𑌮𑍂𑌕 𑌪𑌞𑍍𑌚 𑌶𑌤𑌿 5 - 𑌮𑌨𑍍𑌦𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤 𑌶𑌤𑌕𑌮𑍍

Muka Pancha Shati 5 - Mandasmita Shatakam

📂 Shatakam 🖋️ Grantha script
📄 Download PDF
𑌬𑌧𑍍𑌨𑍀𑌮𑍋 𑌵𑌯𑌮𑌞𑍍𑌜𑌲𑌿𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌦𑌿𑌨𑌂 𑌬𑌨𑍍𑌧𑌚𑍍𑌛𑌿𑌦𑍇 𑌦𑍇𑌹𑌿𑌨𑌾𑌂
𑌕𑌨𑍍𑌦𑌰𑍍𑌪𑌾𑌗𑌮𑌤𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌮𑍂𑌲𑌗𑍁𑌰𑌵𑍇 𑌕𑌲𑍍𑌯𑌾𑌣𑌕𑍇𑌲𑍀𑌭𑍁𑌵𑍇 ।
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾 𑌘𑌨𑌸𑌾𑌰𑌪𑍁𑌞𑍍𑌜𑌰𑌜𑌸𑍇 𑌕𑌾𑌮𑌦𑍍𑌰𑍁𑌹𑌶𑍍𑌚𑌕𑍍𑌷𑍁𑌷𑌾𑌂
𑌮𑌨𑍍𑌦𑌾𑌰𑌸𑍍𑌤𑌬𑌕𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾𑌮𑌦𑌮𑍁𑌷𑍇 𑌮𑌨𑍍𑌦𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌜𑍍𑌯𑍋𑌤𑌿𑌷𑍇 ॥1॥
𑌸𑌧𑍍𑌰𑍀𑌚𑍇 𑌨𑌵𑌮𑌲𑍍𑌲𑌿𑌕𑌾𑌸𑍁𑌮𑌨𑌸𑌾𑌂 𑌨𑌾𑌸𑌾𑌗𑍍𑌰𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾𑌮𑌣𑍇-
𑌰𑌾𑌚𑌾𑌰𑍍𑌯𑌾𑌯 𑌮𑍃𑌣𑌾𑌲𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑌹𑌸𑌾𑌂 𑌨𑍈𑌸𑌰𑍍𑌗𑌿𑌕𑌾𑌯 𑌦𑍍𑌵𑌿𑌷𑍇 ।
𑌸𑍍𑌵𑌰𑍍𑌧𑍁𑌨𑍍𑌯𑌾 𑌸𑌹 𑌯𑍁𑌧𑍍𑌵𑍇𑌨 𑌹𑌿𑌮𑌰𑍁𑌚𑍇𑌰𑌰𑍍𑌧𑌾𑌸𑌨𑌾𑌧𑍍𑌯𑌾𑌸𑌿𑌨𑍇
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾𑌃 𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌮𑌞𑍍𑌜𑌰𑍀𑌧𑌵𑌲𑌿𑌮𑌾𑌦𑍍𑌵𑍈𑌤𑌾𑌯 𑌤𑌸𑍍𑌮𑍈 𑌨𑌮𑌃 ॥2॥
𑌕𑌰𑍍𑌪𑍂𑌰𑌦𑍍𑌯𑍁𑌤𑌿𑌚𑌾𑌤𑍁𑌰𑍀𑌮𑌤𑌿𑌤𑌰𑌾𑌮𑌲𑍍𑌪𑍀𑌯𑌸𑍀𑌂 𑌕𑍁𑌰𑍍𑌵𑌤𑍀
𑌦𑍗𑌰𑍍𑌭𑌾𑌗𑍍𑌯𑍋𑌦𑌯𑌮𑍇𑌵 𑌸𑌂𑌵𑌿𑌦𑌧𑌤𑍀 𑌦𑍗𑌷𑌾𑌕𑌰𑍀𑌣𑌾𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌿𑌷𑌾𑌮𑍍 ।
𑌕𑍍𑌷𑍁𑌲𑍍𑌲𑌾𑌨𑍇𑌵 𑌮𑌨𑍋𑌜𑍍𑌞𑌮𑌲𑍍𑌲𑌿𑌨𑌿𑌕𑌰𑌾𑌨𑍍𑌫𑍁𑌲𑍍𑌲𑌾𑌨𑌪𑌿 𑌵𑍍𑌯𑌞𑍍𑌜𑌤𑍀
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾 𑌮𑍃𑌦𑍁𑌲𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌾𑌂𑌶𑍁𑌲𑌹𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌮𑌪𑍍𑌰𑌸𑍂𑌰𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌮𑍇 ॥3॥
𑌯𑌾 𑌪𑍀𑌨𑌸𑍍𑌤𑌨𑌮𑌣𑍍𑌡𑌲𑍋𑌪𑌰𑌿 𑌲𑌸𑌤𑍍𑌕𑌰𑍍𑌪𑍂𑌰𑌲𑍇𑌪𑌾𑌯𑌤𑍇
𑌯𑌾 𑌨𑍀𑌲𑍇𑌕𑍍𑌷𑌣𑌰𑌾𑌤𑍍𑌰𑌿𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿𑌤𑌤𑌿𑌷𑍁 𑌜𑍍𑌯𑍋𑌤𑍍𑌸𑍍𑌨𑌾𑌪𑍍𑌰𑌰𑍋𑌹𑌾𑌯𑌤𑍇 ।
𑌯𑌾 𑌸𑍗𑌨𑍍𑌦𑌰𑍍𑌯𑌧𑍁𑌨𑍀𑌤𑌰𑌙𑍍𑌗𑌤𑌤𑌿𑌷𑍁 𑌵𑍍𑌯𑌾𑌲𑍋𑌲𑌹𑌂𑌸𑌾𑌯𑌤𑍇
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾𑌃 𑌶𑌿𑌶𑌿𑌰𑍀𑌕𑌰𑍋𑌤𑍁 𑌹𑍃𑌦𑌯𑌂 𑌸𑌾 𑌮𑍇 𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌪𑍍𑌰𑌾𑌚𑍁𑌰𑍀 ॥4॥
𑌯𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌗𑌚𑍍𑌛𑌤𑌿 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌪𑌕𑍍𑌷𑌸𑌰𑌣𑌿𑌂 𑌕𑍗𑌮𑍁𑌦𑍍𑌵𑌤𑌃 𑌶𑍍𑌵𑍇𑌤𑌿𑌮𑌾
𑌯𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌸𑌨𑍍𑌤𑌤𑌮𑌾𑌰𑍁𑌰𑍁𑌕𑍍𑌷𑌤𑌿 𑌤𑍁𑌲𑌾𑌕𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌶𑌰𑌚𑍍𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌮𑌾𑌃 ।
𑌯𑍇𑌷𑌾𑌮𑌿𑌚𑍍𑌛𑌤𑌿 𑌕𑌮𑍍𑌬𑍁𑌰𑌪𑍍𑌯𑌸𑍁𑌲𑌭𑌾𑌮𑌨𑍍𑌤𑍇𑌵𑌸𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌕𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾𑌂
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾 𑌮𑌮𑌤𑌾𑌂 𑌹𑌰𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌮𑌮 𑌤𑍇 𑌹𑌾𑌸𑌤𑍍𑌵𑌿𑌷𑌾𑌮𑌙𑍍𑌕𑍁𑌰𑌾𑌃 ॥5॥
𑌆𑌶𑌾𑌸𑍀𑌮𑌸𑍁 𑌸𑌨𑍍𑌤𑌤𑌂 𑌵𑌿𑌦𑌧𑌤𑍀 𑌨𑍈𑌶𑌾𑌕𑌰𑍀𑌂 𑌵𑍍𑌯𑌾𑌕𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾𑌂
𑌕𑌾𑌶𑌾𑌨𑌾𑌮𑌭𑌿𑌮𑌾𑌨𑌭𑌙𑍍𑌗𑌕𑌲𑌨𑌾𑌕𑍗𑌶𑌲𑍍𑌯𑌮𑌾𑌬𑌿𑌭𑍍𑌰𑌤𑍀 ।
𑌈𑌶𑌾𑌨𑍇𑌨 𑌵𑌿𑌲𑍋𑌕𑌿𑌤𑌾 𑌸𑌕𑍁𑌤𑍁𑌕𑌂 𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌤𑍇 𑌕𑌲𑍍𑌮𑌷-
𑌕𑍍𑌲𑍇𑌶𑌾𑌪𑌾𑌯𑌕𑌰𑍀 𑌚𑌕𑌾𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌲𑌹𑌰𑍀 𑌮𑌨𑍍𑌦𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌜𑍍𑌯𑍋𑌤𑌿𑌷𑌾𑌮𑍍 ॥6॥
𑌆𑌰𑍂𑌢𑌸𑍍𑌯 𑌸𑌮𑍁𑌨𑍍𑌨𑌤𑌸𑍍𑌤𑌨𑌤𑌟𑍀𑌸𑌾𑌮𑍍𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌸𑌿𑌂𑌹𑌾𑌸𑌨𑌂
𑌕𑌨𑍍𑌦𑌰𑍍𑌪𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌿𑌭𑍋𑌰𑍍𑌜𑌗𑌤𑍍𑌤𑍍𑌰𑌯𑌪𑍍𑌰𑌾𑌕𑌟𑍍𑌯𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑌾𑌨𑌿𑌧𑍇𑌃 ।
𑌯𑌸𑍍𑌯𑌾𑌶𑍍𑌚𑌾𑌮𑌰𑌚𑌾𑌤𑍁𑌰𑍀𑌂 𑌕𑌲𑌯𑌤𑍇 𑌰𑌶𑍍𑌮𑌿𑌚𑍍𑌛𑌟𑌾 𑌚𑌞𑍍𑌚𑌲𑌾
𑌸𑌾 𑌮𑌨𑍍𑌦𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌮𑌞𑍍𑌜𑌰𑍀 𑌭𑌵𑌤𑍁 𑌨𑌃 𑌕𑌾𑌮𑌾𑌯 𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌤𑍇 ॥7॥
𑌶𑌮𑍍𑌭𑍋𑌰𑍍𑌯𑌾 𑌪𑌰𑌿𑌰𑌮𑍍𑌭𑌸𑌮𑍍𑌭𑍍𑌰𑌮𑌵𑌿𑌧𑍗 𑌨𑍈𑌰𑍍𑌮𑌲𑍍𑌯𑌸𑍀𑌮𑌾𑌨𑌿𑌧𑌿𑌃
𑌗𑍈𑌰𑍍𑌵𑌾𑌣𑍀𑌵 𑌤𑌰𑌙𑍍𑌗𑌿𑌣𑍀 𑌕𑍃𑌤𑌮𑍃𑌦𑍁𑌸𑍍𑌯𑌨𑍍𑌦𑌾𑌂 𑌕𑌲𑌿𑌨𑍍𑌦𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑌾𑌮𑍍 ।
𑌕𑌲𑍍𑌮𑌾𑌷𑍀𑌕𑍁𑌰𑍁𑌤𑍇 𑌕𑌲𑌙𑍍𑌕𑌸𑍁𑌷𑌮𑌾𑌂 𑌕𑌣𑍍𑌠𑌸𑍍𑌥𑌲𑍀𑌚𑍁𑌮𑍍𑌬𑌿𑌨𑍀𑌂
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾𑌃 𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌕𑌨𑍍𑌦𑌲𑍀 𑌭𑌵𑌤𑍁 𑌨𑌃 𑌕𑌲𑍍𑌯𑌾𑌣𑌸𑌨𑍍𑌦𑍋𑌹𑌿𑌨𑍀 ॥8॥
𑌜𑍇𑌤𑍁𑌂 𑌹𑌾𑌰𑌲𑌤𑌾𑌮𑌿𑌵 𑌸𑍍𑌤𑌨𑌤𑌟𑍀𑌂 𑌸𑌞𑍍𑌜𑌗𑍍𑌮𑍁𑌷𑍀 𑌸𑌨𑍍𑌤𑌤𑌂
𑌗𑌨𑍍𑌤𑍁𑌂 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌲𑌤𑌾𑌮𑌿𑌵 𑌦𑍍𑌵𑌿𑌗𑍁𑌣𑌿𑌤𑌾𑌂 𑌮𑌗𑍍𑌨𑌾 𑌕𑍃𑌪𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑍋𑌤𑌸𑌿 ।
𑌲𑌬𑍍𑌧𑍁𑌂 𑌵𑌿𑌸𑍍𑌮𑌯𑌨𑍀𑌯𑌤𑌾𑌮𑌿𑌵 𑌹𑌰𑌂 𑌰𑌾𑌗𑌾𑌕𑍁𑌲𑌂 𑌕𑍁𑌰𑍍𑌵𑌤𑍀
𑌮𑌞𑍍𑌜𑍁𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌮𑌞𑍍𑌜𑌰𑍀 𑌭𑌵𑌭𑌯𑌂 𑌮𑌥𑍍𑌨𑌾𑌤𑍁 𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌮𑍇 ॥9॥
𑌶𑍍𑌵𑍇𑌤𑌾𑌪𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌕𑌟𑌂 𑌨𑌿𑌶𑌾𑌕𑌰𑌰𑍁𑌚𑌾𑌂 𑌮𑌾𑌲𑌿𑌨𑍍𑌯𑌮𑌾𑌤𑌨𑍍𑌵𑌤𑍀
𑌶𑍀𑌤𑌾𑌪𑌿 𑌸𑍍𑌮𑌰𑌪𑌾𑌵𑌕𑌂 𑌪𑌶𑍁𑌪𑌤𑍇𑌃 𑌸𑌨𑍍𑌧𑍁𑌕𑍍𑌷𑌯𑌨𑍍𑌤𑍀 𑌸𑌦𑌾 ।
𑌸𑍍𑌵𑌾𑌭𑌾𑌵𑍍𑌯𑌾𑌦𑌧𑌰𑌾𑌶𑍍𑌰𑌿𑌤𑌾𑌪𑌿 𑌨𑌮𑌤𑌾𑌮𑍁𑌚𑍍𑌚𑍈𑌰𑍍𑌦𑌿𑌶𑌨𑍍𑌤𑍀 𑌗𑌤𑌿𑌂
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌸𑍍𑌫𑍁𑌟𑌮𑌨𑍍𑌤𑌰𑌾 𑌸𑍍𑌫𑍁𑌰𑌤𑍁 𑌨𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌨𑍍𑌮𑌨𑍍𑌦𑌹𑌾𑌸𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾 ॥10॥
𑌵𑌕𑍍𑌤𑍍𑌰𑌶𑍍𑌰𑍀𑌸𑌰𑌸𑍀𑌜𑌲𑍇 𑌤𑌰𑌲𑌿𑌤𑌭𑍍𑌰𑍂𑌵𑌲𑍍𑌲𑌿𑌕𑌲𑍍𑌲𑍋𑌲𑌿𑌤𑍇
𑌕𑌾𑌲𑌿𑌮𑍍𑌨𑌾 𑌦𑌧𑌤𑍀 𑌕𑌟𑌾𑌕𑍍𑌷𑌜𑌨𑍁𑌷𑌾 𑌮𑌾𑌧𑍁𑌵𑍍𑌰𑌤𑍀𑌂 𑌵𑍍𑌯𑌾𑌪𑍃𑌤𑌿𑌮𑍍 ।
𑌨𑌿𑌰𑍍𑌨𑌿𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌲𑌪𑍁𑌣𑍍𑌡𑌰𑍀𑌕𑌕𑍁𑌹𑌨𑌾𑌪𑌾𑌣𑍍𑌡𑌿𑌤𑍍𑌯𑌮𑌾𑌬𑌿𑌭𑍍𑌰𑌤𑍀
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾𑌃 𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌚𑌾𑌤𑍁𑌰𑍀 𑌮𑌮 𑌮𑌨𑌃 𑌕𑌾𑌤𑌰𑍍𑌯𑌮𑍁𑌨𑍍𑌮𑍂𑌲𑌯𑍇𑌤𑍍 ॥11॥
𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌬𑌾𑌧𑌿𑌤𑌬𑌨𑍍𑌧𑍁𑌜𑍀𑌵𑌮𑌧𑌰𑌂 𑌮𑍈𑌤𑍍𑌰𑍀𑌜𑍁𑌷𑌂 𑌪𑌲𑍍𑌲𑌵𑍈𑌃
𑌶𑍁𑌦𑍍𑌧𑌸𑍍𑌯 𑌦𑍍𑌵𑌿𑌜𑌮𑌣𑍍𑌡𑌲𑌸𑍍𑌯 𑌚 𑌤𑌿𑌰𑌸𑍍𑌕𑌰𑍍𑌤𑌾𑌰𑌮𑌪𑍍𑌯𑌾𑌶𑍍𑌰𑌿𑌤𑌾 ।
𑌯𑌾 𑌵𑍈𑌮𑌲𑍍𑌯𑌵𑌤𑍀 𑌸𑌦𑍈𑌵 𑌨𑌮𑌤𑌾𑌂 𑌚𑍇𑌤𑌃 𑌪𑍁𑌨𑍀𑌤𑍇𑌤𑌰𑌾𑌂
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾 𑌹𑍃𑌦𑌯𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌸𑌾𑌦𑌯𑌤𑍁 𑌮𑍇 𑌸𑌾 𑌮𑌨𑍍𑌦𑌹𑌾𑌸𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾 ॥12॥
𑌦𑍍𑌰𑍁𑌹𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑍀 𑌤𑌮𑌸𑍇 𑌮𑍁𑌹𑍁𑌃 𑌕𑍁𑌮𑍁𑌦𑌿𑌨𑍀𑌸𑌾𑌹𑌾𑌯𑍍𑌯𑌮𑌾𑌬𑌿𑌭𑍍𑌰𑌤𑍀
𑌯𑌾𑌨𑍍𑌤𑍀 𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌕𑌿𑌶𑍋𑌰𑌶𑍇𑌖𑌰𑌵𑌪𑍁𑌃𑌸𑍗𑌧𑌾𑌙𑍍𑌗𑌣𑍇 𑌪𑍍𑌰𑍇𑌙𑍍𑌖𑌣𑌮𑍍 ।
𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌾𑌮𑍍𑌭𑍋𑌨𑌿𑌧𑌿𑌵𑍀𑌚𑌿𑌕𑌾𑌂 𑌸𑍁𑌮𑌨𑌸𑌾𑌂 𑌕𑍂𑌲𑌙𑍍𑌕𑌷𑌾𑌂 𑌕𑍁𑌰𑍍𑌵𑌤𑍀
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾𑌃 𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌕𑍗𑌮𑍁𑌦𑍀 𑌹𑌰𑌤𑍁 𑌮𑍇 𑌸𑌂𑌸𑌾𑌰𑌤𑌾𑌪𑍋𑌦𑌯𑌮𑍍 ॥13॥
𑌕𑌾𑌶𑍍𑌮𑍀𑌰𑌦𑍍𑌰𑌵𑌧𑌾𑌤𑍁𑌕𑌰𑍍𑌦𑌮𑌰𑍁𑌚𑌾 𑌕𑌲𑍍𑌮𑌾𑌷𑌤𑌾𑌂 𑌬𑌿𑌭𑍍𑌰𑌤𑍀
𑌹𑌂𑌸𑍗𑌧𑍈𑌰𑌿𑌵 𑌕𑍁𑌰𑍍𑌵𑌤𑍀 𑌪𑌰𑌿𑌚𑌿𑌤𑌿𑌂 𑌹𑌾𑌰𑍀𑌕𑍃𑌤𑍈𑌰𑍍𑌮𑍗𑌕𑍍𑌤𑌿𑌕𑍈𑌃 ।
𑌵𑌕𑍍𑌷𑍋𑌜𑌨𑍍𑌮𑌤𑍁𑌷𑌾𑌰𑌶𑍈𑌲𑌕𑌟𑌕𑍇 𑌸𑌞𑍍𑌚𑌾𑌰𑌮𑌾𑌤𑌨𑍍𑌵𑌤𑍀
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾 𑌮𑍃𑌦𑍁𑌲𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌦𑍍𑌯𑍁𑌤𑌿𑌮𑌯𑍀 𑌭𑌾𑌗𑍀𑌰𑌥𑍀 𑌭𑌾𑌸𑌤𑍇 ॥14॥
𑌕𑌮𑍍𑌬𑍋𑌰𑍍𑌵𑌂𑌶𑌪𑌰𑌮𑍍𑌪𑌰𑌾 𑌇𑌵 𑌕𑍃𑌪𑌾𑌸𑌨𑍍𑌤𑌾𑌨𑌵𑌲𑍍𑌲𑍀𑌭𑍁𑌵𑌃
𑌸𑌮𑍍𑌫𑍁𑌲𑍍𑌲𑌸𑍍𑌤𑌬𑌕𑌾 𑌇𑌵 𑌪𑍍𑌰𑌸𑍃𑌮𑌰𑌾 𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤𑌾𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌸𑌾𑌦𑌾 𑌇𑌵 ।
𑌵𑌾𑌕𑍍𑌪𑍀𑌯𑍂𑌷𑌕𑌣𑌾 𑌇𑌵 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌪𑌥𑌗𑌾𑌪𑌰𑍍𑌯𑌾𑌯𑌭𑍇𑌦𑌾 𑌇𑌵
𑌭𑍍𑌰𑌾𑌜𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌤𑌵 𑌮𑌨𑍍𑌦𑌹𑌾𑌸𑌕𑌿𑌰𑌣𑌾𑌃 𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑍀𑌪𑍁𑌰𑍀𑌨𑌾𑌯𑌿𑌕𑍇 ॥15॥
𑌵𑌕𑍍𑌷𑍋𑌜𑍇 𑌘𑌨𑌸𑌾𑌰𑌪𑌤𑍍𑌰𑌰𑌚𑌨𑌾𑌭𑌙𑍍𑌗𑍀𑌸𑌪𑌤𑍍𑌨𑌾𑌯𑌿𑌤𑌾
𑌕𑌣𑍍𑌠𑍇 𑌮𑍗𑌕𑍍𑌤𑌿𑌕𑌹𑌾𑌰𑌯𑌷𑍍𑌟𑌿𑌕𑌿𑌰𑌣𑌵𑍍𑌯𑌾𑌪𑌾𑌰𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑌾𑌯𑌿𑌤𑌾 ।
𑌓𑌷𑍍𑌠𑌶𑍍𑌰𑍀𑌨𑌿𑌕𑍁𑌰𑍁𑌮𑍍𑌬𑌪𑌲𑍍𑌲𑌵𑌪𑍁𑌟𑍇 𑌪𑍍𑌰𑍇𑌙𑍍𑌖𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌸𑍂𑌨𑌾𑌯𑌿𑌤𑌾
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌸𑍍𑌫𑍁𑌰𑌤𑌾𑌂 𑌮𑌦𑍀𑌯𑌹𑍃𑌦𑌯𑍇 𑌤𑍍𑌵𑌨𑍍𑌮𑌨𑍍𑌦𑌹𑌾𑌸𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾 ॥16॥
𑌯𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌬𑌿𑌨𑍍𑌦𑍁𑌰𑌿𑌵𑍋𑌪𑌰𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌚𑌲𑌿𑌤𑍋 𑌨𑌾𑌸𑌾𑌗𑍍𑌰𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾𑌮𑌣𑌿𑌃
𑌯𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌦𑍀𑌨 𑌇𑌵𑌾𑌧𑌿𑌕𑌣𑍍𑌠𑌮𑌯𑌤𑍇 𑌹𑌾𑌰𑌃 𑌕𑌰𑌾𑌲𑌮𑍍𑌬𑌨𑌮𑍍 ।
𑌯𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌬𑌨𑍍𑌧𑍁𑌰𑌿𑌵𑍋𑌷𑍍𑌠𑌯𑍋𑌰𑌰𑍁𑌣𑌿𑌮𑌾 𑌧𑌤𑍍𑌤𑍇 𑌸𑍍𑌵𑌯𑌂 𑌰𑌞𑍍𑌜𑌨𑌂
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌭𑌵𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌤𑍇 𑌮𑌮 𑌶𑌿𑌵𑍋𑌲𑍍𑌲𑌾𑌸𑌾𑌯 𑌹𑌾𑌸𑌾𑌙𑍍𑌕𑍁𑌰𑌾𑌃 ॥17॥
𑌯𑌾 𑌜𑌾𑌡𑍍𑌯𑌾𑌮𑍍𑌬𑍁𑌨𑌿𑌧𑌿𑌂 𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑍋𑌤𑌿 𑌭𑌜𑌤𑌾𑌂 𑌵𑍈𑌰𑌾𑌯𑌤𑍇 𑌕𑍈𑌰𑌵𑍈𑌃
𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌯𑌾𑌂 𑌨𑌿𑌯𑌮𑍇𑌨 𑌯𑌾 𑌚 𑌯𑌤𑌤𑍇 𑌕𑌰𑍍𑌤𑍁𑌂 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌣𑍇𑌤𑍍𑌰𑍋𑌤𑍍𑌸𑌵𑌮𑍍 ।
𑌬𑌿𑌮𑍍𑌬𑌂 𑌚𑌾𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌮𑌸𑌂 𑌚 𑌵𑌞𑍍𑌚𑌯𑌤𑌿 𑌯𑌾 𑌗𑌰𑍍𑌵𑍇𑌣 𑌸𑌾 𑌤𑌾𑌦𑍃𑌶𑍀
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌮𑌞𑍍𑌜𑌰𑍀 𑌤𑌵 𑌕𑌥𑌂 𑌜𑍍𑌯𑍋𑌤𑍍𑌸𑍍𑌨𑍇𑌤𑍍𑌯𑌸𑍗 𑌕𑍀𑌰𑍍𑌤𑍍𑌯𑌤𑍇 ॥18॥
𑌆𑌰𑍁𑌢𑌾 𑌰𑌭𑌸𑌾𑌤𑍍𑌪𑍁𑌰𑌃 𑌪𑍁𑌰𑌰𑌿𑌪𑍋𑌰𑌾𑌶𑍍𑌲𑍇𑌷𑌣𑍋𑌪𑌕𑍍𑌰𑌮𑍇
𑌯𑌾 𑌤𑍇 𑌮𑌾𑌤𑌰𑍁𑌪𑍈𑌤𑌿 𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯𑌤𑌟𑌿𑌨𑍀𑌶𑌙𑍍𑌕𑌾𑌕𑌰𑍀 𑌤𑌤𑍍𑌕𑍍𑌷𑌣𑌮𑍍 ।
𑌓𑌷𑍍𑌠𑍗 𑌵𑍇𑌪𑌯𑌤𑌿 𑌭𑍍𑌰𑍁𑌵𑍗 𑌕𑍁𑌟𑌿𑌲𑌯𑌤𑍍𑌯𑌾𑌨𑌮𑍍𑌰𑌯𑌤𑍍𑌯𑌾𑌨𑌨𑌂
𑌤𑌾𑌂 𑌵𑌨𑍍𑌦𑍇 𑌮𑍃𑌦𑍁𑌹𑌾𑌸𑌪𑍂𑌰𑌸𑍁𑌷𑌮𑌾𑌮𑍇𑌕𑌾𑌮𑍍𑌰𑌨𑌾𑌥𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑍇 ॥19॥
𑌵𑌕𑍍𑌤𑍍𑌰𑍇𑌨𑍍𑌦𑍋𑌸𑍍𑌤𑌵 𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌿𑌕𑌾 𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌤𑌤𑌿𑌰𑍍𑌵𑌲𑍍𑌗𑍁 𑌸𑍍𑌫𑍁𑌰𑌨𑍍𑌤𑍀 𑌸𑌤𑌾𑌂
𑌸𑍍𑌯𑌾𑌚𑍍𑌚𑍇𑌦𑍍𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌿𑌮𑌿𑌦𑌂 𑌚𑌕𑍋𑌰𑌮𑌨𑌸𑌾𑌂 𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌕𑍗𑌤𑍂𑌹𑌲𑌮𑍍 ।
𑌏𑌤𑌚𑍍𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌮𑌹𑌰𑍍𑌨𑌿𑌶𑌂 𑌯𑌦𑌧𑌿𑌕𑌾𑌮𑍇𑌷𑌾 𑌰𑍁𑌚𑌿𑌂 𑌗𑌾𑌹𑌤𑍇
𑌬𑌿𑌮𑍍𑌬𑍋𑌷𑍍𑌠𑌦𑍍𑌯𑍁𑌮𑌣𑌿𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾𑌸𑍍𑌵𑌪𑌿 𑌚 𑌯𑌦𑍍𑌬𑌿𑌬𑍍𑌬𑍋𑌕𑌮𑌾𑌲𑌮𑍍𑌬𑌤𑍇 ॥20॥
𑌸𑌾𑌦𑍃𑌶𑍍𑌯𑌂 𑌕𑌲𑌶𑌾𑌮𑍍𑌬𑍁𑌧𑍇𑌰𑍍𑌵𑌹𑌤𑌿 𑌯𑌤𑍍𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌮𑌨𑍍𑌦𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌂
𑌶𑍋𑌭𑌾𑌮𑍋𑌷𑍍𑌠𑌰𑍁𑌚𑌾𑌮𑍍𑌬 𑌵𑌿𑌦𑍍𑌰𑍁𑌮𑌭𑌵𑌾𑌮𑍇𑌤𑌾𑌦𑍍𑌭𑌿𑌦𑌾𑌂 𑌬𑍍𑌰𑍂𑌮𑌹𑍇 ।
𑌏𑌕𑌸𑍍𑌮𑌾𑌦𑍁𑌦𑌿𑌤𑌂 𑌪𑍁𑌰𑌾 𑌕𑌿𑌲 𑌪𑌪𑍗 𑌶𑌰𑍍𑌵𑌃 𑌪𑍁𑌰𑌾𑌣𑌃 𑌪𑍁𑌮𑌾𑌨𑍍
𑌏𑌤𑌨𑍍𑌮𑌧𑍍𑌯𑌸𑌮𑍁𑌦𑍍𑌭𑌵𑌂 𑌰𑌸𑌯𑌤𑍇 𑌮𑌾𑌧𑍁𑌰𑍍𑌯𑌰𑍂𑌪𑌂 𑌰𑌸𑌮𑍍 ॥21॥
𑌉𑌤𑍍𑌤𑍁𑌙𑍍𑌗𑌸𑍍𑌤𑌨𑌕𑍁𑌮𑍍𑌭𑌶𑍈𑌲𑌕𑌟𑌕𑍇 𑌵𑌿𑌸𑍍𑌤𑌾𑌰𑌿𑌕𑌸𑍍𑌤𑍂𑌰𑌿𑌕𑌾-
𑌪𑌤𑍍𑌰𑌶𑍍𑌰𑍀𑌜𑍁𑌷𑌿 𑌚𑌞𑍍𑌚𑌲𑌾𑌃 𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌰𑍁𑌚𑌃 𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌤𑍇 𑌕𑍋𑌮𑌲𑌾𑌃 ।
𑌸𑌨𑍍𑌧𑍍𑌯𑌾𑌦𑍀𑌧𑌿𑌤𑌿𑌰𑌞𑍍𑌜𑌿𑌤𑌾 𑌇𑌵 𑌮𑍁𑌹𑍁𑌃 𑌸𑌾𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾𑌧𑌰𑌜𑍍𑌯𑍋𑌤𑌿𑌷𑌾
𑌵𑍍𑌯𑌾𑌲𑍋𑌲𑌾𑌮𑌲𑌶𑌾𑌰𑌦𑌾𑌭𑍍𑌰𑌶𑌕𑌲𑌵𑍍𑌯𑌾𑌪𑌾𑌰𑌮𑌾𑌤𑌨𑍍𑌵𑌤𑍇 ॥22॥
𑌕𑍍𑌷𑍀𑌰𑌂 𑌦𑍂𑌰𑌤 𑌏𑌵 𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑌤𑍁 𑌕𑌥𑌂 𑌵𑍈𑌮𑌲𑍍𑌯𑌮𑌾𑌤𑍍𑌰𑌾𑌦𑌿𑌦𑌂
𑌮𑌾𑌤𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌸𑌹𑌪𑌾𑌠𑌵𑍀𑌥𑌿𑌮𑌯𑌤𑌾𑌂 𑌮𑌨𑍍𑌦𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑍈𑌰𑍍𑌮𑌞𑍍𑌜𑍁𑌲𑍈𑌃 ।
𑌕𑌿𑌂 𑌚𑍇𑌯𑌂 𑌤𑍁 𑌭𑌿𑌦𑌾𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌦𑍋𑌹𑌨𑌵𑌶𑌾𑌦𑍇𑌕𑌂 𑌤𑍁 𑌸𑌞𑍍𑌜𑌾𑌯𑌤𑍇
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌸𑍍𑌵𑌯𑌮𑌰𑍍𑌥𑌿𑌤𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌣𑌮𑌤𑌾𑌮𑌨𑍍𑌯𑌤𑍍𑌤𑍁 𑌦𑍋𑌦𑍁𑌹𑍍𑌯𑌤𑍇 ॥23॥
𑌕𑌰𑍍𑌪𑍂𑌰𑍈𑌰𑌮𑍃𑌤𑍈𑌰𑍍𑌜𑌗𑌜𑍍𑌜𑌨𑌨𑌿 𑌤𑍇 𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾𑌤𑌪𑍈𑌃
𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾𑌹𑌾𑌰𑌗𑍁𑌣𑍈𑌰𑍍𑌮𑍃𑌣𑌾𑌲𑌵𑌲𑌯𑍈𑌰𑍍𑌮𑍁𑌗𑍍𑌧𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌶𑍍𑌰𑍀𑌰𑌿𑌯𑌮𑍍 ।
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑍀𑌪𑍁𑌰𑌨𑌾𑌯𑌿𑌕𑍇 𑌸𑌮𑌤𑌯𑌾 𑌸𑌂𑌸𑍍𑌤𑍂𑌯𑌤𑍇 𑌸𑌜𑍍𑌜𑌨𑍈𑌃
𑌤𑌤𑍍𑌤𑌾𑌦𑍃𑌙𑍍𑌮𑌮 𑌤𑌾𑌪𑌶𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿𑌵𑌿𑌧𑌯𑍇 𑌕𑌿𑌂 𑌦𑍇𑌵𑌿 𑌮𑌨𑍍𑌦𑌾𑌯𑌤𑍇 ॥24॥
𑌮𑌧𑍍𑌯𑍇𑌗𑌰𑍍𑌭𑌿𑌤𑌮𑌞𑍍𑌜𑍁𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌲𑌹𑌰𑍀𑌮𑌾𑌧𑍍𑌵𑍀𑌝𑌰𑍀𑌶𑍀𑌤𑌲𑌾
𑌮𑌨𑍍𑌦𑌾𑌰𑌸𑍍𑌤𑌬𑌕𑌾𑌯𑌤𑍇 𑌜𑌨𑌨𑌿 𑌤𑍇 𑌮𑌨𑍍𑌦𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌾𑌂𑌶𑍁𑌚𑍍𑌛𑌟𑌾 ।
𑌯𑌸𑍍𑌯𑌾 𑌵𑌰𑍍𑌧𑌯𑌿𑌤𑍁𑌂 𑌮𑍁𑌹𑍁𑌰𑍍𑌵𑌿𑌕𑌸𑌨𑌂 𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌕𑌾𑌮𑌦𑍍𑌰𑍁𑌹𑍋
𑌵𑌲𑍍𑌗𑍁𑌰𑍍𑌵𑍀𑌕𑍍𑌷𑌣𑌵𑌿𑌭𑍍𑌰𑌮𑌵𑍍𑌯𑌤𑌿𑌕𑌰𑍋 𑌵𑌾𑌸𑌨𑍍𑌤𑌮𑌾𑌸𑌾𑌯𑌤𑍇 ॥25॥
𑌬𑌿𑌮𑍍𑌬𑍋𑌷𑍍𑌠𑌦𑍍𑌯𑍁𑌤𑌿𑌪𑍁𑌞𑍍𑌜𑌰𑌞𑍍𑌜𑌿𑌤𑌰𑍁𑌚𑌿𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌨𑍍𑌮𑌨𑍍𑌦𑌹𑌾𑌸𑌚𑍍𑌛𑌟𑌾 ।
𑌕𑌲𑍍𑌯𑌾𑌣𑌂 𑌗𑌿𑌰𑌿𑌸𑌾𑌰𑍍𑌵𑌭𑍗𑌮𑌤𑌨𑌯𑍇 𑌕𑌲𑍍𑌲𑍋𑌲𑌯𑌤𑍍𑌵𑌾𑌶𑍁 𑌮𑍇 ।
𑌫𑍁𑌲𑍍𑌲𑌨𑍍𑌮𑌲𑍍𑌲𑌿𑌪𑌿𑌨𑌦𑍍𑌧𑌹𑌲𑍍𑌲𑌕𑌮𑌯𑍀 𑌮𑌾𑌲𑍇𑌵 𑌯𑌾 𑌪𑍇𑌶𑌲𑌾
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌿 𑌮𑌾𑌰𑌮𑌰𑍍𑌦𑌿𑌤𑍁𑌰𑍁𑌰𑍋𑌮𑌧𑍍𑌯𑍇 𑌮𑍁𑌹𑍁𑌰𑍍𑌲𑌮𑍍𑌬𑌤𑍇 ॥26॥
𑌬𑌿𑌭𑍍𑌰𑌾𑌣𑌾 𑌶𑌰𑌦𑌭𑍍𑌰𑌵𑌿𑌭𑍍𑌰𑌮𑌦𑌶𑌾𑌂 𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑍋𑌤𑌮𑌾𑌨𑌾𑌪𑍍𑌯𑌸𑍋
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌮𑌞𑍍𑌜𑌰𑍀 𑌕𑌿𑌰𑌤𑌿 𑌤𑍇 𑌕𑌾𑌰𑍁𑌣𑍍𑌯𑌧𑌾𑌰𑌾𑌰𑌸𑌮𑍍 ।
𑌆𑌶𑍍𑌚𑌰𑍍𑌯𑌂 𑌶𑌿𑌶𑌿𑌰𑍀𑌕𑌰𑍋𑌤𑌿 𑌜𑌗𑌤𑍀𑌶𑍍𑌚𑌾𑌲𑍋𑌕𑍍𑌯 𑌚𑍈𑌨𑌾𑌮𑌹𑍋
𑌕𑌾𑌮𑌂 𑌖𑍇𑌲𑌤𑌿 𑌨𑍀𑌲𑌕𑌣𑍍𑌠𑌹𑍃𑌦𑌯𑌂 𑌕𑍗𑌤𑍂𑌹𑌲𑌾𑌨𑍍𑌦𑍋𑌲𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥27॥
𑌪𑍍𑌰𑍇𑌙𑍍𑌖𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑍗𑌢𑌕𑌟𑌾𑌕𑍍𑌷𑌕𑍁𑌞𑍍𑌜𑌕𑍁𑌹𑌰𑍇𑌷𑍍𑌵𑌤𑍍𑌯𑌚𑍍𑌛𑌗𑍁𑌚𑍍𑌛𑌾𑌯𑌿𑌤𑌂
𑌵𑌕𑍍𑌤𑍍𑌰𑍇𑌨𑍍𑌦𑍁𑌚𑍍𑌛𑌵𑌿𑌸𑌿𑌨𑍍𑌧𑍁𑌵𑍀𑌚𑌿𑌨𑌿𑌚𑌯𑍇 𑌫𑍇𑌨𑌪𑍍𑌰𑌤𑌾𑌨𑌾𑌯𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌨𑍈𑌰𑌨𑍍𑌤𑌰𑍍𑌯𑌵𑌿𑌜𑍃𑌮𑍍𑌭𑌿𑌤𑌸𑍍𑌤𑌨𑌤𑌟𑍇 𑌨𑍈𑌚𑍋𑌲𑌪𑌟𑍍𑌟𑌾𑌯𑌿𑌤𑌂
𑌕𑌾𑌲𑍁𑌷𑍍𑌯𑌂 𑌕𑌬𑌲𑍀𑌕𑌰𑍋𑌤𑍁 𑌮𑌮 𑌤𑍇 𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌮𑌨𑍍𑌦𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥28॥
𑌪𑍀𑌯𑍂𑌷𑌂 𑌤𑌵 𑌮𑌨𑍍𑌥𑌰𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌮𑌿𑌤𑌿 𑌵𑍍𑌯𑌰𑍍𑌥𑍈𑌵 𑌸𑌾𑌪𑌪𑍍𑌰𑌥𑌾
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌧𑍍𑌰𑍁𑌵𑌮𑍀𑌦𑍃𑌶𑌂 𑌯𑌦𑌿 𑌭𑌵𑍇𑌦𑍇𑌤𑌤𑍍𑌕𑌥𑌂 𑌵𑌾 𑌶𑌿𑌵𑍇 ।
𑌮𑌨𑍍𑌦𑌾𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌕𑌥𑌾𑌲𑌵𑌂 𑌨 𑌸𑌹𑌤𑍇 𑌮𑌥𑍍𑌨𑌾𑌤𑌿 𑌮𑌨𑍍𑌦𑌾𑌕𑌿𑌨𑍀-
𑌮𑌿𑌨𑍍𑌦𑍁𑌂 𑌨𑌿𑌨𑍍𑌦𑌤𑌿 𑌕𑍀𑌰𑍍𑌤𑌿𑌤𑍇𑌽𑌪𑌿 𑌕𑌲𑌶𑍀𑌪𑌾𑌥𑍋𑌧𑌿𑌮𑍀𑌰𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾𑌯𑌤𑍇 ॥29॥
𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌨𑌯𑌨𑍋𑌤𑍍𑌸𑌵𑌂 𑌵𑌿𑌤𑌨𑍁𑌤𑌾𑌂 𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑍋𑌤𑌤𑌾𑌂 𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌮𑌾
𑌵𑌿𑌖𑍍𑌯𑌾𑌤𑍋 𑌮𑌦𑌨𑌾𑌨𑍍𑌤𑌕𑍇𑌨 𑌮𑍁𑌕𑍁𑌟𑍀𑌮𑌧𑍍𑌯𑍇 𑌚 𑌸𑌮𑍍𑌮𑌾𑌨𑍍𑌯𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌆𑌃 𑌕𑌿𑌂 𑌜𑌾𑌤𑌮𑌨𑍇𑌨 𑌹𑌾𑌸𑌸𑍁𑌷𑌮𑌾𑌮𑌾𑌲𑍋𑌕𑍍𑌯 𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌤𑍇
𑌕𑌾𑌲𑌙𑍍𑌕𑍀𑌮𑌵𑌲𑌮𑍍𑌬𑌤𑍇 𑌖𑌲𑍁 𑌦𑌶𑌾𑌂 𑌕𑌲𑍍𑌮𑌾𑌷𑌹𑍀𑌨𑍋𑌽𑌪𑍍𑌯𑌸𑍗 ॥30॥
𑌚𑍇𑌤𑌃 𑌶𑍀𑌤𑌲𑌯𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌨𑌃 𑌪𑌶𑍁𑌪𑌤𑍇𑌰𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌜𑍀𑌵𑌾𑌤𑌵𑍋
𑌨𑌮𑍍𑌰𑌾𑌣𑌾𑌂 𑌨𑌯𑌨𑌾𑌧𑍍𑌵𑌸𑍀𑌮𑌸𑍁 𑌶𑌰𑌚𑍍𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾𑌤𑌪𑍋𑌪𑌕𑍍𑌰𑌮𑌾𑌃 ।
𑌸𑌂𑌸𑌾𑌰𑌾𑌖𑍍𑌯𑌸𑌰𑍋𑌰𑍁𑌹𑌾𑌕𑌰𑌖𑌲𑍀𑌕𑌾𑌰𑍇 𑌤𑍁𑌷𑌾𑌰𑍋𑌤𑍍𑌕𑌰𑌾𑌃
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌸𑍍𑌮𑌰𑌕𑍀𑌰𑍍𑌤𑌿𑌬𑍀𑌜𑌨𑌿𑌕𑌰𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌨𑍍𑌮𑌨𑍍𑌦𑌹𑌾𑌸𑌾𑌙𑍍𑌕𑍁𑌰𑌾𑌃 ॥31॥
𑌕𑌰𑍍𑌮𑍗𑌘𑌾𑌖𑍍𑌯𑌤𑌮𑌃𑌕𑌚𑌾𑌕𑌚𑌿𑌕𑌰𑌾𑌨𑍍𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌸𑌞𑍍𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌯𑍇
𑌤𑍍𑌵𑌨𑍍𑌮𑌨𑍍𑌦𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌰𑍋𑌚𑌿𑌷𑌾𑌂 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌭𑍁𑌵𑌨𑌕𑍍𑌷𑍇𑌮𑌙𑍍𑌕𑌰𑌾𑌨𑌙𑍍𑌕𑍁𑌰𑌾𑌨𑍍 ।
𑌯𑍇 𑌵𑌕𑍍𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌶𑌿𑌶𑌿𑌰𑌶𑍍𑌰𑌿𑌯𑍋 𑌵𑌿𑌕𑌸𑌿𑌤𑌂 𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾𑌤𑌪𑌾𑌮𑍍𑌭𑍋𑌰𑍁𑌹-
