𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌯𑍁𑌦𑍍𑌧𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥 𑌏𑌕𑌤𑍍𑌰𑌿𑌂𑌶𑌦𑌧𑌿𑌕𑌶𑌤𑌤𑌮𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
𑌶𑌿𑌰𑌸𑍍𑌯𑌞𑍍𑌜𑌲𑌿𑌮𑌾𑌧𑌾𑌯𑌕𑍈𑌕𑍇𑌯𑍍𑌯𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌵𑌰𑍍𑌧𑌨𑌃 ।
𑌬𑌭𑌾𑌷𑍇𑌭𑌰𑌤𑍋𑌜𑍍𑌯𑍇𑌷𑍍𑌠𑌂𑌰𑌾𑌮𑌂𑌸𑌤𑍍𑌯𑌪𑌰𑌾𑌕𑍍𑌰𑌮𑌮𑍍 ॥ 1 ॥
𑌪𑍂𑌜𑌿𑌤𑌾𑌮𑌾𑌮𑌿𑌕𑌾𑌮𑌾𑌤𑌾𑌦𑌤𑍍𑌤𑌂𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌮𑌿𑌦𑌮𑍍𑌮𑌮 ।
𑌤𑌦𑍍𑌦𑌦𑌾𑌮𑌿𑌪𑍁𑌨𑌸𑍍𑌤𑍁𑌭𑍍𑌯𑌂𑌯𑌥𑌾𑌤𑍍𑌵𑌮𑌦𑌦𑌾𑌮𑌮 ॥ 2 ॥
𑌧𑍁𑌰𑌮𑍇𑌕𑌾𑌕𑌿𑌨𑌾𑌨𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑌾𑌂𑌵𑍃𑌷𑌭𑍇𑌣𑌬𑌲𑍀𑌯𑌸𑌾 ।
𑌕𑌿𑌶𑍋𑌰𑌵𑌦𑍍𑌗𑍁𑌰𑍁𑌮𑍍𑌭𑌾𑌰𑌂 𑌨 𑌵𑍋𑌢𑍁𑌮𑌹𑌮𑍁𑌤𑍍𑌸𑌹𑍇 ॥ 3 ॥
𑌵𑌾𑌰𑌿𑌵𑍇𑌗𑍇𑌨𑌮𑌹𑌤𑌾𑌭𑌿𑌨𑍍𑌨𑌸𑍍𑌸𑍇𑌤𑍁𑌰𑌿𑌵𑌕𑍍𑌷𑌰𑌨𑍍 ।
𑌦𑍁𑌰𑍍𑌬𑌨𑍍𑌧𑌨𑌮𑌿𑌦𑌮𑍍𑌮𑌨𑍍𑌯𑍇𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌚𑍍𑌛𑍍𑌰𑌿𑌦𑌮𑌸𑌮𑍍𑌵𑍃𑌤𑌮𑍍 ॥ 4 ॥
𑌗𑌤𑌿𑌙𑍍𑌖𑌰𑍈𑌵𑌾𑌶𑍍𑌵𑌸𑍍𑌯𑌹𑌂𑌸𑌸𑍍𑌯𑍇𑌵 𑌚 𑌵𑌾𑌯𑌸𑌃 ।
𑌨𑌾𑌨𑍍𑌵𑍇𑌤𑍁𑌮𑍁𑌤𑍍𑌸𑌹𑍇𑌰𑌾𑌮 𑌤𑌵𑌮𑌾𑌰𑍍𑌗𑌮𑌰𑌿𑌨𑍍𑌦𑌮 ॥ 5 ॥
𑌯𑌥𑌾𑌚𑌾𑌰𑍋𑌪𑌿𑌤𑍋𑌵𑍃𑌕𑍍𑌷𑍋𑌜𑌾𑌤𑌶𑍍𑌚𑌾𑌰𑍍𑌨𑍍𑌨𑍍𑌤𑌿𑌵𑍇𑌶𑌨𑍇 ।
𑌮𑌹𑌾𑌂𑌶𑍍𑌚𑌸𑍁𑌦𑍁𑌰𑌾𑌰𑍋𑌹𑍋𑌮𑌹𑌾𑌸𑍍𑌕𑌨𑍍𑌦𑌃𑌪𑍍𑌰𑌶𑌾𑌖𑌵𑌾𑌨𑍍 ॥ 6 ॥
𑌶𑍀𑌰𑍍𑌯𑍇𑌤𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌿𑌤𑍋𑌭𑍂𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌨 𑌫𑌲𑌾𑌨𑌿𑌪𑍍𑌰𑌦𑌰𑍍𑌶𑌯𑌨𑍍 ।
𑌤𑌸𑍍𑌯𑌨𑌾𑌨𑍁𑌭𑌵𑍇𑌦𑌰𑍍𑌥𑌂𑌯𑌸𑍍𑌯𑌹𑍇𑌤𑍋𑌸𑍍𑌸𑌰𑍋𑌪𑌿𑌤𑌃 ॥ 7 ॥
𑌏𑌷𑍋𑌪𑌮𑌾𑌮𑌹𑌾𑌬𑌾𑌹𑍋𑌤𑍍𑌵𑌮𑌰𑍍𑌥𑌂𑌵𑍇𑌤𑍍𑌤𑍁𑌮𑌰𑍍𑌹𑌸𑌿 ।
𑌯𑌦𑍍𑌯𑌸𑍍𑌮𑌾𑌨𑍍𑌮𑌨𑍁𑌜𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌤𑍍𑌵𑌮𑍍𑌭𑌰𑍍𑌤𑌾𑌭𑍃𑌤𑍍𑌯𑌾𑌨𑍍𑌨𑌶𑌾𑌧𑌿𑌹𑌿 ॥ 8 ॥
𑌜𑌗𑌦𑌦𑍍𑌯𑌾𑌭𑌿𑌷𑌿𑌕𑍍𑌤𑌨𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾𑌮𑌨𑍁𑌪𑌶𑍍𑌯𑌤𑍁𑌰𑌾𑌘𑌵 ।
𑌪𑍍𑌰𑌤𑌪𑌨𑍍𑌤𑌮𑌿𑌵𑌾𑌦𑌿𑌤𑍍𑌯𑌮𑍍𑌮𑌧𑍍𑌯𑌾𑌹𑍍𑌨𑍇𑌦𑍀𑌪𑍍𑌤𑌤𑍇𑌜𑌸𑌮𑍍 ॥ 9 ॥
𑌤𑍂𑌰𑍍𑌯𑌸𑌙𑍍𑌘𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿𑌰𑍍𑌘𑍋𑌷𑍈𑌃𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑍀𑌨𑍂𑌪𑍁𑌰𑌨𑌿𑌃𑌸𑍍𑌵𑌨𑍈𑌃 ।
𑌮𑌧𑍁𑌰𑍈𑌰𑍍𑌗𑍀𑌤𑌶𑌬𑍍𑌦𑍈𑌶𑍍𑌚𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌬𑍁𑌧𑍍𑌯𑌸𑍍𑌵𑌶𑍇𑌷𑍍𑌵 𑌚 ॥ 10 ॥
𑌯𑌾𑌵𑌦𑌾𑌵𑌰𑍍𑌤𑌤𑍇𑌚𑌕𑍍𑌰𑌂𑌯𑌾𑌵𑌤𑍀 𑌚 𑌵𑌸𑍁𑌨𑍍𑌧𑌰𑌾 ।
𑌤𑌾𑌵𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌮𑌿𑌹𑌲𑍋𑌕𑌸𑍍𑌯𑌸𑍍𑌵𑌾𑌮𑌿𑌤𑍍𑌵𑌮𑌨𑍁𑌵𑌰𑍍𑌤𑌯 ॥ 11 ॥
𑌭𑌰𑌤𑌸𑍍𑌯𑌵𑌚𑍍𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾𑌰𑌾𑌮𑌃𑌪𑌰𑌪𑍁𑌰𑌞𑍍𑌜𑌯𑌃 ।
𑌤𑌥𑍇𑌤𑌿𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌜𑌗𑍍𑌰𑌾𑌹𑌨𑌿𑌷𑌸𑌾𑌦𑌾𑌸𑌨𑍇𑌶𑍁𑌭𑍇 ॥ 12 ॥
𑌤𑌤𑌶𑍍𑌶𑌤𑍍𑌰𑍁𑌘𑍍𑌨𑌵𑌚𑌨𑌾𑌨𑍍𑌨𑌿𑌪𑍁𑌣𑌾𑌃𑌶𑍍𑌮𑌶𑍍𑌰𑍁𑌵𑌰𑍍𑌧𑌨𑌾𑌃 ।
𑌸𑍁𑌖𑌹𑌸𑍍𑌤𑌾𑌃𑌸𑍁𑌶𑍀𑌘𑍍𑌰𑌾𑌶𑍍𑌚𑌰𑌾𑌘𑌵𑌮𑍍𑌪𑌰𑍍𑌯𑌵𑌾𑌰𑌯𑌨𑍍 ॥ 13 ॥
𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌨𑍍𑌤𑍁𑌭𑌰𑌤𑍇𑌸𑍍𑌨𑌾𑌤𑍇𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑍇 𑌚 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑍇 ।
𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑍇𑌵𑌾𑌨𑌰𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑍇 𑌚 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑍇𑌵𑌿𑌭𑍀𑌷𑌣𑍇 ॥ 14 ॥
𑌵𑌿𑌶𑍋𑌧𑌿𑌤𑌜𑌟𑌸𑍍𑌸𑍍𑌨𑌾𑌤𑌶𑍍𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌮𑌾𑌲𑍍𑌯𑌾𑌨𑍁𑌲𑍇𑌪𑌨𑌃 ।
𑌮𑌹𑌾𑌰𑍍𑌹𑌵𑌸𑌨𑍋𑌪𑍇𑌤𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌥𑍗𑌤𑌤𑍍𑌰𑌶𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾𑌜𑍍𑌵𑌲𑌨𑍍 ॥ 15 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌕𑌰𑍍𑌮 𑌚 𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌯𑌕𑌾𑌰𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌵𑌾𑌨 ।
𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌸𑍍𑌯 𑌚 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀𑌵𑌾𑌨𑌿𑌕𑍍𑌷𑍍𑌵𑌾𑌕𑍁𑌕𑍁𑌲𑌵𑌰𑍍𑌧𑌨𑌃 ॥ 16 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌕𑌰𑍍𑌮𑌚𑌸𑍀𑌤𑌾𑌯𑌾𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌦𑌶𑌰𑌥𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃 ।
𑌆𑌤𑍍𑌮𑌨𑍈𑌵𑌤𑌦𑌾𑌚𑌕𑍍𑌰𑍁𑌰𑍍𑌮𑌨𑌸𑍍𑌵𑌿𑌨𑍍𑌯𑍋𑌮𑌨𑍋𑌹𑌰𑌮𑍍 ॥ 17 ॥
𑌤𑌤𑍋𑌵𑌾𑌨𑌰𑌪𑌤𑍍𑌨𑍀𑌨𑌾𑌂𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌸𑌾𑌮𑍇𑌵𑌶𑍋𑌭𑌨𑌮𑍍 ।
𑌚𑌕𑌾𑌰𑌯𑌤𑍍𑌨𑌾𑌤𑍍𑌕𑍗𑌸𑌲𑍍𑌯𑌾𑌪𑍍𑌰𑌹𑍃𑌷𑍍𑌟𑌾𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌵𑌤𑍍𑌸𑌲𑌾 ॥ 18 ॥
𑌤𑌤𑌃 𑌶𑍍𑌶𑌤𑍍𑌰𑍁𑌘𑍍𑌨𑌵𑌚𑌨𑌾𑌤𑍍𑌸𑍁𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑍋𑌨𑌾𑌮𑌸𑌾𑌰𑌥𑌿𑌃 ।
𑌯𑍋𑌜𑌯𑌿𑌤𑍍𑌵𑌾𑌭𑌿𑌚𑌕𑍍𑌰𑌾𑌮𑌰𑌥𑌂𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌙𑍍𑌗𑌶𑍋𑌭𑌨𑌮𑍍 ॥ 19 ॥
𑌅𑌰𑍍𑌕𑌮𑌣𑍍𑌡𑌲𑌸𑌙𑍍𑌕𑌾𑌶𑌨𑍍𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯𑌨𑍍𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌵𑌾𑌰𑌥𑌂𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌆𑌰𑍁𑌰𑍋𑌹𑌮𑌹𑌾𑌬𑌾𑌹𑍂𑌰𑌾𑌮𑌃𑌪𑌰𑌪𑍁𑌰𑌂𑌞𑍍𑌜𑌯𑌃 ॥ 20 ॥
𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑍋𑌹𑌨𑍁𑌮𑌾𑌂𑌶𑍍𑌚𑍈𑌵𑌮𑌹𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌸𑌦𑍃𑌶𑌦𑍍𑌯𑍁𑌤𑍀 ।
𑌸𑍍𑌨𑌾𑌤𑍗𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯𑌨𑌿𑌭𑍈𑌰𑍍𑌵𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑍈𑌰𑍍𑌜𑌗𑍍𑌮𑌤𑍁𑌶𑍍𑌶𑍁𑌭𑌕𑍁𑌣𑍍𑌡𑌲𑍗 ॥ 21 ॥
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌭𑌰𑌣𑌜𑍁𑌷𑍍𑌟𑌾𑌶𑍍𑌚𑌯𑍁𑌯𑍁𑌸𑍍𑌤𑌶𑍍𑌶𑍁𑌭𑌕𑍁𑌣𑍍𑌡𑌲𑌾𑌃 ।
𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌪𑌤𑍍𑌨𑌯𑌃𑌸𑍀𑌤𑌾 𑌚 𑌦𑍍𑌰𑌷𑍍𑌟𑍁𑌨𑍍𑌨𑌗𑌰𑌮𑍁𑌤𑍍𑌸𑍁𑌕𑌾𑌃 ॥ 22 ॥
𑌅𑌯𑍋𑌧𑍍𑌯𑌾𑌯𑌾𑌨𑍍𑌤𑍁𑌸𑌚𑌿𑌵𑌾𑌰𑌾𑌜𑍍𑌞𑍋𑌦𑌶𑌰𑌥𑌸𑍍𑌯 𑌚 ।
𑌪𑍁𑌰𑍋𑌹𑌿𑌤𑌮𑍍𑌪𑍁𑌰𑌸𑍍𑌕𑍃𑌤𑍍𑌯𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸𑍁𑌰𑌰𑍍𑌥𑌵𑌤𑍍 ॥ 23 ॥
𑌅𑌶𑍋𑌕𑍋𑌵𑌿𑌜𑌯𑌶𑍍𑌚𑍈𑌵𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌾𑌰𑍍𑌥𑌶𑍍𑌚𑌸𑌮𑌾𑌹𑌿𑌤𑌾𑌃 ।
𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌯𑌨𑍍𑌰𑌾𑌮𑌵𑍃𑌧𑍍𑌯𑌰𑍍𑌥𑌮𑍍𑌬𑍁𑌧𑍍𑌯𑌰𑍍𑌥𑌨𑍍𑌨𑌗𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌚 ॥ 24 ॥
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌮𑍇𑌵𑌾𑌭𑌿𑌷𑍇𑌕𑌾𑌰𑍍𑌥𑌞𑍍𑌜𑌯𑌾𑌰𑍍𑌹𑌸𑍍𑌯𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌃 ।
𑌕𑌰𑍍𑌤𑍁𑌮𑌰𑍍𑌹𑌥𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌯𑌯𑌦𑍍𑌯𑌨𑍍𑌮𑌙𑍍𑌗𑌲𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌕𑌮𑍍 ॥ 25 ॥
𑌇𑌤𑌿𑌤𑍇𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌣𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇𑌸𑌨𑍍𑌦𑌿𑌶𑍍𑌯 𑌚 𑌪𑍁𑌰𑍋𑌹𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌨𑌗𑌰𑌾𑌨𑍍𑌨𑌿𑌰𑍍𑌯𑌯𑍁𑌸𑍍𑌤𑍂𑌰𑍍𑌣𑌂𑌰𑌾𑌮𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑌯𑌃 ॥ 26 ॥
𑌹𑌰𑌿𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌂𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑍋𑌰𑌥𑌮𑌿𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑍈𑌵𑌾𑌨𑌘𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑌯𑌯𑍗𑌰𑌥𑌮𑌾𑌸𑍍𑌥𑌾𑌯𑌰𑌾𑌮𑍋𑌨𑌗𑌰𑌮𑍁𑌤𑍍𑌤𑌮𑌮𑍍 ॥ 27 ॥
𑌜𑌗𑍍𑌰𑌾𑌹𑌭𑌰𑌤𑍋𑌰𑌮𑌶𑍀𑌨𑍍𑌶𑌤𑍍𑌰𑍁𑌘𑍍𑌨𑌶𑍍𑌚𑌤𑍍𑌰𑌮𑌾𑌦𑌦𑍇 ।
𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑍋𑌵𑍍𑌯𑌜𑌨𑌨𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯𑌮𑍂𑌰𑍍𑌧𑍍𑌨𑌿𑌸𑌮𑍍𑌪𑌰𑍍𑌯𑌵𑍀𑌜𑌯𑌤𑍍 ॥ 28 ॥
𑌶𑍍𑌵𑍇𑌤𑌂 𑌚 𑌵𑌾𑌲𑌵𑍍𑌯𑌜𑌨𑌞𑍍𑌜𑌗𑍃𑌹𑍇𑌪𑌰𑌿𑌤𑌸𑍍𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌃 ।
𑌅𑌪𑌰𑌞𑍍𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌸𑌙𑍍𑌕𑌾𑌶𑌂𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑍋𑌵𑌿𑌭𑍀𑌷𑌣𑌃 ॥ 29 ॥
𑌋𑌷𑌿𑌸𑌙𑍍𑌘𑍈𑌸𑍍𑌤𑌦𑌾𑌕𑌾𑌶𑍇𑌦𑍇𑌵𑍈𑌶𑍍𑌚𑌸𑌮𑌰𑍁𑌦𑍍𑌗𑌣𑍈𑌃 ।
𑌸𑍍𑌤𑍂𑌯𑌮𑌾𑌸𑍍𑌯𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌯𑌶𑍁𑌶𑍍𑌰𑍁𑌵𑌮𑌧𑍁𑌰𑌧𑍍𑌵𑌨𑌿𑌃 ॥ 30 ॥
𑌤𑌤𑌃𑌶𑌤𑍍𑌰𑍁𑌞𑍍𑌜𑌯𑌨𑍍𑌨𑌾𑌮𑌕𑍁𑌞𑍍𑌜𑌰𑌮𑍍𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤𑍋𑌪𑌮𑌮𑍍 ।
𑌆𑌰𑍁𑌰𑍋𑌹𑌮𑌹𑌾𑌤𑍇𑌜𑌾𑌸𑍍𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌃𑌪𑍍𑌲𑌵𑌗𑌰𑍍𑌷𑌭𑌃 ॥ 31 ॥
𑌨𑌵𑌨𑌾𑌗𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿𑌯𑌯𑍁𑌰𑌾𑌸𑍍𑌥𑌾𑌯𑌵𑌾𑌨𑌰𑌾𑌃 ।
𑌮𑌾𑌨𑍁𑌷𑌂𑌵𑌿𑌗𑍍𑌰𑌹𑌙𑍍𑌕𑍃𑌤𑍍𑌵𑌾𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌭𑌰𑌣𑌭𑍂𑌷𑌿𑌤𑌾𑌃 ॥ 32 ॥
𑌶𑌙𑍍𑌖𑌶𑌬𑍍𑌦𑌪𑍍𑌰𑌣𑌾𑌦𑍈𑌶𑍍𑌚𑌦𑍁𑌨𑍍𑌦𑍁𑌭𑍀𑌨𑌾𑌂 𑌚 𑌨𑌿𑌸𑍍𑌸𑍍𑌵𑌨𑍈𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑌯𑌯𑍗𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑌵𑍍𑌯𑌾𑌘𑍍𑌰𑌸𑍍𑌤𑌾𑌮𑍍𑌪𑍁𑌰𑍀𑌂𑌹𑌰𑍍𑌮𑍍𑌯𑌮𑌾𑌲𑌿𑌨𑍀𑌮𑍍 ॥ 33 ॥
𑌦𑌦𑍃𑌶𑍁𑌸𑍍𑌤𑍇𑌸𑌮𑌾𑌯𑌾𑌨𑍍𑌤𑌂𑌰𑌾𑌘𑌵𑌂𑌸𑌪𑍁𑌰𑌸𑍍𑌸𑌰𑌮𑍍 ।
𑌵𑌿𑌰𑌾𑌜𑌮𑌾𑌨𑌂𑌵𑌪𑍁𑌷𑌾𑌰𑌥𑍇𑌨𑌾𑌤𑌿𑌰𑌥𑌨𑍍𑌤𑌦𑌾 ॥ 34 ॥
𑌤𑍇𑌵𑌰𑍍𑌥𑌯𑌿𑌤𑍍𑌵𑌾𑌕𑌾𑌕𑍁𑌤𑍍𑌸𑍍𑌥𑌂𑌰𑌾𑌮𑍇𑌣𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌨𑌨𑍍𑌦𑌿𑌤𑌾𑌃 ।
𑌅𑌨𑍁𑌜𑌗𑍍𑌮𑍁𑌰𑍍𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾𑌨𑌮𑍍𑌭𑍍𑌰𑌾𑌤𑍃𑌭𑌿𑌃𑌪𑌰𑌿𑌵𑌾𑌰𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 35 ॥
𑌅𑌮𑌾𑌤𑍍𑌯𑍈𑌰𑍍𑌬𑍍𑌰𑌾𑌹𑍍𑌮𑌣𑍈𑌶𑍍𑌚𑍈𑌵𑌤𑌥𑌾𑌪𑍍𑌰𑌕𑍃𑌤𑌿𑌭𑌿𑌰𑍍𑌵𑌵𑍃𑌤𑌃 ।
𑌶𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾𑌵𑌿𑌰𑍁𑌰𑍁𑌚𑍇𑌰𑌾𑌮𑍋𑌨𑌕𑍍𑌷𑌤𑍍𑌰𑌰𑌿𑌵𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌮𑌾𑌃 ॥ 36 ॥
𑌸 𑌪𑍁𑌰𑍋𑌗𑌾𑌮𑌿𑌭𑌿𑌸𑍍𑌤𑍂𑌰𑍍𑌯𑍈𑌸𑍍𑌤𑌾𑌲𑌸𑍍𑌵𑌸𑍍𑌤𑌿𑌕𑌪𑌾𑌣𑌿𑌭𑌿𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑌵𑍍𑌯𑌾𑌹𑌰𑌦𑍍𑌭𑌿𑌰𑍍𑌮𑍁𑌦𑌿𑌤𑍈𑌰𑍍𑌮𑌙𑍍𑌗𑌲𑌾𑌨𑌿𑌵𑍃𑌤𑍋𑌯𑌯𑍗 ॥ 37 ॥
𑌅𑌕𑍍𑌷𑌤𑌞𑍍𑌜𑌾𑌤𑌰𑍂𑌪𑌂 𑌚 𑌗𑌾𑌵𑌃𑌕𑌨𑍍𑌯𑌾𑌸𑍍𑌸𑌹𑌦𑍍𑌵𑌿𑌜𑌾𑌃 ।
𑌨𑌰𑌾𑌮𑍋𑌦𑌕𑌹𑌸𑍍𑌤𑌾𑌶𑍍𑌚𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌯𑌪𑍁𑌰𑌤𑍋𑌯𑌯𑍁𑌃 ॥ 38 ॥
𑌸𑌖𑍍𑌯𑌂 𑌚 𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑍇𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾𑌵𑌞𑍍𑌚𑌾𑌨𑌿𑌲𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑍇 ।
𑌵𑌾𑌨𑌰𑌾𑌣𑌾𑌂 𑌚 𑌤𑌤𑍍𑌕𑌰𑍍𑌮𑌹𑍍𑌯𑌾𑌚𑌚𑌕𑍍𑌷𑍇𑌽𑌽𑌥𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌣𑌾𑌮𑍍 ॥ 39 ॥
𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌚 𑌵𑌿𑌸𑍍𑌮𑌯𑌞𑍍𑌜𑌗𑍍𑌮𑍁𑌰𑌯𑍋𑌧𑍍𑌯𑌾𑌪𑍁𑌰𑌵𑌾𑌸𑌿𑌨𑌃 ।
