শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে যুদ্ধকাণ্ডম্ ।
অথ ত্রিংশদধিকশততমস্সর্গঃ ।
শ্রুত্বাতুপরমানন্দম্ভরতস্সত্যবিক্রমঃ ।
হৃষ্টমাজ্ঞাপযামাসশত্রুঘ্নম্পরবীরহা ॥ 1 ॥
দৈবতানি চ সর্বাণিচৈত্যানিনগরস্য চ ।
সুগন্ধমাল্যৈর্যাদিত্রৈরর্চন্তু শুচযো নরাঃ ॥ 2 ॥
সূতাস্স্তুতিপুরাণজ্ঞাস্সর্বেবৈতালিকাস্তথা ।
সর্বেবাদিত্রকুশলাগণিকাশ্চৈবসঙ্ঘশঃ ॥ 3 ॥
রাজদারাস্তথামাত্যাস্সৈন্যাস্সেনাঙ্গনাগণাঃ ।
ব্রাহ্মণাশ্চসরাজন্যাশ্রেণিমুখ্যাস্তথাগণাঃ ॥ 4 ॥
অভিনির্যান্তুরামস্যদ্রষ্টুংশশিনিভম্মুখম্ ।
ভরতস্যবচ্শ্রুত্বাশত্রুঘ্নঃপরবীরহা ॥ 5 ॥
বিষ্টীরনেকসাহস্রীশ্চোদযামানভাগশঃ ।
সমীকুরুতনিম্নানিবিষমানিসমানি চ ॥ 6 ॥
স্থানানিতুনিরস্যন্তান্নন্দিগ্রামাদিতঃপরম্ ।
সিঞ্চস্তুপৃথিবীঙ্কৃত্স্নাংহিবশীতেববারিণা ॥ 7 ॥
ততোঽভ্যবকিরন্ত্বন্যেলাজৈঃপুষ্পৈশ্চসর্বতঃ ।
সুমুচ্ছ্রিতপতাকাস্তুরথ্যাঃপুরবরোত্তমেঃ ॥ 8 ॥
শোভযন্তু চ বেশ্মানিসূর্যস্যোদযনম্প্রতি ।
স্রগ্দামমুক্তপুষ্পৈশ্চসুগন্ধৈঃ পঞ্চবর্ণকৈঃ ॥ 9 ॥
রাজমার্গমসম্বাধঙ্কিরন্তুশতশোনরাঃ ।
তস্তচ্ছাসনংশ্রুত্বাশত্রুঘ্নস্যমুদান্বিতাঃ ॥ 10 ॥
ধৃষ্টির্জযন্তোবিজযস্সিদ্ধার্থশ্চার্থসাধকঃ ।
অশোকোমন্ত্রপালশ্চসুমন্ত্রশ্চাপিনির্যযুঃ ॥ 11 ॥
মত্তৈর্নাগসহস্রৈশ্চসধ্বজৈস্সুবিভূষিতৈঃ ।
অপরেহেমকক্ষাভিস্সগজাভিঃকরেণুভিঃ ॥ 12 ॥
নির্যযুস্তুররথৈশ্চসুমহারথাঃ ।
শক্ত্যৃষ্টিপাশহস্তানাংসধ্বজানাম্পতাকিনাম্ ॥ 13 ॥
তুরগাণাংসহস্রৈশ্চমুখ্যৈর্মুখ্যতরান্বিতৈঃ ।
পদাতীনাংসহস্রৈশ্চবীরাঃপরিবৃতাযযুঃ ॥ 14 ॥
ততোযানান্যুপারূঢাস্সর্বাদশরথস্ত্রিযঃ ।
কৌসল্যাম্প্রমুখেকৃত্বাসুমিত্রাঞ্চাপিনির্যযুঃ ॥ 15 ॥
কৈকেয্যাসহিতাঃসর্বানন্দিগ্রামমুপাগমন্ ।
দ্বিজাতিমুখ্যৈর্ধর্মাত্মাশ্রেণীমুখ্যৈস্সনৈগমৈঃ ॥ 16 ॥
মাল্যমোদকহস্তৈশ্চমন্ত্রিভির্ভরতোবৃতঃ ।
শঙ্খভেরীনিনাদৈশ্চবন্দিভিশ্চাভিবনন্দিতঃ ॥ 17 ॥
আর্যপাদৌগৃহীত্বাতৌশিরসাধর্মকোবিদঃ ।
পাণ্ডুরঞ্ছত্রমাদাযশুক্লমাল্যোপশোভিতম্ ॥ 18 ॥
শুক্লে চ বালব্যজনেরাজার্হেহেমভূষিতে ।
উপবাসকৃশোদীনশ্চীরকৃষ্ণাজিনাম্বরঃ ॥ 19 ॥
ভ্রাতুরাগমনংশ্রুত্বাতত্পূর্বংহর্ষমাগতঃ ।
প্রত্যুদ্যযৌতদারামম্মহাত্মাসচিবৈস্সহ ॥ 20 ॥
অশ্বানাঙ্খুরশব্দৈশ্চরথনেমিস্বনেন চ ।
শঙ্খদুন্দুভিনাদেনসঞ্চচালেবমেদিনী ॥ 21 ॥
কৃত্স্নন্তুনগরন্তত্তুনন্দিগ্রামমুপাগমত্ ।
সমীক্ষ্যভরতোবাক্যমুবাচপবনাত্মজম্ ॥ 22 ॥
কচ্চিন্নখলুকাপেযীসেব্যতেচকচিত্ততা ।
ন হিপশ্যামিকাকুত্স্থংরামমার্যম্পরন্তপম্ ॥ 23 ॥
অথৈবমুক্তেবচনেহনূমানিদমব্রবীত্ ।
অর্থ্যংবিজ্ঞাপযন্নেবভরতংসত্যবিক্রমম্ ॥ 24 ॥
সদাফলান্কুসুমিতান্বৃক্ষান্ প্রাপ্যমধুস্রবান্ ।
ভরদ্বাজপ্রসাদেনমত্তভ্রমরনাদিতান্ ॥ 25 ॥
তস্যচৈষবরোদত্তোবাসবেনপরন্তপ ।
সসৈন্যস্যতবাতিথ্যঙ্কৃতংসর্বগুণান্বিতম্ ॥ 26 ॥
নিস্স্বন্শ্রূযতেভীমঃপ্রহৃষ্টানাংবনৌকসাম্ ।
মন্যেবানরসেনাসানদীন্তরতিগোমতীম্ ॥ 27 ॥
রজোবর্ষংসমুদ্ভূতম্পশ্যসালবনম্প্রতি ।
মন্যেসালবনংরম্যংলোপযন্তিপ্লবঙ্গমাঃ ॥ 28 ॥
তদেতদ্দৃশ্যতেদূরাদ্বিমানঞ্চন্দ্রসন্নিভম্ ।
বিমানম্পুষ্পকন্দিব্যম্মনসাব্রহ্মনির্মিতম্ ॥ 29 ॥
রাবণম্বান্ধবৈঃসার্থংহত্বালব্ধম্মহাত্মনা ।
তরুণাদিত্যসঙ্কাশংবিমানংরামবাহনম্ ॥ 30 ॥
ধনদস্যপ্রসাদেনদিব্যমেতন্মনোজবম্ ।
এতস্মিন্ ভ্রাতরৌবীরৌবৈদেহ্যাসহরাঘবৌ ॥ 31 ॥
সুগ্রীবশ্চমহাতেজারাক্ষসশ্চবিভীষণঃ ।
এতোহর্ষসমুদ্ভূতোনিঃস্বনোদিবমস্পৃশত্ ॥ 32 ॥
স্ত্রীবালযুববৃদ্ধানাংরামোঽযমিতিকীর্তিতে ।
