥ kalpaḥ śaraṇāgatavatsalaḥ |
agado rogahartā ca mantrajño mantrabhāvanaḥ || 37 ||
saumitrivatsalo dhuryo vyaktāvyaktasvarūpadhṛk |
vasiṣṭho grāmaṇīḥ śrīmānanukūlaḥ priyaṃvadaḥ || 38 ||
atulaḥ sāttviko dhīraḥ śarāsanaviśāradaḥ |
jyeṣṭhaḥ sarvaguṇopetaḥ śaktimāṃstāṭakāntakaḥ || 39 ||
vaikuṇṭhaḥ prāṇināṃ prāṇaḥ kamaṭhaḥ kamalāpatiḥ |
govardhanadharo matsyarūpaḥ kāruṇyasāgaraḥ || 40 ||
kumbhakarṇaprabhettā ca gopīgopālasaṃvṛtaḥ |
māyāvī svāpano vyāpī raiṇukeyabalāpahaḥ || 41 ||
pinākamathano vandyaḥ samartho garuḍadhvajaḥ |
lokatrayāśrayo lokabharito bharatāgrajaḥ || 42 ||
śrīdharaḥ sadgatirlokasākṣī nārāyaṇo budhaḥ |
manovegī manorūpī pūrṇaḥ puruṣapuṅgavaḥ || 43 ||
yaduśreṣṭho yadupatirbhūtāvāsaḥ suvikramaḥ |
tejodharo dharādhāraścaturmūrtirmahānidhiḥ || 44 ||
cāṇūramardano divyaḥ śānto bharatavanditaḥ |
śabdātigo gabhīrātmā komalāṅgaḥ prajāgaraḥ || 45 ||
lokagarbhaḥ śeṣaśāyī kṣīrābdhinilayo'malaḥ |
ātmayoniradīnātmā sahasrākṣaḥ sahasrapāt || 46 ||
amṛtāṃśurmahāgarbho nivṛttaviṣayaspṛhaḥ |
trikālajño muniḥ sākṣī vihāyasagatiḥ kṛtī || 47 ||
parjanyaḥ kumudo bhūtāvāsaḥ kamalalocanaḥ |
śrīvatsavakṣāḥ śrīvāso vīrahā lakṣmaṇāgrajaḥ || 48 ||
lokābhirāmo lokārimardanaḥ sevakapriyaḥ |
sanātanatamo meghaśyāmalo rākṣasāntakṛt || 49 ||
divyāyudhadharaḥ śrīmānaprameyo jitendriyaḥ |
bhūdevavandyo janakapriyakṛtprapitāmahaḥ || 50 ||
uttamaḥ sātvikaḥ satyaḥ satyasandhastrivikramaḥ |
suvrataḥ sulabhaḥ sūkṣmaḥ sughoṣaḥ sukhadaḥ sudhīḥ || 51 ||
dāmodaro'cyutaḥ śārṅgī vāmano madhurādhipaḥ |
devakīnandanaḥ śauriḥ śūraḥ kaiṭabhamardanaḥ || 52 ||
saptatālaprabhettā ca mitravaṃśapravardhanaḥ |
kālasvarūpī kālātmā kālaḥ kalyāṇadaḥ kaviḥ |
saṃvatsara ṛtuḥ pakṣo hyayanaṃ divaso yugaḥ || 53 ||
stavyo vivikto nirlepaḥ sarvavyāpī nirākulaḥ |
anādinidhanaḥ sarvalokapūjyo nirāmayaḥ || 54 ||
raso rasajñaḥ sārajño lokasāro rasātmakaḥ |
sarvaduḥkhātigo vidyārāśiḥ paramagocaraḥ || 55 ||
śeṣo viśeṣo vigatakalmaṣo raghunāyakaḥ |
varṇaśreṣṭho varṇavāhyo varṇyo varṇyaguṇojjvalaḥ || 56 ||
karmasākṣyamaraśreṣṭho devadevaḥ sukhapradaḥ |
devādhidevo devarṣirdevāsuranamaskṛtaḥ || 57 ||
sarvadevamayaścakrī śārṅgapāṇiranuttamaḥ |
