𑌵𑌨𑍍𑌦𑍇 𑌗𑌜𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌵𑌦𑌨𑌂
𑌵𑌾𑌮𑌾𑌙𑍍𑌕𑌾𑌰𑍂𑌢𑌵𑌲𑍍𑌲𑌭𑌾𑌶𑍍𑌲𑌿𑌷𑍍𑌟𑌮𑍍 ।
𑌕𑍁𑌙𑍍𑌕𑍁𑌮𑌪𑌰𑌾𑌗𑌶𑍋𑌣𑌂
𑌕𑍁𑌵𑌲𑌯𑌿𑌨𑍀𑌜𑌾𑌰𑌕𑍋𑌰𑌕𑌾𑌪𑍀𑌡𑌮𑍍 ॥ 1 ॥
𑌸 𑌜𑌯𑌤𑌿 𑌸𑍁𑌵𑌰𑍍𑌣𑌶𑍈𑌲𑌃
𑌸𑌕𑌲𑌜𑌗𑌚𑍍𑌚𑌕𑍍𑌰𑌸𑌙𑍍𑌘𑌟𑌿𑌤𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤𑌿𑌃 ।
𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑌨𑌨𑌿𑌕𑍁𑌞𑍍𑌜𑌵𑌾𑌟𑍀-
-𑌕𑌨𑍍𑌦𑌲𑌦𑌮𑌰𑍀𑌪𑍍𑌰𑌪𑌞𑍍𑌚𑌸𑌙𑍍𑌗𑍀𑌤𑌃 ॥ 2 ॥
𑌹𑌰𑌿𑌹𑌯𑌨𑍈𑌰𑍃𑌤𑌮𑌾𑌰𑍁𑌤-
-𑌹𑌰𑌿𑌤𑌾𑌮𑌨𑍍𑌤𑍇𑌷𑍍𑌵𑌵𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌂 𑌤𑌸𑍍𑌯 ।
𑌵𑌿𑌨𑍁𑌮𑌃 𑌸𑌾𑌨𑍁𑌤𑍍𑌰𑌿𑌤𑌯𑌂
𑌵𑌿𑌧𑌿𑌹𑌰𑌿𑌗𑍗𑌰𑍀𑌶𑌵𑌿𑌷𑍍𑌟𑌪𑌾𑌧𑌾𑌰𑌮𑍍 ॥ 3 ॥
𑌮𑌧𑍍𑌯𑍇 𑌪𑍁𑌨𑌰𑍍𑌮𑌨𑍋𑌹𑌰-
-𑌰𑌤𑍍𑌨𑌰𑍁𑌚𑌿𑌸𑍍𑌤𑌬𑌕𑌰𑌞𑍍𑌜𑌿𑌤𑌦𑌿𑌗𑌨𑍍𑌤𑌮𑍍 ।
𑌉𑌪𑌰𑌿 𑌚𑌤𑍁𑌃𑌶𑌤𑌯𑍋𑌜𑌨-
-𑌮𑍁𑌤𑍍𑌤𑍁𑌙𑍍𑌗𑌂 𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑌪𑍁𑌙𑍍𑌗𑌵𑌮𑍁𑌪𑌾𑌸𑍇 ॥ 4 ॥
𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌚𑌤𑍁𑌃𑌶𑌤𑌯𑍋𑌜𑌨-
-𑌪𑌰𑌿𑌣𑌾𑌹𑌂 𑌦𑍇𑌵𑌶𑌿𑌲𑍍𑌪𑌿𑌨𑌾 𑌰𑌚𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌨𑌾𑌨𑌾𑌸𑌾𑌲𑌮𑌨𑍋𑌜𑍍𑌞𑌂
𑌨𑌮𑌾𑌮𑍍𑌯𑌹𑌂 𑌨𑌗𑌰𑌮𑌾𑌦𑌿𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾𑌯𑌾𑌃 ॥ 5 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌥𑌮𑌂 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌕-
-𑌷𑌟𑍍𑌶𑌤𑌸𑌙𑍍𑌖𑍍𑌯𑌾𑌕𑌯𑍋𑌜𑌨𑌂 𑌪𑌰𑌿𑌤𑌃 ।
𑌵𑌲𑌯𑍀𑌕𑍃𑌤𑌸𑍍𑌵𑌗𑌾𑌤𑍍𑌰𑌂
𑌵𑌰𑌣𑌂 𑌶𑌰𑌣𑌂 𑌵𑍍𑌰𑌜𑌾𑌮𑍍𑌯𑌯𑍋𑌰𑍂𑌪𑌮𑍍 ॥ 6 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌯𑍋𑌤𑍍𑌤𑌰𑍇 𑌸𑌮𑍀𑌰𑌣-
-𑌯𑍋𑌜𑌨𑌦𑍂𑌰𑍇 𑌤𑌰𑌙𑍍𑌗𑌿𑌤𑌚𑍍𑌛𑌾𑌯𑌃 ।
𑌘𑌟𑌯𑌤𑍁 𑌮𑍁𑌦𑌂 𑌦𑍍𑌵𑌿𑌤𑍀𑌯𑍋
𑌘𑌣𑍍𑌟𑌾𑌸𑍍𑌤𑌨𑌸𑌾𑌰𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌿𑌤𑌃 𑌸𑌾𑌲𑌃 ॥ 7 ॥
𑌉𑌭𑌯𑍋𑌰𑌨𑍍𑌤𑌰𑌸𑍀𑌮-
-𑌨𑍍𑌯𑍁𑌦𑍍𑌦𑌾𑌮𑌭𑍍𑌰𑌮𑌰𑌰𑌞𑍍𑌜𑌿𑌤𑍋𑌦𑌾𑌰𑌮𑍍 ।
𑌉𑌪𑌵𑌨𑌮𑍁𑌪𑌾𑌸𑍍𑌮𑌹𑍇 𑌵𑌯-
-𑌮𑍂𑌰𑍀𑌕𑍃𑌤𑌮𑌨𑍍𑌦𑌮𑌾𑌰𑍁𑌤𑌸𑍍𑌯𑌨𑍍𑌦𑌮𑍍 ॥ 8 ॥
𑌆𑌲𑌿𑌙𑍍𑌗𑍍𑌯 𑌭𑌦𑍍𑌰𑌕𑌾𑌲𑍀-
-𑌮𑌾𑌸𑍀𑌨𑌸𑍍𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌹𑌰𑌿𑌶𑌿𑌲𑌾𑌶𑍍𑌯𑌾𑌮𑌾𑌮𑍍 ।
𑌮𑌨𑌸𑌿 𑌮𑌹𑌾𑌕𑌾𑌲𑍋 𑌮𑍇
𑌵𑌿𑌹𑌰𑌤𑍁 𑌮𑌧𑍁𑌪𑌾𑌨𑌵𑌿𑌭𑍍𑌰𑌮𑌨𑍍𑌨𑍇𑌤𑍍𑌰𑌃 ॥ 9 ॥
𑌤𑌾𑌰𑍍𑌤𑍀𑌯𑍀𑌕𑍋 𑌵𑌰𑌣-
-𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯𑍋𑌤𑍍𑌤𑌰𑌸𑍀𑌮𑍍𑌨𑌿 𑌵𑌾𑌤𑌯𑍋𑌜𑌨𑌤𑌃 ।
𑌤𑌾𑌮𑍍𑌰𑍇𑌣 𑌰𑌚𑌿𑌤𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤𑌿-
-𑌸𑍍𑌤𑌨𑍁𑌤𑌾𑌮𑌾𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌤𑌾𑌰𑌕𑌂 𑌭𑌦𑍍𑌰𑌮𑍍 ॥ 10 ॥
𑌮𑌧𑍍𑌯𑍇 𑌤𑌯𑍋𑌶𑍍𑌚 𑌮𑌣𑌿𑌮𑌯-
-𑌪𑌲𑍍𑌲𑌵𑌶𑌾𑌖𑌾𑌪𑍍𑌰𑌸𑍂𑌨𑌪𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌲𑌿𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌕𑌲𑍍𑌪𑌾𑌨𑍋𑌕𑌹𑌵𑌾𑌟𑍀𑌂
𑌕𑌲𑌯𑍇 𑌮𑌕𑌰𑌨𑍍𑌦𑌪𑌙𑍍𑌕𑌿𑌲𑌾𑌵𑌾𑌲𑌾𑌮𑍍 ॥ 11 ॥
𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌮𑌧𑍁𑌮𑌾𑌧𑌵𑌶𑍍𑌰𑍀-
-𑌤𑌰𑍁𑌣𑍀𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌤𑌰𑌲𑌦𑍃𑌕𑍍𑌚𑌕𑍋𑌰𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌮𑍍 ।
𑌆𑌲𑌿𑌙𑍍𑌗𑌿𑌤𑍋𑌽𑌵𑌤𑌾𑌨𑍍𑌮𑌾-
-𑌮𑌨𑌿𑌶𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌥𑌮𑌰𑍍𑌤𑍁𑌰𑌾𑌤𑍍𑌤𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌃 ॥ 12 ॥
𑌨𑌮𑌤 𑌤𑌦𑍁𑌤𑍍𑌤𑌰𑌭𑌾𑌗𑍇
𑌨𑌾𑌕𑌿𑌪𑌥𑍋𑌲𑍍𑌲𑌙𑍍𑌘𑌿𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑌸𑌙𑍍𑌘𑌾𑌤𑌮𑍍 ।
𑌸𑍀𑌸𑌾𑌕𑍃𑌤𑌿𑌂 𑌤𑍁𑌰𑍀𑌯𑌂
𑌸𑌿𑌤𑌕𑌿𑌰𑌣𑌾𑌲𑍋𑌕𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌲𑌂 𑌸𑌾𑌲𑌮𑍍 ॥ 13 ॥
𑌸𑌾𑌲𑌦𑍍𑌵𑌯𑌾𑌨𑍍𑌤𑌰𑌾𑌲𑍇
𑌸𑌰𑌲𑌾𑌲𑌿𑌕𑌪𑍋𑌤𑌚𑌾𑌟𑍁𑌸𑍁𑌭𑌗𑌾𑌯𑌾𑌮𑍍 ।
𑌸𑌨𑍍𑌤𑌾𑌨𑌵𑌾𑌟𑌿𑌕𑌾𑌯𑌾𑌂
𑌸𑌕𑍍𑌤𑌂 𑌚𑍇𑌤𑍋𑌽𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌸𑌤𑌤𑌮𑌸𑍍𑌮𑌾𑌕𑌮𑍍 ॥ 14 ॥
𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌤𑌪𑌨𑌾𑌤𑌿𑌰𑍂𑌕𑍍𑌷𑌃
𑌸𑌾𑌮𑍍𑌰𑌾𑌜𑍍𑌞𑍀𑌚𑌰𑌣𑌸𑌾𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌿𑌤𑌸𑍍𑌵𑌾𑌨𑍍𑌤𑌃 ।
𑌶𑍁𑌕𑍍𑌰𑌶𑍁𑌚𑌿𑌶𑍍𑌰𑍀𑌸𑌹𑌿𑌤𑍋
𑌗𑍍𑌰𑍀𑌷𑍍𑌮𑌰𑍍𑌤𑍁𑌰𑍍𑌦𑌿𑌶𑌤𑍁 𑌕𑍀𑌰𑍍𑌤𑌿𑌮𑌾𑌕𑌲𑍍𑌪𑌮𑍍 ॥ 15 ॥
𑌉𑌤𑍍𑌤𑌰𑌸𑍀𑌮𑌨𑌿 𑌤𑌸𑍍𑌯𑍋-
-𑌨𑍍𑌨𑌤𑌶𑌿𑌖𑌰𑍋𑌤𑍍𑌕𑌮𑍍𑌪𑌿𑌹𑌾𑌟𑌕𑌪𑌤𑌾𑌕𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑌕𑌟𑌯𑌤𑍁 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌮𑍋 𑌨𑌃
𑌪𑍍𑌰𑌾𑌕𑌾𑌰𑌃 𑌕𑍁𑌶𑌲𑌮𑌾𑌰𑌕𑍂𑌟𑌮𑌯𑌃 ॥ 16 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌾𑌕𑌾𑌰𑌯𑍋𑌶𑍍𑌚 𑌮𑌧𑍍𑌯𑍇
𑌪𑌲𑍍𑌲𑌵𑌿𑌤𑌾𑌨𑍍𑌯𑌭𑍃𑌤𑌪𑌞𑍍𑌚𑌮𑍋𑌨𑍍𑌮𑍇𑌷𑌾 ।
𑌹𑌰𑌿𑌚𑌨𑍍𑌦𑌨𑌦𑍍𑌰𑍁𑌵𑌾𑌟𑍀-
-𑌹𑌰𑌤𑌾𑌦𑌾𑌮𑍂𑌲𑌮𑌸𑍍𑌮𑌦𑌨𑍁𑌤𑌾𑌪𑌮𑍍 ॥ 17 ॥
𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌨𑌭𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑍁𑌖𑍍𑌯𑍈-
-𑌸𑍍𑌤𑌰𑍁𑌣𑍀𑌵𑌰𑍍𑌗𑍈𑌃 𑌸𑌮𑌨𑍍𑌵𑌿𑌤𑌃 𑌪𑌰𑌿𑌤𑌃 ।
𑌵𑌜𑍍𑌰𑌾𑌟𑍍𑌟𑌹𑌾𑌸𑌮𑍁𑌖𑌰𑍋
𑌵𑌾𑌞𑍍𑌛𑌾𑌪𑍂𑌰𑍍𑌤𑌿𑌂 𑌤𑌨𑍋𑌤𑍁 𑌵𑌰𑍍𑌷𑌰𑍍𑌤𑍁𑌃 ॥ 18 ॥
𑌮𑌾𑌰𑍁𑌤𑌯𑍋𑌜𑌨𑌦𑍂𑌰𑍇
𑌮𑌹𑌨𑍀𑌯𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌚𑍋𑌤𑍍𑌤𑌰𑍇 𑌭𑌾𑌗𑍇 ।
𑌭𑌦𑍍𑌰𑌂 𑌕𑍃𑌷𑍀𑌷𑍍𑌟 𑌷𑌷𑍍𑌠𑌃
𑌪𑍍𑌰𑌾𑌕𑌾𑌰𑌃 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌲𑍋𑌹𑌧𑌾𑌤𑍁𑌮𑌯𑌃 ॥ 19 ॥
𑌅𑌨𑌯𑍋𑌰𑍍𑌮𑌧𑍍𑌯𑍇 𑌸𑌨𑍍𑌤𑌤-
-𑌮𑌙𑍍𑌕𑍂𑌰𑌦𑍍𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯𑌕𑍁𑌸𑍁𑌮𑌗𑌨𑍍𑌧𑌾𑌯𑌾𑌮𑍍 ।
𑌮𑌨𑍍𑌦𑌾𑌰𑌵𑌾𑌟𑌿𑌕𑌾𑌯𑌾𑌂
𑌮𑌾𑌨𑌸𑌮𑌙𑍍𑌗𑍀𑌕𑌰𑍋𑌤𑍁 𑌮𑍇 𑌵𑌿𑌹𑍃𑌤𑌿𑌮𑍍 ॥ 20 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿𑌷𑍋𑌰𑍍𑌜𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀-
-𑌤𑌰𑍁𑌣𑍀𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌶𑌰𑌦𑍃𑌤𑍁𑌃 𑌸𑌦𑌾 𑌸𑌹𑌿𑌤𑌃 ।
𑌅𑌭𑍍𑌯𑌰𑍍𑌚𑌯𑌨𑍍 𑌸 𑌜𑍀𑌯𑌾-
-𑌦𑌮𑍍𑌬𑌾𑌮𑌾𑌮𑍋𑌦𑌮𑍇𑌦𑍁𑌰𑍈𑌃 𑌕𑍁𑌸𑍁𑌮𑍈𑌃 ॥ 21 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌯𑌰𑍍𑌷𑌿𑌸𑌙𑍍𑌖𑍍𑌯𑌯𑍋𑌜𑌨-
-𑌦𑍂𑌰𑍇 𑌦𑍇𑌦𑍀𑌪𑍍𑌯𑌮𑌾𑌨𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑍗𑌘𑌃 ।
𑌕𑌲𑌧𑍗𑌤𑌕𑌲𑌿𑌤𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤𑌿𑌃
𑌕𑌲𑍍𑌯𑌾𑌣𑌂 𑌦𑌿𑌶𑌤𑍁 𑌸𑌪𑍍𑌤𑌮𑌃 𑌸𑌾𑌲𑌃 ॥ 22 ॥
𑌮𑌧𑍍𑌯𑍇 𑌤𑌯𑍋𑌰𑍍𑌮𑌰𑍁𑌤𑍍𑌪𑌥
𑌲𑌙𑍍𑌘𑌿𑌤𑌵𑌿𑌟𑌪𑌾𑌗𑍍𑌰𑌵𑌿𑌰𑍁𑌤𑌕𑌲𑌕𑌣𑍍𑌠𑌾 ।
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌪𑌾𑌰𑌿𑌜𑌾𑌤𑌵𑌾𑌟𑍀
𑌶𑍍𑌰𑌿𑌯𑌮𑌨𑌿𑌶𑌂 𑌦𑌿𑌶𑌤𑍁 𑌶𑍀𑌤𑌲𑍋𑌦𑍍𑌦𑍇𑌶𑌾 ॥ 23 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾𑌮𑌤𑌿𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂
𑌸𑌹 𑌖𑍇𑌲𑌨𑍍 𑌸𑌹𑌸𑌹𑌸𑍍𑌯𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀𑌭𑍍𑌯𑌾𑌮𑍍 ।
𑌸𑌾𑌮𑌨𑍍𑌤𑍋 𑌝𑌷𑌕𑍇𑌤𑍋-
-𑌰𑍍𑌹𑍇𑌮𑌨𑍍𑌤𑍋 𑌭𑌵𑌤𑍁 𑌹𑍇𑌮𑌵𑍃𑌦𑍍𑌧𑍍𑌯𑍈 𑌨𑌃 ॥ 24 ॥
𑌉𑌤𑍍𑌤𑌰𑌤𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌮𑌹𑌾-
-𑌨𑍁𑌦𑍍𑌭𑌟𑌹𑍁𑌤𑌭𑍁𑌕𑍍𑌶𑌿𑌖𑌾𑌰𑍁𑌣𑌮𑌯𑍂𑌖𑌃 ।
𑌤𑌪𑌨𑍀𑌯𑌖𑌣𑍍𑌡𑌰𑌚𑌿𑌤-
-𑌸𑍍𑌤𑌨𑍁𑌤𑌾𑌦𑌾𑌯𑍁𑌷𑍍𑌯𑌮𑌷𑍍𑌟𑌮𑍋 𑌵𑌰𑌣𑌃 ॥ 25 ॥
𑌕𑌾𑌦𑌮𑍍𑌬𑌵𑌿𑌪𑌿𑌨𑌵𑌾𑌟𑍀-
-𑌮𑌨𑌯𑍋𑌰𑍍𑌮𑌧𑍍𑌯𑌭𑍁𑌵𑌿 𑌕𑌲𑍍𑌪𑌿𑌤𑌾𑌵𑌾𑌸𑌾𑌮𑍍 ।
𑌕𑌲𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌸𑍂𑌨𑌕𑍋𑌰𑌕-
-𑌕𑌨𑍍𑌦𑌲𑌿𑌤𑌾𑌮𑍋𑌦𑌤𑍁𑌨𑍍𑌦𑌿𑌲𑌸𑌮𑍀𑌰𑌾𑌮𑍍 ॥ 26 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾𑌮𑌤𑌿𑌶𑌿𑌶𑌿𑌰𑌾𑌕𑍃𑌤𑌿-
-𑌰𑌾𑌸𑍀𑌨𑌸𑍍𑌤𑌪𑌤𑌪𑌸𑍍𑌯𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀𑌭𑍍𑌯𑌾𑌮𑍍 ।
𑌶𑌿𑌵𑌮𑌨𑌿𑌶𑌂 𑌕𑍁𑌰𑍁𑌤𑌾𑌨𑍍𑌮𑍇
𑌶𑌿𑌶𑌿𑌰𑌰𑍍𑌤𑍁𑌃 𑌸𑌤𑌤𑌶𑍀𑌤𑌲𑌦𑌿𑌗𑌨𑍍𑌤𑌃 ॥ 27 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌕𑌦𑌮𑍍𑌬𑌵𑌾𑌟𑍍𑌯𑌾𑌂
𑌤𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌸𑌵𑌾𑌮𑍋𑌦𑌮𑌿𑌲𑌿𑌤𑌮𑌧𑍁𑌗𑌨𑍍𑌧𑌮𑍍 ।
𑌸𑌪𑍍𑌤𑌾𑌵𑌰𑌣𑌮𑌨𑍋𑌜𑍍𑌞𑌂
𑌶𑌰𑌣𑌂 𑌸𑌮𑍁𑌪𑍈𑌮𑌿 𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌣𑍀𑌶𑌰𑌣𑌮𑍍 ॥ 28 ॥
𑌤𑌤𑍍𑌰𑌾𑌲𑌯𑍇 𑌵𑌿𑌶𑌾𑌲𑍇
𑌤𑌪𑌨𑍀𑌯𑌾𑌰𑌚𑌿𑌤𑌤𑌰𑌲𑌸𑍋𑌪𑌾𑌨𑍇 ।
𑌮𑌾𑌣𑌿𑌕𑍍𑌯𑌮𑌣𑍍𑌡𑌪𑌾𑌨𑍍𑌤-
-𑌰𑍍𑌮𑌹𑌿𑌤𑍇 𑌸𑌿𑌂𑌹𑌾𑌸𑌨𑍇 𑌸𑍁𑌮𑌣𑌿𑌖𑌚𑌿𑌤𑍇 ॥ 29 ॥
𑌬𑌿𑌨𑍍𑌦𑍁𑌤𑍍𑌰𑌿𑌪𑌞𑍍𑌚𑌕𑍋𑌣-
-𑌦𑍍𑌵𑌿𑌪𑌨𑍃𑌪𑌵𑌸𑍁𑌵𑍇𑌦𑌦𑌲𑌕𑍁𑌰𑍇𑌖𑌾𑌢𑍍𑌯𑍇 ।
𑌚𑌕𑍍𑌰𑍇 𑌸𑌦𑌾 𑌨𑌿𑌵𑌿𑌷𑍍𑌟𑌾𑌂
𑌷𑌷𑍍𑌠𑍍𑌯𑌷𑍍𑌟𑌤𑍍𑌰𑌿𑌂𑌶𑌦𑌕𑍍𑌷𑌰𑍇𑌶𑌾𑌨𑍀𑌮𑍍 ॥ 30 ॥
𑌤𑌾𑌪𑌿𑌞𑍍𑌛𑌮𑍇𑌚𑌕𑌾𑌭𑌾𑌂
𑌤𑌾𑌲𑍀𑌦𑌲𑌘𑌟𑌿𑌤𑌕𑌰𑍍𑌣𑌤𑌾𑌟𑌙𑍍𑌕𑌾𑌮𑍍 ।
𑌤𑌾𑌮𑍍𑌬𑍂𑌲𑌪𑍂𑌰𑌿𑌤𑌮𑍁𑌖𑍀𑌂
𑌤𑌾𑌮𑍍𑌰𑌾𑌧𑌰𑌬𑌿𑌮𑍍𑌬𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌦𑌰𑌹𑌾𑌸𑌾𑌮𑍍 ॥ 31 ॥
𑌕𑍁𑌙𑍍𑌕𑍁𑌮𑌪𑌙𑍍𑌕𑌿𑌲𑌦𑍇𑌹𑌾𑌂
𑌕𑍁𑌵𑌲𑌯𑌜𑍀𑌵𑌾𑌤𑍁𑌶𑌾𑌵𑌕𑌵𑌤𑌂𑌸𑌾𑌮𑍍 ।
𑌕𑍋𑌕𑌨𑌦𑌶𑍋𑌣𑌚𑌰𑌣𑌾𑌂
𑌕𑍋𑌕𑌿𑌲𑌨𑌿𑌕𑍍𑌵𑌾𑌣𑌕𑍋𑌮𑌲𑌾𑌲𑌾𑌪𑌾𑌮𑍍 ॥ 32 ॥
𑌵𑌾𑌮𑌾𑌙𑍍𑌗𑌗𑌲𑌿𑌤𑌚𑍂𑌲𑍀𑌂
𑌵𑌨𑌮𑌾𑌲𑍍𑌯𑌕𑌦𑌮𑍍𑌬𑌮𑌾𑌲𑌿𑌕𑌾𑌭𑌰𑌣𑌾𑌮𑍍 ।
𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾𑌲𑌲𑌨𑍍𑌤𑌿𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑌿𑌤
𑌮𑍁𑌗𑍍𑌧𑌾𑌲𑌿𑌕𑌮𑌿𑌲𑌿𑌤𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌕𑍋𑌦𑌾𑌰𑌾𑌮𑍍 ॥ 33 ॥
𑌕𑌰𑌵𑌿𑌧𑍃𑌤𑌕𑍀𑌰𑌶𑌾𑌵𑌕-
-𑌕𑌲𑌨𑌿𑌨𑌦𑌵𑍍𑌯𑌕𑍍𑌤𑌨𑌿𑌖𑌿𑌲𑌨𑌿𑌗𑌮𑌾𑌰𑍍𑌥𑌾𑌮𑍍 ।
𑌵𑌾𑌮𑌕𑍁𑌚𑌸𑌙𑍍𑌗𑌿𑌵𑍀𑌣𑌾𑌵𑌾𑌦𑌨-
-𑌸𑍗𑌖𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌧𑌮𑍀𑌲𑌿𑌤𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿𑌯𑍁𑌗𑌾𑌮𑍍 ॥ 34 ॥
𑌆𑌪𑌾𑌟𑌲𑌾𑌂𑌶𑍁𑌕𑌧𑌰𑌾-
-𑌮𑌾𑌦𑌿𑌰𑌸𑍋𑌨𑍍𑌮𑍇𑌷𑌵𑌾𑌸𑌿𑌤𑌕𑌟𑌾𑌕𑍍𑌷𑌾𑌮𑍍 ।
𑌆𑌮𑍍𑌨𑌾𑌯𑌸𑌾𑌰𑌗𑍁𑌲𑌿𑌕𑌾-
-𑌮𑌾𑌦𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌸𑌙𑍍𑌗𑍀𑌤𑌮𑌾𑌤𑍃𑌕𑌾𑌂 𑌵𑌨𑍍𑌦𑍇 ॥ 35 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌚 𑌸𑍁𑌵𑌰𑍍𑌣𑌸𑌾𑌲-
-𑌸𑍍𑌯𑍋𑌤𑍍𑌤𑌰𑌤𑌸𑍍𑌤𑌰𑍁𑌣𑌕𑍁𑌙𑍍𑌕𑍁𑌮𑌚𑍍𑌛𑌾𑌯𑌃 ।
𑌶𑌮𑌯𑌤𑍁 𑌮𑌮 𑌸𑌨𑍍𑌤𑌾𑌪𑌂
𑌸𑌾𑌲𑍋 𑌨𑌵𑌮𑌃 𑌸 𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌰𑌾𑌗𑌮𑌯𑌃 ॥ 36 ॥
𑌅𑌨𑌯𑍋𑌰𑌨𑍍𑌤𑌰𑌵𑌸𑍁𑌧𑌾𑌃
𑌪𑍍𑌰𑌣𑍁𑌮𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑌗𑍍𑌰𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌰𑌾𑌗𑌮𑌯𑍀𑌃 ।
𑌸𑌿𑌂𑌹𑌾𑌸𑌨𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑍀𑌮𑌨𑍁-
-𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌨𑌨𑌿𑌸𑍍𑌤𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌨𑍀𑌰𑌨𑍍𑌧𑍍𑌰𑌾𑌃 ॥ 37 ॥
𑌤𑌤𑍍𑌸𑌾𑌲𑍋𑌤𑍍𑌤𑌰𑌦𑍇𑌶𑍇
𑌤𑌰𑍁𑌣𑌜𑌪𑌾𑌕𑌿𑌰𑌣𑌧𑍋𑌰𑌣𑍀𑌶𑍋𑌣𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑌶𑌮𑌯𑌤𑍁 𑌪𑌦𑍍𑌮𑌰𑌾𑌗-
-𑌪𑍍𑌰𑌾𑌕𑌾𑌰𑍋 𑌮𑌮 𑌪𑌰𑌾𑌭𑌵𑌂 𑌦𑌶𑌮𑌃 ॥ 38 ॥
𑌅𑌨𑍍𑌤𑌰𑌭𑍂𑌕𑍃𑌤𑌵𑌾𑌸𑌾-
-𑌨𑌨𑌯𑍋𑌰𑌪𑌨𑍀𑌤𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑌵𑍈𑌮𑌤𑍍𑌯𑌾𑌨𑍍 ।
𑌚𑌕𑍍𑌰𑍇𑌶𑍀𑌪𑌦𑌭𑌕𑍍𑌤𑌾𑌂-
-𑌶𑍍𑌚𑌾𑌰𑌣𑌵𑌰𑍍𑌗𑌾𑌨𑌹𑌰𑍍𑌨𑌿𑌶𑌂 𑌕𑌲𑌯𑍇 ॥ 39 ॥
𑌸𑌾𑌰𑌙𑍍𑌗𑌵𑌾𑌹𑌯𑍋𑌜𑌨𑌦𑍂𑌰𑍇-
-𑌽𑌸𑌙𑍍𑌘𑌟𑌿𑌤𑌕𑍇𑌤𑌨𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯 ।
𑌗𑍋𑌮𑍇𑌦𑌕𑍇𑌨 𑌰𑌚𑌿𑌤𑍋
𑌗𑍋𑌪𑌾𑌯𑌤𑍁 𑌮𑌾𑌂 𑌸𑌮𑍁𑌨𑍍𑌨𑌤𑌃 𑌸𑌾𑌲𑌃 ॥ 40 ॥
𑌵𑌪𑍍𑌰𑌦𑍍𑌵𑌯𑌾𑌨𑍍𑌤𑌰𑍋𑌰𑍍𑌵𑍍𑌯𑌾𑌂
𑌵𑌟𑍁𑌕𑍈𑌰𑍍𑌵𑌿𑌵𑌿𑌧𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌯𑍋𑌗𑌿𑌨𑍀𑌬𑍃𑌨𑍍𑌦𑍈𑌃 ।
𑌸𑌤𑌤𑌂 𑌸𑌮𑌰𑍍𑌚𑌿𑌤𑌾𑌯𑌾𑌃
𑌸𑌙𑍍𑌕𑌰𑍍𑌷𑌣𑍍𑌯𑌾𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌣𑍗𑌮𑌿 𑌚𑌰𑌣𑌾𑌬𑍍𑌜𑌮𑍍 ॥ 41 ॥
𑌤𑌾𑌪𑌸𑌯𑍋𑌜𑌨𑌦𑍂𑌰𑍇
𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌸𑌮𑍁𑌤𑍍𑌤𑍁𑌙𑍍𑌗 𑌗𑍋𑌪𑍁𑌰𑍋𑌪𑍇𑌤𑌃 ।
𑌵𑌾𑌞𑍍𑌛𑌾𑌪𑍂𑌰𑍍𑌤𑍍𑌯𑍈 𑌭𑌵𑌤𑌾-
-𑌦𑍍𑌵𑌜𑍍𑌰𑌮𑌣𑍀𑌨𑌿𑌕𑌰𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌿𑌤𑍋 𑌵𑌪𑍍𑌰𑌃 ॥ 42 ॥
𑌵𑌰𑌣𑌦𑍍𑌵𑌿𑌤𑌯𑌾𑌨𑍍𑌤𑌰𑌤𑍋
𑌵𑌾𑌸𑌜𑍁𑌷𑍋 𑌵𑌿𑌹𑌿𑌤𑌮𑌧𑍁𑌰𑌸𑌾𑌸𑍍𑌵𑌾𑌦𑌾𑌃 ।
𑌰𑌮𑍍𑌭𑌾𑌦𑌿𑌵𑌿𑌬𑍁𑌧𑌵𑍇𑌶𑍍𑌯𑌾
𑌰𑌚𑌯𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌮𑌹𑌾𑌨𑍍𑌤𑌮𑌸𑍍𑌮𑌦𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌮𑍍 ॥ 43 ॥
𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌸𑌦𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌵𑌹𑌨𑍍𑌤𑍀
𑌤𑌟𑌿𑌨𑍀 𑌵𑌜𑍍𑌰𑌾𑌭𑌿𑌧𑌾 𑌚𑌿𑌰𑌂 𑌜𑍀𑌯𑌾𑌤𑍍 ।
𑌚𑌟𑍁𑌲𑍋𑌰𑍍𑌮𑌿𑌜𑌾𑌲𑌨𑍃𑌤𑍍𑌯-
-𑌤𑍍𑌕𑌲𑌹𑌂𑌸𑍀𑌕𑍁𑌲𑌕𑌲𑌕𑍍𑌵𑌣𑌿𑌤𑌪𑍁𑌷𑍍𑌟𑌾 ॥ 44 ॥
𑌰𑍋𑌧𑌸𑌿 𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾 𑌰𑍁𑌚𑌿𑌰𑍇
𑌵𑌜𑍍𑌰𑍇𑌶𑍀 𑌜𑌯𑌤𑌿 𑌵𑌜𑍍𑌰𑌭𑍂𑌷𑌾𑌢𑍍𑌯𑌾 ।
𑌵𑌜𑍍𑌰𑌪𑍍𑌰𑌦𑌾𑌨𑌤𑍋𑌷𑌿𑌤-
-𑌵𑌜𑍍𑌰𑌿𑌮𑍁𑌖𑌤𑍍𑌰𑌿𑌦𑌶𑌵𑌿𑌨𑍁𑌤𑌚𑌾𑌰𑌿𑌤𑍍𑌰𑌾 ॥ 45 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌯𑍋𑌦𑍀𑌚𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌹𑌰𑌿𑌤𑌿
𑌸𑍍𑌤𑌵𑌕𑌿𑌤𑌸𑍁𑌷𑌮𑌾𑌵𑌲𑍀𑌢𑌵𑌿𑌯𑌦𑌨𑍍𑌤𑌃 ।
𑌵𑍈𑌡𑍂𑌰𑍍𑌯𑌰𑌤𑍍𑌨𑌰𑌚𑌿𑌤𑍋
𑌵𑍈𑌮𑌲𑍍𑌯𑌂 𑌦𑌿𑌶𑌤𑍁 𑌚𑍇𑌤𑌸𑍋 𑌵𑌰𑌣𑌃 ॥ 46 ॥
𑌅𑌧𑌿𑌮𑌧𑍍𑌯𑌮𑍇𑌤𑌯𑍋𑌃 𑌪𑍁𑌨-
-𑌰𑌮𑍍𑌬𑌾𑌚𑌰𑌣𑌾𑌵𑌲𑌮𑍍𑌬𑌿𑌤𑌸𑍍𑌵𑌾𑌨𑍍𑌤𑌾𑌨𑍍 ।
𑌕𑌾𑌰𑍍𑌕𑍋𑌟𑌕𑌾𑌦𑌿𑌨𑌾𑌗𑌾𑌨𑍍
𑌕𑌲𑌯𑌾𑌮𑌃 𑌕𑌿𑌂 𑌚 𑌬𑌲𑌿𑌮𑍁𑌖𑌾𑌨𑍍 𑌦𑌨𑍁𑌜𑌾𑌨𑍍 ॥ 47 ॥
𑌗𑌨𑍍𑌧𑌵𑌹𑌸𑌙𑍍𑌖𑍍𑌯𑌯𑍋𑌜𑌨-
-𑌦𑍂𑌰𑍇 𑌗𑌗𑌨𑍋𑌰𑍍𑌧𑍍𑌵𑌜𑌾𑌙𑍍𑌘𑌿𑌕𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯 ।
𑌵𑌾𑌸𑌵𑌮𑌣𑌿𑌪𑍍𑌰𑌣𑍀𑌤𑍋
𑌵𑌰𑌣𑍋 𑌬𑌹𑌲𑌯𑌤𑍁 𑌵𑍈𑌦𑍁𑌷𑍀𑌂 𑌵𑌿𑌶𑌦𑌾𑌮𑍍 ॥ 48 ॥
𑌮𑌧𑍍𑌯𑌕𑍍𑌷𑍋𑌣𑍍𑌯𑌾𑌮𑌨𑌯𑍋-
-𑌰𑍍𑌮𑌹𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌨𑍀𑌲𑌾𑌤𑍍𑌮𑌕𑌾𑌨𑌿 𑌚 𑌸𑌰𑌾𑌂𑌸𑌿 ।
𑌶𑌾𑌤𑍋𑌦𑌰𑍀𑌸𑌹𑌾𑌯𑌾-
-𑌨𑍍𑌭𑍂𑌪𑌾𑌲𑌾𑌨𑌪𑌿 𑌪𑍁𑌨𑌃 𑌪𑍁𑌨𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌣𑍁𑌮𑌃 ॥ 49 ॥
𑌆𑌶𑍁𑌗𑌯𑍋𑌜𑌨𑌦𑍂𑌰𑍇
𑌤𑌸𑍍𑌯𑍋𑌰𑍍𑌧𑍍𑌵𑌂 𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿𑌧𑌵𑌲𑌿𑌤𑌦𑌿𑌗𑌨𑍍𑌤𑌃 ।
𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾𑌵𑌿𑌰𑌚𑌿𑌤𑌗𑌾𑌤𑍍𑌰𑍋
𑌮𑍁𑌹𑍁𑌰𑌸𑍍𑌮𑌾𑌕𑌂 𑌮𑍁𑌦𑍇 𑌭𑌵𑌤𑍁 𑌸𑌾𑌲𑌃 ॥ 50 ॥
𑌆𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑍍𑌯𑍋𑌰𑌧𑌿𑌮𑌧𑍍𑌯𑌂
𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌸𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌦𑌿𑌶𑌿 𑌪𑍁𑌰𑌨𑍍𑌦𑌰𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌾𑌨𑍍 ।
𑌅𑌭𑍍𑌰𑌮𑍁𑌵𑌿𑌟𑌾𑌧𑌿𑌰𑍂𑌢𑍋
𑌵𑌿𑌭𑍍𑌰𑌮𑌮𑌸𑍍𑌮𑌾𑌕𑌮𑌨𑌿𑌶𑌮𑌾𑌤𑌨𑍁𑌤𑌾𑌤𑍍 ॥ 51 ॥
𑌤𑌤𑍍𑌕𑍋𑌣𑍇 𑌵𑍍𑌯𑌜𑌨𑌸𑍍𑌰𑍁-
-𑌕𑍍𑌤𑍋𑌮𑌰𑌪𑌾𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌰𑍁𑌵𑌾𑌨𑍍𑌨𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌧𑌰𑌃 ।
𑌸𑍍𑌵𑌾𑌹𑌾𑌸𑍍𑌵𑌧𑌾𑌸𑌮𑍇𑌤𑌃
𑌸𑍁𑌖𑌯𑌤𑍁 𑌮𑌾𑌂 𑌹𑌵𑍍𑌯𑌵𑌾𑌹𑌨𑌃 𑌸𑍁𑌚𑌿𑌰𑌮𑍍 ॥ 52 ॥
𑌦𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑌦𑌿𑌗𑌨𑍍𑌤𑌰𑌾𑌲𑍇
𑌦𑌣𑍍𑌡𑌧𑌰𑍋 𑌨𑍀𑌲𑌨𑍀𑌰𑌦𑌚𑍍𑌛𑌾𑌯𑌃 ।
𑌤𑍍𑌰𑌿𑌪𑍁𑌰𑌾𑌪𑌦𑌾𑌬𑍍𑌜𑌭𑌕𑍍𑌤𑌸𑍍𑌤𑌿𑌰𑌯𑌤𑍁
𑌮𑌮 𑌨𑌿𑌖𑌿𑌲𑌮𑌂𑌹𑌸𑌾𑌂 𑌨𑌿𑌕𑌰𑌮𑍍 ॥ 53 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌯𑍈𑌵 𑌪𑌶𑍍𑌚𑌿𑌮𑌾𑌯𑌾𑌂
𑌦𑌿𑌶𑌿 𑌦𑌲𑌿𑌤𑍇𑌨𑍍𑌦𑍀𑌵𑌰𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾𑌶𑍍𑌯𑌾𑌮𑌃 ।
𑌖𑍇𑌟𑌾𑌸𑌿𑌯𑌷𑍍𑌟𑌿𑌧𑌾𑌰𑍀
𑌖𑍇𑌦𑌾𑌨𑌪𑌨𑌯𑌤𑍁 𑌯𑌾𑌤𑍁𑌧𑌾𑌨𑍋 𑌮𑍇 ॥ 54 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾 𑌉𑌤𑍍𑌤𑌰𑌦𑍇𑌶𑍇
𑌧𑌵𑌲𑌾𑌙𑍍𑌗𑍋 𑌵𑌿𑌪𑍁𑌲𑌝𑌷𑌵𑌰𑌾𑌰𑍂𑌢𑌃 ।
𑌪𑌾𑌶𑌾𑌯𑍁𑌧𑌾𑌤𑍍𑌤𑌪𑌾𑌣𑌿𑌃
𑌪𑌾𑌶𑍀 𑌵𑌿𑌦𑌲𑌯𑌤𑍁 𑌪𑌾𑌶𑌜𑌾𑌲𑌾𑌨𑌿 ॥ 55 ॥
𑌵𑌨𑍍𑌦𑍇 𑌤𑌦𑍁𑌤𑍍𑌤𑌰𑌹𑌰𑌿-
-𑌤𑍍𑌕𑍋𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌯𑍁𑌂 𑌚𑌮𑍂𑌰𑍁𑌵𑌰𑌵𑌾𑌹𑌮𑍍 ।
𑌕𑍋𑌰𑌕𑌿𑌤𑌤𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌬𑍋𑌧𑌾-
-𑌨𑍍𑌗𑍋𑌰𑌕𑍍𑌷𑌪𑍍𑌰𑌮𑍁𑌖𑌯𑍋𑌗𑌿𑌨𑍋𑌽𑌪𑌿 𑌮𑍁𑌹𑍁𑌃 ॥ 56 ॥
𑌤𑌰𑍁𑌣𑍀𑌰𑌿𑌡𑌾𑌪𑍍𑌰𑌧𑌾𑌨𑌾-
-𑌸𑍍𑌤𑌿𑌸𑍍𑌰𑍋 𑌵𑌾𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌕𑍃𑌤𑌵𑌾𑌸𑌾𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑌗𑍍𑌰𑌕𑌾𑌪𑌿𑌶𑌾𑌯𑌨-
-𑌪𑌾𑌨𑌪𑌰𑌿𑌭𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌲𑍋𑌚𑌨𑌾𑌃 𑌕𑌲𑌯𑍇 ॥ 57 ॥
𑌤𑌲𑍍𑌲𑍋𑌕𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌭𑌾𑌗𑍇
𑌧𑌨𑌦𑌂 𑌧𑍍𑌯𑌾𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌶𑍇𑌵𑌧𑌿𑌕𑍁𑌲𑍇𑌶𑌮𑍍 ।
𑌅𑌪𑌿 𑌮𑌾𑌣𑌿𑌭𑌦𑍍𑌰𑌮𑍁𑌖𑍍𑌯𑌾-
-𑌨𑌮𑍍𑌬𑌾𑌚𑌰𑌣𑌾𑌵𑌲𑌮𑍍𑌬𑌿𑌨𑍋 𑌯𑌕𑍍𑌷𑌾𑌨𑍍 ॥ 58 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌯𑍈𑌵 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌸𑍀𑌮𑌨𑌿
𑌤𑌪𑌨𑍀𑌯𑌾𑌰𑌚𑌿𑌤𑌗𑍋𑌪𑍁𑌰𑍇 𑌨𑌗𑌰𑍇 ।
𑌕𑌾𑌤𑍍𑌯𑌾𑌯𑌨𑍀𑌸𑌹𑌾𑌯𑌂
𑌕𑌲𑌯𑍇 𑌶𑍀𑌤𑌾𑌂𑌶𑍁𑌖𑌣𑍍𑌡𑌚𑍂𑌡𑌾𑌲𑌮𑍍 ॥ 59 ॥
𑌤𑌤𑍍𑌪𑍁𑌰𑌷𑍋𑌡𑌶𑌵𑌰𑌣-
-𑌸𑍍𑌥𑌲𑌭𑌾𑌜𑌸𑍍𑌤𑌰𑍁𑌣𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌚𑍂𑌡𑌾𑌲𑌾𑌨𑍍 ।
𑌰𑍁𑌦𑍍𑌰𑌾𑌧𑍍𑌯𑌾𑌯𑍇 𑌪𑌠𑌿𑌤𑌾-
-𑌨𑍍𑌰𑍁𑌦𑍍𑌰𑌾𑌣𑍀𑌸𑌹𑌚𑌰𑌾𑌨𑍍𑌭𑌜𑍇 𑌰𑍁𑌦𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍 ॥ 60 ॥
𑌪𑌵𑌮𑌾𑌨𑌸𑌙𑍍𑌖𑍍𑌯𑌯𑍋𑌜𑌨-
-𑌦𑍂𑌰𑍇 𑌬𑌾𑌲𑌤𑍃𑌣𑍍𑌮𑍇𑌚𑌕𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯 ।
𑌸𑌾𑌲𑍋 𑌮𑌰𑌕𑌤𑌰𑌚𑌿𑌤𑌃
𑌸𑌮𑍍𑌪𑌦𑌮𑌚𑌲𑌾𑌂 𑌶𑍍𑌰𑌿𑌯𑌂 𑌚 𑌪𑍁𑌷𑍍𑌣𑌾𑌤𑍁 ॥ 61 ॥
𑌆𑌵𑍃𑌤𑌿𑌯𑍁𑌗𑍍𑌮𑌾𑌨𑍍𑌤𑌰𑌤𑍋
𑌹𑌰𑌿𑌤𑌮𑌣𑍀𑌨𑌿𑌵𑌹𑌮𑍇𑌚𑌕𑍇 𑌦𑍇𑌶𑍇 ।
𑌹𑌾𑌟𑌕𑌤𑌾𑌲𑍀𑌵𑌿𑌪𑌿𑌨𑌂
𑌹𑌾𑌲𑌾𑌘𑌟𑌘𑌟𑌿𑌤𑌵𑌿𑌟𑌪𑌮𑌾𑌕𑌲𑌯𑍇 ॥ 62 ॥
𑌤𑌤𑍍𑌰𑍈𑌵 𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌣𑍀𑌗𑍃𑌹-
-𑌪𑌰𑌿𑌣𑌾𑌹𑌂 𑌤𑌰𑌲𑌕𑍇𑌤𑌨𑌂 𑌸𑌦𑌨𑌮𑍍 ।
𑌮𑌰𑌕𑌤𑌸𑍗𑌧𑌮𑌨𑍋𑌜𑍍𑌞𑌂
𑌦𑌦𑍍𑌯𑌾𑌦𑌾𑌯𑍂𑌂𑌷𑌿 𑌦𑌣𑍍𑌡𑌨𑌾𑌥𑌾𑌯𑌾𑌃 ॥ 63 ॥
𑌸𑌦𑌨𑍇 𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌹𑌰𑌿𑌨𑍍𑌮𑌣𑌿-
-𑌸𑌙𑍍𑌘𑌟𑌿𑌤𑍇 𑌮𑌣𑍍𑌡𑌪𑍇 𑌶𑌤𑌸𑍍𑌤𑌮𑍍𑌭𑍇 ।
𑌕𑌾𑌰𑍍𑌤𑌸𑍍𑌵𑌰𑌮𑌯𑌪𑍀𑌠𑍇
𑌕𑌨𑌕𑌮𑌯𑌾𑌮𑍍𑌬𑍁𑌰𑍁𑌹𑌕𑌰𑍍𑌣𑌿𑌕𑌾𑌮𑌧𑍍𑌯𑍇 ॥ 64 ॥
𑌬𑌿𑌨𑍍𑌦𑍁𑌤𑍍𑌰𑌿𑌕𑍋𑌣𑌵𑌰𑍍𑌤𑍁𑌲-
-𑌷𑌡𑌸𑍍𑌰𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌦𑍍𑌵𑌯𑌾𑌨𑍍𑌵𑌿𑌤𑍇 𑌚𑌕𑍍𑌰𑍇 ।
𑌸𑌞𑍍𑌚𑌾𑌰𑌿𑌣𑍀 𑌦𑌶𑍋𑌤𑍍𑌤𑌰-
𑌶𑌤𑌾𑌰𑍍𑌣𑌮𑌨𑍁𑌰𑌾𑌜𑌕𑌮𑌲𑌕𑌲𑌹𑌂𑌸𑍀 ॥ 65 ॥
𑌕𑍋𑌲𑌵𑌦𑌨𑌾 𑌕𑍁𑌶𑍇𑌶𑌯-
-𑌨𑌯𑌨𑌾 𑌕𑍋𑌕𑌾𑌰𑌿𑌮𑌣𑍍𑌡𑌿𑌤𑌶𑌿𑌖𑌣𑍍𑌡𑌾 ।
𑌸𑌨𑍍𑌤𑌪𑍍𑌤𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑌨𑌾𑌭𑌾
𑌸𑌨𑍍𑌧𑍍𑌯𑌾𑌰𑍁𑌣𑌚𑍇𑌲𑌸𑌂𑌵𑍃𑌤𑌨𑌿𑌤𑌮𑍍𑌬𑌾 ॥ 66 ॥
𑌹𑌲𑌮𑍁𑌸𑌲𑌶𑌙𑍍𑌖𑌚𑌕𑍍𑌰𑌾-
-𑌽𑌙𑍍𑌕𑍁𑌶𑌪𑌾𑌶𑌾𑌭𑌯𑌵𑌰𑌸𑍍𑌫𑍁𑌰𑌿𑌤𑌹𑌸𑍍𑌤𑌾 ।
𑌕𑍂𑌲𑌙𑍍𑌕𑌷𑌾𑌨𑍁𑌕𑌮𑍍𑌪𑌾
𑌕𑍁𑌙𑍍𑌕𑍁𑌮𑌜𑌮𑍍𑌬𑌾𑌲𑌿𑌤𑌸𑍍𑌤𑌨𑌾𑌭𑍋𑌗𑌾 ॥ 67 ॥
𑌧𑍂𑌰𑍍𑌤𑌾𑌨𑌾𑌮𑌤𑌿𑌦𑍂𑌰𑌾-
-𑌵𑌾𑌰𑍍𑌤𑌾𑌶𑍇𑌷𑌾𑌵𑌲𑌗𑍍𑌨𑌕𑌮𑌨𑍀𑌯𑌾 ।
𑌆𑌰𑍍𑌤𑌾𑌲𑍀𑌶𑍁𑌭𑌦𑌾𑌤𑍍𑌰𑍀
𑌵𑌾𑌰𑍍𑌤𑌾𑌲𑍀 𑌭𑌵𑌤𑍁 𑌵𑌾𑌞𑍍𑌛𑌿𑌤𑌾𑌰𑍍𑌥𑌾𑌯 ॥ 68 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾𑌃 𑌪𑌰𑌿𑌤𑍋 𑌦𑍇𑌵𑍀𑌃
𑌸𑍍𑌵𑌪𑍍𑌨𑍇𑌶𑍍𑌯𑍁𑌨𑍍𑌮𑌤𑍍𑌤𑌭𑍈𑌰𑌵𑍀𑌮𑍁𑌖𑍍𑌯𑌾𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑌣𑌮𑌤 𑌜𑌮𑍍𑌭𑌿𑌨𑍍𑌯𑌾𑌦𑍍𑌯𑌾𑌃
𑌭𑍈𑌰𑌵𑌵𑌰𑍍𑌗𑌾𑌂𑌶𑍍𑌚 𑌹𑍇𑌤𑍁𑌕𑌪𑍍𑌰𑌮𑍁𑌖𑌾𑌨𑍍 ॥ 69 ॥
𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑍋𑌕𑍍𑌤𑌸𑌙𑍍𑌖𑍍𑌯𑌯𑍋𑌜𑌨-
-𑌦𑍂𑌰𑍇 𑌪𑍂𑌯𑌾𑌂𑌶𑍁𑌪𑌾𑌟𑌲𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯 ।
𑌵𑌿𑌦𑍍𑌰𑌾𑌵𑌯𑌤𑍁 𑌮𑌦𑌾𑌰𑍍𑌤𑌿𑌂
𑌵𑌿𑌦𑍍𑌰𑍁𑌮𑌸𑌾𑌲𑍋 𑌵𑌿𑌶𑌙𑍍𑌕𑌟𑌦𑍍𑌵𑌾𑌰𑌃 ॥ 70 ॥
𑌆𑌵𑌰𑌣𑌯𑍋𑌰𑌹𑌰𑍍𑌨𑌿𑌶-
-𑌮𑌨𑍍𑌤𑌰𑌭𑍂𑌮𑍗𑌪𑍍𑌰𑌕𑌾𑌶𑌶𑌾𑌲𑌿𑌨𑍍𑌯𑌾𑌮𑍍 ।
𑌆𑌸𑍀𑌨𑌮𑌮𑍍𑌬𑍁𑌜𑌾𑌸𑌨-
-𑌮𑌭𑌿𑌨𑌵𑌸𑌿𑌨𑍍𑌦𑍂𑌰𑌗𑍗𑌰𑌮𑌹𑌮𑍀𑌡𑍇 ॥ 71 ॥
𑌵𑌰𑌣𑌸𑍍𑌯 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌮𑌾𑌰𑍁𑌤-
-𑌯𑍋𑌜𑌨𑌤𑍋 𑌵𑌿𑌪𑍁𑌲𑌗𑍋𑌪𑍁𑌰𑌦𑍍𑌵𑌾𑌰𑌃 ।
𑌸𑌾𑌲𑍋 𑌨𑌾𑌨𑌾𑌰𑌤𑍍𑌨𑍈𑌃
𑌸𑌙𑍍𑌘𑌟𑌿𑌤𑌾𑌙𑍍𑌗𑌃 𑌕𑍃𑌷𑍀𑌷𑍍𑌟 𑌮𑌦𑌭𑍀𑌷𑍍𑌟𑌮𑍍 ॥ 72 ॥
𑌅𑌨𑍍𑌤𑌰𑌕𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌨𑌯𑍋-
-𑌰𑌵𑌿𑌰𑌲𑌶𑍋𑌭𑌾𑌪𑌿𑌚𑌣𑍍𑌡𑌿𑌲𑍋𑌦𑍍𑌦𑍇𑌶𑌾𑌮𑍍 ।
𑌮𑌾𑌣𑌿𑌕𑍍𑌯𑌮𑌣𑍍𑌡𑌪𑌾𑌖𑍍𑌯𑌾𑌂
𑌮𑌹𑌤𑍀𑌮𑌧𑌿𑌹𑍃𑌦𑌯𑌮𑌨𑌿𑌶𑌮𑌾𑌕𑌲𑌯𑍇 ॥ 73 ॥
𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌸𑌨𑍍𑌨𑌂
𑌤𑌰𑍁𑌣𑌤𑌮𑌾𑌲𑌪𑍍𑌰𑌵𑌾𑌲𑌕𑌿𑌰𑌣𑌾𑌭𑌮𑍍 ।
𑌕𑌰𑍍𑌣𑌾𑌵𑌲𑌮𑍍𑌬𑌿𑌕𑍁𑌣𑍍𑌡𑌲-
-𑌕𑌨𑍍𑌦𑌲𑌿𑌤𑌾𑌭𑍀𑌶𑍁𑌕𑌵𑌚𑌿𑌤𑌕𑌪𑍋𑌲𑌮𑍍 ॥ 74 ॥
𑌶𑍋𑌣𑌾𑌧𑌰𑌂 𑌶𑍁𑌚𑌿𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤-
-𑌮𑍇𑌣𑌾𑌙𑍍𑌕𑌵𑌦𑌨𑌮𑍇𑌧𑌮𑌾𑌨𑌕𑍃𑌪𑌮𑍍 ।
𑌮𑍁𑌗𑍍𑌧𑍈𑌣𑌮𑌦𑌵𑌿𑌶𑍇𑌷𑌕-
-𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑌿𑌤𑌨𑌿𑌟𑌿𑌲𑍇𑌨𑍍𑌦𑍁𑌰𑍇𑌖𑌿𑌕𑌾𑌰𑍁𑌚𑌿𑌰𑌮𑍍 ॥ 75 ॥
𑌨𑌾𑌲𑍀𑌕𑌦𑌲𑌸𑌹𑍋𑌦𑌰-
-𑌨𑌯𑌨𑌾𑌞𑍍𑌚𑌲𑌘𑌟𑌿𑌤𑌮𑌨𑌸𑌿𑌜𑌾𑌕𑍂𑌤𑌮𑍍 ।
𑌕𑌮𑌲𑌾𑌕𑌠𑌿𑌨𑌪𑌯𑍋𑌧𑌰-
-𑌕𑌸𑍍𑌤𑍂𑌰𑍀𑌘𑍁𑌸𑍃𑌣𑌪𑌙𑍍𑌕𑌿𑌲𑍋𑌰𑌸𑍍𑌕𑌮𑍍 ॥ 76 ॥
𑌚𑌾𑌮𑍍𑌪𑍇𑌯𑌗𑌨𑍍𑌧𑌿𑌕𑍈𑌶𑍍𑌯𑌂
𑌶𑌮𑍍𑌪𑌾𑌸𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌚𑌾𑌰𑌿𑌕𑍗𑌶𑍇𑌯𑌮𑍍 ।
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌵𑌤𑍍𑌸𑌕𑍗𑌸𑍍𑌤𑍁𑌭𑌧𑌰𑌂
𑌶𑍍𑌰𑌿𑌤𑌜𑌨𑌰𑌕𑍍𑌷𑌾𑌧𑍁𑌰𑍀𑌣𑌚𑌰𑌣𑌾𑌬𑍍𑌜𑌮𑍍 ॥ 77 ॥
𑌕𑌮𑍍𑌬𑍁𑌸𑍁𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑌵𑌿𑌲𑌸-
-𑌤𑍍𑌕𑌰𑌪𑌦𑍍𑌮𑌂 𑌕𑌣𑍍𑌠𑌲𑍋𑌲𑌵𑌨𑌮𑌾𑌲𑌮𑍍 ।
𑌮𑍁𑌚𑍁𑌕𑍁𑌨𑍍𑌦𑌮𑍋𑌕𑍍𑌷𑌫𑌲𑌦𑌂
𑌮𑍁𑌕𑍁𑌨𑍍𑌦𑌮𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌕𑌨𑍍𑌦𑌮𑌵𑌲𑌮𑍍𑌬𑍇 ॥ 78 ॥
𑌤𑌦𑍍𑌵𑌰𑌣𑍋𑌤𑍍𑌤𑌰𑌭𑌾𑌗𑍇
𑌤𑌾𑌰𑌾𑌪𑌤𑌿𑌬𑌿𑌮𑍍𑌬𑌚𑍁𑌮𑍍𑌬𑌿𑌨𑌿𑌜𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑌃 ।
𑌵𑌿𑌵𑌿𑌧𑌮𑌣𑍀𑌗𑌣𑌘𑌟𑌿𑌤𑍋