রথকুঞ্জরবাজিভ্যস্তেঽবতীর্যমহীঙ্গতাঃ ॥ 33 ॥
দদৃশুস্তংবিমানস্থন্নরাস্সোমমিবাম্বরে ।
প্রাজ্ঞলির্ভরতোভূত্বাপ্রসৃষ্টোরাঘবোন্মুখঃ ॥ 34 ॥
স্বাগতেনযথার্হেণততোরামমপূজযত্ ।
মনসাব্রহ্মণাসৃষ্টেবিমানেভরতাগ্রজঃ ॥ 35 ॥
ররাজপৃথুদীর্ঘাক্ষোবজ্রপাণিরিবাপরঃ ।
ততোবিমানাগ্রগতম্ভরতোভ্রাতরন্তদা ॥ 36 ॥
ববন্দেপ্রণতোরামম্মেরুস্থমিবভাস্করম্ ।
ততোরামাভ্যনুজ্ঞাতন্তদ্বিমানমনুত্তমম্ ॥ 37 ॥
হংসযুক্তম্মহাবেগন্নিপপাতমহীতলে ।
আপিতোবিমানন্তদ্ভরতস্সত্যবিক্রমঃ ॥ 38 ॥
রামমাসাদ্যমুদিতঃপুনরেবাভ্যবাদযত্ ।
তংসমুত্থাপ্যকাকুত্স্থশ্চিরস্যাক্ষিরথঙ্গতম্ ॥ 39 ॥
অঙ্কেভরতমারোপ্যমুদিতঃপরিষস্বজে ।
ততোলক্ষ্মণমাসাদ্যবৈদেহীং চ পরন্তপঃ ॥ 40 ॥
অথাভ্যবাদযপ্রতীতোভরতোনামচাব্রবীত্ ।
সুগ্রীবঙ্কেকযীপুত্রোজাম্ববন্তমথাঙ্গদম্ ॥ 41 ॥
মৈন্দং চ দ্বিবিদন্নীলমৃষভম্পরিষস্বজে ।
সুষেণং চ নলঞ্চৈবগবাক্ষঙ্গন্ধমাদনম্ ॥ 42 ॥
শরভম্পনসঞ্চৈবপরিতঃপরিষস্বজে ।
তেকৃত্বামানুষংরূপংবানরাঃকামরূপিণঃ ॥ 43 ॥
কুশলম্পর্যপৃচ্ছংস্তেপ্রহৃষ্টাভরতন্তদা ।
অথাব্রবীদ্রাজপুত্রস্সুগ্রীবংবানরর্ষভম্ ॥ 44 ॥
পরিষ্বজ্যমহাতেজাভরতোধর্মিণাংবরঃ ।
ত্বম্স্মাকঞ্চতুর্ণাংবৈভ্রাতাসুগ্রীবপঞ্চমঃ ॥ 45 ॥
সৌহার্দাজ্জাযতেমিত্রমপকারোঽরিলক্ষণম্ ।
বিভীষণং চ ভরতঃসান্ত্ববাক্যমথাব্রবীত্ ॥ 46 ॥
দিষ্ট্যাত্বযাসহাযেনকৃতঙ্কর্মসুদুষ্করম্ ।
শত্রুঘ্নশ্চতদারামমভিবাদ্যসলক্ষ্মণম্ ॥ 47 ॥
সীতাযাশ্চরণৌবীরোবিনযাদভ্যবাদযত্ ।
রামোমাতরমাসাদ্যবিবর্ণাংশোককর্শিতাম্ ॥ 48 ॥
জগ্রাহপ্রণতঃপাদৌমনোমাতুঃপ্রহর্ষযন্ ।
অভিবাদ্যসুমিত্রাং চ কৈকেযীং চ যশস্বিনীম্ ॥ 49 ॥
স মাত্রূশ্চততস্সর্বাপুরোহিতমুপাগমত্ ।
স্বাগতন্তেমহাবাহোকৌসল্যানন্দবর্ধনা ॥ 50 ॥
ইতিপ্রাঞ্জলযঃসর্বেনাগরারামমব্রুবন্ ।
তান্যঞ্জলিসহস্রাণিপ্রগৃহীতানিনাগরৈঃ ॥ 51 ॥
ব্যাকোচানীবপদ্মানিদদর্শভরতাগ্রজঃ ।
পাদুকেতেতুরামস্যগৃহীত্বাভরতস্স্বযম্ ॥ 52 ॥
চরণাভ্যান্নরেন্দ্রস্যযোজযামাসধর্মবিত্ ।
অব্রবীচ্চতদারামম্ভরতঃ স কৃতাঞ্জলিঃ ॥ 53 ॥
এতত্তেসকলংরাজ্যন্ন্যাসন্নির্যাতিতম্মযা ।
অদ্যজন্মকৃতার্থম্মেসম্বৃত্তশ্চমনোরথঃ ॥ 54 ॥
যত্ত্বাম্পশ্যামিরাজানমযোধ্যাম্পুনরাগতম্ ।
অবেক্ষতাম্ভবান্শোকঙ্কোষ্ঠাগারঙ্গৃহম্বলম্ ॥ 55 ॥
ভবতস্তেজসাসর্বঙ্কৃতন্দশগুণম্মযা ।
তথাব্রুবাণম্ভরতন্দৃষ্টবাতম্ভ্রাতৃবত্সলম্ ॥ 56 ॥
মুমুচুর্বানরাবাষ্পংরাক্ষসশ্চবিভীষণঃ ।
ততঃপ্রহর্ষাদ্ভরতমঙ্গমারোপ্যরাঘবঃ ॥ 57 ॥
যযৌতেনবিমানেনসসৈন্যোভরতাশ্রমম্ ।
ভরতাশ্রমমাসাদ্যসসৈন্যোরাঘবস্তদা ॥ 58 ॥
অবতীর্যবিমানাগ্রাদবতস্থেমহীতলে ।
অব্রবীত্তুতদারামস্তদ্বিমানমনুত্তমম্ ॥ 59 ॥
বহবৈশ্রবণন্দেবমনুজানামিগম্যতাম্ ।
ততোরামাভ্যনুজ্ঞাতন্তদ্বিমানমনুত্তমম্ ॥ 60 ॥
উত্তরান্দিশমুদ্দিশ্যজগামধনদালযম্ ।
বিমানম্পুষ্পকন্দিব্যংসম্গৃহীতন্তুরক্ষসা ॥ 61 ॥
অগমদ্ধনদংবেগাদ্রামবাক্যপ্রচোদিতম্ ।
পুরোহিতস্যাত্মসমস্যরাঘবোবৃহস্পতেশ্শক্রৈবামরাধিপঃ ।
নিপীড্যপাদৌপৃথগাননেশুভেসহৈবতেনোপবিবেশবীর্যবান্ ॥ 62 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে যুদ্ধকাণ্ডে ত্রিংশদধিকশততমস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha triṃśadadhikaśatatamassargaḥ |
śrutvātuparamānandambharatassatyavikramaḥ |
hṛṣṭamājñāpayāmāsaśatrughnamparavīrahā || 1 ||
daivatāni ca sarvāṇicaityāninagarasya ca |
sugandhamālyairyāditrairarcantu śucayo narāḥ || 2 ||
sūtāsstutipurāṇajñāssarvevaitālikāstathā |