𑌵𑌾𑌨𑌰𑌾𑌣𑌾𑌂 𑌚 𑌤𑌤𑌕𑌰𑍍𑌮𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌚 𑌤𑌦𑍍𑌬𑌲𑌮𑍍 ॥ 40 ॥
𑌵𑌿𑌭𑍀𑌷𑌣𑌸𑍍𑌯𑌸𑌮𑍍𑌯𑍋𑌗𑌮𑌾𑌚𑌚𑌕𑍍𑌷𑍇𑌽𑌥𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌣𑌾𑌮𑍍 ।
𑌦𑍍𑌯𑍁𑌤𑌿𑌮𑌾𑌨𑍇𑌤𑌦𑌾𑌖𑍍𑌯𑌾𑌯𑌰𑌾𑌮𑍋𑌵𑌾𑌨𑌰𑌸𑌮𑍍𑌯𑍁𑌤𑌃 ॥ 41 ॥
𑌹𑍃𑌷𑍍𑌟𑌪𑍁𑌷𑍍𑌟𑌜𑌨𑌾𑌕𑍀𑌰𑍍𑌣𑌮𑌯𑍋𑌧𑍍𑌯𑌾𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌵𑌿𑌵𑍇𑌶𑌸𑌃 ।
𑌤𑌤𑍋𑌹𑍍𑌯𑌭𑍍𑌯𑍁𑌚𑍍𑌛𑍍𑌰𑌯𑌨𑍍𑌪𑍗𑌰𑌾𑌃𑌪𑌤𑌾𑌕𑌾𑌶𑍍𑌚𑌗𑍃𑌹𑍇𑌗𑍃𑌹𑍇 ॥ 42 ॥
𑌐𑌕𑍍𑌷𑍍𑌵𑌾𑌕𑍁𑌧𑍍𑌯𑍁𑌷𑌿𑌤𑌂𑌰𑌮𑍍𑌯𑌮𑌾𑌸𑌸𑌾𑌦𑌪𑌿𑌤𑍁𑌰𑍍𑌗𑍃𑌹𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥𑌾𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌦𑍍𑌰𑌾𑌜𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑍋𑌭𑌰𑌤𑌨𑍍𑌧𑌰𑍍𑌮𑌿𑌣𑌾𑌂𑌵𑌰𑌮𑍍 ॥ 43 ॥
𑌅𑌰𑍍𑌧𑍋𑌪𑌹𑌿𑌤𑌯𑌾𑌵𑌾𑌚𑌾𑌮𑌧𑍁𑌰𑌂𑌰𑌘𑍁𑌨𑌨𑍍𑌦𑌨𑌃 ।
𑌪𑌿𑌤𑍁𑌰𑍍𑌭𑌵𑌨𑌮𑌾𑌸𑌾𑌦𑍍𑌯𑌪𑍍𑌰𑌵𑌿𑌶𑍍𑌯 𑌚 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌃 ॥ 44 ॥
𑌕𑍗𑌸𑌲𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌚 𑌸𑍁𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌾𑌂 𑌚 𑌕𑍈𑌕𑍇𑌯𑍀𑌮𑌭𑌿𑌵𑌾𑌦𑍍𑌯 𑌚 ।
𑌯𑌚𑍍𑌛𑌮𑌦𑍍𑌭𑌵𑌨𑌂𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠𑌂𑌸𑌾𑌶𑍋𑌕𑌵𑌨𑌿𑌕𑌮𑍍𑌮𑌹𑌤𑍍 ॥ 45 ॥
𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾𑌵𑍈𑌦𑍂𑌰𑍍𑌯𑌸𑌙𑍍𑌕𑍀𑌰𑍍𑌣𑌂𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌾𑌯𑌨𑌿𑌵𑍇𑌦𑌯 ।
𑌤𑌸𑍍𑌯𑌤𑌦𑍍𑌵𑌚𑌨𑌂𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾𑌭𑌰𑌤𑌸𑍍𑌸𑌤𑍍𑌯𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑌃 ॥ 46 ॥
𑌹𑌸𑍍𑌤𑍇𑌗𑍃𑌹𑍀𑌤𑍍𑌵𑌾𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌵𑌿𑌵𑍇𑌶𑌤𑌮𑌾𑌲𑌯𑌮𑍍 ।
𑌤𑌤𑌃 𑌸𑍍𑌸𑍍𑌸𑍈𑌲𑌪𑍍𑌰𑌦𑍀𑌪𑌾𑌂𑌶𑍍𑌚𑌪𑌰𑍍𑌯𑌙𑍍𑌕𑌾𑌸𑍍𑌤𑌰𑌣𑌾𑌨𑌿 𑌚 ॥ 47 ॥
𑌗𑍃𑌹𑍀𑌤𑍍𑌵𑌾𑌵𑌿𑌵𑌿𑌶𑍁𑌃𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑍍𑌰𑌂𑌶𑌤𑍍𑌰𑍁𑌘𑍍𑌨𑍇𑌪𑍍𑌰𑌚𑍋𑌦𑌿𑌤𑌾𑌃 ।
𑌉𑌵𑌾𑌚 𑌚 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍇𑌜𑌾𑌸𑍍𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌂𑌰𑌾𑌘𑌵𑌾𑌨𑍁𑌜𑌃 ॥ 48 ॥
𑌅𑌭𑌿𑌷𑍇𑌕𑌾𑌯𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌯𑌦𑍂𑌤𑌾𑌨𑌾𑌜𑍍𑌞𑌾𑌪𑌯𑌪𑍍𑌰𑌭𑍋 ।
𑌸𑍗𑌵𑌰𑍍𑌣𑌾𑌨𑍍𑌵𑌾𑌨𑌰𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾𑌣𑌾𑌞𑍍𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌣𑌾𑌞𑍍𑌚𑌤𑍁𑌰𑍋𑌘𑌟𑌾𑌨𑍍 ॥ 49 ॥
𑌦𑌦𑍗𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑍍𑌰𑌂𑌸𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌰𑌤𑍍𑌨𑌵𑌿𑌭𑍂𑌷𑌿𑌤𑌾𑌨𑍍 ।
𑌯𑌥𑌾𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑍂𑌷𑌸𑌮𑌯𑍇𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌣𑌾𑌂𑌸𑌾𑌗𑌰𑌾𑌮𑍍𑌬𑌸𑌾𑌮𑍍 ॥ 50 ॥
𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌘𑌟𑍈𑌃𑌪𑍍𑌰𑌤𑍀𑌕𑍍𑌷𑌧𑍍𑌵𑌨𑍍𑌤𑌥𑌾𑌕𑍁𑌰𑍁𑌤𑌵𑌾𑌨𑌰𑌾𑌃 ।
𑌏𑌵𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾𑌨𑍋𑌵𑌾𑌨𑌰𑌾𑌵𑌾𑌰𑌣𑍋𑌪𑌮𑌾𑌃 ॥ 51 ॥
𑌉𑌤𑍍𑌪𑍇𑌤𑍁𑌰𑍍𑌗𑌗𑌨𑌂𑌶𑍀𑌘𑍍𑌰𑌙𑍍𑌗𑌰𑍁𑌡𑌾𑌇𑌵𑌶𑍀𑌘𑍍𑌰𑌗𑌾𑌃 ।
𑌜𑌾𑌮𑍍𑌬𑌵𑌾𑌂𑌶𑍍𑌚𑌹𑌨𑍂𑌮𑌾𑌂𑌶𑍍𑌚𑌵𑍇𑌗𑌦𑌰𑍍𑌶𑍀 𑌚 𑌵𑌾𑌨𑌰𑌃 ॥ 52 ॥
𑌋𑌷𑌭𑌶𑍍𑌚𑍈𑌵𑌕𑌲𑌶𑌾𑌨𑍍𑌜𑌲𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌾𑌨𑌥𑌾𑌨𑌯𑌨𑍍 ।
𑌨𑌦𑍀𑌶𑌤𑌾𑌨𑌾𑌮𑍍𑌪𑌞𑍍𑌚𑌾𑌨𑌾𑌞𑍍𑌜𑌲𑌙𑍍𑌕𑍁𑌮𑍍𑌭𑍈𑌰𑍁𑌪𑌾𑌹𑌰𑌨𑍍 ॥ 53 ॥
𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌾𑌤𑍍𑌸𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑌾𑌤𑍍𑌕𑌲𑌶𑌞𑍍𑌜𑌲𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌮𑌥𑌾𑌨𑌯𑌤𑍍 ।
𑌸𑍁𑌷𑍇𑌣𑌸𑍍𑌸𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌸𑌮𑍍𑌪𑌨𑍍𑌨𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌰𑌤𑍍𑌨𑌵𑌿𑌭𑍂𑌷𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 54 ॥
𑌋𑌷𑌭𑍋𑌦𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑌾𑌤𑍍𑌤𑍂𑌰𑍍𑌣𑌂𑌸𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑌾𑌜𑍍𑌜𑌲𑌮𑌾𑌨𑌯𑌤𑍍 ।
𑌰𑌕𑍍𑌤𑌚𑌨𑍍𑌦𑌨𑌶𑌾𑌖𑌾𑌭𑌿𑌸𑍍𑌸𑌮𑍍𑌵𑍃𑌤𑌙𑍍𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑌨𑌙𑍍𑌘𑌟𑌮𑍍 ॥ 55 ॥
𑌗𑌵𑌯𑌃𑌪𑌶𑍍𑌚𑌿𑌮𑌾𑌤𑍍𑌤𑍋𑌯𑌮𑌾𑌜𑌹𑌾𑌰𑌮𑌹𑌾𑌰𑍍𑌣𑌵𑌾𑌤𑍍 ।
𑌰𑌤𑍍𑌨𑌕𑍁𑌮𑍍𑌭𑍇𑌨𑌮𑌹𑌤𑌾𑌶𑍀𑌤𑌮𑍍𑌮𑌾𑌰𑍁𑌤𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑌃 ॥ 56 ॥
𑌉𑌤𑍍𑌤𑌰𑌾𑌚𑍍𑌚𑌜𑌲𑌂𑌶𑍀𑌘𑍍𑌰𑌙𑍍𑌗𑌰𑍁𑌡𑌾𑌨𑌿𑌲𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑌃 ।
𑌆𑌜𑌹𑌾𑌰 𑌸 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾𑌨𑌲𑌃𑌸𑌰𑍍𑌵𑌗𑍁𑌣𑌾𑌨𑍍𑌵𑌿𑌤𑌃 ॥ 57 ॥
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑍈𑌰𑍍𑌵𑌾𑌨𑌰𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠𑍈𑌰𑌾𑌨𑍀𑌤𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑍇𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌤𑌜𑍍𑌜𑌲𑌮𑍍 ।
𑌅𑌭𑌿𑌷𑍇𑌕𑌾𑌯𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌯𑌶𑌤𑍍𑌰𑍁𑌘𑍍𑌨𑌸𑍍𑌸𑌚𑌿𑌵𑍈𑌸𑍍𑌸𑌹 ॥ 58 ॥
𑌪𑍁𑌰𑍋𑌹𑌿𑌤𑌾𑌯𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠𑌾𑌯𑌸𑍁𑌹𑍃𑌦𑍍𑌭𑍍𑌯𑌶𑍍𑌚𑌨𑍍𑌯𑌵𑍇𑌦𑌯𑌤𑍍 ।
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌸𑌪𑍍𑌰𑌯𑌤𑍋𑌵𑍃𑌦𑍍𑌧𑍋𑌵𑌸𑌿𑌷𑍍𑌠𑍋𑌬𑍍𑌰𑌾𑌹𑍍𑌮𑌣𑍈𑌃𑌸𑌹 ॥ 59 ॥
𑌰𑌾𑌮𑌂𑌰𑌤𑍍𑌨𑌮𑌯𑍇𑌪𑍀𑌠𑍇𑌸𑌸𑍀𑌤𑌂𑌸𑌨𑍍𑌨𑌯𑌵𑍇𑌶𑌯𑌤𑍍 ।
𑌵𑌸𑌿𑌷𑍍𑌠𑍋𑌵𑌾𑌮𑌦𑍇𑌵𑌶𑍍𑌚𑌜𑌾𑌬𑌾𑌲𑌿𑌰𑌥𑌕𑌾𑌶𑍍𑌯𑌪𑌃 ॥ 60 ॥
𑌕𑌾𑌤𑍍𑌯𑌾𑌯𑌨𑍋𑌸𑍁𑌯𑌜𑍍𑌞𑌶𑍍𑌚𑌗𑍗𑌤𑌮𑍋𑌵𑌿𑌜𑌯𑌸𑍍𑌤𑌥𑌾 ।
𑌅𑌭𑍍𑌯𑌷𑌿𑌞𑍍𑌚𑌨𑍍𑌨𑌰𑌵𑍍𑌯𑌾𑌘𑍍𑌰𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌸𑌨𑍍𑌨𑍇𑌨𑌸𑍁𑌗𑌨𑍍𑌧𑌿𑌨𑌾 ॥ 61 ॥
𑌸𑌲𑌿𑌲𑍇𑌨𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌂𑌵𑌸𑌵𑍋𑌵𑌾𑌸𑌵𑌂𑌯𑌥𑌾 ।
𑌋𑌗𑍍𑌭𑌿𑌰𑍍𑌭𑍍𑌰𑌾𑌹𑍍𑌮𑌣𑍈𑌃𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌙𑍍𑌕𑌨𑍍𑌯𑌾𑌭𑌿𑌰𑍍𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌭𑌿𑌸𑍍𑌤𑌥𑌾 ॥ 62 ॥
𑌯𑍋𑌥𑍗𑌶𑍍𑌚𑍈𑌵𑌾𑌭𑍍𑌯𑌷𑌿𑌞𑍍𑌚𑌂𑌸𑍍𑌤𑍇𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌹𑍃𑌷𑍍𑌟𑌾𑌸𑍍𑌸𑌨𑍈𑌗𑌮𑍈𑌃 ।
𑌸𑌰𑍍𑌵𑍗𑌷𑌧𑍀𑌨𑌸𑍈𑌶𑍍𑌚𑌾𑌪𑌿𑌦𑍈𑌵𑌤𑍈𑌰𑍍𑌨𑌭𑌸𑌿𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑍈𑌃 ॥ 63 ॥
𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌭𑌿𑌰𑍍𑌲𑍋𑌕𑌪𑌾𑌲𑍈𑌶𑍍𑌚𑌸𑌰𑍍𑌵𑍈𑌰𑍍𑌦𑍇𑌵𑍈𑌶𑍍𑌚𑌸𑌙𑍍𑌗𑌤𑍈𑌃 ।
𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌣𑌾𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌿𑌤𑌮𑍍𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌙𑍍𑌕𑌿𑌰𑍀𑌟𑌂𑌰𑌤𑍍𑌨𑌶𑍋𑌭𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 64 ॥
𑌅𑌭𑌿𑌷𑌿𑌕𑍍𑌤𑌃𑌪𑍁𑌰𑌾𑌯𑍇𑌵𑌮𑌨𑍁𑌸𑍍𑌤𑌨𑍍𑌦𑍀𑌪𑍍𑌤𑌤𑍇𑌜𑌸𑌮𑍍 ।
𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾𑌨𑍍𑌵𑌵𑌾𑌯𑍇𑌰𑌾𑌜𑌾𑌨𑌃𑌕𑍍𑌰𑌮𑌾𑌦𑍍𑌯𑍇𑌨𑌾𑌭𑌿𑌷𑍇𑌚𑌿𑌤𑌾𑌃 ॥ 65 ॥
𑌸𑌭𑌾𑌯𑌾𑌂𑌹𑍇𑌮𑌕𑍍𑌲𑍁𑌪𑍍𑌤𑌾𑌯𑌾𑌂𑌶𑍋𑌭𑌿𑌤𑌾𑌯𑌾𑌮𑍍𑌮𑌹𑌾𑌧𑌨𑍈𑌃 ।
𑌰𑌤𑍍𑌨𑍈𑌰𑍍𑌨𑌾𑌨𑌾𑌵𑌿𑌧𑍈𑌶𑍍𑌚𑌵𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌿𑌤𑌾𑌯𑌾𑌂𑌸𑍁𑌶𑍋𑌭𑌨𑍈𑌃 ॥ 66 ॥
𑌨𑌾𑌨𑌾𑌰𑌤𑍍𑌨𑌮𑌯𑍇𑌪𑍀𑌠𑍇𑌕𑌲𑍍𑌪𑌯𑌿𑌤𑍍𑌵𑌾𑌯𑌥𑌾𑌵𑌿𑌧𑌿 ।
𑌕𑌿𑌰𑍀𑌟𑍇𑌨𑌤𑌤𑌃𑌪𑌶𑍍𑌚𑌾𑌦𑍍𑌵𑌸𑌿𑌷𑍍𑌠𑍇𑌨𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌾 ॥ 67 ॥
𑌋𑌤𑍍𑌵𑌿𑌗𑌿𑌮𑌭𑌗𑌿𑌰𑍍𑌭𑍂𑌷𑌣𑍈𑌶𑍍𑌚𑍈𑌵𑌸𑌮𑌯𑍋𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌤𑌰𑌾𑌘𑌵𑌃 ।
𑌛𑌤𑍍𑌰𑌨𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌚 𑌜𑌗𑍍𑌰𑌾𑌹𑌶𑌤𑍍𑌰𑌘𑍍𑌨𑌃𑌪𑌾𑌣𑍍𑌡𑍁𑌰𑌂𑌶𑍁𑌭𑌮𑍍 ॥ 68 ॥
𑌶𑍍𑌵𑍇𑌤𑌂 𑌚 𑌵𑌾𑌲𑌵𑍍𑌯𑌜𑌨𑌂𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑍋𑌵𑌾𑌨𑌰𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌃 ।
𑌅𑌪𑌰𑌞𑍍𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌸𑌙𑍍𑌕𑌾𑌶𑌂𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑍋𑌵𑌿𑌭𑍀𑌷𑌣𑌃 ॥ 69 ॥
𑌮𑌾𑌲𑌾𑌞𑍍𑌜𑍍𑌵𑌲𑌨𑍍𑌤𑍀𑌂𑌵𑌪𑍁𑌷𑌾𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑌨𑍀𑌂𑌶𑌤𑌪𑍁𑌷𑍍𑌕𑌰𑌾𑌮𑍍 ।
𑌰𑌾𑌘𑌵𑌾𑌯𑌦𑌦𑍗𑌵𑌾𑌯𑍁𑌰𑍍𑌵𑌾𑌸𑌵𑍇𑌨𑌪𑍍𑌰𑌚𑍋𑌦𑌿𑌤𑌃 ॥ 70 ॥
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌰𑌤𑍍𑌨𑌸𑌮𑌾𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌮𑍍𑌮𑌣𑌿𑌭𑌿𑌶𑍍𑌚𑌵𑌿𑌭𑍂𑌷𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾𑌹𑌾𑌰𑌨𑍍𑌨𑌰𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾𑌯𑌦𑌦𑍗𑌶𑌕𑍍𑌰𑌪𑍍𑌰𑌚𑍋𑌦𑌿𑌤𑌃 ॥ 71 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌜𑌗𑍁𑌰𑍍𑌧𑍇𑌵𑌗𑌨𑍍𑌧𑌰𑍍𑌵𑌾𑌨𑌨𑍃𑌤𑍁𑌶𑍍𑌚𑌾𑌪𑍍𑌸𑌰𑍋𑌗𑌣𑌾𑌃 ।
𑌅𑌭𑌿𑌷𑍇𑌕𑍇𑌤𑌦𑌰𑍍𑌹𑌸𑍍𑌯𑌤𑌦𑌾𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌯𑌧𑍀𑌮𑌤𑌃 ॥ 72 ॥
𑌭𑍂𑌮𑌿𑌃𑌸𑌸𑍍𑌯𑌵𑌤𑍀𑌚𑍈𑌵𑌫𑌲𑌵𑌨𑍍𑌤𑌶𑍍𑌚𑌪𑌾𑌦𑌪𑌾𑌃 ।
𑌗𑌨𑍍𑌧𑌵𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌚 𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌾𑌣𑌿𑌬𑌭𑍂𑌵𑍂𑌰𑌾𑌘𑌵𑍋𑌤𑍍𑌸𑌵𑍇 ॥ 73 ॥
𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌶𑌤𑌮𑌶𑍍𑌵𑌾𑌨𑌾𑌨𑍍𑌧𑍇𑌨𑍂𑌨𑌾𑌂 𑌚 𑌗𑌵𑌾𑌨𑍍𑌤𑌥𑌾 ।
𑌦𑌦𑍗𑌶𑌤𑌵𑍃𑌷𑌾𑌨𑍍𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌨𑍍𑌦𑍍𑌵𑌿𑌜𑍇𑌭𑍍𑌯𑍋𑌮𑌨𑍁𑌜𑌰𑍍𑌷𑌭𑌃 ॥ 74 ॥
𑌤𑍍𑌰𑌿𑌂𑌶𑌤𑍍𑌕𑍋𑌟𑍀𑌰𑍍𑌹𑌿𑌰𑌣𑍍𑌯𑌸𑍍𑌯𑌬𑍍𑌰𑌾𑌹𑍍𑌮𑌣𑍇𑌭𑍍𑌯𑍋𑌦𑌦𑍗𑌪𑍁𑌨𑌃 ।
𑌨𑌾𑌨𑌾𑌭𑌰𑌣𑌵𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿𑌮𑌹𑌾𑌰𑍍𑌹𑌾𑌣𑌿 𑌚 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌃 ॥ 75 ॥
𑌅𑌰𑍍𑌕𑌰𑌶𑍍𑌮𑌿𑌪𑍍𑌰𑌤𑍀𑌕𑌾𑌶𑌾𑌙𑍍𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑌨𑍀𑌮𑍍𑌮𑌣𑌿𑌵𑌿𑌗𑍍𑌰𑌹𑌾𑌮𑍍 ।
𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌾𑌯𑌸𑍍𑌰𑌜𑌨𑍍𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯𑌾𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌾𑌯𑌚𑍍𑌛𑌨𑍍𑌮𑌨𑍁𑌜𑌾𑌧𑌿𑌪𑌃 ॥ 76 ॥
𑌵𑍈𑌦𑍂𑌰𑍍𑌯𑌮𑌯𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑍇 𑌚 𑌮𑌣𑌿𑌰𑌤𑍍𑌨𑌵𑌿𑌭𑍂𑌷𑌿𑌤𑍇 ।
𑌵𑌾𑌲𑌿𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌾𑌯𑌧𑍃𑌤𑌿𑌮𑌾𑌨𑌙𑍍𑌗𑌦𑌾𑌯𑌾𑌙𑍍𑌗𑌦𑍇𑌦𑌦𑍗 ॥ 77 ॥
𑌮𑌣𑌿𑌪𑍍𑌰𑌵𑌰𑌜𑍁𑌷𑍍𑌟𑌨𑍍𑌤𑍁𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾𑌹𑌾𑌰𑌮𑌨𑍁𑌤𑍍𑌤𑌮𑌮𑍍 ।
𑌸𑍀𑌤𑌾𑌯𑍈𑌪𑍍𑌰𑌦𑌦𑍗𑌰𑌾𑌮𑌶𑍍𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌰𑌶𑍍𑌮𑌿𑌸𑌮𑌪𑍍𑌰𑌭𑌮𑍍 ॥ 78 ॥
𑌅𑌰𑌜𑍇𑌵𑌾𑌸𑌸𑍀𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯𑍇𑌶𑍁𑌭𑌾𑌨𑍍𑌯𑌾𑌭𑌰𑌣𑌾𑌨𑌿 𑌚 ।
𑌅𑌵𑍇𑌕𑍍𑌷𑌮𑌾𑌣𑌾𑌵𑍈𑌦𑍇𑌹𑍀𑌪𑍍𑌰𑌦𑌦𑍗𑌵𑌾𑌯𑍁𑌸𑍂𑌨𑌵𑍇 ॥ 79 ॥