mano buddhirahaṅkāraḥ prakṛtiḥ puruṣo'vyayaḥ || 58 ||
ahalyāpāvanaḥ svāmī pitṛbhakto varapradaḥ |
nyāyo nyāyī nayī śrīmānnayo nagadharo dhruvaḥ || 59 ||
lakṣmīviśvambharābhartā devendro balimardanaḥ |
vāṇārimardano yajvānuttamo munisevitaḥ || 60 ||
devāgraṇīḥ śivadhyānatatparaḥ paramaḥ paraḥ |
sāmagānapriyo'krūraḥ puṇyakīrtiḥ sulocanaḥ || 61 ||
puṇyaḥ puṇyādhikaḥ pūrvaḥ pūrṇaḥ pūrayitā raviḥ |
jaṭilaḥ kalmaṣadhvāntaprabhañjanavibhāvasuḥ || 62 ||
avyaktalakṣaṇo'vyakto daśāsyadvīpakesarī |
kalānidhiḥ kalārūpo kamalānandavardhanaḥ || 63 ||
jayo jitāriḥ sarvādiḥ śamano bhavabhañjanaḥ |
alaṅkariṣṇuracalo rociṣṇurvikramottamaḥ || 64 ||
aṃśuḥ śabdapatiḥ śabdagocaro rañjano raghuḥ |
niśśabdaḥ praṇavo mālī sthūlaḥ sūkṣmo vilakṣaṇaḥ || 65 ||
ātmayonirayoniśca saptajihvaḥ sahasrapāt |
sanātanatamaḥ sragvī peśalo javināṃ varaḥ || 66 ||
śaktimān śaṅkhabhṛnnāthaḥ gadāpadmarathāṅgabhṛt |
nirīho nirvikalpaśca cidrūpo vītasādhvasaḥ || 67 ||
śatānanaḥ sahasrākṣaḥ śatamūrtirghanaprabhaḥ |
hṛtpuṇḍarīkaśayanaḥ kaṭhino drava eva ca || 68 ||
ugro grahapatiḥ kṛṣṇo samartho'narthanāśanaḥ |
adharmaśatruḥ rakṣoghnaḥ puruhūtaḥ puruṣṭutaḥ || 69 ||
brahmagarbho bṛhadgarbho dharmadhenurdhanāgamaḥ |
hiraṇyagarbho jyotiṣmān sulalāṭaḥ suvikramaḥ || 70 ||
śivapūjārataḥ śrīmān bhavānīpriyakṛdvaśī |
naro nārāyaṇaḥ śyāmaḥ kapardī nīlalohitaḥ || 71 ||
rudraḥ paśupatiḥ sthāṇurviśvāmitro dvijeśvaraḥ |
mātāmaho mātariśvā viriñco viṣṭaraśravāḥ || 72 ||
akṣobhyaḥ sarvabhūtānāṃ caṇḍaḥ satyaparākramaḥ |
vālakhilyo mahākalpaḥ kalpavṛkṣaḥ kalādharaḥ || 73 ||
nidāghastapano'moghaḥ ślakṣṇaḥ parabalāpahṛt |
kabandhamathano divyaḥ kambugrīvaḥ śivapriyaḥ || 74 ||
śaṅkho'nilaḥ suniṣpannaḥ sulabhaḥ śiśirātmakaḥ |
asaṃsṛṣṭo'tithiḥ śūraḥ pramāthī pāpanāśakṛt || 75 ||
vasuśravāḥ kavyavāhaḥ pratapto viśvabhojanaḥ |
rāmo nīlotpalaśyāmo jñānaskandho mahādyutiḥ || 76 ||
pavitrapādaḥ pāpārirmaṇipūro nabhogatiḥ |
uttāraṇo duṣkṛtihā durdharṣo dussaho'bhayaḥ || 77 ||
amṛteśo'mṛtavapurdharmī dharmaḥ kṛpākaraḥ |
bhargo vivasvānādityo yogācāryo divaspatiḥ || 78 ||
udārakīrtirudyogī vāṅmayaḥ sadasanmayaḥ |
nakṣatramālī nākeśaḥ svādhiṣṭhānaṣaḍāśrayaḥ || 79 ||