sarvevāditrakuśalāgaṇikāścaivasaṅghaśaḥ || 3 ||
rājadārāstathāmātyāssainyāssenāṅganāgaṇāḥ |
brāhmaṇāścasarājanyāśreṇimukhyāstathāgaṇāḥ || 4 ||
abhiniryānturāmasyadraṣṭuṃśaśinibhammukham |
bharatasyavacśrutvāśatrughnaḥparavīrahā || 5 ||
viṣṭīranekasāhasrīścodayāmānabhāgaśaḥ |
samīkurutanimnāniviṣamānisamāni ca || 6 ||
sthānānitunirasyantānnandigrāmāditaḥparam |
siñcastupṛthivīṅkṛtsnāṃhivaśītevavāriṇā || 7 ||
tato'bhyavakirantvanyelājaiḥpuṣpaiścasarvataḥ |
sumucchritapatākāsturathyāḥpuravarottameḥ || 8 ||
śobhayantu ca veśmānisūryasyodayanamprati |
sragdāmamuktapuṣpaiścasugandhaiḥ pañcavarṇakaiḥ || 9 ||
rājamārgamasambādhaṅkirantuśataśonarāḥ |
tastacchāsanaṃśrutvāśatrughnasyamudānvitāḥ || 10 ||
dhṛṣṭirjayantovijayassiddhārthaścārthasādhakaḥ |
aśokomantrapālaścasumantraścāpiniryayuḥ || 11 ||
mattairnāgasahasraiścasadhvajaissuvibhūṣitaiḥ |
aparehemakakṣābhissagajābhiḥkareṇubhiḥ || 12 ||
niryayusturarathaiścasumahārathāḥ |
śaktyṛṣṭipāśahastānāṃsadhvajānāmpatākinām || 13 ||
turagāṇāṃsahasraiścamukhyairmukhyatarānvitaiḥ |
padātīnāṃsahasraiścavīrāḥparivṛtāyayuḥ || 14 ||
tatoyānānyupārūḍhāssarvādaśarathastriyaḥ |
kausalyāmpramukhekṛtvāsumitrāñcāpiniryayuḥ || 15 ||
kaikeyyāsahitāḥsarvānandigrāmamupāgaman |
dvijātimukhyairdharmātmāśreṇīmukhyaissanaigamaiḥ || 16 ||
mālyamodakahastaiścamantribhirbharatovṛtaḥ |
śaṅkhabherīninādaiścavandibhiścābhivananditaḥ || 17 ||
āryapādaugṛhītvātauśirasādharmakovidaḥ |
pāṇḍurañchatramādāyaśuklamālyopaśobhitam || 18 ||
śukle ca vālavyajanerājārhehemabhūṣite |
upavāsakṛśodīnaścīrakṛṣṇājināmbaraḥ || 19 ||
bhrāturāgamanaṃśrutvātatpūrvaṃharṣamāgataḥ |
pratyudyayautadārāmammahātmāsacivaissaha || 20 ||
aśvānāṅkhuraśabdaiścarathanemisvanena ca |
śaṅkhadundubhinādenasañcacālevamedinī || 21 ||
kṛtsnantunagarantattunandigrāmamupāgamat |
samīkṣyabharatovākyamuvācapavanātmajam || 22 ||
kaccinnakhalukāpeyīsevyatecakacittatā |
na hipaśyāmikākutsthaṃrāmamāryamparantapam || 23 ||
athaivamuktevacanehanūmānidamabravīt |
arthyaṃvijñāpayannevabharataṃsatyavikramam || 24 ||
sadāphalānkusumitānvṛkṣān prāpyamadhusravān |
bharadvājaprasādenamattabhramaranāditān || 25 ||
tasyacaiṣavarodattovāsavenaparantapa |
sasainyasyatavātithyaṅkṛtaṃsarvaguṇānvitam || 26 ||
nissvanśrūyatebhīmaḥprahṛṣṭānāṃvanaukasām |
manyevānarasenāsānadīntaratigomatīm || 27 ||
rajovarṣaṃsamudbhūtampaśyasālavanamprati |
manyesālavanaṃramyaṃlopayantiplavaṅgamāḥ || 28 ||
tadetaddṛśyatedūrādvimānañcandrasannibham |
vimānampuṣpakandivyammanasābrahmanirmitam || 29 ||
rāvaṇambāndhavaiḥsārthaṃhatvālabdhammahātmanā |
taruṇādityasaṅkāśaṃvimānaṃrāmavāhanam || 30 ||
dhanadasyaprasādenadivyametanmanojavam |
etasmin bhrātarauvīrauvaidehyāsaharāghavau || 31 ||
sugrīvaścamahātejārākṣasaścavibhīṣaṇaḥ |
etoharṣasamudbhūtoniḥsvanodivamaspṛśat || 32 ||
strībālayuvavṛddhānāṃrāmo'yamitikīrtite |
rathakuñjaravājibhyaste'vatīryamahīṅgatāḥ || 33 ||