𑌵𑌿𑌤𑌰𑌤𑍁 𑌸𑌾𑌲𑍋 𑌵𑌿𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌲𑌾𑌂 𑌧𑌿𑌷𑌣𑌾𑌮𑍍 ॥ 79 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌾𑌕𑌾𑌰𑌦𑍍𑌵𑌿𑌤𑌯𑌾𑌨𑍍𑌤𑌰-
-𑌕𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌪𑍃𑌥𑍁𑌰𑌤𑍍𑌨𑌨𑌿𑌕𑌰𑌸𑌙𑍍𑌕𑍀𑌰𑍍𑌣𑌾𑌮𑍍 ।
𑌨𑌮𑌤 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌸𑍍𑌤𑌮𑍍𑌭𑌕-
-𑌮𑌣𑍍𑌡𑌪𑌨𑌾𑌮𑍍𑌨𑌾𑌤𑌿𑌵𑌿𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑌾𑌂 𑌭𑍁𑌵𑌨𑍇 ॥ 80 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌣𑍁𑌮𑌸𑍍𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌭𑌵𑌾𑌨𑍀-
-𑌸𑌹𑌚𑌰𑌮𑍀𑌶𑌾𑌨𑌮𑌿𑌨𑍍𑌦𑍁𑌖𑌣𑍍𑌡𑌧𑌰𑌮𑍍 ।
𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑌾𑌰𑌨𑌾𑌯𑌿𑌕𑌾𑌮𑌨𑍁-
-𑌶𑍀𑌲𑌨𑌭𑌾𑌜𑍋𑌽𑌪𑌿 𑌭𑍃𑌙𑍍𑌗𑌿𑌨𑌨𑍍𑌦𑌿𑌮𑍁𑌖𑌾𑌨𑍍 ॥ 81 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌯𑍈𑌣𑌵𑌾𑌹𑌯𑍋𑌜𑌨-
-𑌦𑍂𑌰𑍇 𑌵𑌨𑍍𑌦𑍇 𑌮𑌨𑍋𑌮𑌯𑌂 𑌵𑌪𑍍𑌰𑌮𑍍 ।
𑌅𑌙𑍍𑌕𑍂𑌰𑌨𑍍𑌮𑌣𑌿𑌕𑌿𑌰𑌣𑌾-
-𑌮𑌨𑍍𑌤𑌰𑌕𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌚 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌲𑌾𑌮𑌨𑌯𑍋𑌃 ॥ 82 ॥
𑌤𑌤𑍍𑌰𑍈𑌵𑌾𑌮𑍃𑌤𑌵𑌾𑌪𑍀𑌂
𑌤𑌰𑌲𑌤𑌰𑌙𑍍𑌗𑌾𑌵𑌲𑍀𑌢𑌤𑌟𑌯𑍁𑌗𑍍𑌮𑌾𑌮𑍍 ।
𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾𑌮𑌯𑌕𑌲𑌹𑌂𑌸𑍀-
-𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑌿𑌤𑌕𑌨𑌕𑌾𑌰𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦𑌸𑌨𑍍𑌦𑍋𑌹𑌾𑌮𑍍 ॥ 83 ॥
𑌶𑌕𑍍𑌰𑍋𑌪𑌲𑌮𑌯𑌭𑍃𑌙𑍍𑌗𑍀-
-𑌸𑌙𑍍𑌗𑍀𑌤𑍋𑌨𑍍𑌮𑍇𑌷𑌘𑍋𑌷𑌿𑌤𑌦𑌿𑌗𑌨𑍍𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑌨𑌮𑌯𑌾𑌙𑍍𑌗𑌵𑌿𑌲𑌸-
-𑌤𑍍𑌕𑌾𑌰𑌣𑍍𑌡𑌵𑌷𑌣𑍍𑌡𑌤𑌾𑌣𑍍𑌡𑌵𑌮𑌨𑍋𑌜𑍍𑌞𑌾𑌮𑍍 ॥ 84 ॥
𑌕𑍁𑌰𑍁𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦𑌾𑌤𑍍𑌮𑌕𑌹𑌲𑍍𑌲𑌕-
-𑌕𑍋𑌰𑌕𑌸𑍁𑌷𑌮𑌾𑌸𑌮𑍂𑌹𑌪𑌾𑌟𑌲𑌿𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌕𑌲𑌯𑍇 𑌸𑍁𑌧𑌾𑌸𑍍𑌵𑌰𑍂𑌪𑌾𑌂
𑌕𑌨𑍍𑌦𑌲𑌿𑌤𑌾𑌮𑌨𑍍𑌦𑌕𑍈𑌰𑌵𑌾𑌮𑍋𑌦𑌾𑌮𑍍 ॥ 85 ॥
𑌤𑌦𑍍𑌵𑌾𑌪𑌿𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌰𑌾𑌲𑍇 𑌤𑌰𑌲𑍇
𑌮𑌣𑌿𑌪𑍋𑌤𑌸𑍀𑌮𑍍𑌨𑌿 𑌵𑌿𑌹𑌰𑌨𑍍𑌤𑍀𑌮𑍍 ।
𑌸𑌿𑌨𑍍𑌦𑍂𑌰𑌪𑌾𑌟𑌲𑌾𑌙𑍍𑌗𑍀𑌂
𑌸𑌿𑌤𑌕𑌿𑌰𑌣𑌾𑌙𑍍𑌕𑍂𑌰𑌕𑌲𑍍𑌪𑌿𑌤𑌵𑌤𑌂𑌸𑌾𑌮𑍍 ॥ 86 ॥
𑌪𑌰𑍍𑌵𑍇𑌨𑍍𑌦𑍁𑌬𑌿𑌮𑍍𑌬𑌵𑌦𑌨𑌾𑌂
𑌪𑌲𑍍𑌲𑌵𑌶𑍋𑌣𑌾𑌧𑌰𑌸𑍍𑌫𑍁𑌰𑌿𑌤𑌹𑌾𑌸𑌾𑌮𑍍 ।
𑌕𑍁𑌟𑌿𑌲𑌕𑌬𑌰𑍀𑌂 𑌕𑍁𑌰𑌙𑍍𑌗𑍀-
-𑌶𑌿𑌶𑍁𑌨𑌯𑌨𑌾𑌂 𑌕𑍁𑌣𑍍𑌡𑌲𑌸𑍍𑌫𑍁𑌰𑌿𑌤𑌗𑌣𑍍𑌡𑌾𑌮𑍍 ॥ 87 ॥
𑌨𑌿𑌕𑌟𑌸𑍍𑌥𑌪𑍋𑌤𑌨𑌿𑌲𑌯𑌾𑌃
𑌶𑌕𑍍𑌤𑍀𑌃 𑌶𑌯𑌵𑌿𑌧𑍃𑌤𑌹𑍇𑌮𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑌜𑌲𑍈𑌃 ।
𑌪𑌰𑌿𑌷𑌿𑌞𑍍𑌚𑌨𑍍𑌤𑍀𑌂 𑌪𑌰𑌿𑌤-
-𑌸𑍍𑌤𑌾𑌰𑌾𑌂 𑌤𑌾𑌰𑍁𑌣𑍍𑌯𑌗𑌰𑍍𑌵𑌿𑌤𑌾𑌂 𑌵𑌨𑍍𑌦𑍇 ॥ 88 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌾𑌗𑍁𑌕𑍍𑌤𑌸𑌙𑍍𑌖𑍍𑌯𑌯𑍋𑌜𑌨𑌦𑍂𑌰𑍇
𑌪𑍍𑌰𑌣𑌮𑌾𑌮𑌿 𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑌿𑌮𑌯𑌸𑌾𑌲𑌮𑍍 ।
𑌅𑌨𑌯𑍋𑌰𑌨𑍍𑌤𑌰𑌕𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾-
-𑌮𑌷𑍍𑌟𑌾𑌪𑌦𑌪𑍁𑌷𑍍𑌟𑌮𑍇𑌦𑌿𑌨𑍀𑌂 𑌰𑍁𑌚𑌿𑌰𑌾𑌮𑍍 ॥ 89 ॥
𑌕𑌾𑌦𑌮𑍍𑌬𑌰𑍀𑌨𑌿𑌧𑌾𑌨𑌾𑌂
𑌕𑌲𑌯𑌾𑌮𑍍𑌯𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌵𑌾𑌪𑌿𑌕𑌾𑌂 𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾𑌮𑍍 ।
𑌶𑍋𑌣𑌾𑌶𑍍𑌮𑌨𑌿𑌵𑌹𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌿𑌤-
-𑌸𑍋𑌪𑌾𑌨𑌶𑍍𑌰𑍇𑌣𑌿𑌶𑍋𑌭𑌮𑌾𑌨𑌤𑌟𑍀𑌮𑍍 ॥ 90 ॥
𑌮𑌾𑌣𑌿𑌕𑍍𑌯𑌤𑌰𑌣𑌿𑌨𑌿𑌲𑌯𑌾𑌂
𑌮𑌧𑍍𑌯𑍇 𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾 𑌮𑌦𑌾𑌰𑍁𑌣𑌕𑌪𑍋𑌲𑌾𑌮𑍍 ।
𑌅𑌮𑍃𑌤𑍇𑌶𑍀𑌤𑍍𑌯𑌭𑌿𑌧𑌾𑌨𑌾-
-𑌮𑌨𑍍𑌤𑌃 𑌕𑌲𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌵𑌾𑌰𑍁𑌣𑍀𑌂 𑌦𑍇𑌵𑍀𑌮𑍍 ॥ 91 ॥
𑌸𑍗𑌵𑌰𑍍𑌣𑌕𑍇𑌨𑌿𑌪𑌾𑌤𑌨-
-𑌹𑌸𑍍𑌤𑌾𑌃 𑌸𑍗𑌨𑍍𑌦𑌰𑍍𑌯𑌗𑌰𑍍𑌵𑌿𑌤𑌾 𑌦𑍇𑌵𑍍𑌯𑌃 ।
𑌤𑌤𑍍𑌪𑍁𑌰𑌤𑌃 𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌿𑌭𑌾𑌜𑍋
𑌵𑌿𑌤𑌰𑌨𑍍𑌤𑍍𑌵𑌸𑍍𑌮𑌾𑌕𑌮𑌾𑌯𑍁𑌷𑍋 𑌵𑍃𑌦𑍍𑌧𑌿𑌮𑍍 ॥ 92 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌪𑍃𑌷𑌦𑌶𑍍𑌵𑌯𑍋𑌜𑌨-
-𑌦𑍂𑌰𑍇𑌽𑌹𑌙𑍍𑌕𑌾𑌰𑌸𑌾𑌲𑌮𑌤𑌿𑌤𑍁𑌙𑍍𑌗𑌮𑍍 ।
𑌵𑌨𑍍𑌦𑍇 𑌤𑌯𑍋𑌶𑍍𑌚 𑌮𑌧𑍍𑌯𑍇
𑌕𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌵𑌲𑌮𑌾𑌨𑌮𑌲𑌯𑌪𑌵𑌮𑌾𑌨𑌾𑌮𑍍 ॥ 93 ॥
𑌵𑌿𑌨𑍁𑌮𑍋 𑌵𑌿𑌮𑌰𑍍𑌶𑌵𑌾𑌪𑍀𑌂
𑌸𑍗𑌷𑍁𑌮𑍍𑌨𑌸𑍁𑌧𑌾𑌸𑍍𑌵𑌰𑍂𑌪𑌿𑌣𑍀𑌂 𑌤𑌤𑍍𑌰 ।
𑌵𑍇𑌲𑌾𑌤𑌿𑌲𑌙𑍍𑌘𑍍𑌯𑌵𑍀𑌚𑍀-
-𑌕𑍋𑌲𑌾𑌹𑌲𑌭𑌰𑌿𑌤𑌕𑍂𑌲𑌵𑌨𑌵𑌾𑌟𑍀𑌮𑍍 ॥ 94 ॥
𑌤𑌤𑍍𑌰𑍈𑌵 𑌸𑌲𑌿𑌲𑌮𑌧𑍍𑌯𑍇
𑌤𑌾𑌪𑌿𑌞𑍍𑌛𑌦𑌲𑌪𑍍𑌰𑌪𑌞𑍍𑌚𑌸𑍁𑌷𑌮𑌾𑌭𑌾𑌮𑍍 ।
𑌶𑍍𑌯𑌾𑌮𑌲𑌕𑌞𑍍𑌚𑍁𑌕𑌲𑌸𑌿𑌤𑌾𑌂
𑌶𑍍𑌯𑌾𑌮𑌾𑌵𑌿𑌟𑌬𑌿𑌮𑍍𑌬𑌡𑌮𑍍𑌬𑌰𑌹𑌰𑌾𑌸𑍍𑌯𑌾𑌮𑍍 ॥ 95 ॥
𑌆𑌭𑍁𑌗𑍍𑌨𑌮𑌸𑍃𑌣𑌚𑌿𑌲𑍍𑌲𑍀-
-𑌹𑌸𑌿𑌤𑌾𑌯𑍁𑌗𑍍𑌮𑌶𑌰𑌕𑌾𑌰𑍍𑌮𑍁𑌕𑌵𑌿𑌲𑌾𑌸𑌾𑌮𑍍 ।
𑌮𑌨𑍍𑌦𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌾𑌞𑍍𑌚𑌿𑌤𑌮𑍁𑌖𑍀𑌂
𑌮𑌣𑌿𑌮𑌯𑌤𑌾𑌟𑌙𑍍𑌕𑌮𑌣𑍍𑌡𑌿𑌤𑌕𑌪𑍋𑌲𑌾𑌮𑍍 ॥ 96 ॥
𑌕𑍁𑌰𑍁𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦𑌤𑌰𑌣𑌿𑌨𑌿𑌲𑌯𑌾𑌂
𑌕𑍁𑌲𑌾𑌚𑌲𑌸𑍍𑌪𑌰𑍍𑌧𑌿𑌕𑍁𑌚𑌨𑌮𑌨𑍍𑌮𑌧𑍍𑌯𑌾𑌮𑍍 ।
𑌕𑍁𑌙𑍍𑌕𑍁𑌮𑌵𑌿𑌲𑌿𑌪𑍍𑌤𑌗𑌾𑌤𑍍𑌰𑍀𑌂
𑌕𑍁𑌰𑍁𑌕𑍁𑌲𑍍𑌲𑌾𑌂 𑌮𑌨𑌸𑌿 𑌕𑍁𑌰𑍍𑌮𑌹𑍇 𑌸𑌤𑌤𑌮𑍍 ॥ 97 ॥
𑌤𑌤𑍍𑌸𑌾𑌲𑍋𑌤𑍍𑌤𑌰𑌭𑌾𑌗𑍇
𑌭𑌾𑌨𑍁𑌮𑌯𑌂 𑌵𑌪𑍍𑌰𑌮𑌾𑌶𑍍𑌰𑌯𑍇 𑌦𑍀𑌪𑍍𑌤𑌮𑍍 ।
𑌮𑌧𑍍𑌯𑌂 𑌚 𑌵𑌿𑌪𑍁𑌲𑌮𑌨𑌯𑍋-
-𑌰𑍍𑌮𑌨𑍍𑌯𑍇 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌮𑌾𑌤𑌪𑍋𑌦𑍍𑌗𑌾𑌰𑌮𑍍 ॥ 98 ॥
𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌕𑍁𑌰𑍁𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦𑌪𑍀𑌠𑍇
𑌤𑌾𑌮𑌰𑌸𑍇 𑌕𑌨𑌕𑌕𑌰𑍍𑌣𑌿𑌕𑌾𑌘𑌟𑌿𑌤𑍇 ।
𑌆𑌸𑍀𑌨𑌮𑌰𑍁𑌣𑌵𑌾𑌸𑌸-
-𑌮𑌮𑍍𑌲𑌾𑌨𑌪𑍍𑌰𑌸𑌵𑌮𑌾𑌲𑌿𑌕𑌾𑌭𑌰𑌣𑌮𑍍 ॥ 99 ॥
𑌚𑌕𑍍𑌷𑍁𑌷𑍍𑌮𑌤𑍀𑌪𑍍𑌰𑌕𑌾𑌶𑌨-
-𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌚𑍍𑌛𑌾𑌯𑌾𑌸𑌮𑌾𑌰𑌚𑌿𑌤𑌕𑍇𑌲𑌿𑌮𑍍 ।
𑌮𑌾𑌣𑌿𑌕𑍍𑌯𑌮𑍁𑌕𑍁𑌟𑌰𑌮𑍍𑌯𑌂
𑌮𑌨𑍍𑌯𑍇 𑌮𑌾𑌰𑍍𑌤𑌾𑌣𑍍𑌡𑌭𑍈𑌰𑌵𑌂 𑌹𑍃𑌦𑌯𑍇 ॥ 100 ॥
𑌇𑌨𑍍𑌦𑍁𑌮𑌯𑌸𑌾𑌲𑌮𑍀𑌡𑍇
𑌤𑌸𑍍𑌯𑍋𑌤𑍍𑌤𑌰𑌤𑌸𑍍𑌤𑍁𑌷𑌾𑌰𑌗𑌿𑌰𑌿𑌗𑍗𑌰𑌮𑍍 ।
𑌅𑌤𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌶𑌿𑌶𑌿𑌰𑌮𑌾𑌰𑍁𑌤-
-𑌮𑌨𑌯𑍋𑌰𑍍𑌮𑌧𑍍𑌯𑌂 𑌚 𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌿𑌕𑍋𑌦𑍍𑌗𑌾𑌰𑌮𑍍 ॥ 101 ॥
𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌪𑍍𑌰𑌕𑌾𑌶𑌮𑌾𑌨𑌂
𑌤𑌾𑌰𑌾𑌨𑌿𑌕𑌰𑍈𑌃 𑌪𑌰𑌿𑌷𑍍𑌕𑍃𑌤𑍋𑌦𑍍𑌦𑍇𑌶𑌮𑍍 ।
𑌅𑌮𑍃𑌤𑌮𑌯𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿𑌕𑌨𑍍𑌦𑌲-
-𑌮𑌨𑍍𑌤𑌃 𑌕𑌲𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌕𑍁𑌨𑍍𑌦𑌸𑌿𑌤𑌮𑌿𑌨𑍍𑌦𑍁𑌮𑍍 ॥ 102 ॥
𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑌾𑌰𑌸𑌾𑌲𑌮𑍀𑌡𑍇
𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑍋𑌲𑍍𑌲𑌸𑌿𑌤𑌂 𑌤𑌦𑍁𑌤𑍍𑌤𑌰𑍇 𑌭𑌾𑌗𑍇 ।
𑌮𑌧𑍍𑌯𑌸𑍍𑌥𑌲𑍇 𑌤𑌯𑍋𑌰𑌪𑌿
𑌮𑌹𑌿𑌤𑌾𑌂 𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑌾𑌰𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌿𑌕𑌾𑌂 𑌪𑌰𑌿𑌖𑌾𑌮𑍍 ॥ 103 ॥
𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌮𑌣𑌿𑌨𑍗𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌾𑌭𑌿-
-𑌸𑍍𑌤𑌪𑌨𑍀𑌯𑌾𑌵𑌿𑌰𑌚𑌿𑌤𑌾𑌗𑍍𑌰𑌹𑌸𑍍𑌤𑌾𑌭𑌿𑌃 ।
𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑌾𑌰𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾𑌭𑌿𑌃
𑌸𑌹𑌿𑌤𑌂 𑌪𑌰𑌿𑌖𑌾𑌧𑌿𑌪𑌂 𑌭𑌜𑍇 𑌮𑌦𑌨𑌮𑍍 ॥ 104 ॥
𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑌾𑌰𑌵𑌰𑌣𑌵𑌰𑍍𑌯𑌸𑍍𑌯𑍋𑌤𑍍𑌤𑌰𑌤𑌃
𑌸𑌕𑌲𑌵𑌿𑌬𑍁𑌧𑌸𑌂𑌸𑍇𑌵𑍍𑌯𑌮𑍍 ।
𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌾𑌮𑌣𑌿𑌗𑌣𑌰𑌚𑌿𑌤𑌂
𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌾𑌂 𑌦𑍂𑌰𑍀𑌕𑌰𑍋𑌤𑍁 𑌮𑍇 𑌸𑌦𑌨𑌮𑍍 ॥ 105 ॥
𑌮𑌣𑌿𑌸𑌦𑌨𑌸𑌾𑌲𑌯𑍋𑌰𑌧𑌿-
-𑌮𑌧𑍍𑌯𑌂 𑌦𑌶𑌤𑌾𑌲𑌭𑍂𑌮𑌿𑌰𑍁𑌹𑌦𑍀𑌰𑍍𑌘𑍈𑌃 ।
𑌪𑌰𑍍𑌣𑍈𑌃 𑌸𑍁𑌵𑌰𑍍𑌣𑌵𑌰𑍍𑌣𑍈-
-𑌰𑍍𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾𑌂 𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌯𑍋𑌜𑌨𑍋𑌤𑍍𑌤𑍁𑌙𑍍𑌗𑍈𑌃 ॥ 106 ॥
𑌮𑍃𑌦𑍁𑌲𑍈𑌸𑍍𑌤𑌾𑌲𑍀𑌪𑌞𑍍𑌚𑌕-
-𑌮𑌾𑌨𑍈𑌰𑍍𑌮𑌿𑌲𑌿𑌤𑌾𑌂 𑌚 𑌕𑍇𑌸𑌰𑌕𑌦𑌮𑍍𑌬𑍈𑌃 ।
𑌸𑌨𑍍𑌤𑌤𑌗𑌲𑌿𑌤𑌮𑌰𑌨𑍍𑌦-
-𑌸𑍍𑌰𑍋𑌤𑍋𑌨𑌿𑌰𑍍𑌯𑌨𑍍𑌮𑌿𑌲𑌿𑌨𑍍𑌦𑌸𑌨𑍍𑌦𑍋𑌹𑌾𑌮𑍍 ॥ 107 ॥
𑌪𑌾𑌟𑍀𑌰𑌪𑌵𑌨𑌬𑌾𑌲𑌕-
-𑌧𑌾𑌟𑍀𑌨𑌿𑌰𑍍𑌯𑌤𑍍𑌪𑌰𑌾𑌗𑌪𑌿𑌞𑍍𑌜𑌰𑌿𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌕𑌲𑌹𑌂𑌸𑍀𑌕𑍁𑌲𑌕𑌲𑌕𑌲-
-𑌕𑍂𑌲𑌙𑍍𑌕𑌷𑌨𑌿𑌨𑌦𑌨𑌿𑌚𑌯𑌕𑌮𑌨𑍀𑌯𑌾𑌮𑍍 ॥ 108 ॥
𑌪𑌦𑍍𑌮𑌾𑌟𑌵𑍀𑌂 𑌭𑌜𑌾𑌮𑌃
𑌪𑌰𑌿𑌮𑌲𑌕𑌲𑍍𑌲𑍋𑌲𑌪𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌲𑍋𑌪𑌾𑌨𑍍𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
[ 𑌦𑍇𑌵𑍍𑌯𑌰𑍍𑌘𑍍𑌯𑌪𑌾𑌤𑍍𑌰𑌧𑌾𑌰𑍀
𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾𑌃 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌦𑌿𑌶𑌿 𑌦𑌶𑌕𑌲𑌾𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌃 । ]
𑌵𑌲𑌯𑌿𑌤𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤𑌿𑌰𑍍𑌭𑌗𑌵𑌾-
-𑌨𑍍𑌵𑌹𑍍𑌨𑌿𑌃 𑌕𑍍𑌰𑍋𑌶𑍋𑌨𑍍𑌨𑌤𑌶𑍍𑌚𑌿𑌰𑌂 𑌪𑌾𑌯𑌾𑌤𑍍 ॥ 109 ॥
𑌤𑌤𑍍𑌰𑌾𑌧𑌾𑌰𑍇 𑌦𑍇𑌵𑍍𑌯𑌾𑌃
𑌪𑌾𑌤𑍍𑌰𑍀𑌰𑍂𑌪𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾𑌕𑌰𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌾𑌨𑍍 ।
𑌦𑍍𑌵𑌾𑌦𑌶𑌕𑌲𑌾𑌸𑌮𑍇𑌤𑍋
𑌧𑍍𑌵𑌾𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌮𑌮 𑌬𑌹𑍁𑌲𑌮𑌾𑌨𑍍𑌤𑌰𑌂 𑌭𑌿𑌨𑍍𑌦𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍 ॥ 110 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍 𑌦𑌿𑌨𑍇𑌶𑌪𑌾𑌤𑍍𑌰𑍇
𑌤𑌰𑌙𑍍𑌗𑌿𑌤𑌾𑌮𑍋𑌦𑌮𑌮𑍃𑌤𑌮𑌯𑌮𑌰𑍍𑌘𑍍𑌯𑌮𑍍 ।
𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌕𑌲𑌾𑌤𑍍𑌮𑌕𑌮𑌮𑍃𑌤𑌂
𑌸𑌾𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑍀𑌕𑍁𑌰𑍍𑌯𑌾𑌦𑌮𑌨𑍍𑌦𑌮𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌮𑍍 ॥ 111 ॥
𑌅𑌮𑍃𑌤𑍇 𑌤𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍𑌨𑌭𑌿𑌤𑍋
𑌵𑌿𑌹𑌰𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑍋 𑌵𑌿𑌵𑌿𑌧𑌮𑌣𑌿𑌤𑌰𑌣𑌿𑌭𑌾𑌜𑌃 ।
𑌷𑍋𑌡𑌶 𑌕𑌲𑌾𑌃 𑌸𑍁𑌧𑌾𑌂𑌶𑍋𑌃
𑌶𑍋𑌕𑌾𑌦𑍁𑌤𑍍𑌤𑌾𑌰𑌯𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌮𑌾𑌮𑌨𑌿𑌶𑌮𑍍 ॥ 112 ॥
𑌤𑌤𑍍𑌰𑍈𑌵 𑌵𑌿𑌹𑍃𑌤𑌿𑌭𑌾𑌜𑍋
𑌧𑌾𑌤𑍃𑌮𑍁𑌖𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌚 𑌕𑌾𑌰𑌣𑍇𑌶𑌾𑌨𑌾𑌮𑍍 ।
𑌸𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌯𑌾𑌦𑌿𑌰𑍂𑌪𑌿𑌕𑌾𑌸𑍍𑌤𑌾𑌃
𑌶𑌮𑌯𑌨𑍍𑌤𑍍𑌵𑌖𑌿𑌲𑌾𑌃 𑌕𑌲𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌸𑌨𑍍𑌤𑌾𑌪𑌮𑍍 ॥ 113 ॥
𑌕𑍀𑌨𑌾𑌶𑌵𑌰𑍁𑌣𑌕𑌿𑌨𑍍𑌨𑌰-
-𑌰𑌾𑌜𑌦𑌿𑌗𑌨𑍍𑌤𑍇𑌷𑍁 𑌰𑌤𑍍𑌨𑌗𑍇𑌹𑌸𑍍𑌯 ।
𑌕𑌲𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌤𑌾𑌨𑍍𑌯𑌜𑌸𑍍𑌰𑌂
𑌕𑌲𑌯𑌨𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾𑌯𑍁𑌷𑍍𑌯𑌮𑌰𑍍𑌘𑍍𑌯𑌪𑌾𑌤𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿 ॥ 114 ॥
𑌪𑌾𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌥𑌲𑌸𑍍𑌯 𑌪𑍁𑌰𑌤𑌃
𑌪𑌦𑍍𑌮𑌾𑌰𑌮𑌣𑌵𑌿𑌧𑌿𑌪𑌾𑌰𑍍𑌵𑌤𑍀𑌶𑌾𑌨𑌾𑌮𑍍 ।
𑌭𑌵𑌨𑌾𑌨𑌿 𑌶𑌰𑍍𑌮𑌣𑍇 𑌨𑍋
𑌭𑌵𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌭𑌾𑌸𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌦𑍀𑌪𑌿𑌤𑌜𑌗𑌨𑍍𑌤𑌿 ॥ 115 ॥
𑌸𑌦𑌨𑌸𑍍𑌯𑌾𑌨𑌲𑌕𑍋𑌣𑍇
𑌸𑌤𑌤𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌣𑌮𑌾𑌮𑌿 𑌕𑍁𑌣𑍍𑌡𑌮𑌾𑌗𑍍𑌨𑍇𑌯𑌮𑍍 ।
𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌂 𑌚 𑌵𑌹𑍍𑌨𑌿𑌂
𑌤𑌰𑌲𑌶𑌿𑌖𑌾𑌜𑌟𑌿𑌲𑌮𑌮𑍍𑌬𑌿𑌕𑌾𑌜𑌨𑌕𑌮𑍍 ॥ 116 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾𑌸𑍁𑌰𑌦𑌿𑌶𑌿 𑌤𑌾𑌦𑍃𑌶-
-𑌰𑌤𑍍𑌨𑌪𑌰𑌿𑌸𑍍𑌫𑍁𑌰𑌿𑌤𑌪𑌰𑍍𑌵𑌨𑌵𑌕𑌾𑌢𑍍𑌯𑌮𑍍 ।
𑌚𑌕𑍍𑌰𑌾𑌤𑍍𑌮𑌕𑌂 𑌶𑌤𑌾𑌙𑍍𑌗𑌂
𑌶𑌤𑌯𑍋𑌜𑌨𑌮𑍁𑌨𑍍𑌨𑌤𑌂 𑌭𑌜𑍇 𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯𑌮𑍍 ॥ 117 ॥
𑌤𑌤𑍍𑌰𑍈𑌵 𑌦𑌿𑌶𑌿 𑌨𑌿𑌷𑌣𑍍𑌣𑌂
𑌤𑌪𑌨𑍀𑌯𑌧𑍍𑌵𑌜𑌪𑌰𑌮𑍍𑌪𑌰𑌾𑌶𑍍𑌲𑌿𑌷𑍍𑌟𑌮𑍍 ।
𑌰𑌥𑌮𑌪𑌰𑌂 𑌚 𑌭𑌵𑌾𑌨𑍍𑌯𑌾
𑌰𑌚𑌯𑌾𑌮𑍋 𑌮𑌨𑌸𑌿 𑌰𑌤𑍍𑌨𑌮𑌯𑌚𑍂𑌡𑌮𑍍 ॥ 118 ॥
𑌭𑌵𑌨𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌾𑌯𑍁𑌭𑌾𑌗𑍇
𑌪𑌰𑌿𑌷𑍍𑌕𑍃𑌤𑍋 𑌵𑌿𑌵𑌿𑌧𑌵𑍈𑌜𑌯𑌨𑍍𑌤𑍀𑌭𑌿𑌃 ।
𑌰𑌚𑌯𑌤𑍁 𑌮𑍁𑌦𑌂 𑌰𑌥𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌃
𑌸𑌚𑌿𑌵𑍇𑌶𑌾𑌨𑍍𑌯𑌾𑌃 𑌸𑌮𑌸𑍍𑌤𑌵𑌨𑍍𑌦𑍍𑌯𑌾𑌯𑌾𑌃 ॥ 119 ॥
𑌕𑍁𑌰𑍍𑌮𑍋𑌽𑌧𑌿𑌹𑍃𑌦𑌯𑌮𑌨𑌿𑌶𑌂
𑌕𑍍𑌰𑍋𑌡𑌾𑌸𑍍𑌯𑌾𑌯𑌾𑌃 𑌶𑌤𑌾𑌙𑍍𑌗𑌮𑍂𑌰𑍍𑌧𑌨𑍍𑌯𑌮𑍍 ।
𑌰𑍁𑌦𑍍𑌰𑌦𑌿𑌶𑌿 𑌰𑌤𑍍𑌨𑌧𑌾𑌮𑍍𑌨𑍋
𑌰𑍁𑌚𑌿𑌰𑌶𑌲𑌾𑌕𑌾𑌪𑍍𑌰𑌪𑌞𑍍𑌚𑌕𑌞𑍍𑌚𑍁𑌕𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 120 ॥
𑌪𑌰𑌿𑌤𑍋 𑌦𑍇𑌵𑍀𑌧𑌾𑌮𑍍𑌨𑌃
𑌪𑍍𑌰𑌣𑍀𑌤𑌵𑌾𑌸𑌾 𑌮𑌨𑍁𑌸𑍍𑌵𑌰𑍂𑌪𑌿𑌣𑍍𑌯𑌃 ।
𑌕𑍁𑌰𑍍𑌵𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌰𑌶𑍍𑌮𑌿𑌮𑌾𑌲𑌾-
-𑌕𑍃𑌤𑌯𑌃 𑌕𑍁𑌶𑌲𑌾𑌨𑌿 𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾 𑌨𑌿𑌖𑌿𑌲𑌾𑌃 ॥ 121 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌾𑌗𑍍𑌦𑍍𑌵𑌾𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌭𑌵𑌾𑌨𑍀-
-𑌧𑌾𑌮𑍍𑌨𑌃 𑌪𑌾𑌰𑍍𑌶𑍍𑌵𑌦𑍍𑌵𑌯𑌾𑌰𑌚𑌿𑌤𑌵𑌾𑌸𑍇 ।
𑌮𑌾𑌤𑌙𑍍𑌗𑍀𑌕𑌿𑌟𑌿𑌮𑍁𑌖𑍍𑌯𑍗
𑌮𑌣𑌿𑌸𑌦𑌨𑍇 𑌮𑌨𑌸𑌿 𑌭𑌾𑌵𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌚𑌿𑌰𑌮𑍍 ॥ 122 ॥
𑌯𑍋𑌜𑌨𑌯𑍁𑌗𑌲𑌾𑌭𑍋𑌗𑌾
𑌤𑌤𑍍𑌕𑍍𑌰𑍋𑌶𑌪𑌰𑌿𑌣𑌾𑌹𑌯𑍈𑌵 𑌭𑌿𑌤𑍍𑌤𑍍𑌯𑌾 𑌚 ।
𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌾𑌮𑌣𑌿𑌗𑍃𑌹𑌭𑍂𑌮𑌿-
-𑌰𑍍𑌜𑍀𑌯𑌾𑌦𑌾𑌮𑍍𑌨𑌾𑌯𑌮𑌯𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌦𑍍𑌵𑌾𑌰𑌾 ॥ 123 ॥
𑌦𑍍𑌵𑌾𑌰𑍇 𑌦𑍍𑌵𑌾𑌰𑍇 𑌧𑌾𑌮𑍍𑌨𑌃
𑌪𑌿𑌣𑍍𑌡𑍀𑌭𑍂𑌤𑌾 𑌨𑌵𑍀𑌨𑌬𑌿𑌮𑍍𑌬𑌾𑌭𑌾𑌃 ।
𑌵𑌿𑌦𑌧𑌤𑍁 𑌵𑌿𑌪𑍁𑌲𑌾𑌂 𑌕𑍀𑌰𑍍𑌤𑌿𑌂
𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯𑌾 𑌲𑍗𑌹𑌿𑌤𑍍𑌯𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑍍𑌯𑍋 𑌦𑍇𑌵𑍍𑌯𑌃 ॥ 124 ॥
𑌮𑌣𑌿𑌸𑌦𑌨𑌸𑍍𑌯𑌾𑌨𑍍𑌤𑌰𑌤𑍋
𑌮𑌹𑌨𑍀𑌯𑍇 𑌰𑌤𑍍𑌨𑌵𑍇𑌦𑌿𑌕𑌾𑌮𑌧𑍍𑌯𑍇 ।
𑌬𑌿𑌨𑍍𑌦𑍁𑌮𑌯𑌚𑌕𑍍𑌰𑌮𑍀𑌡𑍇
𑌪𑍀𑌠𑌾𑌨𑌾𑌮𑍁𑌪𑌰𑌿 𑌵𑌿𑌰𑌚𑌿𑌤𑌾𑌵𑌾𑌸𑌮𑍍 ॥ 125 ॥
𑌚𑌕𑍍𑌰𑌾𑌣𑌾𑌂 𑌸𑌕𑌲𑌾𑌨𑌾𑌂
𑌪𑍍𑌰𑌥𑌮𑌮𑌧𑌃 𑌸𑍀𑌮𑌫𑌲𑌕𑌵𑌾𑌸𑍍𑌤𑌵𑍍𑌯𑌾𑌃 ।
𑌅𑌣𑌿𑌮𑌾𑌦𑌿𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌯𑍋 𑌮𑌾-
-𑌮𑌵𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌦𑍇𑌵𑍀 𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾𑌸𑍍𑌵𑌰𑍂𑌪𑌿𑌣𑍍𑌯𑌃 ॥ 126 ॥
𑌅𑌣𑌿𑌮𑌾𑌦𑌿𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌿𑌫𑌲𑌕-
-𑌸𑍍𑌯𑍋𑌪𑌰𑌿𑌹𑌰𑌿𑌣𑌾𑌙𑍍𑌕𑌖𑌣𑍍𑌡𑌕𑍃𑌤𑌚𑍂𑌡𑌾𑌃 ।
𑌭𑌦𑍍𑌰𑌂 𑌪𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌲𑌯𑌨𑍍𑌤𑍁
𑌬𑍍𑌰𑌾𑌹𑍍𑌮𑍀𑌪𑍍𑌰𑌮𑍁𑌖𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌮𑌾𑌤𑌰𑍋𑌽𑌸𑍍𑌮𑌾𑌕𑌮𑍍 ॥ 127 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌯𑍋𑌪𑌰𑌿 𑌮𑌣𑌿𑌫𑌲𑌕𑍇
𑌤𑌾𑌰𑍁𑌣𑍍𑌯𑍋𑌤𑍍𑌤𑍁𑌙𑍍𑌗𑌪𑍀𑌨𑌕𑍁𑌚𑌭𑌾𑌰𑌾𑌃 ।
𑌸𑌙𑍍𑌕𑍍𑌷𑍋𑌭𑌿𑌣𑍀𑌪𑍍𑌰𑌧𑌾𑌨𑌾𑌃
𑌭𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌵𑌿𑌦𑍍𑌰𑌾𑌵𑌯𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌦𑌶 𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑌾𑌃 ॥ 128 ॥
𑌫𑌲𑌕𑌤𑍍𑌰𑌯𑌸𑍍𑌵𑌰𑍂𑌪𑍇
𑌪𑍃𑌥𑍁𑌲𑍇 𑌤𑍍𑌰𑍈𑌲𑍋𑌕𑍍𑌯𑌮𑍋𑌹𑌨𑍇 𑌚𑌕𑍍𑌰𑍇 ।
𑌦𑍀𑌵𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌪𑍍𑌰𑌕𑌟𑌾𑌖𑍍𑌯𑌾-
-𑌸𑍍𑌤𑌾𑌸𑌾𑌂 𑌕𑌰𑍍𑌤𑍍𑌰𑍀𑌂 𑌚 𑌭𑌗𑌵𑌤𑍀 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌪𑍁𑌰𑌾 ॥ 129 ॥
𑌤𑌦𑍁𑌪𑌰𑌿 𑌵𑌿𑌪𑍁𑌲𑍇 𑌧𑌿𑌷𑍍𑌣𑍍𑌯𑍇
𑌤𑌰𑌲𑌦𑍃𑌶𑌸𑍍𑌤𑌰𑍁𑌣𑌕𑍋𑌕𑌨𑌦𑌭𑌾𑌸𑌃 ।
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑌰𑍍𑌷𑌿𑌣𑍍𑌯𑌾𑌦𑍍𑌯𑌾𑌃
𑌕𑌲𑌯𑍇 𑌦𑍇𑌵𑍀𑌃 𑌕𑌲𑌾𑌧𑌰𑌶𑌿𑌖𑌣𑍍𑌡𑌾𑌃 ॥ 130 ॥
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌶𑌾𑌪𑌰𑌿𑌪𑍂𑌰𑌕𑌚𑌕𑍍𑌰𑍇-
-𑌽𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍 𑌗𑍁𑌪𑍍𑌤𑌯𑍋𑌗𑌿𑌨𑍀𑌸𑍇𑌵𑍍𑌯𑌾𑌃 ।
𑌤𑍍𑌰𑌿𑌪𑍁𑌰𑍇𑌶𑍀 𑌮𑌮 𑌦𑍁𑌰𑌿𑌤𑌂
𑌤𑍁𑌦𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍 𑌕𑌣𑍍𑌠𑌾𑌵𑌲𑌮𑍍𑌬𑌿𑌮𑌣𑌿𑌹𑌾𑌰𑌾 ॥ 131 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌯𑍋𑌪𑌰𑌿 𑌮𑌣𑌿𑌪𑍀𑌠𑍇
𑌤𑌾𑌮𑍍𑌰𑌾𑌮𑍍𑌭𑍋𑌰𑍁𑌹𑌦𑌲𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾𑌶𑍋𑌣𑌾𑌃 ।
𑌧𑍍𑌯𑌾𑌯𑌾𑌮𑍍𑌯𑌨𑌙𑍍𑌗𑌕𑍁𑌸𑍁𑌮𑌾-
-𑌪𑍍𑌰𑌮𑍁𑌖𑌾 𑌦𑍇𑌵𑍀𑌶𑍍𑌚 𑌵𑌿𑌧𑍃𑌤𑌕𑍂𑌰𑍍𑌪𑌾𑌸𑌾𑌃 ॥ 132 ॥
𑌸𑌙𑍍𑌕𑍍𑌷𑍋𑌭𑌕𑌾𑌰𑌕𑍇𑌽𑌸𑍍𑌮𑌿𑌂-
-𑌶𑍍𑌚𑌕𑍍𑌰𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌤𑍍𑌰𑌿𑌪𑍁𑌰𑌸𑍁𑌨𑍍𑌦𑌰𑍀 𑌸𑌾𑌕𑍍𑌷𑌾𑌤𑍍 ।
𑌗𑍋𑌪𑍍𑌤𑍍𑌰𑍀 𑌗𑍁𑌪𑍍𑌤𑌤𑌰𑌾𑌖𑍍𑌯𑌾𑌃
𑌗𑍋𑌪𑌾𑌯𑌤𑍁 𑌮𑌾𑌂 𑌕𑍃𑌪𑌾𑌰𑍍𑌦𑍍𑌰𑌯𑌾 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌯𑌾 ॥ 133 ॥
𑌸𑌙𑍍𑌕𑍍𑌷𑍋𑌭𑌿𑌣𑍀𑌪𑍍𑌰𑌧𑌾𑌨𑌾𑌃
𑌶𑌕𑍍𑌤𑍀𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯𑍋𑌰𑍍𑌧𑍍𑌵𑌵𑌲𑌯𑌕𑍃𑌤𑌵𑌾𑌸𑌾𑌃 ।
𑌆𑌲𑍋𑌲𑌨𑍀𑌲𑌵𑍇𑌣𑍀-
-𑌰𑌨𑍍𑌤𑌃 𑌕𑌲𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌯𑍗𑌵𑌨𑍋𑌨𑍍𑌮𑌤𑍍𑌤𑌾𑌃 ॥ 134 ॥
𑌸𑍗𑌭𑌾𑌗𑍍𑌯𑌦𑌾𑌯𑌕𑍇𑌽𑌸𑍍𑌮𑌿𑌂-
-𑌶𑍍𑌚𑌕𑍍𑌰𑍇𑌶𑍀 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌪𑍁𑌰𑌵𑌾𑌸𑌿𑌨𑍀 𑌜𑍀𑌯𑌾𑌤𑍍 ।
𑌶𑌕𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌚 𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌦𑌾𑌯𑌾𑌭𑌿𑌧𑌾𑌃
𑌸𑌮𑌸𑍍𑌤𑌾𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌮𑍋𑌦𑌯𑌨𑍍𑌤𑍍𑌵𑌨𑌿𑌶𑌮𑍍 ॥ 135 ॥
𑌮𑌣𑌿𑌪𑍀𑌠𑍋𑌪𑌰𑌿 𑌤𑌾𑌸𑌾𑌂
𑌮𑌹𑌤𑌿 𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌹𑌸𑍍𑌤𑌵𑌿𑌸𑍍𑌤𑍃𑌤𑍇 𑌵𑌲𑌯𑍇 ।
𑌸𑌨𑍍𑌤𑌤𑌵𑌿𑌰𑌚𑌿𑌤𑌵𑌾𑌸𑌾𑌃
𑌶𑌕𑍍𑌤𑍀𑌃 𑌕𑌲𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌿𑌮𑍁𑌖𑌾𑌃 ॥ 136 ॥
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌰𑍍𑌥𑌸𑌾𑌧𑌕𑌾𑌖𑍍𑌯𑍇
𑌚𑌕𑍍𑌰𑍇𑌽𑌮𑍁𑌷𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍 𑌸𑌮𑌸𑍍𑌤𑌫𑌲𑌦𑌾𑌤𑍍𑌰𑍀 ।
𑌤𑍍𑌰𑌿𑌪𑍁𑌰𑌾 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌰𑍍𑌮𑌮 𑌕𑍁𑌶𑌲𑌂
𑌦𑌿𑌶𑌤𑌾𑌦𑍁𑌤𑍍𑌤𑍀𑌰𑍍𑌣𑌯𑍋𑌗𑌿𑌨𑍀𑌸𑍇𑌵𑍍𑌯𑌾 ॥ 137 ॥
𑌤𑌾𑌸𑌾𑌂 𑌨𑌿𑌲𑌯𑌸𑍍𑌯𑍋𑌪𑌰𑌿
𑌧𑌿𑌷𑍍𑌣𑍍𑌯𑍇 𑌕𑍗𑌸𑍁𑌮𑍍𑌭𑌕𑌞𑍍𑌚𑍁𑌕𑌮𑌨𑍋𑌜𑍍𑌞𑌾𑌃 ।
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌜𑍍𑌞𑌾𑌦𑍍𑌯𑌾𑌃 𑌦𑍇𑌵𑍍𑌯𑌃
𑌸𑌕𑌲𑌾𑌃 𑌸𑌮𑍍𑌪𑌾𑌦𑌯𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌮𑌮 𑌕𑍀𑌰𑍍𑌤𑌿𑌮𑍍 ॥ 138 ॥
𑌚𑌕𑍍𑌰𑍇 𑌸𑌮𑌸𑍍𑌤𑌰𑌕𑍍𑌷𑌾-
-𑌕𑌰𑌨𑌾𑌮𑍍𑌨𑍍𑌯𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍 𑌸𑌮𑌸𑍍𑌤𑌜𑌨𑌸𑍇𑌵𑍍𑌯𑌾𑌮𑍍 ।
𑌮𑌨𑌸𑌿 𑌨𑌿𑌗𑌰𑍍𑌭𑌾𑌸𑌹𑌿𑌤𑌾𑌂
𑌮𑌨𑍍𑌯𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌤𑍍𑌰𑌿𑌪𑍁𑌰𑌮𑌾𑌲𑌿𑌨𑍀𑌂 𑌦𑍇𑌵𑍀𑌮𑍍 ॥ 139 ॥
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌜𑍍𑌞𑌾𑌸𑌦𑌨𑌸𑍍𑌯𑍋𑌪𑌰𑌿
𑌚𑌕𑍍𑌰𑍇 𑌵𑌿𑌪𑍁𑌲𑍇 𑌸𑌮𑌾𑌕𑌲𑌿𑌤𑌗𑍇𑌹𑌾𑌃 ।
𑌵𑌨𑍍𑌦𑍇 𑌵𑌶𑌿𑌨𑍀𑌮𑍁𑌖𑍍𑌯𑌾𑌃
𑌶𑌕𑍍𑌤𑍀𑌃 𑌸𑌿𑌨𑍍𑌦𑍂𑌰𑌰𑍇𑌣𑍁𑌰𑍁𑌚𑌃 ॥ 140 ॥
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌸𑌰𑍍𑌵𑌰𑍋𑌗𑌹𑌰𑌾𑌖𑍍𑌯-
-𑌚𑌕𑍍𑌰𑍇𑌽𑌸𑍍𑌮𑌿𑌂𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌪𑍁𑌰𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌿𑌕𑌾𑌂 𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌾𑌮𑍍 ।
𑌵𑌨𑍍𑌦𑍇 𑌰𑌹𑌸𑍍𑌯𑌨𑌾𑌮𑍍𑌨𑌾
𑌵𑍇𑌦𑍍𑌯𑌾𑌭𑌿𑌃 𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌭𑌿𑌃 𑌸𑌦𑌾 𑌸𑍇𑌵𑍍𑌯𑌾𑌮𑍍 ॥ 141 ॥
𑌵𑌶𑌿𑌨𑍀𑌗𑍃𑌹𑍋𑌪𑌰𑌿𑌷𑍍𑌟𑌾-
-𑌦𑍍𑌵𑌿𑌂𑌶𑌤𑌿𑌹𑌸𑍍𑌤𑍋𑌨𑍍𑌨𑌤𑍇 𑌮𑌹𑌾𑌪𑍀𑌠𑍇 ।
𑌶𑌮𑌯𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌶𑌤𑍍𑌰𑍁𑌬𑍃𑌨𑍍𑌦𑌂
𑌶𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌣𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿 𑌚𑌾𑌦𑌿𑌦𑌮𑍍𑌪𑌤𑍍𑌯𑍋𑌃 ॥ 142 ॥
𑌶𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌸𑌦𑌨𑍋𑌪𑌰𑌿𑌷𑍍𑌟𑌾-
-𑌦𑍍𑌵𑌲𑌯𑍇 𑌵𑌲𑌵𑍈𑌰𑌿𑌰𑌤𑍍𑌨𑌸𑌙𑍍𑌘𑌟𑌿𑌤𑍇 ।
𑌕𑌾𑌮𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑍀𑌪𑍍𑌰𑌧𑌾𑌨𑌾𑌃
𑌕𑌲𑌯𑍇 𑌦𑍇𑌵𑍀𑌃 𑌸𑌮𑌸𑍍𑌤𑌜𑌨𑌵𑌨𑍍𑌦𑍍𑌯𑌾𑌃 ॥ 143 ॥
𑌚𑌕𑍍𑌰𑍇𑌽𑌤𑍍𑌰 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌿𑌪𑍍𑌰𑌦-
-𑌨𑌾𑌮𑌨𑌿 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌫𑌲𑌦𑌾𑌤𑍍𑌰𑍀 ।
𑌤𑍍𑌰𑌿𑌪𑍁𑌰𑌾𑌮𑍍𑌬𑌾𑌵𑌤𑍁 𑌸𑌤𑌤𑌂
𑌪𑌰𑌾𑌪𑌰𑌰𑌹𑌸𑍍𑌯𑌯𑍋𑌗𑌿𑌨𑍀𑌸𑍇𑌵𑍍𑌯𑌾 ॥ 144 ॥