𑌦𑍍𑌵𑍇𑌷𑍋𑌦𑍍𑌧𑍇𑌷𑍋𑌣𑌚𑌾𑌤𑍁𑌰𑍀𑌮𑌿𑌵 𑌤𑌿𑌰𑌸𑍍𑌕𑌰𑍍𑌤𑍁𑌂 𑌪𑌰𑌿𑌷𑍍𑌕𑍁𑌰𑍍𑌵𑌤𑍇 ॥32॥
𑌕𑍁𑌰𑍍𑌯𑍁𑌰𑍍𑌨𑌃 𑌕𑍁𑌲𑌶𑍈𑌲𑌰𑌾𑌜𑌤𑌨𑌯𑍇 𑌕𑍂𑌲𑌙𑍍𑌕𑌷𑌂 𑌮𑌙𑍍𑌗𑌲𑌂
𑌕𑍁𑌨𑍍𑌦𑌸𑍍𑌪𑌰𑍍𑌧𑌨𑌚𑍁𑌞𑍍𑌚𑌵𑌸𑍍𑌤𑌵 𑌶𑌿𑌵𑍇 𑌮𑌨𑍍𑌦𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌪𑍍𑌰𑌕𑍍𑌰𑌮𑌾𑌃 ।
𑌯𑍇 𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌸𑌮𑌸𑍍𑌤𑌸𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿𑌨𑌯𑌨𑌂 𑌸𑌨𑍍𑌤𑍋𑌷𑌯𑌨𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌂
𑌕𑌰𑍍𑌪𑍂𑌰𑌪𑍍𑌰𑌕𑌰𑌾 𑌇𑌵 𑌪𑍍𑌰𑌸𑍃𑌮𑌰𑌾𑌃 𑌪𑍁𑌂𑌸𑌾𑌮𑌸𑌾𑌧𑌾𑌰𑌣𑌾𑌃 ॥33॥
𑌕𑌮𑍍𑌰𑍇𑌣 𑌸𑍍𑌨𑌪𑌯𑌸𑍍𑌵 𑌕𑌰𑍍𑌮𑌕𑍁𑌹𑌨𑌾𑌚𑍋𑌰𑍇𑌣 𑌮𑌾𑌰𑌾𑌗𑌮-
𑌵𑍍𑌯𑌾𑌖𑍍𑌯𑌾𑌶𑌿𑌕𑍍𑌷𑌣𑌦𑍀𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑍇𑌨 𑌵𑌿𑌦𑍁𑌷𑌾𑌮𑌕𑍍𑌷𑍀𑌣𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀𑌪𑍁𑌷𑌾 ।
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌕𑌨𑍍𑌦𑌲𑍇𑌨 𑌕𑌲𑍁𑌷𑌸𑍍𑌫𑍋𑌟𑌕𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾𑌚𑍁𑌞𑍍𑌚𑍁𑌨𑌾
𑌕𑌾𑌰𑍁𑌣𑍍𑌯𑌾𑌮𑍃𑌤𑌵𑍀𑌚𑌿𑌕𑌾𑌵𑌿𑌹𑌰𑌣𑌪𑍍𑌰𑌾𑌚𑍁𑌰𑍍𑌯𑌧𑍁𑌰𑍍𑌯𑍇𑌣 𑌮𑌾𑌮𑍍 ॥34॥
𑌤𑍍𑌵𑌨𑍍𑌮𑌨𑍍𑌦𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌕𑌨𑍍𑌦𑌲𑌸𑍍𑌯 𑌨𑌿𑌯𑌤𑌂 𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌶𑌙𑍍𑌕𑌾𑌮𑌹𑍇
𑌬𑌿𑌮𑍍𑌬𑌃 𑌕𑌶𑍍𑌚𑌨 𑌨𑍂𑌤𑌨𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌚𑌲𑌿𑌤𑍋 𑌨𑍈𑌶𑌾𑌕𑌰𑌃 𑌶𑍀𑌕𑌰𑌃 ।
𑌕𑌿𑌞𑍍𑌚 𑌕𑍍𑌷𑍀𑌰𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑌿𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌨𑌿𑌧𑌿𑌃 𑌸𑍍𑌵𑌰𑍍𑌵𑌾𑌹𑌿𑌨𑍀𑌵𑍀𑌚𑌿𑌕𑌾-
𑌬𑌿𑌬𑍍𑌵𑍋𑌕𑍋𑌽𑌪𑌿 𑌵𑌿𑌡𑌮𑍍𑌬 𑌏𑌵 𑌕𑍁𑌹𑌨𑌾 𑌮𑌲𑍍𑌲𑍀𑌮𑌤𑌲𑍍𑌲𑍀𑌰𑍁𑌚𑌃 ॥35॥
𑌦𑍁𑌷𑍍𑌕𑌰𑍍𑌮𑌾𑌰𑍍𑌕𑌨𑌿𑌸𑌰𑍍𑌗𑌕𑌰𑍍𑌕𑌶𑌮𑌹𑌸𑍍𑌸𑌮𑍍𑌪𑌰𑍍𑌕𑌤𑌪𑌤𑌂 𑌮𑌿𑌲-
𑌤𑍍𑌪𑌙𑍍𑌕𑌂 𑌶𑌙𑍍𑌕𑌰𑌵𑌲𑍍𑌲𑌭𑍇 𑌮𑌮 𑌮𑌨𑌃 𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑍀𑌪𑍁𑌰𑌾𑌲𑌙𑍍𑌕𑍍𑌰𑌿𑌯𑍇 ।
𑌅𑌮𑍍𑌬 𑌤𑍍𑌵𑌨𑍍𑌮𑍃𑌦𑍁𑌲𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌾𑌮𑍃𑌤𑌰𑌸𑍇 𑌮𑌙𑍍𑌕𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌵𑌿𑌧𑍂𑌯 𑌵𑍍𑌯𑌥𑌾-
𑌮𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑍋𑌦𑌯𑌸𑍗𑌧𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑌪𑌦𑌵𑍀𑌮𑌾𑌰𑍋𑌢𑍁𑌮𑌾𑌕𑌾𑌙𑍍𑌕𑍍𑌷𑌤𑌿 ॥36॥
𑌨𑌮𑍍𑌰𑌾𑌣𑌾𑌂 𑌨𑌗𑌰𑌾𑌜𑌶𑍇𑌖𑌰𑌸𑍁𑌤𑍇 𑌨𑌾𑌕𑌾𑌲𑌯𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌪𑍁𑌰𑌃
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌤𑍍𑌵𑌰𑌯𑌾 𑌵𑌿𑌪𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌶𑌮𑍇𑌨 𑌕𑌾𑌰𑍁𑌣𑍍𑌯𑌧𑌾𑌰𑌾𑌃 𑌕𑌿𑌰𑌨𑍍 ।
𑌆𑌗𑌚𑍍𑌛𑌨𑍍𑌤𑌮𑌨𑍁𑌗𑍍𑌰𑌹𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌕𑌟𑌯𑌨𑍍𑌨𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌬𑍀𑌜𑌾𑌨𑌿 𑌤𑍇
𑌨𑌾𑌸𑍀𑌰𑍇 𑌮𑍃𑌦𑍁𑌹𑌾𑌸 𑌏𑌵 𑌤𑌨𑍁𑌤𑍇 𑌨𑌾𑌥𑍇 𑌸𑍁𑌧𑌾𑌶𑍀𑌤𑌲𑌃 ॥37॥
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌥𑌮𑌾𑌨𑌵𑌿𑌭𑍍𑌰𑌮𑌨𑌿𑌧𑌿𑌃 𑌕𑌨𑍍𑌦𑌰𑍍𑌪𑌦𑌰𑍍𑌪𑌪𑍍𑌰𑌸𑍂𑌃
𑌮𑍁𑌗𑍍𑌧𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌮𑍃𑌦𑍁𑌹𑌾𑌸 𑌏𑌵 𑌗𑌿𑌰𑌿𑌜𑍇 𑌮𑍁𑌷𑍍𑌣𑌾𑌤𑍁 𑌮𑍇 𑌕𑌿𑌲𑍍𑌬𑌿𑌷𑌮𑍍 ।
𑌯𑌂 𑌦𑍍𑌰𑌷𑍍𑌟𑍁𑌂 𑌵𑌿𑌹𑌿𑌤𑍇 𑌕𑌰𑌗𑍍𑌰𑌹 𑌉𑌮𑍇 𑌶𑌮𑍍𑌭𑍁𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌪𑌾𑌮𑍀𑌲𑌿𑌤𑌂
𑌸𑍍𑌵𑍈𑌰𑌂 𑌕𑌾𑌰𑌯𑌤𑌿 𑌸𑍍𑌮 𑌤𑌾𑌣𑍍𑌡𑌵𑌵𑌿𑌨𑍋𑌦𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌿𑌨𑌾 𑌤𑌣𑍍𑌡𑍁𑌨𑌾 ॥38॥
𑌕𑍍𑌷𑍁𑌣𑍍𑌣𑌂 𑌕𑍇𑌨𑌚𑌿𑌦𑍇𑌵 𑌧𑍀𑌰𑌮𑌨𑌸𑌾 𑌕𑍁𑌤𑍍𑌰𑌾𑌪𑌿 𑌨𑌾𑌨𑌾𑌜𑌨𑍈𑌃
𑌕𑌰𑍍𑌮𑌗𑍍𑌰𑌨𑍍𑌥𑌿𑌨𑌿𑌯𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌤𑍈𑌰𑌸𑍁𑌗𑌮𑌂 𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌸𑌾𑌮𑌾𑌨𑍍𑌯𑌤𑌃 ।
𑌮𑍁𑌗𑍍𑌧𑍈𑌰𑍍𑌦𑍍𑌰𑍁𑌷𑍍𑌟𑍁𑌮𑌶𑌕𑍍𑌯𑌮𑍇𑌵 𑌮𑌨𑌸𑌾 𑌮𑍂𑌢𑌸𑌯 𑌮𑍇 𑌮𑍗𑌕𑍍𑌤𑌿𑌕𑌂
𑌮𑌾𑌰𑍍𑌗𑌂 𑌦𑌰𑍍𑌶𑌯𑌤𑍁 𑌪𑍍𑌰𑌦𑍀𑌪 𑌇𑌵 𑌤𑍇 𑌮𑌨𑍍𑌦𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌶𑍍𑌰𑍀𑌰𑌿𑌯𑌮𑍍 ॥39॥
𑌜𑍍𑌯𑍋𑌤𑍍𑌸𑍍𑌨𑌾𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿𑌭𑌿𑌰𑍇𑌵 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌲𑌤𑌰𑌂 𑌨𑍈𑌶𑌾𑌕𑌰𑌂 𑌮𑌣𑍍𑌡𑌲𑌂
𑌹𑌂𑌸𑍈𑌰𑍇𑌵 𑌶𑌰𑌦𑍍𑌵𑌿𑌲𑌾𑌸𑌸𑌮𑌯𑍇 𑌵𑍍𑌯𑌾𑌕𑍋𑌚𑌮𑌮𑍍𑌭𑍋𑌰𑍁𑌹𑌮𑍍 ।
𑌸𑍍𑌵𑌚𑍍𑌛𑍈𑌰𑍇𑌵 𑌵𑌿𑌕𑌸𑍍𑌵𑌰𑍈𑌰𑍁𑌡𑍁𑌗𑍁𑌣𑍈𑌃 𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌬𑌿𑌮𑍍𑌬𑌂 𑌦𑌿𑌵𑌃
𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑍈𑌰𑍇𑌵 𑌮𑍃𑌦𑍁𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑍈𑌸𑍍𑌤𑌵 𑌮𑍁𑌖𑌂 𑌪𑍁𑌷𑍍𑌣𑌾𑌤𑌿 𑌶𑍋𑌭𑌾𑌭𑌰𑌮𑍍 ॥40॥
𑌮𑌾𑌨𑌗𑍍𑌰𑌨𑍍𑌥𑌿𑌵𑌿𑌧𑍁𑌨𑍍𑌤𑍁𑌦𑍇𑌨 𑌰𑌭𑌸𑌾𑌦𑌾𑌸𑍍𑌵𑌾𑌦𑍍𑌯𑌮𑌾𑌨𑍇 𑌨𑌵-
𑌪𑍍𑌰𑍇𑌮𑌾𑌡𑌮𑍍𑌬𑌰𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌿𑌮𑌾𑌹𑌿𑌮𑌕𑌰𑍇 𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌤𑍇 𑌤𑌤𑍍𑌕𑍍𑌷𑌣𑌮𑍍 ।
𑌆𑌲𑍋𑌕𑍍𑌯 𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌿𑌕𑌾𑌂 𑌪𑍁𑌨𑌰𑌿𑌮𑌾𑌮𑍁𑌨𑍍𑌮𑍀𑌲𑌨𑌂 𑌜𑌗𑍍𑌮𑍁𑌷𑍀𑌂
𑌚𑍇𑌤𑌃 𑌶𑍀𑌲𑌯𑌤𑍇 𑌚𑌕𑍋𑌰𑌚𑌰𑌿𑌤𑌂 𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾𑌰𑍍𑌧𑌚𑍂𑌡𑌾𑌮𑌣𑍇𑌃 ॥41॥
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌮𑌞𑍍𑌜𑌰𑍀𑌂 𑌤𑌵 𑌭𑌜𑍇 𑌯𑌸𑍍𑌯𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌿𑌷𑌾𑌮𑌙𑍍𑌕𑍁𑌰𑌾-
𑌨𑌾𑌪𑍀𑌨𑌸𑍍𑌤𑌨𑌪𑌾𑌨𑌲𑌾𑌲𑌸𑌤𑌯𑌾 𑌨𑌿𑌶𑍍𑌶𑌙𑍍𑌕𑌮𑌙𑍍𑌕𑍇𑌶𑌯𑌃 ।
𑌊𑌰𑍍𑌧𑍍𑌵𑌂 𑌵𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯 𑌵𑌿𑌕𑌰𑍍𑌷𑌤𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌸𑍃𑌮𑌰𑌾𑌨𑍁𑌦𑍍𑌦𑌾𑌮𑌯𑌾 𑌶𑍁𑌣𑍍𑌡𑌯𑌾
𑌸𑍂𑌨𑍁𑌸𑍁𑌤𑍇 𑌬𑌿𑌸𑌶𑌙𑍍𑌕𑌯𑌾𑌶𑍁 𑌕𑍁𑌹𑌨𑌾𑌦𑌨𑍍𑌤𑌾𑌵𑌲𑌗𑍍𑌰𑌾𑌮𑌣𑍀𑌃 ॥42॥
𑌗𑌾𑌢𑌾𑌶𑍍𑌲𑍇𑌷𑌵𑌿𑌮𑌰𑍍𑌦𑌸𑌮𑍍𑌭𑍍𑌰𑌮𑌵𑌶𑌾𑌦𑍁𑌦𑍍𑌦𑌾𑌮𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾𑌗𑍁𑌣-
𑌪𑍍𑌰𑌾𑌲𑌮𑍍𑌬𑍇 𑌕𑍁𑌚𑌕𑍁𑌮𑍍𑌭𑌯𑍋𑌰𑍍𑌵𑌿𑌗𑌲𑌿𑌤𑍇 𑌦𑌕𑍍𑌷𑌦𑍍𑌵𑌿𑌷𑍋 𑌵𑌕𑍍𑌷𑌸𑌿 ।
𑌯𑌾 𑌸𑌖𑍍𑌯𑍇𑌨 𑌪𑌿𑌨𑌹𑍍𑌯𑌤𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌚𑍁𑌰𑌯𑌾 𑌭𑌾𑌸𑌾 𑌤𑌦𑍀𑌯𑌾𑌂 𑌦𑌶𑌾𑌂
𑌸𑌾 𑌮𑍇 𑌖𑍇𑌲𑌤𑍁 𑌕𑌾𑌮𑌕𑍋𑌟𑌿 𑌹𑍃𑌦𑌯𑍇 𑌸𑌾𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌾𑌂𑌶𑍁𑌚𑍍𑌛𑌟𑌾 ॥43॥
𑌮𑌨𑍍𑌦𑌾𑌰𑍇 𑌤𑌵 𑌮𑌨𑍍𑌥𑌰𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌰𑍁𑌚𑌾𑌂 𑌮𑌾𑌤𑍍𑌸𑌰𑍍𑌯𑌮𑌾𑌲𑍋𑌕𑍍𑌯𑌤𑍇
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌸𑍍𑌮𑌰𑌶𑌾𑌸𑌨𑍇 𑌚 𑌨𑌿𑌯𑌤𑍋 𑌰𑌾𑌗𑍋𑌦𑌯𑍋 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌤𑍇 ।
𑌚𑌾𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑍀𑌷𑍁 𑌦𑍍𑌯𑍁𑌤𑌿𑌮𑌞𑍍𑌜𑌰𑍀𑌷𑍁 𑌚 𑌮𑌹𑌾𑌨𑍍𑌦𑍍𑌵𑍇𑌷𑌾𑌙𑍍𑌕𑍁𑌰𑍋 𑌦𑍃𑌶𑍍𑌯𑌤𑍇
𑌶𑍁𑌦𑍍𑌧𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌕𑌥𑌮𑍀𑌦𑍃𑌶𑍀 𑌗𑌿𑌰𑌿𑌸𑍁𑌤𑍇𑌽𑌤𑌿𑌶𑍁𑌦𑍍𑌧𑌾 𑌦𑌶𑌾 𑌕𑌥𑍍𑌯𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥44॥
𑌪𑍀𑌯𑍂𑌷𑌂 𑌖𑌲𑍁 𑌪𑍀𑌯𑌤𑍇 𑌸𑍁𑌰𑌜𑌨𑍈𑌰𑍍𑌦𑍁𑌗𑍍𑌧𑌾𑌮𑍍𑌬𑍁𑌧𑌿𑌰𑍍𑌮𑌥𑍍𑌯𑌤𑍇
𑌮𑌾𑌹𑍇𑌶𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌜𑌟𑌾𑌕𑌲𑌾𑌪𑌨𑌿𑌗𑌡𑍈𑌰𑍍𑌮𑌨𑍍𑌦𑌾𑌕𑌿𑌨𑍀 𑌨𑌹𑍍𑌯𑌤𑍇 ।
𑌶𑍀𑌤𑌾𑌂𑌶𑍁𑌃 𑌪𑌰𑌿𑌭𑍂𑌯𑌤𑍇 𑌚 𑌤𑌮𑌸𑌾 𑌤𑌸𑍍𑌮𑌾𑌦𑌨𑍇𑌤𑌾𑌦𑍃𑌶𑍀
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌮𑌞𑍍𑌜𑌰𑍀 𑌤𑌵 𑌵𑌚𑍋𑌵𑍈𑌦𑌗𑍍𑌧𑍍𑌯𑌮𑍁𑌲𑍍𑌲𑌙𑍍𑌘𑌤𑍇 ॥45॥
𑌆𑌶𑌙𑍍𑌕𑍇 𑌤𑌵 𑌮𑌨𑍍𑌦𑌹𑌾𑌸𑌲𑌹𑌰𑍀𑌮𑌨𑍍𑌯𑌾𑌦𑍃𑌶𑍀𑌂 𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌿𑌕𑌾-
𑌮𑍇𑌕𑌾𑌮𑍍𑌰𑍇𑌶𑌕𑍁𑌟𑍁𑌮𑍍𑌬𑌿𑌨𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌪𑌦𑌂 𑌯𑌸𑍍𑌯𑌾𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾𑌸𑌙𑍍𑌗𑌮𑍇 ।
𑌵𑌕𑍍𑌷𑍋𑌜𑌾𑌮𑍍𑌬𑍁𑌰𑍁𑌹𑍇 𑌨 𑌤𑍇 𑌰𑌚𑌯𑌤𑌃 𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑌿𑌦𑍍𑌦𑌶𑌾𑌂 𑌕𑍗𑌙𑍍𑌮𑌲𑍀-
𑌮𑌾𑌸𑍍𑌯𑌾𑌮𑍍𑌭𑍋𑌰𑍁𑌹𑌮𑌮𑍍𑌬 𑌕𑌿𑌞𑍍𑌚 𑌶𑌨𑌕𑍈𑌰𑌾𑌲𑌮𑍍𑌬𑌤𑍇 𑌫𑍁𑌲𑍍𑌲𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥46॥
𑌆𑌸𑍍𑌤𑍀𑌰𑍍𑌣𑌾𑌧𑌰𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿𑌪𑌲𑍍𑌲𑌵𑌚𑌯𑍇 𑌪𑌾𑌤𑌂 𑌮𑍁𑌹𑍁𑌰𑍍𑌜𑌗𑍍𑌮𑍁𑌷𑍀
𑌮𑌾𑌰𑌦𑍍𑌰𑍋𑌹𑌿𑌣𑌿 𑌕𑌨𑍍𑌦𑌲𑌤𑍍𑌸𑍍𑌮𑌰𑌶𑌰𑌜𑍍𑌵𑌾𑌲𑌾𑌵𑌲𑍀𑌰𑍍𑌵𑍍𑌯𑌞𑍍𑌜𑌤𑍀 ।
𑌨𑌿𑌨𑍍𑌦𑌨𑍍𑌤𑍀 𑌘𑌨𑌸𑌾𑌰𑌹𑌾𑌰𑌵𑌲𑌯𑌜𑍍𑌯𑍋𑌤𑍍𑌸𑍍𑌨𑌾𑌮𑍃𑌣𑌾𑌲𑌾𑌨𑌿 𑌤𑍇
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌚𑌾𑌤𑍁𑌰𑍀 𑌵𑌿𑌰𑌹𑌿𑌣𑍀𑌰𑍀𑌤𑌿𑌂 𑌜𑌗𑌾𑌹𑍇𑌤𑌰𑌾𑌮𑍍 ॥47॥
𑌸𑍂𑌰𑍍𑌯𑌾𑌲𑍋𑌕𑌵𑌿𑌧𑍗 𑌵𑌿𑌕𑌾𑌸𑌮𑌧𑌿𑌕𑌂 𑌯𑌾𑌨𑍍𑌤𑍀 𑌹𑌰𑌨𑍍𑌤𑍀 𑌤𑌮-
𑌸𑍍𑌸𑌨𑍍𑌦𑍋𑌹𑌂 𑌨𑌮𑌤𑌾𑌂 𑌨𑌿𑌜𑌸𑍍𑌮𑌰𑌣𑌤𑍋 𑌦𑍋𑌷𑌾𑌕𑌰𑌦𑍍𑌵𑍇𑌷𑌿𑌣𑍀 ।
𑌨𑌿𑌰𑍍𑌯𑌾𑌨𑍍𑌤𑍀 𑌵𑌦𑌨𑌾𑌰𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦𑌕𑍁𑌹𑌰𑌾𑌨𑍍𑌨𑌿𑌰𑍍𑌧𑍂𑌤𑌜𑌾𑌡𑍍𑌯𑌾 𑌨𑍃𑌣𑌾𑌂
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌤𑌵 𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌦𑍍𑌯𑍁𑌤𑌿𑌮𑌯𑍀 𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑍀𑌯𑌤𑍇 𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌿𑌕𑌾 ॥48॥
𑌕𑍁𑌣𑍍𑌠𑍀𑌕𑍁𑌰𑍍𑌯𑍁𑌰𑌮𑍀 𑌕𑍁𑌬𑍋𑌧𑌘𑌟𑌨𑌾𑌮𑌸𑍍𑌮𑌨𑍍𑌮𑌨𑍋𑌮𑌾𑌥𑌿𑌨𑍀𑌂
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌶𑌿𑌵𑌙𑍍𑌕𑌰𑌾𑌸𑍍𑌤𑌵 𑌶𑌿𑌵𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌨𑍍𑌦𑌹𑌾𑌸𑌾𑌙𑍍𑌕𑍁𑌰𑌾𑌃 ।
𑌯𑍇 𑌤𑌨𑍍𑌵𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌨𑌿𑌰𑌨𑍍𑌤𑌰𑌂 𑌤𑌰𑍁𑌣𑌿𑌮𑌸𑍍𑌤𑌮𑍍𑌬𑍇𑌰𑌮𑌗𑍍𑌰𑌾𑌮𑌣𑍀-
𑌕𑍁𑌮𑍍𑌭𑌦𑍍𑌵𑌨𑍍𑌦𑍍𑌵𑌵𑌿𑌡𑌮𑍍𑌬𑌿𑌨𑌿 𑌸𑍍𑌤𑌨𑌤𑌟𑍇 𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾𑌕𑍁𑌥𑌾𑌡𑌮𑍍𑌬𑌰𑌮𑍍 ॥49॥
𑌪𑍍𑌰𑍇𑌙𑍍𑌖𑌨𑍍𑌤𑌃 𑌶𑌰𑌦𑌮𑍍𑌬𑍁𑌦𑌾 𑌇𑌵 𑌶𑌨𑍈𑌃 𑌪𑍍𑌰𑍇𑌮𑌾𑌨𑌿𑌲𑍈𑌃 𑌪𑍍𑌰𑍇𑌰𑌿𑌤𑌾
𑌮𑌜𑍍𑌜𑌨𑍍𑌤𑍋 𑌮𑌨𑍍𑌦𑌨𑌾𑌰𑌿𑌕𑌣𑍍𑌠𑌸𑍁𑌷𑌮𑌾𑌸𑌿𑌨𑍍𑌧𑍗 𑌮𑍁𑌹𑍁𑌰𑍍𑌮𑌨𑍍𑌥𑌰𑌮𑍍 ।
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌤𑌵 𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌾𑌂𑌶𑍁𑌨𑌿𑌕𑌰𑌾𑌃 𑌶𑍍𑌯𑌾𑌮𑌾𑌯𑌮𑌾𑌨𑌶𑍍𑌰𑌿𑌯𑍋
𑌨𑍀𑌲𑌾𑌮𑍍𑌭𑍋𑌧𑌰𑌨𑍈𑌪𑍁𑌣𑍀𑌂 𑌤𑌤 𑌇𑌤𑍋 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌨𑌿𑌦𑍍𑌰𑌯𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌞𑍍𑌜𑌸𑌾 ॥50॥
𑌵𑍍𑌯𑌾𑌪𑌾𑌰𑌂 𑌚𑌤𑍁𑌰𑌾𑌨𑌨𑍈𑌕𑌵𑌿𑌹𑍃𑌤𑍗 𑌵𑍍𑌯𑌾𑌕𑍁𑌰𑍍𑌵𑌤𑍀 𑌕𑍁𑌰𑍍𑌵𑌤𑍀
𑌰𑍁𑌦𑍍𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌗𑍍𑌰𑌹𑌣𑌂 𑌮𑌹𑍇𑌶𑌿 𑌸𑌤𑌤𑌂 𑌵𑌾𑌗𑍂𑌰𑍍𑌮𑌿𑌕𑌲𑍍𑌲𑍋𑌲𑌿𑌤𑌾 ।
𑌉𑌤𑍍𑌫𑍁𑌲𑍍𑌲𑌂 𑌧𑌵𑌲𑌾𑌰𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦𑌮𑌧𑌰𑍀𑌕𑍃𑌤𑍍𑌯 𑌸𑍍𑌫𑍁𑌰𑌨𑍍𑌤𑍀 𑌸𑌦𑌾
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌸𑌰𑌸𑍍𑌵𑌤𑍀 𑌵𑌿𑌜𑌯𑌤𑍇 𑌤𑍍𑌵𑌨𑍍𑌮𑌨𑍍𑌦𑌹𑌾𑌸𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾 ॥51॥
𑌕𑌰𑍍𑌪𑍂𑌰𑌦𑍍𑌯𑍁𑌤𑌿𑌤𑌸𑍍𑌕𑌰𑍇𑌣 𑌮𑌹𑌸𑌾 𑌕𑌲𑍍𑌮𑌾𑌷𑌯𑌤𑍍𑌯𑌾𑌨𑌨𑌂
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑍀𑌪𑍁𑌰𑌨𑌾𑌯𑌿𑌕𑍇 𑌪𑌤𑌿𑌰𑌿𑌵 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌨𑍍𑌦𑌹𑌾𑌸𑍋𑌽𑌪𑌿 𑌤𑍇 ।
𑌆𑌲𑌿𑌙𑍍𑌗𑌤𑍍𑌯𑌤𑌿𑌪𑍀𑌵𑌰𑌾𑌂 𑌸𑍍𑌤𑌨𑌤𑌟𑍀𑌂 𑌬𑌿𑌮𑍍𑌬𑌾𑌧𑌰𑌂 𑌚𑍁𑌮𑍍𑌬𑌤𑌿
𑌪𑍍𑌰𑍗𑌢𑌂 𑌰𑌾𑌗𑌭𑌰𑌂 𑌵𑍍𑌯𑌨𑌕𑍍𑌤𑌿 𑌮𑌨𑌸𑍋 𑌧𑍈𑌰𑍍𑌯𑌂 𑌧𑍁𑌨𑍀𑌤𑍇𑌤𑌰𑌾𑌮𑍍 ॥52॥
𑌵𑍈𑌶𑌦𑍍𑌯𑍇𑌨 𑌚 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌤𑌾𑌪𑌹𑌰𑌣𑌕𑍍𑌰𑍀𑌡𑌾𑌪𑌟𑍀𑌯𑌸𑍍𑌤𑌯𑌾
𑌪𑌾𑌣𑍍𑌡𑌿𑌤𑍍𑌯𑍇𑌨 𑌪𑌚𑍇𑌲𑌿𑌮𑍇𑌨 𑌜𑌗𑌤𑌾𑌂 𑌨𑍇𑌤𑍍𑌰𑍋𑌤𑍍𑌸𑌵𑍋𑌤𑍍𑌪𑌾𑌦𑍇𑌨 ।
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌕𑌨𑍍𑌦𑌲𑍈𑌸𑍍𑌤𑌵 𑌤𑍁𑌲𑌾𑌮𑌾𑌰𑍋𑌢𑍁𑌮𑍁𑌦𑍍𑌯𑍋𑌗𑌿𑌨𑍀
𑌜𑍍𑌯𑍋𑌤𑍍𑌸𑍍𑌨𑌾𑌸𑍗 𑌜𑌲𑌰𑌾𑌶𑌿𑌪𑍋𑌷𑌣𑌤𑌯𑌾 𑌦𑍂𑌷𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌪𑌨𑍍𑌨𑌾 𑌦𑌶𑌾𑌮𑍍 ॥53॥
𑌲𑌾𑌵𑌣𑍍𑌯𑌾𑌮𑍍𑌬𑍁𑌜𑌿𑌨𑍀𑌮𑍃𑌣𑌾𑌲𑌵𑌲𑌯𑍈𑌃 𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑌾𑌰𑌗𑌨𑍍𑌧𑌦𑍍𑌵𑌿𑌪-
𑌗𑍍𑌰𑌾𑌮𑌣𑍍𑌯𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑌿𑌚𑌾𑌮𑌰𑍈𑌸𑍍𑌤𑌰𑍁𑌣𑌿𑌮𑌸𑍍𑌵𑌾𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌤𑍇𑌜𑍋𑌙𑍍𑌕𑍁𑌰𑍈𑌃 ।
𑌆𑌨𑌨𑍍𑌦𑌾𑌮𑍃𑌤𑌸𑌿𑌨𑍍𑌧𑍁𑌵𑍀𑌚𑌿𑌪𑍃𑌷𑌤𑍈𑌰𑌾𑌸𑍍𑌯𑌾𑌬𑍍𑌜𑌹𑌂𑌸𑍈𑌸𑍍𑌤𑌵
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌮𑌥𑌾𑌨 𑌮𑌨𑍍𑌦𑌹𑌸𑌿𑌤𑍈𑌰𑍍𑌮𑌤𑍍𑌕𑌂 𑌮𑌨𑌃𑌕𑌲𑍍𑌮𑌷𑌮𑍍 ॥54॥
𑌉𑌤𑍍𑌤𑍁𑌙𑍍𑌗𑌸𑍍𑌤𑌨𑌮𑌣𑍍𑌡𑌲𑍀𑌪𑌰𑌿𑌚𑌲𑌨𑍍𑌮𑌾𑌣𑌿𑌕𑍍𑌯𑌹𑌾𑌰𑌚𑍍𑌛𑌟𑌾-
𑌚𑌞𑍍𑌚𑌚𑍍𑌛𑍋𑌣𑌿𑌮𑌪𑍁𑌞𑍍𑌜𑌮𑌧𑍍𑌯𑌸𑌰𑌣𑌿𑌂 𑌮𑌾𑌤𑌃 𑌪𑌰𑌿𑌷𑍍𑌕𑍁𑌰𑍍𑌵𑌤𑍀 ।
𑌯𑌾 𑌵𑍈𑌦𑌗𑍍𑌧𑍍𑌯𑌮𑍁𑌪𑍈𑌤𑌿 𑌶𑌙𑍍𑌕𑌰𑌜𑌟𑌾𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌾𑌰𑌵𑌾𑌟𑍀𑌪𑌤-
𑌤𑍍𑌸𑍍𑌵𑌰𑍍𑌵𑌾𑌪𑍀𑌪𑌯𑌸𑌃 𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌦𑍍𑌯𑍁𑌤𑌿𑌰𑌸𑍗 𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌤𑍇 𑌮𑌞𑍍𑌜𑍁𑌲𑌾 ॥55॥
𑌸𑌨𑍍𑌨𑌾𑌮𑍈𑌕𑌜𑍁𑌷𑌾 𑌜𑌨𑍇𑌨 𑌸𑍁𑌲𑌭𑌂 𑌸𑌂𑌸𑍂𑌚𑌯𑌨𑍍𑌤𑍀 𑌶𑌨𑍈-
𑌰𑍁𑌤𑍍𑌤𑍁𑌙𑍍𑌗𑌸𑍍𑌯 𑌚𑌿𑌰𑌾𑌦𑌨𑍁𑌗𑍍𑌰𑌹𑌤𑌰𑍋𑌰𑍁𑌤𑍍𑌪𑌤𑍍𑌸𑍍𑌯𑌮𑌾𑌨𑌂 𑌫𑌲𑌮𑍍 ।
𑌪𑍍𑌰𑌾𑌥𑌮𑍍𑌯𑍇𑌨 𑌵𑌿𑌕𑌸𑍍𑌵𑌰𑌾 𑌕𑍁𑌸𑍁𑌮𑌵𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌾𑌗𑌲𑍍𑌭𑍍𑌯𑌮𑌭𑍍𑌯𑍇𑌯𑍁𑌷𑍀
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌚𑌾𑌤𑍁𑌰𑍀 𑌤𑌵 𑌮𑌮 𑌕𑍍𑌷𑍇𑌮𑌙𑍍𑌕𑌰𑍀 𑌕𑌲𑍍𑌪𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥56॥
𑌧𑌾𑌨𑍁𑌷𑍍𑌕𑌾𑌗𑍍𑌰𑌸𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌲𑍋𑌲𑌕𑍁𑌟𑌿𑌲𑌭𑍍𑌰𑍂𑌲𑍇𑌖𑌯𑌾 𑌬𑌿𑌭𑍍𑌰𑌤𑍋
𑌲𑍀𑌲𑌾𑌲𑍋𑌕𑌶𑌿𑌲𑍀𑌮𑍁𑌖𑌂 𑌨𑌵𑌵𑌯𑌸𑍍𑌸𑌾𑌮𑍍𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀𑌪𑍁𑌷𑌃 ।
𑌜𑍇𑌤𑍁𑌂 𑌮𑌨𑍍𑌮𑌥𑌮𑌰𑍍𑌦𑌿𑌨𑌂 𑌜𑌨𑌨𑌿 𑌤𑍇 𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌹𑌾𑌸𑌃 𑌸𑍍𑌵𑌯𑌂
𑌵𑌲𑍍𑌗𑍁𑌰𑍍𑌵𑌿𑌭𑍍𑌰𑌮𑌭𑍂𑌭𑍃𑌤𑍋 𑌵𑌿𑌤𑌨𑍁𑌤𑍇 𑌸𑍇𑌨𑌾𑌪𑌤𑌿𑌪𑍍𑌰𑌕𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾𑌮𑍍 ॥57॥
𑌯𑌨𑍍𑌨𑌾𑌕𑌮𑍍𑌪𑌤 𑌕𑌾𑌲𑌕𑍂𑌟𑌕𑌬𑌲𑍀𑌕𑌾𑌰𑍇 𑌚𑍁𑌚𑍁𑌮𑍍𑌬𑍇 𑌨 𑌯𑌦𑍍-
𑌗𑍍𑌲𑌾𑌨𑍍𑌯𑌾 𑌚𑌕𑍍𑌷𑍁𑌷𑌿 𑌰𑍂𑌷𑌿𑌤𑌾𑌨𑌲𑌶𑌿𑌖𑍇 𑌰𑍁𑌦𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌤𑌤𑍍𑌤𑌾𑌦𑍃𑌶𑌮𑍍 ।
𑌚𑍇𑌤𑍋 𑌯𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌸𑌭𑌂 𑌸𑍍𑌮𑌰𑌜𑍍𑌵𑌰𑌶𑌿𑌖𑌿𑌜𑍍𑌵𑌾𑌲𑍇𑌨 𑌲𑍇𑌲𑌿𑌹𑍍𑌯𑌤𑍇
𑌤𑌤𑍍𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌤𑌵 𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌾𑌂𑌶𑍁𑌕𑌲𑌿𑌕𑌾𑌹𑍇𑌲𑌾𑌭𑌵𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌭𑌵𑌮𑍍 ॥58॥
𑌸𑌮𑍍𑌭𑌿𑌨𑍍𑌨𑍇𑌵 𑌸𑍁𑌪𑌰𑍍𑌵𑌲𑍋𑌕𑌤𑌟𑌿𑌨𑍀 𑌵𑍀𑌚𑍀𑌚𑌯𑍈𑌰𑍍𑌯𑌾𑌮𑍁𑌨𑍈𑌃
𑌸𑌮𑍍𑌮𑌿𑌶𑍍𑌰𑍇𑌵 𑌶𑌶𑌾𑌙𑍍𑌕𑌦𑍀𑌪𑍍𑌤𑌿𑌲𑌹𑌰𑍀 𑌨𑍀𑌲𑍈𑌰𑍍𑌮𑌹𑌾𑌨𑍀𑌰𑌦𑍈𑌃 ।
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌸𑍍𑌫𑍁𑌰𑌿𑌤𑌾 𑌤𑌵 𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌰𑍁𑌚𑌿𑌃 𑌕𑌾𑌲𑌾𑌞𑍍𑌜𑌨𑌸𑍍𑌪𑌰𑍍𑌧𑌿𑌨𑌾
𑌕𑌾𑌲𑌿𑌮𑍍𑌨𑌾 𑌕𑌚𑌰𑍋𑌚𑌿𑌷𑌾𑌂 𑌵𑍍𑌯𑌤𑌿𑌕𑌰𑍇 𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑌿𑌦𑍍𑌦𑌶𑌾𑌮𑌶𑍍𑌨𑍁𑌤𑍇 ॥59॥
𑌜𑌾𑌨𑍀𑌮𑍋 𑌜𑌗𑌦𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌪𑍍𑌰𑌣𑌯𑌿𑌨𑌿 𑌤𑍍𑌵𑌨𑍍𑌮𑌨𑍍𑌦𑌹𑌾𑌸𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾𑌂
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌸𑌰𑍋𑌜𑌿𑌨𑍀𑌮𑌭𑌿𑌨𑌵𑌾𑌮𑍇𑌷𑌾 𑌯𑌤𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌦𑌾 ।
𑌆𑌸𑍍𑌯𑍇𑌨𑍍𑌦𑍋𑌰𑌵𑌲𑍋𑌕𑍇𑌨 𑌪𑌶𑍁𑌪𑌤𑍇𑌰𑌭𑍍𑌯𑍇𑌤𑌿 𑌸𑌮𑍍𑌫𑍁𑌲𑍍𑌲𑌤𑌾𑌂
𑌤𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾𑌲𑍁𑌸𑍍𑌤𑌦𑌭𑌾𑌵 𑌏𑌵 𑌤𑌨𑍁𑌤𑍇 𑌤𑌦𑍍𑌵𑍈𑌪𑌰𑍀𑌤𑍍𑌯𑌕𑍍𑌰𑌮𑌮𑍍 ॥60॥
𑌯𑌾𑌨𑍍𑌤𑍀 𑌲𑍋𑌹𑌿𑌤𑌿𑌮𑌾𑌨𑌮𑌭𑍍𑌰𑌤𑌟𑌿𑌨𑍀 𑌧𑌾𑌤𑍁𑌚𑍍𑌛𑌟𑌾𑌕𑌰𑍍𑌦𑌮𑍈𑌃
𑌭𑌾𑌨𑍍𑌤𑍀 𑌬𑌾𑌲𑌗𑌭𑌸𑍍𑌤𑌿𑌮𑌾𑌲𑌿𑌕𑌿𑌰𑌣𑍈𑌰𑍍𑌮𑍇𑌘𑌾𑌵𑌲𑍀 𑌶𑌾𑌰𑌦𑍀 ।
𑌬𑌿𑌮𑍍𑌬𑍋𑌷𑍍𑌠𑌦𑍍𑌯𑍁𑌤𑌿𑌪𑍁𑌞𑍍𑌜𑌚𑍁𑌮𑍍𑌬𑌨𑌕𑌲𑌾𑌶𑍋𑌣𑌾𑌯𑌮𑌾𑌨𑍇𑌨 𑌤𑍇
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌰𑍋𑌚𑌿𑌷𑌾 𑌸𑌮𑌦𑌶𑌾𑌮𑌾𑌰𑍋𑌢𑍁𑌮𑌾𑌕𑌾𑌙𑍍𑌕𑍍𑌷𑌤𑍇 ॥61॥
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌮𑍁𑌖𑍇𑌨𑍍𑌦𑍁𑌭𑍂𑌷𑌣𑌮𑌿𑌦𑌂 𑌮𑌨𑍍𑌦𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌂 𑌤𑌾𑌵𑌕𑌂
𑌨𑍇𑌤𑍍𑌰𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌕𑌰𑌂 𑌤𑌥𑌾 𑌹𑌿𑌮𑌕𑌰𑍋 𑌗𑌚𑍍𑌛𑍇𑌦𑍍𑌯𑌥𑌾 𑌤𑌿𑌗𑍍𑌮𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌶𑍀𑌤𑌂 𑌦𑍇𑌵𑌿 𑌤𑌥𑌾 𑌯𑌥𑌾 𑌹𑌿𑌮𑌜𑌲𑌂 𑌸𑌨𑍍𑌤𑌾𑌪𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑌾𑌸𑍍𑌪𑌦𑌂
𑌶𑍍𑌵𑍇𑌤𑌂 𑌕𑌿𑌞𑍍𑌚 𑌤𑌥𑌾 𑌯𑌥𑌾 𑌮𑌲𑌿𑌨𑌤𑌾𑌂 𑌧𑌤𑍍𑌤𑍇 𑌚 𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾𑌮𑌣𑌿𑌃 ॥62॥
𑌤𑍍𑌵𑌨𑍍𑌮𑌨𑍍𑌦𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌮𑌞𑍍𑌜𑌰𑍀𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌸𑍃𑌮𑌰𑌾𑌂 𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾𑌤𑌪𑌂
𑌸𑌨𑍍𑌤𑌃 𑌸𑌨𑍍𑌤𑌤𑌮𑌾𑌮𑌨𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌮𑌲𑌤𑌾 𑌤𑌲𑍍𑌲𑌕𑍍𑌷𑌣𑌂 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌤𑍇 ।
𑌅𑌸𑍍𑌮𑌾𑌕𑌂 𑌨 𑌧𑍁𑌨𑍋𑌤𑌿 𑌤𑌾𑌪𑌕𑌮𑌧𑌿𑌕𑌂 𑌧𑍂𑌨𑍋𑌤𑌿 𑌨𑌾𑌭𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌰𑌂
𑌧𑍍𑌵𑌾𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌤𑌤𑍍𑌖𑌲𑍁 𑌦𑍁𑌃𑌖𑌿𑌨𑍋 𑌵𑌯𑌮𑌿𑌦𑌂 𑌕𑍇𑌨𑍋𑌤𑌿 𑌨𑍋 𑌵𑌿𑌦𑍍𑌮𑌹𑍇 ॥63॥
𑌨𑌮𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌪𑍍𑌰𑌣𑌯𑌪𑍍𑌰𑌰𑍂𑌢𑌕𑌲𑌹𑌚𑍍𑌛𑍇𑌦𑌾𑌯 𑌪𑌾𑌦𑌾𑌬𑍍𑌜𑌯𑍋𑌃
𑌮𑌨𑍍𑌦𑌂 𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌕𑌿𑌶𑍋𑌰𑌶𑍇𑌖𑌰𑌮𑌣𑍇𑌃 𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌰𑌾𑌗𑍇𑌣 𑌤𑍇 ।
𑌬𑌨𑍍𑌧𑍂𑌕𑌪𑍍𑌰𑌸𑌵𑌶𑍍𑌰𑌿𑌯𑌂 𑌜𑌿𑌤𑌵𑌤𑍋 𑌬𑌂𑌹𑍀𑌯𑌸𑍀𑌂 𑌤𑌾𑌦𑍃𑌶𑍀𑌂
𑌬𑌿𑌮𑍍𑌬𑍋𑌷𑍍𑌠𑌸𑍍𑌯 𑌰𑍁𑌚𑌿𑌂 𑌨𑌿𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌹𑌸𑌿𑌤𑌜𑍍𑌯𑍋𑌤𑍍𑌸𑍍𑌨𑌾 𑌵𑌯𑌸𑍍𑌯𑌾𑌯𑌤𑍇 ॥64॥
𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌪𑌰𑌿𑌮𑍋𑌚𑌨𑌂 𑌵𑌿𑌦𑌧𑌤𑌸𑍍𑌤𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑌿𑌨𑌿𑌷𑍍𑌪𑌾𑌦𑌿𑌨𑍀
𑌭𑍂𑌯𑍋 𑌦𑍂𑌰𑌤 𑌏𑌵 𑌧𑍂𑌤𑌮𑌰𑍁𑌤𑌸𑍍𑌤𑌤𑍍𑌪𑌾𑌲𑌨𑌂 𑌤𑌨𑍍𑌵𑌤𑍀 ।
𑌉𑌦𑍍𑌭𑍂𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌜𑌲𑌾𑌨𑍍𑌤𑌰𑌾𑌦𑌵𑌿𑌰𑌤𑌂 𑌤𑌦𑍍𑌦𑍂𑌰𑌤𑌾𑌂 𑌜𑌗𑍍𑌮𑍁𑌷𑍀
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌮𑌞𑍍𑌜𑌰𑍀 𑌤𑌵 𑌕𑌥𑌂 𑌕𑌮𑍍𑌬𑍋𑌸𑍍𑌤𑍁𑌲𑌾𑌮𑌶𑍍𑌨𑍁𑌤𑍇 ॥65॥
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌤𑌵 𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌦𑍍𑌯𑍁𑌤𑌿𑌝𑌰𑍀𑌵𑍈𑌦𑌗𑍍𑌧𑍍𑌯𑌲𑍀𑌲𑌾𑌯𑌿𑌤𑌂
𑌪𑌶𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑍋𑌽𑌪𑌿 𑌨𑌿𑌰𑌨𑍍𑌤𑌰𑌂 𑌸𑍁𑌵𑌿𑌮𑌲𑌮𑍍𑌮𑌨𑍍𑌯𑌾 𑌜𑌗𑌨𑍍𑌮𑌣𑍍𑌡𑌲𑍇 ।