dadṛśustaṃvimānasthannarāssomamivāmbare |
prājñalirbharatobhūtvāprasṛṣṭorāghavonmukhaḥ || 34 ||
svāgatenayathārheṇatatorāmamapūjayat |
manasābrahmaṇāsṛṣṭevimānebharatāgrajaḥ || 35 ||
rarājapṛthudīrghākṣovajrapāṇirivāparaḥ |
tatovimānāgragatambharatobhrātarantadā || 36 ||
vavandepraṇatorāmammerusthamivabhāskaram |
tatorāmābhyanujñātantadvimānamanuttamam || 37 ||
haṃsayuktammahāvegannipapātamahītale |
āpitovimānantadbharatassatyavikramaḥ || 38 ||
rāmamāsādyamuditaḥpunarevābhyavādayat |
taṃsamutthāpyakākutsthaścirasyākṣirathaṅgatam || 39 ||
aṅkebharatamāropyamuditaḥpariṣasvaje |
tatolakṣmaṇamāsādyavaidehīṃ ca parantapaḥ || 40 ||
athābhyavādayapratītobharatonāmacābravīt |
sugrīvaṅkekayīputrojāmbavantamathāṅgadam || 41 ||
maindaṃ ca dvividannīlamṛṣabhampariṣasvaje |
suṣeṇaṃ ca nalañcaivagavākṣaṅgandhamādanam || 42 ||
śarabhampanasañcaivaparitaḥpariṣasvaje |
tekṛtvāmānuṣaṃrūpaṃvānarāḥkāmarūpiṇaḥ || 43 ||
kuśalamparyapṛcchaṃsteprahṛṣṭābharatantadā |
athābravīdrājaputrassugrīvaṃvānararṣabham || 44 ||
pariṣvajyamahātejābharatodharmiṇāṃvaraḥ |
tvamsmākañcaturṇāṃvaibhrātāsugrīvapañcamaḥ || 45 ||
sauhārdājjāyatemitramapakāro'rilakṣaṇam |
vibhīṣaṇaṃ ca bharataḥsāntvavākyamathābravīt || 46 ||
diṣṭyātvayāsahāyenakṛtaṅkarmasuduṣkaram |
śatrughnaścatadārāmamabhivādyasalakṣmaṇam || 47 ||
sītāyāścaraṇauvīrovinayādabhyavādayat |
rāmomātaramāsādyavivarṇāṃśokakarśitām || 48 ||
jagrāhapraṇataḥpādaumanomātuḥpraharṣayan |
abhivādyasumitrāṃ ca kaikeyīṃ ca yaśasvinīm || 49 ||
sa mātrūścatatassarvāpurohitamupāgamat |
svāgatantemahābāhokausalyānandavardhanā || 50 ||
itiprāñjalayaḥsarvenāgarārāmamabruvan |
tānyañjalisahasrāṇipragṛhītānināgaraiḥ || 51 ||
vyākocānīvapadmānidadarśabharatāgrajaḥ |
pāduketeturāmasyagṛhītvābharatassvayam || 52 ||
caraṇābhyānnarendrasyayojayāmāsadharmavit |
abravīccatadārāmambharataḥ sa kṛtāñjaliḥ || 53 ||
etattesakalaṃrājyannyāsanniryātitammayā |
adyajanmakṛtārthammesamvṛttaścamanorathaḥ || 54 ||
yattvāmpaśyāmirājānamayodhyāmpunarāgatam |
avekṣatāmbhavānśokaṅkoṣṭhāgāraṅgṛhambalam || 55 ||
bhavatastejasāsarvaṅkṛtandaśaguṇammayā |
tathābruvāṇambharatandṛṣṭavātambhrātṛvatsalam || 56 ||
mumucurvānarābāṣpaṃrākṣasaścavibhīṣaṇaḥ |
tataḥpraharṣādbharatamaṅgamāropyarāghavaḥ || 57 ||
yayautenavimānenasasainyobharatāśramam |
bharatāśramamāsādyasasainyorāghavastadā || 58 ||
avatīryavimānāgrādavatasthemahītale |
abravīttutadārāmastadvimānamanuttamam || 59 ||
vahavaiśravaṇandevamanujānāmigamyatām |
tatorāmābhyanujñātantadvimānamanuttamam || 60 ||
uttarāndiśamuddiśyajagāmadhanadālayam |
vimānampuṣpakandivyaṃsamgṛhītanturakṣasā || 61 ||
agamaddhanadaṃvegādrāmavākyapracoditam |
purohitasyātmasamasyarāghavobṛhaspateśśakraivāmarādhipaḥ |
nipīḍyapādaupṛthagānaneśubhesahaivatenopaviveśavīryavān || 62 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe triṃśadadhikaśatatamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ त्रिंशदधिकशततमस्सर्गः ।
