প্রাগেবাচার্যপুত্রাহৃতিনিশমনযা স্বীযষট্সূনুবীক্ষাং
কাঙ্ক্ষন্ত্যা মাতুরুক্ত্যা সুতলভুবি বলিং প্রাপ্য তেনার্চিতস্ত্বম্ ।
ধাতুঃ শাপাদ্ধিরণ্যান্বিতকশিপুভবান্ শৌরিজান্ কংসভগ্না-
নানীযৈনান্ প্রদর্শ্য স্বপদমনযথাঃ পূর্বপুত্রান্ মরীচেঃ ॥1॥
শ্রুতদেব ইতি শ্রুতং দ্বিজেন্দ্রং
বহুলাশ্বং নৃপতিং চ ভক্তিপূর্ণম্ ।
যুগপত্ত্বমনুগ্রহীতুকামো
মিথিলাং প্রাপিথং তাপসৈঃ সমেতঃ ॥2॥
গচ্ছন্ দ্বিমূর্তিরুভযোর্যুগপন্নিকেত-
মেকেন ভূরিবিভবৈর্বিহিতোপচারঃ ।
অন্যেন তদ্দিনভৃতৈশ্চ ফলৌদনাদ্যৈ-
স্তুল্যং প্রসেদিথ দদথ চ মুক্তিমাভ্যাম্ ॥3॥
ভূযোঽথ দ্বারবত্যাং দ্বিজতনযমৃতিং তত্প্রলাপানপি ত্বম্
কো বা দৈবং নিরুন্ধ্যাদিতি কিল কথযন্ বিশ্ববোঢাপ্যসোঢাঃ ।
জিষ্ণোর্গর্বং বিনেতুং ত্বযি মনুজধিযা কুণ্ঠিতাং চাস্য বুদ্ধিং
তত্ত্বারূঢাং বিধাতুং পরমতমপদপ্রেক্ষণেনেতি মন্যে ॥4॥
নষ্টা অষ্টাস্য পুত্রাঃ পুনরপি তব তূপেক্ষযা কষ্টবাদঃ
স্পষ্টো জাতো জনানামথ তদবসরে দ্বারকামাপ পার্থঃ ।
মৈত্র্যা তত্রোষিতোঽসৌ নবমসুতমৃতৌ বিপ্রবর্যপ্ররোদং
শ্রুত্বা চক্রে প্রতিজ্ঞামনুপহৃতসুতঃ সন্নিবেক্ষ্যে কৃশানুম্ ॥5॥
মানী স ত্বামপৃষ্ট্বা দ্বিজনিলযগতো বাণজালৈর্মহাস্ত্রৈ
রুন্ধানঃ সূতিগেহং পুনরপি সহসা দৃষ্টনষ্টে কুমারে ।
যাম্যামৈন্দ্রীং তথাঽন্যাঃ সুরবরনগরীর্বিদ্যযাঽঽসাদ্য সদ্যো
মোঘোদ্যোগঃ পতিষ্যন্ হুতভুজি ভবতা সস্মিতং বারিতোঽভূত্ ॥6॥
সার্ধং তেন প্রতীচীং দিশমতিজবিনা স্যন্দনেনাভিযাতো
লোকালোকং ব্যতীতস্তিমিরভরমথো চক্রধাম্না নিরুন্ধন্ ।
চক্রাংশুক্লিষ্টদৃষ্টিং স্থিতমথ বিজযং পশ্য পশ্যেতি বারাং
পারে ত্বং প্রাদদর্শঃ কিমপি হি তমসাং দূরদূরং পদং তে ॥7॥
তত্রাসীনং ভুজঙ্গাধিপশযনতলে দিব্যভূষাযুধাদ্যৈ-
রাবীতং পীতচেলং প্রতিনবজলদশ্যামলং শ্রীমদঙ্গম্ ।
মূর্তীনামীশিতারং পরমিহ তিসৃণামেকমর্থং শ্রুতীনাং
ত্বামেব ত্বং পরাত্মন্ প্রিযসখসহিতো নেমিথ ক্ষেমরূপম্ ॥8॥
যুবাং মামেব দ্বাবধিকবিবৃতান্তর্হিততযা
বিভিন্নৌ সন্দ্রষ্টুং স্বযমহমহার্ষং দ্বিজসুতান্ ।
নযেতং দ্রাগেতানিতি খলু বিতীর্ণান্ পুনরমূন্
দ্বিজাযাদাযাদাঃ প্রণুতমহিমা পাণ্ডুজনুষা ॥9॥
এবং নানাবিহারৈর্জগদভিরমযন্ বৃষ্ণিবংশং প্রপুষ্ণ-
ন্নীজানো যজ্ঞভেদৈরতুলবিহৃতিভিঃ প্রীণযন্নেণনেত্রাঃ ।
ভূভারক্ষেপদম্ভাত্ পদকমলজুষাং মোক্ষণাযাবতীর্ণঃ
পূর্ণং ব্রহ্মৈব সাক্ষাদ্যদুষু মনুজতারূষিতস্ত্বং ব্যলাসীঃ ॥10॥
প্রাযেণ দ্বারবত্যামবৃতদযি তদা নারদস্ত্বদ্রসার্দ্র-