𑌲𑍋𑌕𑌂 𑌹𑌾𑌸𑌯𑌿𑌤𑍁𑌂 𑌕𑌿𑌮𑌰𑍍𑌥𑌮𑌨𑌿𑌶𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌕𑌾𑌶𑍍𑌯𑌮𑌾𑌤𑌨𑍍𑌵𑌤𑍇
𑌮𑌨𑍍𑌦𑌾𑌕𑍍𑌷𑌂 𑌵𑌿𑌰𑌹𑌯𑍍𑌯 𑌮𑌙𑍍𑌗𑌲𑌤𑌰𑌂 𑌮𑌨𑍍𑌦𑌾𑌰𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾𑌦𑌯𑌃 ॥66॥
𑌕𑍍𑌷𑍀𑌰𑌾𑌬𑍍𑌧𑍇𑌰𑌪𑌿 𑌶𑍈𑌲𑌰𑌾𑌜𑌤𑌨𑌯𑍇 𑌤𑍍𑌵𑌨𑍍𑌮𑌨𑍍𑌦𑌹𑌾𑌸𑌸𑍍𑌯 𑌚
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌵𑌲𑌕𑍍𑌷𑌿𑌮𑍋𑌦𑌯𑌨𑌿𑌧𑍇𑌃 𑌕𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿𑌦𑍍𑌭𑌿𑌦𑌾𑌂 𑌬𑍍𑌰𑍂𑌮𑌹𑍇 ।
𑌏𑌕𑌸𑍍𑌮𑍈 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑌾𑌯 𑌦𑍇𑌵𑌿 𑌸 𑌦𑌦𑍗 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀𑌂 𑌕𑌦𑌾𑌚𑌿𑌤𑍍𑌪𑍁𑌰𑌾
𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇𑌭𑍍𑌯𑍋𑌽𑌪𑌿 𑌦𑌦𑌾𑌤𑍍𑌯𑌸𑍗 𑌤𑍁 𑌸𑌤𑌤𑌂 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀𑌂 𑌚 𑌵𑌾𑌗𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑍀𑌮𑍍 ॥67॥
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑍀𑌪𑍁𑌰𑌰𑌤𑍍𑌨𑌦𑍀𑌪𑌕𑌲𑌿𑌕𑍇 𑌤𑌾𑌨𑍍𑌯𑍇𑌵 𑌮𑍇𑌨𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑍇
𑌚𑌾𑌕𑍋𑌰𑌾𑌣𑌿 𑌕𑍁𑌲𑌾𑌨𑌿 𑌦𑍇𑌵𑌿 𑌸𑍁𑌤𑌰𑌾𑌂 𑌧𑌨𑍍𑌯𑌾𑌨𑌿 𑌮𑌨𑍍𑌯𑌾𑌮𑌹𑍇 ।
𑌕𑌮𑍍𑌪𑌾𑌤𑍀𑌰𑌕𑍁𑌟𑍁𑌮𑍍𑌬𑌚𑌙𑍍𑌕𑍍𑌰𑌮𑌕𑌲𑌾𑌚𑍁𑌞𑍍𑌚𑍂𑌨𑌿 𑌚𑌞𑍍𑌚𑍂𑌪𑍁𑌟𑍈𑌃
𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌯𑌾𑌨𑌿 𑌤𑌵 𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑍇𑌨𑍍𑌦𑍁𑌮𑌹𑌸𑌾𑌮𑌾𑌸𑍍𑌵𑌾𑌦𑌮𑌾𑌤𑌨𑍍𑌵𑌤𑍇 ॥68॥
𑌶𑍈𑌤𑍍𑌯𑌪𑍍𑌰𑌕𑍍𑌰𑌮𑌮𑌾𑌶𑍍𑌰𑌿𑌤𑍋𑌽𑌪𑌿 𑌨𑌮𑌤𑌾𑌂 𑌜𑌾𑌡𑍍𑌯𑌪𑍍𑌰𑌥𑌾𑌂 𑌧𑍂𑌨𑌯𑌨𑍍
𑌨𑍈𑌰𑍍𑌮𑌲𑍍𑌯𑌂 𑌪𑌰𑌮𑌂 𑌗𑌤𑍋𑌽𑌪𑌿 𑌗𑌿𑌰𑌿𑌶𑌂 𑌰𑌾𑌗𑌾𑌕𑍁𑌲𑌂 𑌚𑌾𑌰𑌯𑌨𑍍 ।
𑌲𑍀𑌲𑌾𑌲𑌾𑌪𑌪𑍁𑌰𑌸𑍍𑌸𑌰𑍋𑌽𑌪𑌿 𑌸𑌤𑌤𑌂 𑌵𑌾𑌚𑌂𑌯𑌮𑌾𑌨𑍍𑌪𑍍𑌰𑍀𑌣𑌯𑌨𑍍
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌰𑍋𑌚𑌿𑌷𑌾𑌂 𑌤𑌵 𑌸𑌮𑍁𑌲𑍍𑌲𑌾𑌸𑌃 𑌕𑌥𑌂 𑌵𑌰𑍍𑌣𑍍𑌯𑌤𑍇 ॥69॥
𑌶𑍍𑌰𑍋𑌣𑍀𑌚𑌞𑍍𑌚𑌲𑌮𑍇𑌖𑌲𑌾𑌮𑍁𑌖𑌰𑌿𑌤𑌂 𑌲𑍀𑌲𑌾𑌗𑌤𑌂 𑌮𑌨𑍍𑌥𑌰𑌂
𑌭𑍍𑌰𑍂𑌵𑌲𑍍𑌲𑍀𑌚𑌲𑌨𑌂 𑌕𑌟𑌾𑌕𑍍𑌷𑌵𑌲𑌨𑌂 𑌮𑌨𑍍𑌦𑌾𑌕𑍍𑌷𑌵𑍀𑌕𑍍𑌷𑌾𑌚𑌣𑌮𑍍 ।
𑌯𑌦𑍍𑌵𑍈𑌦𑌗𑍍𑌧𑍍𑌯𑌮𑍁𑌖𑍇𑌨 𑌮𑌨𑍍𑌮𑌥𑌰𑌿𑌪𑍁𑌂 𑌸𑌮𑍍𑌮𑍋𑌹𑌯𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌞𑍍𑌜𑌸𑌾
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌤𑌵 𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌾𑌯 𑌸𑌤𑌤𑌂 𑌤𑌸𑍍𑌮𑍈 𑌨𑌮𑍍𑌸𑌕𑍁𑌰𑍍𑌮𑌹𑍇 ॥70॥
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌮𑌨𑍋𑌜𑍍𑌞𑌮𑌨𑍍𑌦𑌹𑌸𑌿𑌤𑌜𑍍𑌯𑍋𑌤𑌿𑌷𑍍𑌪𑍍𑌰𑌰𑍋𑌹𑍇 𑌤𑌵
𑌸𑍍𑌫𑍀𑌤𑌶𑍍𑌵𑍇𑌤𑌿𑌮𑌸𑌾𑌰𑍍𑌵𑌭𑍗𑌮𑌸𑌰𑌣𑌿𑌪𑍍𑌰𑌾𑌗𑌲𑍍𑌭𑍍𑌯𑌮𑌭𑍍𑌯𑍇𑌯𑍁𑌷𑌿 ।
𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑍋𑌽𑌯𑌂 𑌯𑍁𑌵𑌰𑌾𑌜𑌤𑌾𑌂 𑌕𑌲𑌯𑌤𑍇 𑌚𑍇𑌟𑍀𑌧𑍁𑌰𑌂 𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌿𑌕𑌾
𑌶𑍁𑌦𑍍𑌧𑌾 𑌸𑌾 𑌚 𑌸𑍁𑌧𑌾𑌝𑌰𑍀 𑌸𑌹𑌚𑌰𑍀𑌸𑌾𑌧𑌰𑍍𑌮𑍍𑌯𑌮𑌾𑌲𑌮𑍍𑌬𑌤𑍇 ॥71॥
𑌜𑍍𑌯𑍋𑌤𑍍𑌸𑍍𑌨𑌾 𑌕𑌿𑌂 𑌤𑌨𑍁𑌤𑍇 𑌫𑌲𑌂 𑌤𑌨𑍁𑌮𑌤𑌾𑌮𑍗𑌷𑍍𑌣𑍍𑌯𑌪𑍍𑌰𑌶𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿𑌂 𑌵𑌿𑌨𑌾
𑌤𑍍𑌵𑌨𑍍𑌮𑌨𑍍𑌦𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌰𑍋𑌚𑌿𑌷𑌾 𑌤𑌨𑍁𑌮𑌤𑌾𑌂 𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌰𑍋𑌚𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁𑌨𑌾 ।
𑌸𑌨𑍍𑌤𑌾𑌪𑍋 𑌵𑌿𑌨𑌿𑌵𑌾𑌰𑍍𑌯𑌤𑍇 𑌨𑌵𑌵𑌯𑌃𑌪𑍍𑌰𑌾𑌚𑍁𑌰𑍍𑌯𑌮𑌙𑍍𑌕𑍂𑌰𑍍𑌯𑌤𑍇
𑌸𑍗𑌨𑍍𑌦𑌰𑍍𑌯𑌂 𑌪𑌰𑌿𑌪𑍂𑌰𑍍𑌯𑌤𑍇 𑌜𑌗𑌤𑌿 𑌸𑌾 𑌕𑍀𑌰𑍍𑌤𑌿𑌶𑍍𑌚 𑌸𑌞𑍍𑌚𑌾𑌰𑍍𑌯𑌤𑍇 ॥72॥
𑌵𑍈𑌮𑌲𑍍𑌯𑌂 𑌕𑍁𑌮𑍁𑌦𑌶𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾𑌂 𑌹𑌿𑌮𑌰𑍁𑌚𑌃 𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑍈𑌵 𑌸𑌨𑍍𑌧𑍁𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌤𑍇
𑌜𑍍𑌯𑍋𑌤𑍍𑌸𑍍𑌨𑌾𑌰𑍋𑌚𑌿𑌰𑌪𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌦𑍋𑌷𑌸𑌮𑌯𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌯𑍈𑌵 𑌸𑌮𑍍𑌪𑌦𑍍𑌯𑌤𑍇 ।
𑌸𑍍𑌵𑌚𑍍𑌛𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌨𑌵𑌮𑍗𑌕𑍍𑌤𑌿𑌕𑌸𑍍𑌯 𑌪𑌰𑌮𑌂 𑌸𑌂𑌸𑍍𑌕𑌾𑌰𑌤𑍋 𑌦𑍃𑌶𑍍𑌯𑌤𑍇
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾𑌃 𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌦𑍀𑌧𑌿𑌤𑍇𑌰𑍍𑌵𑌿𑌶𑌦𑌿𑌮𑌾 𑌨𑍈𑌸𑌰𑍍𑌗𑌿𑌕𑍋 𑌭𑌾𑌸𑌤𑍇 ॥73॥
𑌪𑍍𑌰𑌾𑌕𑌾𑌶𑍍𑌯𑌂 𑌪𑌰𑌮𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌪𑍍𑌰𑌣𑌯𑌿𑌨𑌿 𑌤𑍍𑌵𑌨𑍍𑌮𑌨𑍍𑌦𑌹𑌾𑌸𑌶𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌮𑌮 𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑍋𑌤𑍁 𑌮𑌮𑌤𑌾𑌵𑍈𑌚𑌕𑍍𑌷𑌣𑍀𑌮𑌕𑍍𑌷𑌯𑌾𑌮𑍍 ।
𑌯𑌦𑍍𑌭𑍀𑌤𑍍𑌯𑍇𑌵 𑌨𑌿𑌲𑍀𑌯𑌤𑍇 𑌹𑌿𑌮𑌕𑌰𑍋 𑌮𑍇𑌘𑍋𑌦𑌰𑍇 𑌶𑍁𑌕𑍍𑌤𑌿𑌕𑌾-
𑌗𑌰𑍍𑌭𑍇 𑌮𑍗𑌕𑍍𑌤𑌿𑌕𑌮𑌣𑍍𑌡𑌲𑍀 𑌚 𑌸𑌰𑌸𑍀𑌮𑌧𑍍𑌯𑍇 𑌮𑍃𑌣𑌾𑌲𑍀 𑌚 𑌸𑌾 ॥74॥
𑌹𑍇𑌰𑌮𑍍𑌬𑍇 𑌚 𑌗𑍁𑌹𑍇 𑌹𑌰𑍍𑌷𑌭𑌰𑌿𑌤𑌂 𑌵𑌾𑌤𑍍𑌸𑌲𑍍𑌯𑌮𑌙𑍍𑌕𑍂𑌰𑌯𑌤𑍍
𑌮𑌾𑌰𑌦𑍍𑌰𑍋𑌹𑌿𑌣𑌿 𑌪𑍂𑌰𑍁𑌷𑍇 𑌸𑌹𑌭𑍁𑌵𑌂 𑌪𑍍𑌰𑍇𑌮𑌾𑌙𑍍𑌕𑍁𑌰𑌂 𑌵𑍍𑌯𑌞𑍍𑌜𑌯𑌤𑍍 ।
𑌆𑌨𑌮𑍍𑌰𑍇𑌷𑍁 𑌜𑌨𑍇𑌷𑍁 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌵𑍈𑌦𑌗𑍍𑌧𑍍𑌯𑌮𑍁𑌤𑍍𑌤𑌾𑌲𑌯𑌤𑍍
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌮𑌞𑍍𑌜𑌸𑌾 𑌤𑌵 𑌕𑌥𑌙𑍍𑌕𑌾𑌰𑌂 𑌮𑌯𑌾 𑌕𑌥𑍍𑌯𑌤𑍇 ॥75॥
𑌸𑌙𑍍𑌕𑍍𑌰𑍁𑌦𑍍𑌧𑌦𑍍𑌵𑌿𑌜𑌰𑌾𑌜𑌕𑍋𑌽𑌪𑍍𑌯𑌵𑌿𑌰𑌤𑌂 𑌕𑍁𑌰𑍍𑌵𑌨𑍍𑌦𑍍𑌵𑌿𑌜𑍈𑌃 𑌸𑌙𑍍𑌗𑌮𑌂
𑌵𑌾𑌣𑍀𑌪𑌦𑍍𑌧𑌤𑌿𑌦𑍂𑌰𑌗𑍋𑌽𑌪𑌿 𑌸𑌤𑌤𑌂 𑌤𑌤𑍍𑌸𑌾𑌹𑌚𑌰𑍍𑌯𑌂 𑌵𑌹𑌨𑍍 ।
𑌅𑌶𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌪𑌶𑍁𑌦𑍁𑌰𑍍𑌲𑌭𑍋𑌽𑌪𑌿 𑌕𑌲𑌯𑌨𑍍𑌪𑌤𑍍𑌯𑍗 𑌪𑌶𑍂𑌨𑌾𑌂 𑌰𑌤𑌿𑌂
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌤𑌵 𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌾𑌮𑍃𑌤𑌰𑌸𑌸𑍍𑌯𑌨𑍍𑌦𑍋 𑌮𑌯𑌿 𑌸𑍍𑌪𑌨𑍍𑌦𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥76॥
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌮𑌹𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑍇 𑌨𑌿𑌰𑍁𑌪𑌮𑌪𑍍𑌰𑍇𑌮𑌾𑌙𑍍𑌕𑍁𑌰𑌪𑍍𑌰𑌕𑍍𑌰𑌮𑌮𑌂
𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌯𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌕𑌟𑍀𑌕𑌰𑍋𑌤𑌿 𑌸𑌹𑌜𑌾𑌮𑍁𑌨𑍍𑌨𑌿𑌦𑍍𑌰𑌯𑌨𑍍𑌮𑌾𑌧𑍁𑌰𑍀𑌮𑍍 ।
𑌤𑌤𑍍𑌤𑌾𑌦𑍃𑌕𑍍𑌤𑌵 𑌮𑌨𑍍𑌦𑌹𑌾𑌸𑌮𑌹𑌿𑌮𑌾 𑌮𑌾𑌤𑌃 𑌕𑌥𑌂 𑌮𑌾𑌨𑌿𑌤𑌾𑌂
𑌤𑌨𑍍𑌮𑍂𑌰𑍍𑌧𑍍𑌨𑌾 𑌸𑍁𑌰𑌨𑌿𑌮𑍍𑌨𑌗𑌾𑌂 𑌚 𑌕𑌲𑌿𑌕𑌾𑌮𑌿𑌨𑍍𑌦𑍋𑌶𑍍𑌚 𑌤𑌾𑌂 𑌨𑌿𑌨𑍍𑌦𑌤𑌿 ॥77॥
𑌯𑍇 𑌮𑌾𑌧𑍁𑌰𑍍𑌯𑌵𑌿𑌹𑌾𑌰𑌮𑌣𑍍𑌟𑌪𑌭𑍁𑌵𑍋 𑌯𑍇 𑌶𑍈𑌤𑍍𑌯𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑌾𑌕𑌰𑌾
𑌯𑍇 𑌵𑍈𑌶𑌦𑍍𑌯𑌦𑌶𑌾𑌵𑌿𑌶𑍇𑌷𑌸𑍁𑌭𑌗𑌾𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌮𑌨𑍍𑌦𑌹𑌾𑌸𑌾𑌙𑍍𑌕𑍁𑌰𑌾𑌃 ।
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾𑌃 𑌸𑌹𑌜𑌂 𑌗𑍁𑌣𑌤𑍍𑌰𑌯𑌮𑌿𑌦𑌂 𑌪𑌰𑍍𑌯𑌾𑌯𑌤𑌃 𑌕𑍁𑌰𑍍𑌵𑌤𑌾𑌂
𑌵𑌾𑌣𑍀𑌗𑍁𑌮𑍍𑌫𑌨𑌡𑌮𑍍𑌬𑌰𑍇 𑌚 𑌹𑍃𑌦𑌯𑍇 𑌕𑍀𑌰𑍍𑌤𑌿𑌪𑍍𑌰𑌰𑍋𑌹𑍇 𑌚 𑌮𑍇 ॥78॥
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾 𑌮𑍃𑌦𑍁𑌲𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌾𑌂𑌶𑍁𑌨𑌿𑌕𑌰𑌾 𑌦𑌕𑍍𑌷𑌾𑌨𑍍𑌤𑌕𑍇 𑌵𑍀𑌕𑍍𑌷𑌣𑍇
𑌮𑌨𑍍𑌦𑌾𑌕𑍍𑌷𑌗𑍍𑌰𑌹𑌿𑌲𑌾 𑌹𑌿𑌮𑌦𑍍𑌯𑍁𑌤𑌿𑌮𑌯𑍂𑌖𑌾𑌕𑍍𑌷𑍇𑌪𑌦𑍀𑌕𑍍𑌷𑌾𑌙𑍍𑌕𑍁𑌰𑌾𑌃 ।
𑌦𑌾𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌂 𑌪𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌲𑌯𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿𑌕𑌗𑍁𑌡𑌦𑍍𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌾𑌭𑌵𑌂 𑌵𑌾𑌕𑍍𑌷𑍁 𑌮𑍇
𑌸𑍂𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌂 𑌮𑍋𑌕𑍍𑌷𑌪𑌥𑌂 𑌨𑌿𑌰𑍀𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑍁𑌮𑌪𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌕𑍍𑌷𑌾𑌲𑌯𑍇𑌯𑍁𑌰𑍍𑌮𑌨𑌃 ॥79॥
𑌜𑌾𑌤𑍍𑌯𑌾 𑌶𑍀𑌤𑌶𑍀𑌤𑌲𑌾𑌨𑌿 𑌮𑌧𑍁𑌰𑌾𑌣𑍍𑌯𑍇𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌪𑍂𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌤𑍇
𑌗𑌾𑌙𑍍𑌗𑌾𑌨𑍀𑌵 𑌪𑌯𑌾𑌂𑌸𑌿 𑌦𑍇𑌵𑌿 𑌪𑌟𑌲𑌾𑌨𑍍𑌯𑌲𑍍𑌪𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌜𑍍𑌯𑍋𑌤𑌿𑌷𑌾𑌮𑍍 ।
𑌏𑌨𑌃𑌪𑌙𑍍𑌕𑌪𑌰𑌮𑍍𑌪𑌰𑌾𑌮𑌲𑌿𑌨𑌿𑌤𑌾𑌮𑍇𑌕𑌾𑌮𑍍𑌰𑌨𑌾𑌥𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑍇
𑌪𑍍𑌰𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌾𑌤𑍍𑌸𑍁𑌤𑌰𑌾𑌂 𑌮𑌦𑍀𑌯𑌧𑌿𑌷𑌣𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌕𑍍𑌷𑌾𑌲𑌯𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌕𑍍𑌷𑌣𑌾𑌤𑍍 ॥80॥
𑌅𑌶𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌪𑌰𑌤𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌤𑌃 𑌪𑌶𑍁𑌪𑌤𑌿𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌨𑍍𑌮𑌨𑍍𑌦𑌹𑌾𑌸𑌾𑌙𑍍𑌕𑍁𑌰𑍈𑌃
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌤𑌦𑍀𑌯𑌵𑌰𑍍𑌣𑌸𑌮𑌤𑌾𑌸𑌙𑍍𑌗𑍇𑌨 𑌶𑌙𑍍𑌕𑌾𑌮𑌹𑍇 ।
𑌇𑌨𑍍𑌦𑍁𑌂 𑌨𑌾𑌕𑌧𑍁𑌨𑍀𑌂 𑌚 𑌶𑍇𑌖𑌰𑌯𑌤𑍇 𑌮𑌾𑌲𑌾𑌂 𑌚 𑌧𑌤𑍍𑌤𑍇 𑌨𑌵𑍈𑌃
𑌵𑍈𑌕𑍁𑌣𑍍𑌠𑍈𑌰𑌵𑌕𑍁𑌣𑍍𑌠𑌨𑌂 𑌚 𑌕𑍁𑌰𑍁𑌤𑍇 𑌧𑍂𑌲𑍀𑌚𑌯𑍈𑌰𑍍𑌭𑌾𑌸𑍍𑌮𑌨𑍈𑌃 ॥81॥
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑍀𑌪𑍁𑌰𑌦𑍇𑌵𑌤𑍇 𑌮𑍃𑌦𑍁𑌵𑌚𑌸𑍍𑌸𑍗𑌰𑌭𑍍𑌯𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑌾𑌸𑍍𑌪𑌦𑌂
𑌪𑍍𑌰𑍗𑌢𑌪𑍍𑌰𑍇𑌮𑌲𑌤𑌾𑌨𑌵𑍀𑌨𑌕𑍁𑌸𑍁𑌮𑌂 𑌮𑌨𑍍𑌦𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌂 𑌤𑌾𑌵𑌕𑌮𑍍 ।
𑌮𑌨𑍍𑌦𑌂 𑌕𑌨𑍍𑌦𑌲𑌤𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌦𑌨𑌾𑌲𑍋𑌕𑍇 𑌸𑌮𑌾𑌭𑌾𑌷𑌣𑍇
𑌶𑍍𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌣𑍇 𑌕𑍁𑌙𑍍𑌮𑌲𑌤𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌰𑍂𑌢𑌪𑍁𑌲𑌕𑍇 𑌚𑌾𑌶𑍍𑌲𑍋𑌷𑌣𑍇 𑌫𑍁𑌲𑍍𑌲𑌤𑌿 ॥82॥
𑌕𑌿𑌂 𑌤𑍍𑌰𑍈𑌸𑍍𑌰𑍋𑌤𑌸𑌮𑌮𑍍𑌬𑌿𑌕𑍇 𑌪𑌰𑌿𑌣𑌤𑌂 𑌸𑍍𑌰𑍋𑌤𑌶𑍍𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌥𑌂 𑌨𑌵𑌂
𑌪𑍀𑌯𑍂𑌷𑌸𑍍𑌯 𑌸𑌮𑌸𑍍𑌤𑌤𑌾𑌪𑌹𑌰𑌣𑌂 𑌕𑌿𑌂𑌵𑌾 𑌦𑍍𑌵𑌿𑌤𑍀𑌯𑌂 𑌵𑌪𑍁𑌃 ।
𑌕𑌿𑌂𑌸𑍍𑌵𑌿𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌨𑍍𑌨𑌿𑌕𑌟𑌂 𑌗𑌤𑌂 𑌮𑌧𑍁𑌰𑌿𑌮𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌸𑌾𑌯 𑌗𑌵𑍍𑌯𑌂 𑌪𑌯𑌃
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑍀𑌪𑍁𑌰𑌨𑌾𑌯𑌕𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌤𑌮𑍇 𑌮𑌨𑍍𑌦𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌂 𑌤𑌾𑌵𑌕𑌮𑍍 ॥83॥
𑌭𑍂𑌷𑌾 𑌵𑌕𑍍𑌤𑍍𑌰𑌸𑌰𑍋𑌰𑍁𑌹𑌸𑍍𑌯 𑌸𑌹𑌜𑌾 𑌵𑌾𑌚𑌾𑌂 𑌸𑌖𑍀 𑌶𑌾𑌶𑍍𑌵𑌤𑍀
𑌨𑍀𑌵𑍀 𑌵𑌿𑌭𑍍𑌰𑌮𑌸𑌨𑍍𑌤𑌤𑍇𑌃 𑌪𑌶𑍁𑌪𑌤𑍇𑌃 𑌸𑍗𑌧𑍀 𑌦𑍃𑌶𑌾𑌂 𑌪𑌾𑌰𑌣𑌾 ।
𑌜𑍀𑌵𑌾𑌤𑍁𑌰𑍍𑌮𑌦𑌨𑌶𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃 𑌶𑌶𑌿𑌰𑍁𑌚𑍇𑌰𑍁𑌚𑍍𑌚𑌾𑌟𑌨𑍀 𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌗𑌿𑌰𑌾𑌮𑌭𑍂𑌮𑌿𑌮𑌯𑌤𑍇 𑌹𑌾𑌸𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾𑌮𑌞𑍍𑌜𑌰𑍀 ॥84॥
𑌸𑍂𑌤𑌿𑌃 𑌶𑍍𑌵𑍇𑌤𑌿𑌮𑌕𑌨𑍍𑌦𑌲𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌸𑌤𑌿𑌃 𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑌾𑌰𑌸𑌾𑌰𑌶𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃
𑌪𑍂𑌰𑍍𑌤𑌿𑌃 𑌸𑍂𑌕𑍍𑌤𑌿𑌝𑌰𑍀𑌰𑌸𑌸𑍍𑌯 𑌲𑌹𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌰𑍁𑌣𑍍𑌯𑌪𑌾𑌥𑍋𑌨𑌿𑌧𑍇𑌃 ।
𑌵𑌾𑌟𑍀 𑌕𑌾𑌚𑌨 𑌕𑍗𑌸𑍁𑌮𑍀 𑌮𑌧𑍁𑌰𑌿𑌮𑌸𑍍𑌵𑌾𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍍𑌯𑌾𑌸𑍍𑌤𑌵
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌮𑌮𑌾𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌮𑌙𑍍𑌗𑌲𑌕𑌰𑍀 𑌹𑌾𑌸𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾𑌚𑌾𑌤𑍁𑌰𑍀 ॥85॥
𑌜𑌨𑍍𑌤𑍂𑌨𑌾𑌂 𑌜𑌨𑌿𑌦𑍁𑌃𑌖𑌮𑍃𑌤𑍍𑌯𑍁𑌲𑌹𑌰𑍀𑌸𑌨𑍍𑌤𑌾𑌪𑌨𑌂 𑌕𑍃𑌨𑍍𑌤𑌤𑌃
𑌪𑍍𑌰𑍗𑌢𑌾𑌨𑍁𑌗𑍍𑌰𑌹𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌶𑍀𑌤𑌲𑌰𑍁𑌚𑍋 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑍋𑌦𑌯𑌂 𑌬𑌿𑌭𑍍𑌰𑌤𑌃 ।
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌵𑌿𑌸𑍃𑌤𑍍𑌵𑌰𑌾 𑌇𑌵 𑌕𑌰𑌾 𑌹𑌾𑌸𑌾𑌙𑍍𑌕𑍁𑌰𑌾𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌹𑌠𑌾-
𑌦𑌾𑌲𑍋𑌕𑍇𑌨 𑌨𑌿𑌹𑌨𑍍𑌯𑍁𑌰𑌨𑍍𑌧𑌤𑌮𑌸𑌸𑍍𑌤𑍋𑌮𑌸𑍍𑌯 𑌮𑍇 𑌸𑌨𑍍𑌤𑌤𑌿𑌮𑍍 ॥86॥
𑌉𑌤𑍍𑌤𑍁𑌙𑍍𑌗𑌸𑍍𑌤𑌨𑌮𑌣𑍍𑌡𑌲𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌿𑌲𑌸𑌲𑍍𑌲𑌾𑌵𑌣𑍍𑌯𑌲𑍀𑌲𑌾𑌨𑌟𑍀-
𑌰𑌙𑍍𑌗𑌸𑍍𑌯 𑌸𑍍𑌫𑍁𑌟𑌮𑍂𑌰𑍍𑌧𑍍𑌵𑌸𑍀𑌮𑌨𑌿 𑌮𑍁𑌹𑍁𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌕𑌾𑌶𑍍𑌯𑌮𑌭𑍍𑌯𑍇𑌯𑍁𑌷𑍀 ।
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌤𑌵 𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌦𑍍𑌯𑍁𑌤𑌿𑌤𑌤𑌿𑌰𑍍𑌬𑌿𑌮𑍍𑌬𑍋𑌷𑍍𑌠𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌙𑍍𑌕𑍁𑌰𑍈𑌃
𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌾𑌂 𑌵𑌿𑌦𑍍𑌰𑍁𑌮𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑌿𑌤𑌾𑌂 𑌵𑌿𑌤𑌨𑍁𑌤𑍇 𑌮𑍗𑌕𑍍𑌤𑍀𑌂 𑌵𑌿𑌤𑌾𑌨𑌶𑍍𑌰𑌿𑌯𑌮𑍍 ॥87॥
𑌸𑍍𑌵𑌾𑌭𑌾𑌵𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍𑌤𑌵 𑌵𑌕𑍍𑌤𑍍𑌰𑌮𑍇𑌵 𑌲𑌲𑌿𑌤𑌂 𑌸𑌨𑍍𑌤𑍋𑌷𑌸𑌮𑍍𑌪𑌾𑌦𑌨𑌂
𑌶𑌮𑍍𑌭𑍋𑌃 𑌕𑌿𑌂 𑌪𑍁𑌨𑌰𑌞𑍍𑌚𑌿𑌤𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌰𑍁𑌚𑌃 𑌪𑌾𑌣𑍍𑌡𑌿𑌤𑍍𑌯𑌪𑌾𑌤𑍍𑌰𑍀𑌕𑍃𑌤𑌮𑍍 ।
𑌅𑌮𑍍𑌭𑍋𑌜𑌂 𑌸𑍍𑌵𑌤 𑌏𑌵 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌜𑌗𑌤𑌾𑌂 𑌚𑌕𑍍𑌷𑍁𑌃𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌮𑍍𑌭𑌾𑌵𑍁𑌕𑌂
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌸𑍍𑌫𑍁𑌰𑌿𑌤𑍇 𑌶𑌰𑌦𑍍𑌵𑌿𑌕𑌸𑌿𑌤𑍇 𑌕𑍀𑌦𑍃𑌗𑍍𑌵𑌿𑌧𑌂 𑌭𑍍𑌰𑌾𑌜𑌤𑍇 ॥88॥
𑌪𑍁𑌮𑍍𑌭𑌿𑌰𑍍𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌲𑌮𑌾𑌨𑌸𑍗𑌰𑍍𑌵𑌿𑌦𑌧𑌤𑍇 𑌮𑍈𑌤𑍍𑌰𑍀𑌂 𑌦𑍃𑌢𑌂 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌲𑌾𑌂
𑌲𑌬𑍍𑌧𑍍𑌵𑌾 𑌕𑌰𑍍𑌮𑌲𑌯𑌂 𑌚 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌲𑌤𑌰𑌾𑌂 𑌕𑍀𑌰𑍍𑌤𑌿𑌂 𑌲𑌭𑌨𑍍𑌤𑍇𑌤𑌰𑌾𑌮𑍍 ।
𑌸𑍂𑌕𑍍𑌤𑌿𑌂 𑌪𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌲𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌲𑌤𑌮𑌾𑌂 𑌯𑌤𑍍𑌤𑌾𑌵𑌕𑌾𑌃 𑌸𑍇𑌵𑌕𑌾𑌃
𑌤𑌤𑍍𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌤𑌵 𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌕𑌲𑌯𑌾 𑌨𑍈𑌰𑍍𑌮𑌲𑍍𑌯𑌸𑍀𑌮𑌾𑌨𑌿𑌧𑍇𑌃 ॥89॥
𑌆𑌕𑌰𑍍𑌷𑌨𑍍𑌨𑌯𑌨𑌾𑌨𑌿 𑌨𑌾𑌕𑌿𑌸𑌦𑌸𑌾𑌂 𑌶𑍈𑌤𑍍𑌯𑍇𑌨 𑌸𑌂𑌸𑍍𑌤𑌮𑍍𑌭𑌯-
𑌨𑍍𑌨𑌿𑌨𑍍𑌦𑍁𑌂 𑌕𑌿𑌞𑍍𑌚 𑌵𑌿𑌮𑍋𑌹𑌯𑌨𑍍𑌪𑌶𑍁𑌪𑌤𑌿𑌂 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌾𑌰𑍍𑌤𑌿𑌮𑍁𑌚𑍍𑌚𑌾𑌟𑌯𑌨𑍍 ।
𑌹𑌿𑌂𑌸𑌤𑍍𑌸𑌂𑌸𑍃𑌤𑌿𑌡𑌮𑍍𑌬𑌰𑌂 𑌤𑌵 𑌶𑌿𑌵𑍇 𑌹𑌾𑌸𑌾𑌹𑍍𑌵𑌯𑍋 𑌮𑌾𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌕𑌃
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌮𑌦𑍀𑌯𑌮𑌾𑌨𑌸𑌤𑌮𑍋𑌵𑌿𑌦𑍍𑌵𑍇𑌷𑌣𑍇 𑌚𑍇𑌷𑍍𑌟𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥90॥
𑌕𑍍𑌷𑍇𑌪𑍀𑌯𑌃 𑌕𑍍𑌷𑌪𑌯𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌕𑌲𑍍𑌮𑌷𑌭𑌯𑌾𑌨𑍍𑌯𑌸𑍍𑌮𑌾𑌕𑌮𑌲𑍍𑌪𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤-
𑌜𑍍𑌯𑍋𑌤𑌿𑌰𑍍𑌮𑌣𑍍𑌡𑌲𑌚𑌙𑍍𑌕𑍍𑌰𑌮𑌾𑌸𑍍𑌤𑌵 𑌶𑌿𑌵𑍇 𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌰𑍋𑌚𑌿𑌷𑍍𑌣𑌵𑌃 ।
𑌪𑍀𑌡𑌾𑌕𑌰𑍍𑌮𑌠𑌕𑌰𑍍𑌮𑌘𑌰𑍍𑌮𑌸𑌮𑌯𑌵𑍍𑌯𑌾𑌪𑌾𑌰𑌤𑌾𑌪𑌾𑌨𑌲-
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌪𑌾𑌤𑌾 𑌨𑌵𑌹𑌰𑍍𑌷𑌵𑌰𑍍𑌷𑌣𑌸𑍁𑌧𑌾𑌸𑍍𑌰𑍋𑌤𑌸𑍍𑌵𑌿𑌨𑍀𑌶𑍀𑌕𑌰𑌾𑌃 ॥91॥
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌤𑌵 𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑍈𑌨𑍍𑌦𑌵𑌮𑌹𑌃𑌪𑍂𑌰𑍇 𑌪𑌰𑌿𑌮𑍍𑌫𑍂𑌰𑍍𑌜𑌤𑌿
𑌪𑍍𑌰𑍗𑌢𑌾𑌂 𑌵𑌾𑌰𑌿𑌧𑌿𑌚𑌾𑌤𑍁𑌰𑍀𑌂 𑌕𑌲𑌯𑌤𑍇 𑌭𑌕𑍍𑌤𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌤𑌿𑌭𑌮𑍍 ।
𑌦𑍗𑌰𑍍𑌗𑌤𑍍𑌯𑌪𑍍𑌰𑌸𑌰𑌾𑌸𑍍𑌤𑌮𑌃𑌪𑌟𑌲𑌿𑌕𑌾𑌸𑌾𑌧𑌰𑍍𑌮𑍍𑌯𑌮𑌾𑌬𑌿𑌭𑍍𑌰𑌤𑍇
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌂 𑌕𑍈𑌰𑌵𑌸𑌾𑌹𑌚𑌰𑍍𑌯𑌪𑌦𑌵𑍀𑌰𑍀𑌤𑌿𑌂 𑌵𑌿𑌧𑌤𑍍𑌤𑍇 𑌪𑌰𑌮𑍍 ॥92॥
𑌮𑌨𑍍𑌦𑌾𑌰𑌾𑌦𑌿𑌷𑍁 𑌮𑌨𑍍𑌮𑌥𑌾𑌰𑌿𑌮𑌹𑌿𑌷𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌕𑌾𑌶𑍍𑌯𑌰𑍀𑌤𑌿𑌂 𑌨𑌿𑌜𑌾𑌂
𑌕𑌾𑌦𑌾𑌚𑌿𑌤𑍍𑌕𑌤𑌯𑌾 𑌵𑌿𑌶𑌙𑍍𑌕𑍍𑌯 𑌬𑌹𑍁𑌶𑍋 𑌵𑍈𑌶𑌦𑍍𑌯𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑌾𑌗𑍁𑌣𑌃 ।
𑌸𑌾𑌤𑌤𑍍𑌯𑍇𑌨 𑌤𑌵 𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑍇 𑌵𑌿𑌤𑌨𑍁𑌤𑍇 𑌸𑍍𑌵𑍈𑌰𑌾𑌸𑌨𑌾𑌵𑌾𑌸𑌨𑌾𑌮𑍍 ॥93॥
𑌇𑌨𑍍𑌧𑌾𑌨𑍇 𑌭𑌵𑌵𑍀𑌤𑌿𑌹𑍋𑌤𑍍𑌰𑌨𑌿𑌵𑌹𑍇 𑌕𑌰𑍍𑌮𑍗𑌘𑌚𑌣𑍍𑌡𑌾𑌨𑌿𑌲-
𑌪𑍍𑌰𑍗𑌢𑌿𑌮𑍍𑌨𑌾 𑌬𑌹𑍁𑌲𑍀𑌕𑍃𑌤𑍇 𑌨𑌿𑌪𑌤𑌿𑌤𑌂 𑌸𑌨𑍍𑌤𑌾𑌪𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌾𑌕𑍁𑌲𑌮𑍍 ।
𑌮𑌾𑌤𑌰𑍍𑌮𑌾𑌂 𑌪𑌰𑌿𑌷𑌿𑌞𑍍𑌚 𑌕𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿𑌦𑌮𑌲𑍈𑌃 𑌪𑍀𑌯𑍂𑌷𑌵𑌰𑍍𑌷𑍈𑌰𑌿𑌵
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌤𑌵 𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌦𑍍𑌯𑍁𑌤𑌿𑌕𑌣𑍈𑌃 𑌶𑍈𑌶𑌿𑌰𑍍𑌯𑌲𑍀𑌲𑌾𑌕𑌰𑍈𑌃 ॥94॥
𑌭𑌾𑌷𑌾𑌯𑌾 𑌰𑌸𑌨𑌾𑌗𑍍𑌰𑌖𑍇𑌲𑌨𑌜𑍁𑌷𑌃 𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑌾𑌰𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑌾𑌸𑌖𑍀-
𑌲𑍀𑌲𑌾𑌜𑌾𑌤𑌰𑌤𑍇𑌃 𑌸𑍁𑌖𑍇𑌨 𑌨𑌿𑌯𑌮𑌸𑍍𑌨𑌾𑌨𑌾𑌯 𑌮𑍇𑌨𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑍇 ।
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌸𑍁𑌧𑌾𑌮𑌯𑍀𑌵 𑌶𑌿𑌶𑌿𑌰𑌾 𑌸𑍍𑌰𑍋𑌤𑌸𑍍𑌵𑌿𑌨𑍀 𑌤𑌾𑌵𑌕𑍀
𑌗𑌾𑌢𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌤𑌰𑌙𑍍𑌗𑌿𑌤𑌾 𑌵𑌿𑌜𑌯𑌤𑍇 𑌹𑌾𑌸𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾𑌚𑌾𑌤𑍁𑌰𑍀 ॥95॥
𑌸𑌨𑍍𑌤𑌾𑌪𑌂 𑌵𑌿𑌰𑌲𑍀𑌕𑌰𑍋𑌤𑍁 𑌸𑌕𑌲𑌂 𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌮𑌚𑍍𑌚𑍇𑌤𑌨𑌾
𑌮𑌜𑍍𑌜𑌨𑍍𑌤𑍀 𑌮𑌧𑍁𑌰𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌾𑌮𑌰𑌧𑍁𑌨𑍀𑌕𑌲𑍍𑌲𑍋𑌲𑌜𑌾𑌲𑍇𑌷𑍁 𑌤𑍇 ।
𑌨𑍈𑌰𑌨𑍍𑌤𑌰𑍍𑌯𑌮𑍁𑌪𑍇𑌤𑍍𑌯 𑌮𑌨𑍍𑌮𑌥𑌮𑌰𑍁𑌲𑍍𑌲𑍋𑌲𑍇𑌷𑍁 𑌯𑍇𑌷𑍁 𑌸𑍍𑌫𑍁𑌟𑌂
𑌪𑍍𑌰𑍇𑌮𑍇𑌨𑍍𑌦𑍁𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌬𑌿𑌮𑍍𑌬𑌿𑌤𑍋 𑌵𑌿𑌤𑌨𑍁𑌤𑍇 𑌕𑍗𑌤𑍂𑌹𑌲𑌂 𑌧𑍂𑌰𑍍𑌜𑌟𑍇𑌃 ॥96॥
𑌚𑍇𑌤𑌃𑌕𑍍𑌷𑍀𑌰𑌪𑌯𑍋𑌧𑌿𑌮𑌨𑍍𑌥𑌰𑌚𑌲𑌦𑍍𑌰𑌾𑌗𑌾𑌖𑍍𑌯𑌮𑌨𑍍𑌥𑌾𑌚𑌲-
𑌕𑍍𑌷𑍋𑌭𑌵𑍍𑌯𑌾𑌪𑍃𑌤𑌿𑌸𑌮𑍍𑌭𑌵𑌾𑌂 𑌜𑌨𑌨𑌿 𑌤𑍇 𑌮𑌨𑍍𑌦𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌶𑍍𑌰𑍀𑌸𑍁𑌧𑌾𑌮𑍍 ।
𑌸𑍍𑌵𑌾𑌦𑌂𑌸𑍍𑌵𑌾𑌦𑌮𑍁𑌦𑍀𑌤𑌕𑍗𑌤𑍁𑌕𑌰𑌸𑌾 𑌨𑍇𑌤𑍍𑌰𑌤𑍍𑌰𑌯𑍀 𑌶𑌾𑌙𑍍𑌕𑌰𑍀
