ரக்தபீஜவதோ நாம அஷ்டமோத்யாய ॥
த்யாநம்
அருணாம் கருணா தரங்கிதாக்ஷீம் த்ரு'தபாஶாங்குஶ புஷ்பபாணசாபாம் ।
அணிமாதிபிராவ்ரு'தாம் மயூகை ரஹமித்யேவ விபாவயே பவாநீம் ॥
ரு'ஷிருவாச ॥1॥
சண்டே ச நிஹதே தைத்யே முண்டே ச விநிபாதிதே ।
பஹுலேஷு ச ஸைந்யேஷு க்ஷயிதேஷ்வஸுரேஶ்வரஃ ॥ 2 ॥
ததஃ கோபபராதீநசேதாஃ ஶும்பஃ ப்ரதாபவாந் ।
உத்யோகம் ஸர்வ ஸைந்யாநாம் தைத்யாநாமாதிதேஶ ஹ ॥3॥
அத்ய ஸர்வ பலைர்தைத்யாஃ ஷடஶீதிருதாயுதாஃ ।
கம்பூநாம் சதுரஶீதிர்நிர்யாந்து ஸ்வபலைர்வ்ரு'தாஃ ॥4॥
கோடிவீர்யாணி பஞ்சாஶதஸுராணாம் குலாநி வை ।
ஶதம் குலாநி தௌம்ராணாம் நிர்கச்சந்து மமாஜ்ஞயா ॥5॥
காலகா தௌர்ஹ்ரு'தா மௌர்வாஃ காலிகேயாஸ்ததாஸுராஃ ।
யுத்தாய ஸஜ்ஜா நிர்யாந்து ஆஜ்ஞயா த்வரிதா மம ॥6॥
இத்யாஜ்ஞாப்யாஸுராபதிஃ ஶும்போ பைரவஶாஸநஃ ।
நிர்ஜகாம மஹாஸைந்யஸஹஸ்த்ரைர்பஹுபிர்வ்ரு'தஃ ॥7॥
ஆயாந்தம் சண்டிகா த்ரு'ஷ்ட்வா தத்ஸைந்யமதிபீஷணம் ।
ஜ்யாஸ்வநைஃ பூரயாமாஸ தரணீககநாந்தரம் ॥8॥
ததஃஸிம்ஹொ மஹாநாதமதீவ க்ரு'தவாந்ந்ரு'ப ।
கண்டாஸ்வநேந தாந்நாதாநம்பிகா சோபப்ரு'ம்ஹயத் ॥9॥
தநுர்ஜ்யாஸிம்ஹகண்டாநாம் நாதாபூரிததிங்முகா ।
நிநாதைர்பீஷணைஃ காலீ ஜிக்யே விஸ்தாரிதாநநா ॥10॥
தம் நிநாதமுபஶ்ருத்ய தைத்ய ஸைந்யைஶ்சதுர்திஶம் ।
தேவீ ஸிம்ஹஸ்ததா காலீ ஸரோஷைஃ பரிவாரிதாஃ॥11॥
ஏதஸ்மிந்நந்தரே பூப விநாஶாய ஸுரத்விஷாம் ।
பவாயாமரஸிம்ஹநாமதிவீர்யபலாந்விதாஃ ॥12॥
ப்ரஹ்மேஶகுஹவிஷ்ணூநாம் ததேந்த்ரஸ்ய ச ஶக்தயஃ ।
ஶரீரேப்யோவிநிஷ்க்ரம்ய தத்ரூபைஶ்சண்டிகாம் யயுஃ ॥13॥
யஸ்ய தேவஸ்ய யத்ரூபம் யதா பூஷணவாஹநம் ।
தத்வதேவ ஹி தச்சக்திரஸுராந்யோத்துமாயமௌ ॥14॥
ஹம்ஸயுக்தவிமாநாக்ரே ஸாக்ஷஸூத்ரக மண்டலுஃ ।
ஆயாதா ப்ரஹ்மணஃ ஶக்திப்ரஹ்மாணீ த்யபிதீயதே ॥15॥
மஹேஶ்வரீ வ்ரு'ஷாரூடா த்ரிஶூலவரதாரிணீ ।
மஹாஹிவலயா ப்ராப்தாசந்த்ரரேகாவிபூஷணா ॥16॥
கௌமாரீ ஶக்திஹஸ்தா ச மயூரவரவாஹநா ।
யோத்துமப்யாயயௌ தைத்யாநம்பிகா குஹரூபிணீ ॥17॥
ததைவ வைஷ்ணவீ ஶக்திர்கருடோபரி ஸம்ஸ்திதா ।
ஶங்கசக்ரகதாஶாங்கர் கட்கஹஸ்தாப்யுபாயயௌ ॥18॥
யஜ்ஞவாராஹமதுலம் ரூபம் யா பிப்ரதோ ஹரேஃ ।
ஶக்திஃ ஸாப்யாயயௌ தத்ர வாராஹீம் பிப்ரதீ தநும் ॥19॥
நாரஸிம்ஹீ ந்ரு'ஸிம்ஹஸ்ய பிப்ரதீ ஸத்ரு'ஶம் வபுஃ ।
ப்ராப்தா தத்ர ஸடாக்ஷேபக்ஷிப்தநக்ஷத்ர ஸம்ஹதிஃ ॥20॥