স্তস্মাল্লেভে কদাচিত্খলু সুকৃতনিধিস্ত্বত্পিতা তত্ত্ববোধম্ ।
ভক্তানামগ্রযাযী স চ খলু মতিমানুদ্ধবস্ত্বত্ত এব
প্রাপ্তো বিজ্ঞানসারং স কিল জনহিতাযাধুনাঽঽস্তে বদর্যাম্ ॥11॥
সোঽযং কৃষ্ণাবতারো জযতি তব বিভো যত্র সৌহার্দভীতি-
স্নেহদ্বেষানুরাগপ্রভৃতিভিরতুলৈরশ্রমৈর্যোগভেদৈঃ ।
আর্তিং তীর্ত্বা সমস্তামমৃতপদমগুস্সর্বতঃ সর্বলোকাঃ
স ত্বং বিশ্বার্তিশান্ত্যৈ পবনপুরপতে ভক্তিপূর্ত্যৈ চ ভূযাঃ ॥12॥
Roman (IAST) Transliteration
prāgevācāryaputrāhṛtiniśamanayā svīyaṣaṭsūnuvīkṣāṃ
kāṅkṣantyā māturuktyā sutalabhuvi baliṃ prāpya tenārcitastvam |
dhātuḥ śāpāddhiraṇyānvitakaśipubhavān śaurijān kaṃsabhagnā-
nānīyainān pradarśya svapadamanayathāḥ pūrvaputrān marīceḥ ||1||
śrutadeva iti śrutaṃ dvijendraṃ
bahulāśvaṃ nṛpatiṃ ca bhaktipūrṇam |
yugapattvamanugrahītukāmo
mithilāṃ prāpithaṃ tāpasaiḥ sametaḥ ||2||
gacchan dvimūrtirubhayoryugapanniketa-
mekena bhūrivibhavairvihitopacāraḥ |
anyena taddinabhṛtaiśca phalaudanādyai-
stulyaṃ praseditha dadatha ca muktimābhyām ||3||
bhūyo'tha dvāravatyāṃ dvijatanayamṛtiṃ tatpralāpānapi tvam
ko vā daivaṃ nirundhyāditi kila kathayan viśvavoḍhāpyasoḍhāḥ |
jiṣṇorgarvaṃ vinetuṃ tvayi manujadhiyā kuṇṭhitāṃ cāsya buddhiṃ
tattvārūḍhāṃ vidhātuṃ paramatamapadaprekṣaṇeneti manye ||4||
naṣṭā aṣṭāsya putrāḥ punarapi tava tūpekṣayā kaṣṭavādaḥ
spaṣṭo jāto janānāmatha tadavasare dvārakāmāpa pārthaḥ |
maitryā tatroṣito'sau navamasutamṛtau vipravaryaprarodaṃ
śrutvā cakre pratijñāmanupahṛtasutaḥ sannivekṣye kṛśānum ||5||
mānī sa tvāmapṛṣṭvā dvijanilayagato bāṇajālairmahāstrai
rundhānaḥ sūtigehaṃ punarapi sahasā dṛṣṭanaṣṭe kumāre |
yāmyāmaindrīṃ tathā'nyāḥ suravaranagarīrvidyayā''sādya sadyo
moghodyogaḥ patiṣyan hutabhuji bhavatā sasmitaṃ vārito'bhūt ||6||
sārdhaṃ tena pratīcīṃ diśamatijavinā syandanenābhiyāto
lokālokaṃ vyatītastimirabharamatho cakradhāmnā nirundhan |
cakrāṃśukliṣṭadṛṣṭiṃ sthitamatha vijayaṃ paśya paśyeti vārāṃ
pāre tvaṃ prādadarśaḥ kimapi hi tamasāṃ dūradūraṃ padaṃ te ||7||
tatrāsīnaṃ bhujaṅgādhipaśayanatale divyabhūṣāyudhādyai-
rāvītaṃ pītacelaṃ pratinavajaladaśyāmalaṃ śrīmadaṅgam |
mūrtīnāmīśitāraṃ paramiha tisṛṇāmekamarthaṃ śrutīnāṃ