𑌅𑌵𑌮𑍁𑌚𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌃𑌕𑌣𑍍𑌠𑌾𑌦𑍍𑌦𑌾𑌰𑌞𑍍𑌜𑌨𑌕𑌨𑌨𑍍𑌦𑌿𑌨𑍀 ।
𑌅𑌵𑍈𑌕𑍍𑌷𑌤𑌹𑌰𑍀𑌨𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌨𑍍𑌭𑌰𑍍𑌤𑌾𑌰𑌂 𑌚 𑌮𑍁𑌹𑍁𑌰𑍍𑌮𑍁𑌹𑍁𑌃 ॥ 80 ॥
𑌤𑌾𑌮𑌿𑌙𑍍𑌗𑌿𑌤𑌜𑍍𑌞𑌸𑍍𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑍇𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯 𑌬𑌭𑌾𑌷𑍇 𑌜𑌨𑌕𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑌾𑌮𑍍 ।
𑌪𑍍𑌰𑌦𑍇𑌹𑌿𑌸𑍁𑌭𑌗𑍇𑌹𑌾𑌰𑌂𑌯𑌸𑍍𑌯𑌤𑍁𑌷𑍍𑌟𑌾𑌸𑌿𑌭𑌾𑌮𑌿𑌨𑌿 ॥ 81 ॥
𑌤𑍇𑌜𑍋𑌧𑍃𑌤𑌿𑌰𑍍𑌯𑌶𑍋𑌦𑌾𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌂𑌸𑌾𑌮𑌰𑍍𑌥𑍍𑌯𑌂𑌵𑌿𑌨𑌯𑍋𑌨𑌯𑌃 ।
𑌪𑍗𑌰𑍁𑌷𑌂𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑍋𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑌿𑌰𑍍𑌯𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍𑌨𑍇𑌤𑌾𑌨𑌿𑌸𑌰𑍍𑌵𑌦𑌾 ॥ 82 ॥
𑌦𑌦𑍗𑌸𑌾𑌵𑌾𑌯𑍁𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌾𑌯𑌤𑌂𑌹𑌾𑌰𑌮𑌸𑌿𑌤𑍇𑌕𑍍𑌷𑌣𑌾 ।
𑌹𑌨𑍂𑌮𑌾𑌂𑌸𑍍𑌤𑍇𑌨𑌹𑌾𑌰𑍇𑌣𑌶𑍁𑌶𑍁𑌭𑍇𑌵𑌾𑌨𑌰𑌰𑍍𑌷𑌭𑌃 ॥ 83 ॥
𑌚𑌨𑍍𑌰𑌾𑌂𑌶𑍁𑌚𑌯𑌗𑍗𑌰𑍇𑌣𑌶𑍍𑌵𑍇𑌤𑌾𑌭𑍍𑌰𑍇𑌣𑌯𑌥𑌾𑌚𑌲𑌃 ।
𑌤𑍋𑌦𑍍𑌵𑌿𑌵𑌿𑌦𑌮𑍈𑌨𑍍𑌧𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌨𑍍𑌨𑍀𑌲𑌾𑌯 𑌚 𑌪𑌰𑌨𑍍𑌤𑌪𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇𑌵𑌾𑌨𑌰𑌵𑍃𑌦𑍍𑌧𑌾𑌶𑍍𑌚𑌯𑍇𑌚𑌾𑌨𑍍𑌯𑍇𑌵𑌾𑌨𑌰𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮𑌾𑌃 ॥ 84 ॥
𑌵𑌾𑌸𑍋𑌭𑌿𑌰𑍍𑌭𑍂𑌷𑌣𑍈𑌶𑍍𑌚𑍈𑌵𑌯𑌥𑌾𑌰𑍍𑌹𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌪𑍂𑌜𑌿𑌤𑌾𑌃 ।
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌨𑍍𑌕𑌾𑌮𑌗𑍁𑌣𑌾𑌵𑌨𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌪𑍍𑌰𑌦𑌦𑍗𑌵𑌸𑍁𑌧𑌾𑌧𑌿𑌪𑌃 ॥ 85 ॥
𑌵𑌿𑌭𑍀𑌷𑌣𑍋𑌽𑌥𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑍋𑌹𑌨𑍁𑌮𑌾𑌨𑍍𑌜𑌾𑌮𑍍𑌬𑌵𑌾𑌂𑌸𑍍𑌤𑌥𑌾 ॥ 86 ॥
𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇𑌵𑌾𑌨𑌰𑌮𑍁𑌖𑍍𑌯𑌾𑌶𑍍𑌚𑌰𑌾𑌮𑍇𑌣𑌾𑌕𑍍𑌲𑌿𑌷𑍍𑌟𑌕𑌰𑍍𑌮𑌣𑌾 ।
𑌯𑌥𑌾𑌰𑍍𑌹𑌮𑍍𑌪𑍂𑌜𑌿𑌤𑌾𑌃𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇𑌕𑌾𑌮𑍈𑌰𑌤𑍍𑌨𑍈𑌶𑍍𑌚𑌪𑍁𑌷𑍍𑌕𑌲𑍈𑌃 ॥ 87 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌹𑍃𑌷𑍍𑌟𑌮𑌾𑌨𑌸𑌃𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇𑌜𑌗𑍍𑌮𑍁𑌰𑍇𑌵𑌯𑌥𑌾𑌗𑌤𑌮𑍍 ।
𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾𑌨𑌸𑍍𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑍇𑌵𑌾𑌨𑌰𑌰𑍍𑌷𑌭𑌾𑌃 ॥ 88 ॥
𑌵𑌿𑌸𑍃𑌷𑍍𑌟𑌾𑌃𑌪𑌾𑌰𑍍𑌥𑌿𑌵𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑍇𑌣𑌕𑌿𑌷𑍍𑌕𑌿𑌨𑍍𑌧𑌾𑌂𑌸𑌮𑍁𑌪𑌾𑌗𑌮𑌨𑍍 ।
𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑍋𑌵𑌾𑌨𑌰𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠𑍋 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌵𑌾𑌰𑌾𑌮𑌭𑌿𑌷𑍇𑌚𑌨𑌮𑍍 ॥ 89 ॥
𑌪𑍂𑌜𑌿𑌤𑌶𑍍𑌚𑍈𑌵𑌰𑌾𑌮𑍇𑌯𑌕𑌿𑌷𑍍𑌕𑌿𑌨𑍍𑌧𑌾𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌾𑌵𑌿𑌶𑌤𑍍𑌪𑍁𑌰𑍀𑌮𑍍 ।
𑌵𑌿𑌭𑍀𑌷𑌣𑍋𑌽𑌪𑌿𑌧𑌰𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾𑌸𑌹𑌤𑍈𑌰𑍍𑌨𑍈𑌰𑍃𑌤𑌰𑍍𑌷𑌭𑍈𑌃 ॥ 90 ॥
𑌲𑌬𑍍𑌧𑍍𑌵𑌾𑌕𑍁𑌲𑌧𑌨𑌂𑌰𑌾𑌜𑌾𑌲𑌙𑍍𑌕𑌾𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌾𑌯𑌾𑌨𑍍 𑌮𑌹𑌾𑌯𑌶𑌾𑌃 ।
𑌸𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌮𑌖𑌿𑌲𑌂𑌶𑌾𑌸𑌨𑍍𑌨𑌿𑌹𑌤𑌾𑌰𑌿𑌰𑍍𑌮𑌹𑌾𑌯𑌶𑌾𑌃 ॥ 91 ॥
𑌰𑌾𑌘𑌵𑌃𑌪𑌰𑌮𑍋𑌦𑌾𑌰𑌶𑍍𑌶𑌶𑌾𑌸𑌪𑌰𑌯𑌾𑌮𑍁𑌦𑌾 ।
𑌉𑌵𑌾𑌚𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌂𑌰𑌾𑌮𑍋𑌧𑌰𑍍𑌮𑌜𑍍𑌞𑌨𑍍𑌧𑌰𑍍𑌮𑌵𑌤𑍍𑌸𑌲𑌃 ॥ 92 ॥
𑌆𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑌧𑌰𑍍𑌮𑌜𑍍𑌞 𑌮𑌯𑌾𑌸𑌹𑍇𑌮𑌾𑌙𑍍𑌗𑌾𑌮𑍍𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌰𑌾𑌜𑌾𑌧𑍍𑌯𑍁𑌷𑌿𑌤𑌾𑌮𑍍𑌬𑌲𑍇𑌨 ।
𑌤𑍁𑌲𑍍𑌯𑌮𑍍𑌮𑌯𑌾𑌤𑍍𑌵𑌮𑍍𑌪𑌿𑌤𑍃𑌭𑌿𑌰𑍍𑌧𑍃𑌤𑌾𑌯𑌾𑌤𑌾𑌂𑌯𑍗𑌵𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑍇𑌧𑍁𑌰𑌮𑍁𑌦𑍍𑌵𑌹𑌸𑍍𑌵 ॥ 93 ॥
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌾𑌪𑌰𑍍𑌯𑌨𑍁𑌨𑍀𑌯𑌮𑌾𑌨𑍋𑌯𑌦𑌾 𑌨 𑌸𑍗𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌿𑌰𑍁𑌪𑍈𑌤𑌿𑌯𑍋𑌗𑌮𑍍 ।
𑌨𑌿𑌯𑍁𑌜𑍍𑌯𑌮𑌾𑌨𑍋𑌽𑌪𑌿 𑌚 𑌯𑍗𑌵𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑍇𑌤𑌤𑍋𑌽𑌭𑍍𑌯𑌷𑌿𑌞𑍍𑌚𑌦𑍍𑌭𑌰𑌤𑌮𑍍𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 ॥ 94 ॥
𑌪𑍗𑌣𑍍𑌡𑌰𑍀𑌕𑌾𑌶𑍍𑌵𑌮𑍇𑌧𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂𑌵𑌾𑌜𑌪𑍇𑌯𑍇𑌨𑌚𑌾𑌸𑌕𑍃𑌤𑍍 ।
𑌅𑌨𑍍𑌯𑍈𑌶𑍍𑌚𑌵𑌿𑌵𑌿𑌧𑍈𑌰𑍍𑌯𑌜𑍍𑌞𑍈𑌰𑌯𑌜𑌤𑍍𑌪𑌾𑌰𑍍𑌥𑌿𑌵𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑌃 ॥ 95 ॥
𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌨𑍍𑌦𑌶𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌯𑌵𑌰𑍍𑌷𑌾𑌣𑌿𑌰𑌾𑌘𑌵𑌃 ।
𑌶𑌤𑌾𑌶𑍍𑌵𑌮𑍇𑌧𑌾𑌨𑌾𑌜𑌹𑍍𑌰𑍇𑌸𑌦𑌶𑍍𑌵𑌾𑌨𑍍 𑌭𑍂𑌰𑌿𑌦𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑌾𑌨𑍍 ॥ 96 ॥
𑌆𑌜𑌾𑌨𑍁𑌲𑌮𑍍𑌬𑌿𑌬𑌾𑌹𑍁𑌸𑍍𑌸𑌮𑌹𑌾𑌵𑌕𑍍𑌷𑌾𑌃𑌪𑍍𑌰𑌤𑌾𑌪𑌵𑌾𑌨𑍍 ।
𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌾𑌨𑍁𑌚𑌰𑍋𑌰𑌾𑌮𑌃𑌶𑌶𑌾𑌸𑌪𑍃𑌥𑌿𑌵𑍀𑌮𑌿𑌮𑌾𑌮𑍍 ॥ 97 ॥
𑌰𑌾𑌘𑌵𑌶𑍍𑌚𑌾𑌪𑌿𑌧𑌰𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌯𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌮𑌨𑍁𑌤𑍍𑌤𑌮𑌮𑍍 ।
𑌈𑌜𑍇𑌬𑌹𑍁𑌵𑌿𑌧𑍈𑌰𑍍𑌯𑌜𑍍𑌞𑍈𑌸𑌸𑍁𑌤𑌭𑍍𑌰𑌾𑌤𑍃𑌬𑌾𑌨𑍍𑌧𑌵𑌃 ॥ 98 ॥
𑌸 𑌪𑌰𑍍𑌯𑌦𑍇𑌵𑌨𑍍𑌵𑌿𑌧𑌵𑌾 𑌨 𑌚 𑌵𑍍𑌯𑌾𑌲𑌕𑍃𑌤𑌮𑍍𑌭𑌯𑌮𑍍 ।
𑌨 𑌵𑍍𑌯𑌾𑌧𑌿𑌜𑌮𑍍𑌭𑌯𑌞𑍍𑌚𑌾𑌸𑍀𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑍇𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌶𑌾𑌸𑌤𑌿 ॥ 99 ॥
𑌨𑌿𑌰𑍍𑌦𑌸𑍍𑌯𑍁𑌰𑌭𑌵𑌲𑍍𑌲𑍋𑌕𑍋𑌨𑌾𑌨𑌰𑍍𑌥𑌙𑍍𑌕𑌶𑍍𑌚𑌿𑌦𑌸𑍍𑌪𑍃𑌶𑌤𑍍 ।
𑌨 𑌚 𑌸𑍍𑌮𑌵𑍃𑌦𑍍𑌧𑌾𑌬𑌾𑌲𑌾𑌨𑌾𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑍇𑌤𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌾𑌣𑌿𑌕𑍁𑌰𑍍𑌵𑌤𑍇 ॥ 100 ॥
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌮𑍍𑌮𑍁𑌦𑌿𑌤𑌮𑍇𑌵𑌾𑌸𑍀𑌤𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑍋𑌧𑌰𑍍𑌮𑌪𑌰𑍋𑌽𑌭𑌵𑌤𑍍 ।
𑌰𑌾𑌮𑌮𑍇𑌵𑌾𑌨𑍁𑌪𑌶𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑍋𑌨𑌾𑌭𑍍𑌯𑌹𑌿𑌂𑌸𑌨𑍍 𑌪𑌰𑌸𑍍𑌪𑌰𑌮𑍍 ॥ 101 ॥
𑌆𑌸𑌨𑍍𑌵𑌰𑍍𑌷𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿𑌤𑌥𑌾𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌿𑌣𑌃 ।
𑌨𑌿𑌰𑌾𑌮𑌯𑌾𑌵𑌿𑌶𑍋𑌕𑌾𑌶𑍍𑌚𑌰𑌾𑌮𑍇𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌶𑌾𑌸𑌤𑌿 ॥ 102 ॥
𑌰𑌾𑌮𑍋𑌰𑌾𑌮𑍋𑌰𑌾𑌮𑌃 𑌇𑌤𑌿𑌪𑍍𑌰𑌜𑌾𑌨𑌾𑌮𑌭𑌵𑌨𑍍𑌕𑌥𑌾𑌃 ।
𑌰𑌾𑌮𑌭𑍂𑌤𑌞𑍍𑌜𑌗𑌦𑌭𑍂𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑍇𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌶𑌾𑌸𑌤𑌿 ॥ 103 ॥
𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌾𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌫𑌲𑌾𑌨𑍍𑌤𑌰𑌵𑌸𑍍𑌤𑌤𑍍𑌰𑌨𑌿𑌰𑍍𑌵𑍍𑌰𑌣𑌾𑌃 ।
𑌕𑌾𑌮𑌵𑌰𑍍𑌷𑍀 𑌚 𑌪𑌰𑍍𑌜𑌨𑍍𑌯𑌸𑍍𑌸𑍁𑌖𑌸𑍍𑌪𑌰𑍍𑌶𑌶𑍍𑌚𑌮𑌾𑌰𑍁𑌤𑌃 ॥ 104 ॥
𑌬𑍍𑌰𑌾𑌹𑍍𑌮𑌣𑌾𑌃𑌕𑍍𑌷𑌤𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾𑌵𑍈𑌶𑍍𑌯𑌾𑌶𑍍𑌶𑍂𑌦𑍍𑌰𑌾𑌲𑍋𑌭𑌵𑌿𑌵𑌰𑍍𑌜𑌿𑌤𑌾𑌃 ।
𑌸𑍍𑌵𑌕𑌰𑍍𑌮𑌸𑍁𑌪𑍍𑌰𑌵𑌰𑍍𑌤𑌨𑍍𑌤𑍇𑌤𑍁𑌷𑍍𑌟𑌾𑌸𑍍𑌸𑍍𑌵𑍈𑌰𑍇𑌵𑌕𑌰𑍍𑌮𑌭𑌿𑌃 ॥ 105 ॥
𑌆𑌸𑌨𑍍𑌪𑍍𑌰𑌜𑌾𑌧𑌰𑍍𑌮𑌪𑌰𑌾𑌰𑌾𑌮𑍇𑌶𑌾𑌸𑌤𑌿𑌨𑌾𑌨𑍃𑌤𑌾𑌃 ।
𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇𑌲𑌕𑍍𑌷𑌣𑌸𑌮𑍍𑌪𑌨𑍍𑌨𑌾𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇𑌧𑌰𑍍𑌮𑌪𑌰𑌾𑌯𑌣𑌾𑌃 ॥ 106 ॥
𑌦𑌶𑌵𑌰𑍍𑌷𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿𑌦𑌶𑌵𑌰𑍍𑌷𑌶𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌚 𑌭𑍍𑌰𑌾𑌤𑍃𑌭𑌿𑌃 𑌸𑌹𑌿𑌤𑌃𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌾𑌨𑌰𑌾𑌮𑍋𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌮𑌕𑌾𑌰𑌯𑌤𑍍 ।
𑌧𑌨𑍍𑌯𑌂𑌯𑌶𑌸𑍍𑌯𑌮𑌾𑌯𑍁𑌷𑍍𑌯𑌂𑌰𑌾𑌜𑍍𑌞𑌾𑌂 𑌚 𑌵𑌿𑌯𑌾𑌵𑌹𑌮𑍍 ॥ 107 ॥
𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑌮𑌿𑌦𑌞𑍍𑌚𑌾𑌰𑍍𑌷𑌮𑍍𑌪𑍁𑌰𑌾𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑌿𑌨𑌾𑌕𑍃𑌤𑌮𑍍 ।
𑌪𑌠𑍇𑌧𑍍𑌯𑌃𑌶𑍃𑌣𑍁𑌯𑌾𑌲𑍍𑌲𑍋𑌕𑍇𑌨𑌰𑌃𑌪𑌾𑌪𑌾𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌮𑍁𑌚𑍍𑌯𑌤𑍇 ॥ 108 ॥
𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌕𑌾𑌮𑌶𑍍𑌚𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌵𑍈𑌧𑌨𑌕𑌾𑌮𑍋𑌧𑌨𑌾𑌨𑌿 𑌚 ।
𑌲𑌭𑌤𑍇𑌮𑌨𑍁𑌜𑍋𑌲𑍋𑌕𑍇𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾𑌰𑌾𑌮𑌾𑌭𑌿𑌷𑍇𑌚𑌨𑌮𑍍 ॥ 109 ॥
𑌮𑌹𑍀𑌂𑌵𑌿𑌜𑌯𑌤𑍇𑌰𑌾𑌜𑌾𑌰𑌿𑌪𑍂𑌂𑌶𑍍𑌚𑌾𑌪𑍍𑌯𑌧𑌿𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑌤𑌿 ।
𑌰𑌾𑌘𑌵𑍇𑌣𑌯𑌥𑌾𑌮𑌾𑌤𑌾𑌸𑍁𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌾𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑍇𑌨 𑌚 ॥ 110 ॥
𑌭𑌰𑌤𑍇𑌨 𑌚 𑌕𑍈𑌕𑍇𑌯𑍀𑌜𑍀𑌵𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌾𑌸𑍍𑌤𑌥𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃 ।
𑌭𑌵𑌿𑌷𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿𑌸𑌦𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌾𑌃𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌪𑍗𑌤𑍍𑌰𑌸𑌮𑌨𑍍𑌵𑌿𑌤𑌾𑌃 ॥ 111 ॥
𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑌮𑌿𑌦𑌨𑍍𑌦𑍀𑌰𑍍𑌘𑌮𑌾𑌯𑍁𑌶𑍍𑌚𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦𑌤𑌿 ।
𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌯𑌵𑌿𑌜𑌯𑌞𑍍𑌚𑍈𑌵𑌸𑌰𑍍𑌵𑌮𑌕𑍍𑌲𑌿𑌷𑍍𑌟𑌕𑌰𑍍𑌮𑌣𑌃 ॥ 112 ॥
𑌶𑍃𑌣𑍋𑌤𑌿 𑌯 𑌇𑌦𑌙𑍍𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑌮𑍍𑌪𑍁𑌰𑌾𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑌿𑌨𑌾𑌕𑍃𑌤𑌮𑍍 ।
𑌶𑍍𑌰𑌦𑍍𑌧𑌧𑌾𑌨𑍋𑌜𑌿𑌤𑌕𑍍𑌰𑍋𑌧𑍋𑌦𑍁𑌰𑍍𑌗𑌾𑌣𑍍𑌯𑌤𑌿𑌤𑌰𑌤𑍍𑌯𑌸𑍗 ॥ 113 ॥
𑌸𑌮𑌾𑌗𑌮𑍍𑌯𑌪𑍍𑌰𑌵𑌾𑌸𑌾𑌨𑍍𑌤𑍇𑌰𑌮𑌨𑍍𑌤𑍇𑌸𑌹𑌬𑌾𑌨𑍍𑌧𑌵𑍈𑌃 ।
𑌶𑍃𑌣𑍍𑌵𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌯 𑌇𑌦𑌙𑍍𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑌮𑍍𑌪𑍁𑌰𑌾𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑌿𑌨𑌾𑌕𑍃𑌤𑌮𑍍 ॥ 114 ॥
𑌤𑍇𑌪𑍍𑌰𑌾𑌰𑍍𑌥𑌿𑌤𑌾𑌨𑍍𑌵𑌰𑌾𑌨𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌨𑍍𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌨𑍁𑌵𑌨𑍍𑌤𑍀𑌹𑌰𑌾𑌘𑌵𑌾𑌤𑍍 ।