வஜ்ர ஹஸ்தா ததைவைந்த்ரீ கஜராஜோ பரிஸ்திதா ।
ப்ராப்தா ஸஹஸ்ர நயநா யதா ஶக்ரஸ்ததைவ ஸா ॥21॥
ததஃ பரிவ்ரு'த்தஸ்தாபிரீஶாநோ தேவ ஶக்திபிஃ ।
ஹந்யந்தாமஸுராஃ ஶீக்ரம் மம ப்ரீத்யாஹ சண்டிகாம் ॥22॥
ததோ தேவீ ஶரீராத்து விநிஷ்க்ராந்தாதிபீஷணா ।
சண்டிகா ஶக்திரத்யுக்ரா ஶிவாஶதநிநாதிநீ ॥23॥
ஸா சாஹ தூம்ரஜடிலம் ஈஶாநமபராஜிதா ।
தூதத்வம் கச்ச பகவந் பார்ஶ்வம் ஶும்பநிஶும்பயோஃ ॥24॥
ப்ரூஹி ஶும்பம் நிஶும்பம் ச தாநவாவதிகர்விதௌ ।
யே சாந்யே தாநவாஸ்தத்ர யுத்தாய ஸமுபஸ்திதாஃ ॥25॥
த்ரைலோக்யமிந்த்ரோ லபதாம் தேவாஃ ஸந்து ஹவிர்புஜஃ ।
யூயம் ப்ரயாத பாதாலம் யதி ஜீவிதுமிச்சத ॥26॥
பலாவலேபாதத சேத்பவந்தோ யுத்தகாங்க்ஷிணஃ ।
ததா கச்சத த்ரு'ப்யந்து மச்சிவாஃ பிஶிதேந வஃ ॥27॥
யதோ நியுக்தோ தௌத்யேந தயா தேவ்யா ஶிவஃ ஸ்வயம் ।
ஶிவதூதீதி லோகேऽஸ்மிம்ஸ்ததஃ ஸா க்யாதி மாகதா ॥28॥
தேऽபி ஶ்ருத்வா வசோ தேவ்யாஃ ஶர்வாக்யாதம் மஹாஸுராஃ ।
அமர்ஷாபூரிதா ஜக்முர்யத்ர காத்யாயநீ ஸ்திதா ॥29॥
ததஃ ப்ரதமமேவாக்ரே ஶரஶக்த்ய்ரு'ஷ்டிவ்ரு'ஷ்டிபிஃ ।
வவர்ஷுருத்ததாமர்ஷாஃ ஸ்தாம் தேவீமமராரயஃ ॥30॥
ஸா ச தாந் ப்ரஹிதாந் பாணாந் ஞ்சூலஶக்திபரஶ்வதாந் ।
சிச்சேத லீலயாத்மாததநுர்முக்தைர்மஹேஷுபிஃ ॥31॥
தஸ்யாக்ரதஸ்ததா காலீ ஶூலபாதவிதாரிதாந் ।
கட்வாங்கபோதிதாம்ஶ்சாரீந்குர்வந்தீ வ்யசரத்ததா ॥32॥
கமண்டலுஜலாக்ஷேபஹதவீர்யாந் ஹதௌஜஸஃ ।
ப்ரஹ்மாணீ சாகரோச்சத்ரூந்யேந யேந ஸ்ம தாவதி ॥33॥
மாஹேஶ்வரீ த்ரிஶூலேந ததா சக்ரேண வைஷ்ணவீ ।
தைத்யாங்ஜகாந கௌமாரீ ததா ஶத்யாதி கோபநா ॥34॥
ஐந்த்ரீ குலிஶபாதேந ஶதஶோ தைத்யதாநவாஃ ।
பேதுர்விதாரிதாஃ ப்ரு'த்வ்யாம் ருதிரௌகப்ரவர்ஷிணஃ ॥35॥
துண்டப்ரஹாரவித்வஸ்தா தம்ஷ்ட்ரா க்ரக்ஷத வக்ஷஸஃ ।
வாராஹமூர்த்யா ந்யபதம்ஶ்சக்ரேண ச விதாரிதாஃ ॥36॥
நகைர்விதாரிதாம்ஶ்சாந்யாந் பக்ஷயந்தீ மஹாஸுராந் ।
நாரஸிம்ஹீ சசாராஜௌ நாதா பூர்ணதிகம்பரா ॥37॥
சண்டாட்டஹாஸைரஸுராஃ ஶிவதூத்யபிதூஷிதாஃ ।
பேதுஃ ப்ரு'திவ்யாம் பதிதாம்ஸ்தாம்ஶ்சகாதாத ஸா ததா ॥38॥
இதி மாத்ரு' கணம் க்ருத்தம் மர்த யந்தம் மஹாஸுராந் ।
த்ரு'ஷ்ட்வாப்யுபாயைர்விவிதைர்நேஶுர்தேவாரிஸைநிகாஃ ॥39॥
பலாயநபராந்த்ரு'ஷ்ட்வா தைத்யாந்மாத்ரு'கணார்திதாந் ।
யோத்துமப்யாயயௌ க்ருத்தோ ரக்தபீஜோ மஹாஸுரஃ ॥40॥