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌨𑌿𑌰𑌨𑍍𑌤𑌰𑌂 𑌪𑌰𑌿𑌣𑌮𑌤𑍍𑌯𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌵𑍀𑌚𑍀𑌮𑌯𑍀 ॥97॥
𑌆𑌲𑍋𑌕𑍇 𑌤𑌵 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌸𑌾𑌯𑌕𑌰𑌿𑌪𑍋𑌰𑍁𑌦𑍍𑌦𑌾𑌮𑌕𑍗𑌤𑍂𑌹𑌲-
𑌪𑍍𑌰𑍇𑌙𑍍𑌖𑌨𑍍𑌮𑌾𑌰𑍁𑌤𑌘𑌟𑍍𑌟𑌨𑌪𑍍𑌰𑌚𑌲𑌿𑌤𑌾𑌦𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌦𑍁𑌗𑍍𑌧𑌾𑌮𑍍𑌬𑍁𑌧𑍇𑌃 ।
𑌕𑌾𑌚𑌿𑌦𑍍𑌵𑍀𑌚𑌿𑌰𑍁𑌦𑌞𑍍𑌚𑌤𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌨𑌵𑌾 𑌸𑌂𑌵𑌿𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌰𑍋𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌿𑌕𑌾
𑌤𑌾𑌂 𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌕𑌵𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾𑌃 𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌮𑌿𑌤𑌿 𑌵𑍍𑌯𑌾𑌕𑍁𑌰𑍍𑌵𑌤𑍇 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌦𑌾 ॥98॥
𑌸𑍂𑌕𑍍𑌤𑌿𑌃 𑌶𑍀𑌲𑌯𑌤𑍇 𑌕𑌿𑌮𑌦𑍍𑌰𑌿𑌤𑌨𑌯𑍇 𑌮𑌨𑍍𑌦𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌾𑌤𑍍𑌤𑍇 𑌮𑍁𑌹𑍁𑌃
𑌮𑌾𑌧𑍁𑌰𑍍𑌯𑌾𑌗𑌮𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌦𑌾𑌯𑌮𑌥𑌵𑌾 𑌸𑍂𑌕𑍍𑌤𑍇𑌰𑍍𑌨𑍁 𑌮𑌨𑍍𑌦𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌇𑌤𑍍𑌥𑌂 𑌕𑌾𑌮𑌪𑌿 𑌗𑌾𑌹𑌤𑍇 𑌮𑌮 𑌮𑌨𑌃 𑌸𑌨𑍍𑌦𑍇𑌹𑌮𑌾𑌰𑍍𑌗𑌭𑍍𑌰𑌮𑌿𑌂
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌨 𑌪𑌾𑌰𑌮𑌾𑌰𑍍𑌥𑍍𑌯𑌸𑌰𑌣𑌿𑌸𑍍𑌫𑍂𑌰𑍍𑌤𑍗 𑌨𑌿𑌧𑌤𑍍𑌤𑍇 𑌪𑌦𑌮𑍍 ॥99॥
𑌕𑍍𑌰𑍀𑌡𑌾𑌲𑍋𑌲𑌕𑍃𑌪𑌾𑌸𑌰𑍋𑌰𑍁𑌹𑌮𑍁𑌖𑍀𑌸𑍗𑌧𑌾𑌙𑍍𑌗𑌣𑍇𑌭𑍍𑌯𑌃 𑌕𑌵𑌿-
𑌶𑍍𑌰𑍇𑌣𑍀𑌵𑌾𑌕𑍍𑌪𑌰𑌿𑌪𑌾𑌟𑌿𑌕𑌾𑌮𑍃𑌤𑌝𑌰𑍀𑌸𑍂𑌤𑍀𑌗𑍃𑌹𑍇𑌭𑍍𑌯𑌃 𑌶𑌿𑌵𑍇 ।
𑌨𑌿𑌰𑍍𑌵𑌾𑌣𑌾𑌙𑍍𑌕𑍁𑌰𑌸𑌾𑌰𑍍𑌵𑌭𑍗𑌮𑌪𑌦𑌵𑍀𑌸𑌿𑌂𑌹𑌾𑌸𑌨𑍇𑌭𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑌵
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌮𑌨𑍋𑌜𑍍𑌞𑌮𑌨𑍍𑌦𑌹𑌸𑌿𑌤𑌜𑍍𑌯𑍋𑌤𑌿𑌷𑍍𑌕𑌣𑍇𑌭𑍍𑌯𑍋 𑌨𑌮𑌃 ॥100॥
𑌆𑌰𑍍𑌯𑌾𑌮𑍇𑌵 𑌵𑌿𑌭𑌾𑌵𑌯𑌨𑍍𑌮𑌨𑌸𑌿 𑌯𑌃 𑌪𑌾𑌦𑌾𑌰𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦𑌂 𑌪𑍁𑌰𑌃
𑌪𑌶𑍍𑌯𑌨𑍍𑌨𑌾𑌰𑌭𑌤𑍇 𑌸𑍍𑌤𑍁𑌤𑌿𑌂 𑌸 𑌨𑌿𑌯𑌤𑌂 𑌲𑌬𑍍𑌧𑍍𑌵𑌾 𑌕𑌟𑌾𑌕𑍍𑌷𑌚𑍍𑌛𑌵𑌿𑌮𑍍 ।
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾 𑌮𑍃𑌦𑍁𑌲𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌾𑌂𑌶𑍁𑌲𑌹𑌰𑍀𑌜𑍍𑌯𑍋𑌤𑍍𑌸𑍍𑌨𑌾𑌵𑌯𑌸𑍍𑌯𑌾𑌨𑍍𑌵𑌿𑌤𑌾𑌮𑍍
𑌆𑌰𑍋𑌹𑌤𑍍𑌯𑌪𑌵𑌰𑍍𑌗𑌸𑍗𑌧𑌵𑌲𑌭𑍀𑌮𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌵𑍀𑌚𑍀𑌮𑌯𑍀𑌮𑍍 ॥101॥
॥ 𑌇𑌤𑌿 𑌮𑌨𑍍𑌦𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌶𑌤𑌕𑌂 𑌸𑌮𑍍𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌮𑍍 ॥
॥ 𑌇𑌤𑌿 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌮𑍂𑌕𑌪𑌞𑍍𑌚𑌶𑌤𑍀 𑌸𑌮𑍍𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌾 ॥
॥𑌔𑌂 𑌤𑌤𑍍 𑌸𑌤𑍍 ॥
Roman (IAST) Transliteration
badhnīmo vayamañjaliṃ pratidinaṃ bandhacchide dehināṃ
kandarpāgamatantramūlagurave kalyāṇakelībhuve |
kāmākṣyā ghanasārapuñjarajase kāmadruhaścakṣuṣāṃ
mandārastabakaprabhāmadamuṣe mandasmitajyotiṣe ||1||
sadhrīce navamallikāsumanasāṃ nāsāgramuktāmaṇe-
rācāryāya mṛṇālakāṇḍamahasāṃ naisargikāya dviṣe |
svardhunyā saha yudhvena himarucerardhāsanādhyāsine
kāmākṣyāḥ smitamañjarīdhavalimādvaitāya tasmai namaḥ ||2||
karpūradyuticāturīmatitarāmalpīyasīṃ kurvatī
daurbhāgyodayameva saṃvidadhatī dauṣākarīṇāṃ tviṣām |
kṣullāneva manojñamallinikarānphullānapi vyañjatī
kāmākṣyā mṛdulasmitāṃśulaharī kāmaprasūrastu me ||3||
yā pīnastanamaṇḍalopari lasatkarpūralepāyate
yā nīlekṣaṇarātrikāntitatiṣu jyotsnāprarohāyate |
yā saundaryadhunītaraṅgatatiṣu vyālolahaṃsāyate
kāmākṣyāḥ śiśirīkarotu hṛdayaṃ sā me smitaprācurī ||4||
yeṣāṃ gacchati pūrvapakṣasaraṇiṃ kaumudvataḥ śvetimā
yeṣāṃ santatamārurukṣati tulākakṣyāṃ śaraccandramāḥ |
yeṣāmicchati kamburapyasulabhāmantevasatprakriyāṃ
kāmākṣyā mamatāṃ harantu mama te hāsatviṣāmaṅkurāḥ ||5||
āśāsīmasu santataṃ vidadhatī naiśākarīṃ vyākriyāṃ
kāśānāmabhimānabhaṅgakalanākauśalyamābibhratī |
īśānena vilokitā sakutukaṃ kāmākṣi te kalmaṣa-
kleśāpāyakarī cakāsti laharī mandasmitajyotiṣām ||6||
ārūḍhasya samunnatastanataṭīsāmrājyasiṃhāsanaṃ
kandarpasya vibhorjagattrayaprākaṭyamudrānidheḥ |
yasyāścāmaracāturīṃ kalayate raśmicchaṭā cañcalā
sā mandasmitamañjarī bhavatu naḥ kāmāya kāmākṣi te ||7||
śambhoryā parirambhasambhramavidhau nairmalyasīmānidhiḥ
gairvāṇīva taraṅgiṇī kṛtamṛdusyandāṃ kalindātmajām |
kalmāṣīkurute kalaṅkasuṣamāṃ kaṇṭhasthalīcumbinīṃ
kāmākṣyāḥ smitakandalī bhavatu naḥ kalyāṇasandohinī ||8||
jetuṃ hāralatāmiva stanataṭīṃ sañjagmuṣī santataṃ
gantuṃ nirmalatāmiva dviguṇitāṃ magnā kṛpāstrotasi |
labdhuṃ vismayanīyatāmiva haraṃ rāgākulaṃ kurvatī
mañjuste smitamañjarī bhavabhayaṃ mathnātu kāmākṣi me ||9||
śvetāpi prakaṭaṃ niśākararucāṃ mālinyamātanvatī
śītāpi smarapāvakaṃ paśupateḥ sandhukṣayantī sadā |
svābhāvyādadharāśritāpi namatāmuccairdiśantī gatiṃ
kāmākṣi sphuṭamantarā sphuratu nastvanmandahāsaprabhā ||10||
vaktraśrīsarasījale taralitabhrūvallikallolite
kālimnā dadhatī kaṭākṣajanuṣā mādhuvratīṃ vyāpṛtim |
nirnidrāmalapuṇḍarīkakuhanāpāṇḍityamābibhratī
kāmākṣyāḥ smitacāturī mama manaḥ kātaryamunmūlayet ||11||
nityaṃ bādhitabandhujīvamadharaṃ maitrījuṣaṃ pallavaiḥ
śuddhasya dvijamaṇḍalasya ca tiraskartāramapyāśritā |
yā vaimalyavatī sadaiva namatāṃ cetaḥ punītetarāṃ
kāmākṣyā hṛdayaṃ prasādayatu me sā mandahāsaprabhā ||12||
druhyantī tamase muhuḥ kumudinīsāhāyyamābibhratī
yāntī candrakiśoraśekharavapuḥsaudhāṅgaṇe preṅkhaṇam |
jñānāmbhonidhivīcikāṃ sumanasāṃ kūlaṅkaṣāṃ kurvatī
kāmākṣyāḥ smitakaumudī haratu me saṃsāratāpodayam ||13||
kāśmīradravadhātukardamarucā kalmāṣatāṃ bibhratī
haṃsaudhairiva kurvatī paricitiṃ hārīkṛtairmauktikaiḥ |
vakṣojanmatuṣāraśailakaṭake sañcāramātanvatī
kāmākṣyā mṛdulasmitadyutimayī bhāgīrathī bhāsate ||14||
kamborvaṃśaparamparā iva kṛpāsantānavallībhuvaḥ
samphullastabakā iva prasṛmarā mūrtāḥ prasādā iva |
vākpīyūṣakaṇā iva tripathagāparyāyabhedā iva
bhrājante tava mandahāsakiraṇāḥ kāñcīpurīnāyike ||15||
vakṣoje ghanasārapatraracanābhaṅgīsapatnāyitā
kaṇṭhe mauktikahārayaṣṭikiraṇavyāpāramudrāyitā |
oṣṭhaśrīnikurumbapallavapuṭe preṅkhatprasūnāyitā
kāmākṣi sphuratāṃ madīyahṛdaye tvanmandahāsaprabhā ||16||
yeṣāṃ bindurivopari pracalito nāsāgramuktāmaṇiḥ
yeṣāṃ dīna ivādhikaṇṭhamayate hāraḥ karālambanam |
yeṣāṃ bandhurivoṣṭhayoraruṇimā dhatte svayaṃ rañjanaṃ
kāmākṣyāḥ prabhavantu te mama śivollāsāya hāsāṅkurāḥ ||17||
yā jāḍyāmbunidhiṃ kṣiṇoti bhajatāṃ vairāyate kairavaiḥ
nityaṃ yāṃ niyamena yā ca yatate kartuṃ triṇetrotsavam |
bimbaṃ cāndramasaṃ ca vañcayati yā garveṇa sā tādṛśī
kāmākṣi smitamañjarī tava kathaṃ jyotsnetyasau kīrtyate ||18||
āruḍhā rabhasātpuraḥ purariporāśleṣaṇopakrame
yā te mātarupaiti divyataṭinīśaṅkākarī tatkṣaṇam |
oṣṭhau vepayati bhruvau kuṭilayatyānamrayatyānanaṃ
tāṃ vande mṛduhāsapūrasuṣamāmekāmranāthapriye ||19||
vaktrendostava candrikā smitatatirvalgu sphurantī satāṃ
syāccedyuktimidaṃ cakoramanasāṃ kāmākṣi kautūhalam |
etaccitramaharniśaṃ yadadhikāmeṣā ruciṃ gāhate
bimboṣṭhadyumaṇiprabhāsvapi ca yadbibbokamālambate ||20||
sādṛśyaṃ kalaśāmbudhervahati yatkāmākṣi mandasmitaṃ
śobhāmoṣṭharucāmba vidrumabhavāmetādbhidāṃ brūmahe |
ekasmāduditaṃ purā kila papau śarvaḥ purāṇaḥ pumān
etanmadhyasamudbhavaṃ rasayate mādhuryarūpaṃ rasam ||21||
uttuṅgastanakumbhaśailakaṭake vistārikastūrikā-
patraśrījuṣi cañcalāḥ smitarucaḥ kāmākṣi te komalāḥ |
sandhyādīdhitirañjitā iva muhuḥ sāndrādharajyotiṣā
vyālolāmalaśāradābhraśakalavyāpāramātanvate ||22||
kṣīraṃ dūrata eva tiṣṭhatu kathaṃ vaimalyamātrādidaṃ
mātaste sahapāṭhavīthimayatāṃ mandasmitairmañjulaiḥ |
kiṃ ceyaṃ tu bhidāsti dohanavaśādekaṃ tu sañjāyate
kāmākṣi svayamarthitaṃ praṇamatāmanyattu doduhyate ||23||
karpūrairamṛtairjagajjanani te kāmākṣi candrātapaiḥ
muktāhāraguṇairmṛṇālavalayairmugdhasmitaśrīriyam |
śrīkāñcīpuranāyike samatayā saṃstūyate sajjanaiḥ
tattādṛṅmama tāpaśāntividhaye kiṃ devi mandāyate ||24||
madhyegarbhitamañjuvākyalaharīmādhvījharīśītalā
mandārastabakāyate janani te mandasmitāṃśucchaṭā |
yasyā vardhayituṃ muhurvikasanaṃ kāmākṣi kāmadruho
valgurvīkṣaṇavibhramavyatikaro vāsantamāsāyate ||25||
bimboṣṭhadyutipuñjarañjitarucistvanmandahāsacchaṭā |
kalyāṇaṃ girisārvabhaumatanaye kallolayatvāśu me |
phullanmallipinaddhahallakamayī māleva yā peśalā
śrīkāñcīśvari māramarditururomadhye muhurlambate ||26||
bibhrāṇā śaradabhravibhramadaśāṃ vidyotamānāpyaso
kāmākṣi smitamañjarī kirati te kāruṇyadhārārasam |
āścaryaṃ śiśirīkaroti jagatīścālokya caināmaho
kāmaṃ khelati nīlakaṇṭhahṛdayaṃ kautūhalāndolitam ||27||
preṅkhatprauḍhakaṭākṣakuñjakuhareṣvatyacchagucchāyitaṃ
vaktrenducchavisindhuvīcinicaye phenapratānāyitam |
nairantaryavijṛmbhitastanataṭe naicolapaṭṭāyitaṃ
kāluṣyaṃ kabalīkarotu mama te kāmākṣi mandasmitam ||28||
pīyūṣaṃ tava mantharasmitamiti vyarthaiva sāpaprathā
kāmākṣi dhruvamīdṛśaṃ yadi bhavedetatkathaṃ vā śive |
mandārasya kathālavaṃ na sahate mathnāti mandākinī-
minduṃ nindati kīrtite'pi kalaśīpāthodhimīrṣyāyate ||29||
viśveṣāṃ nayanotsavaṃ vitanutāṃ vidyotatāṃ candramā
vikhyāto madanāntakena mukuṭīmadhye ca sammānyatām |
āḥ kiṃ jātamanena hāsasuṣamāmālokya kāmākṣi te
kālaṅkīmavalambate khalu daśāṃ kalmāṣahīno'pyasau ||30||
cetaḥ śītalayantu naḥ paśupaterānandajīvātavo
namrāṇāṃ nayanādhvasīmasu śaraccandrātapopakramāḥ |
saṃsārākhyasaroruhākarakhalīkāre tuṣārotkarāḥ
kāmākṣi smarakīrtibījanikarāstvanmandahāsāṅkurāḥ ||31||
karmaughākhyatamaḥkacākacikarānkāmākṣi sañcintaye
tvanmandasmitarociṣāṃ tribhuvanakṣemaṅkarānaṅkurān |
ye vaktraṃ śiśiraśriyo vikasitaṃ candrātapāmbhoruha-
dveṣoddheṣoṇacāturīmiva tiraskartuṃ pariṣkurvate ||32||
kuryurnaḥ kulaśailarājatanaye kūlaṅkaṣaṃ maṅgalaṃ
kundaspardhanacuñcavastava śive mandasmitaprakramāḥ |
ye kāmākṣi samastasākṣinayanaṃ santoṣayantīśvaraṃ
karpūraprakarā iva prasṛmarāḥ puṃsāmasādhāraṇāḥ ||33||
kamreṇa snapayasva karmakuhanācoreṇa mārāgama-
vyākhyāśikṣaṇadīkṣitena viduṣāmakṣīṇalakṣmīpuṣā |
kāmākṣi smitakandalena kaluṣasphoṭakriyācuñcunā
kāruṇyāmṛtavīcikāviharaṇaprācuryadhuryeṇa mām ||34||
tvanmandasmitakandalasya niyataṃ kāmākṣi śaṅkāmahe
bimbaḥ kaścana nūtanaḥ pracalito naiśākaraḥ śīkaraḥ |
kiñca kṣīrapayonidhiḥ pratinidhiḥ svarvāhinīvīcikā-
bibvoko'pi viḍamba eva kuhanā mallīmatallīrucaḥ ||35||
duṣkarmārkanisargakarkaśamahassamparkatapataṃ mila-
tpaṅkaṃ śaṅkaravallabhe mama manaḥ kāñcīpurālaṅkriye |
amba tvanmṛdulasmitāmṛtarase maṅktvā vidhūya vyathā-
mānandodayasaudhaśṛṅgapadavīmāroḍhumākāṅkṣati ||36||
namrāṇāṃ nagarājaśekharasute nākālayānāṃ puraḥ
kāmākṣi tvarayā vipatpraśamena kāruṇyadhārāḥ kiran |
āgacchantamanugrahaṃ prakaṭayannānandabījāni te
nāsīre mṛduhāsa eva tanute nāthe sudhāśītalaḥ ||37||
kāmākṣi prathamānavibhramanidhiḥ kandarpadarpaprasūḥ
mugdhaste mṛduhāsa eva girije muṣṇātu me kilbiṣam |
yaṃ draṣṭuṃ vihite karagraha ume śambhustrapāmīlitaṃ
svairaṃ kārayati sma tāṇḍavavinodānandinā taṇḍunā ||38||
kṣuṇṇaṃ kenacideva dhīramanasā kutrāpi nānājanaiḥ
karmagranthiniyantritairasugamaṃ kāmākṣi sāmānyataḥ |
mugdhairdruṣṭumaśakyameva manasā mūḍhasaya me mauktikaṃ
mārgaṃ darśayatu pradīpa iva te mandasmitaśrīriyam ||39||
jyotsnākāntibhireva nirmalataraṃ naiśākaraṃ maṇḍalaṃ
haṃsaireva śaradvilāsasamaye vyākocamambhoruham |
svacchaireva vikasvarairuḍuguṇaiḥ kāmākṣi bimbaṃ divaḥ
puṇyaireva mṛdusmitaistava mukhaṃ puṣṇāti śobhābharam ||40||
mānagranthividhuntudena rabhasādāsvādyamāne nava-
premāḍambarapūrṇimāhimakare kāmākṣi te tatkṣaṇam |
ālokya smitacandrikāṃ punarimāmunmīlanaṃ jagmuṣīṃ
cetaḥ śīlayate cakoracaritaṃ candrārdhacūḍāmaṇeḥ ||41||
kāmākṣi smitamañjarīṃ tava bhaje yasyāstviṣāmaṅkurā-
nāpīnastanapānalālasatayā niśśaṅkamaṅkeśayaḥ |
ūrdhvaṃ vīkṣya vikarṣati prasṛmarānuddāmayā śuṇḍayā
sūnusute bisaśaṅkayāśu kuhanādantāvalagrāmaṇīḥ ||42||
gāḍhāśleṣavimardasambhramavaśāduddāmamuktāguṇa-
prālambe kucakumbhayorvigalite dakṣadviṣo vakṣasi |
yā sakhyena pinahyati pracurayā bhāsā tadīyāṃ daśāṃ
sā me khelatu kāmakoṭi hṛdaye sāndrasmitāṃśucchaṭā ||43||
mandāre tava mantharasmitarucāṃ mātsaryamālokyate
kāmākṣi smaraśāsane ca niyato rāgodayo lakṣyate |
cāndrīṣu dyutimañjarīṣu ca mahāndveṣāṅkuro dṛśyate
śuddhānāṃ kathamīdṛśī girisute'tiśuddhā daśā kathyatām ||44||
pīyūṣaṃ khalu pīyate surajanairdugdhāmbudhirmathyate
māheśaiśca jaṭākalāpanigaḍairmandākinī nahyate |
śītāṃśuḥ paribhūyate ca tamasā tasmādanetādṛśī
kāmākṣi smitamañjarī tava vacovaidagdhyamullaṅghate ||45||
āśaṅke tava mandahāsalaharīmanyādṛśīṃ candrikā-
mekāmreśakuṭumbini pratipadaṃ yasyāḥ prabhāsaṅgame |
vakṣojāmburuhe na te racayataḥ kāñciddaśāṃ kauṅmalī-
māsyāmbhoruhamamba kiñca śanakairālambate phullatām ||46||
āstīrṇādharakāntipallavacaye pātaṃ muhurjagmuṣī
māradrohiṇi kandalatsmaraśarajvālāvalīrvyañjatī |
nindantī ghanasārahāravalayajyotsnāmṛṇālāni te
kāmākṣi smitacāturī virahiṇīrītiṃ jagāhetarām ||47||
sūryālokavidhau vikāsamadhikaṃ yāntī harantī tama-
ssandohaṃ namatāṃ nijasmaraṇato doṣākaradveṣiṇī |
niryāntī vadanāravindakuharānnirdhūtajāḍyā nṛṇāṃ
śrīkāmākṣi tava smitadyutimayī citrīyate candrikā ||48||
kuṇṭhīkuryuramī kubodhaghaṭanāmasmanmanomāthinīṃ
śrīkāmākṣi śivaṅkarāstava śive śrīmandahāsāṅkurāḥ |
ye tanvanti nirantaraṃ taruṇimastamberamagrāmaṇī-
kumbhadvandvaviḍambini stanataṭe muktākuthāḍambaram ||49||
preṅkhantaḥ śaradambudā iva śanaiḥ premānilaiḥ preritā
majjanto mandanārikaṇṭhasuṣamāsindhau muhurmantharam |
śrīkāmākṣi tava smitāṃśunikarāḥ śyāmāyamānaśriyo
nīlāmbhodharanaipuṇīṃ tata ito nirnidrayantyañjasā ||50||
vyāpāraṃ caturānanaikavihṛtau vyākurvatī kurvatī
rudrākṣagrahaṇaṃ maheśi satataṃ vāgūrmikallolitā |
utphullaṃ dhavalāravindamadharīkṛtya sphurantī sadā
śrīkāmākṣi sarasvatī vijayate tvanmandahāsaprabhā ||51||