𑌶𑍍𑌰𑌵𑌣𑍇𑌨𑌸𑍁𑌰𑌾𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇𑌪𑍍𑌰𑍀𑌯𑌨𑍍𑌤𑍇𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌶𑍃𑌣𑍍𑌵𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 115 ॥
𑌵𑌿𑌨𑌾𑌯𑌕𑌾𑌶𑍍𑌚𑌶𑌾𑌮𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿𑌗𑍃𑌹𑍇𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑌨𑍍𑌤𑌿𑌯𑌸𑍍𑌯𑌵𑍈 ।
𑌵𑌿𑌜𑌯𑍇𑌤𑌮𑌹𑍀𑌂𑌰𑌾𑌜𑌾𑌪𑍍𑌰𑌵𑌾𑌸𑍀𑌸𑍍𑌵𑌸𑍍𑌤𑌿𑌮𑌾𑌨𑍍𑌭𑌵𑍇𑌤𑍍 ॥ 116 ॥
𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌯𑍋𑌰𑌜𑌸𑍍𑌵𑌲𑌾𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌸𑍂𑌯𑍁𑌰𑌨𑍁𑌤𑍍𑌤𑌮𑌾𑌨𑍍 ।
𑌪𑍂𑌜𑌯𑌂𑌶𑍍𑌚𑌪𑌠𑌂𑌶𑍍𑌚𑍈𑌵𑌮𑌿𑌤𑌿𑌹𑌾𑌸𑌮𑍍𑌪𑍁𑌰𑌾𑌤𑌨𑌮𑍍 ॥ 117 ॥
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌪𑌾𑌪𑍈𑌃𑌪𑍍𑌰𑌮𑍁𑌚𑍍𑌯𑍇𑌤𑌦𑍀𑌰𑍍𑌘𑌮𑌾𑌯𑍁𑌰𑌵𑌾𑌪𑍍𑌨𑍁𑌯𑌾𑌤𑍍 ।
𑌪𑍍𑌰𑌣𑌮𑍍𑌯𑌶𑌿𑌰𑌸𑌾𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂𑌶𑍍𑌰𑍋𑌤𑌵𑍍𑌯𑌙𑍍𑌕𑍍𑌷𑌤𑍍𑌰𑌿𑌯𑍈𑌰𑍍𑌦𑍍𑌵𑌿𑌜𑌾𑌤𑍍 ॥ 118 ॥
𑌐𑌶𑍍𑌵𑌰𑍍𑌯𑌮𑍍𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌲𑌾𑌭𑌾𑌶𑍍𑌚𑌭𑌵𑌿𑌷𑍍𑌯𑌤𑌿 𑌨 𑌸𑌂𑌶𑌯𑌃 ।
𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑌮𑌿𑌦𑌙𑍍𑌕𑍃𑌤𑍍𑌸𑍍𑌨𑌂𑌶𑍃𑌣𑍍𑌵𑌤𑌃𑌪𑌠𑌤𑌸𑍍𑌸𑌦𑌾 ॥ 119 ॥
𑌪𑍍𑌰𑍀𑌯𑌤𑍇𑌸𑌤𑌤𑌂𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌸𑌹𑌿𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁𑌸𑍍𑌸𑌨𑌾𑌤𑌨𑌃 ।
𑌆𑌦𑌿𑌦𑍇𑌵𑍋𑌮𑌹𑌾𑌬𑌾𑌹𑍁𑌰𑍍𑌹𑌰𑌿𑌨𑍍𑌨𑌾𑌰𑌾𑌯𑌣𑌃𑌪𑍍𑌰𑌭𑍁𑌃 ॥ 120 ॥
𑌸𑌾𑌕𑍍𑌷𑌾𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑍋𑌰𑌘𑍁𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠𑌶𑍍𑌶𑍇𑌷𑍋𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑍗𑌚𑍍𑌯𑌤𑍇 ।
𑌏𑌵𑌮𑍇𑌤𑌤𑍍𑌪𑍁𑌰𑌾𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌮𑌾𑌖𑍍𑌯𑌾𑌨𑌮𑍍𑌭𑌦𑍍𑌰𑌮𑌸𑍍𑌤𑍁𑌵𑌃 ॥ 121 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌵𑍍𑌯𑌾𑌹𑌰𑌤𑌵𑌿𑌸𑍍𑌰𑌬𑍍𑌧𑌮𑍍𑌬𑌲𑌂𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍋𑌃𑌪𑍍𑌰𑌵𑌰𑍍𑌥𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌦𑍇𑌵𑌾𑌶𑍍𑌚𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇𑌤𑍁𑌷𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿𑌗𑍍𑌰𑌹𑌣𑌾𑌚𑍍𑌛𑍍𑌰𑌵𑌣𑌾𑌤𑍍𑌤𑌥𑌾 ॥ 122 ॥
𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑌸𑍍𑌯𑌶𑍍𑌰𑌵𑌣𑍇𑌤𑍁𑌷𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿𑌪𑌿𑌤𑌸𑍍𑌸𑌦𑌾 ।
𑌭𑌕𑍍𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌯𑌯𑍇𑌚𑍇𑌮𑌾𑌂𑌸𑌂𑌸𑌿𑌤𑌾𑌮𑍃𑌷𑌿𑌣𑌾𑌕𑍃𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 123 ॥
𑌯𑍇𑌲𑌿𑌖𑌨𑍍𑌤𑍀 𑌹 𑌚 𑌨𑌰𑌾𑌸𑍍𑌤𑍇𑌷𑌾𑌂𑌵𑌾𑌸𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌵𑌿𑌷𑍍𑌟𑌪𑍇 ।
𑌕𑍁𑌟𑍁𑌮𑍍𑌬𑌵𑍃𑌦𑍍𑌧𑌿𑌨𑍍𑌧𑌨𑌧𑌾𑌨𑍍𑌯𑌵𑍃𑌦𑍍𑌧𑌿𑌂𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌯𑌶𑍍𑌚𑌮𑍁𑌖𑍍𑌯𑌾𑌸𑍍𑌸𑍁𑌖𑌮𑍁𑌤𑍍𑌤𑌮𑌂 𑌚 ।
𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾𑌶𑍁𑌭𑌙𑍍𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑌮𑌿𑌦𑌮𑍍𑌮𑌹𑌾𑌰𑍍𑌥𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌨𑍋𑌤𑌿𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌮𑍍𑌭𑍁𑌵𑌿𑌚𑌾𑌰𑍍𑌥𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌮𑍍 ॥ 124 ॥
𑌆𑌯𑍁𑌷𑍍𑌯𑌮𑌾𑌰𑍋𑌗𑍍𑌯𑌕𑌰𑌂𑌯𑌶𑌸𑍍𑌯𑌂𑌸𑍗𑌭𑍍𑌰𑌾𑌤𑍃𑌕𑌮𑍍𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑌿𑌕𑌰𑌂𑌶𑍁𑌭𑌂 𑌚 ।
𑌶𑍍𑌰𑍋𑌤𑌵𑍍𑌯𑌮𑍇𑌤𑌨𑍍𑌨𑌿𑌯𑌮𑍇𑌨𑌸𑌦𑍍𑌭𑌿𑌰𑌾𑌖𑍍𑌯𑌾𑌨𑌮𑍋𑌜𑌸𑍍𑌕𑌰𑌮𑍃𑌦𑍍𑌧𑌿𑌕𑌾𑌮𑍈𑌃 ॥ 125 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌯𑍁𑌦𑍍𑌧𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌏𑌕𑌤𑍍𑌰𑌿𑌂𑌶𑌦𑌧𑌿𑌕𑌶𑌤𑌤𑌮𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha ekatriṃśadadhikaśatatamassargaḥ |
śirasyañjalimādhāyakaikeyyānandavardhanaḥ |
babhāṣebharatojyeṣṭhaṃrāmaṃsatyaparākramam || 1 ||
pūjitāmāmikāmātādattaṃrājyamidammama |
taddadāmipunastubhyaṃyathātvamadadāmama || 2 ||
dhuramekākinānyastāṃvṛṣabheṇabalīyasā |
kiśoravadgurumbhāraṃ na voḍhumahamutsahe || 3 ||
vārivegenamahatābhinnasseturivakṣaran |
durbandhanamidammanyerājyacchridamasamvṛtam || 4 ||
gatiṅkharaivāśvasyahaṃsasyeva ca vāyasaḥ |
nānvetumutsaherāma tavamārgamarindama || 5 ||
yathācāropitovṛkṣojātaścārnntiveśane |
mahāṃścasudurārohomahāskandaḥpraśākhavān || 6 ||
śīryetapuṣpitobhūtvā na phalānipradarśayan |
tasyanānubhavedarthaṃyasyahetossaropitaḥ || 7 ||
eṣopamāmahābāhotvamarthaṃvettumarhasi |
yadyasmānmanujendratvambhartābhṛtyānnaśādhihi || 8 ||
jagadadyābhiṣiktantvāmanupaśyaturāghava |
pratapantamivādityammadhyāhnedīptatejasam || 9 ||
tūryasaṅghāntirghoṣaiḥkāñcīnūpuraniḥsvanaiḥ |
madhurairgītaśabdaiścapratibudhyasvaśeṣva ca || 10 ||
yāvadāvartatecakraṃyāvatī ca vasundharā |
tāvattvamihalokasyasvāmitvamanuvartaya || 11 ||
bharatasyavacśrutvārāmaḥparapurañjayaḥ |
tathetipratijagrāhaniṣasādāsaneśubhe || 12 ||
tataśśatrughnavacanānnipuṇāḥśmaśruvardhanāḥ |
sukhahastāḥsuśīghrāścarāghavamparyavārayan || 13 ||
pūrvantubharatesnātelakṣmaṇe ca mahābale |
sugrīvevānarendre ca rākṣasendrevibhīṣaṇe || 14 ||
viśodhitajaṭassnātaścitramālyānulepanaḥ |
mahārhavasanopetastasthautatraśriyājvalan || 15 ||
pratikarma ca rāmasyakārayāmāsavīryavāna |
lakṣmaṇasya ca lakṣmīvānikṣvākukulavardhanaḥ || 16 ||
pratikarmacasītāyāssarvādaśarathastriyaḥ |
ātmanaivatadācakrurmanasvinyomanoharam || 17 ||
tatovānarapatnīnāṃsarvāsāmevaśobhanam |
cakārayatnātkausalyāprahṛṣṭāputravatsalā || 18 ||
tataḥ śśatrughnavacanātsumantronāmasārathiḥ |
yojayitvābhicakrāmarathaṃsarvāṅgaśobhanam || 19 ||
arkamaṇḍalasaṅkāśandivyandṛṣṭavārathaṃsthitam |
ārurohamahābāhūrāmaḥparapuraṃñjayaḥ || 20 ||
sugrīvohanumāṃścaivamahendrasadṛśadyutī |
snātaudivyanibhairvastrairjagmatuśśubhakuṇḍalau || 21 ||
sarvābharaṇajuṣṭāścayuyustaśśubhakuṇḍalāḥ |
sugrīvapatnayaḥsītā ca draṣṭunnagaramutsukāḥ || 22 ||
ayodhyāyāntusacivārājñodaśarathasya ca |
purohitampuraskṛtyamantrayāmāsurarthavat || 23 ||
aśokovijayaścaivasiddhārthaścasamāhitāḥ |
mantrayanrāmavṛdhyarthambudhyarthannagarasya ca || 24 ||
sarvamevābhiṣekārthañjayārhasyamahātmanaḥ |
kartumarhatharāmasyayadyanmaṅgalapūrvakam || 25 ||
ititemantriṇassarvesandiśya ca purohitam |
nagarānniryayustūrṇaṃrāmadarśanabuddhayaḥ || 26 ||
hariyuktaṃsahasrākṣorathamindraivānaghaḥ |
prayayaurathamāsthāyarāmonagaramuttamam || 27 ||
jagrāhabharatoramaśīnśatrughnaścatramādade |
lakṣmaṇovyajanantasyamūrdhnisamparyavījayat || 28 ||
śvetaṃ ca vālavyajanañjagṛheparitassthitaḥ |
aparañcandrasaṅkāśaṃrākṣasendrovibhīṣaṇaḥ || 29 ||
ṛṣisaṅghaistadākāśedevaiścasamarudgaṇaiḥ |
stūyamāsyarāmasyaśuśruvamadhuradhvaniḥ || 30 ||
tataḥśatruñjayannāmakuñjaramparvatopamam |
ārurohamahātejāssugrīvaḥplavagarṣabhaḥ || 31 ||
navanāgasahasrāṇiyayurāsthāyavānarāḥ |
mānuṣaṃvigrahaṅkṛtvāsarvābharaṇabhūṣitāḥ || 32 ||
śaṅkhaśabdapraṇādaiścadundubhīnāṃ ca nissvanaiḥ |
prayayaupuruṣavyāghrastāmpurīṃharmyamālinīm || 33 ||
dadṛśustesamāyāntaṃrāghavaṃsapurassaram |
virājamānaṃvapuṣārathenātirathantadā || 34 ||
tevarthayitvākākutsthaṃrāmeṇapratinanditāḥ |
anujagmurmahātmānambhrātṛbhiḥparivāritam || 35 ||
amātyairbrāhmaṇaiścaivatathāprakṛtibhirvavṛtaḥ |
śriyāvirurucerāmonakṣatrarivacandramāḥ || 36 ||
sa purogāmibhistūryaistālasvastikapāṇibhiḥ |
pravyāharadbhirmuditairmaṅgalānivṛtoyayau || 37 ||
akṣatañjātarūpaṃ ca gāvaḥkanyāssahadvijāḥ |
narāmodakahastāścarāmasyapuratoyayuḥ || 38 ||
sakhyaṃ ca rāmassugrīveprabhāvañcānilātmaje |
vānarāṇāṃ ca tatkarmahyācacakṣe''thamantriṇām || 39 ||
śrutvā ca vismayañjagmurayodhyāpuravāsinaḥ |
vānarāṇāṃ ca tatakarmarākṣasānāṃ ca tadbalam || 40 ||
vibhīṣaṇasyasamyogamācacakṣe'thamantriṇām |
dyutimānetadākhyāyarāmovānarasamyutaḥ || 41 ||
hṛṣṭapuṣṭajanākīrṇamayodhyāmpraviveśasaḥ |
tatohyabhyucchrayanpaurāḥpatākāścagṛhegṛhe || 42 ||
aikṣvākudhyuṣitaṃramyamāsasādapiturgṛham |
athābravīdrājaputrobharatandharmiṇāṃvaram || 43 ||
ardhopahitayāvācāmadhuraṃraghunandanaḥ |
piturbhavanamāsādyapraviśya ca mahātmanaḥ || 44 ||
kausalyāṃ ca sumitrāṃ ca kaikeyīmabhivādya ca |
yacchamadbhavanaṃśreṣṭhaṃsāśokavanikammahat || 45 ||
muktāvaidūryasaṅkīrṇaṃsugrīvāyanivedaya |
tasyatadvacanaṃśrutvābharatassatyavikramaḥ || 46 ||
hastegṛhītvāsugrīvampraviveśatamālayam |
tataḥ sssailapradīpāṃścaparyaṅkāstaraṇāni ca || 47 ||
gṛhītvāviviśuḥkṣipraṃśatrughnepracoditāḥ |
uvāca ca mahātejāssugrīvaṃrāghavānujaḥ || 48 ||
abhiṣekāyarāmasyadūtānājñāpayaprabho |
sauvarṇānvānarendrāṇāñcaturṇāñcaturoghaṭān || 49 ||
dadaukṣipraṃsasugrīvassarvaratnavibhūṣitān |
yathāpratyūṣasamayecaturṇāṃsāgarāmbasām || 50 ||