tvāmeva tvaṃ parātman priyasakhasahito nemitha kṣemarūpam ||8||
yuvāṃ māmeva dvāvadhikavivṛtāntarhitatayā
vibhinnau sandraṣṭuṃ svayamahamahārṣaṃ dvijasutān |
nayetaṃ drāgetāniti khalu vitīrṇān punaramūn
dvijāyādāyādāḥ praṇutamahimā pāṇḍujanuṣā ||9||
evaṃ nānāvihārairjagadabhiramayan vṛṣṇivaṃśaṃ prapuṣṇa-
nnījāno yajñabhedairatulavihṛtibhiḥ prīṇayanneṇanetrāḥ |
bhūbhārakṣepadambhāt padakamalajuṣāṃ mokṣaṇāyāvatīrṇaḥ
pūrṇaṃ brahmaiva sākṣādyaduṣu manujatārūṣitastvaṃ vyalāsīḥ ||10||
prāyeṇa dvāravatyāmavṛtadayi tadā nāradastvadrasārdra-
stasmāllebhe kadācitkhalu sukṛtanidhistvatpitā tattvabodham |
bhaktānāmagrayāyī sa ca khalu matimānuddhavastvatta eva
prāpto vijñānasāraṃ sa kila janahitāyādhunā''ste badaryām ||11||
so'yaṃ kṛṣṇāvatāro jayati tava vibho yatra sauhārdabhīti-
snehadveṣānurāgaprabhṛtibhiratulairaśramairyogabhedaiḥ |
ārtiṃ tīrtvā samastāmamṛtapadamagussarvataḥ sarvalokāḥ
sa tvaṃ viśvārtiśāntyai pavanapurapate bhaktipūrtyai ca bhūyāḥ ||12||
Sanskrit — Devanagari (original)
प्रागेवाचार्यपुत्राहृतिनिशमनया स्वीयषट्सूनुवीक्षां
काङ्क्षन्त्या मातुरुक्त्या सुतलभुवि बलिं प्राप्य तेनार्चितस्त्वम् ।
धातुः शापाद्धिरण्यान्वितकशिपुभवान् शौरिजान् कंसभग्ना-
नानीयैनान् प्रदर्श्य स्वपदमनयथाः पूर्वपुत्रान् मरीचेः ॥1॥
श्रुतदेव इति श्रुतं द्विजेन्द्रं
बहुलाश्वं नृपतिं च भक्तिपूर्णम् ।
युगपत्त्वमनुग्रहीतुकामो
मिथिलां प्रापिथं तापसैः समेतः ॥2॥
गच्छन् द्विमूर्तिरुभयोर्युगपन्निकेत-
मेकेन भूरिविभवैर्विहितोपचारः ।
अन्येन तद्दिनभृतैश्च फलौदनाद्यै-
स्तुल्यं प्रसेदिथ ददथ च मुक्तिमाभ्याम् ॥3॥
भूयोऽथ द्वारवत्यां द्विजतनयमृतिं तत्प्रलापानपि त्वम्
को वा दैवं निरुन्ध्यादिति किल कथयन् विश्ववोढाप्यसोढाः ।
जिष्णोर्गर्वं विनेतुं त्वयि मनुजधिया कुण्ठितां चास्य बुद्धिं
तत्त्वारूढां विधातुं परमतमपदप्रेक्षणेनेति मन्ये ॥4॥
नष्टा अष्टास्य पुत्राः पुनरपि तव तूपेक्षया कष्टवादः
स्पष्टो जातो जनानामथ तदवसरे द्वारकामाप पार्थः ।
मैत्र्या तत्रोषितोऽसौ नवमसुतमृतौ विप्रवर्यप्ररोदं
श्रुत्वा चक्रे प्रतिज्ञामनुपहृतसुतः सन्निवेक्ष्ये कृशानुम् ॥5॥
मानी स त्वामपृष्ट्वा द्विजनिलयगतो बाणजालैर्महास्त्रै