ரக்தபிந்துர்யதா பூமௌ பதத்யஸ்ய ஶரீரதஃ ।
ஸமுத்பததி மேதிந்யாம் தத்ப்ரமாணோ மஹாஸுரஃ ॥41॥
யுயுதே ஸ கதாபாணிரிந்த்ரஶக்த்யா மஹாஸுரஃ ।
ததஶ்சைந்த்ரீ ஸ்வவஜ்ரேண ரக்தபீஜமதாடயத் ॥42॥
குலிஶேநாஹதஸ்யாஶு பஹு ஸுஸ்ராவ ஶோணிதம் ।
ஸமுத்தஸ்துஸ்ததோ யோதாஸ்தத்ரபாஸ்தத்பராக்ரமாஃ ॥43॥
யாவந்தஃ பதிதாஸ்தஸ்ய ஶரீராத்ரக்தபிந்தவஃ ।
தாவந்தஃ புருஷா ஜாதாஃ ஸ்தத்வீர்யபலவிக்ரமாஃ ॥44॥
தே சாபி யுயுதுஸ்தத்ர புருஷா ரக்த ஸம்பவாஃ ।
ஸமம் மாத்ரு'பிரத்யுக்ரஶஸ்த்ரபாதாதிபீஷணம் ॥45॥
புநஶ்ச வஜ்ர பாதேந க்ஷத மஶ்ய ஶிரோ யதா ।
வவாஹ ரக்தம் புருஷாஸ்ததோ ஜாதாஃ ஸஹஸ்ரஶஃ ॥46॥
வைஷ்ணவீ ஸமரே சைநம் சக்ரேணாபிஜகாந ஹ ।
கதயா தாடயாமாஸ ஐந்த்ரீ தமஸுரேஶ்வரம்॥47॥
வைஷ்ணவீ சக்ரபிந்நஸ்ய ருதிரஸ்ராவ ஸம்பவைஃ ।
ஸஹஸ்ரஶோ ஜகத்வ்யாப்தம் தத்ப்ரமாணைர்மஹாஸுரைஃ ॥48॥
ஶக்த்யா ஜகாந கௌமாரீ வாராஹீ ச ததாஸிநா ।
மாஹேஶ்வரீ த்ரிஶூலேந ரக்தபீஜம் மஹாஸுரம் ॥49॥
ஸ சாபி கதயா தைத்யஃ ஸர்வா ஏவாஹநத் ப்ரு'தக் ।
மாத்ரூ'ஃ கோபஸமாவிஷ்டோ ரக்தபீஜோ மஹாஸுரஃ ॥50॥
தஸ்யாஹதஸ்ய பஹுதா ஶக்திஶூலாதி பிர்புவிஃ ।
பபாத யோ வை ரக்தௌகஸ்தேநாஸஞ்சதஶோऽஸுராஃ ॥51॥
தைஶ்சாஸுராஸ்ரு'க்ஸம்பூதைரஸுரைஃ ஸகலம் ஜகத் ।
வ்யாப்தமாஸீத்ததோ தேவா பயமாஜக்முருத்தமம் ॥52॥
தாந் விஷண்ணா ந் ஸுராந் த்ரு'ஷ்ட்வா சண்டிகா ப்ராஹஸத்வரம் ।
உவாச காலீம் சாமுண்டே விஸ்தீர்ணம் வதநம் குரு ॥53॥
மச்சஸ்த்ரபாதஸம்பூதாந் ரக்தபிந்தூந் மஹாஸுராந் ।
ரக்தபிந்தோஃ ப்ரதீச்ச த்வம் வக்த்ரேணாநேந வேகிநா ॥54॥
பக்ஷயந்தீ சர ரணோ ததுத்பந்நாந்மஹாஸுராந் ।
ஏவமேஷ க்ஷயம் தைத்யஃ க்ஷேண ரக்தோ கமிஷ்யதி ॥55॥
பக்ஷ்ய மாணா ஸ்த்வயா சோக்ரா ந சோத்பத்ஸ்யந்தி சாபரே ।
இத்யுக்த்வா தாம் ததோ தேவீ ஶூலேநாபிஜகாந தம் ॥56॥
முகேந காலீ ஜக்ரு'ஹே ரக்தபீஜஸ்ய ஶோணிதம் ।
ததோऽஸாவாஜகாநாத கதயா தத்ர சண்டிகாம் ॥57॥
ந சாஸ்யா வேதநாம் சக்ரே கதாபாதோऽல்பிகாமபி ।
தஸ்யாஹதஸ்ய தேஹாத்து பஹு ஸுஸ்ராவ ஶோணிதம் ॥58॥
யதஸ்ததஸ்தத்வக்த்ரேண சாமுண்டா ஸம்ப்ரதீச்சதி ।
முகே ஸமுத்கதா யேऽஸ்யா ரக்தபாதாந்மஹாஸுராஃ ॥59॥
தாம்ஶ்சகாதாத சாமுண்டா பபௌ தஸ்ய ச ஶோணிதம் ॥60॥
தேவீ ஶூலேந வஜ்ரேண பாணைரஸிபிர் ரு'ஷ்டிபிஃ ।
ஜகாந ரக்தபீஜம் தம் சாமுண்டா பீத ஶோணிதம் ॥61॥