karpūradyutitaskareṇa mahasā kalmāṣayatyānanaṃ
śrīkāñcīpuranāyike patiriva śrīmandahāso'pi te |
āliṅgatyatipīvarāṃ stanataṭīṃ bimbādharaṃ cumbati
prauḍhaṃ rāgabharaṃ vyanakti manaso dhairyaṃ dhunītetarām ||52||
vaiśadyena ca viśvatāpaharaṇakrīḍāpaṭīyastayā
pāṇḍityena pacelimena jagatāṃ netrotsavotpādena |
kāmākṣi smitakandalaistava tulāmāroḍhumudyoginī
jyotsnāsau jalarāśipoṣaṇatayā dūṣyāṃ prapannā daśām ||53||
lāvaṇyāmbujinīmṛṇālavalayaiḥ śṛṅgāragandhadvipa-
grāmaṇyaḥ śruticāmaraistaruṇimasvārājyatejoṅkuraiḥ |
ānandāmṛtasindhuvīcipṛṣatairāsyābjahaṃsaistava
śrīkāmākṣi mathāna mandahasitairmatkaṃ manaḥkalmaṣam ||54||
uttuṅgastanamaṇḍalīparicalanmāṇikyahāracchaṭā-
cañcacchoṇimapuñjamadhyasaraṇiṃ mātaḥ pariṣkurvatī |
yā vaidagdhyamupaiti śaṅkarajaṭākāntāravāṭīpata-
tsvarvāpīpayasaḥ smitadyutirasau kāmākṣi te mañjulā ||55||
sannāmaikajuṣā janena sulabhaṃ saṃsūcayantī śanai-
ruttuṅgasya cirādanugrahatarorutpatsyamānaṃ phalam |
prāthamyena vikasvarā kusumavatprāgalbhyamabhyeyuṣī
kāmākṣi smitacāturī tava mama kṣemaṅkarī kalpatām ||56||
dhānuṣkāgrasarasya lolakuṭilabhrūlekhayā bibhrato
līlālokaśilīmukhaṃ navavayassāmrājyalakṣmīpuṣaḥ |
jetuṃ manmathamardinaṃ janani te kāmākṣi hāsaḥ svayaṃ
valgurvibhramabhūbhṛto vitanute senāpatiprakriyām ||57||
yannākampata kālakūṭakabalīkāre cucumbe na yad-
glānyā cakṣuṣi rūṣitānalaśikhe rudrasya tattādṛśam |
ceto yatprasabhaṃ smarajvaraśikhijvālena lelihyate
tatkāmākṣi tava smitāṃśukalikāhelābhavaṃ prābhavam ||58||
sambhinneva suparvalokataṭinī vīcīcayairyāmunaiḥ
sammiśreva śaśāṅkadīptilaharī nīlairmahānīradaiḥ |
kāmākṣi sphuritā tava smitaruciḥ kālāñjanaspardhinā
kālimnā kacarociṣāṃ vyatikare kāñciddaśāmaśnute ||59||
jānīmo jagadīśvarapraṇayini tvanmandahāsaprabhāṃ
śrīkāmākṣi sarojinīmabhinavāmeṣā yataḥ sarvadā |
āsyendoravalokena paśupaterabhyeti samphullatāṃ
tandrālustadabhāva eva tanute tadvaiparītyakramam ||60||
yāntī lohitimānamabhrataṭinī dhātucchaṭākardamaiḥ
bhāntī bālagabhastimālikiraṇairmeghāvalī śāradī |
bimboṣṭhadyutipuñjacumbanakalāśoṇāyamānena te
kāmākṣi smitarociṣā samadaśāmāroḍhumākāṅkṣate ||61||
śrīkāmākṣi mukhendubhūṣaṇamidaṃ mandasmitaṃ tāvakaṃ
netrānandakaraṃ tathā himakaro gacchedyathā tigmatām |
śītaṃ devi tathā yathā himajalaṃ santāpamudrāspadaṃ
śvetaṃ kiñca tathā yathā malinatāṃ dhatte ca muktāmaṇiḥ ||62||
tvanmandasmitamañjarīṃ prasṛmarāṃ kāmākṣi candrātapaṃ
santaḥ santatamāmanantyamalatā tallakṣaṇaṃ lakṣyate |
asmākaṃ na dhunoti tāpakamadhikaṃ dhūnoti nābhyantaraṃ
dhvāntaṃ tatkhalu duḥkhino vayamidaṃ kenoti no vidmahe ||63||
namrasya praṇayaprarūḍhakalahacchedāya pādābjayoḥ
mandaṃ candrakiśoraśekharamaṇeḥ kāmākṣi rāgeṇa te |
bandhūkaprasavaśriyaṃ jitavato baṃhīyasīṃ tādṛśīṃ
bimboṣṭhasya ruciṃ nirasya hasitajyotsnā vayasyāyate ||64||
muktānāṃ parimocanaṃ vidadhatastatprītiniṣpādinī
bhūyo dūrata eva dhūtamarutastatpālanaṃ tanvatī |
udbhūtasya jalāntarādavirataṃ taddūratāṃ jagmuṣī
kāmākṣi smitamañjarī tava kathaṃ kambostulāmaśnute ||65||
śrīkāmākṣi tava smitadyutijharīvaidagdhyalīlāyitaṃ
paśyanto'pi nirantaraṃ suvimalammanyā jaganmaṇḍale |
lokaṃ hāsayituṃ kimarthamaniśaṃ prākāśyamātanvate
mandākṣaṃ virahayya maṅgalataraṃ mandāracandrādayaḥ ||66||
kṣīrābdherapi śailarājatanaye tvanmandahāsasya ca
śrīkāmākṣi valakṣimodayanidheḥ kiñcidbhidāṃ brūmahe |
ekasmai puruṣāya devi sa dadau lakṣmīṃ kadācitpurā
sarvebhyo'pi dadātyasau tu satataṃ lakṣmīṃ ca vāgīśvarīm ||67||
śrīkāñcīpuraratnadīpakalike tānyeva menātmaje
cākorāṇi kulāni devi sutarāṃ dhanyāni manyāmahe |
kampātīrakuṭumbacaṅkramakalācuñcūni cañcūpuṭaiḥ
nityaṃ yāni tava smitendumahasāmāsvādamātanvate ||68||
śaityaprakramamāśrito'pi namatāṃ jāḍyaprathāṃ dhūnayan
nairmalyaṃ paramaṃ gato'pi giriśaṃ rāgākulaṃ cārayan |
līlālāpapurassaro'pi satataṃ vācaṃyamānprīṇayan
kāmākṣi smitarociṣāṃ tava samullāsaḥ kathaṃ varṇyate ||69||
śroṇīcañcalamekhalāmukharitaṃ līlāgataṃ mantharaṃ
bhrūvallīcalanaṃ kaṭākṣavalanaṃ mandākṣavīkṣācaṇam |
yadvaidagdhyamukhena manmatharipuṃ sammohayantyañjasā
śrīkāmākṣi tava smitāya satataṃ tasmai namsakurmahe ||70||
śrīkāmākṣi manojñamandahasitajyotiṣprarohe tava
sphītaśvetimasārvabhaumasaraṇiprāgalbhyamabhyeyuṣi |
candro'yaṃ yuvarājatāṃ kalayate ceṭīdhuraṃ candrikā
śuddhā sā ca sudhājharī sahacarīsādharmyamālambate ||71||
jyotsnā kiṃ tanute phalaṃ tanumatāmauṣṇyapraśāntiṃ vinā
tvanmandasmitarociṣā tanumatāṃ kāmākṣi rociṣṇunā |
santāpo vinivāryate navavayaḥprācuryamaṅkūryate
saundaryaṃ paripūryate jagati sā kīrtiśca sañcāryate ||72||
vaimalyaṃ kumudaśriyāṃ himarucaḥ kāntyaiva sandhukṣyate
jyotsnārocirapi pradoṣasamayaṃ prāpyaiva sampadyate |
svacchatvaṃ navamauktikasya paramaṃ saṃskārato dṛśyate
kāmākṣyāḥ smitadīdhiterviśadimā naisargiko bhāsate ||73||
prākāśyaṃ parameśvarapraṇayini tvanmandahāsaśriyaḥ
śrīkāmākṣi mama kṣiṇotu mamatāvaicakṣaṇīmakṣayām |
yadbhītyeva nilīyate himakaro meghodare śuktikā-
garbhe mauktikamaṇḍalī ca sarasīmadhye mṛṇālī ca sā ||74||
herambe ca guhe harṣabharitaṃ vātsalyamaṅkūrayat
māradrohiṇi pūruṣe sahabhuvaṃ premāṅkuraṃ vyañjayat |
ānamreṣu janeṣu pūrṇakaruṇāvaidagdhyamuttālayat
kāmākṣi smitamañjasā tava kathaṅkāraṃ mayā kathyate ||75||
saṅkruddhadvijarājako'pyavirataṃ kurvandvijaiḥ saṅgamaṃ
vāṇīpaddhatidūrago'pi satataṃ tatsāhacaryaṃ vahan |
aśrāntaṃ paśudurlabho'pi kalayanpatyau paśūnāṃ ratiṃ
śrīkāmākṣi tava smitāmṛtarasasyando mayi spandatām ||76||
śrīkāmākṣi maheśvare nirupamapremāṅkuraprakramamaṃ
nityaṃ yaḥ prakaṭīkaroti sahajāmunnidrayanmādhurīm |
tattādṛktava mandahāsamahimā mātaḥ kathaṃ mānitāṃ
tanmūrdhnā suranimnagāṃ ca kalikāmindośca tāṃ nindati ||77||
ye mādhuryavihāramaṇṭapabhuvo ye śaityamudrākarā
ye vaiśadyadaśāviśeṣasubhagāste mandahāsāṅkurāḥ |
kāmākṣyāḥ sahajaṃ guṇatrayamidaṃ paryāyataḥ kurvatāṃ
vāṇīgumphanaḍambare ca hṛdaye kīrtiprarohe ca me ||78||
kāmākṣyā mṛdulasmitāṃśunikarā dakṣāntake vīkṣaṇe
mandākṣagrahilā himadyutimayūkhākṣepadīkṣāṅkurāḥ |
dākṣyaṃ pakṣmalayantu mākṣikaguḍadrākṣābhavaṃ vākṣu me
sūkṣmaṃ mokṣapathaṃ nirīkṣitumapi prakṣālayeyurmanaḥ ||79||
jātyā śītaśītalāni madhurāṇyetāni pūtāni te
gāṅgānīva payāṃsi devi paṭalānyalpasmitajyotiṣām |
enaḥpaṅkaparamparāmalinitāmekāmranāthapriye
prajñānātsutarāṃ madīyadhiṣaṇāṃ prakṣālayantu kṣaṇāt ||80||
aśrāntaṃ paratantritaḥ paśupatistvanmandahāsāṅkuraiḥ
śrīkāmākṣi tadīyavarṇasamatāsaṅgena śaṅkāmahe |
induṃ nākadhunīṃ ca śekharayate mālāṃ ca dhatte navaiḥ
vaikuṇṭhairavakuṇṭhanaṃ ca kurute dhūlīcayairbhāsmanaiḥ ||81||
śrīkāñcīpuradevate mṛduvacassaurabhyamudrāspadaṃ
prauḍhapremalatānavīnakusumaṃ mandasmitaṃ tāvakam |
mandaṃ kandalati priyasya vadanāloke samābhāṣaṇe
ślakṣṇe kuṅmalati prarūḍhapulake cāśloṣaṇe phullati ||82||
kiṃ traisrotasamambike pariṇataṃ srotaścaturthaṃ navaṃ
pīyūṣasya samastatāpaharaṇaṃ kiṃvā dvitīyaṃ vapuḥ |
kiṃsvittvannikaṭaṃ gataṃ madhurimābhyāsāya gavyaṃ payaḥ
śrīkāñcīpuranāyakapriyatame mandasmitaṃ tāvakam ||83||
bhūṣā vaktrasaroruhasya sahajā vācāṃ sakhī śāśvatī
nīvī vibhramasantateḥ paśupateḥ saudhī dṛśāṃ pāraṇā |
jīvāturmadanaśriyaḥ śaśiruceruccāṭanī devatā
śrīkāmākṣi girāmabhūmimayate hāsaprabhāmañjarī ||84||
sūtiḥ śvetimakandalasya vasatiḥ śṛṅgārasāraśriyaḥ
pūrtiḥ sūktijharīrasasya laharī kāruṇyapāthonidheḥ |
vāṭī kācana kausumī madhurimasvārājyalakṣmyāstava
śrīkāmākṣi mamāstu maṅgalakarī hāsaprabhācāturī ||85||
jantūnāṃ janiduḥkhamṛtyulaharīsantāpanaṃ kṛntataḥ
prauḍhānugrahapūrṇaśītalaruco nityodayaṃ bibhrataḥ |
śrīkāmākṣi visṛtvarā iva karā hāsāṅkurāste haṭhā-
dālokena nihanyurandhatamasastomasya me santatim ||86||
uttuṅgastanamaṇḍalasya vilasallāvaṇyalīlānaṭī-
raṅgasya sphuṭamūrdhvasīmani muhuḥ prākāśyamabhyeyuṣī |
śrīkāmākṣi tava smitadyutitatirbimboṣṭhakāntyaṅkuraiḥ
citrāṃ vidrumamudritāṃ vitanute mauktīṃ vitānaśriyam ||87||
svābhāvyāttava vaktrameva lalitaṃ santoṣasampādanaṃ
śambhoḥ kiṃ punarañcitasmitarucaḥ pāṇḍityapātrīkṛtam |
ambhojaṃ svata eva sarvajagatāṃ cakṣuḥpriyambhāvukaṃ
kāmākṣi sphurite śaradvikasite kīdṛgvidhaṃ bhrājate ||88||
pumbhirnirmalamānasaurvidadhate maitrīṃ dṛḍhaṃ nirmalāṃ
labdhvā karmalayaṃ ca nirmalatarāṃ kīrtiṃ labhantetarām |
sūktiṃ pakṣmalayanti nirmalatamāṃ yattāvakāḥ sevakāḥ
tatkāmākṣi tava smitasya kalayā nairmalyasīmānidheḥ ||89||
ākarṣannayanāni nākisadasāṃ śaityena saṃstambhaya-
nninduṃ kiñca vimohayanpaśupatiṃ viśvārtimuccāṭayan |
hiṃsatsaṃsṛtiḍambaraṃ tava śive hāsāhvayo māntrikaḥ
śrīkāmākṣi madīyamānasatamovidveṣaṇe ceṣṭatām ||90||
kṣepīyaḥ kṣapayantu kalmaṣabhayānyasmākamalpasmita-
jyotirmaṇḍalacaṅkramāstava śive kāmākṣi rociṣṇavaḥ |
pīḍākarmaṭhakarmagharmasamayavyāpāratāpānala-
śrīpātā navaharṣavarṣaṇasudhāsrotasvinīśīkarāḥ ||91||
śrīkāmākṣi tava smitaindavamahaḥpūre parimphūrjati
prauḍhāṃ vāridhicāturīṃ kalayate bhaktātmanāṃ prātibham |
daurgatyaprasarāstamaḥpaṭalikāsādharmyamābibhrate
sarvaṃ kairavasāhacaryapadavīrītiṃ vidhatte param ||92||
mandārādiṣu manmathārimahiṣi prākāśyarītiṃ nijāṃ
kādācitkatayā viśaṅkya bahuśo vaiśadyamudrāguṇaḥ |
sātatyena tava smite vitanute svairāsanāvāsanām ||93||
indhāne bhavavītihotranivahe karmaughacaṇḍānila-
prauḍhimnā bahulīkṛte nipatitaṃ santāpacintākulam |
mātarmāṃ pariṣiñca kiñcidamalaiḥ pīyūṣavarṣairiva
śrīkāmākṣi tava smitadyutikaṇaiḥ śaiśiryalīlākaraiḥ ||94||
bhāṣāyā rasanāgrakhelanajuṣaḥ śṛṅgāramudrāsakhī-
līlājātarateḥ sukhena niyamasnānāya menātmaje |
śrīkāmākṣi sudhāmayīva śiśirā srotasvinī tāvakī
gāḍhānandataraṅgitā vijayate hāsaprabhācāturī ||95||
santāpaṃ viralīkarotu sakalaṃ kāmākṣi maccetanā
majjantī madhurasmitāmaradhunīkallolajāleṣu te |
nairantaryamupetya manmathamarulloleṣu yeṣu sphuṭaṃ
premenduḥ pratibimbito vitanute kautūhalaṃ dhūrjaṭeḥ ||96||
cetaḥkṣīrapayodhimantharacaladrāgākhyamanthācala-
kṣobhavyāpṛtisambhavāṃ janani te mandasmitaśrīsudhām |
svādaṃsvādamudītakautukarasā netratrayī śāṅkarī
śrīkāmākṣi nirantaraṃ pariṇamatyānandavīcīmayī ||97||
āloke tava pañcasāyakariporuddāmakautūhala-
preṅkhanmārutaghaṭṭanapracalitādānandadugdhāmbudheḥ |
kācidvīcirudañcati pratinavā saṃvitprarohātmikā
tāṃ kāmākṣi kavīśvarāḥ smitamiti vyākurvate sarvadā ||98||
sūktiḥ śīlayate kimadritanaye mandasmitātte muhuḥ
mādhuryāgamasampradāyamathavā sūkternu mandasmitam |
itthaṃ kāmapi gāhate mama manaḥ sandehamārgabhramiṃ
śrīkāmākṣi na pāramārthyasaraṇisphūrtau nidhatte padam ||99||
krīḍālolakṛpāsaroruhamukhīsaudhāṅgaṇebhyaḥ kavi-
śreṇīvākparipāṭikāmṛtajharīsūtīgṛhebhyaḥ śive |
nirvāṇāṅkurasārvabhaumapadavīsiṃhāsanebhyastava
śrīkāmākṣi manojñamandahasitajyotiṣkaṇebhyo namaḥ ||100||
āryāmeva vibhāvayanmanasi yaḥ pādāravindaṃ puraḥ
paśyannārabhate stutiṃ sa niyataṃ labdhvā kaṭākṣacchavim |
kāmākṣyā mṛdulasmitāṃśulaharījyotsnāvayasyānvitām
ārohatyapavargasaudhavalabhīmānandavīcīmayīm ||101||
|| iti mandasmitaśatakaṃ sampūrṇam ||
|| iti śrī mūkapañcaśatī sampūrṇā ||
||auṃ tat sat ||
Sanskrit — Devanagari (original)
बध्नीमो वयमञ्जलिं प्रतिदिनं बन्धच्छिदे देहिनां
कन्दर्पागमतन्त्रमूलगुरवे कल्याणकेलीभुवे ।
कामाक्ष्या घनसारपुञ्जरजसे कामद्रुहश्चक्षुषां
मन्दारस्तबकप्रभामदमुषे मन्दस्मितज्योतिषे ॥1॥
सध्रीचे नवमल्लिकासुमनसां नासाग्रमुक्तामणे-
राचार्याय मृणालकाण्डमहसां नैसर्गिकाय द्विषे ।
स्वर्धुन्या सह युध्वेन हिमरुचेरर्धासनाध्यासिने
कामाक्ष्याः स्मितमञ्जरीधवलिमाद्वैताय तस्मै नमः ॥2॥
कर्पूरद्युतिचातुरीमतितरामल्पीयसीं कुर्वती
दौर्भाग्योदयमेव संविदधती दौषाकरीणां त्विषाम् ।
क्षुल्लानेव मनोज्ञमल्लिनिकरान्फुल्लानपि व्यञ्जती
कामाक्ष्या मृदुलस्मितांशुलहरी कामप्रसूरस्तु मे ॥3॥
या पीनस्तनमण्डलोपरि लसत्कर्पूरलेपायते
या नीलेक्षणरात्रिकान्तिततिषु ज्योत्स्नाप्ररोहायते ।
या सौन्दर्यधुनीतरङ्गततिषु व्यालोलहंसायते
कामाक्ष्याः शिशिरीकरोतु हृदयं सा मे स्मितप्राचुरी ॥4॥
येषां गच्छति पूर्वपक्षसरणिं कौमुद्वतः श्वेतिमा
येषां सन्ततमारुरुक्षति तुलाकक्ष्यां शरच्चन्द्रमाः ।
येषामिच्छति कम्बुरप्यसुलभामन्तेवसत्प्रक्रियां
कामाक्ष्या ममतां हरन्तु मम ते हासत्विषामङ्कुराः ॥5॥
आशासीमसु सन्ततं विदधती नैशाकरीं व्याक्रियां
काशानामभिमानभङ्गकलनाकौशल्यमाबिभ्रती ।
ईशानेन विलोकिता सकुतुकं कामाक्षि ते कल्मष-
क्लेशापायकरी चकास्ति लहरी मन्दस्मितज्योतिषाम् ॥6॥
आरूढस्य समुन्नतस्तनतटीसाम्राज्यसिंहासनं
कन्दर्पस्य विभोर्जगत्त्रयप्राकट्यमुद्रानिधेः ।
यस्याश्चामरचातुरीं कलयते रश्मिच्छटा चञ्चला
सा मन्दस्मितमञ्जरी भवतु नः कामाय कामाक्षि ते ॥7॥
शम्भोर्या परिरम्भसम्भ्रमविधौ नैर्मल्यसीमानिधिः
गैर्वाणीव तरङ्गिणी कृतमृदुस्यन्दां कलिन्दात्मजाम् ।
कल्माषीकुरुते कलङ्कसुषमां कण्ठस्थलीचुम्बिनीं
कामाक्ष्याः स्मितकन्दली भवतु नः कल्याणसन्दोहिनी ॥8॥
जेतुं हारलतामिव स्तनतटीं सञ्जग्मुषी सन्ततं
गन्तुं निर्मलतामिव द्विगुणितां मग्ना कृपास्त्रोतसि ।
लब्धुं विस्मयनीयतामिव हरं रागाकुलं कुर्वती
मञ्जुस्ते स्मितमञ्जरी भवभयं मथ्नातु कामाक्षि मे ॥9॥
श्वेतापि प्रकटं निशाकररुचां मालिन्यमातन्वती
शीतापि स्मरपावकं पशुपतेः सन्धुक्षयन्ती सदा ।
स्वाभाव्यादधराश्रितापि नमतामुच्चैर्दिशन्ती गतिं
कामाक्षि स्फुटमन्तरा स्फुरतु नस्त्वन्मन्दहासप्रभा ॥10॥
वक्त्रश्रीसरसीजले तरलितभ्रूवल्लिकल्लोलिते
कालिम्ना दधती कटाक्षजनुषा माधुव्रतीं व्यापृतिम् ।
निर्निद्रामलपुण्डरीककुहनापाण्डित्यमाबिभ्रती
कामाक्ष्याः स्मितचातुरी मम मनः कातर्यमुन्मूलयेत् ॥11॥
नित्यं बाधितबन्धुजीवमधरं मैत्रीजुषं पल्लवैः
शुद्धस्य द्विजमण्डलस्य च तिरस्कर्तारमप्याश्रिता ।