श्रुत्वातुपरमानन्दम्भरतस्सत्यविक्रमः ।
हृष्टमाज्ञापयामासशत्रुघ्नम्परवीरहा ॥ 1 ॥
दैवतानि च सर्वाणिचैत्यानिनगरस्य च ।
सुगन्धमाल्यैर्यादित्रैरर्चन्तु शुचयो नराः ॥ 2 ॥
सूतास्स्तुतिपुराणज्ञास्सर्वेवैतालिकास्तथा ।
सर्वेवादित्रकुशलागणिकाश्चैवसङ्घशः ॥ 3 ॥
राजदारास्तथामात्यास्सैन्यास्सेनाङ्गनागणाः ।
ब्राह्मणाश्चसराजन्याश्रेणिमुख्यास्तथागणाः ॥ 4 ॥
अभिनिर्यान्तुरामस्यद्रष्टुंशशिनिभम्मुखम् ।
भरतस्यवच्श्रुत्वाशत्रुघ्नःपरवीरहा ॥ 5 ॥
विष्टीरनेकसाहस्रीश्चोदयामानभागशः ।
समीकुरुतनिम्नानिविषमानिसमानि च ॥ 6 ॥
स्थानानितुनिरस्यन्तान्नन्दिग्रामादितःपरम् ।
सिञ्चस्तुपृथिवीङ्कृत्स्नांहिवशीतेववारिणा ॥ 7 ॥
ततोऽभ्यवकिरन्त्वन्येलाजैःपुष्पैश्चसर्वतः ।
सुमुच्छ्रितपताकास्तुरथ्याःपुरवरोत्तमेः ॥ 8 ॥
शोभयन्तु च वेश्मानिसूर्यस्योदयनम्प्रति ।
स्रग्दाममुक्तपुष्पैश्चसुगन्धैः पञ्चवर्णकैः ॥ 9 ॥
राजमार्गमसम्बाधङ्किरन्तुशतशोनराः ।
तस्तच्छासनंश्रुत्वाशत्रुघ्नस्यमुदान्विताः ॥ 10 ॥
धृष्टिर्जयन्तोविजयस्सिद्धार्थश्चार्थसाधकः ।
अशोकोमन्त्रपालश्चसुमन्त्रश्चापिनिर्ययुः ॥ 11 ॥
मत्तैर्नागसहस्रैश्चसध्वजैस्सुविभूषितैः ।
अपरेहेमकक्षाभिस्सगजाभिःकरेणुभिः ॥ 12 ॥
निर्ययुस्तुररथैश्चसुमहारथाः ।
शक्त्यृष्टिपाशहस्तानांसध्वजानाम्पताकिनाम् ॥ 13 ॥
तुरगाणांसहस्रैश्चमुख्यैर्मुख्यतरान्वितैः ।
पदातीनांसहस्रैश्चवीराःपरिवृताययुः ॥ 14 ॥
ततोयानान्युपारूढास्सर्वादशरथस्त्रियः ।
कौसल्याम्प्रमुखेकृत्वासुमित्राञ्चापिनिर्ययुः ॥ 15 ॥
कैकेय्यासहिताःसर्वानन्दिग्राममुपागमन् ।
द्विजातिमुख्यैर्धर्मात्माश्रेणीमुख्यैस्सनैगमैः ॥ 16 ॥
माल्यमोदकहस्तैश्चमन्त्रिभिर्भरतोवृतः ।
शङ्खभेरीनिनादैश्चवन्दिभिश्चाभिवनन्दितः ॥ 17 ॥
आर्यपादौगृहीत्वातौशिरसाधर्मकोविदः ।
पाण्डुरञ्छत्रमादायशुक्लमाल्योपशोभितम् ॥ 18 ॥
शुक्ले च वालव्यजनेराजार्हेहेमभूषिते ।
उपवासकृशोदीनश्चीरकृष्णाजिनाम्बरः ॥ 19 ॥
भ्रातुरागमनंश्रुत्वातत्पूर्वंहर्षमागतः ।
प्रत्युद्ययौतदारामम्महात्मासचिवैस्सह ॥ 20 ॥
अश्वानाङ्खुरशब्दैश्चरथनेमिस्वनेन च ।
शङ्खदुन्दुभिनादेनसञ्चचालेवमेदिनी ॥ 21 ॥
कृत्स्नन्तुनगरन्तत्तुनन्दिग्राममुपागमत् ।
समीक्ष्यभरतोवाक्यमुवाचपवनात्मजम् ॥ 22 ॥
कच्चिन्नखलुकापेयीसेव्यतेचकचित्तता ।
न हिपश्यामिकाकुत्स्थंराममार्यम्परन्तपम् ॥ 23 ॥
अथैवमुक्तेवचनेहनूमानिदमब्रवीत् ।
अर्थ्यंविज्ञापयन्नेवभरतंसत्यविक्रमम् ॥ 24 ॥
सदाफलान्कुसुमितान्वृक्षान् प्राप्यमधुस्रवान् ।
भरद्वाजप्रसादेनमत्तभ्रमरनादितान् ॥ 25 ॥
तस्यचैषवरोदत्तोवासवेनपरन्तप ।
ससैन्यस्यतवातिथ्यङ्कृतंसर्वगुणान्वितम् ॥ 26 ॥
निस्स्वन्श्रूयतेभीमःप्रहृष्टानांवनौकसाम् ।
मन्येवानरसेनासानदीन्तरतिगोमतीम् ॥ 27 ॥
रजोवर्षंसमुद्भूतम्पश्यसालवनम्प्रति ।
मन्येसालवनंरम्यंलोपयन्तिप्लवङ्गमाः ॥ 28 ॥
तदेतद्दृश्यतेदूराद्विमानञ्चन्द्रसन्निभम् ।
विमानम्पुष्पकन्दिव्यम्मनसाब्रह्मनिर्मितम् ॥ 29 ॥
रावणम्बान्धवैःसार्थंहत्वालब्धम्महात्मना ।
तरुणादित्यसङ्काशंविमानंरामवाहनम् ॥ 30 ॥
धनदस्यप्रसादेनदिव्यमेतन्मनोजवम् ।
एतस्मिन् भ्रातरौवीरौवैदेह्यासहराघवौ ॥ 31 ॥
सुग्रीवश्चमहातेजाराक्षसश्चविभीषणः ।
एतोहर्षसमुद्भूतोनिःस्वनोदिवमस्पृशत् ॥ 32 ॥
स्त्रीबालयुववृद्धानांरामोऽयमितिकीर्तिते ।
रथकुञ्जरवाजिभ्यस्तेऽवतीर्यमहीङ्गताः ॥ 33 ॥