ஸ பபாத மஹீப்ரு'ஷ்டே ஶஸ்த்ரஸங்கஸமாஹதஃ ।
நீரக்தஶ்ச மஹீபால ரக்தபீஜோ மஹாஸுரஃ ॥62॥
ததஸ்தே ஹர்ஷ மதுலம் அவாபுஸ்த்ரிதஶா ந்ரு'ப ।
தேஷாம் மாத்ரு'கணோ ஜாதோ நநர்தாஸ்ரு'ம்ங்கமதோத்ததஃ ॥63॥
॥ ஸ்வஸ்தி ஶ்ரீ மார்கண்டேய புராணே ஸாவர்நிகே மந்வந்தரே தேவி மஹத்ம்யே ரக்தபீஜவதோநாம அஷ்டமோத்யாய ஸமாப்தம் ॥
ஆஹுதி
ௐ ஜயந்தீ ஸாங்காயை ஸஶக்திகாயை ஸபரிவாராயை ஸவாஹநாயை ரக்தாக்ஷ்யை அஷ்டமாத்ரு' ஸஹிதாயை மஹாஹுதிம் ஸமர்பயாமி நமஃ ஸ்வாஹா ॥
Roman (IAST) Transliteration
raktabījavadho nāma aṣṭamodhyāya ||
dhyānaṃ
aruṇāṃ karuṇā taraṅgitākṣīṃ dhṛtapāśāṅkuśa puṣpabāṇacāpām |
aṇimādhibhirāvṛtāṃ mayūkhai rahamityeva vibhāvaye bhavānīm ||
ṛṣiruvāca ||1||
caṇḍe ca nihate daitye muṇḍe ca vinipātite |
bahuleṣu ca sainyeṣu kṣayiteṣvasureśvaraḥ || 2 ||
tataḥ kopaparādhīnacetāḥ śumbhaḥ pratāpavān |
udyogaṃ sarva sainyānāṃ daityānāmādideśa ha ||3||
adya sarva balairdaityāḥ ṣaḍaśītirudāyudhāḥ |
kambūnāṃ caturaśītirniryāntu svabalairvṛtāḥ ||4||
koṭivīryāṇi pañcāśadasurāṇāṃ kulāni vai |
śataṃ kulāni dhaumrāṇāṃ nirgacchantu mamājñayā ||5||
kālakā daurhṛdā maurvāḥ kālikeyāstathāsurāḥ |
yuddhāya sajjā niryāntu ājñayā tvaritā mama ||6||
ityājñāpyāsurāpatiḥ śumbho bhairavaśāsanaḥ |
nirjagāma mahāsainyasahastrairbhahubhirvṛtaḥ ||7||
āyāntaṃ caṇḍikā dṛṣṭvā tatsainyamatibhīṣaṇam |
jyāsvanaiḥ pūrayāmāsa dharaṇīgaganāntaram ||8||
tataḥsiṃhò mahānādamatīva kṛtavānnṛpa |
ghaṇṭāsvanena tānnādānambikā copabṛṃhayat ||9||
dhanurjyāsiṃhaghaṇṭānāṃ nādāpūritadiṅmukhā |
ninādairbhīṣaṇaiḥ kālī jigye vistāritānanā ||10||
taṃ ninādamupaśrutya daitya sainyaiścaturdiśam |
devī siṃhastathā kālī saroṣaiḥ parivāritāḥ||11||
etasminnantare bhūpa vināśāya suradviṣām |
bhavāyāmarasiṃhanāmativīryabalānvitāḥ ||12||
brahmeśaguhaviṣṇūnāṃ tathendrasya ca śaktayaḥ |
śarīrebhyoviniṣkramya tadrūpaiścaṇḍikāṃ yayuḥ ||13||
yasya devasya yadrūpaṃ yathā bhūṣaṇavāhanam |
tadvadeva hi taccaktirasurānyoddhumāyamau ||14||