pūrṇaghaṭaiḥpratīkṣadhvantathākurutavānarāḥ |
evamuktāmahātmānovānarāvāraṇopamāḥ || 51 ||
utpeturgaganaṃśīghraṅgaruḍāivaśīghragāḥ |
jāmbavāṃścahanūmāṃścavegadarśī ca vānaraḥ || 52 ||
ṛṣabhaścaivakalaśānjalapūrṇānathānayan |
nadīśatānāmpañcānāñjalaṅkumbhairupāharan || 53 ||
pūrvātsamudrātkalaśañjalapūrṇamathānayat |
suṣeṇassattvasampannassarvaratnavibhūṣitam || 54 ||
ṛṣabhodakṣiṇāttūrṇaṃsamudrājjalamānayat |
raktacandanaśākhābhissamvṛtaṅkāñcanaṅghaṭam || 55 ||
gavayaḥpaścimāttoyamājahāramahārṇavāt |
ratnakumbhenamahatāśītammārutavikramaḥ || 56 ||
uttarāccajalaṃśīghraṅgaruḍānilavikramaḥ |
ājahāra sa dharmātmānalaḥsarvaguṇānvitaḥ || 57 ||
tatastairvānaraśreṣṭhairānītamprekṣyatajjalam |
abhiṣekāyarāmasyaśatrughnassacivaissaha || 58 ||
purohitāyaśreṣṭhāyasuhṛdbhyaścanyavedayat |
tatassaprayatovṛddhovasiṣṭhobrāhmaṇaiḥsaha || 59 ||
rāmaṃratnamayepīṭhesasītaṃsannayaveśayat |
vasiṣṭhovāmadevaścajābālirathakāśyapaḥ || 60 ||
kātyāyanosuyajñaścagautamovijayastathā |
abhyaṣiñcannaravyāghramprasannenasugandhinā || 61 ||
salilenasahasrākṣaṃvasavovāsavaṃyathā |
ṛgbhirbhrāhmaṇaiḥpūrvaṅkanyābhirmantribhistathā || 62 ||
yothauścaivābhyaṣiñcaṃstesamprahṛṣṭāssanaigamaiḥ |
sarvauṣadhīnasaiścāpidaivatairnabhasisthitaiḥ || 63 ||
caturbhirlokapālaiścasarvairdevaiścasaṅgataiḥ |
brahmaṇānirmitampūrvaṅkirīṭaṃratnaśobhitam || 64 ||
abhiṣiktaḥpurāyevamanustandīptatejasam |
tasyānvavāyerājānaḥkramādyenābhiṣecitāḥ || 65 ||
sabhāyāṃhemakluptāyāṃśobhitāyāmmahādhanaiḥ |
ratnairnānāvidhaiścavacitritāyāṃsuśobhanaiḥ || 66 ||
nānāratnamayepīṭhekalpayitvāyathāvidhi |
kirīṭenatataḥpaścādvasiṣṭhenamahātmanā || 67 ||
ṛtvigimabhagirbhūṣaṇaiścaivasamayokṣyatarāghavaḥ |
chatrantasya ca jagrāhaśatraghnaḥpāṇḍuraṃśubham || 68 ||
śvetaṃ ca vālavyajanaṃsugrīvovānareśvaraḥ |
aparañcandrasaṅkāśaṃrākṣasendrovibhīṣaṇaḥ || 69 ||
mālāñjvalantīṃvapuṣākāñcanīṃśatapuṣkarām |
rāghavāyadadauvāyurvāsavenapracoditaḥ || 70 ||
sarvaratnasamāyuktammaṇibhiścavibhūṣitam |
muktāhārannarendrāyadadauśakrapracoditaḥ || 71 ||
prajagurdhevagandharvānanṛtuścāpsarogaṇāḥ |
abhiṣeketadarhasyatadārāmasyadhīmataḥ || 72 ||
bhūmiḥsasyavatīcaivaphalavantaścapādapāḥ |
gandhavanti ca puṣpāṇibabhūvūrāghavotsave || 73 ||
sahasraśatamaśvānāndhenūnāṃ ca gavāntathā |
dadauśatavṛṣānpūrvandvijebhyomanujarṣabhaḥ || 74 ||
triṃśatkoṭīrhiraṇyasyabrāhmaṇebhyodadaupunaḥ |
nānābharaṇavastrāṇimahārhāṇi ca rāghavaḥ || 75 ||
arkaraśmipratīkāśāṅkāñcanīmmaṇivigrahām |
sugrīvāyasrajandivyāmprāyacchanmanujādhipaḥ || 76 ||
vaidūryamayacitre ca maṇiratnavibhūṣite |
vāliputrāyadhṛtimānaṅgadāyāṅgadedadau || 77 ||
maṇipravarajuṣṭantumuktāhāramanuttamam |
sītāyaipradadaurāmaścandraraśmisamaprabham || 78 ||
arajevāsasīdivyeśubhānyābharaṇāni ca |
avekṣamāṇāvaidehīpradadauvāyusūnave || 79 ||
avamucyātmanaḥkaṇṭhāddārañjanakanandinī |
avaikṣataharīnsarvānbhartāraṃ ca muhurmuhuḥ || 80 ||
tāmiṅgitajñassamprekṣya babhāṣe janakātmajām |
pradehisubhagehāraṃyasyatuṣṭāsibhāmini || 81 ||
tejodhṛtiryaśodākṣyaṃsāmarthyaṃvinayonayaḥ |
pauruṣaṃvikramobuddhiryasminnetānisarvadā || 82 ||
dadausāvāyuputrāyataṃhāramasitekṣaṇā |
hanūmāṃstenahāreṇaśuśubhevānararṣabhaḥ || 83 ||
canrāṃśucayagaureṇaśvetābhreṇayathācalaḥ |
todvividamaindhābhyānnīlāya ca parantapaḥ sarvevānaravṛddhāścayecānyevānarottamāḥ || 84 ||
vāsobhirbhūṣaṇaiścaivayathārhampratipūjitāḥ |
sarvānkāmaguṇāvanīkṣyapradadauvasudhādhipaḥ || 85 ||
vibhīṣaṇo'thasugrīvohanumānjāmbavāṃstathā || 86 ||
sarvevānaramukhyāścarāmeṇākliṣṭakarmaṇā |
yathārhampūjitāḥsarvekāmairatnaiścapuṣkalaiḥ || 87 ||
prahṛṣṭamānasaḥsarvejagmurevayathāgatam |
dṛṣṭvāsarvemahātmānastatastevānararṣabhāḥ || 88 ||
visṛṣṭāḥpārthivendreṇakiṣkindhāṃsamupāgaman |
sugrīvovānaraśreṣṭho dṛṣṭavārāmabhiṣecanam || 89 ||
pūjitaścaivarāmeyakiṣkindhāmprāviśatpurīm |
vibhīṣaṇo'pidharmātmāsahatairnairṛtarṣabhaiḥ || 90 ||
labdhvākuladhanaṃrājālaṅkāmprāyān mahāyaśāḥ |
sarājyamakhilaṃśāsannihatārirmahāyaśāḥ || 91 ||
rāghavaḥparamodāraśśaśāsaparayāmudā |
uvācalakṣmaṇaṃrāmodharmajñandharmavatsalaḥ || 92 ||
ātiṣṭhadharmajña mayāsahemāṅgāmpūrvarājādhyuṣitāmbalena |
tulyammayātvampitṛbhirdhṛtāyātāṃyauvarājyedhuramudvahasva || 93 ||
sarvātmanāparyanunīyamānoyadā na saumitrirupaitiyogam |
niyujyamāno'pi ca yauvarājyetato'bhyaṣiñcadbharatammahātmā || 94 ||
pauṇḍarīkāśvamedhābhyāṃvājapeyenacāsakṛt |
anyaiścavividhairyajñairayajatpārthivātmajaḥ || 95 ||
rājyandaśasahasrāṇiprāpyavarṣāṇirāghavaḥ |
śatāśvamedhānājahresadaśvān bhūridakṣiṇān || 96 ||
ājānulambibāhussamahāvakṣāḥpratāpavān |
lakṣmaṇānucarorāmaḥśaśāsapṛthivīmimām || 97 ||
rāghavaścāpidharmātmāprāpyarājyamanuttamam |
ījebahuvidhairyajñaisasutabhrātṛbāndhavaḥ || 98 ||
sa paryadevanvidhavā na ca vyālakṛtambhayam |
na vyādhijambhayañcāsīdrāmerājyampraśāsati || 99 ||
nirdasyurabhavallokonānarthaṅkaścidaspṛśat |
na ca smavṛddhābālānāmpretakāryāṇikurvate || 100 ||
sarvammuditamevāsītsarvodharmaparo'bhavat |
rāmamevānupaśyantonābhyahiṃsan parasparam || 101 ||
āsanvarṣasahasrāṇitathāputrasahasriṇaḥ |
nirāmayāviśokāścarāmerājyampraśāsati || 102 ||
rāmorāmorāmaḥ itiprajānāmabhavankathāḥ |
rāmabhūtañjagadabhūdrāmerājyampraśāsati || 103 ||
nityapuṣpānityaphalāntaravastatranirvraṇāḥ |
kāmavarṣī ca parjanyassukhasparśaścamārutaḥ || 104 ||
brāhmaṇāḥkṣatriyāvaiśyāśśūdrālobhavivarjitāḥ |
svakarmasupravartantetuṣṭāssvairevakarmabhiḥ || 105 ||
āsanprajādharmaparārāmeśāsatinānṛtāḥ |
sarvelakṣaṇasampannāssarvedharmaparāyaṇāḥ || 106 ||
daśavarṣasahasrāṇidaśavarṣaśatāni ca bhrātṛbhiḥ sahitaḥśrīmānarāmorājyamakārayat |
dhanyaṃyaśasyamāyuṣyaṃrājñāṃ ca viyāvaham || 107 ||
ādikāvyamidañcārṣampurāvālmīkinākṛtam |
paṭhedhyaḥśṛṇuyāllokenaraḥpāpātpramucyate || 108 ||
putrakāmaścaputrānvaidhanakāmodhanāni ca |
labhatemanujolokeśrutvārāmābhiṣecanam || 109 ||
mahīṃvijayaterājāripūṃścāpyadhitiṣṭhati |
rāghaveṇayathāmātāsumitrālakṣmaṇena ca || 110 ||
bharatena ca kaikeyījīvaputrāstathāstriyaḥ |
bhaviṣyantisadānandāḥputrapautrasamanvitāḥ || 111 ||
śrutvārāmāyaṇamidandīrghamāyuścavindati |
rāmasyavijayañcaivasarvamakliṣṭakarmaṇaḥ || 112 ||
śṛṇoti ya idaṅkāvyampurāvālmīkinākṛtam |
śraddhadhānojitakrodhodurgāṇyatitaratyasau || 113 ||
samāgamyapravāsānteramantesahabāndhavaiḥ |
śṛṇvanti ya idaṅkāvyampurāvālmīkinākṛtam || 114 ||
teprārthitānvarānsarvānprāpnuvantīharāghavāt |
śravaṇenasurāssarveprīyantesampraśṛṇvatām || 115 ||
vināyakāścaśāmyantigṛhetiṣṭhantiyasyavai |
vijayetamahīṃrājāpravāsīsvastimānbhavet || 116 ||
striyorajasvalāśrutvāputrānsūyuranuttamān |
pūjayaṃścapaṭhaṃścaivamitihāsampurātanam || 117 ||
sarvapāpaiḥpramucyetadīrghamāyuravāpnuyāt |
praṇamyaśirasānityaṃśrotavyaṅkṣatriyairdvijāt || 118 ||
aiśvaryamputralābhāścabhaviṣyati na saṃśayaḥ |
rāmāyaṇamidaṅkṛtsnaṃśṛṇvataḥpaṭhatassadā || 119 ||
prīyatesatataṃrāmassahiviṣṇussanātanaḥ |
ādidevomahābāhurharinnārāyaṇaḥprabhuḥ || 120 ||
sākṣādrāmoraghuśreṣṭhaśśeṣolakṣmaṇaucyate |
evametatpurāvṛttamākhyānambhadramastuvaḥ || 121 ||
pravyāharatavisrabdhambalaṃviṣṇoḥpravarthatām |
devāścasarvetuṣyantigrahaṇācchravaṇāttathā || 122 ||
rāmāyaṇasyaśravaṇetuṣyantipitassadā |
bhaktyārāmasyayecemāṃsaṃsitāmṛṣiṇākṛtām || 123 ||
yelikhantī ha ca narāsteṣāṃvāsastriviṣṭape |
kuṭumbavṛddhindhanadhānyavṛddhiṃstriyaścamukhyāssukhamuttamaṃ ca |
śrutvāśubhaṅkāvyamidammahārthamprāpnotisarvāmbhuvicārthasiddham || 124 ||
āyuṣyamārogyakaraṃyaśasyaṃsaubhrātṛkambuddhikaraṃśubhaṃ ca |
śrotavyametanniyamenasadbhirākhyānamojaskaramṛddhikāmaiḥ || 125 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe ekatriṃśadadhikaśatatamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ एकत्रिंशदधिकशततमस्सर्गः ।
शिरस्यञ्जलिमाधायकैकेय्यानन्दवर्धनः ।
बभाषेभरतोज्येष्ठंरामंसत्यपराक्रमम् ॥ 1 ॥
पूजितामामिकामातादत्तंराज्यमिदम्मम ।
तद्ददामिपुनस्तुभ्यंयथात्वमददामम ॥ 2 ॥