𑌕𑌾𑌮𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑍀𑌗𑍃𑌹𑍋𑌪𑌰𑌿𑌵𑌲𑌯𑍇
𑌵𑌿𑌵𑌿𑌧𑌮𑌨𑍁𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌦𑌾𑌯𑌜𑍍𑌞𑌾𑌃 ।
𑌚𑌤𑍍𑌵𑌾𑌰𑍋 𑌯𑍁𑌗𑌨𑌾𑌥𑌾
𑌜𑌯𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑍇𑌶𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌕𑌾𑌃 𑌗𑍁𑌰𑌵𑌃 ॥ 145 ॥
𑌨𑌾𑌥𑌭𑌵𑌨𑍋𑌪𑌰𑌿𑌷𑍍𑌟𑌾-
-𑌨𑍍𑌨𑌾𑌨𑌾𑌰𑌤𑍍𑌨𑌚𑌯𑌮𑍇𑌦𑍁𑌰𑍇 𑌪𑍀𑌠𑍇 ।
𑌕𑌾𑌮𑍇𑌶𑍍𑌯𑌾𑌦𑍍𑌯𑌾 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌾𑌃
𑌕𑌲𑌯𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌮𑍁𑌦𑌂 𑌤𑌿𑌥𑌿𑌸𑍍𑌵𑌰𑍂𑌪𑌿𑌣𑍍𑌯𑌃 ॥ 146 ॥
𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌾𑌸𑌦𑌨𑌸𑍍𑌯𑍋𑌪𑌰𑌿
𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌲𑌮𑌣𑌿𑌨𑌿𑌵𑌹𑌵𑌿𑌰𑌚𑌿𑌤𑍇 𑌧𑌿𑌷𑍍𑌣𑍍𑌯𑍇 ।
𑌕𑍁𑌶𑌲𑌂 𑌷𑌡𑌙𑍍𑌗𑌦𑍇𑌵𑍍𑌯𑌃
𑌕𑌲𑌯𑌨𑍍𑌤𑍍𑌵𑌸𑍍𑌮𑌾𑌕𑌮𑍁𑌤𑍍𑌤𑌰𑌲𑌨𑍇𑌤𑍍𑌰𑌾𑌃 ॥ 147 ॥
𑌸𑌦𑌨𑌸𑍍𑌯𑍋𑌪𑌰𑌿 𑌤𑌾𑌸𑌾𑌂
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌮𑌯𑌨𑌾𑌮𑌕𑍇 𑌬𑌿𑌨𑍍𑌦𑍗 ।
𑌪𑌞𑍍𑌚𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾𑌕𑌾𑌰𑌾𑌂
𑌮𑌞𑍍𑌚𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌣𑌮𑌾𑌮𑌿 𑌮𑌣𑌿𑌗𑌣𑌾𑌕𑍀𑌰𑍍𑌣𑌮𑍍 ॥ 148 ॥
𑌪𑌰𑌿𑌤𑍋 𑌮𑌣𑌿𑌮𑌞𑍍𑌚𑌸𑍍𑌯
𑌪𑍍𑌰𑌲𑌮𑍍𑌬𑌮𑌾𑌨𑌾 𑌨𑌿𑌯𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌤𑌾 𑌪𑌾𑌶𑍈𑌃 ।
𑌮𑌾𑌯𑌾𑌮𑌯𑍀 𑌜𑌵𑌨𑌿𑌕𑌾
𑌮𑌮 𑌦𑍁𑌰𑌿𑌤𑌂 𑌹𑌰𑌤𑍁 𑌮𑍇𑌚𑌕𑌚𑍍𑌛𑌾𑌯𑌾 ॥ 149 ॥
𑌮𑌞𑍍𑌚𑌸𑍍𑌯𑍋𑌪𑌰𑌿 𑌲𑌮𑍍𑌬-
-𑌨𑍍𑌮𑌦𑌨𑍀𑌪𑍁𑌨𑍍𑌨𑌾𑌗𑌮𑌾𑌲𑌿𑌕𑌾𑌭𑌰𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌹𑌰𑌿𑌗𑍋𑌪𑌮𑌯𑌵𑌿𑌤𑌾𑌨𑌂
𑌹𑌰𑌤𑌾𑌦𑌾𑌲𑌸𑍍𑌯𑌮𑌨𑌿𑌶𑌮𑌸𑍍𑌮𑌾𑌕𑌮𑍍 ॥ 150 ॥
𑌪𑌰𑍍𑌯𑌙𑍍𑌕𑌸𑍍𑌯 𑌭𑌜𑌾𑌮𑌃
𑌪𑌾𑌦𑌾𑌨𑍍𑌬𑌿𑌮𑍍𑌬𑌾𑌮𑍍𑌬𑍁𑌦𑍇𑌨𑍍𑌦𑍁𑌹𑍇𑌮𑌰𑍁𑌚𑌃 ।
𑌅𑌜𑌹𑌰𑌿𑌰𑍁𑌦𑍍𑌰𑍇𑌶𑌮𑌯𑌾-
-𑌨𑌨𑌲𑌾𑌸𑍁𑌰𑌮𑌾𑌰𑍁𑌤𑍇𑌶𑌕𑍋𑌣𑌸𑍍𑌥𑌾𑌨𑍍 ॥ 151 ॥
𑌫𑌲𑌕𑌂 𑌸𑌦𑌾𑌶𑌿𑌵𑌮𑌯𑌂
𑌪𑍍𑌰𑌣𑍗𑌮𑌿 𑌸𑌿𑌨𑍍𑌦𑍂𑌰𑌰𑍇𑌣𑍁𑌕𑌿𑌰𑌣𑌾𑌭𑌮𑍍 ।
𑌆𑌰𑌭𑍍𑌯𑌾𑌙𑍍𑌗𑍇𑌶𑍀𑌨𑌾𑌂
𑌸𑌦𑌨𑌾𑌤𑍍𑌕𑌲𑌿𑌤𑌂 𑌚 𑌰𑌤𑍍𑌨𑌸𑍋𑌪𑌾𑌨𑌮𑍍 ॥ 152 ॥
𑌪𑌟𑍍𑌟𑍋𑌪𑌧𑌾𑌨𑌗𑌣𑍍𑌡𑌕-
-𑌚𑌤𑍁𑌷𑍍𑌟𑌯𑌸𑍍𑌫𑍁𑌰𑌿𑌤𑌪𑌾𑌟𑌲𑌾𑌸𑍍𑌤𑌰𑌣𑌮𑍍 ।
𑌪𑌰𑍍𑌯𑌙𑍍𑌕𑍋𑌪𑌰𑌿 𑌘𑌟𑌿𑌤𑌂
𑌪𑌾𑌤𑍁 𑌚𑌿𑌰𑌂 𑌹𑌂𑌸𑌤𑍂𑌲𑌶𑌯𑌨𑌂 𑌨𑌃 ॥ 153 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌯𑍋𑌪𑌰𑌿 𑌨𑌿𑌵𑌸𑌨𑍍𑌤𑌂
𑌤𑌾𑌰𑍁𑌣𑍍𑌯𑌶𑍍𑌰𑍀𑌨𑌿𑌷𑍇𑌵𑌿𑌤𑌂 𑌸𑌤𑌤𑌮𑍍 ।
𑌆𑌵𑍃𑌨𑍍𑌤𑌪𑍁𑌲𑍍𑌲𑌹𑌲𑍍𑌲𑌕-
-𑌮𑌰𑍀𑌚𑌿𑌕𑌾𑌪𑍁𑌞𑍍𑌜𑌮𑌞𑍍𑌜𑍁𑌲𑌚𑍍𑌛𑌾𑌯𑌮𑍍 ॥ 154 ॥
𑌸𑌿𑌨𑍍𑌦𑍂𑌰𑌶𑍋𑌣𑌵𑌸𑌨𑌂
𑌶𑍀𑌤𑌾𑌂𑌶𑍁𑌸𑍍𑌤𑌬𑌕𑌚𑍁𑌮𑍍𑌬𑌿𑌤𑌕𑌿𑌰𑍀𑌟𑌮𑍍 ।
𑌕𑍁𑌙𑍍𑌕𑍁𑌮𑌤𑌿𑌲𑌕𑌮𑌨𑍋𑌹𑌰-
-𑌕𑍁𑌟𑌿𑌲𑌾𑌲𑌿𑌕𑌹𑌸𑌿𑌤𑌕𑍁𑌮𑍁𑌦𑌬𑌨𑍍𑌧𑍁𑌶𑌿𑌶𑍁𑌮𑍍 ॥ 155 ॥
𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑍇𑌨𑍍𑌦𑍁𑌬𑌿𑌮𑍍𑌬𑌵𑌦𑌨𑌂
𑌫𑍁𑌲𑍍𑌲𑌸𑌰𑍋𑌜𑌾𑌤𑌲𑍋𑌚𑌨𑌤𑍍𑌰𑌿𑌤𑌯𑌮𑍍 ।
𑌤𑌰𑌲𑌾𑌪𑌾𑌙𑍍𑌗𑌤𑌰𑌙𑍍𑌗𑌿𑌤-
-𑌶𑌫𑌰𑌾𑌙𑍍𑌕𑌨𑌶𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌦𑌾𑌯𑌾𑌰𑍍𑌥𑌮𑍍 ॥ 156 ॥
𑌮𑌣𑌿𑌮𑌯𑌕𑍁𑌣𑍍𑌡𑌲𑌪𑍁𑌷𑍍𑌯-
-𑌨𑍍𑌮𑌰𑍀𑌚𑌿𑌕𑌲𑍍𑌲𑍋𑌲𑌮𑌾𑌂𑌸𑌲𑌕𑌪𑍋𑌲𑌮𑍍 ।
𑌵𑌿𑌦𑍍𑌰𑍁𑌮𑌸𑌹𑍋𑌦𑌰𑌾𑌧𑌰-
-𑌵𑌿𑌸𑍃𑌮𑌰𑌸𑍁𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌕𑌿𑌶𑍋𑌰𑌸𑌞𑍍𑌚𑌾𑌰𑌮𑍍 ॥ 157 ॥
𑌆𑌮𑍋𑌦𑌿𑌕𑍁𑌸𑍁𑌮𑌶𑍇𑌖𑌰-
-𑌮𑌾𑌨𑍀𑌲𑌭𑍍𑌰𑍂𑌲𑌤𑌾𑌯𑍁𑌗𑌮𑌨𑍋𑌜𑍍𑌞𑌮𑍍 ।
𑌵𑍀𑌟𑍀𑌸𑍗𑌰𑌭𑌵𑍀𑌚𑍀-
-𑌦𑍍𑌵𑌿𑌗𑍁𑌣𑌿𑌤𑌵𑌕𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌰𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦𑌸𑍗𑌰𑌭𑍍𑌯𑌮𑍍 ॥ 158 ॥
𑌪𑌾𑌶𑌾𑌙𑍍𑌕𑍁𑌶𑍇𑌕𑍍𑌷𑍁𑌚𑌾𑌪-
-𑌪𑍍𑌰𑌸𑌵𑌶𑌰𑌸𑍍𑌫𑍁𑌰𑌿𑌤𑌕𑍋𑌮𑌲𑌕𑌰𑌾𑌬𑍍𑌜𑌮𑍍 ।
𑌕𑌾𑌶𑍍𑌮𑍀𑌰𑌪𑌙𑍍𑌕𑌿𑌲𑌾𑌙𑍍𑌗𑌂
𑌕𑌾𑌮𑍇𑌶𑌂 𑌮𑌨𑌸𑌿 𑌕𑍁𑌰𑍍𑌮𑌹𑍇 𑌸𑌤𑌤𑌮𑍍 ॥ 159 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾𑌙𑍍𑌕𑌭𑍁𑌵𑌿 𑌨𑌿𑌷𑌣𑍍𑌣𑌾𑌂
𑌤𑌰𑍁𑌣𑌕𑌦𑌮𑍍𑌬𑌪𑍍𑌰𑌸𑍂𑌨𑌕𑌿𑌰𑌣𑌾𑌭𑌾𑌮𑍍 ।
𑌶𑍀𑌤𑌾𑌂𑌶𑍁𑌖𑌣𑍍𑌡𑌚𑍂𑌡𑌾𑌂
𑌸𑍀𑌮𑌨𑍍𑌤𑌨𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑌸𑌾𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌸𑌿𑌨𑍍𑌦𑍂𑌰𑌾𑌮𑍍 ॥ 160 ॥
𑌕𑍁𑌙𑍍𑌕𑍁𑌮𑌲𑌲𑌾𑌮𑌭𑌾𑌸𑍍𑌵-
-𑌨𑍍𑌨𑌿𑌟𑌿𑌲𑌾𑌂 𑌕𑍁𑌟𑌿𑌲𑌤𑌰𑌚𑌿𑌲𑍍𑌲𑌿𑌕𑌾𑌯𑍁𑌗𑌲𑌾𑌮𑍍 ।
𑌨𑌾𑌲𑍀𑌕𑌤𑍁𑌲𑍍𑌯𑌨𑌯𑌨𑌾𑌂
𑌨𑌾𑌸𑌾𑌞𑍍𑌚𑌲𑌨𑌟𑌿𑌤𑌮𑍗𑌕𑍍𑌤𑌿𑌕𑌾𑌭𑌰𑌣𑌾𑌮𑍍 ॥ 161 ॥
𑌅𑌙𑍍𑌕𑍁𑌰𑌿𑌤𑌮𑌨𑍍𑌦𑌹𑌾𑌸-
-𑌮𑌰𑍁𑌣𑌾𑌧𑌰𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿𑌵𑌿𑌜𑌿𑌤𑌬𑌿𑌮𑍍𑌬𑌾𑌭𑌾𑌮𑍍 ।
𑌕𑌸𑍍𑌤𑍂𑌰𑍀𑌮𑌕𑌰𑍀𑌯𑍁𑌤-
-𑌕𑌪𑍋𑌲𑌸𑌙𑍍𑌕𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌕𑌨𑌕𑌤𑌾𑌟𑌙𑍍𑌕𑌾𑌮𑍍 ॥ 162 ॥
𑌕𑌰𑍍𑌪𑍂𑌰𑌸𑌾𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌵𑍀𑌟𑍀-
-𑌕𑌬𑌲𑌿𑌤𑌵𑌦𑌨𑌾𑌰𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦𑌕𑌮𑌨𑍀𑌯𑌾𑌮𑍍 ।
𑌕𑌮𑍍𑌬𑍁𑌸𑌹𑍋𑌦𑌰𑌕𑌣𑍍𑌠-
-𑌪𑍍𑌰𑌲𑌮𑍍𑌬𑌮𑌾𑌨𑌾𑌚𑍍𑌛𑌮𑍗𑌕𑍍𑌤𑌿𑌕𑌕𑌲𑌾𑌪𑌾𑌮𑍍 ॥ 163 ॥
𑌕𑌹𑍍𑌲𑌾𑌰𑌦𑌾𑌮𑌕𑍋𑌮𑌲-
-𑌭𑍁𑌜𑌯𑍁𑌗𑌲𑌸𑍍𑌫𑍁𑌰𑌿𑌤𑌰𑌤𑍍𑌨𑌕𑍇𑌯𑍂𑌰𑌾𑌮𑍍 ।
𑌕𑌰𑌪𑌦𑍍𑌮𑌮𑍂𑌲𑌵𑌿𑌲𑌸-
-𑌤𑍍𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑌨𑌮𑌯𑌕𑌟𑌕𑌵𑌲𑌯𑌸𑌨𑍍𑌦𑍋𑌹𑌾𑌮𑍍 ॥ 164 ॥
𑌪𑌾𑌣𑌿𑌚𑌤𑍁𑌷𑍍𑌟𑌯𑌵𑌿𑌲𑌸-
-𑌤𑍍𑌪𑌾𑌶𑌾𑌙𑍍𑌕𑍁𑌶𑌪𑍁𑌣𑍍𑌡𑍍𑌰𑌚𑌾𑌪𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌮𑍍 ।
𑌕𑍂𑌲𑌙𑍍𑌕𑌷𑌕𑍁𑌚𑌶𑌿𑌖𑌰𑌾𑌂
𑌕𑍁𑌙𑍍𑌕𑍁𑌮𑌕𑌰𑍍𑌦𑌮𑌿𑌤𑌰𑌤𑍍𑌨𑌕𑍂𑌰𑍍𑌪𑌾𑌸𑌾𑌮𑍍 ॥ 165 ॥
𑌅𑌣𑍁𑌦𑌾𑌯𑌾𑌦𑌵𑌲𑌗𑍍𑌨𑌾-
-𑌮𑌮𑍍𑌬𑍁𑌦𑌶𑍋𑌭𑌾𑌸𑌨𑌾𑌭𑌿𑌰𑍋𑌮𑌲𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌮𑌾𑌣𑌿𑌕𑍍𑌯𑌖𑌚𑌿𑌤𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑍀-
-𑌮𑌰𑍀𑌚𑌿𑌕𑌾𑌕𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌮𑌾𑌂𑌸𑌲𑌨𑌿𑌤𑌮𑍍𑌬𑌾𑌮𑍍 ॥ 166 ॥
𑌕𑌰𑌭𑍋𑌰𑍁𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌯𑍁𑌗𑌲𑌾𑌂
𑌜𑌙𑍍𑌘𑌾𑌜𑌿𑌤𑌕𑌾𑌮𑌜𑍈𑌤𑍍𑌰𑌤𑍂𑌣𑍀𑌰𑌾𑌮𑍍 ।
𑌪𑍍𑌰𑌪𑌦𑌪𑌰𑌿𑌭𑍂𑌤𑌕𑍂𑌰𑍍𑌮𑌾𑌂
𑌪𑌲𑍍𑌲𑌵𑌸𑌚𑍍𑌛𑌾𑌯𑌪𑌦𑌯𑍁𑌗𑌮𑌨𑍋𑌜𑍍𑌞𑌾𑌮𑍍 ॥ 167 ॥
𑌕𑌮𑌲𑌭𑌵𑌕𑌞𑍍𑌜𑌲𑍋𑌚𑌨-
-𑌕𑌿𑌰𑍀𑌟𑌰𑌤𑍍𑌨𑌾𑌂𑌶𑍁𑌰𑌞𑍍𑌜𑌿𑌤𑌪𑌦𑌾𑌬𑍍𑌜𑌾𑌮𑍍 ।
𑌉𑌨𑍍𑌮𑌸𑍍𑌤𑌕𑌾𑌨𑍁𑌕𑌮𑍍𑌪𑌾-
-𑌮𑍁𑌤𑍍𑌤𑌰𑌲𑌾𑌪𑌾𑌙𑍍𑌗𑌪𑍋𑌷𑌿𑌤𑌾𑌨𑌙𑍍𑌗𑌾𑌮𑍍 ॥ 168 ॥
𑌆𑌦𑌿𑌮𑌰𑌸𑌾𑌵𑌲𑌮𑍍𑌬𑌾-
-𑌮𑌨𑌿𑌦𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌥𑌮𑍋𑌕𑍍𑌤𑌿𑌵𑌲𑍍𑌲𑌰𑍀𑌕𑌲𑌿𑌕𑌾𑌮𑍍 ।
𑌆𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌕𑍀𑌟𑌜𑌨𑌨𑍀-
-𑌮𑌨𑍍𑌤𑌃 𑌕𑌲𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌸𑍁𑌨𑍍𑌦𑌰𑍀𑌮𑌨𑌿𑌶𑌮𑍍 ॥ 169 ॥
𑌕𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑍗 𑌪𑌟𑍀𑌯𑌾-
-𑌨𑍍𑌵𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌸𑍍𑌤𑍋𑌤𑍁𑌂 𑌶𑌿𑌵𑌾𑌙𑍍𑌕𑌵𑌾𑌸𑍍𑌤𑌵𑍍𑌯𑌮𑍍 ।
𑌅𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌚𑌿𑌰𑌨𑍍𑌤𑌨𑌸𑍁𑌕𑍃𑌤𑍈𑌃
𑌪𑍍𑌰𑌸𑍍𑌤𑍁𑌤𑌕𑌾𑌮𑍍𑌯𑌾𑌯 𑌤𑌨𑍍𑌮𑌮 𑌪𑍁𑌰𑌸𑍍𑌤𑌾𑌤𑍍 ॥ 170 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌭𑍁𑌸𑌮𑍍𑌮𑌿𑌤𑍋𑌕𑍍𑌤𑌿𑌗𑌮𑍍𑌯𑌂
𑌪𑌰𑌮𑌶𑌿𑌵𑍋𑌤𑍍𑌸𑌙𑍍𑌗𑌤𑍁𑌙𑍍𑌗𑌪𑌰𑍍𑌯𑌙𑍍𑌕𑌮𑍍 ।
𑌤𑍇𑌜𑌃 𑌕𑌿𑌞𑍍𑌚𑌨 𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯𑌂
𑌪𑍁𑌰𑌤𑍋 𑌮𑍇 𑌭𑌵𑌤𑍁 𑌪𑍁𑌣𑍍𑌡𑍍𑌰𑌕𑍋𑌦𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ॥ 171 ॥
𑌮𑌧𑍁𑌰𑌿𑌮𑌭𑌰𑌿𑌤𑌶𑌰𑌾𑌸𑌂
𑌮𑌕𑌰𑌨𑍍𑌦𑌸𑍍𑌯𑌨𑍍𑌦𑌿𑌮𑌾𑌰𑍍𑌗𑌣𑍋𑌦𑌾𑌰𑌮𑍍 ।
𑌕𑍈𑌰𑌵𑌿𑌣𑍀𑌵𑌿𑌟𑌚𑍂𑌡𑌂
𑌕𑍈𑌵𑌲𑍍𑌯𑌾𑌯𑌾𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌕𑌿𑌞𑍍𑌚𑌨 𑌮𑌹𑍋 𑌨𑌃 ॥ 172 ॥
𑌅𑌕𑍍𑌷𑍁𑌦𑍍𑌰𑌮𑌿𑌕𑍍𑌷𑍁𑌚𑌾𑌪𑌂
𑌪𑌰𑍋𑌕𑍍𑌷𑌮𑌵𑌲𑌗𑍍𑌨𑌸𑍀𑌮𑍍𑌨𑌿 𑌤𑍍𑌰𑍍𑌯𑌕𑍍𑌷𑌮𑍍 ।
𑌕𑍍𑌷𑌪𑌯𑌤𑍁 𑌮𑍇 𑌕𑍍𑌷𑍇𑌮𑍇𑌤𑌰-
-𑌮𑍁𑌕𑍍𑌷𑌰𑌥𑌪𑍍𑌰𑍇𑌮𑌪𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌲𑌂 𑌤𑍇𑌜𑌃 ॥ 173 ॥
𑌭𑍃𑌙𑍍𑌗𑌰𑍁𑌚𑌿𑌸𑌙𑍍𑌗𑌰𑌕𑌰𑌾𑌪𑌾𑌙𑍍𑌗𑌂
𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑌾𑌰𑌤𑍁𑌙𑍍𑌗𑌮𑌰𑍁𑌣𑌾𑌙𑍍𑌗𑌮𑍍 ।
𑌮𑌙𑍍𑌗𑌲𑌮𑌭𑌙𑍍𑌗𑍁𑌰𑌂 𑌮𑍇
𑌘𑌟𑌯𑌤𑍁 𑌗𑌙𑍍𑌗𑌾𑌧𑌰𑌾𑌙𑍍𑌗𑌸𑌙𑍍𑌗𑌿 𑌮𑌹𑌃 ॥ 174 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌪𑌦𑌾𑌜𑌿𑌤𑌕𑍂𑌰𑍍𑌮𑌮𑍂𑌰𑍍𑌜𑌿𑌤-
-𑌕𑌰𑍁𑌣𑌂 𑌭𑌰𑍍𑌮𑌰𑍁𑌚𑌿𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌥𑌨𑌦𑍇𑌹𑌮𑍍 ।
𑌶𑍍𑌰𑌿𑌤𑌵𑌰𑍍𑌮 𑌮𑌰𑍍𑌮 𑌶𑌮𑍍𑌭𑍋𑌃
𑌕𑌿𑌞𑍍𑌚𑌨 𑌮𑌮 𑌨𑌰𑍍𑌮 𑌶𑌰𑍍𑌮 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌾𑌤𑍁 ॥ 175 ॥
𑌕𑌾𑌲𑌕𑍁𑌰𑌲𑌾𑌲𑌿𑌕𑌾𑌲𑌿𑌮-
-𑌕𑌨𑍍𑌦𑌲𑌵𑌿𑌜𑌿𑌤𑌾𑌲𑌿 𑌵𑌿𑌧𑍃𑌤𑌮𑌣𑌿𑌵𑌾𑌲𑌿 ।
𑌮𑌿𑌲𑌤𑍁 𑌹𑍃𑌦𑌿 𑌪𑍁𑌲𑌿𑌨𑌜𑌘𑌨𑌂
𑌬𑌹𑍁𑌲𑌿𑌤𑌗𑌲𑌗𑌰𑌲𑌕𑍇𑌲𑌿 𑌕𑌿𑌮𑌪𑌿 𑌮𑌹𑌃 ॥ 176 ॥
𑌕𑍁𑌙𑍍𑌕𑍁𑌮𑌤𑌿𑌲𑌕𑌿𑌤𑌫𑌾𑌲𑌾
𑌕𑍁𑌰𑍁𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦𑌚𑍍𑌛𑌾𑌯𑌪𑌾𑌟𑌲𑌦𑍁𑌕𑍂𑌲𑌾 ।
𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌧𑌿𑌵𑍇𑌲𑌾
𑌕𑌾𑌚𑌨 𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑍇 𑌚𑌕𑌾𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌮𑍇 𑌲𑍀𑌲𑌾 ॥ 177 ॥
𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌨𑍍𑌧𑌯𑌰𑍁𑌚𑌿𑌵𑍇𑌣𑍍𑌯𑌃
𑌪𑍁𑌲𑌿𑌨𑌾𑌭𑍋𑌗𑌤𑍍𑌰𑌪𑌾𑌕𑌰𑌶𑍍𑌰𑍇𑌣𑍍𑌯𑌃 ।
𑌜𑍀𑌯𑌾𑌸𑍁𑌰𑌿𑌕𑍍𑌷𑍁𑌪𑌾𑌣𑍍𑌯𑌃
𑌕𑌾𑌶𑍍𑌚𑌨 𑌕𑌾𑌮𑌾𑌰𑌿𑌕𑍇𑌲𑌿𑌸𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑍍𑌯𑌃 ॥ 178 ॥
𑌤𑌪𑌨𑍀𑌯𑌾𑌂𑌶𑍁𑌕𑌭𑌾𑌂𑌸𑌿
𑌦𑍍𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌾𑌮𑌾𑌧𑍁𑌰𑍍𑌯𑌨𑌾𑌸𑍍𑌤𑌿𑌕𑌵𑌚𑌾𑌂𑌸𑌿 ।
𑌕𑌤𑌿𑌚𑌨 𑌶𑍁𑌚𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌂𑌸𑌿
𑌕𑍍𑌷𑌪𑌯𑌤𑍁 𑌕𑌪𑌾𑌲𑌿𑌤𑍋𑌷𑌿𑌤𑌮𑌨𑌾𑌂𑌸𑌿 ॥ 179 ॥
𑌅𑌸𑌿𑌤𑌕𑌚𑌮𑌾𑌯𑌤𑌾𑌕𑍍𑌷𑌂
𑌕𑍁𑌸𑍁𑌮𑌶𑌰𑌂 𑌕𑍂𑌲𑌮𑍁𑌦𑍍𑌵𑌹𑌕𑍃𑌪𑌾𑌰𑍍𑌦𑍍𑌰𑌮𑍍 ।
𑌆𑌦𑌿𑌮𑌰𑌸𑌾𑌧𑌿𑌦𑍈𑌵𑌤-
-𑌮𑌨𑍍𑌤𑌃 𑌕𑌲𑌯𑍇 𑌹𑌰𑌾𑌙𑍍𑌕𑌵𑌾𑌸𑌿 𑌮𑌹𑌃 ॥ 180 ॥
𑌕𑌰𑍍𑌣𑍋𑌪𑌾𑌨𑍍𑌤𑌤𑌰𑌙𑍍𑌗𑌿𑌤-
-𑌕𑌟𑌾𑌕𑍍𑌷𑌵𑌿𑌸𑍍𑌪𑌨𑍍𑌦𑌿𑌕𑌣𑍍𑌠𑌦𑌘𑍍𑌨𑌕𑍃𑌪𑌾𑌮𑍍 ।
𑌕𑌾𑌮𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾𑌙𑍍𑌕𑌨𑌿𑌲𑌯𑌾𑌂
𑌕𑌾𑌮𑌪𑌿 𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌪𑍁𑌰𑌾𑌤𑌨𑍀𑌂 𑌕𑌲𑌯𑍇 ॥ 181 ॥
𑌅𑌰𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌰𑍁𑌨𑍍𑌤𑍁𑌦-
-𑌵𑌿𑌲𑍋𑌚𑌨𑌦𑍍𑌵𑌨𑍍𑌦𑍍𑌵𑌸𑍁𑌨𑍍𑌦𑌰𑌮𑍁𑌖𑍇𑌨𑍍𑌦𑍁 ।
𑌛𑌨𑍍𑌦𑌃 𑌕𑌨𑍍𑌦𑌲𑌮𑌨𑍍𑌦𑌿𑌰-
-𑌮𑌨𑍍𑌤𑌃𑌪𑍁𑌰𑌮𑍈𑌨𑍍𑌦𑍁𑌶𑍇𑌖𑌰𑌂 𑌵𑌨𑍍𑌦𑍇 ॥ 182 ॥
𑌬𑌿𑌮𑍍𑌬𑌿𑌨𑌿𑌕𑍁𑌰𑌮𑍍𑌬𑌡𑌮𑍍𑌬𑌰-
-𑌵𑌿𑌡𑌮𑍍𑌬𑌕𑌚𑍍𑌛𑌾𑌯𑌮𑌮𑍍𑌬𑌰𑌵𑌲𑌗𑍍𑌨𑌮𑍍 ।
𑌕𑌮𑍍𑌬𑍁𑌗𑌲𑌮𑌮𑍍𑌬𑍁𑌦𑌕𑍁𑌚𑌂
𑌬𑌿𑌮𑍍𑌬𑍋𑌕𑌂 𑌕𑌮𑌪𑌿 𑌚𑍁𑌮𑍍𑌬𑌤𑍁 𑌮𑌨𑍋 𑌮𑍇 ॥ 183 ॥
𑌕𑌮𑌪𑌿 𑌕𑌮𑌨𑍀𑌯𑌰𑍂𑌪𑌂
𑌕𑌲𑌯𑌾𑌮𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌃 𑌕𑌦𑌮𑍍𑌬𑌕𑍁𑌸𑍁𑌮𑌾𑌢𑍍𑌯𑌮𑍍 ।
𑌚𑌮𑍍𑌪𑌕𑌰𑍁𑌚𑌿𑌰𑌸𑍁𑌵𑍇𑌷𑍈𑌃
𑌸𑌮𑍍𑌪𑌾𑌦𑌿𑌤𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌲𑌙𑍍𑌕𑍃𑌤𑌦𑌿𑌗𑌨𑍍𑌤𑌮𑍍 ॥ 184 ॥
𑌶𑌮𑍍𑌪𑌾𑌰𑍁𑌚𑌿𑌭𑌰-
-𑌗𑌰𑍍𑌹𑌾𑌸𑌮𑍍𑌪𑌾𑌦𑌕𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿𑌕𑌵𑌚𑌿𑌤𑌦𑌿𑌗𑌨𑍍𑌤𑌮𑍍 ।
𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌾𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌨𑌿𑌗𑌮𑌾𑌨𑌾𑌂
𑌶𑍁𑌦𑍍𑌧𑌾𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌕𑌿𑌮𑌪𑌿 𑌶𑍂𑌲𑌿𑌨𑌃 𑌕𑌲𑌯𑍇 ॥ 185 ॥
𑌉𑌦𑍍𑌯𑌦𑍍𑌦𑌿𑌨𑌕𑌰𑌶𑍋𑌣𑌾-
-𑌨𑍁𑌤𑍍𑌪𑌲𑌬𑌨𑍍𑌧𑍁𑌸𑍍𑌤𑌨𑌨𑍍𑌧𑌯𑌾𑌪𑍀𑌡𑌾𑌨𑍍 ।
𑌕𑌰𑌕𑌲𑌿𑌤𑌪𑍁𑌣𑍍𑌡𑍍𑌰𑌚𑌾𑌪𑌾-
-𑌨𑍍𑌕𑌲𑌯𑍇 𑌕𑌾𑌨𑌪𑌿 𑌕𑌪𑌰𑍍𑌦𑌿𑌨𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌾𑌨𑍍 ॥ 186 ॥
𑌰𑌶𑌨𑌾𑌲𑌸𑌜𑍍𑌜𑌘𑌨𑌯𑌾
𑌰𑌸𑌨𑌾𑌜𑍀𑌵𑌾𑌤𑍁𑌚𑌾𑌪𑌭𑌾𑌸𑍁𑌰𑌯𑌾 ।
𑌘𑍍𑌰𑌾𑌣𑌾𑌯𑍁𑌷𑍍𑌕𑌰𑌶𑌰𑌯𑌾
𑌘𑍍𑌰𑌾𑌤𑌂 𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑌂 𑌕𑌯𑌾𑌪𑌿 𑌵𑌾𑌸𑌨𑌯𑌾 ॥ 187 ॥
𑌸𑌰𑌸𑌿𑌜𑌸𑌹𑌯𑍁𑌧𑍍𑌵𑌦𑍃𑌶𑌾
𑌶𑌮𑍍𑌪𑌾𑌲𑌤𑌿𑌕𑌾𑌸𑌨𑌾𑌭𑌿𑌵𑌿𑌗𑍍𑌰𑌹𑌯𑌾 ।
𑌭𑌾𑌸𑌾 𑌕𑌯𑌾𑌪𑌿 𑌚𑍇𑌤𑍋
𑌨𑌾𑌸𑌾𑌮𑌣𑌿𑌶𑍋𑌭𑌿𑌵𑌦𑌨𑌯𑌾 𑌭𑌰𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 188 ॥
𑌨𑌵𑌯𑌾𑌵𑌕𑌾𑌭𑌸𑌿𑌚𑌯𑌾𑌨𑍍𑌵𑌿𑌤𑌯𑌾
𑌗𑌜𑌯𑌾𑌨𑌯𑌾 𑌦𑌯𑌾𑌪𑌰𑌯𑌾 ।
𑌧𑍃𑌤𑌯𑌾𑌮𑌿𑌨𑍀𑌶𑌕𑌲𑌯𑌾
𑌧𑌿𑌯𑌾 𑌕𑌯𑌾𑌪𑌿 𑌕𑍍𑌷𑌤𑌾𑌮𑌯𑌾 𑌹𑌿 𑌵𑌯𑌮𑍍 ॥ 189 ॥
𑌅𑌲𑌮𑌲𑌮𑌕𑍁𑌸𑍁𑌮𑌬𑌾𑌣𑍈-
-𑌰𑌬𑌿𑌮𑍍𑌬𑌶𑍋𑌣𑍈𑌰𑌪𑍁𑌣𑍍𑌡𑍍𑌰𑌕𑍋𑌦𑌣𑍍𑌡𑍈𑌃 ।
𑌅𑌕𑍁𑌮𑍁𑌦𑌬𑌾𑌨𑍍𑌧𑌵𑌚𑍂𑌡𑍈-
-𑌰𑌨𑍍𑌯𑍈𑌰𑌿𑌹 𑌜𑌗𑌤𑌿 𑌦𑍈𑌵𑌤𑌂 𑌮𑌨𑍍𑌯𑍈𑌃 ॥ 190 ॥
𑌕𑍁𑌵𑌲𑌯𑌸𑌦𑍃𑌕𑍍𑌷𑌨𑌯𑌨𑍈𑌃
𑌕𑍁𑌲𑌗𑌿𑌰𑌿𑌕𑍂𑌟𑌸𑍍𑌥𑌬𑌨𑍍𑌧𑍁𑌕𑍁𑌚𑌭𑌾𑌰𑍈𑌃 ।
𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌸𑍍𑌪𑌨𑍍𑌦𑌿𑌕𑌟𑌾𑌕𑍍𑌷𑍈𑌃
𑌕𑌵𑌚𑌿𑌤𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑍋𑌽𑌸𑍍𑌮𑌿 𑌕𑌤𑌿𑌪𑌯𑍈𑌃 𑌕𑍁𑌤𑍁𑌕𑍈𑌃 ॥ 191 ॥
𑌨𑌤𑌜𑌨𑌸𑍁𑌲𑌭𑌾𑌯 𑌨𑌮𑍋
𑌨𑌾𑌲𑍀𑌕𑌸𑌨𑌾𑌭𑌿𑌲𑍋𑌚𑌨𑌾𑌯 𑌨𑌮𑌃 ।
𑌨𑌨𑍍𑌦𑌿𑌤𑌗𑌿𑌰𑌿𑌶𑌾𑌯 𑌨𑌮𑍋
𑌮𑌹𑌸𑍇 𑌨𑌵𑌨𑍀𑌪𑌪𑌾𑌟𑌲𑌾𑌯 𑌨𑌮𑌃 ॥ 192 ॥
𑌕𑌾𑌦𑌮𑍍𑌬𑌕𑍁𑌸𑍁𑌮𑌦𑌾𑌮𑍍𑌨𑍇
𑌕𑌾𑌯𑌚𑍍𑌛𑌾𑌯𑌾𑌕𑌣𑌾𑌯𑌿𑌤𑌾𑌰𑍍𑌯𑌮𑍍𑌣𑍇 ।
𑌸𑍀𑌮𑍍𑌨𑍇 𑌚𑌿𑌰𑌨𑍍𑌤𑌨𑌗𑌿𑌰𑌾𑌂
𑌭𑍂𑌮𑍍𑌨𑍇 𑌕𑌸𑍍𑌮𑍈𑌚𑌿𑌦𑌾𑌦𑌦𑍇 𑌪𑍍𑌰𑌣𑌤𑌿𑌮𑍍 ॥ 193 ॥
𑌕𑍁𑌟𑌿𑌲𑌕𑌬𑌰𑍀𑌭𑌰𑍇𑌭𑍍𑌯𑌃
𑌕𑍁𑌙𑍍𑌕𑍁𑌮𑌸𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌚𑌾𑌰𑌿𑌕𑌿𑌰𑌣𑍇𑌭𑍍𑌯𑌃 ।
𑌕𑍂𑌲𑌙𑍍𑌕𑌷𑌸𑍍𑌤𑌨𑍇𑌭𑍍𑌯𑌃
𑌕𑍁𑌰𑍍𑌮𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌣𑌤𑌿𑌂 𑌕𑍁𑌲𑌾𑌦𑍍𑌰𑌿𑌕𑍁𑌤𑍁𑌕𑍇𑌭𑍍𑌯𑌃 ॥ 194 ॥
𑌕𑍋𑌕𑌨𑌦𑌶𑍋𑌣𑌚𑌰𑌣𑌾-
-𑌤𑍍𑌕𑍋𑌮𑌲𑌕𑍁𑌰𑌲𑌾𑌲𑌿𑌵𑌿𑌜𑌿𑌤𑌶𑍈𑌵𑌾𑌲𑌾𑌤𑍍 ।
𑌉𑌤𑍍𑌪𑌲𑌸𑌗𑌨𑍍𑌧𑌿𑌨𑌯𑌨𑌾-
-𑌦𑍁𑌰𑌰𑍀𑌕𑍁𑌰𑍍𑌮𑍋 𑌨 𑌦𑍇𑌵𑌤𑌮𑌾𑌨𑍍𑌯𑌾𑌮𑍍 ॥ 195 ॥
𑌆𑌪𑌾𑌟𑌲𑌾𑌧𑌰𑌾𑌣𑌾-
-𑌮𑌾𑌨𑍀𑌲𑌸𑍍𑌨𑌿𑌗𑍍𑌧𑌬𑌰𑍍𑌬𑌰𑌕𑌚𑌾𑌨𑌾𑌮𑍍 ।
𑌆𑌮𑍍𑌨𑌾𑌯𑌜𑍀𑌵𑌨𑌾𑌨𑌾-
-𑌮𑌾𑌕𑍂𑌤𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌹𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌦𑌾𑌸𑍋𑌽𑌹𑌮𑍍 ॥ 196 ॥
𑌪𑍁𑌙𑍍𑌖𑌿𑌤𑌵𑌿𑌲𑌾𑌸𑌹𑌾𑌸-
-𑌸𑍍𑌫𑍁𑌰𑌿𑌤𑌾𑌸𑍁 𑌪𑍁𑌰𑌾𑌹𑌿𑌤𑌾𑌙𑍍𑌕𑌨𑌿𑌲𑌯𑌾𑌸𑍁 ।
𑌮𑌗𑍍𑌨𑌂 𑌮𑌨𑍋 𑌮𑌦𑍀𑌯𑌂
𑌕𑌾𑌸𑍍𑌵𑌪𑌿 𑌕𑌾𑌮𑌾𑌰𑌿𑌜𑍀𑌵𑌨𑌾𑌡𑍀𑌷𑍁 ॥ 197 ॥
𑌲𑌲𑌿𑌤𑌾 𑌪𑌾𑌤𑍁 𑌶𑌿𑌰𑍋 𑌮𑍇
𑌲𑌲𑌾𑌟𑌮𑌮𑍍𑌬𑌾 𑌚 𑌮𑌧𑍁𑌮𑌤𑍀𑌰𑍂𑌪𑌾 ।
𑌭𑍍𑌰𑍂𑌯𑍁𑌗𑍍𑌮𑌂 𑌚 𑌭𑌵𑌾𑌨𑍀
𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌶𑌰𑌾 𑌪𑌾𑌤𑍁 𑌲𑍋𑌚𑌨𑌦𑍍𑌵𑌨𑍍𑌦𑍍𑌵𑌮𑍍 ॥ 198 ॥
𑌪𑌾𑌯𑌾𑌨𑍍𑌨𑌾𑌸𑌾𑌂 𑌬𑌾𑌲𑌾
𑌸𑍁𑌭𑌗𑌾 𑌦𑌨𑍍𑌤𑌾𑌂𑌶𑍍𑌚 𑌸𑍁𑌨𑍍𑌦𑌰𑍀 𑌜𑌿𑌹𑍍𑌵𑌾𑌮𑍍 ।
𑌅𑌧𑌰𑍋𑌷𑍍𑌠𑌮𑌾𑌦𑌿𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿-
-𑌶𑍍𑌚𑌕𑍍𑌰𑍇𑌶𑍀 𑌪𑌾𑌤𑍁 𑌮𑍇 𑌚𑌿𑌰𑌂 𑌚𑌿𑌬𑍁𑌕𑌮𑍍 ॥ 199 ॥
𑌕𑌾𑌮𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑍀 𑌚 𑌕𑌰𑍍𑌣𑍗
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑍀 𑌪𑌾𑌤𑍁 𑌗𑌣𑍍𑌡𑌯𑍋𑌰𑍍𑌯𑍁𑌗𑌲𑌮𑍍 ।
𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑌾𑌰𑌨𑌾𑌯𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑌾-
-𑌦𑍍𑌵𑌦𑌨𑌂 𑌸𑌿𑌂𑌹𑌾𑌸𑌨𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑍀 𑌚 𑌗𑌲𑌮𑍍 ॥ 200 ॥
𑌸𑍍𑌕𑌨𑍍𑌦𑌪𑍍𑌰𑌸𑍂𑌶𑍍𑌚 𑌪𑌾𑌤𑍁
𑌸𑍍𑌕𑌨𑍍𑌧𑍗 𑌬𑌾𑌹𑍂 𑌚 𑌪𑌾𑌟𑌲𑌾𑌙𑍍𑌗𑍀 𑌮𑍇 ।
𑌪𑌾𑌣𑍀 𑌚 𑌪𑌦𑍍𑌮𑌨𑌿𑌲𑌯𑌾
𑌪𑌾𑌯𑌾𑌦𑌨𑌿𑌶𑌂 𑌨𑌖𑌾𑌵𑌲𑍀𑌰𑍍𑌵𑌿𑌜𑌯𑌾 ॥ 201 ॥
𑌕𑍋𑌦𑌣𑍍𑌡𑌿𑌨𑍀 𑌚 𑌵𑌕𑍍𑌷𑌃
𑌕𑍁𑌕𑍍𑌷𑌿𑌂 𑌚𑌾𑌵𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍 𑌕𑍁𑌲𑌾𑌚𑌲𑌤𑌨𑍂𑌜𑌾 ।
𑌕𑌲𑍍𑌯𑌾𑌣𑍀 𑌚 𑌵𑌲𑌗𑍍𑌨𑌂
𑌕𑌟𑌿𑌂 𑌚 𑌪𑌾𑌯𑌾𑌤𑍍𑌕𑌲𑌾𑌧𑌰𑌶𑌿𑌖𑌣𑍍𑌡𑌾 ॥ 202 ॥
𑌊𑌰𑍁𑌦𑍍𑌵𑌯𑌂 𑌚 𑌪𑌾𑌯𑌾-
-𑌦𑍁𑌮𑌾 𑌮𑍃𑌡𑌾𑌨𑍀 𑌚 𑌜𑌾𑌨𑍁𑌨𑍀 𑌰𑌕𑍍𑌷𑍇𑌤𑍍 ।
𑌜𑌙𑍍𑌘𑍇 𑌚 𑌷𑍋𑌡𑌶𑍀 𑌮𑍇
𑌪𑌾𑌯𑌾𑌤𑍍 𑌪𑌾𑌦𑍗 𑌚 𑌪𑌾𑌶𑌸𑍃𑌣𑌿𑌹𑌸𑍍𑌤𑌾 ॥ 203 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌾𑌤𑌃 𑌪𑌾𑌤𑍁 𑌪𑌰𑌾 𑌮𑌾𑌂
𑌮𑌧𑍍𑌯𑌾𑌹𑍍𑌨𑍇 𑌪𑌾𑌤𑍁 𑌮𑌣𑌿𑌗𑍃𑌹𑌾𑌧𑍀𑌶𑌾 ।
𑌶𑌰𑍍𑌵𑌾𑌣𑍍𑌯𑌵𑌤𑍁 𑌚 𑌸𑌾𑌯𑌂
𑌪𑌾𑌯𑌾𑌦𑍍𑌰𑌾𑌤𑍍𑌰𑍗 𑌚 𑌭𑍈𑌰𑌵𑍀 𑌸𑌾𑌕𑍍𑌷𑌾𑌤𑍍 ॥ 204 ॥
𑌭𑌾𑌰𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌰𑌕𑍍𑌷𑌤𑍁 𑌗𑍗𑌰𑍀𑌂
𑌪𑌾𑌯𑌾𑌤𑍍 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌾𑌂𑌶𑍍𑌚 𑌬𑌿𑌨𑍍𑌦𑍁𑌗𑍃𑌹𑌪𑍀𑌠𑌾 ।
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾 𑌚 𑌯𑌶𑍋 𑌮𑍇
𑌶𑍀𑌲𑌂 𑌚𑌾𑌵𑍍𑌯𑌾𑌚𑍍𑌚𑌿𑌰𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌰𑌾𑌜𑍍𑌞𑍀 ॥ 205 ॥
𑌪𑌵𑌨𑌮𑌯𑌿 𑌪𑌾𑌵𑌕𑌮𑌯𑌿
𑌕𑍍𑌷𑍋𑌣𑍀𑌮𑌯𑌿 𑌗𑌗𑌨𑌮𑌯𑌿 𑌕𑍃𑌪𑍀𑌟𑌮𑌯𑌿 ।
𑌰𑌵𑌿𑌮𑌯𑌿 𑌶𑌶𑌿𑌮𑌯𑌿 𑌦𑌿𑌙𑍍𑌮𑌯𑌿
𑌸𑌮𑌯𑌮𑌯𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌮𑌯𑌿 𑌶𑌿𑌵𑍇 𑌪𑌾𑌹𑌿 ॥ 206 ॥
𑌕𑌾𑌲𑌿 𑌕𑌪𑌾𑌲𑌿𑌨𑌿 𑌶𑍂𑌲𑌿𑌨𑌿
𑌭𑍈𑌰𑌵𑌿 𑌮𑌾𑌤𑌙𑍍𑌗𑌿 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌮𑌿 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌪𑍁𑌰𑍇 ।
𑌵𑌾𑌗𑍍𑌦𑍇𑌵𑌿 𑌵𑌿𑌨𑍍𑌧𑍍𑌯𑌵𑌾𑌸𑌿𑌨𑌿
𑌬𑌾𑌲𑍇 𑌭𑍁𑌵𑌨𑍇𑌶𑌿 𑌪𑌾𑌲𑌯 𑌚𑌿𑌰𑌂 𑌮𑌾𑌮𑍍 ॥ 207 ॥
𑌅𑌭𑌿𑌨𑌵𑌸𑌿𑌨𑍍𑌦𑍂𑌰𑌾𑌭𑌾-
-𑌮𑌮𑍍𑌬 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌯𑍇 𑌹𑍃𑌦𑌯𑍇 ।
𑌉𑌪𑌰𑌿 𑌨𑌿𑌪𑌤𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌤𑍇𑌷𑌾-
-𑌮𑍁𑌤𑍍𑌪𑌲𑌨𑌯𑌨𑌾𑌕𑌟𑌾𑌕𑍍𑌷𑌕𑌲𑍍𑌲𑍋𑌲𑌾𑌃 ॥ 208 ॥
𑌵𑌰𑍍𑌗𑌾𑌷𑍍𑌟𑌕𑌮𑌿𑌲𑌿𑌤𑌾𑌭𑌿-
-𑌰𑍍𑌵𑌶𑌿𑌨𑍀𑌮𑍁𑌖𑍍𑌯𑌾𑌭𑌿𑌰𑌾𑌵𑍃𑌤𑌾𑌂 𑌭𑌵𑌤𑍀𑌮𑍍 ।
𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌯𑌤𑌾𑌂 𑌸𑌿𑌤𑌵𑌰𑍍𑌣𑌾𑌂
𑌵𑌾𑌚𑍋 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌯𑌾𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌯𑌤𑍍𑌨𑌤𑍋 𑌵𑌦𑌨𑌾𑌤𑍍 ॥ 209 ॥
𑌕𑌨𑌕𑌶𑌲𑌾𑌕𑌾𑌗𑍗𑌰𑍀𑌂
𑌕𑌰𑍍𑌣𑌵𑍍𑌯𑌾𑌲𑍋𑌲𑌕𑍁𑌣𑍍𑌡𑌲𑌦𑍍𑌵𑌿𑌤𑌯𑌾𑌮𑍍 ।
𑌪𑍍𑌰𑌹𑌸𑌿𑌤𑌮𑍁𑌖𑍀𑌂 𑌚 𑌭𑌵𑌤𑍀𑌂
𑌧𑍍𑌯𑌾𑌯𑌨𑍍𑌤𑍋 𑌯𑍇 𑌤 𑌏𑌵 𑌭𑍂𑌧𑌨𑌦𑌾𑌃 ॥ 210 ॥
𑌶𑍀𑌰𑍍𑌷𑌾𑌮𑍍𑌭𑍋𑌰𑍁𑌹𑌮𑌧𑍍𑌯𑍇
𑌶𑍀𑌤𑌲𑌪𑍀𑌯𑍂𑌷𑌵𑌰𑍍𑌷𑌿𑌣𑍀𑌂 𑌭𑌵𑌤𑍀𑌮𑍍 ।
𑌅𑌨𑍁𑌦𑌿𑌨𑌮𑌨𑍁𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌯𑌤𑌾-
-𑌮𑌾𑌯𑍁𑌷𑍍𑌯𑌂 𑌭𑌵𑌤𑌿 𑌪𑍁𑌷𑍍𑌕𑌲𑌮𑌵𑌨𑍍𑌯𑌾𑌮𑍍 ॥ 211 ॥
𑌮𑌧𑍁𑌰𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌾𑌂 𑌮𑌦𑌾𑌰𑍁𑌣𑌨𑌯𑌨𑌾𑌂
𑌮𑌾𑌤𑌙𑍍𑌗𑌕𑍁𑌮𑍍𑌭𑌵𑌕𑍍𑌷𑍋𑌜𑌾𑌮𑍍 ।
𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌵𑌤𑌂𑌸𑌿𑌨𑍀𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌂
𑌸𑌵𑌿𑌧𑍇 𑌪𑌶𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌸𑍁𑌕𑍃𑌤𑌿𑌨𑌃 𑌕𑍇𑌚𑌿𑌤𑍍 ॥ 212 ॥
𑌲𑌲𑌿𑌤𑌾𑌯𑌾𑌃 𑌸𑍍𑌤𑌵𑌰𑌤𑍍𑌨𑌂
𑌲𑌲𑌿𑌤𑌪𑌦𑌾𑌭𑌿𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌣𑍀𑌤𑌮𑌾𑌰𑍍𑌯𑌾𑌭𑌿𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌦𑌿𑌨𑌮𑌵𑌨𑍗 𑌪𑌠𑌤𑌾𑌂
𑌫𑌲𑌾𑌨𑌿 𑌵𑌕𑍍𑌤𑍁𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌗𑌲𑍍𑌭𑌤𑍇 𑌸𑍈𑌵 ॥ 213 ॥
𑌸𑌦𑌸𑌦𑌨𑍁𑌗𑍍𑌰𑌹𑌨𑌿𑌗𑍍𑌰𑌹-
-𑌗𑍃𑌹𑍀𑌤𑌮𑍁𑌨𑌿𑌵𑌿𑌗𑍍𑌰𑌹𑍋 𑌭𑌗𑌵𑌾𑌨𑍍 ।
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌸𑌾𑌮𑍁𑌪𑌨𑌿𑌷𑌦𑌾𑌂
𑌦𑍁𑌰𑍍𑌵𑌾𑌸𑌾 𑌜𑌯𑌤𑌿 𑌦𑍇𑌶𑌿𑌕𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌥𑌮𑌃 ॥ 214 ॥
𑌇𑌤𑌿 𑌮𑌹𑌰𑍍𑌷𑌿𑌦𑍁𑌰𑍍𑌵𑌾𑌸𑌃 𑌵𑌿𑌰𑌚𑌿𑌤𑌂 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌲𑌲𑌿𑌤𑌾𑌸𑍍𑌤𑌵𑌰𑌤𑍍𑌨𑌮𑍍 ।
Roman (IAST) Transliteration
vande gajendravadanaṃ
vāmāṅkārūḍhavallabhāśliṣṭam |
kuṅkumaparāgaśoṇaṃ
kuvalayinījārakorakāpīḍam || 1 ||
sa jayati suvarṇaśailaḥ
sakalajagaccakrasaṅghaṭitamūrtiḥ |
kāñcananikuñjavāṭī-
-kandaladamarīprapañcasaṅgītaḥ || 2 ||
harihayanairṛtamāruta-
-haritāmanteṣvavasthitaṃ tasya |
vinumaḥ sānutritayaṃ
vidhiharigaurīśaviṣṭapādhāram || 3 ||
madhye punarmanohara-
-ratnarucistabakarañjitadigantam |
upari catuḥśatayojana-
-muttuṅgaṃ śṛṅgapuṅgavamupāse || 4 ||
tatra catuḥśatayojana-
-pariṇāhaṃ devaśilpinā racitam |
nānāsālamanojñaṃ
namāmyahaṃ nagaramādividyāyāḥ || 5 ||
prathamaṃ sahasrapūrvaka-
-ṣaṭśatasaṅkhyākayojanaṃ paritaḥ |
valayīkṛtasvagātraṃ
varaṇaṃ śaraṇaṃ vrajāmyayorūpam || 6 ||
tasyottare samīraṇa-
-yojanadūre taraṅgitacchāyaḥ |
ghaṭayatu mudaṃ dvitīyo
ghaṇṭāstanasāranirmitaḥ sālaḥ || 7 ||
ubhayorantarasīma-
-nyuddāmabhramararañjitodāram |
upavanamupāsmahe vaya-
-mūrīkṛtamandamārutasyandam || 8 ||
āliṅgya bhadrakālī-
-māsīnastatra hariśilāśyāmām |
manasi mahākālo me
viharatu madhupānavibhramannetraḥ || 9 ||
tārtīyīko varaṇa-
-stasyottarasīmni vātayojanataḥ |
tāmreṇa racitamūrti-
-stanutāmācandratārakaṃ bhadram || 10 ||
madhye tayośca maṇimaya-
-pallavaśākhāprasūnapakṣmalitām |
kalpānokahavāṭīṃ
kalaye makarandapaṅkilāvālām || 11 ||
tatra madhumādhavaśrī-
-taruṇībhyāṃ taraladṛkcakorābhyām |
āliṅgito'vatānmā-
-maniśaṃ prathamarturāttapuṣpāstraḥ || 12 ||
namata taduttarabhāge
nākipathollaṅghiśṛṅgasaṅghātam |
sīsākṛtiṃ turīyaṃ
sitakiraṇālokanirmalaṃ sālam || 13 ||
sāladvayāntarāle
saralālikapotacāṭusubhagāyām |
santānavāṭikāyāṃ
saktaṃ ceto'stu satatamasmākam || 14 ||
tatra tapanātirūkṣaḥ