या वैमल्यवती सदैव नमतां चेतः पुनीतेतरां
कामाक्ष्या हृदयं प्रसादयतु मे सा मन्दहासप्रभा ॥12॥
द्रुह्यन्ती तमसे मुहुः कुमुदिनीसाहाय्यमाबिभ्रती
यान्ती चन्द्रकिशोरशेखरवपुःसौधाङ्गणे प्रेङ्खणम् ।
ज्ञानाम्भोनिधिवीचिकां सुमनसां कूलङ्कषां कुर्वती
कामाक्ष्याः स्मितकौमुदी हरतु मे संसारतापोदयम् ॥13॥
काश्मीरद्रवधातुकर्दमरुचा कल्माषतां बिभ्रती
हंसौधैरिव कुर्वती परिचितिं हारीकृतैर्मौक्तिकैः ।
वक्षोजन्मतुषारशैलकटके सञ्चारमातन्वती
कामाक्ष्या मृदुलस्मितद्युतिमयी भागीरथी भासते ॥14॥
कम्बोर्वंशपरम्परा इव कृपासन्तानवल्लीभुवः
सम्फुल्लस्तबका इव प्रसृमरा मूर्ताः प्रसादा इव ।
वाक्पीयूषकणा इव त्रिपथगापर्यायभेदा इव
भ्राजन्ते तव मन्दहासकिरणाः काञ्चीपुरीनायिके ॥15॥
वक्षोजे घनसारपत्ररचनाभङ्गीसपत्नायिता
कण्ठे मौक्तिकहारयष्टिकिरणव्यापारमुद्रायिता ।
ओष्ठश्रीनिकुरुम्बपल्लवपुटे प्रेङ्खत्प्रसूनायिता
कामाक्षि स्फुरतां मदीयहृदये त्वन्मन्दहासप्रभा ॥16॥
येषां बिन्दुरिवोपरि प्रचलितो नासाग्रमुक्तामणिः
येषां दीन इवाधिकण्ठमयते हारः करालम्बनम् ।
येषां बन्धुरिवोष्ठयोररुणिमा धत्ते स्वयं रञ्जनं
कामाक्ष्याः प्रभवन्तु ते मम शिवोल्लासाय हासाङ्कुराः ॥17॥
या जाड्याम्बुनिधिं क्षिणोति भजतां वैरायते कैरवैः
नित्यं यां नियमेन या च यतते कर्तुं त्रिणेत्रोत्सवम् ।
बिम्बं चान्द्रमसं च वञ्चयति या गर्वेण सा तादृशी
कामाक्षि स्मितमञ्जरी तव कथं ज्योत्स्नेत्यसौ कीर्त्यते ॥18॥
आरुढा रभसात्पुरः पुररिपोराश्लेषणोपक्रमे
या ते मातरुपैति दिव्यतटिनीशङ्काकरी तत्क्षणम् ।
ओष्ठौ वेपयति भ्रुवौ कुटिलयत्यानम्रयत्याननं
तां वन्दे मृदुहासपूरसुषमामेकाम्रनाथप्रिये ॥19॥
वक्त्रेन्दोस्तव चन्द्रिका स्मितततिर्वल्गु स्फुरन्ती सतां
स्याच्चेद्युक्तिमिदं चकोरमनसां कामाक्षि कौतूहलम् ।
एतच्चित्रमहर्निशं यदधिकामेषा रुचिं गाहते
बिम्बोष्ठद्युमणिप्रभास्वपि च यद्बिब्बोकमालम्बते ॥20॥
सादृश्यं कलशाम्बुधेर्वहति यत्कामाक्षि मन्दस्मितं
शोभामोष्ठरुचाम्ब विद्रुमभवामेताद्भिदां ब्रूमहे ।
एकस्मादुदितं पुरा किल पपौ शर्वः पुराणः पुमान्
एतन्मध्यसमुद्भवं रसयते माधुर्यरूपं रसम् ॥21॥
उत्तुङ्गस्तनकुम्भशैलकटके विस्तारिकस्तूरिका-
पत्रश्रीजुषि चञ्चलाः स्मितरुचः कामाक्षि ते कोमलाः ।
सन्ध्यादीधितिरञ्जिता इव मुहुः सान्द्राधरज्योतिषा
व्यालोलामलशारदाभ्रशकलव्यापारमातन्वते ॥22॥
क्षीरं दूरत एव तिष्ठतु कथं वैमल्यमात्रादिदं
मातस्ते सहपाठवीथिमयतां मन्दस्मितैर्मञ्जुलैः ।
किं चेयं तु भिदास्ति दोहनवशादेकं तु सञ्जायते
कामाक्षि स्वयमर्थितं प्रणमतामन्यत्तु दोदुह्यते ॥23॥
कर्पूरैरमृतैर्जगज्जननि ते कामाक्षि चन्द्रातपैः
मुक्ताहारगुणैर्मृणालवलयैर्मुग्धस्मितश्रीरियम् ।
श्रीकाञ्चीपुरनायिके समतया संस्तूयते सज्जनैः
तत्तादृङ्मम तापशान्तिविधये किं देवि मन्दायते ॥24॥
मध्येगर्भितमञ्जुवाक्यलहरीमाध्वीझरीशीतला
मन्दारस्तबकायते जननि ते मन्दस्मितांशुच्छटा ।
यस्या वर्धयितुं मुहुर्विकसनं कामाक्षि कामद्रुहो
वल्गुर्वीक्षणविभ्रमव्यतिकरो वासन्तमासायते ॥25॥
बिम्बोष्ठद्युतिपुञ्जरञ्जितरुचिस्त्वन्मन्दहासच्छटा ।
कल्याणं गिरिसार्वभौमतनये कल्लोलयत्वाशु मे ।
फुल्लन्मल्लिपिनद्धहल्लकमयी मालेव या पेशला
श्रीकाञ्चीश्वरि मारमर्दितुरुरोमध्ये मुहुर्लम्बते ॥26॥
बिभ्राणा शरदभ्रविभ्रमदशां विद्योतमानाप्यसो
कामाक्षि स्मितमञ्जरी किरति ते कारुण्यधारारसम् ।
आश्चर्यं शिशिरीकरोति जगतीश्चालोक्य चैनामहो
कामं खेलति नीलकण्ठहृदयं कौतूहलान्दोलितम् ॥27॥
प्रेङ्खत्प्रौढकटाक्षकुञ्जकुहरेष्वत्यच्छगुच्छायितं
वक्त्रेन्दुच्छविसिन्धुवीचिनिचये फेनप्रतानायितम् ।
नैरन्तर्यविजृम्भितस्तनतटे नैचोलपट्टायितं
कालुष्यं कबलीकरोतु मम ते कामाक्षि मन्दस्मितम् ॥28॥
पीयूषं तव मन्थरस्मितमिति व्यर्थैव सापप्रथा
कामाक्षि ध्रुवमीदृशं यदि भवेदेतत्कथं वा शिवे ।
मन्दारस्य कथालवं न सहते मथ्नाति मन्दाकिनी-
मिन्दुं निन्दति कीर्तितेऽपि कलशीपाथोधिमीर्ष्यायते ॥29॥
विश्वेषां नयनोत्सवं वितनुतां विद्योततां चन्द्रमा
विख्यातो मदनान्तकेन मुकुटीमध्ये च सम्मान्यताम् ।
आः किं जातमनेन हाससुषमामालोक्य कामाक्षि ते
कालङ्कीमवलम्बते खलु दशां कल्माषहीनोऽप्यसौ ॥30॥
चेतः शीतलयन्तु नः पशुपतेरानन्दजीवातवो
नम्राणां नयनाध्वसीमसु शरच्चन्द्रातपोपक्रमाः ।
संसाराख्यसरोरुहाकरखलीकारे तुषारोत्कराः
कामाक्षि स्मरकीर्तिबीजनिकरास्त्वन्मन्दहासाङ्कुराः ॥31॥
कर्मौघाख्यतमःकचाकचिकरान्कामाक्षि सञ्चिन्तये
त्वन्मन्दस्मितरोचिषां त्रिभुवनक्षेमङ्करानङ्कुरान् ।
ये वक्त्रं शिशिरश्रियो विकसितं चन्द्रातपाम्भोरुह-
द्वेषोद्धेषोणचातुरीमिव तिरस्कर्तुं परिष्कुर्वते ॥32॥
कुर्युर्नः कुलशैलराजतनये कूलङ्कषं मङ्गलं
कुन्दस्पर्धनचुञ्चवस्तव शिवे मन्दस्मितप्रक्रमाः ।
ये कामाक्षि समस्तसाक्षिनयनं सन्तोषयन्तीश्वरं
कर्पूरप्रकरा इव प्रसृमराः पुंसामसाधारणाः ॥33॥
कम्रेण स्नपयस्व कर्मकुहनाचोरेण मारागम-
व्याख्याशिक्षणदीक्षितेन विदुषामक्षीणलक्ष्मीपुषा ।
कामाक्षि स्मितकन्दलेन कलुषस्फोटक्रियाचुञ्चुना
कारुण्यामृतवीचिकाविहरणप्राचुर्यधुर्येण माम् ॥34॥
त्वन्मन्दस्मितकन्दलस्य नियतं कामाक्षि शङ्कामहे
बिम्बः कश्चन नूतनः प्रचलितो नैशाकरः शीकरः ।
किञ्च क्षीरपयोनिधिः प्रतिनिधिः स्वर्वाहिनीवीचिका-
बिब्वोकोऽपि विडम्ब एव कुहना मल्लीमतल्लीरुचः ॥35॥
दुष्कर्मार्कनिसर्गकर्कशमहस्सम्पर्कतपतं मिल-
त्पङ्कं शङ्करवल्लभे मम मनः काञ्चीपुरालङ्क्रिये ।
अम्ब त्वन्मृदुलस्मितामृतरसे मङ्क्त्वा विधूय व्यथा-
मानन्दोदयसौधशृङ्गपदवीमारोढुमाकाङ्क्षति ॥36॥
नम्राणां नगराजशेखरसुते नाकालयानां पुरः
कामाक्षि त्वरया विपत्प्रशमेन कारुण्यधाराः किरन् ।
आगच्छन्तमनुग्रहं प्रकटयन्नानन्दबीजानि ते
नासीरे मृदुहास एव तनुते नाथे सुधाशीतलः ॥37॥
कामाक्षि प्रथमानविभ्रमनिधिः कन्दर्पदर्पप्रसूः
मुग्धस्ते मृदुहास एव गिरिजे मुष्णातु मे किल्बिषम् ।
यं द्रष्टुं विहिते करग्रह उमे शम्भुस्त्रपामीलितं
स्वैरं कारयति स्म ताण्डवविनोदानन्दिना तण्डुना ॥38॥
क्षुण्णं केनचिदेव धीरमनसा कुत्रापि नानाजनैः
कर्मग्रन्थिनियन्त्रितैरसुगमं कामाक्षि सामान्यतः ।
मुग्धैर्द्रुष्टुमशक्यमेव मनसा मूढसय मे मौक्तिकं
मार्गं दर्शयतु प्रदीप इव ते मन्दस्मितश्रीरियम् ॥39॥
ज्योत्स्नाकान्तिभिरेव निर्मलतरं नैशाकरं मण्डलं
हंसैरेव शरद्विलाससमये व्याकोचमम्भोरुहम् ।
स्वच्छैरेव विकस्वरैरुडुगुणैः कामाक्षि बिम्बं दिवः
पुण्यैरेव मृदुस्मितैस्तव मुखं पुष्णाति शोभाभरम् ॥40॥
मानग्रन्थिविधुन्तुदेन रभसादास्वाद्यमाने नव-
प्रेमाडम्बरपूर्णिमाहिमकरे कामाक्षि ते तत्क्षणम् ।
आलोक्य स्मितचन्द्रिकां पुनरिमामुन्मीलनं जग्मुषीं
चेतः शीलयते चकोरचरितं चन्द्रार्धचूडामणेः ॥41॥
कामाक्षि स्मितमञ्जरीं तव भजे यस्यास्त्विषामङ्कुरा-
नापीनस्तनपानलालसतया निश्शङ्कमङ्केशयः ।
ऊर्ध्वं वीक्ष्य विकर्षति प्रसृमरानुद्दामया शुण्डया
सूनुसुते बिसशङ्कयाशु कुहनादन्तावलग्रामणीः ॥42॥
गाढाश्लेषविमर्दसम्भ्रमवशादुद्दाममुक्तागुण-
प्रालम्बे कुचकुम्भयोर्विगलिते दक्षद्विषो वक्षसि ।
या सख्येन पिनह्यति प्रचुरया भासा तदीयां दशां
सा मे खेलतु कामकोटि हृदये सान्द्रस्मितांशुच्छटा ॥43॥
मन्दारे तव मन्थरस्मितरुचां मात्सर्यमालोक्यते
कामाक्षि स्मरशासने च नियतो रागोदयो लक्ष्यते ।
चान्द्रीषु द्युतिमञ्जरीषु च महान्द्वेषाङ्कुरो दृश्यते
शुद्धानां कथमीदृशी गिरिसुतेऽतिशुद्धा दशा कथ्यताम् ॥44॥
पीयूषं खलु पीयते सुरजनैर्दुग्धाम्बुधिर्मथ्यते
माहेशैश्च जटाकलापनिगडैर्मन्दाकिनी नह्यते ।
शीतांशुः परिभूयते च तमसा तस्मादनेतादृशी
कामाक्षि स्मितमञ्जरी तव वचोवैदग्ध्यमुल्लङ्घते ॥45॥
आशङ्के तव मन्दहासलहरीमन्यादृशीं चन्द्रिका-
मेकाम्रेशकुटुम्बिनि प्रतिपदं यस्याः प्रभासङ्गमे ।
वक्षोजाम्बुरुहे न ते रचयतः काञ्चिद्दशां कौङ्मली-
मास्याम्भोरुहमम्ब किञ्च शनकैरालम्बते फुल्लताम् ॥46॥
आस्तीर्णाधरकान्तिपल्लवचये पातं मुहुर्जग्मुषी
मारद्रोहिणि कन्दलत्स्मरशरज्वालावलीर्व्यञ्जती ।
निन्दन्ती घनसारहारवलयज्योत्स्नामृणालानि ते
कामाक्षि स्मितचातुरी विरहिणीरीतिं जगाहेतराम् ॥47॥
सूर्यालोकविधौ विकासमधिकं यान्ती हरन्ती तम-
स्सन्दोहं नमतां निजस्मरणतो दोषाकरद्वेषिणी ।
निर्यान्ती वदनारविन्दकुहरान्निर्धूतजाड्या नृणां
श्रीकामाक्षि तव स्मितद्युतिमयी चित्रीयते चन्द्रिका ॥48॥
कुण्ठीकुर्युरमी कुबोधघटनामस्मन्मनोमाथिनीं
श्रीकामाक्षि शिवङ्करास्तव शिवे श्रीमन्दहासाङ्कुराः ।
ये तन्वन्ति निरन्तरं तरुणिमस्तम्बेरमग्रामणी-
कुम्भद्वन्द्वविडम्बिनि स्तनतटे मुक्ताकुथाडम्बरम् ॥49॥
प्रेङ्खन्तः शरदम्बुदा इव शनैः प्रेमानिलैः प्रेरिता
मज्जन्तो मन्दनारिकण्ठसुषमासिन्धौ मुहुर्मन्थरम् ।
श्रीकामाक्षि तव स्मितांशुनिकराः श्यामायमानश्रियो
नीलाम्भोधरनैपुणीं तत इतो निर्निद्रयन्त्यञ्जसा ॥50॥
व्यापारं चतुराननैकविहृतौ व्याकुर्वती कुर्वती
रुद्राक्षग्रहणं महेशि सततं वागूर्मिकल्लोलिता ।
उत्फुल्लं धवलारविन्दमधरीकृत्य स्फुरन्ती सदा
श्रीकामाक्षि सरस्वती विजयते त्वन्मन्दहासप्रभा ॥51॥
कर्पूरद्युतितस्करेण महसा कल्माषयत्याननं
श्रीकाञ्चीपुरनायिके पतिरिव श्रीमन्दहासोऽपि ते ।
आलिङ्गत्यतिपीवरां स्तनतटीं बिम्बाधरं चुम्बति
प्रौढं रागभरं व्यनक्ति मनसो धैर्यं धुनीतेतराम् ॥52॥
वैशद्येन च विश्वतापहरणक्रीडापटीयस्तया
पाण्डित्येन पचेलिमेन जगतां नेत्रोत्सवोत्पादेन ।
कामाक्षि स्मितकन्दलैस्तव तुलामारोढुमुद्योगिनी
ज्योत्स्नासौ जलराशिपोषणतया दूष्यां प्रपन्ना दशाम् ॥53॥
लावण्याम्बुजिनीमृणालवलयैः शृङ्गारगन्धद्विप-
ग्रामण्यः श्रुतिचामरैस्तरुणिमस्वाराज्यतेजोङ्कुरैः ।
आनन्दामृतसिन्धुवीचिपृषतैरास्याब्जहंसैस्तव
श्रीकामाक्षि मथान मन्दहसितैर्मत्कं मनःकल्मषम् ॥54॥
उत्तुङ्गस्तनमण्डलीपरिचलन्माणिक्यहारच्छटा-
चञ्चच्छोणिमपुञ्जमध्यसरणिं मातः परिष्कुर्वती ।
या वैदग्ध्यमुपैति शङ्करजटाकान्तारवाटीपत-
त्स्वर्वापीपयसः स्मितद्युतिरसौ कामाक्षि ते मञ्जुला ॥55॥
सन्नामैकजुषा जनेन सुलभं संसूचयन्ती शनै-
रुत्तुङ्गस्य चिरादनुग्रहतरोरुत्पत्स्यमानं फलम् ।
प्राथम्येन विकस्वरा कुसुमवत्प्रागल्भ्यमभ्येयुषी
कामाक्षि स्मितचातुरी तव मम क्षेमङ्करी कल्पताम् ॥56॥
धानुष्काग्रसरस्य लोलकुटिलभ्रूलेखया बिभ्रतो
लीलालोकशिलीमुखं नववयस्साम्राज्यलक्ष्मीपुषः ।
जेतुं मन्मथमर्दिनं जननि ते कामाक्षि हासः स्वयं
वल्गुर्विभ्रमभूभृतो वितनुते सेनापतिप्रक्रियाम् ॥57॥
यन्नाकम्पत कालकूटकबलीकारे चुचुम्बे न यद्-
ग्लान्या चक्षुषि रूषितानलशिखे रुद्रस्य तत्तादृशम् ।
चेतो यत्प्रसभं स्मरज्वरशिखिज्वालेन लेलिह्यते
तत्कामाक्षि तव स्मितांशुकलिकाहेलाभवं प्राभवम् ॥58॥
सम्भिन्नेव सुपर्वलोकतटिनी वीचीचयैर्यामुनैः
सम्मिश्रेव शशाङ्कदीप्तिलहरी नीलैर्महानीरदैः ।
कामाक्षि स्फुरिता तव स्मितरुचिः कालाञ्जनस्पर्धिना
कालिम्ना कचरोचिषां व्यतिकरे काञ्चिद्दशामश्नुते ॥59॥
जानीमो जगदीश्वरप्रणयिनि त्वन्मन्दहासप्रभां
श्रीकामाक्षि सरोजिनीमभिनवामेषा यतः सर्वदा ।
आस्येन्दोरवलोकेन पशुपतेरभ्येति सम्फुल्लतां
तन्द्रालुस्तदभाव एव तनुते तद्वैपरीत्यक्रमम् ॥60॥
यान्ती लोहितिमानमभ्रतटिनी धातुच्छटाकर्दमैः
भान्ती बालगभस्तिमालिकिरणैर्मेघावली शारदी ।
बिम्बोष्ठद्युतिपुञ्जचुम्बनकलाशोणायमानेन ते
कामाक्षि स्मितरोचिषा समदशामारोढुमाकाङ्क्षते ॥61॥
श्रीकामाक्षि मुखेन्दुभूषणमिदं मन्दस्मितं तावकं
नेत्रानन्दकरं तथा हिमकरो गच्छेद्यथा तिग्मताम् ।
शीतं देवि तथा यथा हिमजलं सन्तापमुद्रास्पदं
श्वेतं किञ्च तथा यथा मलिनतां धत्ते च मुक्तामणिः ॥62॥
त्वन्मन्दस्मितमञ्जरीं प्रसृमरां कामाक्षि चन्द्रातपं
सन्तः सन्ततमामनन्त्यमलता तल्लक्षणं लक्ष्यते ।
अस्माकं न धुनोति तापकमधिकं धूनोति नाभ्यन्तरं
ध्वान्तं तत्खलु दुःखिनो वयमिदं केनोति नो विद्महे ॥63॥
नम्रस्य प्रणयप्ररूढकलहच्छेदाय पादाब्जयोः
मन्दं चन्द्रकिशोरशेखरमणेः कामाक्षि रागेण ते ।
बन्धूकप्रसवश्रियं जितवतो बंहीयसीं तादृशीं
बिम्बोष्ठस्य रुचिं निरस्य हसितज्योत्स्ना वयस्यायते ॥64॥
मुक्तानां परिमोचनं विदधतस्तत्प्रीतिनिष्पादिनी
भूयो दूरत एव धूतमरुतस्तत्पालनं तन्वती ।
उद्भूतस्य जलान्तरादविरतं तद्दूरतां जग्मुषी
कामाक्षि स्मितमञ्जरी तव कथं कम्बोस्तुलामश्नुते ॥65॥
श्रीकामाक्षि तव स्मितद्युतिझरीवैदग्ध्यलीलायितं
पश्यन्तोऽपि निरन्तरं सुविमलम्मन्या जगन्मण्डले ।
लोकं हासयितुं किमर्थमनिशं प्राकाश्यमातन्वते
मन्दाक्षं विरहय्य मङ्गलतरं मन्दारचन्द्रादयः ॥66॥
क्षीराब्धेरपि शैलराजतनये त्वन्मन्दहासस्य च
श्रीकामाक्षि वलक्षिमोदयनिधेः किञ्चिद्भिदां ब्रूमहे ।
एकस्मै पुरुषाय देवि स ददौ लक्ष्मीं कदाचित्पुरा
सर्वेभ्योऽपि ददात्यसौ तु सततं लक्ष्मीं च वागीश्वरीम् ॥67॥
श्रीकाञ्चीपुररत्नदीपकलिके तान्येव मेनात्मजे
चाकोराणि कुलानि देवि सुतरां धन्यानि मन्यामहे ।
कम्पातीरकुटुम्बचङ्क्रमकलाचुञ्चूनि चञ्चूपुटैः
नित्यं यानि तव स्मितेन्दुमहसामास्वादमातन्वते ॥68॥
शैत्यप्रक्रममाश्रितोऽपि नमतां जाड्यप्रथां धूनयन्
नैर्मल्यं परमं गतोऽपि गिरिशं रागाकुलं चारयन् ।
लीलालापपुरस्सरोऽपि सततं वाचंयमान्प्रीणयन्
कामाक्षि स्मितरोचिषां तव समुल्लासः कथं वर्ण्यते ॥69॥
श्रोणीचञ्चलमेखलामुखरितं लीलागतं मन्थरं
भ्रूवल्लीचलनं कटाक्षवलनं मन्दाक्षवीक्षाचणम् ।
यद्वैदग्ध्यमुखेन मन्मथरिपुं सम्मोहयन्त्यञ्जसा
श्रीकामाक्षि तव स्मिताय सततं तस्मै नम्सकुर्महे ॥70॥
श्रीकामाक्षि मनोज्ञमन्दहसितज्योतिष्प्ररोहे तव
स्फीतश्वेतिमसार्वभौमसरणिप्रागल्भ्यमभ्येयुषि ।
चन्द्रोऽयं युवराजतां कलयते चेटीधुरं चन्द्रिका
शुद्धा सा च सुधाझरी सहचरीसाधर्म्यमालम्बते ॥71॥
ज्योत्स्ना किं तनुते फलं तनुमतामौष्ण्यप्रशान्तिं विना
त्वन्मन्दस्मितरोचिषा तनुमतां कामाक्षि रोचिष्णुना ।
सन्तापो विनिवार्यते नववयःप्राचुर्यमङ्कूर्यते
सौन्दर्यं परिपूर्यते जगति सा कीर्तिश्च सञ्चार्यते ॥72॥
वैमल्यं कुमुदश्रियां हिमरुचः कान्त्यैव सन्धुक्ष्यते
ज्योत्स्नारोचिरपि प्रदोषसमयं प्राप्यैव सम्पद्यते ।
स्वच्छत्वं नवमौक्तिकस्य परमं संस्कारतो दृश्यते
कामाक्ष्याः स्मितदीधितेर्विशदिमा नैसर्गिको भासते ॥73॥
प्राकाश्यं परमेश्वरप्रणयिनि त्वन्मन्दहासश्रियः
श्रीकामाक्षि मम क्षिणोतु ममतावैचक्षणीमक्षयाम् ।
यद्भीत्येव निलीयते हिमकरो मेघोदरे शुक्तिका-
गर्भे मौक्तिकमण्डली च सरसीमध्ये मृणाली च सा ॥74॥
हेरम्बे च गुहे हर्षभरितं वात्सल्यमङ्कूरयत्
मारद्रोहिणि पूरुषे सहभुवं प्रेमाङ्कुरं व्यञ्जयत् ।
आनम्रेषु जनेषु पूर्णकरुणावैदग्ध्यमुत्तालयत्
कामाक्षि स्मितमञ्जसा तव कथङ्कारं मया कथ्यते ॥75॥
सङ्क्रुद्धद्विजराजकोऽप्यविरतं कुर्वन्द्विजैः सङ्गमं
वाणीपद्धतिदूरगोऽपि सततं तत्साहचर्यं वहन् ।
अश्रान्तं पशुदुर्लभोऽपि कलयन्पत्यौ पशूनां रतिं
श्रीकामाक्षि तव स्मितामृतरसस्यन्दो मयि स्पन्दताम् ॥76॥
श्रीकामाक्षि महेश्वरे निरुपमप्रेमाङ्कुरप्रक्रममं
नित्यं यः प्रकटीकरोति सहजामुन्निद्रयन्माधुरीम् ।
तत्तादृक्तव मन्दहासमहिमा मातः कथं मानितां
तन्मूर्ध्ना सुरनिम्नगां च कलिकामिन्दोश्च तां निन्दति ॥77॥
ये माधुर्यविहारमण्टपभुवो ये शैत्यमुद्राकरा
ये वैशद्यदशाविशेषसुभगास्ते मन्दहासाङ्कुराः ।
कामाक्ष्याः सहजं गुणत्रयमिदं पर्यायतः कुर्वतां
वाणीगुम्फनडम्बरे च हृदये कीर्तिप्ररोहे च मे ॥78॥
कामाक्ष्या मृदुलस्मितांशुनिकरा दक्षान्तके वीक्षणे
मन्दाक्षग्रहिला हिमद्युतिमयूखाक्षेपदीक्षाङ्कुराः ।
दाक्ष्यं पक्ष्मलयन्तु माक्षिकगुडद्राक्षाभवं वाक्षु मे
सूक्ष्मं मोक्षपथं निरीक्षितुमपि प्रक्षालयेयुर्मनः ॥79॥