caturvargaphalo varṇī śaktitrayaphalaṃ nidhiḥ |
nidhānagarbho nirvyājo girīśo vyālamardanaḥ || 80 ||
śrīvallabhaḥ śivārambhaḥ śāntirbhadraḥ samañjasaḥ |
bhūśayo bhūtikṛdbhūtirbhūṣaṇo bhūtavāhanaḥ || 81 ||
akāyo bhaktakāyasthaḥ kālajñānī mahāvaṭuḥ |
parārthavṛttiracalo viviktaḥ śrutisāgaraḥ || 82 ||
svabhāvabhadro madhyasthaḥ saṃsārabhayanāśanaḥ |
vedyo vaidyo viyadgoptā sarvāmaramunīśvaraḥ || 83 ||
surendraḥ karaṇaṃ karma karmakṛtkarmyadhokṣajaḥ |
dhyeyo dhuryo dharādhīśaḥ saṅkalpaḥ śarvarīpatiḥ || 84 ||
paramārthagururvṛddhaḥ śucirāśritavatsalaḥ |
viṣṇurjiṣṇurvibhuryajño yajñeśo yajñapālakaḥ || 85 ||
prabhaviṣṇurgrasiṣṇuśca lokātmā lokabhāvanaḥ |
keśavaḥ keśihā kāvyaḥ kaviḥ kāraṇakāraṇam || 86 ||
kālakartā kālaśeṣo vāsudevaḥ puruṣṭutaḥ |
ādikartā varāhaśca mādhavo madhusūdanaḥ || 87 ||
nārāyaṇo naro haṃso viṣvakseno janārdanaḥ |
viśvakartā mahāyajño jyotiṣmān puruṣottamaḥ || 88 ||
vaikuṇṭhaḥ puṇḍarīkākṣaḥ kṛṣṇaḥ sūryaḥ surārcitaḥ |
nārasiṃho mahābhīmo vakradaṃṣṭro nakhāyudhaḥ || 89 ||
ādidevo jagatkartā yogīśo garuḍadhvajaḥ |
govindo gopatirgoptā bhūpatirbhuvaneśvaraḥ || 90 ||
padmanābho hṛṣīkeśo dhātā dāmodaraḥ prabhuḥ |
trivikramastrilokeśo brahmeśaḥ prītivardhanaḥ || 91 ||
vāmano duṣṭadamano govindo gopavallabhaḥ |
bhaktapriyo'cyutaḥ satyaḥ satyakīrtirdhṛtiḥ smṛtiḥ || 92 ||
kāruṇyaṃ karuṇo vyāsaḥ pāpahā śāntivardhanaḥ |
sannyāsī śāstratattvajño mandarādriniketanaḥ || 93 ||
badarīnilayaḥ śāntastapasvī vaidyutaprabhaḥ |
bhūtāvāso guhāvāsaḥ śrīnivāsaḥ śriyaḥ patiḥ || 94 ||
tapovāso mudāvāsaḥ satyavāsaḥ sanātanaḥ |
puruṣaḥ puṣkaraḥ puṇyaḥ puṣkarākṣo maheśvaraḥ || 95 ||
pūrṇamūrtiḥ purāṇajñaḥ puṇyadaḥ puṇyavardhanaḥ |
śaṅkhī cakrī gadī śārṅgī lāṅgalī musalī halī || 96 ||
kirīṭī kuṇḍalī hārī mekhalī kavacī dhvajī |
yoddhā jetā mahāvīryaḥ śatrujicchatrutāpanaḥ || 97 ||
śāstā śāstrakaraḥ śāstraṃ śaṅkara śaṅkarastutaḥ |
sārathiḥ sāttvikaḥ svāmī sāmavedapriyaḥ samaḥ || 98 ||
pavanaḥ sāhasaḥ śaktiḥ sampūrṇāṅgaḥ samṛddhimān |
svargadaḥ kāmadaḥ śrīdaḥ kīrtido'kīrtināśanaḥ || 99 ||
mokṣadaḥ puṇḍarīkākṣaḥ kṣīrābdhikṛtaketanaḥ |
sarvātmā sarvalokeśaḥ prerakaḥ pāpanāśanaḥ || 100 ||