sāmrājñīcaraṇasāndritasvāntaḥ |
śukraśuciśrīsahito
grīṣmarturdiśatu kīrtimākalpam || 15 ||
uttarasīmani tasyo-
-nnataśikharotkampihāṭakapatākaḥ |
prakaṭayatu pañcamo naḥ
prākāraḥ kuśalamārakūṭamayaḥ || 16 ||
prākārayośca madhye
pallavitānyabhṛtapañcamonmeṣā |
haricandanadruvāṭī-
-haratādāmūlamasmadanutāpam || 17 ||
tatra nabhaḥ śrīmukhyai-
-staruṇīvargaiḥ samanvitaḥ paritaḥ |
vajrāṭṭahāsamukharo
vāñchāpūrtiṃ tanotu varṣartuḥ || 18 ||
mārutayojanadūre
mahanīyastasya cottare bhāge |
bhadraṃ kṛṣīṣṭa ṣaṣṭhaḥ
prākāraḥ pañcalohadhātumayaḥ || 19 ||
anayormadhye santata-
-maṅkūraddivyakusumagandhāyām |
mandāravāṭikāyāṃ
mānasamaṅgīkarotu me vihṛtim || 20 ||
tasyāmiṣorjalakṣmī-
-taruṇībhyāṃ śaradṛtuḥ sadā sahitaḥ |
abhyarcayan sa jīyā-
-dambāmāmodameduraiḥ kusumaiḥ || 21 ||
tasyarṣisaṅkhyayojana-
-dūre dedīpyamānaśṛṅgaughaḥ |
kaladhautakalitamūrtiḥ
kalyāṇaṃ diśatu saptamaḥ sālaḥ || 22 ||
madhye tayormarutpatha
laṅghitaviṭapāgravirutakalakaṇṭhā |
śrīpārijātavāṭī
śriyamaniśaṃ diśatu śītaloddeśā || 23 ||
tasyāmatipriyābhyāṃ
saha khelan sahasahasyalakṣmībhyām |
sāmanto jhaṣaketo-
-rhemanto bhavatu hemavṛddhyai naḥ || 24 ||
uttaratastasya mahā-
-nudbhaṭahutabhukśikhāruṇamayūkhaḥ |
tapanīyakhaṇḍaracita-
-stanutādāyuṣyamaṣṭamo varaṇaḥ || 25 ||
kādambavipinavāṭī-
-manayormadhyabhuvi kalpitāvāsām |
kalayāmi sūnakoraka-
-kandalitāmodatundilasamīrām || 26 ||
tasyāmatiśiśirākṛti-
-rāsīnastapatapasyalakṣmībhyām |
śivamaniśaṃ kurutānme
śiśirartuḥ satataśītaladigantaḥ || 27 ||
tasyāṃ kadambavāṭyāṃ
tatprasavāmodamilitamadhugandham |
saptāvaraṇamanojñaṃ
śaraṇaṃ samupaimi mantriṇīśaraṇam || 28 ||
tatrālaye viśāle
tapanīyāracitataralasopāne |
māṇikyamaṇḍapānta-
-rmahite siṃhāsane sumaṇikhacite || 29 ||
bindutripañcakoṇa-
-dvipanṛpavasuvedadalakurekhāḍhye |
cakre sadā niviṣṭāṃ
ṣaṣṭhyaṣṭatriṃśadakṣareśānīm || 30 ||
tāpiñchamecakābhāṃ
tālīdalaghaṭitakarṇatāṭaṅkām |
tāmbūlapūritamukhīṃ
tāmrādharabimbadṛṣṭadarahāsām || 31 ||
kuṅkumapaṅkiladehāṃ
kuvalayajīvātuśāvakavataṃsām |
kokanadaśoṇacaraṇāṃ
kokilanikvāṇakomalālāpām || 32 ||
vāmāṅgagalitacūlīṃ
vanamālyakadambamālikābharaṇām |
muktālalantikāñcita
mugdhālikamilitacitrakodārām || 33 ||
karavidhṛtakīraśāvaka-
-kalaninadavyaktanikhilanigamārthām |
vāmakucasaṅgivīṇāvādana-
-saukhyārdhamīlitākṣiyugām || 34 ||
āpāṭalāṃśukadharā-
-mādirasonmeṣavāsitakaṭākṣām |
āmnāyasāragulikā-
-mādyāṃ saṅgītamātṛkāṃ vande || 35 ||
tasya ca suvarṇasāla-
-syottaratastaruṇakuṅkumacchāyaḥ |
śamayatu mama santāpaṃ
sālo navamaḥ sa puṣparāgamayaḥ || 36 ||
anayorantaravasudhāḥ
praṇumaḥ pratyagrapuṣparāgamayīḥ |
siṃhāsaneśvarīmanu-
-cintananistandrasiddhanīrandhrāḥ || 37 ||
tatsālottaradeśe
taruṇajapākiraṇadhoraṇīśoṇaḥ |
praśamayatu padmarāga-
-prākāro mama parābhavaṃ daśamaḥ || 38 ||
antarabhūkṛtavāsā-
-nanayorapanītacittavaimatyān |
cakreśīpadabhaktāṃ-
-ścāraṇavargānaharniśaṃ kalaye || 39 ||
sāraṅgavāhayojanadūre-
-'saṅghaṭitaketanastasya |
gomedakena racito
gopāyatu māṃ samunnataḥ sālaḥ || 40 ||
vapradvayāntarorvyāṃ
vaṭukairvividhaiśca yoginībṛndaiḥ |
satataṃ samarcitāyāḥ
saṅkarṣaṇyāḥ praṇaumi caraṇābjam || 41 ||
tāpasayojanadūre
tasya samuttuṅga gopuropetaḥ |
vāñchāpūrtyai bhavatā-
-dvajramaṇīnikaranirmito vapraḥ || 42 ||
varaṇadvitayāntarato
vāsajuṣo vihitamadhurasāsvādāḥ |
rambhādivibudhaveśyā
racayantu mahāntamasmadānandam || 43 ||
tatra sadā pravahantī
taṭinī vajrābhidhā ciraṃ jīyāt |
caṭulormijālanṛtya-
-tkalahaṃsīkulakalakvaṇitapuṣṭā || 44 ||
rodhasi tasyā rucire
vajreśī jayati vajrabhūṣāḍhyā |
vajrapradānatoṣita-
-vajrimukhatridaśavinutacāritrā || 45 ||
tasyodīcyāṃ hariti
stavakitasuṣamāvalīḍhaviyadantaḥ |
vaiḍūryaratnaracito
vaimalyaṃ diśatu cetaso varaṇaḥ || 46 ||
adhimadhyametayoḥ puna-
-rambācaraṇāvalambitasvāntān |
kārkoṭakādināgān
kalayāmaḥ kiṃ ca balimukhān danujān || 47 ||
gandhavahasaṅkhyayojana-
-dūre gaganordhvajāṅghikastasya |
vāsavamaṇipraṇīto
varaṇo bahalayatu vaiduṣīṃ viśadām || 48 ||
madhyakṣoṇyāmanayo-
-rmahendranīlātmakāni ca sarāṃsi |
śātodarīsahāyā-
-nbhūpālānapi punaḥ punaḥ praṇumaḥ || 49 ||
āśugayojanadūre
tasyordhvaṃ kāntidhavalitadigantaḥ |
muktāviracitagātro
muhurasmākaṃ mude bhavatu sālaḥ || 50 ||
āvṛttyoradhimadhyaṃ
pūrvasyāṃ diśi purandaraḥ śrīmān |
abhramuviṭādhirūḍho
vibhramamasmākamaniśamātanutāt || 51 ||
tatkoṇe vyajanasru-
-ktomarapātrasruvānnaśaktidharaḥ |
svāhāsvadhāsametaḥ
sukhayatu māṃ havyavāhanaḥ suciram || 52 ||
dakṣiṇadigantarāle
daṇḍadharo nīlanīradacchāyaḥ |
tripurāpadābjabhaktastirayatu
mama nikhilamaṃhasāṃ nikaram || 53 ||
tasyaiva paścimāyāṃ
diśi dalitendīvaraprabhāśyāmaḥ |
kheṭāsiyaṣṭidhārī
khedānapanayatu yātudhāno me || 54 ||
tasyā uttaradeśe
dhavalāṅgo vipulajhaṣavarārūḍhaḥ |
pāśāyudhāttapāṇiḥ
pāśī vidalayatu pāśajālāni || 55 ||
vande taduttarahari-
-tkoṇe vāyuṃ camūruvaravāham |
korakitatattvabodhā-
-ngorakṣapramukhayogino'pi muhuḥ || 56 ||
taruṇīriḍāpradhānā-
-stisro vātasya tasya kṛtavāsāḥ |
pratyagrakāpiśāyana-
-pānaparibhrāntalocanāḥ kalaye || 57 ||
tallokapūrvabhāge
dhanadaṃ dhyāyāmi śevadhikuleśam |
api māṇibhadramukhyā-
-nambācaraṇāvalambino yakṣān || 58 ||
tasyaiva pūrvasīmani
tapanīyāracitagopure nagare |
kātyāyanīsahāyaṃ
kalaye śītāṃśukhaṇḍacūḍālam || 59 ||
tatpuraṣoḍaśavaraṇa-
-sthalabhājastaruṇacandracūḍālān |
rudrādhyāye paṭhitā-
-nrudrāṇīsahacarānbhaje rudrān || 60 ||
pavamānasaṅkhyayojana-
-dūre bālatṛṇmecakastasya |
sālo marakataracitaḥ
sampadamacalāṃ śriyaṃ ca puṣṇātu || 61 ||
āvṛtiyugmāntarato
haritamaṇīnivahamecake deśe |
hāṭakatālīvipinaṃ
hālāghaṭaghaṭitaviṭapamākalaye || 62 ||
tatraiva mantriṇīgṛha-
-pariṇāhaṃ taralaketanaṃ sadanam |
marakatasaudhamanojñaṃ
dadyādāyūṃṣi daṇḍanāthāyāḥ || 63 ||
sadane tatra harinmaṇi-
-saṅghaṭite maṇḍape śatastambhe |
kārtasvaramayapīṭhe
kanakamayāmburuhakarṇikāmadhye || 64 ||
bindutrikoṇavartula-
-ṣaḍasravṛttadvayānvite cakre |
sañcāriṇī daśottara-
śatārṇamanurājakamalakalahaṃsī || 65 ||
kolavadanā kuśeśaya-
-nayanā kokārimaṇḍitaśikhaṇḍā |
santaptakāñcanābhā
sandhyāruṇacelasaṃvṛtanitambā || 66 ||
halamusalaśaṅkhacakrā-
-'ṅkuśapāśābhayavarasphuritahastā |
kūlaṅkaṣānukampā
kuṅkumajambālitastanābhogā || 67 ||
dhūrtānāmatidūrā-
-vārtāśeṣāvalagnakamanīyā |
ārtālīśubhadātrī
vārtālī bhavatu vāñchitārthāya || 68 ||
tasyāḥ parito devīḥ
svapneśyunmattabhairavīmukhyāḥ |
praṇamata jambhinyādyāḥ
bhairavavargāṃśca hetukapramukhān || 69 ||
pūrvoktasaṅkhyayojana-
-dūre pūyāṃśupāṭalastasya |
vidrāvayatu madārtiṃ
vidrumasālo viśaṅkaṭadvāraḥ || 70 ||
āvaraṇayoraharniśa-
-mantarabhūmauprakāśaśālinyām |
āsīnamambujāsana-
-mabhinavasindūragauramahamīḍe || 71 ||
varaṇasya tasya māruta-
-yojanato vipulagopuradvāraḥ |
sālo nānāratnaiḥ
saṅghaṭitāṅgaḥ kṛṣīṣṭa madabhīṣṭam || 72 ||
antarakakṣyāmanayo-
-raviralaśobhāpicaṇḍiloddeśām |
māṇikyamaṇḍapākhyāṃ
mahatīmadhihṛdayamaniśamākalaye || 73 ||
tatra sthitaṃ prasannaṃ
taruṇatamālapravālakiraṇābham |
karṇāvalambikuṇḍala-
-kandalitābhīśukavacitakapolam || 74 ||
śoṇādharaṃ śucismita-
-meṇāṅkavadanamedhamānakṛpam |
mugdhaiṇamadaviśeṣaka-
-mudritaniṭilendurekhikāruciram || 75 ||
nālīkadalasahodara-
-nayanāñcalaghaṭitamanasijākūtam |
kamalākaṭhinapayodhara-
-kastūrīghusṛṇapaṅkiloraskam || 76 ||
cāmpeyagandhikaiśyaṃ
śampāsabrahmacārikauśeyam |
śrīvatsakaustubhadharaṃ
śritajanarakṣādhurīṇacaraṇābjam || 77 ||
kambusudarśanavilasa-
-tkarapadmaṃ kaṇṭhalolavanamālam |
mucukundamokṣaphaladaṃ
mukundamānandakandamavalambe || 78 ||
tadvaraṇottarabhāge
tārāpatibimbacumbinijaśṛṅgaḥ |
vividhamaṇīgaṇaghaṭito
vitaratu sālo vinirmalāṃ dhiṣaṇām || 79 ||
prākāradvitayāntara-
-kakṣyāṃ pṛthuratnanikarasaṅkīrṇām |
namata sahasrastambhaka-
-maṇḍapanāmnātiviśrutāṃ bhuvane || 80 ||
praṇumastatra bhavānī-
-sahacaramīśānamindukhaṇḍadharam |
śṛṅgāranāyikāmanu-
-śīlanabhājo'pi bhṛṅginandimukhān || 81 ||
tasyaiṇavāhayojana-
-dūre vande manomayaṃ vapram |
aṅkūranmaṇikiraṇā-
-mantarakakṣyāṃ ca nirmalāmanayoḥ || 82 ||
tatraivāmṛtavāpīṃ
taralataraṅgāvalīḍhataṭayugmām |
muktāmayakalahaṃsī-
-mudritakanakāravindasandohām || 83 ||
śakropalamayabhṛṅgī-
-saṅgītonmeṣaghoṣitadigantām |
kāñcanamayāṅgavilasa-
-tkāraṇḍavaṣaṇḍatāṇḍavamanojñām || 84 ||
kuruvindātmakahallaka-
-korakasuṣamāsamūhapāṭalitām |
kalaye sudhāsvarūpāṃ
kandalitāmandakairavāmodām || 85 ||
tadvāpikāntarāle tarale
maṇipotasīmni viharantīm |
sindūrapāṭalāṅgīṃ
sitakiraṇāṅkūrakalpitavataṃsām || 86 ||
parvendubimbavadanāṃ
pallavaśoṇādharasphuritahāsām |
kuṭilakabarīṃ kuraṅgī-
-śiśunayanāṃ kuṇḍalasphuritagaṇḍām || 87 ||
nikaṭasthapotanilayāḥ
śaktīḥ śayavidhṛtahemaśṛṅgajalaiḥ |
pariṣiñcantīṃ parita-
-stārāṃ tāruṇyagarvitāṃ vande || 88 ||
prāguktasaṅkhyayojanadūre
praṇamāmi buddhimayasālam |
anayorantarakakṣyā-
-maṣṭāpadapuṣṭamedinīṃ rucirām || 89 ||
kādambarīnidhānāṃ
kalayāmyānandavāpikāṃ tasyām |
śoṇāśmanivahanirmita-
-sopānaśreṇiśobhamānataṭīm || 90 ||
māṇikyataraṇinilayāṃ
madhye tasyā madāruṇakapolām |
amṛteśītyabhidhānā-
-mantaḥ kalayāmi vāruṇīṃ devīm || 91 ||
sauvarṇakenipātana-
-hastāḥ saundaryagarvitā devyaḥ |
tatpurataḥ sthitibhājo
vitarantvasmākamāyuṣo vṛddhim || 92 ||
tasya pṛṣadaśvayojana-
-dūre'haṅkārasālamatituṅgam |
vande tayośca madhye
kakṣyāṃ valamānamalayapavamānām || 93 ||
vinumo vimarśavāpīṃ
sauṣumnasudhāsvarūpiṇīṃ tatra |
velātilaṅghyavīcī-
-kolāhalabharitakūlavanavāṭīm || 94 ||
tatraiva salilamadhye
tāpiñchadalaprapañcasuṣamābhām |
śyāmalakañcukalasitāṃ
śyāmāviṭabimbaḍambaraharāsyām || 95 ||
ābhugnamasṛṇacillī-
-hasitāyugmaśarakārmukavilāsām |
mandasmitāñcitamukhīṃ
maṇimayatāṭaṅkamaṇḍitakapolām || 96 ||
kuruvindataraṇinilayāṃ
kulācalaspardhikucanamanmadhyām |
kuṅkumaviliptagātrīṃ
kurukullāṃ manasi kurmahe satatam || 97 ||
tatsālottarabhāge
bhānumayaṃ vapramāśraye dīptam |
madhyaṃ ca vipulamanayo-
-rmanye viśrāntamātapodgāram || 98 ||
tatra kuruvindapīṭhe
tāmarase kanakakarṇikāghaṭite |
āsīnamaruṇavāsasa-
-mamlānaprasavamālikābharaṇam || 99 ||
cakṣuṣmatīprakāśana-
-śakticchāyāsamāracitakelim |
māṇikyamukuṭaramyaṃ
manye mārtāṇḍabhairavaṃ hṛdaye || 100 ||
indumayasālamīḍe
tasyottaratastuṣāragirigauram |
atyantaśiśiramāruta-
-manayormadhyaṃ ca candrikodgāram || 101 ||
tatra prakāśamānaṃ
tārānikaraiḥ pariṣkṛtoddeśam |
amṛtamayakāntikandala-
-mantaḥ kalayāmi kundasitamindum || 102 ||
śṛṅgārasālamīḍe
śṛṅgollasitaṃ taduttare bhāge |
madhyasthale tayorapi
mahitāṃ śṛṅgārapūrvikāṃ parikhām || 103 ||
tatra maṇinausthitābhi-
-stapanīyāviracitāgrahastābhiḥ |
śṛṅgāradevatābhiḥ
sahitaṃ parikhādhipaṃ bhaje madanam || 104 ||
śṛṅgāravaraṇavaryasyottarataḥ
sakalavibudhasaṃsevyam |
cintāmaṇigaṇaracitaṃ
cintāṃ dūrīkarotu me sadanam || 105 ||
maṇisadanasālayoradhi-
-madhyaṃ daśatālabhūmiruhadīrghaiḥ |
parṇaiḥ suvarṇavarṇai-
-ryuktāṃ kāṇḍaiśca yojanottuṅgaiḥ || 106 ||
mṛdulaistālīpañcaka-
-mānairmilitāṃ ca kesarakadambaiḥ |
santatagalitamaranda-
-srotoniryanmilindasandohām || 107 ||
pāṭīrapavanabālaka-
-dhāṭīniryatparāgapiñjaritām |
kalahaṃsīkulakalakala-
-kūlaṅkaṣaninadanicayakamanīyām || 108 ||
padmāṭavīṃ bhajāmaḥ
parimalakallolapakṣmalopāntām |
[ devyarghyapātradhārī
tasyāḥ pūrvadiśi daśakalāyuktaḥ | ]
valayitamūrtirbhagavā-
-nvahniḥ krośonnataściraṃ pāyāt || 109 ||
tatrādhāre devyāḥ
pātrīrūpaḥ prabhākaraḥ śrīmān |
dvādaśakalāsameto
dhvāntaṃ mama bahulamāntaraṃ bhindyāt || 110 ||
tasmin dineśapātre
taraṅgitāmodamamṛtamayamarghyam |
candrakalātmakamamṛtaṃ
sāndrīkuryādamandamānandam || 111 ||
amṛte tasminnabhito
viharantyo vividhamaṇitaraṇibhājaḥ |
ṣoḍaśa kalāḥ sudhāṃśoḥ
śokāduttārayantu māmaniśam || 112 ||
tatraiva vihṛtibhājo
dhātṛmukhānāṃ ca kāraṇeśānām |
sṛṣṭyādirūpikāstāḥ
śamayantvakhilāḥ kalāśca santāpam || 113 ||
kīnāśavaruṇakinnara-
-rājadiganteṣu ratnagehasya |
kalayāmi tānyajasraṃ
kalayantvāyuṣyamarghyapātrāṇi || 114 ||
pātrasthalasya purataḥ
padmāramaṇavidhipārvatīśānām |
bhavanāni śarmaṇe no
bhavantu bhāsā pradīpitajaganti || 115 ||
sadanasyānalakoṇe
satataṃ praṇamāmi kuṇḍamāgneyam |
tatra sthitaṃ ca vahniṃ
taralaśikhājaṭilamambikājanakam || 116 ||
tasyāsuradiśi tādṛśa-
-ratnaparisphuritaparvanavakāḍhyam |
cakrātmakaṃ śatāṅgaṃ
śatayojanamunnataṃ bhaje divyam || 117 ||
tatraiva diśi niṣaṇṇaṃ
tapanīyadhvajaparamparāśliṣṭam |
rathamaparaṃ ca bhavānyā
racayāmo manasi ratnamayacūḍam || 118 ||
bhavanasya vāyubhāge
pariṣkṛto vividhavaijayantībhiḥ |
racayatu mudaṃ rathendraḥ
saciveśānyāḥ samastavandyāyāḥ || 119 ||
kurmo'dhihṛdayamaniśaṃ
kroḍāsyāyāḥ śatāṅgamūrdhanyam |
rudradiśi ratnadhāmno
ruciraśalākāprapañcakañcukitam || 120 ||
parito devīdhāmnaḥ
praṇītavāsā manusvarūpiṇyaḥ |
kurvantu raśmimālā-
-kṛtayaḥ kuśalāni devatā nikhilāḥ || 121 ||
prāgdvārasya bhavānī-
-dhāmnaḥ pārśvadvayāracitavāse |
mātaṅgīkiṭimukhyau
maṇisadane manasi bhāvayāmi ciram || 122 ||
yojanayugalābhogā
tatkrośapariṇāhayaiva bhittyā ca |
cintāmaṇigṛhabhūmi-
-rjīyādāmnāyamayacaturdvārā || 123 ||
dvāre dvāre dhāmnaḥ
piṇḍībhūtā navīnabimbābhāḥ |
vidadhatu vipulāṃ kīrtiṃ
divyā lauhityasiddhyo devyaḥ || 124 ||
maṇisadanasyāntarato
mahanīye ratnavedikāmadhye |
bindumayacakramīḍe
pīṭhānāmupari viracitāvāsam || 125 ||
cakrāṇāṃ sakalānāṃ
prathamamadhaḥ sīmaphalakavāstavyāḥ |
aṇimādisiddhayo mā-
-mavantu devī prabhāsvarūpiṇyaḥ || 126 ||
aṇimādisiddhiphalaka-
-syoparihariṇāṅkakhaṇḍakṛtacūḍāḥ |
bhadraṃ pakṣmalayantu
brāhmīpramukhāśca mātaro'smākam || 127 ||
tasyopari maṇiphalake
tāruṇyottuṅgapīnakucabhārāḥ |
saṅkṣobhiṇīpradhānāḥ
bhrānti vidrāvayantu daśa mudrāḥ || 128 ||
phalakatrayasvarūpe
pṛthule trailokyamohane cakre |
dīvyantu prakaṭākhyā-
-stāsāṃ kartrīṃ ca bhagavatī tripurā || 129 ||
tadupari vipule dhiṣṇye
taraladṛśastaruṇakokanadabhāsaḥ |
kāmākarṣiṇyādyāḥ
kalaye devīḥ kalādharaśikhaṇḍāḥ || 130 ||
sarvāśāparipūrakacakre-
-'smin guptayoginīsevyāḥ |
tripureśī mama duritaṃ
tudyāt kaṇṭhāvalambimaṇihārā || 131 ||
tasyopari maṇipīṭhe
tāmrāmbhoruhadalaprabhāśoṇāḥ |
dhyāyāmyanaṅgakusumā-
-pramukhā devīśca vidhṛtakūrpāsāḥ || 132 ||
saṅkṣobhakārake'smiṃ-
-ścakre śrītripurasundarī sākṣāt |
goptrī guptatarākhyāḥ
gopāyatu māṃ kṛpārdrayā dṛṣṭyā || 133 ||
saṅkṣobhiṇīpradhānāḥ
śaktīstasyordhvavalayakṛtavāsāḥ |
ālolanīlaveṇī-
-rantaḥ kalayāmi yauvanonmattāḥ || 134 ||
saubhāgyadāyake'smiṃ-
-ścakreśī tripuravāsinī jīyāt |
śaktīśca sampradāyābhidhāḥ
samastāḥ pramodayantvaniśam || 135 ||