रुन्धानः सूतिगेहं पुनरपि सहसा दृष्टनष्टे कुमारे ।
याम्यामैन्द्रीं तथाऽन्याः सुरवरनगरीर्विद्ययाऽऽसाद्य सद्यो
मोघोद्योगः पतिष्यन् हुतभुजि भवता सस्मितं वारितोऽभूत् ॥6॥
सार्धं तेन प्रतीचीं दिशमतिजविना स्यन्दनेनाभियातो
लोकालोकं व्यतीतस्तिमिरभरमथो चक्रधाम्ना निरुन्धन् ।
चक्रांशुक्लिष्टदृष्टिं स्थितमथ विजयं पश्य पश्येति वारां
पारे त्वं प्राददर्शः किमपि हि तमसां दूरदूरं पदं ते ॥7॥
तत्रासीनं भुजङ्गाधिपशयनतले दिव्यभूषायुधाद्यै-
रावीतं पीतचेलं प्रतिनवजलदश्यामलं श्रीमदङ्गम् ।
मूर्तीनामीशितारं परमिह तिसृणामेकमर्थं श्रुतीनां
त्वामेव त्वं परात्मन् प्रियसखसहितो नेमिथ क्षेमरूपम् ॥8॥
युवां मामेव द्वावधिकविवृतान्तर्हिततया
विभिन्नौ सन्द्रष्टुं स्वयमहमहार्षं द्विजसुतान् ।
नयेतं द्रागेतानिति खलु वितीर्णान् पुनरमून्
द्विजायादायादाः प्रणुतमहिमा पाण्डुजनुषा ॥9॥
एवं नानाविहारैर्जगदभिरमयन् वृष्णिवंशं प्रपुष्ण-
न्नीजानो यज्ञभेदैरतुलविहृतिभिः प्रीणयन्नेणनेत्राः ।
भूभारक्षेपदम्भात् पदकमलजुषां मोक्षणायावतीर्णः
पूर्णं ब्रह्मैव साक्षाद्यदुषु मनुजतारूषितस्त्वं व्यलासीः ॥10॥
प्रायेण द्वारवत्यामवृतदयि तदा नारदस्त्वद्रसार्द्र-
स्तस्माल्लेभे कदाचित्खलु सुकृतनिधिस्त्वत्पिता तत्त्वबोधम् ।
भक्तानामग्रयायी स च खलु मतिमानुद्धवस्त्वत्त एव
प्राप्तो विज्ञानसारं स किल जनहितायाधुनाऽऽस्ते बदर्याम् ॥11॥
सोऽयं कृष्णावतारो जयति तव विभो यत्र सौहार्दभीति-
स्नेहद्वेषानुरागप्रभृतिभिरतुलैरश्रमैर्योगभेदैः ।
आर्तिं तीर्त्वा समस्ताममृतपदमगुस्सर्वतः सर्वलोकाः
स त्वं विश्वार्तिशान्त्यै पवनपुरपते भक्तिपूर्त्यै च भूयाः ॥12॥
prāgevācāryaputrāhṛtiniśamanayā svīyaṣaṭsūnuvīkṣāṃ
kāṅkṣantyā māturuktyā sutalabhuvi baliṃ prāpya tenārcitastvam |
dhātuḥ śāpāddhiraṇyānvitakaśipubhavān śaurijān kaṃsabhagnā-
nānīyainān pradarśya svapadamanayathāḥ pūrvaputrān marīceḥ ||1||
śrutadeva iti śrutaṃ dvijendraṃ
bahulāśvaṃ nṛpatiṃ ca bhaktipūrṇam |
yugapattvamanugrahītukāmo
mithilāṃ prāpithaṃ tāpasaiḥ sametaḥ ||2||
gacchan dvimūrtirubhayoryugapanniketa-
mekena bhūrivibhavairvihitopacāraḥ |
anyena taddinabhṛtaiśca phalaudanādyai-
stulyaṃ praseditha dadatha ca muktimābhyām ||3||
bhūyo'tha dvāravatyāṃ dvijatanayamṛtiṃ tatpralāpānapi tvam
ko vā daivaṃ nirundhyāditi kila kathayan viśvavoḍhāpyasoḍhāḥ |