जात्या शीतशीतलानि मधुराण्येतानि पूतानि ते
गाङ्गानीव पयांसि देवि पटलान्यल्पस्मितज्योतिषाम् ।
एनःपङ्कपरम्परामलिनितामेकाम्रनाथप्रिये
प्रज्ञानात्सुतरां मदीयधिषणां प्रक्षालयन्तु क्षणात् ॥80॥
अश्रान्तं परतन्त्रितः पशुपतिस्त्वन्मन्दहासाङ्कुरैः
श्रीकामाक्षि तदीयवर्णसमतासङ्गेन शङ्कामहे ।
इन्दुं नाकधुनीं च शेखरयते मालां च धत्ते नवैः
वैकुण्ठैरवकुण्ठनं च कुरुते धूलीचयैर्भास्मनैः ॥81॥
श्रीकाञ्चीपुरदेवते मृदुवचस्सौरभ्यमुद्रास्पदं
प्रौढप्रेमलतानवीनकुसुमं मन्दस्मितं तावकम् ।
मन्दं कन्दलति प्रियस्य वदनालोके समाभाषणे
श्लक्ष्णे कुङ्मलति प्ररूढपुलके चाश्लोषणे फुल्लति ॥82॥
किं त्रैस्रोतसमम्बिके परिणतं स्रोतश्चतुर्थं नवं
पीयूषस्य समस्ततापहरणं किंवा द्वितीयं वपुः ।
किंस्वित्त्वन्निकटं गतं मधुरिमाभ्यासाय गव्यं पयः
श्रीकाञ्चीपुरनायकप्रियतमे मन्दस्मितं तावकम् ॥83॥
भूषा वक्त्रसरोरुहस्य सहजा वाचां सखी शाश्वती
नीवी विभ्रमसन्ततेः पशुपतेः सौधी दृशां पारणा ।
जीवातुर्मदनश्रियः शशिरुचेरुच्चाटनी देवता
श्रीकामाक्षि गिरामभूमिमयते हासप्रभामञ्जरी ॥84॥
सूतिः श्वेतिमकन्दलस्य वसतिः शृङ्गारसारश्रियः
पूर्तिः सूक्तिझरीरसस्य लहरी कारुण्यपाथोनिधेः ।
वाटी काचन कौसुमी मधुरिमस्वाराज्यलक्ष्म्यास्तव
श्रीकामाक्षि ममास्तु मङ्गलकरी हासप्रभाचातुरी ॥85॥
जन्तूनां जनिदुःखमृत्युलहरीसन्तापनं कृन्ततः
प्रौढानुग्रहपूर्णशीतलरुचो नित्योदयं बिभ्रतः ।
श्रीकामाक्षि विसृत्वरा इव करा हासाङ्कुरास्ते हठा-
दालोकेन निहन्युरन्धतमसस्तोमस्य मे सन्ततिम् ॥86॥
उत्तुङ्गस्तनमण्डलस्य विलसल्लावण्यलीलानटी-
रङ्गस्य स्फुटमूर्ध्वसीमनि मुहुः प्राकाश्यमभ्येयुषी ।
श्रीकामाक्षि तव स्मितद्युतिततिर्बिम्बोष्ठकान्त्यङ्कुरैः
चित्रां विद्रुममुद्रितां वितनुते मौक्तीं वितानश्रियम् ॥87॥
स्वाभाव्यात्तव वक्त्रमेव ललितं सन्तोषसम्पादनं
शम्भोः किं पुनरञ्चितस्मितरुचः पाण्डित्यपात्रीकृतम् ।
अम्भोजं स्वत एव सर्वजगतां चक्षुःप्रियम्भावुकं
कामाक्षि स्फुरिते शरद्विकसिते कीदृग्विधं भ्राजते ॥88॥
पुम्भिर्निर्मलमानसौर्विदधते मैत्रीं दृढं निर्मलां
लब्ध्वा कर्मलयं च निर्मलतरां कीर्तिं लभन्तेतराम् ।
सूक्तिं पक्ष्मलयन्ति निर्मलतमां यत्तावकाः सेवकाः
तत्कामाक्षि तव स्मितस्य कलया नैर्मल्यसीमानिधेः ॥89॥
आकर्षन्नयनानि नाकिसदसां शैत्येन संस्तम्भय-
न्निन्दुं किञ्च विमोहयन्पशुपतिं विश्वार्तिमुच्चाटयन् ।
हिंसत्संसृतिडम्बरं तव शिवे हासाह्वयो मान्त्रिकः
श्रीकामाक्षि मदीयमानसतमोविद्वेषणे चेष्टताम् ॥90॥
क्षेपीयः क्षपयन्तु कल्मषभयान्यस्माकमल्पस्मित-
ज्योतिर्मण्डलचङ्क्रमास्तव शिवे कामाक्षि रोचिष्णवः ।
पीडाकर्मठकर्मघर्मसमयव्यापारतापानल-
श्रीपाता नवहर्षवर्षणसुधास्रोतस्विनीशीकराः ॥91॥
श्रीकामाक्षि तव स्मितैन्दवमहःपूरे परिम्फूर्जति
प्रौढां वारिधिचातुरीं कलयते भक्तात्मनां प्रातिभम् ।
दौर्गत्यप्रसरास्तमःपटलिकासाधर्म्यमाबिभ्रते
सर्वं कैरवसाहचर्यपदवीरीतिं विधत्ते परम् ॥92॥
मन्दारादिषु मन्मथारिमहिषि प्राकाश्यरीतिं निजां
कादाचित्कतया विशङ्क्य बहुशो वैशद्यमुद्रागुणः ।
सातत्येन तव स्मिते वितनुते स्वैरासनावासनाम् ॥93॥
इन्धाने भववीतिहोत्रनिवहे कर्मौघचण्डानिल-
प्रौढिम्ना बहुलीकृते निपतितं सन्तापचिन्ताकुलम् ।
मातर्मां परिषिञ्च किञ्चिदमलैः पीयूषवर्षैरिव
श्रीकामाक्षि तव स्मितद्युतिकणैः शैशिर्यलीलाकरैः ॥94॥
भाषाया रसनाग्रखेलनजुषः शृङ्गारमुद्रासखी-
लीलाजातरतेः सुखेन नियमस्नानाय मेनात्मजे ।
श्रीकामाक्षि सुधामयीव शिशिरा स्रोतस्विनी तावकी
गाढानन्दतरङ्गिता विजयते हासप्रभाचातुरी ॥95॥
सन्तापं विरलीकरोतु सकलं कामाक्षि मच्चेतना
मज्जन्ती मधुरस्मितामरधुनीकल्लोलजालेषु ते ।
नैरन्तर्यमुपेत्य मन्मथमरुल्लोलेषु येषु स्फुटं
प्रेमेन्दुः प्रतिबिम्बितो वितनुते कौतूहलं धूर्जटेः ॥96॥
चेतःक्षीरपयोधिमन्थरचलद्रागाख्यमन्थाचल-
क्षोभव्यापृतिसम्भवां जननि ते मन्दस्मितश्रीसुधाम् ।
स्वादंस्वादमुदीतकौतुकरसा नेत्रत्रयी शाङ्करी
श्रीकामाक्षि निरन्तरं परिणमत्यानन्दवीचीमयी ॥97॥
आलोके तव पञ्चसायकरिपोरुद्दामकौतूहल-
प्रेङ्खन्मारुतघट्टनप्रचलितादानन्ददुग्धाम्बुधेः ।
काचिद्वीचिरुदञ्चति प्रतिनवा संवित्प्ररोहात्मिका
तां कामाक्षि कवीश्वराः स्मितमिति व्याकुर्वते सर्वदा ॥98॥
सूक्तिः शीलयते किमद्रितनये मन्दस्मितात्ते मुहुः
माधुर्यागमसम्प्रदायमथवा सूक्तेर्नु मन्दस्मितम् ।
इत्थं कामपि गाहते मम मनः सन्देहमार्गभ्रमिं
श्रीकामाक्षि न पारमार्थ्यसरणिस्फूर्तौ निधत्ते पदम् ॥99॥
क्रीडालोलकृपासरोरुहमुखीसौधाङ्गणेभ्यः कवि-
श्रेणीवाक्परिपाटिकामृतझरीसूतीगृहेभ्यः शिवे ।
निर्वाणाङ्कुरसार्वभौमपदवीसिंहासनेभ्यस्तव
श्रीकामाक्षि मनोज्ञमन्दहसितज्योतिष्कणेभ्यो नमः ॥100॥
आर्यामेव विभावयन्मनसि यः पादारविन्दं पुरः
पश्यन्नारभते स्तुतिं स नियतं लब्ध्वा कटाक्षच्छविम् ।
कामाक्ष्या मृदुलस्मितांशुलहरीज्योत्स्नावयस्यान्विताम्
आरोहत्यपवर्गसौधवलभीमानन्दवीचीमयीम् ॥101॥
॥ इति मन्दस्मितशतकं सम्पूर्णम् ॥
॥ इति श्री मूकपञ्चशती सम्पूर्णा ॥
॥औं तत् सत् ॥
badhnīmo vayamañjaliṃ pratidinaṃ bandhacchide dehināṃ
kandarpāgamatantramūlagurave kalyāṇakelībhuve |
kāmākṣyā ghanasārapuñjarajase kāmadruhaścakṣuṣāṃ
mandārastabakaprabhāmadamuṣe mandasmitajyotiṣe ||1||
sadhrīce navamallikāsumanasāṃ nāsāgramuktāmaṇe-
rācāryāya mṛṇālakāṇḍamahasāṃ naisargikāya dviṣe |
svardhunyā saha yudhvena himarucerardhāsanādhyāsine
kāmākṣyāḥ smitamañjarīdhavalimādvaitāya tasmai namaḥ ||2||
karpūradyuticāturīmatitarāmalpīyasīṃ kurvatī
daurbhāgyodayameva saṃvidadhatī dauṣākarīṇāṃ tviṣām |
kṣullāneva manojñamallinikarānphullānapi vyañjatī
kāmākṣyā mṛdulasmitāṃśulaharī kāmaprasūrastu me ||3||
yā pīnastanamaṇḍalopari lasatkarpūralepāyate
yā nīlekṣaṇarātrikāntitatiṣu jyotsnāprarohāyate |
yā saundaryadhunītaraṅgatatiṣu vyālolahaṃsāyate
kāmākṣyāḥ śiśirīkarotu hṛdayaṃ sā me smitaprācurī ||4||
yeṣāṃ gacchati pūrvapakṣasaraṇiṃ kaumudvataḥ śvetimā
yeṣāṃ santatamārurukṣati tulākakṣyāṃ śaraccandramāḥ |
yeṣāmicchati kamburapyasulabhāmantevasatprakriyāṃ
kāmākṣyā mamatāṃ harantu mama te hāsatviṣāmaṅkurāḥ ||5||
āśāsīmasu santataṃ vidadhatī naiśākarīṃ vyākriyāṃ
kāśānāmabhimānabhaṅgakalanākauśalyamābibhratī |
īśānena vilokitā sakutukaṃ kāmākṣi te kalmaṣa-
kleśāpāyakarī cakāsti laharī mandasmitajyotiṣām ||6||
ārūḍhasya samunnatastanataṭīsāmrājyasiṃhāsanaṃ
kandarpasya vibhorjagattrayaprākaṭyamudrānidheḥ |
yasyāścāmaracāturīṃ kalayate raśmicchaṭā cañcalā
sā mandasmitamañjarī bhavatu naḥ kāmāya kāmākṣi te ||7||
śambhoryā parirambhasambhramavidhau nairmalyasīmānidhiḥ
gairvāṇīva taraṅgiṇī kṛtamṛdusyandāṃ kalindātmajām |
kalmāṣīkurute kalaṅkasuṣamāṃ kaṇṭhasthalīcumbinīṃ
kāmākṣyāḥ smitakandalī bhavatu naḥ kalyāṇasandohinī ||8||
jetuṃ hāralatāmiva stanataṭīṃ sañjagmuṣī santataṃ
gantuṃ nirmalatāmiva dviguṇitāṃ magnā kṛpāstrotasi |
labdhuṃ vismayanīyatāmiva haraṃ rāgākulaṃ kurvatī
mañjuste smitamañjarī bhavabhayaṃ mathnātu kāmākṣi me ||9||
śvetāpi prakaṭaṃ niśākararucāṃ mālinyamātanvatī
śītāpi smarapāvakaṃ paśupateḥ sandhukṣayantī sadā |
svābhāvyādadharāśritāpi namatāmuccairdiśantī gatiṃ
kāmākṣi sphuṭamantarā sphuratu nastvanmandahāsaprabhā ||10||
vaktraśrīsarasījale taralitabhrūvallikallolite
kālimnā dadhatī kaṭākṣajanuṣā mādhuvratīṃ vyāpṛtim |
nirnidrāmalapuṇḍarīkakuhanāpāṇḍityamābibhratī
kāmākṣyāḥ smitacāturī mama manaḥ kātaryamunmūlayet ||11||
nityaṃ bādhitabandhujīvamadharaṃ maitrījuṣaṃ pallavaiḥ
śuddhasya dvijamaṇḍalasya ca tiraskartāramapyāśritā |
yā vaimalyavatī sadaiva namatāṃ cetaḥ punītetarāṃ
kāmākṣyā hṛdayaṃ prasādayatu me sā mandahāsaprabhā ||12||
druhyantī tamase muhuḥ kumudinīsāhāyyamābibhratī
yāntī candrakiśoraśekharavapuḥsaudhāṅgaṇe preṅkhaṇam |
jñānāmbhonidhivīcikāṃ sumanasāṃ kūlaṅkaṣāṃ kurvatī
kāmākṣyāḥ smitakaumudī haratu me saṃsāratāpodayam ||13||
kāśmīradravadhātukardamarucā kalmāṣatāṃ bibhratī
haṃsaudhairiva kurvatī paricitiṃ hārīkṛtairmauktikaiḥ |
vakṣojanmatuṣāraśailakaṭake sañcāramātanvatī
kāmākṣyā mṛdulasmitadyutimayī bhāgīrathī bhāsate ||14||
kamborvaṃśaparamparā iva kṛpāsantānavallībhuvaḥ
samphullastabakā iva prasṛmarā mūrtāḥ prasādā iva |
vākpīyūṣakaṇā iva tripathagāparyāyabhedā iva
bhrājante tava mandahāsakiraṇāḥ kāñcīpurīnāyike ||15||
vakṣoje ghanasārapatraracanābhaṅgīsapatnāyitā
kaṇṭhe mauktikahārayaṣṭikiraṇavyāpāramudrāyitā |
oṣṭhaśrīnikurumbapallavapuṭe preṅkhatprasūnāyitā
kāmākṣi sphuratāṃ madīyahṛdaye tvanmandahāsaprabhā ||16||
yeṣāṃ bindurivopari pracalito nāsāgramuktāmaṇiḥ
yeṣāṃ dīna ivādhikaṇṭhamayate hāraḥ karālambanam |
yeṣāṃ bandhurivoṣṭhayoraruṇimā dhatte svayaṃ rañjanaṃ
kāmākṣyāḥ prabhavantu te mama śivollāsāya hāsāṅkurāḥ ||17||
yā jāḍyāmbunidhiṃ kṣiṇoti bhajatāṃ vairāyate kairavaiḥ
nityaṃ yāṃ niyamena yā ca yatate kartuṃ triṇetrotsavam |
bimbaṃ cāndramasaṃ ca vañcayati yā garveṇa sā tādṛśī
kāmākṣi smitamañjarī tava kathaṃ jyotsnetyasau kīrtyate ||18||
āruḍhā rabhasātpuraḥ purariporāśleṣaṇopakrame
yā te mātarupaiti divyataṭinīśaṅkākarī tatkṣaṇam |
oṣṭhau vepayati bhruvau kuṭilayatyānamrayatyānanaṃ
tāṃ vande mṛduhāsapūrasuṣamāmekāmranāthapriye ||19||
vaktrendostava candrikā smitatatirvalgu sphurantī satāṃ
syāccedyuktimidaṃ cakoramanasāṃ kāmākṣi kautūhalam |
etaccitramaharniśaṃ yadadhikāmeṣā ruciṃ gāhate
bimboṣṭhadyumaṇiprabhāsvapi ca yadbibbokamālambate ||20||
sādṛśyaṃ kalaśāmbudhervahati yatkāmākṣi mandasmitaṃ
śobhāmoṣṭharucāmba vidrumabhavāmetādbhidāṃ brūmahe |
ekasmāduditaṃ purā kila papau śarvaḥ purāṇaḥ pumān
etanmadhyasamudbhavaṃ rasayate mādhuryarūpaṃ rasam ||21||
uttuṅgastanakumbhaśailakaṭake vistārikastūrikā-
patraśrījuṣi cañcalāḥ smitarucaḥ kāmākṣi te komalāḥ |
sandhyādīdhitirañjitā iva muhuḥ sāndrādharajyotiṣā
vyālolāmalaśāradābhraśakalavyāpāramātanvate ||22||
kṣīraṃ dūrata eva tiṣṭhatu kathaṃ vaimalyamātrādidaṃ
mātaste sahapāṭhavīthimayatāṃ mandasmitairmañjulaiḥ |
kiṃ ceyaṃ tu bhidāsti dohanavaśādekaṃ tu sañjāyate
kāmākṣi svayamarthitaṃ praṇamatāmanyattu doduhyate ||23||
karpūrairamṛtairjagajjanani te kāmākṣi candrātapaiḥ
muktāhāraguṇairmṛṇālavalayairmugdhasmitaśrīriyam |
śrīkāñcīpuranāyike samatayā saṃstūyate sajjanaiḥ
tattādṛṅmama tāpaśāntividhaye kiṃ devi mandāyate ||24||
madhyegarbhitamañjuvākyalaharīmādhvījharīśītalā
mandārastabakāyate janani te mandasmitāṃśucchaṭā |
yasyā vardhayituṃ muhurvikasanaṃ kāmākṣi kāmadruho
valgurvīkṣaṇavibhramavyatikaro vāsantamāsāyate ||25||
bimboṣṭhadyutipuñjarañjitarucistvanmandahāsacchaṭā |
kalyāṇaṃ girisārvabhaumatanaye kallolayatvāśu me |
phullanmallipinaddhahallakamayī māleva yā peśalā
śrīkāñcīśvari māramarditururomadhye muhurlambate ||26||
bibhrāṇā śaradabhravibhramadaśāṃ vidyotamānāpyaso
kāmākṣi smitamañjarī kirati te kāruṇyadhārārasam |
āścaryaṃ śiśirīkaroti jagatīścālokya caināmaho
kāmaṃ khelati nīlakaṇṭhahṛdayaṃ kautūhalāndolitam ||27||
preṅkhatprauḍhakaṭākṣakuñjakuhareṣvatyacchagucchāyitaṃ
vaktrenducchavisindhuvīcinicaye phenapratānāyitam |
nairantaryavijṛmbhitastanataṭe naicolapaṭṭāyitaṃ
kāluṣyaṃ kabalīkarotu mama te kāmākṣi mandasmitam ||28||
pīyūṣaṃ tava mantharasmitamiti vyarthaiva sāpaprathā
kāmākṣi dhruvamīdṛśaṃ yadi bhavedetatkathaṃ vā śive |
mandārasya kathālavaṃ na sahate mathnāti mandākinī-
minduṃ nindati kīrtite'pi kalaśīpāthodhimīrṣyāyate ||29||
viśveṣāṃ nayanotsavaṃ vitanutāṃ vidyotatāṃ candramā
vikhyāto madanāntakena mukuṭīmadhye ca sammānyatām |
āḥ kiṃ jātamanena hāsasuṣamāmālokya kāmākṣi te
kālaṅkīmavalambate khalu daśāṃ kalmāṣahīno'pyasau ||30||
cetaḥ śītalayantu naḥ paśupaterānandajīvātavo
namrāṇāṃ nayanādhvasīmasu śaraccandrātapopakramāḥ |
saṃsārākhyasaroruhākarakhalīkāre tuṣārotkarāḥ
kāmākṣi smarakīrtibījanikarāstvanmandahāsāṅkurāḥ ||31||
karmaughākhyatamaḥkacākacikarānkāmākṣi sañcintaye
tvanmandasmitarociṣāṃ tribhuvanakṣemaṅkarānaṅkurān |
ye vaktraṃ śiśiraśriyo vikasitaṃ candrātapāmbhoruha-
dveṣoddheṣoṇacāturīmiva tiraskartuṃ pariṣkurvate ||32||
kuryurnaḥ kulaśailarājatanaye kūlaṅkaṣaṃ maṅgalaṃ
kundaspardhanacuñcavastava śive mandasmitaprakramāḥ |
ye kāmākṣi samastasākṣinayanaṃ santoṣayantīśvaraṃ
karpūraprakarā iva prasṛmarāḥ puṃsāmasādhāraṇāḥ ||33||
kamreṇa snapayasva karmakuhanācoreṇa mārāgama-
vyākhyāśikṣaṇadīkṣitena viduṣāmakṣīṇalakṣmīpuṣā |
kāmākṣi smitakandalena kaluṣasphoṭakriyācuñcunā
kāruṇyāmṛtavīcikāviharaṇaprācuryadhuryeṇa mām ||34||
tvanmandasmitakandalasya niyataṃ kāmākṣi śaṅkāmahe
bimbaḥ kaścana nūtanaḥ pracalito naiśākaraḥ śīkaraḥ |
kiñca kṣīrapayonidhiḥ pratinidhiḥ svarvāhinīvīcikā-
bibvoko'pi viḍamba eva kuhanā mallīmatallīrucaḥ ||35||
duṣkarmārkanisargakarkaśamahassamparkatapataṃ mila-
tpaṅkaṃ śaṅkaravallabhe mama manaḥ kāñcīpurālaṅkriye |
amba tvanmṛdulasmitāmṛtarase maṅktvā vidhūya vyathā-
mānandodayasaudhaśṛṅgapadavīmāroḍhumākāṅkṣati ||36||
namrāṇāṃ nagarājaśekharasute nākālayānāṃ puraḥ
kāmākṣi tvarayā vipatpraśamena kāruṇyadhārāḥ kiran |
āgacchantamanugrahaṃ prakaṭayannānandabījāni te
nāsīre mṛduhāsa eva tanute nāthe sudhāśītalaḥ ||37||
kāmākṣi prathamānavibhramanidhiḥ kandarpadarpaprasūḥ
mugdhaste mṛduhāsa eva girije muṣṇātu me kilbiṣam |
yaṃ draṣṭuṃ vihite karagraha ume śambhustrapāmīlitaṃ
svairaṃ kārayati sma tāṇḍavavinodānandinā taṇḍunā ||38||
kṣuṇṇaṃ kenacideva dhīramanasā kutrāpi nānājanaiḥ
karmagranthiniyantritairasugamaṃ kāmākṣi sāmānyataḥ |
mugdhairdruṣṭumaśakyameva manasā mūḍhasaya me mauktikaṃ
mārgaṃ darśayatu pradīpa iva te mandasmitaśrīriyam ||39||
jyotsnākāntibhireva nirmalataraṃ naiśākaraṃ maṇḍalaṃ
haṃsaireva śaradvilāsasamaye vyākocamambhoruham |
svacchaireva vikasvarairuḍuguṇaiḥ kāmākṣi bimbaṃ divaḥ
puṇyaireva mṛdusmitaistava mukhaṃ puṣṇāti śobhābharam ||40||
mānagranthividhuntudena rabhasādāsvādyamāne nava-
premāḍambarapūrṇimāhimakare kāmākṣi te tatkṣaṇam |
ālokya smitacandrikāṃ punarimāmunmīlanaṃ jagmuṣīṃ
cetaḥ śīlayate cakoracaritaṃ candrārdhacūḍāmaṇeḥ ||41||
kāmākṣi smitamañjarīṃ tava bhaje yasyāstviṣāmaṅkurā-