maṇipīṭhopari tāsāṃ
mahati caturhastavistṛte valaye |
santataviracitavāsāḥ
śaktīḥ kalayāmi sarvasiddhimukhāḥ || 136 ||
sarvārthasādhakākhye
cakre'muṣmin samastaphaladātrī |
tripurā śrīrmama kuśalaṃ
diśatāduttīrṇayoginīsevyā || 137 ||
tāsāṃ nilayasyopari
dhiṣṇye kausumbhakañcukamanojñāḥ |
sarvājñādyāḥ devyaḥ
sakalāḥ sampādayantu mama kīrtim || 138 ||
cakre samastarakṣā-
-karanāmnyasmin samastajanasevyām |
manasi nigarbhāsahitāṃ
manye śrītripuramālinīṃ devīm || 139 ||
sarvajñāsadanasyopari
cakre vipule samākalitagehāḥ |
vande vaśinīmukhyāḥ
śaktīḥ sindūrareṇurucaḥ || 140 ||
śrīsarvarogaharākhya-
-cakre'smiṃstripurapūrvikāṃ siddhām |
vande rahasyanāmnā
vedyābhiḥ śaktibhiḥ sadā sevyām || 141 ||
vaśinīgṛhopariṣṭā-
-dviṃśatihastonnate mahāpīṭhe |
śamayantu śatrubṛndaṃ
śastrāṇyastrāṇi cādidampatyoḥ || 142 ||
śastrasadanopariṣṭā-
-dvalaye valavairiratnasaṅghaṭite |
kāmeśvarīpradhānāḥ
kalaye devīḥ samastajanavandyāḥ || 143 ||
cakre'tra sarvasiddhiprada-
-nāmani sarvaphaladātrī |
tripurāmbāvatu satataṃ
parāpararahasyayoginīsevyā || 144 ||
kāmeśvarīgṛhoparivalaye
vividhamanusampradāyajñāḥ |
catvāro yuganāthā
jayantu mitreśapūrvakāḥ guravaḥ || 145 ||
nāthabhavanopariṣṭā-
-nnānāratnacayamedure pīṭhe |
kāmeśyādyā nityāḥ
kalayantu mudaṃ tithisvarūpiṇyaḥ || 146 ||
nityāsadanasyopari
nirmalamaṇinivahaviracite dhiṣṇye |
kuśalaṃ ṣaḍaṅgadevyaḥ
kalayantvasmākamuttaralanetrāḥ || 147 ||
sadanasyopari tāsāṃ
sarvānandamayanāmake bindau |
pañcabrahmākārāṃ
mañcaṃ praṇamāmi maṇigaṇākīrṇam || 148 ||
parito maṇimañcasya
pralambamānā niyantritā pāśaiḥ |
māyāmayī javanikā
mama duritaṃ haratu mecakacchāyā || 149 ||
mañcasyopari lamba-
-nmadanīpunnāgamālikābharitam |
harigopamayavitānaṃ
haratādālasyamaniśamasmākam || 150 ||
paryaṅkasya bhajāmaḥ
pādānbimbāmbudenduhemarucaḥ |
ajaharirudreśamayā-
-nanalāsuramāruteśakoṇasthān || 151 ||
phalakaṃ sadāśivamayaṃ
praṇaumi sindūrareṇukiraṇābham |
ārabhyāṅgeśīnāṃ
sadanātkalitaṃ ca ratnasopānam || 152 ||
paṭṭopadhānagaṇḍaka-
-catuṣṭayasphuritapāṭalāstaraṇam |
paryaṅkopari ghaṭitaṃ
pātu ciraṃ haṃsatūlaśayanaṃ naḥ || 153 ||
tasyopari nivasantaṃ
tāruṇyaśrīniṣevitaṃ satatam |
āvṛntapullahallaka-
-marīcikāpuñjamañjulacchāyam || 154 ||
sindūraśoṇavasanaṃ
śītāṃśustabakacumbitakirīṭam |
kuṅkumatilakamanohara-
-kuṭilālikahasitakumudabandhuśiśum || 155 ||
pūrṇendubimbavadanaṃ
phullasarojātalocanatritayam |
taralāpāṅgataraṅgita-
-śapharāṅkanaśāstrasampradāyārtham || 156 ||
maṇimayakuṇḍalapuṣya-
-nmarīcikallolamāṃsalakapolam |
vidrumasahodarādhara-
-visṛmarasusmitakiśorasañcāram || 157 ||
āmodikusumaśekhara-
-mānīlabhrūlatāyugamanojñam |
vīṭīsaurabhavīcī-
-dviguṇitavaktrāravindasaurabhyam || 158 ||
pāśāṅkuśekṣucāpa-
-prasavaśarasphuritakomalakarābjam |
kāśmīrapaṅkilāṅgaṃ
kāmeśaṃ manasi kurmahe satatam || 159 ||
tasyāṅkabhuvi niṣaṇṇāṃ
taruṇakadambaprasūnakiraṇābhām |
śītāṃśukhaṇḍacūḍāṃ
sīmantanyastasāndrasindūrām || 160 ||
kuṅkumalalāmabhāsva-
-nniṭilāṃ kuṭilataracillikāyugalām |
nālīkatulyanayanāṃ
nāsāñcalanaṭitamauktikābharaṇām || 161 ||
aṅkuritamandahāsa-
-maruṇādharakāntivijitabimbābhām |
kastūrīmakarīyuta-
-kapolasaṅkrāntakanakatāṭaṅkām || 162 ||
karpūrasāndravīṭī-
-kabalitavadanāravindakamanīyām |
kambusahodarakaṇṭha-
-pralambamānācchamauktikakalāpām || 163 ||
kahlāradāmakomala-
-bhujayugalasphuritaratnakeyūrām |
karapadmamūlavilasa-
-tkāñcanamayakaṭakavalayasandohām || 164 ||
pāṇicatuṣṭayavilasa-
-tpāśāṅkuśapuṇḍracāpapuṣpāstrām |
kūlaṅkaṣakucaśikharāṃ
kuṅkumakardamitaratnakūrpāsām || 165 ||
aṇudāyādavalagnā-
-mambudaśobhāsanābhiromalatām |
māṇikyakhacitakāñcī-
-marīcikākrāntamāṃsalanitambām || 166 ||
karabhorukāṇḍayugalāṃ
jaṅghājitakāmajaitratūṇīrām |
prapadaparibhūtakūrmāṃ
pallavasacchāyapadayugamanojñām || 167 ||
kamalabhavakañjalocana-
-kirīṭaratnāṃśurañjitapadābjām |
unmastakānukampā-
-muttaralāpāṅgapoṣitānaṅgām || 168 ||
ādimarasāvalambā-
-manidaṃ prathamoktivallarīkalikām |
ābrahmakīṭajananī-
-mantaḥ kalayāmi sundarīmaniśam || 169 ||
kastu kṣitau paṭīyā-
-nvastu stotuṃ śivāṅkavāstavyam |
astu cirantanasukṛtaiḥ
prastutakāmyāya tanmama purastāt || 170 ||
prabhusammitoktigamyaṃ
paramaśivotsaṅgatuṅgaparyaṅkam |
tejaḥ kiñcana divyaṃ
purato me bhavatu puṇḍrakodaṇḍam || 171 ||
madhurimabharitaśarāsaṃ
makarandasyandimārgaṇodāram |
kairaviṇīviṭacūḍaṃ
kaivalyāyāstu kiñcana maho naḥ || 172 ||
akṣudramikṣucāpaṃ
parokṣamavalagnasīmni tryakṣam |
kṣapayatu me kṣemetara-
-mukṣarathapremapakṣmalaṃ tejaḥ || 173 ||
bhṛṅgarucisaṅgarakarāpāṅgaṃ
śṛṅgāratuṅgamaruṇāṅgam |
maṅgalamabhaṅguraṃ me
ghaṭayatu gaṅgādharāṅgasaṅgi mahaḥ || 174 ||
prapadājitakūrmamūrjita-
-karuṇaṃ bharmarucinirmathanadeham |
śritavarma marma śambhoḥ
kiñcana mama narma śarma nirmātu || 175 ||
kālakuralālikālima-
-kandalavijitāli vidhṛtamaṇivāli |
milatu hṛdi pulinajaghanaṃ
bahulitagalagaralakeli kimapi mahaḥ || 176 ||
kuṅkumatilakitaphālā
kuruvindacchāyapāṭaladukūlā |
karuṇāpayodhivelā
kācana citte cakāstu me līlā || 177 ||
puṣpandhayaruciveṇyaḥ
pulinābhogatrapākaraśreṇyaḥ |
jīyāsurikṣupāṇyaḥ
kāścana kāmārikelisākṣiṇyaḥ || 178 ||
tapanīyāṃśukabhāṃsi
drākṣāmādhuryanāstikavacāṃsi |
katicana śucaṃ mahāṃsi
kṣapayatu kapālitoṣitamanāṃsi || 179 ||
asitakacamāyatākṣaṃ
kusumaśaraṃ kūlamudvahakṛpārdram |
ādimarasādhidaivata-
-mantaḥ kalaye harāṅkavāsi mahaḥ || 180 ||
karṇopāntataraṅgita-
-kaṭākṣavispandikaṇṭhadaghnakṛpām |
kāmeśvarāṅkanilayāṃ
kāmapi vidyāṃ purātanīṃ kalaye || 181 ||
aravindakāntyaruntuda-
-vilocanadvandvasundaramukhendu |
chandaḥ kandalamandira-
-mantaḥpuramainduśekharaṃ vande || 182 ||
bimbinikurambaḍambara-
-viḍambakacchāyamambaravalagnam |
kambugalamambudakucaṃ
bimbokaṃ kamapi cumbatu mano me || 183 ||
kamapi kamanīyarūpaṃ
kalayāmyantaḥ kadambakusumāḍhyam |
campakarucirasuveṣaiḥ
sampāditakāntyalaṅkṛtadigantam || 184 ||
śampārucibhara-
-garhāsampādakakāntikavacitadigantam |
siddhāntaṃ nigamānāṃ
śuddhāntaṃ kimapi śūlinaḥ kalaye || 185 ||
udyaddinakaraśoṇā-
-nutpalabandhustanandhayāpīḍān |
karakalitapuṇḍracāpā-
-nkalaye kānapi kapardinaḥ prāṇān || 186 ||
raśanālasajjaghanayā
rasanājīvātucāpabhāsurayā |
ghrāṇāyuṣkaraśarayā
ghrātaṃ cittaṃ kayāpi vāsanayā || 187 ||
sarasijasahayudhvadṛśā
śampālatikāsanābhivigrahayā |
bhāsā kayāpi ceto
nāsāmaṇiśobhivadanayā bharitam || 188 ||
navayāvakābhasicayānvitayā
gajayānayā dayāparayā |
dhṛtayāminīśakalayā
dhiyā kayāpi kṣatāmayā hi vayam || 189 ||
alamalamakusumabāṇai-
-rabimbaśoṇairapuṇḍrakodaṇḍaiḥ |
akumudabāndhavacūḍai-
-ranyairiha jagati daivataṃ manyaiḥ || 190 ||
kuvalayasadṛkṣanayanaiḥ
kulagirikūṭasthabandhukucabhāraiḥ |
karuṇāspandikaṭākṣaiḥ
kavacitacitto'smi katipayaiḥ kutukaiḥ || 191 ||
natajanasulabhāya namo
nālīkasanābhilocanāya namaḥ |
nanditagiriśāya namo
mahase navanīpapāṭalāya namaḥ || 192 ||
kādambakusumadāmne
kāyacchāyākaṇāyitāryamṇe |
sīmne cirantanagirāṃ
bhūmne kasmaicidādade praṇatim || 193 ||
kuṭilakabarībharebhyaḥ
kuṅkumasabrahmacārikiraṇebhyaḥ |
kūlaṅkaṣastanebhyaḥ
kurmaḥ praṇatiṃ kulādrikutukebhyaḥ || 194 ||
kokanadaśoṇacaraṇā-
-tkomalakuralālivijitaśaivālāt |
utpalasagandhinayanā-
-durarīkurmo na devatamānyām || 195 ||
āpāṭalādharāṇā-
-mānīlasnigdhabarbarakacānām |
āmnāyajīvanānā-
-mākūtānāṃ harasya dāso'ham || 196 ||
puṅkhitavilāsahāsa-
-sphuritāsu purāhitāṅkanilayāsu |
magnaṃ mano madīyaṃ
kāsvapi kāmārijīvanāḍīṣu || 197 ||
lalitā pātu śiro me
lalāṭamambā ca madhumatīrūpā |
bhrūyugmaṃ ca bhavānī
puṣpaśarā pātu locanadvandvam || 198 ||
pāyānnāsāṃ bālā
subhagā dantāṃśca sundarī jihvām |
adharoṣṭhamādiśakti-
-ścakreśī pātu me ciraṃ cibukam || 199 ||
kāmeśvarī ca karṇau
kāmākṣī pātu gaṇḍayoryugalam |
śṛṅgāranāyikāvyā-
-dvadanaṃ siṃhāsaneśvarī ca galam || 200 ||
skandaprasūśca pātu
skandhau bāhū ca pāṭalāṅgī me |
pāṇī ca padmanilayā
pāyādaniśaṃ nakhāvalīrvijayā || 201 ||
kodaṇḍinī ca vakṣaḥ
kukṣiṃ cāvyāt kulācalatanūjā |
kalyāṇī ca valagnaṃ
kaṭiṃ ca pāyātkalādharaśikhaṇḍā || 202 ||
ūrudvayaṃ ca pāyā-
-dumā mṛḍānī ca jānunī rakṣet |
jaṅghe ca ṣoḍaśī me
pāyāt pādau ca pāśasṛṇihastā || 203 ||
prātaḥ pātu parā māṃ
madhyāhne pātu maṇigṛhādhīśā |
śarvāṇyavatu ca sāyaṃ
pāyādrātrau ca bhairavī sākṣāt || 204 ||
bhāryāṃ rakṣatu gaurīṃ
pāyāt putrāṃśca bindugṛhapīṭhā |
śrīvidyā ca yaśo me
śīlaṃ cāvyācciraṃ mahārājñī || 205 ||
pavanamayi pāvakamayi
kṣoṇīmayi gaganamayi kṛpīṭamayi |
ravimayi śaśimayi diṅmayi
samayamayi prāṇamayi śive pāhi || 206 ||
kāli kapālini śūlini
bhairavi mātaṅgi pañcami tripure |
vāgdevi vindhyavāsini
bāle bhuvaneśi pālaya ciraṃ mām || 207 ||
abhinavasindūrābhā-
-mamba tvāṃ cintayanti ye hṛdaye |
upari nipatanti teṣā-
-mutpalanayanākaṭākṣakallolāḥ || 208 ||
vargāṣṭakamilitābhi-
-rvaśinīmukhyābhirāvṛtāṃ bhavatīm |
cintayatāṃ sitavarṇāṃ
vāco niryāntyayatnato vadanāt || 209 ||
kanakaśalākāgaurīṃ
karṇavyālolakuṇḍaladvitayām |
prahasitamukhīṃ ca bhavatīṃ
dhyāyanto ye ta eva bhūdhanadāḥ || 210 ||
śīrṣāmbhoruhamadhye
śītalapīyūṣavarṣiṇīṃ bhavatīm |
anudinamanucintayatā-
-māyuṣyaṃ bhavati puṣkalamavanyām || 211 ||
madhurasmitāṃ madāruṇanayanāṃ
mātaṅgakumbhavakṣojām |
candravataṃsinīṃ tvāṃ
savidhe paśyanti sukṛtinaḥ kecit || 212 ||
lalitāyāḥ stavaratnaṃ
lalitapadābhiḥ praṇītamāryābhiḥ |
pratidinamavanau paṭhatāṃ
phalāni vaktuṃ pragalbhate saiva || 213 ||
sadasadanugrahanigraha-
-gṛhītamunivigraho bhagavān |
sarvāsāmupaniṣadāṃ
durvāsā jayati deśikaḥ prathamaḥ || 214 ||
iti maharṣidurvāsaḥ viracitaṃ śrīlalitāstavaratnam |
Sanskrit — Devanagari (original)
वन्दे गजेन्द्रवदनं
वामाङ्कारूढवल्लभाश्लिष्टम् ।
कुङ्कुमपरागशोणं
कुवलयिनीजारकोरकापीडम् ॥ 1 ॥
स जयति सुवर्णशैलः
सकलजगच्चक्रसङ्घटितमूर्तिः ।
काञ्चननिकुञ्जवाटी-
-कन्दलदमरीप्रपञ्चसङ्गीतः ॥ 2 ॥
हरिहयनैरृतमारुत-
-हरितामन्तेष्ववस्थितं तस्य ।
विनुमः सानुत्रितयं
विधिहरिगौरीशविष्टपाधारम् ॥ 3 ॥
मध्ये पुनर्मनोहर-
-रत्नरुचिस्तबकरञ्जितदिगन्तम् ।
उपरि चतुःशतयोजन-
-मुत्तुङ्गं शृङ्गपुङ्गवमुपासे ॥ 4 ॥
तत्र चतुःशतयोजन-
-परिणाहं देवशिल्पिना रचितम् ।
नानासालमनोज्ञं
नमाम्यहं नगरमादिविद्यायाः ॥ 5 ॥
प्रथमं सहस्रपूर्वक-
-षट्शतसङ्ख्याकयोजनं परितः ।
वलयीकृतस्वगात्रं
वरणं शरणं व्रजाम्ययोरूपम् ॥ 6 ॥
तस्योत्तरे समीरण-
-योजनदूरे तरङ्गितच्छायः ।
घटयतु मुदं द्वितीयो
घण्टास्तनसारनिर्मितः सालः ॥ 7 ॥
उभयोरन्तरसीम-
-न्युद्दामभ्रमररञ्जितोदारम् ।
उपवनमुपास्महे वय-
-मूरीकृतमन्दमारुतस्यन्दम् ॥ 8 ॥
आलिङ्ग्य भद्रकाली-
-मासीनस्तत्र हरिशिलाश्यामाम् ।
मनसि महाकालो मे
विहरतु मधुपानविभ्रमन्नेत्रः ॥ 9 ॥
तार्तीयीको वरण-
-स्तस्योत्तरसीम्नि वातयोजनतः ।
ताम्रेण रचितमूर्ति-
-स्तनुतामाचन्द्रतारकं भद्रम् ॥ 10 ॥
मध्ये तयोश्च मणिमय-
-पल्लवशाखाप्रसूनपक्ष्मलिताम् ।
कल्पानोकहवाटीं
कलये मकरन्दपङ्किलावालाम् ॥ 11 ॥
तत्र मधुमाधवश्री-
-तरुणीभ्यां तरलदृक्चकोराभ्याम् ।
आलिङ्गितोऽवतान्मा-
-मनिशं प्रथमर्तुरात्तपुष्पास्त्रः ॥ 12 ॥
नमत तदुत्तरभागे
नाकिपथोल्लङ्घिशृङ्गसङ्घातम् ।
सीसाकृतिं तुरीयं
सितकिरणालोकनिर्मलं सालम् ॥ 13 ॥
सालद्वयान्तराले
सरलालिकपोतचाटुसुभगायाम् ।
सन्तानवाटिकायां
सक्तं चेतोऽस्तु सततमस्माकम् ॥ 14 ॥
तत्र तपनातिरूक्षः
साम्राज्ञीचरणसान्द्रितस्वान्तः ।
शुक्रशुचिश्रीसहितो
ग्रीष्मर्तुर्दिशतु कीर्तिमाकल्पम् ॥ 15 ॥
उत्तरसीमनि तस्यो-
-न्नतशिखरोत्कम्पिहाटकपताकः ।
प्रकटयतु पञ्चमो नः
प्राकारः कुशलमारकूटमयः ॥ 16 ॥
प्राकारयोश्च मध्ये
पल्लवितान्यभृतपञ्चमोन्मेषा ।
हरिचन्दनद्रुवाटी-
-हरतादामूलमस्मदनुतापम् ॥ 17 ॥
तत्र नभः श्रीमुख्यै-
-स्तरुणीवर्गैः समन्वितः परितः ।
वज्राट्टहासमुखरो
वाञ्छापूर्तिं तनोतु वर्षर्तुः ॥ 18 ॥
मारुतयोजनदूरे
महनीयस्तस्य चोत्तरे भागे ।
भद्रं कृषीष्ट षष्ठः
प्राकारः पञ्चलोहधातुमयः ॥ 19 ॥
अनयोर्मध्ये सन्तत-
-मङ्कूरद्दिव्यकुसुमगन्धायाम् ।
मन्दारवाटिकायां
मानसमङ्गीकरोतु मे विहृतिम् ॥ 20 ॥
तस्यामिषोर्जलक्ष्मी-
-तरुणीभ्यां शरदृतुः सदा सहितः ।
अभ्यर्चयन् स जीया-
-दम्बामामोदमेदुरैः कुसुमैः ॥ 21 ॥
तस्यर्षिसङ्ख्ययोजन-
-दूरे देदीप्यमानशृङ्गौघः ।
कलधौतकलितमूर्तिः
कल्याणं दिशतु सप्तमः सालः ॥ 22 ॥
मध्ये तयोर्मरुत्पथ
लङ्घितविटपाग्रविरुतकलकण्ठा ।
श्रीपारिजातवाटी
श्रियमनिशं दिशतु शीतलोद्देशा ॥ 23 ॥
तस्यामतिप्रियाभ्यां
सह खेलन् सहसहस्यलक्ष्मीभ्याम् ।
सामन्तो झषकेतो-
-र्हेमन्तो भवतु हेमवृद्ध्यै नः ॥ 24 ॥
उत्तरतस्तस्य महा-
-नुद्भटहुतभुक्शिखारुणमयूखः ।
तपनीयखण्डरचित-
-स्तनुतादायुष्यमष्टमो वरणः ॥ 25 ॥
कादम्बविपिनवाटी-
-मनयोर्मध्यभुवि कल्पितावासाम् ।
कलयामि सूनकोरक-
-कन्दलितामोदतुन्दिलसमीराम् ॥ 26 ॥
तस्यामतिशिशिराकृति-
-रासीनस्तपतपस्यलक्ष्मीभ्याम् ।
शिवमनिशं कुरुतान्मे
शिशिरर्तुः सततशीतलदिगन्तः ॥ 27 ॥
तस्यां कदम्बवाट्यां
तत्प्रसवामोदमिलितमधुगन्धम् ।
सप्तावरणमनोज्ञं
शरणं समुपैमि मन्त्रिणीशरणम् ॥ 28 ॥
तत्रालये विशाले
तपनीयारचिततरलसोपाने ।
माणिक्यमण्डपान्त-
-र्महिते सिंहासने सुमणिखचिते ॥ 29 ॥
बिन्दुत्रिपञ्चकोण-
-द्विपनृपवसुवेददलकुरेखाढ्ये ।
चक्रे सदा निविष्टां
षष्ठ्यष्टत्रिंशदक्षरेशानीम् ॥ 30 ॥
तापिञ्छमेचकाभां
तालीदलघटितकर्णताटङ्काम् ।
ताम्बूलपूरितमुखीं
ताम्राधरबिम्बदृष्टदरहासाम् ॥ 31 ॥
कुङ्कुमपङ्किलदेहां
कुवलयजीवातुशावकवतंसाम् ।
कोकनदशोणचरणां
कोकिलनिक्वाणकोमलालापाम् ॥ 32 ॥
वामाङ्गगलितचूलीं
वनमाल्यकदम्बमालिकाभरणाम् ।
मुक्ताललन्तिकाञ्चित
मुग्धालिकमिलितचित्रकोदाराम् ॥ 33 ॥
करविधृतकीरशावक-
-कलनिनदव्यक्तनिखिलनिगमार्थाम् ।
वामकुचसङ्गिवीणावादन-
-सौख्यार्धमीलिताक्षियुगाम् ॥ 34 ॥
आपाटलांशुकधरा-
-मादिरसोन्मेषवासितकटाक्षाम् ।
आम्नायसारगुलिका-
-माद्यां सङ्गीतमातृकां वन्दे ॥ 35 ॥
तस्य च सुवर्णसाल-
-स्योत्तरतस्तरुणकुङ्कुमच्छायः ।
शमयतु मम सन्तापं
सालो नवमः स पुष्परागमयः ॥ 36 ॥
अनयोरन्तरवसुधाः
प्रणुमः प्रत्यग्रपुष्परागमयीः ।
सिंहासनेश्वरीमनु-
-चिन्तननिस्तन्द्रसिद्धनीरन्ध्राः ॥ 37 ॥
तत्सालोत्तरदेशे
तरुणजपाकिरणधोरणीशोणः ।
प्रशमयतु पद्मराग-
-प्राकारो मम पराभवं दशमः ॥ 38 ॥
अन्तरभूकृतवासा-
-ननयोरपनीतचित्तवैमत्यान् ।
चक्रेशीपदभक्तां-
-श्चारणवर्गानहर्निशं कलये ॥ 39 ॥
सारङ्गवाहयोजनदूरे-
-ऽसङ्घटितकेतनस्तस्य ।
गोमेदकेन रचितो
गोपायतु मां समुन्नतः सालः ॥ 40 ॥
वप्रद्वयान्तरोर्व्यां
वटुकैर्विविधैश्च योगिनीबृन्दैः ।
सततं समर्चितायाः
सङ्कर्षण्याः प्रणौमि चरणाब्जम् ॥ 41 ॥
तापसयोजनदूरे
तस्य समुत्तुङ्ग गोपुरोपेतः ।
वाञ्छापूर्त्यै भवता-
-द्वज्रमणीनिकरनिर्मितो वप्रः ॥ 42 ॥
वरणद्वितयान्तरतो
वासजुषो विहितमधुरसास्वादाः ।
रम्भादिविबुधवेश्या
रचयन्तु महान्तमस्मदानन्दम् ॥ 43 ॥
तत्र सदा प्रवहन्ती
तटिनी वज्राभिधा चिरं जीयात् ।
चटुलोर्मिजालनृत्य-
-त्कलहंसीकुलकलक्वणितपुष्टा ॥ 44 ॥
रोधसि तस्या रुचिरे
वज्रेशी जयति वज्रभूषाढ्या ।
वज्रप्रदानतोषित-
-वज्रिमुखत्रिदशविनुतचारित्रा ॥ 45 ॥
तस्योदीच्यां हरिति
स्तवकितसुषमावलीढवियदन्तः ।
वैडूर्यरत्नरचितो
वैमल्यं दिशतु चेतसो वरणः ॥ 46 ॥
अधिमध्यमेतयोः पुन-
-रम्बाचरणावलम्बितस्वान्तान् ।
कार्कोटकादिनागान्
कलयामः किं च बलिमुखान् दनुजान् ॥ 47 ॥
गन्धवहसङ्ख्ययोजन-
-दूरे गगनोर्ध्वजाङ्घिकस्तस्य ।