jiṣṇorgarvaṃ vinetuṃ tvayi manujadhiyā kuṇṭhitāṃ cāsya buddhiṃ
tattvārūḍhāṃ vidhātuṃ paramatamapadaprekṣaṇeneti manye ||4||
naṣṭā aṣṭāsya putrāḥ punarapi tava tūpekṣayā kaṣṭavādaḥ
spaṣṭo jāto janānāmatha tadavasare dvārakāmāpa pārthaḥ |
maitryā tatroṣito'sau navamasutamṛtau vipravaryaprarodaṃ
śrutvā cakre pratijñāmanupahṛtasutaḥ sannivekṣye kṛśānum ||5||
mānī sa tvāmapṛṣṭvā dvijanilayagato bāṇajālairmahāstrai
rundhānaḥ sūtigehaṃ punarapi sahasā dṛṣṭanaṣṭe kumāre |
yāmyāmaindrīṃ tathā'nyāḥ suravaranagarīrvidyayā''sādya sadyo
moghodyogaḥ patiṣyan hutabhuji bhavatā sasmitaṃ vārito'bhūt ||6||
sārdhaṃ tena pratīcīṃ diśamatijavinā syandanenābhiyāto
lokālokaṃ vyatītastimirabharamatho cakradhāmnā nirundhan |
cakrāṃśukliṣṭadṛṣṭiṃ sthitamatha vijayaṃ paśya paśyeti vārāṃ
pāre tvaṃ prādadarśaḥ kimapi hi tamasāṃ dūradūraṃ padaṃ te ||7||
tatrāsīnaṃ bhujaṅgādhipaśayanatale divyabhūṣāyudhādyai-
rāvītaṃ pītacelaṃ pratinavajaladaśyāmalaṃ śrīmadaṅgam |
mūrtīnāmīśitāraṃ paramiha tisṛṇāmekamarthaṃ śrutīnāṃ
tvāmeva tvaṃ parātman priyasakhasahito nemitha kṣemarūpam ||8||
yuvāṃ māmeva dvāvadhikavivṛtāntarhitatayā
vibhinnau sandraṣṭuṃ svayamahamahārṣaṃ dvijasutān |
nayetaṃ drāgetāniti khalu vitīrṇān punaramūn
dvijāyādāyādāḥ praṇutamahimā pāṇḍujanuṣā ||9||
evaṃ nānāvihārairjagadabhiramayan vṛṣṇivaṃśaṃ prapuṣṇa-
nnījāno yajñabhedairatulavihṛtibhiḥ prīṇayanneṇanetrāḥ |
bhūbhārakṣepadambhāt padakamalajuṣāṃ mokṣaṇāyāvatīrṇaḥ
pūrṇaṃ brahmaiva sākṣādyaduṣu manujatārūṣitastvaṃ vyalāsīḥ ||10||
prāyeṇa dvāravatyāmavṛtadayi tadā nāradastvadrasārdra-
stasmāllebhe kadācitkhalu sukṛtanidhistvatpitā tattvabodham |
bhaktānāmagrayāyī sa ca khalu matimānuddhavastvatta eva
prāpto vijñānasāraṃ sa kila janahitāyādhunā''ste badaryām ||11||
so'yaṃ kṛṣṇāvatāro jayati tava vibho yatra sauhārdabhīti-
snehadveṣānurāgaprabhṛtibhiratulairaśramairyogabhedaiḥ |
ārtiṃ tīrtvā samastāmamṛtapadamagussarvataḥ sarvalokāḥ
sa tvaṃ viśvārtiśāntyai pavanapurapate bhaktipūrtyai ca bhūyāḥ ||12||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.