haṃsayuktavimānāgre sākṣasūtraka maṇḍaluḥ |
āyātā brahmaṇaḥ śaktibrahmāṇī tyabhidhīyate ||15||
maheśvarī vṛṣārūḍhā triśūlavaradhāriṇī |
mahāhivalayā prāptācandrarekhāvibhūṣaṇā ||16||
kaumārī śaktihastā ca mayūravaravāhanā |
yoddhumabhyāyayau daityānambikā guharūpiṇī ||17||
tathaiva vaiṣṇavī śaktirgaruḍopari saṃsthitā |
śaṅkhacakragadhāśāṅkhar khaḍgahastābhyupāyayau ||18||
yajñavārāhamatulaṃ rūpaṃ yā bhibhrato hareḥ |
śaktiḥ sāpyāyayau tatra vārāhīṃ bibhratī tanum ||19||
nārasiṃhī nṛsiṃhasya bibhratī sadṛśaṃ vapuḥ |
prāptā tatra saṭākṣepakṣiptanakṣatra saṃhatiḥ ||20||
vajra hastā tathaivaindrī gajarājo paristhitā |
prāptā sahasra nayanā yathā śakrastathaiva sā ||21||
tataḥ parivṛttastābhirīśāno deva śaktibhiḥ |
hanyantāmasurāḥ śīghraṃ mama prītyāha caṇḍikāṃ ||22||
tato devī śarīrāttu viniṣkrāntātibhīṣaṇā |
caṇḍikā śaktiratyugrā śivāśataninādinī ||23||
sā cāha dhūmrajaṭilaṃ īśānamaparājitā |
dūtatvaṃ gaccha bhagavan pārśvaṃ śumbhaniśumbhayoḥ ||24||
brūhi śumbhaṃ niśumbhaṃ ca dānavāvatigarvitau |
ye cānye dānavāstatra yuddhāya samupasthitāḥ ||25||
trailokyamindro labhatāṃ devāḥ santu havirbhujaḥ |
yūyaṃ prayāta pātālaṃ yadi jīvitumicchatha ||26||
balāvalepādatha cedbhavanto yuddhakāṅkṣiṇaḥ |
tadā gacchata tṛpyantu macchivāḥ piśitena vaḥ ||27||
yato niyukto dautyena tayā devyā śivaḥ svayam |
śivadūtīti loke'smiṃstataḥ sā khyāti māgatā ||28||
te'pi śrutvā vaco devyāḥ śarvākhyātaṃ mahāsurāḥ |
amarṣāpūritā jagmuryatra kātyāyanī sthitā ||29||
tataḥ prathamamevāgre śaraśaktyṛṣṭivṛṣṭibhiḥ |
vavarṣuruddhatāmarṣāḥ stāṃ devīmamarārayaḥ ||30||
sā ca tān prahitān bāṇān ñchūlaśaktiparaśvadhān |
ciccheda līlayādhmātadhanurmuktairmaheṣubhiḥ ||31||
tasyāgratastathā kālī śūlapātavidāritān |
khaṭvāṅgapothitāṃścārīnkurvantī vyacarattadā ||32||
kamaṇḍalujalākṣepahatavīryān hataujasaḥ |