वासवमणिप्रणीतो
वरणो बहलयतु वैदुषीं विशदाम् ॥ 48 ॥
मध्यक्षोण्यामनयो-
-र्महेन्द्रनीलात्मकानि च सरांसि ।
शातोदरीसहाया-
-न्भूपालानपि पुनः पुनः प्रणुमः ॥ 49 ॥
आशुगयोजनदूरे
तस्योर्ध्वं कान्तिधवलितदिगन्तः ।
मुक्ताविरचितगात्रो
मुहुरस्माकं मुदे भवतु सालः ॥ 50 ॥
आवृत्त्योरधिमध्यं
पूर्वस्यां दिशि पुरन्दरः श्रीमान् ।
अभ्रमुविटाधिरूढो
विभ्रममस्माकमनिशमातनुतात् ॥ 51 ॥
तत्कोणे व्यजनस्रु-
-क्तोमरपात्रस्रुवान्नशक्तिधरः ।
स्वाहास्वधासमेतः
सुखयतु मां हव्यवाहनः सुचिरम् ॥ 52 ॥
दक्षिणदिगन्तराले
दण्डधरो नीलनीरदच्छायः ।
त्रिपुरापदाब्जभक्तस्तिरयतु
मम निखिलमंहसां निकरम् ॥ 53 ॥
तस्यैव पश्चिमायां
दिशि दलितेन्दीवरप्रभाश्यामः ।
खेटासियष्टिधारी
खेदानपनयतु यातुधानो मे ॥ 54 ॥
तस्या उत्तरदेशे
धवलाङ्गो विपुलझषवरारूढः ।
पाशायुधात्तपाणिः
पाशी विदलयतु पाशजालानि ॥ 55 ॥
वन्दे तदुत्तरहरि-
-त्कोणे वायुं चमूरुवरवाहम् ।
कोरकिततत्त्वबोधा-
-न्गोरक्षप्रमुखयोगिनोऽपि मुहुः ॥ 56 ॥
तरुणीरिडाप्रधाना-
-स्तिस्रो वातस्य तस्य कृतवासाः ।
प्रत्यग्रकापिशायन-
-पानपरिभ्रान्तलोचनाः कलये ॥ 57 ॥
तल्लोकपूर्वभागे
धनदं ध्यायामि शेवधिकुलेशम् ।
अपि माणिभद्रमुख्या-
-नम्बाचरणावलम्बिनो यक्षान् ॥ 58 ॥
तस्यैव पूर्वसीमनि
तपनीयारचितगोपुरे नगरे ।
कात्यायनीसहायं
कलये शीतांशुखण्डचूडालम् ॥ 59 ॥
तत्पुरषोडशवरण-
-स्थलभाजस्तरुणचन्द्रचूडालान् ।
रुद्राध्याये पठिता-
-न्रुद्राणीसहचरान्भजे रुद्रान् ॥ 60 ॥
पवमानसङ्ख्ययोजन-
-दूरे बालतृण्मेचकस्तस्य ।
सालो मरकतरचितः
सम्पदमचलां श्रियं च पुष्णातु ॥ 61 ॥
आवृतियुग्मान्तरतो
हरितमणीनिवहमेचके देशे ।
हाटकतालीविपिनं
हालाघटघटितविटपमाकलये ॥ 62 ॥
तत्रैव मन्त्रिणीगृह-
-परिणाहं तरलकेतनं सदनम् ।
मरकतसौधमनोज्ञं
दद्यादायूंषि दण्डनाथायाः ॥ 63 ॥
सदने तत्र हरिन्मणि-
-सङ्घटिते मण्डपे शतस्तम्भे ।
कार्तस्वरमयपीठे
कनकमयाम्बुरुहकर्णिकामध्ये ॥ 64 ॥
बिन्दुत्रिकोणवर्तुल-
-षडस्रवृत्तद्वयान्विते चक्रे ।
सञ्चारिणी दशोत्तर-
शतार्णमनुराजकमलकलहंसी ॥ 65 ॥
कोलवदना कुशेशय-
-नयना कोकारिमण्डितशिखण्डा ।
सन्तप्तकाञ्चनाभा
सन्ध्यारुणचेलसंवृतनितम्बा ॥ 66 ॥
हलमुसलशङ्खचक्रा-
-ऽङ्कुशपाशाभयवरस्फुरितहस्ता ।
कूलङ्कषानुकम्पा
कुङ्कुमजम्बालितस्तनाभोगा ॥ 67 ॥
धूर्तानामतिदूरा-
-वार्ताशेषावलग्नकमनीया ।
आर्तालीशुभदात्री
वार्ताली भवतु वाञ्छितार्थाय ॥ 68 ॥
तस्याः परितो देवीः
स्वप्नेश्युन्मत्तभैरवीमुख्याः ।
प्रणमत जम्भिन्याद्याः
भैरववर्गांश्च हेतुकप्रमुखान् ॥ 69 ॥
पूर्वोक्तसङ्ख्ययोजन-
-दूरे पूयांशुपाटलस्तस्य ।
विद्रावयतु मदार्तिं
विद्रुमसालो विशङ्कटद्वारः ॥ 70 ॥
आवरणयोरहर्निश-
-मन्तरभूमौप्रकाशशालिन्याम् ।
आसीनमम्बुजासन-
-मभिनवसिन्दूरगौरमहमीडे ॥ 71 ॥
वरणस्य तस्य मारुत-
-योजनतो विपुलगोपुरद्वारः ।
सालो नानारत्नैः
सङ्घटिताङ्गः कृषीष्ट मदभीष्टम् ॥ 72 ॥
अन्तरकक्ष्यामनयो-
-रविरलशोभापिचण्डिलोद्देशाम् ।
माणिक्यमण्डपाख्यां
महतीमधिहृदयमनिशमाकलये ॥ 73 ॥
तत्र स्थितं प्रसन्नं
तरुणतमालप्रवालकिरणाभम् ।
कर्णावलम्बिकुण्डल-
-कन्दलिताभीशुकवचितकपोलम् ॥ 74 ॥
शोणाधरं शुचिस्मित-
-मेणाङ्कवदनमेधमानकृपम् ।
मुग्धैणमदविशेषक-
-मुद्रितनिटिलेन्दुरेखिकारुचिरम् ॥ 75 ॥
नालीकदलसहोदर-
-नयनाञ्चलघटितमनसिजाकूतम् ।
कमलाकठिनपयोधर-
-कस्तूरीघुसृणपङ्किलोरस्कम् ॥ 76 ॥
चाम्पेयगन्धिकैश्यं
शम्पासब्रह्मचारिकौशेयम् ।
श्रीवत्सकौस्तुभधरं
श्रितजनरक्षाधुरीणचरणाब्जम् ॥ 77 ॥
कम्बुसुदर्शनविलस-
-त्करपद्मं कण्ठलोलवनमालम् ।
मुचुकुन्दमोक्षफलदं
मुकुन्दमानन्दकन्दमवलम्बे ॥ 78 ॥
तद्वरणोत्तरभागे
तारापतिबिम्बचुम्बिनिजशृङ्गः ।
विविधमणीगणघटितो
वितरतु सालो विनिर्मलां धिषणाम् ॥ 79 ॥
प्राकारद्वितयान्तर-
-कक्ष्यां पृथुरत्ननिकरसङ्कीर्णाम् ।
नमत सहस्रस्तम्भक-
-मण्डपनाम्नातिविश्रुतां भुवने ॥ 80 ॥
प्रणुमस्तत्र भवानी-
-सहचरमीशानमिन्दुखण्डधरम् ।
शृङ्गारनायिकामनु-
-शीलनभाजोऽपि भृङ्गिनन्दिमुखान् ॥ 81 ॥
तस्यैणवाहयोजन-
-दूरे वन्दे मनोमयं वप्रम् ।
अङ्कूरन्मणिकिरणा-
-मन्तरकक्ष्यां च निर्मलामनयोः ॥ 82 ॥
तत्रैवामृतवापीं
तरलतरङ्गावलीढतटयुग्माम् ।
मुक्तामयकलहंसी-
-मुद्रितकनकारविन्दसन्दोहाम् ॥ 83 ॥
शक्रोपलमयभृङ्गी-
-सङ्गीतोन्मेषघोषितदिगन्ताम् ।
काञ्चनमयाङ्गविलस-
-त्कारण्डवषण्डताण्डवमनोज्ञाम् ॥ 84 ॥
कुरुविन्दात्मकहल्लक-
-कोरकसुषमासमूहपाटलिताम् ।
कलये सुधास्वरूपां
कन्दलितामन्दकैरवामोदाम् ॥ 85 ॥
तद्वापिकान्तराले तरले
मणिपोतसीम्नि विहरन्तीम् ।
सिन्दूरपाटलाङ्गीं
सितकिरणाङ्कूरकल्पितवतंसाम् ॥ 86 ॥
पर्वेन्दुबिम्बवदनां
पल्लवशोणाधरस्फुरितहासाम् ।
कुटिलकबरीं कुरङ्गी-
-शिशुनयनां कुण्डलस्फुरितगण्डाम् ॥ 87 ॥
निकटस्थपोतनिलयाः
शक्तीः शयविधृतहेमशृङ्गजलैः ।
परिषिञ्चन्तीं परित-
-स्तारां तारुण्यगर्वितां वन्दे ॥ 88 ॥
प्रागुक्तसङ्ख्ययोजनदूरे
प्रणमामि बुद्धिमयसालम् ।
अनयोरन्तरकक्ष्या-
-मष्टापदपुष्टमेदिनीं रुचिराम् ॥ 89 ॥
कादम्बरीनिधानां
कलयाम्यानन्दवापिकां तस्याम् ।
शोणाश्मनिवहनिर्मित-
-सोपानश्रेणिशोभमानतटीम् ॥ 90 ॥
माणिक्यतरणिनिलयां
मध्ये तस्या मदारुणकपोलाम् ।
अमृतेशीत्यभिधाना-
-मन्तः कलयामि वारुणीं देवीम् ॥ 91 ॥
सौवर्णकेनिपातन-
-हस्ताः सौन्दर्यगर्विता देव्यः ।
तत्पुरतः स्थितिभाजो
वितरन्त्वस्माकमायुषो वृद्धिम् ॥ 92 ॥
तस्य पृषदश्वयोजन-
-दूरेऽहङ्कारसालमतितुङ्गम् ।
वन्दे तयोश्च मध्ये
कक्ष्यां वलमानमलयपवमानाम् ॥ 93 ॥
विनुमो विमर्शवापीं
सौषुम्नसुधास्वरूपिणीं तत्र ।
वेलातिलङ्घ्यवीची-
-कोलाहलभरितकूलवनवाटीम् ॥ 94 ॥
तत्रैव सलिलमध्ये
तापिञ्छदलप्रपञ्चसुषमाभाम् ।
श्यामलकञ्चुकलसितां
श्यामाविटबिम्बडम्बरहरास्याम् ॥ 95 ॥
आभुग्नमसृणचिल्ली-
-हसितायुग्मशरकार्मुकविलासाम् ।
मन्दस्मिताञ्चितमुखीं
मणिमयताटङ्कमण्डितकपोलाम् ॥ 96 ॥
कुरुविन्दतरणिनिलयां
कुलाचलस्पर्धिकुचनमन्मध्याम् ।
कुङ्कुमविलिप्तगात्रीं
कुरुकुल्लां मनसि कुर्महे सततम् ॥ 97 ॥
तत्सालोत्तरभागे
भानुमयं वप्रमाश्रये दीप्तम् ।
मध्यं च विपुलमनयो-
-र्मन्ये विश्रान्तमातपोद्गारम् ॥ 98 ॥
तत्र कुरुविन्दपीठे
तामरसे कनककर्णिकाघटिते ।
आसीनमरुणवासस-
-मम्लानप्रसवमालिकाभरणम् ॥ 99 ॥
चक्षुष्मतीप्रकाशन-
-शक्तिच्छायासमारचितकेलिम् ।
माणिक्यमुकुटरम्यं
मन्ये मार्ताण्डभैरवं हृदये ॥ 100 ॥
इन्दुमयसालमीडे
तस्योत्तरतस्तुषारगिरिगौरम् ।
अत्यन्तशिशिरमारुत-
-मनयोर्मध्यं च चन्द्रिकोद्गारम् ॥ 101 ॥
तत्र प्रकाशमानं
तारानिकरैः परिष्कृतोद्देशम् ।
अमृतमयकान्तिकन्दल-
-मन्तः कलयामि कुन्दसितमिन्दुम् ॥ 102 ॥
शृङ्गारसालमीडे
शृङ्गोल्लसितं तदुत्तरे भागे ।
मध्यस्थले तयोरपि
महितां शृङ्गारपूर्विकां परिखाम् ॥ 103 ॥
तत्र मणिनौस्थिताभि-
-स्तपनीयाविरचिताग्रहस्ताभिः ।
शृङ्गारदेवताभिः
सहितं परिखाधिपं भजे मदनम् ॥ 104 ॥
शृङ्गारवरणवर्यस्योत्तरतः
सकलविबुधसंसेव्यम् ।
चिन्तामणिगणरचितं
चिन्तां दूरीकरोतु मे सदनम् ॥ 105 ॥
मणिसदनसालयोरधि-
-मध्यं दशतालभूमिरुहदीर्घैः ।
पर्णैः सुवर्णवर्णै-
-र्युक्तां काण्डैश्च योजनोत्तुङ्गैः ॥ 106 ॥
मृदुलैस्तालीपञ्चक-
-मानैर्मिलितां च केसरकदम्बैः ।
सन्ततगलितमरन्द-
-स्रोतोनिर्यन्मिलिन्दसन्दोहाम् ॥ 107 ॥
पाटीरपवनबालक-
-धाटीनिर्यत्परागपिञ्जरिताम् ।
कलहंसीकुलकलकल-
-कूलङ्कषनिनदनिचयकमनीयाम् ॥ 108 ॥
पद्माटवीं भजामः
परिमलकल्लोलपक्ष्मलोपान्ताम् ।
[ देव्यर्घ्यपात्रधारी
तस्याः पूर्वदिशि दशकलायुक्तः । ]
वलयितमूर्तिर्भगवा-
-न्वह्निः क्रोशोन्नतश्चिरं पायात् ॥ 109 ॥
तत्राधारे देव्याः
पात्रीरूपः प्रभाकरः श्रीमान् ।
द्वादशकलासमेतो
ध्वान्तं मम बहुलमान्तरं भिन्द्यात् ॥ 110 ॥
तस्मिन् दिनेशपात्रे
तरङ्गितामोदममृतमयमर्घ्यम् ।
चन्द्रकलात्मकममृतं
सान्द्रीकुर्यादमन्दमानन्दम् ॥ 111 ॥
अमृते तस्मिन्नभितो
विहरन्त्यो विविधमणितरणिभाजः ।
षोडश कलाः सुधांशोः
शोकादुत्तारयन्तु मामनिशम् ॥ 112 ॥
तत्रैव विहृतिभाजो
धातृमुखानां च कारणेशानाम् ।
सृष्ट्यादिरूपिकास्ताः
शमयन्त्वखिलाः कलाश्च सन्तापम् ॥ 113 ॥
कीनाशवरुणकिन्नर-
-राजदिगन्तेषु रत्नगेहस्य ।
कलयामि तान्यजस्रं
कलयन्त्वायुष्यमर्घ्यपात्राणि ॥ 114 ॥
पात्रस्थलस्य पुरतः
पद्मारमणविधिपार्वतीशानाम् ।
भवनानि शर्मणे नो
भवन्तु भासा प्रदीपितजगन्ति ॥ 115 ॥
सदनस्यानलकोणे
सततं प्रणमामि कुण्डमाग्नेयम् ।
तत्र स्थितं च वह्निं
तरलशिखाजटिलमम्बिकाजनकम् ॥ 116 ॥
तस्यासुरदिशि तादृश-
-रत्नपरिस्फुरितपर्वनवकाढ्यम् ।
चक्रात्मकं शताङ्गं
शतयोजनमुन्नतं भजे दिव्यम् ॥ 117 ॥
तत्रैव दिशि निषण्णं
तपनीयध्वजपरम्पराश्लिष्टम् ।
रथमपरं च भवान्या
रचयामो मनसि रत्नमयचूडम् ॥ 118 ॥
भवनस्य वायुभागे
परिष्कृतो विविधवैजयन्तीभिः ।
रचयतु मुदं रथेन्द्रः
सचिवेशान्याः समस्तवन्द्यायाः ॥ 119 ॥
कुर्मोऽधिहृदयमनिशं
क्रोडास्यायाः शताङ्गमूर्धन्यम् ।
रुद्रदिशि रत्नधाम्नो
रुचिरशलाकाप्रपञ्चकञ्चुकितम् ॥ 120 ॥
परितो देवीधाम्नः
प्रणीतवासा मनुस्वरूपिण्यः ।
कुर्वन्तु रश्मिमाला-
-कृतयः कुशलानि देवता निखिलाः ॥ 121 ॥
प्राग्द्वारस्य भवानी-
-धाम्नः पार्श्वद्वयारचितवासे ।
मातङ्गीकिटिमुख्यौ
मणिसदने मनसि भावयामि चिरम् ॥ 122 ॥
योजनयुगलाभोगा
तत्क्रोशपरिणाहयैव भित्त्या च ।
चिन्तामणिगृहभूमि-
-र्जीयादाम्नायमयचतुर्द्वारा ॥ 123 ॥
द्वारे द्वारे धाम्नः
पिण्डीभूता नवीनबिम्बाभाः ।
विदधतु विपुलां कीर्तिं
दिव्या लौहित्यसिद्ध्यो देव्यः ॥ 124 ॥
मणिसदनस्यान्तरतो
महनीये रत्नवेदिकामध्ये ।
बिन्दुमयचक्रमीडे
पीठानामुपरि विरचितावासम् ॥ 125 ॥
चक्राणां सकलानां
प्रथममधः सीमफलकवास्तव्याः ।
अणिमादिसिद्धयो मा-
-मवन्तु देवी प्रभास्वरूपिण्यः ॥ 126 ॥
अणिमादिसिद्धिफलक-
-स्योपरिहरिणाङ्कखण्डकृतचूडाः ।
भद्रं पक्ष्मलयन्तु
ब्राह्मीप्रमुखाश्च मातरोऽस्माकम् ॥ 127 ॥
तस्योपरि मणिफलके
तारुण्योत्तुङ्गपीनकुचभाराः ।
सङ्क्षोभिणीप्रधानाः
भ्रान्ति विद्रावयन्तु दश मुद्राः ॥ 128 ॥
फलकत्रयस्वरूपे
पृथुले त्रैलोक्यमोहने चक्रे ।
दीव्यन्तु प्रकटाख्या-
-स्तासां कर्त्रीं च भगवती त्रिपुरा ॥ 129 ॥
तदुपरि विपुले धिष्ण्ये
तरलदृशस्तरुणकोकनदभासः ।
कामाकर्षिण्याद्याः
कलये देवीः कलाधरशिखण्डाः ॥ 130 ॥
सर्वाशापरिपूरकचक्रे-
-ऽस्मिन् गुप्तयोगिनीसेव्याः ।
त्रिपुरेशी मम दुरितं
तुद्यात् कण्ठावलम्बिमणिहारा ॥ 131 ॥
तस्योपरि मणिपीठे
ताम्राम्भोरुहदलप्रभाशोणाः ।
ध्यायाम्यनङ्गकुसुमा-
-प्रमुखा देवीश्च विधृतकूर्पासाः ॥ 132 ॥
सङ्क्षोभकारकेऽस्मिं-
-श्चक्रे श्रीत्रिपुरसुन्दरी साक्षात् ।
गोप्त्री गुप्ततराख्याः
गोपायतु मां कृपार्द्रया दृष्ट्या ॥ 133 ॥
सङ्क्षोभिणीप्रधानाः
शक्तीस्तस्योर्ध्ववलयकृतवासाः ।
आलोलनीलवेणी-
-रन्तः कलयामि यौवनोन्मत्ताः ॥ 134 ॥
सौभाग्यदायकेऽस्मिं-
-श्चक्रेशी त्रिपुरवासिनी जीयात् ।
शक्तीश्च सम्प्रदायाभिधाः
समस्ताः प्रमोदयन्त्वनिशम् ॥ 135 ॥
मणिपीठोपरि तासां
महति चतुर्हस्तविस्तृते वलये ।
सन्ततविरचितवासाः
शक्तीः कलयामि सर्वसिद्धिमुखाः ॥ 136 ॥
सर्वार्थसाधकाख्ये
चक्रेऽमुष्मिन् समस्तफलदात्री ।
त्रिपुरा श्रीर्मम कुशलं
दिशतादुत्तीर्णयोगिनीसेव्या ॥ 137 ॥
तासां निलयस्योपरि
धिष्ण्ये कौसुम्भकञ्चुकमनोज्ञाः ।
सर्वाज्ञाद्याः देव्यः
सकलाः सम्पादयन्तु मम कीर्तिम् ॥ 138 ॥
चक्रे समस्तरक्षा-
-करनाम्न्यस्मिन् समस्तजनसेव्याम् ।
मनसि निगर्भासहितां
मन्ये श्रीत्रिपुरमालिनीं देवीम् ॥ 139 ॥
सर्वज्ञासदनस्योपरि
चक्रे विपुले समाकलितगेहाः ।
वन्दे वशिनीमुख्याः
शक्तीः सिन्दूररेणुरुचः ॥ 140 ॥
श्रीसर्वरोगहराख्य-
-चक्रेऽस्मिंस्त्रिपुरपूर्विकां सिद्धाम् ।
वन्दे रहस्यनाम्ना
वेद्याभिः शक्तिभिः सदा सेव्याम् ॥ 141 ॥
वशिनीगृहोपरिष्टा-
-द्विंशतिहस्तोन्नते महापीठे ।
शमयन्तु शत्रुबृन्दं
शस्त्राण्यस्त्राणि चादिदम्पत्योः ॥ 142 ॥
शस्त्रसदनोपरिष्टा-
-द्वलये वलवैरिरत्नसङ्घटिते ।
कामेश्वरीप्रधानाः
कलये देवीः समस्तजनवन्द्याः ॥ 143 ॥
चक्रेऽत्र सर्वसिद्धिप्रद-
-नामनि सर्वफलदात्री ।
त्रिपुराम्बावतु सततं
परापररहस्ययोगिनीसेव्या ॥ 144 ॥
कामेश्वरीगृहोपरिवलये
विविधमनुसम्प्रदायज्ञाः ।
चत्वारो युगनाथा
जयन्तु मित्रेशपूर्वकाः गुरवः ॥ 145 ॥
नाथभवनोपरिष्टा-
-न्नानारत्नचयमेदुरे पीठे ।
कामेश्याद्या नित्याः
कलयन्तु मुदं तिथिस्वरूपिण्यः ॥ 146 ॥
नित्यासदनस्योपरि
निर्मलमणिनिवहविरचिते धिष्ण्ये ।
कुशलं षडङ्गदेव्यः
कलयन्त्वस्माकमुत्तरलनेत्राः ॥ 147 ॥
सदनस्योपरि तासां
सर्वानन्दमयनामके बिन्दौ ।
पञ्चब्रह्माकारां
मञ्चं प्रणमामि मणिगणाकीर्णम् ॥ 148 ॥
परितो मणिमञ्चस्य
प्रलम्बमाना नियन्त्रिता पाशैः ।
मायामयी जवनिका
मम दुरितं हरतु मेचकच्छाया ॥ 149 ॥
मञ्चस्योपरि लम्ब-
-न्मदनीपुन्नागमालिकाभरितम् ।
हरिगोपमयवितानं
हरतादालस्यमनिशमस्माकम् ॥ 150 ॥
पर्यङ्कस्य भजामः
पादान्बिम्बाम्बुदेन्दुहेमरुचः ।
अजहरिरुद्रेशमया-
-ननलासुरमारुतेशकोणस्थान् ॥ 151 ॥
फलकं सदाशिवमयं
प्रणौमि सिन्दूररेणुकिरणाभम् ।
आरभ्याङ्गेशीनां
सदनात्कलितं च रत्नसोपानम् ॥ 152 ॥
पट्टोपधानगण्डक-
-चतुष्टयस्फुरितपाटलास्तरणम् ।
पर्यङ्कोपरि घटितं
पातु चिरं हंसतूलशयनं नः ॥ 153 ॥
तस्योपरि निवसन्तं
तारुण्यश्रीनिषेवितं सततम् ।
आवृन्तपुल्लहल्लक-
-मरीचिकापुञ्जमञ्जुलच्छायम् ॥ 154 ॥
सिन्दूरशोणवसनं
शीतांशुस्तबकचुम्बितकिरीटम् ।
कुङ्कुमतिलकमनोहर-
-कुटिलालिकहसितकुमुदबन्धुशिशुम् ॥ 155 ॥
पूर्णेन्दुबिम्बवदनं
फुल्लसरोजातलोचनत्रितयम् ।
तरलापाङ्गतरङ्गित-
-शफराङ्कनशास्त्रसम्प्रदायार्थम् ॥ 156 ॥
मणिमयकुण्डलपुष्य-
-न्मरीचिकल्लोलमांसलकपोलम् ।
विद्रुमसहोदराधर-
-विसृमरसुस्मितकिशोरसञ्चारम् ॥ 157 ॥
आमोदिकुसुमशेखर-
-मानीलभ्रूलतायुगमनोज्ञम् ।
वीटीसौरभवीची-
-द्विगुणितवक्त्रारविन्दसौरभ्यम् ॥ 158 ॥
पाशाङ्कुशेक्षुचाप-
-प्रसवशरस्फुरितकोमलकराब्जम् ।
काश्मीरपङ्किलाङ्गं
कामेशं मनसि कुर्महे सततम् ॥ 159 ॥
तस्याङ्कभुवि निषण्णां
तरुणकदम्बप्रसूनकिरणाभाम् ।
शीतांशुखण्डचूडां
सीमन्तन्यस्तसान्द्रसिन्दूराम् ॥ 160 ॥
कुङ्कुमललामभास्व-
-न्निटिलां कुटिलतरचिल्लिकायुगलाम् ।
नालीकतुल्यनयनां
नासाञ्चलनटितमौक्तिकाभरणाम् ॥ 161 ॥
अङ्कुरितमन्दहास-
-मरुणाधरकान्तिविजितबिम्बाभाम् ।
कस्तूरीमकरीयुत-
-कपोलसङ्क्रान्तकनकताटङ्काम् ॥ 162 ॥
कर्पूरसान्द्रवीटी-
-कबलितवदनारविन्दकमनीयाम् ।
कम्बुसहोदरकण्ठ-
-प्रलम्बमानाच्छमौक्तिककलापाम् ॥ 163 ॥
कह्लारदामकोमल-
-भुजयुगलस्फुरितरत्नकेयूराम् ।
करपद्ममूलविलस-
-त्काञ्चनमयकटकवलयसन्दोहाम् ॥ 164 ॥
पाणिचतुष्टयविलस-
-त्पाशाङ्कुशपुण्ड्रचापपुष्पास्त्राम् ।
कूलङ्कषकुचशिखरां
कुङ्कुमकर्दमितरत्नकूर्पासाम् ॥ 165 ॥
अणुदायादवलग्ना-
-मम्बुदशोभासनाभिरोमलताम् ।
माणिक्यखचितकाञ्ची-
-मरीचिकाक्रान्तमांसलनितम्बाम् ॥ 166 ॥
करभोरुकाण्डयुगलां
जङ्घाजितकामजैत्रतूणीराम् ।
प्रपदपरिभूतकूर्मां
पल्लवसच्छायपदयुगमनोज्ञाम् ॥ 167 ॥
कमलभवकञ्जलोचन-
-किरीटरत्नांशुरञ्जितपदाब्जाम् ।
उन्मस्तकानुकम्पा-
-मुत्तरलापाङ्गपोषितानङ्गाम् ॥ 168 ॥
आदिमरसावलम्बा-
-मनिदं प्रथमोक्तिवल्लरीकलिकाम् ।
आब्रह्मकीटजननी-
-मन्तः कलयामि सुन्दरीमनिशम् ॥ 169 ॥
कस्तु क्षितौ पटीया-
-न्वस्तु स्तोतुं शिवाङ्कवास्तव्यम् ।
अस्तु चिरन्तनसुकृतैः
प्रस्तुतकाम्याय तन्मम पुरस्तात् ॥ 170 ॥
प्रभुसम्मितोक्तिगम्यं
परमशिवोत्सङ्गतुङ्गपर्यङ्कम् ।
तेजः किञ्चन दिव्यं
पुरतो मे भवतु पुण्ड्रकोदण्डम् ॥ 171 ॥
मधुरिमभरितशरासं
मकरन्दस्यन्दिमार्गणोदारम् ।
कैरविणीविटचूडं
कैवल्यायास्तु किञ्चन महो नः ॥ 172 ॥
अक्षुद्रमिक्षुचापं
परोक्षमवलग्नसीम्नि त्र्यक्षम् ।
क्षपयतु मे क्षेमेतर-
-मुक्षरथप्रेमपक्ष्मलं तेजः ॥ 173 ॥
भृङ्गरुचिसङ्गरकरापाङ्गं
शृङ्गारतुङ्गमरुणाङ्गम् ।
मङ्गलमभङ्गुरं मे
घटयतु गङ्गाधराङ्गसङ्गि महः ॥ 174 ॥
प्रपदाजितकूर्ममूर्जित-
-करुणं भर्मरुचिनिर्मथनदेहम् ।
श्रितवर्म मर्म शम्भोः
किञ्चन मम नर्म शर्म निर्मातु ॥ 175 ॥
कालकुरलालिकालिम-
-कन्दलविजितालि विधृतमणिवालि ।
मिलतु हृदि पुलिनजघनं
बहुलितगलगरलकेलि किमपि महः ॥ 176 ॥
कुङ्कुमतिलकितफाला
कुरुविन्दच्छायपाटलदुकूला ।
करुणापयोधिवेला
काचन चित्ते चकास्तु मे लीला ॥ 177 ॥
पुष्पन्धयरुचिवेण्यः
पुलिनाभोगत्रपाकरश्रेण्यः ।
जीयासुरिक्षुपाण्यः
काश्चन कामारिकेलिसाक्षिण्यः ॥ 178 ॥
तपनीयांशुकभांसि
द्राक्षामाधुर्यनास्तिकवचांसि ।
कतिचन शुचं महांसि
क्षपयतु कपालितोषितमनांसि ॥ 179 ॥
असितकचमायताक्षं
कुसुमशरं कूलमुद्वहकृपार्द्रम् ।
आदिमरसाधिदैवत-
-मन्तः कलये हराङ्कवासि महः ॥ 180 ॥
कर्णोपान्ततरङ्गित-
-कटाक्षविस्पन्दिकण्ठदघ्नकृपाम् ।
कामेश्वराङ्कनिलयां
कामपि विद्यां पुरातनीं कलये ॥ 181 ॥
अरविन्दकान्त्यरुन्तुद-
-विलोचनद्वन्द्वसुन्दरमुखेन्दु ।
छन्दः कन्दलमन्दिर-
-मन्तःपुरमैन्दुशेखरं वन्दे ॥ 182 ॥
बिम्बिनिकुरम्बडम्बर-
-विडम्बकच्छायमम्बरवलग्नम् ।
कम्बुगलमम्बुदकुचं
बिम्बोकं कमपि चुम्बतु मनो मे ॥ 183 ॥
कमपि कमनीयरूपं
कलयाम्यन्तः कदम्बकुसुमाढ्यम् ।
चम्पकरुचिरसुवेषैः
सम्पादितकान्त्यलङ्कृतदिगन्तम् ॥ 184 ॥
शम्पारुचिभर-