धुरमेकाकिनान्यस्तांवृषभेणबलीयसा ।
किशोरवद्गुरुम्भारं न वोढुमहमुत्सहे ॥ 3 ॥
वारिवेगेनमहताभिन्नस्सेतुरिवक्षरन् ।
दुर्बन्धनमिदम्मन्येराज्यच्छ्रिदमसम्वृतम् ॥ 4 ॥
गतिङ्खरैवाश्वस्यहंसस्येव च वायसः ।
नान्वेतुमुत्सहेराम तवमार्गमरिन्दम ॥ 5 ॥
यथाचारोपितोवृक्षोजातश्चार्न्न्तिवेशने ।
महांश्चसुदुरारोहोमहास्कन्दःप्रशाखवान् ॥ 6 ॥
शीर्येतपुष्पितोभूत्वा न फलानिप्रदर्शयन् ।
तस्यनानुभवेदर्थंयस्यहेतोस्सरोपितः ॥ 7 ॥
एषोपमामहाबाहोत्वमर्थंवेत्तुमर्हसि ।
यद्यस्मान्मनुजेन्द्रत्वम्भर्ताभृत्यान्नशाधिहि ॥ 8 ॥
जगदद्याभिषिक्तन्त्वामनुपश्यतुराघव ।
प्रतपन्तमिवादित्यम्मध्याह्नेदीप्ततेजसम् ॥ 9 ॥
तूर्यसङ्घान्तिर्घोषैःकाञ्चीनूपुरनिःस्वनैः ।
मधुरैर्गीतशब्दैश्चप्रतिबुध्यस्वशेष्व च ॥ 10 ॥
यावदावर्ततेचक्रंयावती च वसुन्धरा ।
तावत्त्वमिहलोकस्यस्वामित्वमनुवर्तय ॥ 11 ॥
भरतस्यवच्श्रुत्वारामःपरपुरञ्जयः ।
तथेतिप्रतिजग्राहनिषसादासनेशुभे ॥ 12 ॥
ततश्शत्रुघ्नवचनान्निपुणाःश्मश्रुवर्धनाः ।
सुखहस्ताःसुशीघ्राश्चराघवम्पर्यवारयन् ॥ 13 ॥
पूर्वन्तुभरतेस्नातेलक्ष्मणे च महाबले ।
सुग्रीवेवानरेन्द्रे च राक्षसेन्द्रेविभीषणे ॥ 14 ॥
विशोधितजटस्स्नातश्चित्रमाल्यानुलेपनः ।
महार्हवसनोपेतस्तस्थौतत्रश्रियाज्वलन् ॥ 15 ॥
प्रतिकर्म च रामस्यकारयामासवीर्यवान ।
लक्ष्मणस्य च लक्ष्मीवानिक्ष्वाकुकुलवर्धनः ॥ 16 ॥
प्रतिकर्मचसीतायास्सर्वादशरथस्त्रियः ।
आत्मनैवतदाचक्रुर्मनस्विन्योमनोहरम् ॥ 17 ॥
ततोवानरपत्नीनांसर्वासामेवशोभनम् ।
चकारयत्नात्कौसल्याप्रहृष्टापुत्रवत्सला ॥ 18 ॥
ततः श्शत्रुघ्नवचनात्सुमन्त्रोनामसारथिः ।
योजयित्वाभिचक्रामरथंसर्वाङ्गशोभनम् ॥ 19 ॥
अर्कमण्डलसङ्काशन्दिव्यन्दृष्टवारथंस्थितम् ।
आरुरोहमहाबाहूरामःपरपुरंञ्जयः ॥ 20 ॥
सुग्रीवोहनुमांश्चैवमहेन्द्रसदृशद्युती ।
स्नातौदिव्यनिभैर्वस्त्रैर्जग्मतुश्शुभकुण्डलौ ॥ 21 ॥
सर्वाभरणजुष्टाश्चयुयुस्तश्शुभकुण्डलाः ।
सुग्रीवपत्नयःसीता च द्रष्टुन्नगरमुत्सुकाः ॥ 22 ॥
अयोध्यायान्तुसचिवाराज्ञोदशरथस्य च ।
पुरोहितम्पुरस्कृत्यमन्त्रयामासुरर्थवत् ॥ 23 ॥
अशोकोविजयश्चैवसिद्धार्थश्चसमाहिताः ।
मन्त्रयन्रामवृध्यर्थम्बुध्यर्थन्नगरस्य च ॥ 24 ॥
सर्वमेवाभिषेकार्थञ्जयार्हस्यमहात्मनः ।
कर्तुमर्हथरामस्ययद्यन्मङ्गलपूर्वकम् ॥ 25 ॥
इतितेमन्त्रिणस्सर्वेसन्दिश्य च पुरोहितम् ।
नगरान्निर्ययुस्तूर्णंरामदर्शनबुद्धयः ॥ 26 ॥
हरियुक्तंसहस्राक्षोरथमिन्द्रैवानघः ।
प्रययौरथमास्थायरामोनगरमुत्तमम् ॥ 27 ॥
जग्राहभरतोरमशीन्शत्रुघ्नश्चत्रमाददे ।
लक्ष्मणोव्यजनन्तस्यमूर्ध्निसम्पर्यवीजयत् ॥ 28 ॥
श्वेतं च वालव्यजनञ्जगृहेपरितस्स्थितः ।
अपरञ्चन्द्रसङ्काशंराक्षसेन्द्रोविभीषणः ॥ 29 ॥
ऋषिसङ्घैस्तदाकाशेदेवैश्चसमरुद्गणैः ।
स्तूयमास्यरामस्यशुश्रुवमधुरध्वनिः ॥ 30 ॥
ततःशत्रुञ्जयन्नामकुञ्जरम्पर्वतोपमम् ।
आरुरोहमहातेजास्सुग्रीवःप्लवगर्षभः ॥ 31 ॥
नवनागसहस्राणिययुरास्थायवानराः ।
मानुषंविग्रहङ्कृत्वासर्वाभरणभूषिताः ॥ 32 ॥
शङ्खशब्दप्रणादैश्चदुन्दुभीनां च निस्स्वनैः ।
प्रययौपुरुषव्याघ्रस्ताम्पुरींहर्म्यमालिनीम् ॥ 33 ॥
ददृशुस्तेसमायान्तंराघवंसपुरस्सरम् ।
विराजमानंवपुषारथेनातिरथन्तदा ॥ 34 ॥
तेवर्थयित्वाकाकुत्स्थंरामेणप्रतिनन्दिताः ।
अनुजग्मुर्महात्मानम्भ्रातृभिःपरिवारितम् ॥ 35 ॥
अमात्यैर्ब्राह्मणैश्चैवतथाप्रकृतिभिर्ववृतः ।
श्रियाविरुरुचेरामोनक्षत्ररिवचन्द्रमाः ॥ 36 ॥
स पुरोगामिभिस्तूर्यैस्तालस्वस्तिकपाणिभिः ।
प्रव्याहरद्भिर्मुदितैर्मङ्गलानिवृतोययौ ॥ 37 ॥
अक्षतञ्जातरूपं च गावःकन्यास्सहद्विजाः ।
नरामोदकहस्ताश्चरामस्यपुरतोययुः ॥ 38 ॥
सख्यं च रामस्सुग्रीवेप्रभावञ्चानिलात्मजे ।
वानराणां च तत्कर्मह्याचचक्षेऽऽथमन्त्रिणाम् ॥ 39 ॥
श्रुत्वा च विस्मयञ्जग्मुरयोध्यापुरवासिनः ।
वानराणां च ततकर्मराक्षसानां च तद्बलम् ॥ 40 ॥
विभीषणस्यसम्योगमाचचक्षेऽथमन्त्रिणाम् ।
द्युतिमानेतदाख्यायरामोवानरसम्युतः ॥ 41 ॥
हृष्टपुष्टजनाकीर्णमयोध्याम्प्रविवेशसः ।
ततोह्यभ्युच्छ्रयन्पौराःपताकाश्चगृहेगृहे ॥ 42 ॥
ऐक्ष्वाकुध्युषितंरम्यमाससादपितुर्गृहम् ।
अथाब्रवीद्राजपुत्रोभरतन्धर्मिणांवरम् ॥ 43 ॥
अर्धोपहितयावाचामधुरंरघुनन्दनः ।
पितुर्भवनमासाद्यप्रविश्य च महात्मनः ॥ 44 ॥
कौसल्यां च सुमित्रां च कैकेयीमभिवाद्य च ।
यच्छमद्भवनंश्रेष्ठंसाशोकवनिकम्महत् ॥ 45 ॥
मुक्तावैदूर्यसङ्कीर्णंसुग्रीवायनिवेदय ।
तस्यतद्वचनंश्रुत्वाभरतस्सत्यविक्रमः ॥ 46 ॥
हस्तेगृहीत्वासुग्रीवम्प्रविवेशतमालयम् ।
ततः स्स्सैलप्रदीपांश्चपर्यङ्कास्तरणानि च ॥ 47 ॥
गृहीत्वाविविशुःक्षिप्रंशत्रुघ्नेप्रचोदिताः ।
उवाच च महातेजास्सुग्रीवंराघवानुजः ॥ 48 ॥
अभिषेकायरामस्यदूतानाज्ञापयप्रभो ।
सौवर्णान्वानरेन्द्राणाञ्चतुर्णाञ्चतुरोघटान् ॥ 49 ॥
ददौक्षिप्रंससुग्रीवस्सर्वरत्नविभूषितान् ।
यथाप्रत्यूषसमयेचतुर्णांसागराम्बसाम् ॥ 50 ॥
पूर्णघटैःप्रतीक्षध्वन्तथाकुरुतवानराः ।
एवमुक्तामहात्मानोवानरावारणोपमाः ॥ 51 ॥
उत्पेतुर्गगनंशीघ्रङ्गरुडाइवशीघ्रगाः ।
जाम्बवांश्चहनूमांश्चवेगदर्शी च वानरः ॥ 52 ॥
ऋषभश्चैवकलशान्जलपूर्णानथानयन् ।
नदीशतानाम्पञ्चानाञ्जलङ्कुम्भैरुपाहरन् ॥ 53 ॥
पूर्वात्समुद्रात्कलशञ्जलपूर्णमथानयत् ।
सुषेणस्सत्त्वसम्पन्नस्सर्वरत्नविभूषितम् ॥ 54 ॥
ऋषभोदक्षिणात्तूर्णंसमुद्राज्जलमानयत् ।
रक्तचन्दनशाखाभिस्सम्वृतङ्काञ्चनङ्घटम् ॥ 55 ॥
गवयःपश्चिमात्तोयमाजहारमहार्णवात् ।
रत्नकुम्भेनमहताशीतम्मारुतविक्रमः ॥ 56 ॥
उत्तराच्चजलंशीघ्रङ्गरुडानिलविक्रमः ।
आजहार स धर्मात्मानलःसर्वगुणान्वितः ॥ 57 ॥
ततस्तैर्वानरश्रेष्ठैरानीतम्प्रेक्ष्यतज्जलम् ।
अभिषेकायरामस्यशत्रुघ्नस्सचिवैस्सह ॥ 58 ॥
पुरोहितायश्रेष्ठायसुहृद्भ्यश्चन्यवेदयत् ।
ततस्सप्रयतोवृद्धोवसिष्ठोब्राह्मणैःसह ॥ 59 ॥
रामंरत्नमयेपीठेससीतंसन्नयवेशयत् ।
वसिष्ठोवामदेवश्चजाबालिरथकाश्यपः ॥ 60 ॥
कात्यायनोसुयज्ञश्चगौतमोविजयस्तथा ।
अभ्यषिञ्चन्नरव्याघ्रम्प्रसन्नेनसुगन्धिना ॥ 61 ॥
सलिलेनसहस्राक्षंवसवोवासवंयथा ।
ऋग्भिर्भ्राह्मणैःपूर्वङ्कन्याभिर्मन्त्रिभिस्तथा ॥ 62 ॥
योथौश्चैवाभ्यषिञ्चंस्तेसम्प्रहृष्टास्सनैगमैः ।
सर्वौषधीनसैश्चापिदैवतैर्नभसिस्थितैः ॥ 63 ॥
चतुर्भिर्लोकपालैश्चसर्वैर्देवैश्चसङ्गतैः ।
ब्रह्मणानिर्मितम्पूर्वङ्किरीटंरत्नशोभितम् ॥ 64 ॥
अभिषिक्तःपुरायेवमनुस्तन्दीप्ततेजसम् ।
तस्यान्ववायेराजानःक्रमाद्येनाभिषेचिताः ॥ 65 ॥
सभायांहेमक्लुप्तायांशोभितायाम्महाधनैः ।
रत्नैर्नानाविधैश्चवचित्रितायांसुशोभनैः ॥ 66 ॥
नानारत्नमयेपीठेकल्पयित्वायथाविधि ।
किरीटेनततःपश्चाद्वसिष्ठेनमहात्मना ॥ 67 ॥
ऋत्विगिमभगिर्भूषणैश्चैवसमयोक्ष्यतराघवः ।
छत्रन्तस्य च जग्राहशत्रघ्नःपाण्डुरंशुभम् ॥ 68 ॥
श्वेतं च वालव्यजनंसुग्रीवोवानरेश्वरः ।
अपरञ्चन्द्रसङ्काशंराक्षसेन्द्रोविभीषणः ॥ 69 ॥
मालाञ्ज्वलन्तींवपुषाकाञ्चनींशतपुष्कराम् ।
राघवायददौवायुर्वासवेनप्रचोदितः ॥ 70 ॥
सर्वरत्नसमायुक्तम्मणिभिश्चविभूषितम् ।
मुक्ताहारन्नरेन्द्रायददौशक्रप्रचोदितः ॥ 71 ॥
प्रजगुर्धेवगन्धर्वाननृतुश्चाप्सरोगणाः ।
अभिषेकेतदर्हस्यतदारामस्यधीमतः ॥ 72 ॥
भूमिःसस्यवतीचैवफलवन्तश्चपादपाः ।
गन्धवन्ति च पुष्पाणिबभूवूराघवोत्सवे ॥ 73 ॥
सहस्रशतमश्वानान्धेनूनां च गवान्तथा ।
ददौशतवृषान्पूर्वन्द्विजेभ्योमनुजर्षभः ॥ 74 ॥
त्रिंशत्कोटीर्हिरण्यस्यब्राह्मणेभ्योददौपुनः ।
नानाभरणवस्त्राणिमहार्हाणि च राघवः ॥ 75 ॥
अर्करश्मिप्रतीकाशाङ्काञ्चनीम्मणिविग्रहाम् ।
सुग्रीवायस्रजन्दिव्याम्प्रायच्छन्मनुजाधिपः ॥ 76 ॥
वैदूर्यमयचित्रे च मणिरत्नविभूषिते ।
वालिपुत्रायधृतिमानङ्गदायाङ्गदेददौ ॥ 77 ॥
मणिप्रवरजुष्टन्तुमुक्ताहारमनुत्तमम् ।
सीतायैप्रददौरामश्चन्द्ररश्मिसमप्रभम् ॥ 78 ॥
अरजेवाससीदिव्येशुभान्याभरणानि च ।
अवेक्षमाणावैदेहीप्रददौवायुसूनवे ॥ 79 ॥
अवमुच्यात्मनःकण्ठाद्दारञ्जनकनन्दिनी ।
अवैक्षतहरीन्सर्वान्भर्तारं च मुहुर्मुहुः ॥ 80 ॥
तामिङ्गितज्ञस्सम्प्रेक्ष्य बभाषे जनकात्मजाम् ।
प्रदेहिसुभगेहारंयस्यतुष्टासिभामिनि ॥ 81 ॥
तेजोधृतिर्यशोदाक्ष्यंसामर्थ्यंविनयोनयः ।
पौरुषंविक्रमोबुद्धिर्यस्मिन्नेतानिसर्वदा ॥ 82 ॥
ददौसावायुपुत्रायतंहारमसितेक्षणा ।
हनूमांस्तेनहारेणशुशुभेवानरर्षभः ॥ 83 ॥
चन्रांशुचयगौरेणश्वेताभ्रेणयथाचलः ।
तोद्विविदमैन्धाभ्यान्नीलाय च परन्तपः सर्वेवानरवृद्धाश्चयेचान्येवानरोत्तमाः ॥ 84 ॥
वासोभिर्भूषणैश्चैवयथार्हम्प्रतिपूजिताः ।
सर्वान्कामगुणावनीक्ष्यप्रददौवसुधाधिपः ॥ 85 ॥
विभीषणोऽथसुग्रीवोहनुमान्जाम्बवांस्तथा ॥ 86 ॥
सर्वेवानरमुख्याश्चरामेणाक्लिष्टकर्मणा ।
यथार्हम्पूजिताःसर्वेकामैरत्नैश्चपुष्कलैः ॥ 87 ॥
प्रहृष्टमानसःसर्वेजग्मुरेवयथागतम् ।
दृष्ट्वासर्वेमहात्मानस्ततस्तेवानरर्षभाः ॥ 88 ॥
विसृष्टाःपार्थिवेन्द्रेणकिष्किन्धांसमुपागमन् ।
सुग्रीवोवानरश्रेष्ठो दृष्टवारामभिषेचनम् ॥ 89 ॥
पूजितश्चैवरामेयकिष्किन्धाम्प्राविशत्पुरीम् ।
विभीषणोऽपिधर्मात्मासहतैर्नैरृतर्षभैः ॥ 90 ॥
लब्ध्वाकुलधनंराजालङ्काम्प्रायान् महायशाः ।
सराज्यमखिलंशासन्निहतारिर्महायशाः ॥ 91 ॥
राघवःपरमोदारश्शशासपरयामुदा ।
उवाचलक्ष्मणंरामोधर्मज्ञन्धर्मवत्सलः ॥ 92 ॥
आतिष्ठधर्मज्ञ मयासहेमाङ्गाम्पूर्वराजाध्युषिताम्बलेन ।
तुल्यम्मयात्वम्पितृभिर्धृतायातांयौवराज्येधुरमुद्वहस्व ॥ 93 ॥