brahmāṇī cākarocchatrūnyena yena sma dhāvati ||33||
māheśvarī triśūlena tathā cakreṇa vaiṣṇavī |
daityāṅjaghāna kaumārī tathā śatyāti kopanā ||34||
aindrī kuliśapātena śataśo daityadānavāḥ |
peturvidāritāḥ pṛthvyāṃ rudhiraughapravarṣiṇaḥ ||35||
tuṇḍaprahāravidhvastā daṃṣṭrā grakṣata vakṣasaḥ |
vārāhamūrtyā nyapataṃścakreṇa ca vidāritāḥ ||36||
nakhairvidāritāṃścānyān bhakṣayantī mahāsurān |
nārasiṃhī cacārājau nādā pūrṇadigambarā ||37||
caṇḍāṭṭahāsairasurāḥ śivadūtyabhidūṣitāḥ |
petuḥ pṛthivyāṃ patitāṃstāṃścakhādātha sā tadā ||38||
iti mātṛ gaṇaṃ kruddhaṃ marda yantaṃ mahāsurān |
dṛṣṭvābhyupāyairvividhairneśurdevārisainikāḥ ||39||
palāyanaparāndṛṣṭvā daityānmātṛgaṇārditān |
yoddhumabhyāyayau kruddho raktabījo mahāsuraḥ ||40||
raktabinduryadā bhūmau patatyasya śarīrataḥ |
samutpatati medinyāṃ tatpramāṇo mahāsuraḥ ||41||
yuyudhe sa gadāpāṇirindraśaktyā mahāsuraḥ |
tataścaindrī svavajreṇa raktabījamatāḍayat ||42||
kuliśenāhatasyāśu bahu susrāva śoṇitam |
samuttasthustato yodhāstadrapāstatparākramāḥ ||43||
yāvantaḥ patitāstasya śarīrādraktabindavaḥ |
tāvantaḥ puruṣā jātāḥ stadvīryabalavikramāḥ ||44||
te cāpi yuyudhustatra puruṣā rakta sambhavāḥ |
samaṃ mātṛbhiratyugraśastrapātātibhīṣaṇaṃ ||45||
punaśca vajra pātena kṣata maśya śiro yadā |
vavāha raktaṃ puruṣāstato jātāḥ sahasraśaḥ ||46||
vaiṣṇavī samare cainaṃ cakreṇābhijaghāna ha |
gadayā tāḍayāmāsa aindrī tamasureśvaram||47||
vaiṣṇavī cakrabhinnasya rudhirasrāva sambhavaiḥ |
sahasraśo jagadvyāptaṃ tatpramāṇairmahāsuraiḥ ||48||
śaktyā jaghāna kaumārī vārāhī ca tathāsinā |
māheśvarī triśūlena raktabījaṃ mahāsuram ||49||
sa cāpi gadayā daityaḥ sarvā evāhanat pṛthak |
mātṝḥ kopasamāviṣṭo raktabījo mahāsuraḥ ||50||
tasyāhatasya bahudhā śaktiśūlādi bhirbhuviḥ |
papāta yo vai raktaughastenāsañcataśo'surāḥ ||51||
taiścāsurāsṛksambhūtairasuraiḥ sakalaṃ jagat |