ददृशुस्तंविमानस्थन्नरास्सोममिवाम्बरे ।
प्राज्ञलिर्भरतोभूत्वाप्रसृष्टोराघवोन्मुखः ॥ 34 ॥
स्वागतेनयथार्हेणततोराममपूजयत् ।
मनसाब्रह्मणासृष्टेविमानेभरताग्रजः ॥ 35 ॥
रराजपृथुदीर्घाक्षोवज्रपाणिरिवापरः ।
ततोविमानाग्रगतम्भरतोभ्रातरन्तदा ॥ 36 ॥
ववन्देप्रणतोरामम्मेरुस्थमिवभास्करम् ।
ततोरामाभ्यनुज्ञातन्तद्विमानमनुत्तमम् ॥ 37 ॥
हंसयुक्तम्महावेगन्निपपातमहीतले ।
आपितोविमानन्तद्भरतस्सत्यविक्रमः ॥ 38 ॥
राममासाद्यमुदितःपुनरेवाभ्यवादयत् ।
तंसमुत्थाप्यकाकुत्स्थश्चिरस्याक्षिरथङ्गतम् ॥ 39 ॥
अङ्केभरतमारोप्यमुदितःपरिषस्वजे ।
ततोलक्ष्मणमासाद्यवैदेहीं च परन्तपः ॥ 40 ॥
अथाभ्यवादयप्रतीतोभरतोनामचाब्रवीत् ।
सुग्रीवङ्केकयीपुत्रोजाम्बवन्तमथाङ्गदम् ॥ 41 ॥
मैन्दं च द्विविदन्नीलमृषभम्परिषस्वजे ।
सुषेणं च नलञ्चैवगवाक्षङ्गन्धमादनम् ॥ 42 ॥
शरभम्पनसञ्चैवपरितःपरिषस्वजे ।
तेकृत्वामानुषंरूपंवानराःकामरूपिणः ॥ 43 ॥
कुशलम्पर्यपृच्छंस्तेप्रहृष्टाभरतन्तदा ।
अथाब्रवीद्राजपुत्रस्सुग्रीवंवानरर्षभम् ॥ 44 ॥
परिष्वज्यमहातेजाभरतोधर्मिणांवरः ।
त्वम्स्माकञ्चतुर्णांवैभ्रातासुग्रीवपञ्चमः ॥ 45 ॥
सौहार्दाज्जायतेमित्रमपकारोऽरिलक्षणम् ।
विभीषणं च भरतःसान्त्ववाक्यमथाब्रवीत् ॥ 46 ॥
दिष्ट्यात्वयासहायेनकृतङ्कर्मसुदुष्करम् ।
शत्रुघ्नश्चतदाराममभिवाद्यसलक्ष्मणम् ॥ 47 ॥
सीतायाश्चरणौवीरोविनयादभ्यवादयत् ।
रामोमातरमासाद्यविवर्णांशोककर्शिताम् ॥ 48 ॥
जग्राहप्रणतःपादौमनोमातुःप्रहर्षयन् ।
अभिवाद्यसुमित्रां च कैकेयीं च यशस्विनीम् ॥ 49 ॥
स मात्रूश्चततस्सर्वापुरोहितमुपागमत् ।
स्वागतन्तेमहाबाहोकौसल्यानन्दवर्धना ॥ 50 ॥
इतिप्राञ्जलयःसर्वेनागराराममब्रुवन् ।
तान्यञ्जलिसहस्राणिप्रगृहीतानिनागरैः ॥ 51 ॥
व्याकोचानीवपद्मानिददर्शभरताग्रजः ।
पादुकेतेतुरामस्यगृहीत्वाभरतस्स्वयम् ॥ 52 ॥
चरणाभ्यान्नरेन्द्रस्ययोजयामासधर्मवित् ।
अब्रवीच्चतदारामम्भरतः स कृताञ्जलिः ॥ 53 ॥
एतत्तेसकलंराज्यन्न्यासन्निर्यातितम्मया ।
अद्यजन्मकृतार्थम्मेसम्वृत्तश्चमनोरथः ॥ 54 ॥
यत्त्वाम्पश्यामिराजानमयोध्याम्पुनरागतम् ।
अवेक्षताम्भवान्शोकङ्कोष्ठागारङ्गृहम्बलम् ॥ 55 ॥
भवतस्तेजसासर्वङ्कृतन्दशगुणम्मया ।
तथाब्रुवाणम्भरतन्दृष्टवातम्भ्रातृवत्सलम् ॥ 56 ॥
मुमुचुर्वानराबाष्पंराक्षसश्चविभीषणः ।
ततःप्रहर्षाद्भरतमङ्गमारोप्यराघवः ॥ 57 ॥
ययौतेनविमानेनससैन्योभरताश्रमम् ।
भरताश्रममासाद्यससैन्योराघवस्तदा ॥ 58 ॥
अवतीर्यविमानाग्रादवतस्थेमहीतले ।
अब्रवीत्तुतदारामस्तद्विमानमनुत्तमम् ॥ 59 ॥
वहवैश्रवणन्देवमनुजानामिगम्यताम् ।
ततोरामाभ्यनुज्ञातन्तद्विमानमनुत्तमम् ॥ 60 ॥
उत्तरान्दिशमुद्दिश्यजगामधनदालयम् ।
विमानम्पुष्पकन्दिव्यंसम्गृहीतन्तुरक्षसा ॥ 61 ॥
अगमद्धनदंवेगाद्रामवाक्यप्रचोदितम् ।
पुरोहितस्यात्मसमस्यराघवोबृहस्पतेश्शक्रैवामराधिपः ।
निपीड्यपादौपृथगाननेशुभेसहैवतेनोपविवेशवीर्यवान् ॥ 62 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे त्रिंशदधिकशततमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha triṃśadadhikaśatatamassargaḥ |
śrutvātuparamānandambharatassatyavikramaḥ |
hṛṣṭamājñāpayāmāsaśatrughnamparavīrahā || 1 ||
daivatāni ca sarvāṇicaityāninagarasya ca |
sugandhamālyairyāditrairarcantu śucayo narāḥ || 2 ||
sūtāsstutipurāṇajñāssarvevaitālikāstathā |
sarvevāditrakuśalāgaṇikāścaivasaṅghaśaḥ || 3 ||