सर्वात्मनापर्यनुनीयमानोयदा न सौमित्रिरुपैतियोगम् ।
नियुज्यमानोऽपि च यौवराज्येततोऽभ्यषिञ्चद्भरतम्महात्मा ॥ 94 ॥
पौण्डरीकाश्वमेधाभ्यांवाजपेयेनचासकृत् ।
अन्यैश्चविविधैर्यज्ञैरयजत्पार्थिवात्मजः ॥ 95 ॥
राज्यन्दशसहस्राणिप्राप्यवर्षाणिराघवः ।
शताश्वमेधानाजह्रेसदश्वान् भूरिदक्षिणान् ॥ 96 ॥
आजानुलम्बिबाहुस्समहावक्षाःप्रतापवान् ।
लक्ष्मणानुचरोरामःशशासपृथिवीमिमाम् ॥ 97 ॥
राघवश्चापिधर्मात्माप्राप्यराज्यमनुत्तमम् ।
ईजेबहुविधैर्यज्ञैससुतभ्रातृबान्धवः ॥ 98 ॥
स पर्यदेवन्विधवा न च व्यालकृतम्भयम् ।
न व्याधिजम्भयञ्चासीद्रामेराज्यम्प्रशासति ॥ 99 ॥
निर्दस्युरभवल्लोकोनानर्थङ्कश्चिदस्पृशत् ।
न च स्मवृद्धाबालानाम्प्रेतकार्याणिकुर्वते ॥ 100 ॥
सर्वम्मुदितमेवासीत्सर्वोधर्मपरोऽभवत् ।
राममेवानुपश्यन्तोनाभ्यहिंसन् परस्परम् ॥ 101 ॥
आसन्वर्षसहस्राणितथापुत्रसहस्रिणः ।
निरामयाविशोकाश्चरामेराज्यम्प्रशासति ॥ 102 ॥
रामोरामोरामः इतिप्रजानामभवन्कथाः ।
रामभूतञ्जगदभूद्रामेराज्यम्प्रशासति ॥ 103 ॥
नित्यपुष्पानित्यफलान्तरवस्तत्रनिर्व्रणाः ।
कामवर्षी च पर्जन्यस्सुखस्पर्शश्चमारुतः ॥ 104 ॥
ब्राह्मणाःक्षत्रियावैश्याश्शूद्रालोभविवर्जिताः ।
स्वकर्मसुप्रवर्तन्तेतुष्टास्स्वैरेवकर्मभिः ॥ 105 ॥
आसन्प्रजाधर्मपरारामेशासतिनानृताः ।
सर्वेलक्षणसम्पन्नास्सर्वेधर्मपरायणाः ॥ 106 ॥
दशवर्षसहस्राणिदशवर्षशतानि च भ्रातृभिः सहितःश्रीमानरामोराज्यमकारयत् ।
धन्यंयशस्यमायुष्यंराज्ञां च वियावहम् ॥ 107 ॥
आदिकाव्यमिदञ्चार्षम्पुरावाल्मीकिनाकृतम् ।
पठेध्यःशृणुयाल्लोकेनरःपापात्प्रमुच्यते ॥ 108 ॥
पुत्रकामश्चपुत्रान्वैधनकामोधनानि च ।
लभतेमनुजोलोकेश्रुत्वारामाभिषेचनम् ॥ 109 ॥
महींविजयतेराजारिपूंश्चाप्यधितिष्ठति ।
राघवेणयथामातासुमित्रालक्ष्मणेन च ॥ 110 ॥
भरतेन च कैकेयीजीवपुत्रास्तथास्त्रियः ।
भविष्यन्तिसदानन्दाःपुत्रपौत्रसमन्विताः ॥ 111 ॥
श्रुत्वारामायणमिदन्दीर्घमायुश्चविन्दति ।
रामस्यविजयञ्चैवसर्वमक्लिष्टकर्मणः ॥ 112 ॥
शृणोति य इदङ्काव्यम्पुरावाल्मीकिनाकृतम् ।
श्रद्धधानोजितक्रोधोदुर्गाण्यतितरत्यसौ ॥ 113 ॥
समागम्यप्रवासान्तेरमन्तेसहबान्धवैः ।
शृण्वन्ति य इदङ्काव्यम्पुरावाल्मीकिनाकृतम् ॥ 114 ॥
तेप्रार्थितान्वरान्सर्वान्प्राप्नुवन्तीहराघवात् ।
श्रवणेनसुरास्सर्वेप्रीयन्तेसम्प्रशृण्वताम् ॥ 115 ॥
विनायकाश्चशाम्यन्तिगृहेतिष्ठन्तियस्यवै ।
विजयेतमहींराजाप्रवासीस्वस्तिमान्भवेत् ॥ 116 ॥
स्त्रियोरजस्वलाश्रुत्वापुत्रान्सूयुरनुत्तमान् ।
पूजयंश्चपठंश्चैवमितिहासम्पुरातनम् ॥ 117 ॥
सर्वपापैःप्रमुच्येतदीर्घमायुरवाप्नुयात् ।
प्रणम्यशिरसानित्यंश्रोतव्यङ्क्षत्रियैर्द्विजात् ॥ 118 ॥
ऐश्वर्यम्पुत्रलाभाश्चभविष्यति न संशयः ।
रामायणमिदङ्कृत्स्नंशृण्वतःपठतस्सदा ॥ 119 ॥
प्रीयतेसततंरामस्सहिविष्णुस्सनातनः ।
आदिदेवोमहाबाहुर्हरिन्नारायणःप्रभुः ॥ 120 ॥
साक्षाद्रामोरघुश्रेष्ठश्शेषोलक्ष्मणौच्यते ।
एवमेतत्पुरावृत्तमाख्यानम्भद्रमस्तुवः ॥ 121 ॥
प्रव्याहरतविस्रब्धम्बलंविष्णोःप्रवर्थताम् ।
देवाश्चसर्वेतुष्यन्तिग्रहणाच्छ्रवणात्तथा ॥ 122 ॥
रामायणस्यश्रवणेतुष्यन्तिपितस्सदा ।
भक्त्यारामस्ययेचेमांसंसितामृषिणाकृताम् ॥ 123 ॥
येलिखन्ती ह च नरास्तेषांवासस्त्रिविष्टपे ।
कुटुम्बवृद्धिन्धनधान्यवृद्धिंस्त्रियश्चमुख्यास्सुखमुत्तमं च ।
श्रुत्वाशुभङ्काव्यमिदम्महार्थम्प्राप्नोतिसर्वाम्भुविचार्थसिद्धम् ॥ 124 ॥
आयुष्यमारोग्यकरंयशस्यंसौभ्रातृकम्बुद्धिकरंशुभं च ।
श्रोतव्यमेतन्नियमेनसद्भिराख्यानमोजस्करमृद्धिकामैः ॥ 125 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे एकत्रिंशदधिकशततमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha ekatriṃśadadhikaśatatamassargaḥ |
śirasyañjalimādhāyakaikeyyānandavardhanaḥ |
babhāṣebharatojyeṣṭhaṃrāmaṃsatyaparākramam || 1 ||
pūjitāmāmikāmātādattaṃrājyamidammama |
taddadāmipunastubhyaṃyathātvamadadāmama || 2 ||
dhuramekākinānyastāṃvṛṣabheṇabalīyasā |
kiśoravadgurumbhāraṃ na voḍhumahamutsahe || 3 ||
vārivegenamahatābhinnasseturivakṣaran |
durbandhanamidammanyerājyacchridamasamvṛtam || 4 ||
gatiṅkharaivāśvasyahaṃsasyeva ca vāyasaḥ |
nānvetumutsaherāma tavamārgamarindama || 5 ||
yathācāropitovṛkṣojātaścārnntiveśane |
mahāṃścasudurārohomahāskandaḥpraśākhavān || 6 ||
śīryetapuṣpitobhūtvā na phalānipradarśayan |
tasyanānubhavedarthaṃyasyahetossaropitaḥ || 7 ||
eṣopamāmahābāhotvamarthaṃvettumarhasi |
yadyasmānmanujendratvambhartābhṛtyānnaśādhihi || 8 ||
jagadadyābhiṣiktantvāmanupaśyaturāghava |
pratapantamivādityammadhyāhnedīptatejasam || 9 ||
tūryasaṅghāntirghoṣaiḥkāñcīnūpuraniḥsvanaiḥ |
madhurairgītaśabdaiścapratibudhyasvaśeṣva ca || 10 ||
yāvadāvartatecakraṃyāvatī ca vasundharā |
tāvattvamihalokasyasvāmitvamanuvartaya || 11 ||
bharatasyavacśrutvārāmaḥparapurañjayaḥ |
tathetipratijagrāhaniṣasādāsaneśubhe || 12 ||
tataśśatrughnavacanānnipuṇāḥśmaśruvardhanāḥ |
sukhahastāḥsuśīghrāścarāghavamparyavārayan || 13 ||
pūrvantubharatesnātelakṣmaṇe ca mahābale |
sugrīvevānarendre ca rākṣasendrevibhīṣaṇe || 14 ||
viśodhitajaṭassnātaścitramālyānulepanaḥ |
mahārhavasanopetastasthautatraśriyājvalan || 15 ||
pratikarma ca rāmasyakārayāmāsavīryavāna |
lakṣmaṇasya ca lakṣmīvānikṣvākukulavardhanaḥ || 16 ||
pratikarmacasītāyāssarvādaśarathastriyaḥ |
ātmanaivatadācakrurmanasvinyomanoharam || 17 ||
tatovānarapatnīnāṃsarvāsāmevaśobhanam |
cakārayatnātkausalyāprahṛṣṭāputravatsalā || 18 ||
tataḥ śśatrughnavacanātsumantronāmasārathiḥ |
yojayitvābhicakrāmarathaṃsarvāṅgaśobhanam || 19 ||
arkamaṇḍalasaṅkāśandivyandṛṣṭavārathaṃsthitam |
ārurohamahābāhūrāmaḥparapuraṃñjayaḥ || 20 ||
sugrīvohanumāṃścaivamahendrasadṛśadyutī |
snātaudivyanibhairvastrairjagmatuśśubhakuṇḍalau || 21 ||
sarvābharaṇajuṣṭāścayuyustaśśubhakuṇḍalāḥ |
sugrīvapatnayaḥsītā ca draṣṭunnagaramutsukāḥ || 22 ||
ayodhyāyāntusacivārājñodaśarathasya ca |
purohitampuraskṛtyamantrayāmāsurarthavat || 23 ||
aśokovijayaścaivasiddhārthaścasamāhitāḥ |
mantrayanrāmavṛdhyarthambudhyarthannagarasya ca || 24 ||
sarvamevābhiṣekārthañjayārhasyamahātmanaḥ |
kartumarhatharāmasyayadyanmaṅgalapūrvakam || 25 ||
ititemantriṇassarvesandiśya ca purohitam |
nagarānniryayustūrṇaṃrāmadarśanabuddhayaḥ || 26 ||
hariyuktaṃsahasrākṣorathamindraivānaghaḥ |
prayayaurathamāsthāyarāmonagaramuttamam || 27 ||
jagrāhabharatoramaśīnśatrughnaścatramādade |
lakṣmaṇovyajanantasyamūrdhnisamparyavījayat || 28 ||
śvetaṃ ca vālavyajanañjagṛheparitassthitaḥ |
aparañcandrasaṅkāśaṃrākṣasendrovibhīṣaṇaḥ || 29 ||
ṛṣisaṅghaistadākāśedevaiścasamarudgaṇaiḥ |
stūyamāsyarāmasyaśuśruvamadhuradhvaniḥ || 30 ||
tataḥśatruñjayannāmakuñjaramparvatopamam |
ārurohamahātejāssugrīvaḥplavagarṣabhaḥ || 31 ||
navanāgasahasrāṇiyayurāsthāyavānarāḥ |
mānuṣaṃvigrahaṅkṛtvāsarvābharaṇabhūṣitāḥ || 32 ||
śaṅkhaśabdapraṇādaiścadundubhīnāṃ ca nissvanaiḥ |
prayayaupuruṣavyāghrastāmpurīṃharmyamālinīm || 33 ||
dadṛśustesamāyāntaṃrāghavaṃsapurassaram |
virājamānaṃvapuṣārathenātirathantadā || 34 ||
tevarthayitvākākutsthaṃrāmeṇapratinanditāḥ |
anujagmurmahātmānambhrātṛbhiḥparivāritam || 35 ||
amātyairbrāhmaṇaiścaivatathāprakṛtibhirvavṛtaḥ |
śriyāvirurucerāmonakṣatrarivacandramāḥ || 36 ||
sa purogāmibhistūryaistālasvastikapāṇibhiḥ |
pravyāharadbhirmuditairmaṅgalānivṛtoyayau || 37 ||
akṣatañjātarūpaṃ ca gāvaḥkanyāssahadvijāḥ |
narāmodakahastāścarāmasyapuratoyayuḥ || 38 ||
sakhyaṃ ca rāmassugrīveprabhāvañcānilātmaje |
vānarāṇāṃ ca tatkarmahyācacakṣe''thamantriṇām || 39 ||
śrutvā ca vismayañjagmurayodhyāpuravāsinaḥ |
vānarāṇāṃ ca tatakarmarākṣasānāṃ ca tadbalam || 40 ||
vibhīṣaṇasyasamyogamācacakṣe'thamantriṇām |
dyutimānetadākhyāyarāmovānarasamyutaḥ || 41 ||
hṛṣṭapuṣṭajanākīrṇamayodhyāmpraviveśasaḥ |
tatohyabhyucchrayanpaurāḥpatākāścagṛhegṛhe || 42 ||
aikṣvākudhyuṣitaṃramyamāsasādapiturgṛham |
athābravīdrājaputrobharatandharmiṇāṃvaram || 43 ||
ardhopahitayāvācāmadhuraṃraghunandanaḥ |
piturbhavanamāsādyapraviśya ca mahātmanaḥ || 44 ||
kausalyāṃ ca sumitrāṃ ca kaikeyīmabhivādya ca |
yacchamadbhavanaṃśreṣṭhaṃsāśokavanikammahat || 45 ||
muktāvaidūryasaṅkīrṇaṃsugrīvāyanivedaya |
tasyatadvacanaṃśrutvābharatassatyavikramaḥ || 46 ||
hastegṛhītvāsugrīvampraviveśatamālayam |
tataḥ sssailapradīpāṃścaparyaṅkāstaraṇāni ca || 47 ||
gṛhītvāviviśuḥkṣipraṃśatrughnepracoditāḥ |
uvāca ca mahātejāssugrīvaṃrāghavānujaḥ || 48 ||