vyāptamāsīttato devā bhayamājagmuruttamam ||52||
tān viṣaṇṇā n surān dṛṣṭvā caṇḍikā prāhasatvaram |
uvāca kālīṃ cāmuṇḍe vistīrṇaṃ vadanaṃ kuru ||53||
macchastrapātasambhūtān raktabindūn mahāsurān |
raktabindoḥ pratīccha tvaṃ vaktreṇānena veginā ||54||
bhakṣayantī cara raṇo tadutpannānmahāsurān |
evameṣa kṣayaṃ daityaḥ kṣeṇa rakto gamiṣyati ||55||
bhakṣya māṇā stvayā cogrā na cotpatsyanti cāpare |
ityuktvā tāṃ tato devī śūlenābhijaghāna tam ||56||
mukhena kālī jagṛhe raktabījasya śoṇitam |
tato'sāvājaghānātha gadayā tatra caṇḍikāṃ ||57||
na cāsyā vedanāṃ cakre gadāpāto'lpikāmapi |
tasyāhatasya dehāttu bahu susrāva śoṇitam ||58||
yatastatastadvaktreṇa cāmuṇḍā sampratīcchati |
mukhe samudgatā ye'syā raktapātānmahāsurāḥ ||59||
tāṃścakhādātha cāmuṇḍā papau tasya ca śoṇitam ||60||
devī śūlena vajreṇa bāṇairasibhir ṛṣṭibhiḥ |
jaghāna raktabījaṃ taṃ cāmuṇḍā pīta śoṇitam ||61||
sa papāta mahīpṛṣṭhe śastrasaṅghasamāhataḥ |
nīraktaśca mahīpāla raktabījo mahāsuraḥ ||62||
tataste harṣa matulaṃ avāpustridaśā nṛpa |
teṣāṃ mātṛgaṇo jāto nanartāsṛṃṅgamadoddhataḥ ||63||
|| svasti śrī mārkaṇḍeya purāṇe sāvarnike manvantare devi mahatmye raktabījavadhonāma aṣṭamodhyāya samāptam ||
āhuti
oṃ jayantī sāṅgāyai saśaktikāyai saparivārāyai savāhanāyai raktākṣyai aṣṭamātṛ sahitāyai mahāhutiṃ samarpayāmi namaḥ svāhā ||
Sanskrit — Devanagari (original)
रक्तबीजवधो नाम अष्टमोध्याय ॥
ध्यानं
अरुणां करुणा तरङ्गिताक्षीं धृतपाशाङ्कुश पुष्पबाणचापाम् ।
अणिमाधिभिरावृतां मयूखै रहमित्येव विभावये भवानीम् ॥
ऋषिरुवाच ॥1॥
चण्डे च निहते दैत्ये मुण्डे च विनिपातिते ।
बहुलेषु च सैन्येषु क्षयितेष्वसुरेश्वरः ॥ 2 ॥
ततः कोपपराधीनचेताः शुम्भः प्रतापवान् ।
उद्योगं सर्व सैन्यानां दैत्यानामादिदेश ह ॥3॥
अद्य सर्व बलैर्दैत्याः षडशीतिरुदायुधाः ।
कम्बूनां चतुरशीतिर्निर्यान्तु स्वबलैर्वृताः ॥4॥
कोटिवीर्याणि पञ्चाशदसुराणां कुलानि वै ।
शतं कुलानि धौम्राणां निर्गच्छन्तु ममाज्ञया ॥5॥