rājadārāstathāmātyāssainyāssenāṅganāgaṇāḥ |
brāhmaṇāścasarājanyāśreṇimukhyāstathāgaṇāḥ || 4 ||
abhiniryānturāmasyadraṣṭuṃśaśinibhammukham |
bharatasyavacśrutvāśatrughnaḥparavīrahā || 5 ||
viṣṭīranekasāhasrīścodayāmānabhāgaśaḥ |
samīkurutanimnāniviṣamānisamāni ca || 6 ||
sthānānitunirasyantānnandigrāmāditaḥparam |
siñcastupṛthivīṅkṛtsnāṃhivaśītevavāriṇā || 7 ||
tato'bhyavakirantvanyelājaiḥpuṣpaiścasarvataḥ |
sumucchritapatākāsturathyāḥpuravarottameḥ || 8 ||
śobhayantu ca veśmānisūryasyodayanamprati |
sragdāmamuktapuṣpaiścasugandhaiḥ pañcavarṇakaiḥ || 9 ||
rājamārgamasambādhaṅkirantuśataśonarāḥ |
tastacchāsanaṃśrutvāśatrughnasyamudānvitāḥ || 10 ||
dhṛṣṭirjayantovijayassiddhārthaścārthasādhakaḥ |
aśokomantrapālaścasumantraścāpiniryayuḥ || 11 ||
mattairnāgasahasraiścasadhvajaissuvibhūṣitaiḥ |
aparehemakakṣābhissagajābhiḥkareṇubhiḥ || 12 ||
niryayusturarathaiścasumahārathāḥ |
śaktyṛṣṭipāśahastānāṃsadhvajānāmpatākinām || 13 ||
turagāṇāṃsahasraiścamukhyairmukhyatarānvitaiḥ |
padātīnāṃsahasraiścavīrāḥparivṛtāyayuḥ || 14 ||
tatoyānānyupārūḍhāssarvādaśarathastriyaḥ |
kausalyāmpramukhekṛtvāsumitrāñcāpiniryayuḥ || 15 ||
kaikeyyāsahitāḥsarvānandigrāmamupāgaman |
dvijātimukhyairdharmātmāśreṇīmukhyaissanaigamaiḥ || 16 ||
mālyamodakahastaiścamantribhirbharatovṛtaḥ |
śaṅkhabherīninādaiścavandibhiścābhivananditaḥ || 17 ||
āryapādaugṛhītvātauśirasādharmakovidaḥ |
pāṇḍurañchatramādāyaśuklamālyopaśobhitam || 18 ||
śukle ca vālavyajanerājārhehemabhūṣite |
upavāsakṛśodīnaścīrakṛṣṇājināmbaraḥ || 19 ||
bhrāturāgamanaṃśrutvātatpūrvaṃharṣamāgataḥ |
pratyudyayautadārāmammahātmāsacivaissaha || 20 ||
aśvānāṅkhuraśabdaiścarathanemisvanena ca |
śaṅkhadundubhinādenasañcacālevamedinī || 21 ||
kṛtsnantunagarantattunandigrāmamupāgamat |
samīkṣyabharatovākyamuvācapavanātmajam || 22 ||
kaccinnakhalukāpeyīsevyatecakacittatā |
na hipaśyāmikākutsthaṃrāmamāryamparantapam || 23 ||
athaivamuktevacanehanūmānidamabravīt |
arthyaṃvijñāpayannevabharataṃsatyavikramam || 24 ||
sadāphalānkusumitānvṛkṣān prāpyamadhusravān |
bharadvājaprasādenamattabhramaranāditān || 25 ||
tasyacaiṣavarodattovāsavenaparantapa |
sasainyasyatavātithyaṅkṛtaṃsarvaguṇānvitam || 26 ||
nissvanśrūyatebhīmaḥprahṛṣṭānāṃvanaukasām |
manyevānarasenāsānadīntaratigomatīm || 27 ||
rajovarṣaṃsamudbhūtampaśyasālavanamprati |
manyesālavanaṃramyaṃlopayantiplavaṅgamāḥ || 28 ||
tadetaddṛśyatedūrādvimānañcandrasannibham |
vimānampuṣpakandivyammanasābrahmanirmitam || 29 ||
rāvaṇambāndhavaiḥsārthaṃhatvālabdhammahātmanā |
taruṇādityasaṅkāśaṃvimānaṃrāmavāhanam || 30 ||
dhanadasyaprasādenadivyametanmanojavam |
etasmin bhrātarauvīrauvaidehyāsaharāghavau || 31 ||
sugrīvaścamahātejārākṣasaścavibhīṣaṇaḥ |
etoharṣasamudbhūtoniḥsvanodivamaspṛśat || 32 ||
strībālayuvavṛddhānāṃrāmo'yamitikīrtite |
rathakuñjaravājibhyaste'vatīryamahīṅgatāḥ || 33 ||
dadṛśustaṃvimānasthannarāssomamivāmbare |