-गर्हासम्पादककान्तिकवचितदिगन्तम् ।
सिद्धान्तं निगमानां
शुद्धान्तं किमपि शूलिनः कलये ॥ 185 ॥
उद्यद्दिनकरशोणा-
-नुत्पलबन्धुस्तनन्धयापीडान् ।
करकलितपुण्ड्रचापा-
-न्कलये कानपि कपर्दिनः प्राणान् ॥ 186 ॥
रशनालसज्जघनया
रसनाजीवातुचापभासुरया ।
घ्राणायुष्करशरया
घ्रातं चित्तं कयापि वासनया ॥ 187 ॥
सरसिजसहयुध्वदृशा
शम्पालतिकासनाभिविग्रहया ।
भासा कयापि चेतो
नासामणिशोभिवदनया भरितम् ॥ 188 ॥
नवयावकाभसिचयान्वितया
गजयानया दयापरया ।
धृतयामिनीशकलया
धिया कयापि क्षतामया हि वयम् ॥ 189 ॥
अलमलमकुसुमबाणै-
-रबिम्बशोणैरपुण्ड्रकोदण्डैः ।
अकुमुदबान्धवचूडै-
-रन्यैरिह जगति दैवतं मन्यैः ॥ 190 ॥
कुवलयसदृक्षनयनैः
कुलगिरिकूटस्थबन्धुकुचभारैः ।
करुणास्पन्दिकटाक्षैः
कवचितचित्तोऽस्मि कतिपयैः कुतुकैः ॥ 191 ॥
नतजनसुलभाय नमो
नालीकसनाभिलोचनाय नमः ।
नन्दितगिरिशाय नमो
महसे नवनीपपाटलाय नमः ॥ 192 ॥
कादम्बकुसुमदाम्ने
कायच्छायाकणायितार्यम्णे ।
सीम्ने चिरन्तनगिरां
भूम्ने कस्मैचिदाददे प्रणतिम् ॥ 193 ॥
कुटिलकबरीभरेभ्यः
कुङ्कुमसब्रह्मचारिकिरणेभ्यः ।
कूलङ्कषस्तनेभ्यः
कुर्मः प्रणतिं कुलाद्रिकुतुकेभ्यः ॥ 194 ॥
कोकनदशोणचरणा-
-त्कोमलकुरलालिविजितशैवालात् ।
उत्पलसगन्धिनयना-
-दुररीकुर्मो न देवतमान्याम् ॥ 195 ॥
आपाटलाधराणा-
-मानीलस्निग्धबर्बरकचानाम् ।
आम्नायजीवनाना-
-माकूतानां हरस्य दासोऽहम् ॥ 196 ॥
पुङ्खितविलासहास-
-स्फुरितासु पुराहिताङ्कनिलयासु ।
मग्नं मनो मदीयं
कास्वपि कामारिजीवनाडीषु ॥ 197 ॥
ललिता पातु शिरो मे
ललाटमम्बा च मधुमतीरूपा ।
भ्रूयुग्मं च भवानी
पुष्पशरा पातु लोचनद्वन्द्वम् ॥ 198 ॥
पायान्नासां बाला
सुभगा दन्तांश्च सुन्दरी जिह्वाम् ।
अधरोष्ठमादिशक्ति-
-श्चक्रेशी पातु मे चिरं चिबुकम् ॥ 199 ॥
कामेश्वरी च कर्णौ
कामाक्षी पातु गण्डयोर्युगलम् ।
शृङ्गारनायिकाव्या-
-द्वदनं सिंहासनेश्वरी च गलम् ॥ 200 ॥
स्कन्दप्रसूश्च पातु
स्कन्धौ बाहू च पाटलाङ्गी मे ।
पाणी च पद्मनिलया
पायादनिशं नखावलीर्विजया ॥ 201 ॥
कोदण्डिनी च वक्षः
कुक्षिं चाव्यात् कुलाचलतनूजा ।
कल्याणी च वलग्नं
कटिं च पायात्कलाधरशिखण्डा ॥ 202 ॥
ऊरुद्वयं च पाया-
-दुमा मृडानी च जानुनी रक्षेत् ।
जङ्घे च षोडशी मे
पायात् पादौ च पाशसृणिहस्ता ॥ 203 ॥
प्रातः पातु परा मां
मध्याह्ने पातु मणिगृहाधीशा ।
शर्वाण्यवतु च सायं
पायाद्रात्रौ च भैरवी साक्षात् ॥ 204 ॥
भार्यां रक्षतु गौरीं
पायात् पुत्रांश्च बिन्दुगृहपीठा ।
श्रीविद्या च यशो मे
शीलं चाव्याच्चिरं महाराज्ञी ॥ 205 ॥
पवनमयि पावकमयि
क्षोणीमयि गगनमयि कृपीटमयि ।
रविमयि शशिमयि दिङ्मयि
समयमयि प्राणमयि शिवे पाहि ॥ 206 ॥
कालि कपालिनि शूलिनि
भैरवि मातङ्गि पञ्चमि त्रिपुरे ।
वाग्देवि विन्ध्यवासिनि
बाले भुवनेशि पालय चिरं माम् ॥ 207 ॥
अभिनवसिन्दूराभा-
-मम्ब त्वां चिन्तयन्ति ये हृदये ।
उपरि निपतन्ति तेषा-
-मुत्पलनयनाकटाक्षकल्लोलाः ॥ 208 ॥
वर्गाष्टकमिलिताभि-
-र्वशिनीमुख्याभिरावृतां भवतीम् ।
चिन्तयतां सितवर्णां
वाचो निर्यान्त्ययत्नतो वदनात् ॥ 209 ॥
कनकशलाकागौरीं
कर्णव्यालोलकुण्डलद्वितयाम् ।
प्रहसितमुखीं च भवतीं
ध्यायन्तो ये त एव भूधनदाः ॥ 210 ॥
शीर्षाम्भोरुहमध्ये
शीतलपीयूषवर्षिणीं भवतीम् ।
अनुदिनमनुचिन्तयता-
-मायुष्यं भवति पुष्कलमवन्याम् ॥ 211 ॥
मधुरस्मितां मदारुणनयनां
मातङ्गकुम्भवक्षोजाम् ।
चन्द्रवतंसिनीं त्वां
सविधे पश्यन्ति सुकृतिनः केचित् ॥ 212 ॥
ललितायाः स्तवरत्नं
ललितपदाभिः प्रणीतमार्याभिः ।
प्रतिदिनमवनौ पठतां
फलानि वक्तुं प्रगल्भते सैव ॥ 213 ॥
सदसदनुग्रहनिग्रह-
-गृहीतमुनिविग्रहो भगवान् ।
सर्वासामुपनिषदां
दुर्वासा जयति देशिकः प्रथमः ॥ 214 ॥
इति महर्षिदुर्वासः विरचितं श्रीललितास्तवरत्नम् ।
vande gajendravadanaṃ
vāmāṅkārūḍhavallabhāśliṣṭam |
kuṅkumaparāgaśoṇaṃ
kuvalayinījārakorakāpīḍam || 1 ||
sa jayati suvarṇaśailaḥ
sakalajagaccakrasaṅghaṭitamūrtiḥ |
kāñcananikuñjavāṭī-
-kandaladamarīprapañcasaṅgītaḥ || 2 ||
harihayanairṛtamāruta-
-haritāmanteṣvavasthitaṃ tasya |
vinumaḥ sānutritayaṃ
vidhiharigaurīśaviṣṭapādhāram || 3 ||
madhye punarmanohara-
-ratnarucistabakarañjitadigantam |
upari catuḥśatayojana-
-muttuṅgaṃ śṛṅgapuṅgavamupāse || 4 ||
tatra catuḥśatayojana-
-pariṇāhaṃ devaśilpinā racitam |
nānāsālamanojñaṃ
namāmyahaṃ nagaramādividyāyāḥ || 5 ||
prathamaṃ sahasrapūrvaka-
-ṣaṭśatasaṅkhyākayojanaṃ paritaḥ |
valayīkṛtasvagātraṃ
varaṇaṃ śaraṇaṃ vrajāmyayorūpam || 6 ||
tasyottare samīraṇa-
-yojanadūre taraṅgitacchāyaḥ |
ghaṭayatu mudaṃ dvitīyo
ghaṇṭāstanasāranirmitaḥ sālaḥ || 7 ||
ubhayorantarasīma-
-nyuddāmabhramararañjitodāram |
upavanamupāsmahe vaya-
-mūrīkṛtamandamārutasyandam || 8 ||
āliṅgya bhadrakālī-
-māsīnastatra hariśilāśyāmām |
manasi mahākālo me
viharatu madhupānavibhramannetraḥ || 9 ||
tārtīyīko varaṇa-
-stasyottarasīmni vātayojanataḥ |
tāmreṇa racitamūrti-
-stanutāmācandratārakaṃ bhadram || 10 ||
madhye tayośca maṇimaya-
-pallavaśākhāprasūnapakṣmalitām |
kalpānokahavāṭīṃ
kalaye makarandapaṅkilāvālām || 11 ||
tatra madhumādhavaśrī-
-taruṇībhyāṃ taraladṛkcakorābhyām |
āliṅgito'vatānmā-
-maniśaṃ prathamarturāttapuṣpāstraḥ || 12 ||
namata taduttarabhāge
nākipathollaṅghiśṛṅgasaṅghātam |
sīsākṛtiṃ turīyaṃ
sitakiraṇālokanirmalaṃ sālam || 13 ||
sāladvayāntarāle
saralālikapotacāṭusubhagāyām |
santānavāṭikāyāṃ
saktaṃ ceto'stu satatamasmākam || 14 ||
tatra tapanātirūkṣaḥ
sāmrājñīcaraṇasāndritasvāntaḥ |
śukraśuciśrīsahito
grīṣmarturdiśatu kīrtimākalpam || 15 ||
uttarasīmani tasyo-
-nnataśikharotkampihāṭakapatākaḥ |
prakaṭayatu pañcamo naḥ
prākāraḥ kuśalamārakūṭamayaḥ || 16 ||
prākārayośca madhye
pallavitānyabhṛtapañcamonmeṣā |
haricandanadruvāṭī-
-haratādāmūlamasmadanutāpam || 17 ||
tatra nabhaḥ śrīmukhyai-
-staruṇīvargaiḥ samanvitaḥ paritaḥ |
vajrāṭṭahāsamukharo
vāñchāpūrtiṃ tanotu varṣartuḥ || 18 ||
mārutayojanadūre
mahanīyastasya cottare bhāge |
bhadraṃ kṛṣīṣṭa ṣaṣṭhaḥ
prākāraḥ pañcalohadhātumayaḥ || 19 ||
anayormadhye santata-
-maṅkūraddivyakusumagandhāyām |
mandāravāṭikāyāṃ
mānasamaṅgīkarotu me vihṛtim || 20 ||
tasyāmiṣorjalakṣmī-
-taruṇībhyāṃ śaradṛtuḥ sadā sahitaḥ |
abhyarcayan sa jīyā-
-dambāmāmodameduraiḥ kusumaiḥ || 21 ||
tasyarṣisaṅkhyayojana-
-dūre dedīpyamānaśṛṅgaughaḥ |
kaladhautakalitamūrtiḥ
kalyāṇaṃ diśatu saptamaḥ sālaḥ || 22 ||
madhye tayormarutpatha
laṅghitaviṭapāgravirutakalakaṇṭhā |
śrīpārijātavāṭī
śriyamaniśaṃ diśatu śītaloddeśā || 23 ||
tasyāmatipriyābhyāṃ
saha khelan sahasahasyalakṣmībhyām |
sāmanto jhaṣaketo-
-rhemanto bhavatu hemavṛddhyai naḥ || 24 ||
uttaratastasya mahā-
-nudbhaṭahutabhukśikhāruṇamayūkhaḥ |
tapanīyakhaṇḍaracita-
-stanutādāyuṣyamaṣṭamo varaṇaḥ || 25 ||
kādambavipinavāṭī-
-manayormadhyabhuvi kalpitāvāsām |
kalayāmi sūnakoraka-
-kandalitāmodatundilasamīrām || 26 ||
tasyāmatiśiśirākṛti-
-rāsīnastapatapasyalakṣmībhyām |
śivamaniśaṃ kurutānme
śiśirartuḥ satataśītaladigantaḥ || 27 ||
tasyāṃ kadambavāṭyāṃ
tatprasavāmodamilitamadhugandham |
saptāvaraṇamanojñaṃ
śaraṇaṃ samupaimi mantriṇīśaraṇam || 28 ||
tatrālaye viśāle
tapanīyāracitataralasopāne |
māṇikyamaṇḍapānta-
-rmahite siṃhāsane sumaṇikhacite || 29 ||
bindutripañcakoṇa-
-dvipanṛpavasuvedadalakurekhāḍhye |
cakre sadā niviṣṭāṃ
ṣaṣṭhyaṣṭatriṃśadakṣareśānīm || 30 ||
tāpiñchamecakābhāṃ
tālīdalaghaṭitakarṇatāṭaṅkām |
tāmbūlapūritamukhīṃ
tāmrādharabimbadṛṣṭadarahāsām || 31 ||
kuṅkumapaṅkiladehāṃ
kuvalayajīvātuśāvakavataṃsām |
kokanadaśoṇacaraṇāṃ
kokilanikvāṇakomalālāpām || 32 ||
vāmāṅgagalitacūlīṃ
vanamālyakadambamālikābharaṇām |
muktālalantikāñcita
mugdhālikamilitacitrakodārām || 33 ||
karavidhṛtakīraśāvaka-
-kalaninadavyaktanikhilanigamārthām |
vāmakucasaṅgivīṇāvādana-
-saukhyārdhamīlitākṣiyugām || 34 ||
āpāṭalāṃśukadharā-
-mādirasonmeṣavāsitakaṭākṣām |
āmnāyasāragulikā-
-mādyāṃ saṅgītamātṛkāṃ vande || 35 ||
tasya ca suvarṇasāla-
-syottaratastaruṇakuṅkumacchāyaḥ |
śamayatu mama santāpaṃ
sālo navamaḥ sa puṣparāgamayaḥ || 36 ||
anayorantaravasudhāḥ
praṇumaḥ pratyagrapuṣparāgamayīḥ |
siṃhāsaneśvarīmanu-
-cintananistandrasiddhanīrandhrāḥ || 37 ||
tatsālottaradeśe
taruṇajapākiraṇadhoraṇīśoṇaḥ |
praśamayatu padmarāga-
-prākāro mama parābhavaṃ daśamaḥ || 38 ||
antarabhūkṛtavāsā-
-nanayorapanītacittavaimatyān |
cakreśīpadabhaktāṃ-
-ścāraṇavargānaharniśaṃ kalaye || 39 ||
sāraṅgavāhayojanadūre-
-'saṅghaṭitaketanastasya |
gomedakena racito
gopāyatu māṃ samunnataḥ sālaḥ || 40 ||
vapradvayāntarorvyāṃ
vaṭukairvividhaiśca yoginībṛndaiḥ |
satataṃ samarcitāyāḥ
saṅkarṣaṇyāḥ praṇaumi caraṇābjam || 41 ||
tāpasayojanadūre
tasya samuttuṅga gopuropetaḥ |
vāñchāpūrtyai bhavatā-
-dvajramaṇīnikaranirmito vapraḥ || 42 ||
varaṇadvitayāntarato
vāsajuṣo vihitamadhurasāsvādāḥ |
rambhādivibudhaveśyā
racayantu mahāntamasmadānandam || 43 ||
tatra sadā pravahantī
taṭinī vajrābhidhā ciraṃ jīyāt |
caṭulormijālanṛtya-
-tkalahaṃsīkulakalakvaṇitapuṣṭā || 44 ||
rodhasi tasyā rucire
vajreśī jayati vajrabhūṣāḍhyā |
vajrapradānatoṣita-
-vajrimukhatridaśavinutacāritrā || 45 ||
tasyodīcyāṃ hariti
stavakitasuṣamāvalīḍhaviyadantaḥ |
vaiḍūryaratnaracito
vaimalyaṃ diśatu cetaso varaṇaḥ || 46 ||
adhimadhyametayoḥ puna-
-rambācaraṇāvalambitasvāntān |
kārkoṭakādināgān
kalayāmaḥ kiṃ ca balimukhān danujān || 47 ||
gandhavahasaṅkhyayojana-
-dūre gaganordhvajāṅghikastasya |
vāsavamaṇipraṇīto
varaṇo bahalayatu vaiduṣīṃ viśadām || 48 ||
madhyakṣoṇyāmanayo-
-rmahendranīlātmakāni ca sarāṃsi |
śātodarīsahāyā-
-nbhūpālānapi punaḥ punaḥ praṇumaḥ || 49 ||
āśugayojanadūre
tasyordhvaṃ kāntidhavalitadigantaḥ |
muktāviracitagātro
muhurasmākaṃ mude bhavatu sālaḥ || 50 ||
āvṛttyoradhimadhyaṃ
pūrvasyāṃ diśi purandaraḥ śrīmān |
abhramuviṭādhirūḍho
vibhramamasmākamaniśamātanutāt || 51 ||
tatkoṇe vyajanasru-
-ktomarapātrasruvānnaśaktidharaḥ |
svāhāsvadhāsametaḥ
sukhayatu māṃ havyavāhanaḥ suciram || 52 ||
dakṣiṇadigantarāle
daṇḍadharo nīlanīradacchāyaḥ |
tripurāpadābjabhaktastirayatu
mama nikhilamaṃhasāṃ nikaram || 53 ||
tasyaiva paścimāyāṃ
diśi dalitendīvaraprabhāśyāmaḥ |
kheṭāsiyaṣṭidhārī
khedānapanayatu yātudhāno me || 54 ||
tasyā uttaradeśe
dhavalāṅgo vipulajhaṣavarārūḍhaḥ |
pāśāyudhāttapāṇiḥ
pāśī vidalayatu pāśajālāni || 55 ||
vande taduttarahari-
-tkoṇe vāyuṃ camūruvaravāham |
korakitatattvabodhā-
-ngorakṣapramukhayogino'pi muhuḥ || 56 ||
taruṇīriḍāpradhānā-
-stisro vātasya tasya kṛtavāsāḥ |
pratyagrakāpiśāyana-
-pānaparibhrāntalocanāḥ kalaye || 57 ||
tallokapūrvabhāge
dhanadaṃ dhyāyāmi śevadhikuleśam |
api māṇibhadramukhyā-
-nambācaraṇāvalambino yakṣān || 58 ||
tasyaiva pūrvasīmani
tapanīyāracitagopure nagare |
kātyāyanīsahāyaṃ
kalaye śītāṃśukhaṇḍacūḍālam || 59 ||
tatpuraṣoḍaśavaraṇa-
-sthalabhājastaruṇacandracūḍālān |
rudrādhyāye paṭhitā-
-nrudrāṇīsahacarānbhaje rudrān || 60 ||
pavamānasaṅkhyayojana-
-dūre bālatṛṇmecakastasya |
sālo marakataracitaḥ
sampadamacalāṃ śriyaṃ ca puṣṇātu || 61 ||
āvṛtiyugmāntarato
haritamaṇīnivahamecake deśe |
hāṭakatālīvipinaṃ
hālāghaṭaghaṭitaviṭapamākalaye || 62 ||
tatraiva mantriṇīgṛha-
-pariṇāhaṃ taralaketanaṃ sadanam |
marakatasaudhamanojñaṃ
dadyādāyūṃṣi daṇḍanāthāyāḥ || 63 ||
sadane tatra harinmaṇi-
-saṅghaṭite maṇḍape śatastambhe |
kārtasvaramayapīṭhe
kanakamayāmburuhakarṇikāmadhye || 64 ||
bindutrikoṇavartula-
-ṣaḍasravṛttadvayānvite cakre |
sañcāriṇī daśottara-
śatārṇamanurājakamalakalahaṃsī || 65 ||
kolavadanā kuśeśaya-
-nayanā kokārimaṇḍitaśikhaṇḍā |
santaptakāñcanābhā
sandhyāruṇacelasaṃvṛtanitambā || 66 ||
halamusalaśaṅkhacakrā-
-'ṅkuśapāśābhayavarasphuritahastā |
kūlaṅkaṣānukampā
kuṅkumajambālitastanābhogā || 67 ||
dhūrtānāmatidūrā-
-vārtāśeṣāvalagnakamanīyā |
ārtālīśubhadātrī
vārtālī bhavatu vāñchitārthāya || 68 ||
tasyāḥ parito devīḥ
svapneśyunmattabhairavīmukhyāḥ |
praṇamata jambhinyādyāḥ
bhairavavargāṃśca hetukapramukhān || 69 ||
pūrvoktasaṅkhyayojana-
-dūre pūyāṃśupāṭalastasya |
vidrāvayatu madārtiṃ
vidrumasālo viśaṅkaṭadvāraḥ || 70 ||
āvaraṇayoraharniśa-
-mantarabhūmauprakāśaśālinyām |
āsīnamambujāsana-
-mabhinavasindūragauramahamīḍe || 71 ||
varaṇasya tasya māruta-
-yojanato vipulagopuradvāraḥ |
sālo nānāratnaiḥ
saṅghaṭitāṅgaḥ kṛṣīṣṭa madabhīṣṭam || 72 ||
antarakakṣyāmanayo-
-raviralaśobhāpicaṇḍiloddeśām |
māṇikyamaṇḍapākhyāṃ
mahatīmadhihṛdayamaniśamākalaye || 73 ||
tatra sthitaṃ prasannaṃ
taruṇatamālapravālakiraṇābham |
karṇāvalambikuṇḍala-
-kandalitābhīśukavacitakapolam || 74 ||
śoṇādharaṃ śucismita-
-meṇāṅkavadanamedhamānakṛpam |
mugdhaiṇamadaviśeṣaka-
-mudritaniṭilendurekhikāruciram || 75 ||
nālīkadalasahodara-
-nayanāñcalaghaṭitamanasijākūtam |
kamalākaṭhinapayodhara-
-kastūrīghusṛṇapaṅkiloraskam || 76 ||
cāmpeyagandhikaiśyaṃ
śampāsabrahmacārikauśeyam |
śrīvatsakaustubhadharaṃ
śritajanarakṣādhurīṇacaraṇābjam || 77 ||
kambusudarśanavilasa-
-tkarapadmaṃ kaṇṭhalolavanamālam |
mucukundamokṣaphaladaṃ
mukundamānandakandamavalambe || 78 ||
tadvaraṇottarabhāge
tārāpatibimbacumbinijaśṛṅgaḥ |
vividhamaṇīgaṇaghaṭito
vitaratu sālo vinirmalāṃ dhiṣaṇām || 79 ||
prākāradvitayāntara-
-kakṣyāṃ pṛthuratnanikarasaṅkīrṇām |
namata sahasrastambhaka-
-maṇḍapanāmnātiviśrutāṃ bhuvane || 80 ||
praṇumastatra bhavānī-
-sahacaramīśānamindukhaṇḍadharam |
śṛṅgāranāyikāmanu-
-śīlanabhājo'pi bhṛṅginandimukhān || 81 ||
tasyaiṇavāhayojana-
-dūre vande manomayaṃ vapram |
aṅkūranmaṇikiraṇā-
-mantarakakṣyāṃ ca nirmalāmanayoḥ || 82 ||
tatraivāmṛtavāpīṃ
taralataraṅgāvalīḍhataṭayugmām |
muktāmayakalahaṃsī-
-mudritakanakāravindasandohām || 83 ||
śakropalamayabhṛṅgī-
-saṅgītonmeṣaghoṣitadigantām |
kāñcanamayāṅgavilasa-
-tkāraṇḍavaṣaṇḍatāṇḍavamanojñām || 84 ||
kuruvindātmakahallaka-
-korakasuṣamāsamūhapāṭalitām |
kalaye sudhāsvarūpāṃ
kandalitāmandakairavāmodām || 85 ||
tadvāpikāntarāle tarale
maṇipotasīmni viharantīm |
sindūrapāṭalāṅgīṃ
sitakiraṇāṅkūrakalpitavataṃsām || 86 ||
parvendubimbavadanāṃ
pallavaśoṇādharasphuritahāsām |
kuṭilakabarīṃ kuraṅgī-
-śiśunayanāṃ kuṇḍalasphuritagaṇḍām || 87 ||
nikaṭasthapotanilayāḥ
śaktīḥ śayavidhṛtahemaśṛṅgajalaiḥ |
pariṣiñcantīṃ parita-
-stārāṃ tāruṇyagarvitāṃ vande || 88 ||
prāguktasaṅkhyayojanadūre
praṇamāmi buddhimayasālam |
anayorantarakakṣyā-
-maṣṭāpadapuṣṭamedinīṃ rucirām || 89 ||
kādambarīnidhānāṃ
kalayāmyānandavāpikāṃ tasyām |
śoṇāśmanivahanirmita-
-sopānaśreṇiśobhamānataṭīm || 90 ||
māṇikyataraṇinilayāṃ
madhye tasyā madāruṇakapolām |
amṛteśītyabhidhānā-
-mantaḥ kalayāmi vāruṇīṃ devīm || 91 ||
sauvarṇakenipātana-
-hastāḥ saundaryagarvitā devyaḥ |
tatpurataḥ sthitibhājo
vitarantvasmākamāyuṣo vṛddhim || 92 ||
tasya pṛṣadaśvayojana-
-dūre'haṅkārasālamatituṅgam |
vande tayośca madhye
kakṣyāṃ valamānamalayapavamānām || 93 ||
vinumo vimarśavāpīṃ
sauṣumnasudhāsvarūpiṇīṃ tatra |
velātilaṅghyavīcī-
-kolāhalabharitakūlavanavāṭīm || 94 ||
tatraiva salilamadhye
tāpiñchadalaprapañcasuṣamābhām |
śyāmalakañcukalasitāṃ
śyāmāviṭabimbaḍambaraharāsyām || 95 ||
ābhugnamasṛṇacillī-
-hasitāyugmaśarakārmukavilāsām |