nāpīnastanapānalālasatayā niśśaṅkamaṅkeśayaḥ |
ūrdhvaṃ vīkṣya vikarṣati prasṛmarānuddāmayā śuṇḍayā
sūnusute bisaśaṅkayāśu kuhanādantāvalagrāmaṇīḥ ||42||
gāḍhāśleṣavimardasambhramavaśāduddāmamuktāguṇa-
prālambe kucakumbhayorvigalite dakṣadviṣo vakṣasi |
yā sakhyena pinahyati pracurayā bhāsā tadīyāṃ daśāṃ
sā me khelatu kāmakoṭi hṛdaye sāndrasmitāṃśucchaṭā ||43||
mandāre tava mantharasmitarucāṃ mātsaryamālokyate
kāmākṣi smaraśāsane ca niyato rāgodayo lakṣyate |
cāndrīṣu dyutimañjarīṣu ca mahāndveṣāṅkuro dṛśyate
śuddhānāṃ kathamīdṛśī girisute'tiśuddhā daśā kathyatām ||44||
pīyūṣaṃ khalu pīyate surajanairdugdhāmbudhirmathyate
māheśaiśca jaṭākalāpanigaḍairmandākinī nahyate |
śītāṃśuḥ paribhūyate ca tamasā tasmādanetādṛśī
kāmākṣi smitamañjarī tava vacovaidagdhyamullaṅghate ||45||
āśaṅke tava mandahāsalaharīmanyādṛśīṃ candrikā-
mekāmreśakuṭumbini pratipadaṃ yasyāḥ prabhāsaṅgame |
vakṣojāmburuhe na te racayataḥ kāñciddaśāṃ kauṅmalī-
māsyāmbhoruhamamba kiñca śanakairālambate phullatām ||46||
āstīrṇādharakāntipallavacaye pātaṃ muhurjagmuṣī
māradrohiṇi kandalatsmaraśarajvālāvalīrvyañjatī |
nindantī ghanasārahāravalayajyotsnāmṛṇālāni te
kāmākṣi smitacāturī virahiṇīrītiṃ jagāhetarām ||47||
sūryālokavidhau vikāsamadhikaṃ yāntī harantī tama-
ssandohaṃ namatāṃ nijasmaraṇato doṣākaradveṣiṇī |
niryāntī vadanāravindakuharānnirdhūtajāḍyā nṛṇāṃ
śrīkāmākṣi tava smitadyutimayī citrīyate candrikā ||48||
kuṇṭhīkuryuramī kubodhaghaṭanāmasmanmanomāthinīṃ
śrīkāmākṣi śivaṅkarāstava śive śrīmandahāsāṅkurāḥ |
ye tanvanti nirantaraṃ taruṇimastamberamagrāmaṇī-
kumbhadvandvaviḍambini stanataṭe muktākuthāḍambaram ||49||
preṅkhantaḥ śaradambudā iva śanaiḥ premānilaiḥ preritā
majjanto mandanārikaṇṭhasuṣamāsindhau muhurmantharam |
śrīkāmākṣi tava smitāṃśunikarāḥ śyāmāyamānaśriyo
nīlāmbhodharanaipuṇīṃ tata ito nirnidrayantyañjasā ||50||
vyāpāraṃ caturānanaikavihṛtau vyākurvatī kurvatī
rudrākṣagrahaṇaṃ maheśi satataṃ vāgūrmikallolitā |
utphullaṃ dhavalāravindamadharīkṛtya sphurantī sadā
śrīkāmākṣi sarasvatī vijayate tvanmandahāsaprabhā ||51||
karpūradyutitaskareṇa mahasā kalmāṣayatyānanaṃ
śrīkāñcīpuranāyike patiriva śrīmandahāso'pi te |
āliṅgatyatipīvarāṃ stanataṭīṃ bimbādharaṃ cumbati
prauḍhaṃ rāgabharaṃ vyanakti manaso dhairyaṃ dhunītetarām ||52||
vaiśadyena ca viśvatāpaharaṇakrīḍāpaṭīyastayā
pāṇḍityena pacelimena jagatāṃ netrotsavotpādena |
kāmākṣi smitakandalaistava tulāmāroḍhumudyoginī
jyotsnāsau jalarāśipoṣaṇatayā dūṣyāṃ prapannā daśām ||53||
lāvaṇyāmbujinīmṛṇālavalayaiḥ śṛṅgāragandhadvipa-
grāmaṇyaḥ śruticāmaraistaruṇimasvārājyatejoṅkuraiḥ |
ānandāmṛtasindhuvīcipṛṣatairāsyābjahaṃsaistava
śrīkāmākṣi mathāna mandahasitairmatkaṃ manaḥkalmaṣam ||54||
uttuṅgastanamaṇḍalīparicalanmāṇikyahāracchaṭā-
cañcacchoṇimapuñjamadhyasaraṇiṃ mātaḥ pariṣkurvatī |
yā vaidagdhyamupaiti śaṅkarajaṭākāntāravāṭīpata-
tsvarvāpīpayasaḥ smitadyutirasau kāmākṣi te mañjulā ||55||
sannāmaikajuṣā janena sulabhaṃ saṃsūcayantī śanai-
ruttuṅgasya cirādanugrahatarorutpatsyamānaṃ phalam |
prāthamyena vikasvarā kusumavatprāgalbhyamabhyeyuṣī
kāmākṣi smitacāturī tava mama kṣemaṅkarī kalpatām ||56||
dhānuṣkāgrasarasya lolakuṭilabhrūlekhayā bibhrato
līlālokaśilīmukhaṃ navavayassāmrājyalakṣmīpuṣaḥ |
jetuṃ manmathamardinaṃ janani te kāmākṣi hāsaḥ svayaṃ
valgurvibhramabhūbhṛto vitanute senāpatiprakriyām ||57||
yannākampata kālakūṭakabalīkāre cucumbe na yad-
glānyā cakṣuṣi rūṣitānalaśikhe rudrasya tattādṛśam |
ceto yatprasabhaṃ smarajvaraśikhijvālena lelihyate
tatkāmākṣi tava smitāṃśukalikāhelābhavaṃ prābhavam ||58||
sambhinneva suparvalokataṭinī vīcīcayairyāmunaiḥ
sammiśreva śaśāṅkadīptilaharī nīlairmahānīradaiḥ |
kāmākṣi sphuritā tava smitaruciḥ kālāñjanaspardhinā
kālimnā kacarociṣāṃ vyatikare kāñciddaśāmaśnute ||59||
jānīmo jagadīśvarapraṇayini tvanmandahāsaprabhāṃ
śrīkāmākṣi sarojinīmabhinavāmeṣā yataḥ sarvadā |
āsyendoravalokena paśupaterabhyeti samphullatāṃ
tandrālustadabhāva eva tanute tadvaiparītyakramam ||60||
yāntī lohitimānamabhrataṭinī dhātucchaṭākardamaiḥ
bhāntī bālagabhastimālikiraṇairmeghāvalī śāradī |
bimboṣṭhadyutipuñjacumbanakalāśoṇāyamānena te
kāmākṣi smitarociṣā samadaśāmāroḍhumākāṅkṣate ||61||
śrīkāmākṣi mukhendubhūṣaṇamidaṃ mandasmitaṃ tāvakaṃ
netrānandakaraṃ tathā himakaro gacchedyathā tigmatām |
śītaṃ devi tathā yathā himajalaṃ santāpamudrāspadaṃ
śvetaṃ kiñca tathā yathā malinatāṃ dhatte ca muktāmaṇiḥ ||62||
tvanmandasmitamañjarīṃ prasṛmarāṃ kāmākṣi candrātapaṃ
santaḥ santatamāmanantyamalatā tallakṣaṇaṃ lakṣyate |
asmākaṃ na dhunoti tāpakamadhikaṃ dhūnoti nābhyantaraṃ
dhvāntaṃ tatkhalu duḥkhino vayamidaṃ kenoti no vidmahe ||63||
namrasya praṇayaprarūḍhakalahacchedāya pādābjayoḥ
mandaṃ candrakiśoraśekharamaṇeḥ kāmākṣi rāgeṇa te |
bandhūkaprasavaśriyaṃ jitavato baṃhīyasīṃ tādṛśīṃ
bimboṣṭhasya ruciṃ nirasya hasitajyotsnā vayasyāyate ||64||
muktānāṃ parimocanaṃ vidadhatastatprītiniṣpādinī
bhūyo dūrata eva dhūtamarutastatpālanaṃ tanvatī |
udbhūtasya jalāntarādavirataṃ taddūratāṃ jagmuṣī
kāmākṣi smitamañjarī tava kathaṃ kambostulāmaśnute ||65||
śrīkāmākṣi tava smitadyutijharīvaidagdhyalīlāyitaṃ
paśyanto'pi nirantaraṃ suvimalammanyā jaganmaṇḍale |
lokaṃ hāsayituṃ kimarthamaniśaṃ prākāśyamātanvate
mandākṣaṃ virahayya maṅgalataraṃ mandāracandrādayaḥ ||66||
kṣīrābdherapi śailarājatanaye tvanmandahāsasya ca
śrīkāmākṣi valakṣimodayanidheḥ kiñcidbhidāṃ brūmahe |
ekasmai puruṣāya devi sa dadau lakṣmīṃ kadācitpurā
sarvebhyo'pi dadātyasau tu satataṃ lakṣmīṃ ca vāgīśvarīm ||67||
śrīkāñcīpuraratnadīpakalike tānyeva menātmaje
cākorāṇi kulāni devi sutarāṃ dhanyāni manyāmahe |
kampātīrakuṭumbacaṅkramakalācuñcūni cañcūpuṭaiḥ
nityaṃ yāni tava smitendumahasāmāsvādamātanvate ||68||
śaityaprakramamāśrito'pi namatāṃ jāḍyaprathāṃ dhūnayan
nairmalyaṃ paramaṃ gato'pi giriśaṃ rāgākulaṃ cārayan |
līlālāpapurassaro'pi satataṃ vācaṃyamānprīṇayan
kāmākṣi smitarociṣāṃ tava samullāsaḥ kathaṃ varṇyate ||69||
śroṇīcañcalamekhalāmukharitaṃ līlāgataṃ mantharaṃ
bhrūvallīcalanaṃ kaṭākṣavalanaṃ mandākṣavīkṣācaṇam |
yadvaidagdhyamukhena manmatharipuṃ sammohayantyañjasā
śrīkāmākṣi tava smitāya satataṃ tasmai namsakurmahe ||70||
śrīkāmākṣi manojñamandahasitajyotiṣprarohe tava
sphītaśvetimasārvabhaumasaraṇiprāgalbhyamabhyeyuṣi |
candro'yaṃ yuvarājatāṃ kalayate ceṭīdhuraṃ candrikā
śuddhā sā ca sudhājharī sahacarīsādharmyamālambate ||71||
jyotsnā kiṃ tanute phalaṃ tanumatāmauṣṇyapraśāntiṃ vinā
tvanmandasmitarociṣā tanumatāṃ kāmākṣi rociṣṇunā |
santāpo vinivāryate navavayaḥprācuryamaṅkūryate
saundaryaṃ paripūryate jagati sā kīrtiśca sañcāryate ||72||
vaimalyaṃ kumudaśriyāṃ himarucaḥ kāntyaiva sandhukṣyate
jyotsnārocirapi pradoṣasamayaṃ prāpyaiva sampadyate |
svacchatvaṃ navamauktikasya paramaṃ saṃskārato dṛśyate
kāmākṣyāḥ smitadīdhiterviśadimā naisargiko bhāsate ||73||
prākāśyaṃ parameśvarapraṇayini tvanmandahāsaśriyaḥ
śrīkāmākṣi mama kṣiṇotu mamatāvaicakṣaṇīmakṣayām |
yadbhītyeva nilīyate himakaro meghodare śuktikā-
garbhe mauktikamaṇḍalī ca sarasīmadhye mṛṇālī ca sā ||74||
herambe ca guhe harṣabharitaṃ vātsalyamaṅkūrayat
māradrohiṇi pūruṣe sahabhuvaṃ premāṅkuraṃ vyañjayat |
ānamreṣu janeṣu pūrṇakaruṇāvaidagdhyamuttālayat
kāmākṣi smitamañjasā tava kathaṅkāraṃ mayā kathyate ||75||
saṅkruddhadvijarājako'pyavirataṃ kurvandvijaiḥ saṅgamaṃ
vāṇīpaddhatidūrago'pi satataṃ tatsāhacaryaṃ vahan |
aśrāntaṃ paśudurlabho'pi kalayanpatyau paśūnāṃ ratiṃ
śrīkāmākṣi tava smitāmṛtarasasyando mayi spandatām ||76||
śrīkāmākṣi maheśvare nirupamapremāṅkuraprakramamaṃ
nityaṃ yaḥ prakaṭīkaroti sahajāmunnidrayanmādhurīm |
tattādṛktava mandahāsamahimā mātaḥ kathaṃ mānitāṃ
tanmūrdhnā suranimnagāṃ ca kalikāmindośca tāṃ nindati ||77||
ye mādhuryavihāramaṇṭapabhuvo ye śaityamudrākarā
ye vaiśadyadaśāviśeṣasubhagāste mandahāsāṅkurāḥ |
kāmākṣyāḥ sahajaṃ guṇatrayamidaṃ paryāyataḥ kurvatāṃ
vāṇīgumphanaḍambare ca hṛdaye kīrtiprarohe ca me ||78||
kāmākṣyā mṛdulasmitāṃśunikarā dakṣāntake vīkṣaṇe
mandākṣagrahilā himadyutimayūkhākṣepadīkṣāṅkurāḥ |
dākṣyaṃ pakṣmalayantu mākṣikaguḍadrākṣābhavaṃ vākṣu me
sūkṣmaṃ mokṣapathaṃ nirīkṣitumapi prakṣālayeyurmanaḥ ||79||
jātyā śītaśītalāni madhurāṇyetāni pūtāni te
gāṅgānīva payāṃsi devi paṭalānyalpasmitajyotiṣām |
enaḥpaṅkaparamparāmalinitāmekāmranāthapriye
prajñānātsutarāṃ madīyadhiṣaṇāṃ prakṣālayantu kṣaṇāt ||80||
aśrāntaṃ paratantritaḥ paśupatistvanmandahāsāṅkuraiḥ
śrīkāmākṣi tadīyavarṇasamatāsaṅgena śaṅkāmahe |
induṃ nākadhunīṃ ca śekharayate mālāṃ ca dhatte navaiḥ
vaikuṇṭhairavakuṇṭhanaṃ ca kurute dhūlīcayairbhāsmanaiḥ ||81||
śrīkāñcīpuradevate mṛduvacassaurabhyamudrāspadaṃ
prauḍhapremalatānavīnakusumaṃ mandasmitaṃ tāvakam |
mandaṃ kandalati priyasya vadanāloke samābhāṣaṇe
ślakṣṇe kuṅmalati prarūḍhapulake cāśloṣaṇe phullati ||82||
kiṃ traisrotasamambike pariṇataṃ srotaścaturthaṃ navaṃ
pīyūṣasya samastatāpaharaṇaṃ kiṃvā dvitīyaṃ vapuḥ |
kiṃsvittvannikaṭaṃ gataṃ madhurimābhyāsāya gavyaṃ payaḥ
śrīkāñcīpuranāyakapriyatame mandasmitaṃ tāvakam ||83||
bhūṣā vaktrasaroruhasya sahajā vācāṃ sakhī śāśvatī
nīvī vibhramasantateḥ paśupateḥ saudhī dṛśāṃ pāraṇā |
jīvāturmadanaśriyaḥ śaśiruceruccāṭanī devatā
śrīkāmākṣi girāmabhūmimayate hāsaprabhāmañjarī ||84||
sūtiḥ śvetimakandalasya vasatiḥ śṛṅgārasāraśriyaḥ
pūrtiḥ sūktijharīrasasya laharī kāruṇyapāthonidheḥ |
vāṭī kācana kausumī madhurimasvārājyalakṣmyāstava
śrīkāmākṣi mamāstu maṅgalakarī hāsaprabhācāturī ||85||
jantūnāṃ janiduḥkhamṛtyulaharīsantāpanaṃ kṛntataḥ
prauḍhānugrahapūrṇaśītalaruco nityodayaṃ bibhrataḥ |
śrīkāmākṣi visṛtvarā iva karā hāsāṅkurāste haṭhā-
dālokena nihanyurandhatamasastomasya me santatim ||86||
uttuṅgastanamaṇḍalasya vilasallāvaṇyalīlānaṭī-
raṅgasya sphuṭamūrdhvasīmani muhuḥ prākāśyamabhyeyuṣī |
śrīkāmākṣi tava smitadyutitatirbimboṣṭhakāntyaṅkuraiḥ
citrāṃ vidrumamudritāṃ vitanute mauktīṃ vitānaśriyam ||87||
svābhāvyāttava vaktrameva lalitaṃ santoṣasampādanaṃ
śambhoḥ kiṃ punarañcitasmitarucaḥ pāṇḍityapātrīkṛtam |
ambhojaṃ svata eva sarvajagatāṃ cakṣuḥpriyambhāvukaṃ
kāmākṣi sphurite śaradvikasite kīdṛgvidhaṃ bhrājate ||88||
pumbhirnirmalamānasaurvidadhate maitrīṃ dṛḍhaṃ nirmalāṃ
labdhvā karmalayaṃ ca nirmalatarāṃ kīrtiṃ labhantetarām |
sūktiṃ pakṣmalayanti nirmalatamāṃ yattāvakāḥ sevakāḥ
tatkāmākṣi tava smitasya kalayā nairmalyasīmānidheḥ ||89||
ākarṣannayanāni nākisadasāṃ śaityena saṃstambhaya-
nninduṃ kiñca vimohayanpaśupatiṃ viśvārtimuccāṭayan |
hiṃsatsaṃsṛtiḍambaraṃ tava śive hāsāhvayo māntrikaḥ
śrīkāmākṣi madīyamānasatamovidveṣaṇe ceṣṭatām ||90||
kṣepīyaḥ kṣapayantu kalmaṣabhayānyasmākamalpasmita-
jyotirmaṇḍalacaṅkramāstava śive kāmākṣi rociṣṇavaḥ |
pīḍākarmaṭhakarmagharmasamayavyāpāratāpānala-
śrīpātā navaharṣavarṣaṇasudhāsrotasvinīśīkarāḥ ||91||
śrīkāmākṣi tava smitaindavamahaḥpūre parimphūrjati
prauḍhāṃ vāridhicāturīṃ kalayate bhaktātmanāṃ prātibham |
daurgatyaprasarāstamaḥpaṭalikāsādharmyamābibhrate
sarvaṃ kairavasāhacaryapadavīrītiṃ vidhatte param ||92||
mandārādiṣu manmathārimahiṣi prākāśyarītiṃ nijāṃ
kādācitkatayā viśaṅkya bahuśo vaiśadyamudrāguṇaḥ |
sātatyena tava smite vitanute svairāsanāvāsanām ||93||
indhāne bhavavītihotranivahe karmaughacaṇḍānila-
prauḍhimnā bahulīkṛte nipatitaṃ santāpacintākulam |
mātarmāṃ pariṣiñca kiñcidamalaiḥ pīyūṣavarṣairiva
śrīkāmākṣi tava smitadyutikaṇaiḥ śaiśiryalīlākaraiḥ ||94||
bhāṣāyā rasanāgrakhelanajuṣaḥ śṛṅgāramudrāsakhī-
līlājātarateḥ sukhena niyamasnānāya menātmaje |
śrīkāmākṣi sudhāmayīva śiśirā srotasvinī tāvakī
gāḍhānandataraṅgitā vijayate hāsaprabhācāturī ||95||
santāpaṃ viralīkarotu sakalaṃ kāmākṣi maccetanā
majjantī madhurasmitāmaradhunīkallolajāleṣu te |
nairantaryamupetya manmathamarulloleṣu yeṣu sphuṭaṃ
premenduḥ pratibimbito vitanute kautūhalaṃ dhūrjaṭeḥ ||96||
cetaḥkṣīrapayodhimantharacaladrāgākhyamanthācala-
kṣobhavyāpṛtisambhavāṃ janani te mandasmitaśrīsudhām |
svādaṃsvādamudītakautukarasā netratrayī śāṅkarī
śrīkāmākṣi nirantaraṃ pariṇamatyānandavīcīmayī ||97||
āloke tava pañcasāyakariporuddāmakautūhala-
preṅkhanmārutaghaṭṭanapracalitādānandadugdhāmbudheḥ |
kācidvīcirudañcati pratinavā saṃvitprarohātmikā
tāṃ kāmākṣi kavīśvarāḥ smitamiti vyākurvate sarvadā ||98||
sūktiḥ śīlayate kimadritanaye mandasmitātte muhuḥ
mādhuryāgamasampradāyamathavā sūkternu mandasmitam |
itthaṃ kāmapi gāhate mama manaḥ sandehamārgabhramiṃ
śrīkāmākṣi na pāramārthyasaraṇisphūrtau nidhatte padam ||99||
krīḍālolakṛpāsaroruhamukhīsaudhāṅgaṇebhyaḥ kavi-
śreṇīvākparipāṭikāmṛtajharīsūtīgṛhebhyaḥ śive |
nirvāṇāṅkurasārvabhaumapadavīsiṃhāsanebhyastava
śrīkāmākṣi manojñamandahasitajyotiṣkaṇebhyo namaḥ ||100||
āryāmeva vibhāvayanmanasi yaḥ pādāravindaṃ puraḥ
paśyannārabhate stutiṃ sa niyataṃ labdhvā kaṭākṣacchavim |
kāmākṣyā mṛdulasmitāṃśulaharījyotsnāvayasyānvitām
ārohatyapavargasaudhavalabhīmānandavīcīmayīm ||101||
|| iti mandasmitaśatakaṃ sampūrṇam ||
|| iti śrī mūkapañcaśatī sampūrṇā ||
||auṃ tat sat ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script. Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.
🕉 InfoLyter.in