sarvadevo jagannāthaḥ sarvalokamaheśvaraḥ |
sargasthityantakṛddevaḥ sarvalokasukhāvahaḥ || 101 ||
akṣayyaḥ śāśvato'nantaḥ kṣayavṛddhivivarjitaḥ |
nirlepo nirguṇaḥ sūkṣmo nirvikāro nirañjanaḥ || 102 ||
sarvopādhivinirmuktaḥ sattāmātravyavasthitaḥ |
adhikārī vibhurnityaḥ paramātmā sanātanaḥ || 103 ||
acalo nirmalo vyāpī nityatṛpto nirāśrayaḥ |
śyāmo yuvā lohitākṣo dīptāsyo mitabhāṣaṇaḥ || 104 ||
ājānubāhuḥ sumukhaḥ siṃhaskandho mahābhujaḥ |
satyavān guṇasampannaḥ svayantejāḥ sudīptimān || 105 ||
kālātmā bhagavān kālaḥ kālacakrapravartakaḥ |
nārāyaṇaḥ parañjyotiḥ paramātmā sanātanaḥ || 106 ||
viśvasṛḍviśvagoptā ca viśvabhoktā ca śāśvataḥ |
viśveśvaro viśvamūrtirviśvātmā viśvabhāvanaḥ || 107 ||
sarvabhūtasuhṛcchāntaḥ sarvabhūtānukampanaḥ |
sarveśvareśvaraḥ sarvaḥ śrīmānāśritavatsalaḥ || 108 ||
sarvagaḥ sarvabhūteśaḥ sarvabhūtāśayasthitaḥ |
abhyantarasthastamasaśchettā nārāyaṇaḥ paraḥ || 109 ||
anādinidhanaḥ sraṣṭā prajāpatipatirhariḥ |
narasiṃho hṛṣīkeśaḥ sarvātmā sarvadṛgvaśī || 110 ||
jagatastasthuṣaścaiva prabhurnetā sanātanaḥ |
kartā dhātā vidhātā ca sarveṣāṃ prabhurīśvaraḥ || 111 ||
sahasramūrdhā viśvātmā viṣṇurviśvadṛgavyayaḥ |
purāṇapuruṣaḥ sraṣṭā sahasrākṣaḥ sahasrapāt || 112 ||
tattvaṃ nārāyaṇo viṣṇurvāsudevaḥ sanātanaḥ |
paramātmā paraṃ brahma saccidānandavigrahaḥ || 113 ||
parañjyotiḥ parandhāmaḥ parākāśaḥ parātparaḥ |
acyutaḥ puruṣaḥ kṛṣṇaḥ śāśvataḥ śiva īśvaraḥ || 114 ||
nityaḥ sarvagataḥ sthāṇurugraḥ sākṣī prajāpatiḥ |
hiraṇyagarbhaḥ savitā lokakṛllokabhṛdvibhuḥ || 115 ||
rāmaḥ śrīmān mahāviṣṇurjiṣṇurdevahitāvahaḥ |
tattvātmā tārakaṃ brahma śāśvataḥ sarvasiddhidaḥ || 116 ||
akāravācyo bhagavān śrīrbhūnīlāpatiḥ pumān |
sarvalokeśvaraḥ śrīmān sarvajñaḥ sarvatomukhaḥ || 117 ||
svāmī suśīlaḥ sulabhaḥ sarvajñaḥ sarvaśaktimān |
nityaḥ sampūrṇakāmaśca naisargikasuhṛtsukhī || 118 ||
kṛpāpīyūṣajaladhiḥ śaraṇyaḥ sarvadehinām |
śrīmānnārāyaṇaḥ svāmī jagatāṃ patirīśvaraḥ || 119 ||
śrīśaḥ śaraṇyo bhūtānāṃ saṃśritābhīṣṭadāyakaḥ |
anantaḥ śrīpatī rāmo guṇabhṛnnirguṇo mahān || 120 ||
|| iti ānandarāmāyaṇe vālmīkīye śrīrāmasahasranāmastotram ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.