prājñalirbharatobhūtvāprasṛṣṭorāghavonmukhaḥ || 34 ||
svāgatenayathārheṇatatorāmamapūjayat |
manasābrahmaṇāsṛṣṭevimānebharatāgrajaḥ || 35 ||
rarājapṛthudīrghākṣovajrapāṇirivāparaḥ |
tatovimānāgragatambharatobhrātarantadā || 36 ||
vavandepraṇatorāmammerusthamivabhāskaram |
tatorāmābhyanujñātantadvimānamanuttamam || 37 ||
haṃsayuktammahāvegannipapātamahītale |
āpitovimānantadbharatassatyavikramaḥ || 38 ||
rāmamāsādyamuditaḥpunarevābhyavādayat |
taṃsamutthāpyakākutsthaścirasyākṣirathaṅgatam || 39 ||
aṅkebharatamāropyamuditaḥpariṣasvaje |
tatolakṣmaṇamāsādyavaidehīṃ ca parantapaḥ || 40 ||
athābhyavādayapratītobharatonāmacābravīt |
sugrīvaṅkekayīputrojāmbavantamathāṅgadam || 41 ||
maindaṃ ca dvividannīlamṛṣabhampariṣasvaje |
suṣeṇaṃ ca nalañcaivagavākṣaṅgandhamādanam || 42 ||
śarabhampanasañcaivaparitaḥpariṣasvaje |
tekṛtvāmānuṣaṃrūpaṃvānarāḥkāmarūpiṇaḥ || 43 ||
kuśalamparyapṛcchaṃsteprahṛṣṭābharatantadā |
athābravīdrājaputrassugrīvaṃvānararṣabham || 44 ||
pariṣvajyamahātejābharatodharmiṇāṃvaraḥ |
tvamsmākañcaturṇāṃvaibhrātāsugrīvapañcamaḥ || 45 ||
sauhārdājjāyatemitramapakāro'rilakṣaṇam |
vibhīṣaṇaṃ ca bharataḥsāntvavākyamathābravīt || 46 ||
diṣṭyātvayāsahāyenakṛtaṅkarmasuduṣkaram |
śatrughnaścatadārāmamabhivādyasalakṣmaṇam || 47 ||
sītāyāścaraṇauvīrovinayādabhyavādayat |
rāmomātaramāsādyavivarṇāṃśokakarśitām || 48 ||
jagrāhapraṇataḥpādaumanomātuḥpraharṣayan |
abhivādyasumitrāṃ ca kaikeyīṃ ca yaśasvinīm || 49 ||
sa mātrūścatatassarvāpurohitamupāgamat |
svāgatantemahābāhokausalyānandavardhanā || 50 ||
itiprāñjalayaḥsarvenāgarārāmamabruvan |
tānyañjalisahasrāṇipragṛhītānināgaraiḥ || 51 ||
vyākocānīvapadmānidadarśabharatāgrajaḥ |
pāduketeturāmasyagṛhītvābharatassvayam || 52 ||
caraṇābhyānnarendrasyayojayāmāsadharmavit |
abravīccatadārāmambharataḥ sa kṛtāñjaliḥ || 53 ||
etattesakalaṃrājyannyāsanniryātitammayā |
adyajanmakṛtārthammesamvṛttaścamanorathaḥ || 54 ||
yattvāmpaśyāmirājānamayodhyāmpunarāgatam |
avekṣatāmbhavānśokaṅkoṣṭhāgāraṅgṛhambalam || 55 ||
bhavatastejasāsarvaṅkṛtandaśaguṇammayā |
tathābruvāṇambharatandṛṣṭavātambhrātṛvatsalam || 56 ||
mumucurvānarābāṣpaṃrākṣasaścavibhīṣaṇaḥ |
tataḥpraharṣādbharatamaṅgamāropyarāghavaḥ || 57 ||
yayautenavimānenasasainyobharatāśramam |
bharatāśramamāsādyasasainyorāghavastadā || 58 ||
avatīryavimānāgrādavatasthemahītale |
abravīttutadārāmastadvimānamanuttamam || 59 ||
vahavaiśravaṇandevamanujānāmigamyatām |
tatorāmābhyanujñātantadvimānamanuttamam || 60 ||
uttarāndiśamuddiśyajagāmadhanadālayam |
vimānampuṣpakandivyaṃsamgṛhītanturakṣasā || 61 ||
agamaddhanadaṃvegādrāmavākyapracoditam |
purohitasyātmasamasyarāghavobṛhaspateśśakraivāmarādhipaḥ |
nipīḍyapādaupṛthagānaneśubhesahaivatenopaviveśavīryavān || 62 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe triṃśadadhikaśatatamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.