abhiṣekāyarāmasyadūtānājñāpayaprabho |
sauvarṇānvānarendrāṇāñcaturṇāñcaturoghaṭān || 49 ||
dadaukṣipraṃsasugrīvassarvaratnavibhūṣitān |
yathāpratyūṣasamayecaturṇāṃsāgarāmbasām || 50 ||
pūrṇaghaṭaiḥpratīkṣadhvantathākurutavānarāḥ |
evamuktāmahātmānovānarāvāraṇopamāḥ || 51 ||
utpeturgaganaṃśīghraṅgaruḍāivaśīghragāḥ |
jāmbavāṃścahanūmāṃścavegadarśī ca vānaraḥ || 52 ||
ṛṣabhaścaivakalaśānjalapūrṇānathānayan |
nadīśatānāmpañcānāñjalaṅkumbhairupāharan || 53 ||
pūrvātsamudrātkalaśañjalapūrṇamathānayat |
suṣeṇassattvasampannassarvaratnavibhūṣitam || 54 ||
ṛṣabhodakṣiṇāttūrṇaṃsamudrājjalamānayat |
raktacandanaśākhābhissamvṛtaṅkāñcanaṅghaṭam || 55 ||
gavayaḥpaścimāttoyamājahāramahārṇavāt |
ratnakumbhenamahatāśītammārutavikramaḥ || 56 ||
uttarāccajalaṃśīghraṅgaruḍānilavikramaḥ |
ājahāra sa dharmātmānalaḥsarvaguṇānvitaḥ || 57 ||
tatastairvānaraśreṣṭhairānītamprekṣyatajjalam |
abhiṣekāyarāmasyaśatrughnassacivaissaha || 58 ||
purohitāyaśreṣṭhāyasuhṛdbhyaścanyavedayat |
tatassaprayatovṛddhovasiṣṭhobrāhmaṇaiḥsaha || 59 ||
rāmaṃratnamayepīṭhesasītaṃsannayaveśayat |
vasiṣṭhovāmadevaścajābālirathakāśyapaḥ || 60 ||
kātyāyanosuyajñaścagautamovijayastathā |
abhyaṣiñcannaravyāghramprasannenasugandhinā || 61 ||
salilenasahasrākṣaṃvasavovāsavaṃyathā |
ṛgbhirbhrāhmaṇaiḥpūrvaṅkanyābhirmantribhistathā || 62 ||
yothauścaivābhyaṣiñcaṃstesamprahṛṣṭāssanaigamaiḥ |
sarvauṣadhīnasaiścāpidaivatairnabhasisthitaiḥ || 63 ||
caturbhirlokapālaiścasarvairdevaiścasaṅgataiḥ |
brahmaṇānirmitampūrvaṅkirīṭaṃratnaśobhitam || 64 ||
abhiṣiktaḥpurāyevamanustandīptatejasam |
tasyānvavāyerājānaḥkramādyenābhiṣecitāḥ || 65 ||
sabhāyāṃhemakluptāyāṃśobhitāyāmmahādhanaiḥ |
ratnairnānāvidhaiścavacitritāyāṃsuśobhanaiḥ || 66 ||
nānāratnamayepīṭhekalpayitvāyathāvidhi |
kirīṭenatataḥpaścādvasiṣṭhenamahātmanā || 67 ||
ṛtvigimabhagirbhūṣaṇaiścaivasamayokṣyatarāghavaḥ |
chatrantasya ca jagrāhaśatraghnaḥpāṇḍuraṃśubham || 68 ||
śvetaṃ ca vālavyajanaṃsugrīvovānareśvaraḥ |
aparañcandrasaṅkāśaṃrākṣasendrovibhīṣaṇaḥ || 69 ||
mālāñjvalantīṃvapuṣākāñcanīṃśatapuṣkarām |
rāghavāyadadauvāyurvāsavenapracoditaḥ || 70 ||
sarvaratnasamāyuktammaṇibhiścavibhūṣitam |
muktāhārannarendrāyadadauśakrapracoditaḥ || 71 ||
prajagurdhevagandharvānanṛtuścāpsarogaṇāḥ |
abhiṣeketadarhasyatadārāmasyadhīmataḥ || 72 ||
bhūmiḥsasyavatīcaivaphalavantaścapādapāḥ |
gandhavanti ca puṣpāṇibabhūvūrāghavotsave || 73 ||
sahasraśatamaśvānāndhenūnāṃ ca gavāntathā |
dadauśatavṛṣānpūrvandvijebhyomanujarṣabhaḥ || 74 ||
triṃśatkoṭīrhiraṇyasyabrāhmaṇebhyodadaupunaḥ |
nānābharaṇavastrāṇimahārhāṇi ca rāghavaḥ || 75 ||
arkaraśmipratīkāśāṅkāñcanīmmaṇivigrahām |
sugrīvāyasrajandivyāmprāyacchanmanujādhipaḥ || 76 ||
vaidūryamayacitre ca maṇiratnavibhūṣite |
vāliputrāyadhṛtimānaṅgadāyāṅgadedadau || 77 ||
maṇipravarajuṣṭantumuktāhāramanuttamam |
sītāyaipradadaurāmaścandraraśmisamaprabham || 78 ||
arajevāsasīdivyeśubhānyābharaṇāni ca |
avekṣamāṇāvaidehīpradadauvāyusūnave || 79 ||
avamucyātmanaḥkaṇṭhāddārañjanakanandinī |
avaikṣataharīnsarvānbhartāraṃ ca muhurmuhuḥ || 80 ||
tāmiṅgitajñassamprekṣya babhāṣe janakātmajām |
pradehisubhagehāraṃyasyatuṣṭāsibhāmini || 81 ||
tejodhṛtiryaśodākṣyaṃsāmarthyaṃvinayonayaḥ |
pauruṣaṃvikramobuddhiryasminnetānisarvadā || 82 ||
dadausāvāyuputrāyataṃhāramasitekṣaṇā |
hanūmāṃstenahāreṇaśuśubhevānararṣabhaḥ || 83 ||
canrāṃśucayagaureṇaśvetābhreṇayathācalaḥ |
todvividamaindhābhyānnīlāya ca parantapaḥ sarvevānaravṛddhāścayecānyevānarottamāḥ || 84 ||
vāsobhirbhūṣaṇaiścaivayathārhampratipūjitāḥ |
sarvānkāmaguṇāvanīkṣyapradadauvasudhādhipaḥ || 85 ||
vibhīṣaṇo'thasugrīvohanumānjāmbavāṃstathā || 86 ||
sarvevānaramukhyāścarāmeṇākliṣṭakarmaṇā |
yathārhampūjitāḥsarvekāmairatnaiścapuṣkalaiḥ || 87 ||
prahṛṣṭamānasaḥsarvejagmurevayathāgatam |
dṛṣṭvāsarvemahātmānastatastevānararṣabhāḥ || 88 ||
visṛṣṭāḥpārthivendreṇakiṣkindhāṃsamupāgaman |
sugrīvovānaraśreṣṭho dṛṣṭavārāmabhiṣecanam || 89 ||
pūjitaścaivarāmeyakiṣkindhāmprāviśatpurīm |
vibhīṣaṇo'pidharmātmāsahatairnairṛtarṣabhaiḥ || 90 ||
labdhvākuladhanaṃrājālaṅkāmprāyān mahāyaśāḥ |
sarājyamakhilaṃśāsannihatārirmahāyaśāḥ || 91 ||
rāghavaḥparamodāraśśaśāsaparayāmudā |
uvācalakṣmaṇaṃrāmodharmajñandharmavatsalaḥ || 92 ||
ātiṣṭhadharmajña mayāsahemāṅgāmpūrvarājādhyuṣitāmbalena |
tulyammayātvampitṛbhirdhṛtāyātāṃyauvarājyedhuramudvahasva || 93 ||
sarvātmanāparyanunīyamānoyadā na saumitrirupaitiyogam |
niyujyamāno'pi ca yauvarājyetato'bhyaṣiñcadbharatammahātmā || 94 ||
pauṇḍarīkāśvamedhābhyāṃvājapeyenacāsakṛt |
anyaiścavividhairyajñairayajatpārthivātmajaḥ || 95 ||
rājyandaśasahasrāṇiprāpyavarṣāṇirāghavaḥ |
śatāśvamedhānājahresadaśvān bhūridakṣiṇān || 96 ||
ājānulambibāhussamahāvakṣāḥpratāpavān |
lakṣmaṇānucarorāmaḥśaśāsapṛthivīmimām || 97 ||
rāghavaścāpidharmātmāprāpyarājyamanuttamam |
ījebahuvidhairyajñaisasutabhrātṛbāndhavaḥ || 98 ||
sa paryadevanvidhavā na ca vyālakṛtambhayam |
na vyādhijambhayañcāsīdrāmerājyampraśāsati || 99 ||
nirdasyurabhavallokonānarthaṅkaścidaspṛśat |
na ca smavṛddhābālānāmpretakāryāṇikurvate || 100 ||
sarvammuditamevāsītsarvodharmaparo'bhavat |
rāmamevānupaśyantonābhyahiṃsan parasparam || 101 ||
āsanvarṣasahasrāṇitathāputrasahasriṇaḥ |
nirāmayāviśokāścarāmerājyampraśāsati || 102 ||
rāmorāmorāmaḥ itiprajānāmabhavankathāḥ |
rāmabhūtañjagadabhūdrāmerājyampraśāsati || 103 ||
nityapuṣpānityaphalāntaravastatranirvraṇāḥ |
kāmavarṣī ca parjanyassukhasparśaścamārutaḥ || 104 ||
brāhmaṇāḥkṣatriyāvaiśyāśśūdrālobhavivarjitāḥ |
svakarmasupravartantetuṣṭāssvairevakarmabhiḥ || 105 ||
āsanprajādharmaparārāmeśāsatinānṛtāḥ |
sarvelakṣaṇasampannāssarvedharmaparāyaṇāḥ || 106 ||
daśavarṣasahasrāṇidaśavarṣaśatāni ca bhrātṛbhiḥ sahitaḥśrīmānarāmorājyamakārayat |
dhanyaṃyaśasyamāyuṣyaṃrājñāṃ ca viyāvaham || 107 ||
ādikāvyamidañcārṣampurāvālmīkinākṛtam |
paṭhedhyaḥśṛṇuyāllokenaraḥpāpātpramucyate || 108 ||
putrakāmaścaputrānvaidhanakāmodhanāni ca |
labhatemanujolokeśrutvārāmābhiṣecanam || 109 ||
mahīṃvijayaterājāripūṃścāpyadhitiṣṭhati |
rāghaveṇayathāmātāsumitrālakṣmaṇena ca || 110 ||
bharatena ca kaikeyījīvaputrāstathāstriyaḥ |
bhaviṣyantisadānandāḥputrapautrasamanvitāḥ || 111 ||
śrutvārāmāyaṇamidandīrghamāyuścavindati |
rāmasyavijayañcaivasarvamakliṣṭakarmaṇaḥ || 112 ||
śṛṇoti ya idaṅkāvyampurāvālmīkinākṛtam |
śraddhadhānojitakrodhodurgāṇyatitaratyasau || 113 ||
samāgamyapravāsānteramantesahabāndhavaiḥ |
śṛṇvanti ya idaṅkāvyampurāvālmīkinākṛtam || 114 ||
teprārthitānvarānsarvānprāpnuvantīharāghavāt |
śravaṇenasurāssarveprīyantesampraśṛṇvatām || 115 ||
vināyakāścaśāmyantigṛhetiṣṭhantiyasyavai |
vijayetamahīṃrājāpravāsīsvastimānbhavet || 116 ||
striyorajasvalāśrutvāputrānsūyuranuttamān |
pūjayaṃścapaṭhaṃścaivamitihāsampurātanam || 117 ||
sarvapāpaiḥpramucyetadīrghamāyuravāpnuyāt |
praṇamyaśirasānityaṃśrotavyaṅkṣatriyairdvijāt || 118 ||
aiśvaryamputralābhāścabhaviṣyati na saṃśayaḥ |
rāmāyaṇamidaṅkṛtsnaṃśṛṇvataḥpaṭhatassadā || 119 ||
prīyatesatataṃrāmassahiviṣṇussanātanaḥ |
ādidevomahābāhurharinnārāyaṇaḥprabhuḥ || 120 ||
sākṣādrāmoraghuśreṣṭhaśśeṣolakṣmaṇaucyate |
evametatpurāvṛttamākhyānambhadramastuvaḥ || 121 ||
pravyāharatavisrabdhambalaṃviṣṇoḥpravarthatām |
devāścasarvetuṣyantigrahaṇācchravaṇāttathā || 122 ||
rāmāyaṇasyaśravaṇetuṣyantipitassadā |
bhaktyārāmasyayecemāṃsaṃsitāmṛṣiṇākṛtām || 123 ||
yelikhantī ha ca narāsteṣāṃvāsastriviṣṭape |
kuṭumbavṛddhindhanadhānyavṛddhiṃstriyaścamukhyāssukhamuttamaṃ ca |
śrutvāśubhaṅkāvyamidammahārthamprāpnotisarvāmbhuvicārthasiddham || 124 ||
āyuṣyamārogyakaraṃyaśasyaṃsaubhrātṛkambuddhikaraṃśubhaṃ ca |
śrotavyametanniyamenasadbhirākhyānamojaskaramṛddhikāmaiḥ || 125 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe ekatriṃśadadhikaśatatamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.