mandasmitāñcitamukhīṃ
maṇimayatāṭaṅkamaṇḍitakapolām || 96 ||
kuruvindataraṇinilayāṃ
kulācalaspardhikucanamanmadhyām |
kuṅkumaviliptagātrīṃ
kurukullāṃ manasi kurmahe satatam || 97 ||
tatsālottarabhāge
bhānumayaṃ vapramāśraye dīptam |
madhyaṃ ca vipulamanayo-
-rmanye viśrāntamātapodgāram || 98 ||
tatra kuruvindapīṭhe
tāmarase kanakakarṇikāghaṭite |
āsīnamaruṇavāsasa-
-mamlānaprasavamālikābharaṇam || 99 ||
cakṣuṣmatīprakāśana-
-śakticchāyāsamāracitakelim |
māṇikyamukuṭaramyaṃ
manye mārtāṇḍabhairavaṃ hṛdaye || 100 ||
indumayasālamīḍe
tasyottaratastuṣāragirigauram |
atyantaśiśiramāruta-
-manayormadhyaṃ ca candrikodgāram || 101 ||
tatra prakāśamānaṃ
tārānikaraiḥ pariṣkṛtoddeśam |
amṛtamayakāntikandala-
-mantaḥ kalayāmi kundasitamindum || 102 ||
śṛṅgārasālamīḍe
śṛṅgollasitaṃ taduttare bhāge |
madhyasthale tayorapi
mahitāṃ śṛṅgārapūrvikāṃ parikhām || 103 ||
tatra maṇinausthitābhi-
-stapanīyāviracitāgrahastābhiḥ |
śṛṅgāradevatābhiḥ
sahitaṃ parikhādhipaṃ bhaje madanam || 104 ||
śṛṅgāravaraṇavaryasyottarataḥ
sakalavibudhasaṃsevyam |
cintāmaṇigaṇaracitaṃ
cintāṃ dūrīkarotu me sadanam || 105 ||
maṇisadanasālayoradhi-
-madhyaṃ daśatālabhūmiruhadīrghaiḥ |
parṇaiḥ suvarṇavarṇai-
-ryuktāṃ kāṇḍaiśca yojanottuṅgaiḥ || 106 ||
mṛdulaistālīpañcaka-
-mānairmilitāṃ ca kesarakadambaiḥ |
santatagalitamaranda-
-srotoniryanmilindasandohām || 107 ||
pāṭīrapavanabālaka-
-dhāṭīniryatparāgapiñjaritām |
kalahaṃsīkulakalakala-
-kūlaṅkaṣaninadanicayakamanīyām || 108 ||
padmāṭavīṃ bhajāmaḥ
parimalakallolapakṣmalopāntām |
[ devyarghyapātradhārī
tasyāḥ pūrvadiśi daśakalāyuktaḥ | ]
valayitamūrtirbhagavā-
-nvahniḥ krośonnataściraṃ pāyāt || 109 ||
tatrādhāre devyāḥ
pātrīrūpaḥ prabhākaraḥ śrīmān |
dvādaśakalāsameto
dhvāntaṃ mama bahulamāntaraṃ bhindyāt || 110 ||
tasmin dineśapātre
taraṅgitāmodamamṛtamayamarghyam |
candrakalātmakamamṛtaṃ
sāndrīkuryādamandamānandam || 111 ||
amṛte tasminnabhito
viharantyo vividhamaṇitaraṇibhājaḥ |
ṣoḍaśa kalāḥ sudhāṃśoḥ
śokāduttārayantu māmaniśam || 112 ||
tatraiva vihṛtibhājo
dhātṛmukhānāṃ ca kāraṇeśānām |
sṛṣṭyādirūpikāstāḥ
śamayantvakhilāḥ kalāśca santāpam || 113 ||
kīnāśavaruṇakinnara-
-rājadiganteṣu ratnagehasya |
kalayāmi tānyajasraṃ
kalayantvāyuṣyamarghyapātrāṇi || 114 ||
pātrasthalasya purataḥ
padmāramaṇavidhipārvatīśānām |
bhavanāni śarmaṇe no
bhavantu bhāsā pradīpitajaganti || 115 ||
sadanasyānalakoṇe
satataṃ praṇamāmi kuṇḍamāgneyam |
tatra sthitaṃ ca vahniṃ
taralaśikhājaṭilamambikājanakam || 116 ||
tasyāsuradiśi tādṛśa-
-ratnaparisphuritaparvanavakāḍhyam |
cakrātmakaṃ śatāṅgaṃ
śatayojanamunnataṃ bhaje divyam || 117 ||
tatraiva diśi niṣaṇṇaṃ
tapanīyadhvajaparamparāśliṣṭam |
rathamaparaṃ ca bhavānyā
racayāmo manasi ratnamayacūḍam || 118 ||
bhavanasya vāyubhāge
pariṣkṛto vividhavaijayantībhiḥ |
racayatu mudaṃ rathendraḥ
saciveśānyāḥ samastavandyāyāḥ || 119 ||
kurmo'dhihṛdayamaniśaṃ
kroḍāsyāyāḥ śatāṅgamūrdhanyam |
rudradiśi ratnadhāmno
ruciraśalākāprapañcakañcukitam || 120 ||
parito devīdhāmnaḥ
praṇītavāsā manusvarūpiṇyaḥ |
kurvantu raśmimālā-
-kṛtayaḥ kuśalāni devatā nikhilāḥ || 121 ||
prāgdvārasya bhavānī-
-dhāmnaḥ pārśvadvayāracitavāse |
mātaṅgīkiṭimukhyau
maṇisadane manasi bhāvayāmi ciram || 122 ||
yojanayugalābhogā
tatkrośapariṇāhayaiva bhittyā ca |
cintāmaṇigṛhabhūmi-
-rjīyādāmnāyamayacaturdvārā || 123 ||
dvāre dvāre dhāmnaḥ
piṇḍībhūtā navīnabimbābhāḥ |
vidadhatu vipulāṃ kīrtiṃ
divyā lauhityasiddhyo devyaḥ || 124 ||
maṇisadanasyāntarato
mahanīye ratnavedikāmadhye |
bindumayacakramīḍe
pīṭhānāmupari viracitāvāsam || 125 ||
cakrāṇāṃ sakalānāṃ
prathamamadhaḥ sīmaphalakavāstavyāḥ |
aṇimādisiddhayo mā-
-mavantu devī prabhāsvarūpiṇyaḥ || 126 ||
aṇimādisiddhiphalaka-
-syoparihariṇāṅkakhaṇḍakṛtacūḍāḥ |
bhadraṃ pakṣmalayantu
brāhmīpramukhāśca mātaro'smākam || 127 ||
tasyopari maṇiphalake
tāruṇyottuṅgapīnakucabhārāḥ |
saṅkṣobhiṇīpradhānāḥ
bhrānti vidrāvayantu daśa mudrāḥ || 128 ||
phalakatrayasvarūpe
pṛthule trailokyamohane cakre |
dīvyantu prakaṭākhyā-
-stāsāṃ kartrīṃ ca bhagavatī tripurā || 129 ||
tadupari vipule dhiṣṇye
taraladṛśastaruṇakokanadabhāsaḥ |
kāmākarṣiṇyādyāḥ
kalaye devīḥ kalādharaśikhaṇḍāḥ || 130 ||
sarvāśāparipūrakacakre-
-'smin guptayoginīsevyāḥ |
tripureśī mama duritaṃ
tudyāt kaṇṭhāvalambimaṇihārā || 131 ||
tasyopari maṇipīṭhe
tāmrāmbhoruhadalaprabhāśoṇāḥ |
dhyāyāmyanaṅgakusumā-
-pramukhā devīśca vidhṛtakūrpāsāḥ || 132 ||
saṅkṣobhakārake'smiṃ-
-ścakre śrītripurasundarī sākṣāt |
goptrī guptatarākhyāḥ
gopāyatu māṃ kṛpārdrayā dṛṣṭyā || 133 ||
saṅkṣobhiṇīpradhānāḥ
śaktīstasyordhvavalayakṛtavāsāḥ |
ālolanīlaveṇī-
-rantaḥ kalayāmi yauvanonmattāḥ || 134 ||
saubhāgyadāyake'smiṃ-
-ścakreśī tripuravāsinī jīyāt |
śaktīśca sampradāyābhidhāḥ
samastāḥ pramodayantvaniśam || 135 ||
maṇipīṭhopari tāsāṃ
mahati caturhastavistṛte valaye |
santataviracitavāsāḥ
śaktīḥ kalayāmi sarvasiddhimukhāḥ || 136 ||
sarvārthasādhakākhye
cakre'muṣmin samastaphaladātrī |
tripurā śrīrmama kuśalaṃ
diśatāduttīrṇayoginīsevyā || 137 ||
tāsāṃ nilayasyopari
dhiṣṇye kausumbhakañcukamanojñāḥ |
sarvājñādyāḥ devyaḥ
sakalāḥ sampādayantu mama kīrtim || 138 ||
cakre samastarakṣā-
-karanāmnyasmin samastajanasevyām |
manasi nigarbhāsahitāṃ
manye śrītripuramālinīṃ devīm || 139 ||
sarvajñāsadanasyopari
cakre vipule samākalitagehāḥ |
vande vaśinīmukhyāḥ
śaktīḥ sindūrareṇurucaḥ || 140 ||
śrīsarvarogaharākhya-
-cakre'smiṃstripurapūrvikāṃ siddhām |
vande rahasyanāmnā
vedyābhiḥ śaktibhiḥ sadā sevyām || 141 ||
vaśinīgṛhopariṣṭā-
-dviṃśatihastonnate mahāpīṭhe |
śamayantu śatrubṛndaṃ
śastrāṇyastrāṇi cādidampatyoḥ || 142 ||
śastrasadanopariṣṭā-
-dvalaye valavairiratnasaṅghaṭite |
kāmeśvarīpradhānāḥ
kalaye devīḥ samastajanavandyāḥ || 143 ||
cakre'tra sarvasiddhiprada-
-nāmani sarvaphaladātrī |
tripurāmbāvatu satataṃ
parāpararahasyayoginīsevyā || 144 ||
kāmeśvarīgṛhoparivalaye
vividhamanusampradāyajñāḥ |
catvāro yuganāthā
jayantu mitreśapūrvakāḥ guravaḥ || 145 ||
nāthabhavanopariṣṭā-
-nnānāratnacayamedure pīṭhe |
kāmeśyādyā nityāḥ
kalayantu mudaṃ tithisvarūpiṇyaḥ || 146 ||
nityāsadanasyopari
nirmalamaṇinivahaviracite dhiṣṇye |
kuśalaṃ ṣaḍaṅgadevyaḥ
kalayantvasmākamuttaralanetrāḥ || 147 ||
sadanasyopari tāsāṃ
sarvānandamayanāmake bindau |
pañcabrahmākārāṃ
mañcaṃ praṇamāmi maṇigaṇākīrṇam || 148 ||
parito maṇimañcasya
pralambamānā niyantritā pāśaiḥ |
māyāmayī javanikā
mama duritaṃ haratu mecakacchāyā || 149 ||
mañcasyopari lamba-
-nmadanīpunnāgamālikābharitam |
harigopamayavitānaṃ
haratādālasyamaniśamasmākam || 150 ||
paryaṅkasya bhajāmaḥ
pādānbimbāmbudenduhemarucaḥ |
ajaharirudreśamayā-
-nanalāsuramāruteśakoṇasthān || 151 ||
phalakaṃ sadāśivamayaṃ
praṇaumi sindūrareṇukiraṇābham |
ārabhyāṅgeśīnāṃ
sadanātkalitaṃ ca ratnasopānam || 152 ||
paṭṭopadhānagaṇḍaka-
-catuṣṭayasphuritapāṭalāstaraṇam |
paryaṅkopari ghaṭitaṃ
pātu ciraṃ haṃsatūlaśayanaṃ naḥ || 153 ||
tasyopari nivasantaṃ
tāruṇyaśrīniṣevitaṃ satatam |
āvṛntapullahallaka-
-marīcikāpuñjamañjulacchāyam || 154 ||
sindūraśoṇavasanaṃ
śītāṃśustabakacumbitakirīṭam |
kuṅkumatilakamanohara-
-kuṭilālikahasitakumudabandhuśiśum || 155 ||
pūrṇendubimbavadanaṃ
phullasarojātalocanatritayam |
taralāpāṅgataraṅgita-
-śapharāṅkanaśāstrasampradāyārtham || 156 ||
maṇimayakuṇḍalapuṣya-
-nmarīcikallolamāṃsalakapolam |
vidrumasahodarādhara-
-visṛmarasusmitakiśorasañcāram || 157 ||
āmodikusumaśekhara-
-mānīlabhrūlatāyugamanojñam |
vīṭīsaurabhavīcī-
-dviguṇitavaktrāravindasaurabhyam || 158 ||
pāśāṅkuśekṣucāpa-
-prasavaśarasphuritakomalakarābjam |
kāśmīrapaṅkilāṅgaṃ
kāmeśaṃ manasi kurmahe satatam || 159 ||
tasyāṅkabhuvi niṣaṇṇāṃ
taruṇakadambaprasūnakiraṇābhām |
śītāṃśukhaṇḍacūḍāṃ
sīmantanyastasāndrasindūrām || 160 ||
kuṅkumalalāmabhāsva-
-nniṭilāṃ kuṭilataracillikāyugalām |
nālīkatulyanayanāṃ
nāsāñcalanaṭitamauktikābharaṇām || 161 ||
aṅkuritamandahāsa-
-maruṇādharakāntivijitabimbābhām |
kastūrīmakarīyuta-
-kapolasaṅkrāntakanakatāṭaṅkām || 162 ||
karpūrasāndravīṭī-
-kabalitavadanāravindakamanīyām |
kambusahodarakaṇṭha-
-pralambamānācchamauktikakalāpām || 163 ||
kahlāradāmakomala-
-bhujayugalasphuritaratnakeyūrām |
karapadmamūlavilasa-
-tkāñcanamayakaṭakavalayasandohām || 164 ||
pāṇicatuṣṭayavilasa-
-tpāśāṅkuśapuṇḍracāpapuṣpāstrām |
kūlaṅkaṣakucaśikharāṃ
kuṅkumakardamitaratnakūrpāsām || 165 ||
aṇudāyādavalagnā-
-mambudaśobhāsanābhiromalatām |
māṇikyakhacitakāñcī-
-marīcikākrāntamāṃsalanitambām || 166 ||
karabhorukāṇḍayugalāṃ
jaṅghājitakāmajaitratūṇīrām |
prapadaparibhūtakūrmāṃ
pallavasacchāyapadayugamanojñām || 167 ||
kamalabhavakañjalocana-
-kirīṭaratnāṃśurañjitapadābjām |
unmastakānukampā-
-muttaralāpāṅgapoṣitānaṅgām || 168 ||
ādimarasāvalambā-
-manidaṃ prathamoktivallarīkalikām |
ābrahmakīṭajananī-
-mantaḥ kalayāmi sundarīmaniśam || 169 ||
kastu kṣitau paṭīyā-
-nvastu stotuṃ śivāṅkavāstavyam |
astu cirantanasukṛtaiḥ
prastutakāmyāya tanmama purastāt || 170 ||
prabhusammitoktigamyaṃ
paramaśivotsaṅgatuṅgaparyaṅkam |
tejaḥ kiñcana divyaṃ
purato me bhavatu puṇḍrakodaṇḍam || 171 ||
madhurimabharitaśarāsaṃ
makarandasyandimārgaṇodāram |
kairaviṇīviṭacūḍaṃ
kaivalyāyāstu kiñcana maho naḥ || 172 ||
akṣudramikṣucāpaṃ
parokṣamavalagnasīmni tryakṣam |
kṣapayatu me kṣemetara-
-mukṣarathapremapakṣmalaṃ tejaḥ || 173 ||
bhṛṅgarucisaṅgarakarāpāṅgaṃ
śṛṅgāratuṅgamaruṇāṅgam |
maṅgalamabhaṅguraṃ me
ghaṭayatu gaṅgādharāṅgasaṅgi mahaḥ || 174 ||
prapadājitakūrmamūrjita-
-karuṇaṃ bharmarucinirmathanadeham |
śritavarma marma śambhoḥ
kiñcana mama narma śarma nirmātu || 175 ||
kālakuralālikālima-
-kandalavijitāli vidhṛtamaṇivāli |
milatu hṛdi pulinajaghanaṃ
bahulitagalagaralakeli kimapi mahaḥ || 176 ||
kuṅkumatilakitaphālā
kuruvindacchāyapāṭaladukūlā |
karuṇāpayodhivelā
kācana citte cakāstu me līlā || 177 ||
puṣpandhayaruciveṇyaḥ
pulinābhogatrapākaraśreṇyaḥ |
jīyāsurikṣupāṇyaḥ
kāścana kāmārikelisākṣiṇyaḥ || 178 ||
tapanīyāṃśukabhāṃsi
drākṣāmādhuryanāstikavacāṃsi |
katicana śucaṃ mahāṃsi
kṣapayatu kapālitoṣitamanāṃsi || 179 ||
asitakacamāyatākṣaṃ
kusumaśaraṃ kūlamudvahakṛpārdram |
ādimarasādhidaivata-
-mantaḥ kalaye harāṅkavāsi mahaḥ || 180 ||
karṇopāntataraṅgita-
-kaṭākṣavispandikaṇṭhadaghnakṛpām |
kāmeśvarāṅkanilayāṃ
kāmapi vidyāṃ purātanīṃ kalaye || 181 ||
aravindakāntyaruntuda-
-vilocanadvandvasundaramukhendu |
chandaḥ kandalamandira-
-mantaḥpuramainduśekharaṃ vande || 182 ||
bimbinikurambaḍambara-
-viḍambakacchāyamambaravalagnam |
kambugalamambudakucaṃ
bimbokaṃ kamapi cumbatu mano me || 183 ||
kamapi kamanīyarūpaṃ
kalayāmyantaḥ kadambakusumāḍhyam |
campakarucirasuveṣaiḥ
sampāditakāntyalaṅkṛtadigantam || 184 ||
śampārucibhara-
-garhāsampādakakāntikavacitadigantam |
siddhāntaṃ nigamānāṃ
śuddhāntaṃ kimapi śūlinaḥ kalaye || 185 ||
udyaddinakaraśoṇā-
-nutpalabandhustanandhayāpīḍān |
karakalitapuṇḍracāpā-
-nkalaye kānapi kapardinaḥ prāṇān || 186 ||
raśanālasajjaghanayā
rasanājīvātucāpabhāsurayā |
ghrāṇāyuṣkaraśarayā
ghrātaṃ cittaṃ kayāpi vāsanayā || 187 ||
sarasijasahayudhvadṛśā
śampālatikāsanābhivigrahayā |
bhāsā kayāpi ceto
nāsāmaṇiśobhivadanayā bharitam || 188 ||
navayāvakābhasicayānvitayā
gajayānayā dayāparayā |
dhṛtayāminīśakalayā
dhiyā kayāpi kṣatāmayā hi vayam || 189 ||
alamalamakusumabāṇai-
-rabimbaśoṇairapuṇḍrakodaṇḍaiḥ |
akumudabāndhavacūḍai-
-ranyairiha jagati daivataṃ manyaiḥ || 190 ||
kuvalayasadṛkṣanayanaiḥ
kulagirikūṭasthabandhukucabhāraiḥ |
karuṇāspandikaṭākṣaiḥ
kavacitacitto'smi katipayaiḥ kutukaiḥ || 191 ||
natajanasulabhāya namo
nālīkasanābhilocanāya namaḥ |
nanditagiriśāya namo
mahase navanīpapāṭalāya namaḥ || 192 ||
kādambakusumadāmne
kāyacchāyākaṇāyitāryamṇe |
sīmne cirantanagirāṃ
bhūmne kasmaicidādade praṇatim || 193 ||
kuṭilakabarībharebhyaḥ
kuṅkumasabrahmacārikiraṇebhyaḥ |
kūlaṅkaṣastanebhyaḥ
kurmaḥ praṇatiṃ kulādrikutukebhyaḥ || 194 ||
kokanadaśoṇacaraṇā-
-tkomalakuralālivijitaśaivālāt |
utpalasagandhinayanā-
-durarīkurmo na devatamānyām || 195 ||
āpāṭalādharāṇā-
-mānīlasnigdhabarbarakacānām |
āmnāyajīvanānā-
-mākūtānāṃ harasya dāso'ham || 196 ||
puṅkhitavilāsahāsa-
-sphuritāsu purāhitāṅkanilayāsu |
magnaṃ mano madīyaṃ
kāsvapi kāmārijīvanāḍīṣu || 197 ||
lalitā pātu śiro me
lalāṭamambā ca madhumatīrūpā |
bhrūyugmaṃ ca bhavānī
puṣpaśarā pātu locanadvandvam || 198 ||
pāyānnāsāṃ bālā
subhagā dantāṃśca sundarī jihvām |
adharoṣṭhamādiśakti-
-ścakreśī pātu me ciraṃ cibukam || 199 ||
kāmeśvarī ca karṇau
kāmākṣī pātu gaṇḍayoryugalam |
śṛṅgāranāyikāvyā-
-dvadanaṃ siṃhāsaneśvarī ca galam || 200 ||
skandaprasūśca pātu
skandhau bāhū ca pāṭalāṅgī me |
pāṇī ca padmanilayā
pāyādaniśaṃ nakhāvalīrvijayā || 201 ||
kodaṇḍinī ca vakṣaḥ
kukṣiṃ cāvyāt kulācalatanūjā |
kalyāṇī ca valagnaṃ
kaṭiṃ ca pāyātkalādharaśikhaṇḍā || 202 ||
ūrudvayaṃ ca pāyā-
-dumā mṛḍānī ca jānunī rakṣet |
jaṅghe ca ṣoḍaśī me
pāyāt pādau ca pāśasṛṇihastā || 203 ||
prātaḥ pātu parā māṃ
madhyāhne pātu maṇigṛhādhīśā |
śarvāṇyavatu ca sāyaṃ
pāyādrātrau ca bhairavī sākṣāt || 204 ||
bhāryāṃ rakṣatu gaurīṃ
pāyāt putrāṃśca bindugṛhapīṭhā |
śrīvidyā ca yaśo me
śīlaṃ cāvyācciraṃ mahārājñī || 205 ||
pavanamayi pāvakamayi
kṣoṇīmayi gaganamayi kṛpīṭamayi |
ravimayi śaśimayi diṅmayi
samayamayi prāṇamayi śive pāhi || 206 ||
kāli kapālini śūlini
bhairavi mātaṅgi pañcami tripure |
vāgdevi vindhyavāsini
bāle bhuvaneśi pālaya ciraṃ mām || 207 ||
abhinavasindūrābhā-
-mamba tvāṃ cintayanti ye hṛdaye |
upari nipatanti teṣā-
-mutpalanayanākaṭākṣakallolāḥ || 208 ||
vargāṣṭakamilitābhi-
-rvaśinīmukhyābhirāvṛtāṃ bhavatīm |
cintayatāṃ sitavarṇāṃ
vāco niryāntyayatnato vadanāt || 209 ||
kanakaśalākāgaurīṃ
karṇavyālolakuṇḍaladvitayām |
prahasitamukhīṃ ca bhavatīṃ
dhyāyanto ye ta eva bhūdhanadāḥ || 210 ||
śīrṣāmbhoruhamadhye
śītalapīyūṣavarṣiṇīṃ bhavatīm |
anudinamanucintayatā-
-māyuṣyaṃ bhavati puṣkalamavanyām || 211 ||
madhurasmitāṃ madāruṇanayanāṃ
mātaṅgakumbhavakṣojām |
candravataṃsinīṃ tvāṃ
savidhe paśyanti sukṛtinaḥ kecit || 212 ||
lalitāyāḥ stavaratnaṃ
lalitapadābhiḥ praṇītamāryābhiḥ |
pratidinamavanau paṭhatāṃ
phalāni vaktuṃ pragalbhate saiva || 213 ||
sadasadanugrahanigraha-
-gṛhītamunivigraho bhagavān |
sarvāsāmupaniṣadāṃ
durvāsā jayati deśikaḥ prathamaḥ || 214 ||
iti maharṣidurvāsaḥ viracitaṃ śrīlalitāstavaratnam |
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.