कालका दौर्हृदा मौर्वाः कालिकेयास्तथासुराः ।
युद्धाय सज्जा निर्यान्तु आज्ञया त्वरिता मम ॥6॥
इत्याज्ञाप्यासुरापतिः शुम्भो भैरवशासनः ।
निर्जगाम महासैन्यसहस्त्रैर्भहुभिर्वृतः ॥7॥
आयान्तं चण्डिका दृष्ट्वा तत्सैन्यमतिभीषणम् ।
ज्यास्वनैः पूरयामास धरणीगगनान्तरम् ॥8॥
ततःसिंहॊ महानादमतीव कृतवान्नृप ।
घण्टास्वनेन तान्नादानम्बिका चोपबृंहयत् ॥9॥
धनुर्ज्यासिंहघण्टानां नादापूरितदिङ्मुखा ।
निनादैर्भीषणैः काली जिग्ये विस्तारितानना ॥10॥
तं निनादमुपश्रुत्य दैत्य सैन्यैश्चतुर्दिशम् ।
देवी सिंहस्तथा काली सरोषैः परिवारिताः॥11॥
एतस्मिन्नन्तरे भूप विनाशाय सुरद्विषाम् ।
भवायामरसिंहनामतिवीर्यबलान्विताः ॥12॥
ब्रह्मेशगुहविष्णूनां तथेन्द्रस्य च शक्तयः ।
शरीरेभ्योविनिष्क्रम्य तद्रूपैश्चण्डिकां ययुः ॥13॥
यस्य देवस्य यद्रूपं यथा भूषणवाहनम् ।
तद्वदेव हि तच्चक्तिरसुरान्योद्धुमायमौ ॥14॥
हंसयुक्तविमानाग्रे साक्षसूत्रक मण्डलुः ।
आयाता ब्रह्मणः शक्तिब्रह्माणी त्यभिधीयते ॥15॥
महेश्वरी वृषारूढा त्रिशूलवरधारिणी ।
महाहिवलया प्राप्ताचन्द्ररेखाविभूषणा ॥16॥
कौमारी शक्तिहस्ता च मयूरवरवाहना ।
योद्धुमभ्याययौ दैत्यानम्बिका गुहरूपिणी ॥17॥
तथैव वैष्णवी शक्तिर्गरुडोपरि संस्थिता ।
शङ्खचक्रगधाशाङ्खर् खड्गहस्ताभ्युपाययौ ॥18॥
यज्ञवाराहमतुलं रूपं या भिभ्रतो हरेः ।
शक्तिः साप्याययौ तत्र वाराहीं बिभ्रती तनुम् ॥19॥
नारसिंही नृसिंहस्य बिभ्रती सदृशं वपुः ।
प्राप्ता तत्र सटाक्षेपक्षिप्तनक्षत्र संहतिः ॥20॥
वज्र हस्ता तथैवैन्द्री गजराजो परिस्थिता ।
प्राप्ता सहस्र नयना यथा शक्रस्तथैव सा ॥21॥
ततः परिवृत्तस्ताभिरीशानो देव शक्तिभिः ।
हन्यन्तामसुराः शीघ्रं मम प्रीत्याह चण्डिकां ॥22॥
ततो देवी शरीरात्तु विनिष्क्रान्तातिभीषणा ।
चण्डिका शक्तिरत्युग्रा शिवाशतनिनादिनी ॥23॥
सा चाह धूम्रजटिलं ईशानमपराजिता ।
दूतत्वं गच्छ भगवन् पार्श्वं शुम्भनिशुम्भयोः ॥24॥
ब्रूहि शुम्भं निशुम्भं च दानवावतिगर्वितौ ।
ये चान्ये दानवास्तत्र युद्धाय समुपस्थिताः ॥25॥
त्रैलोक्यमिन्द्रो लभतां देवाः सन्तु हविर्भुजः ।
यूयं प्रयात पातालं यदि जीवितुमिच्छथ ॥26॥
बलावलेपादथ चेद्भवन्तो युद्धकाङ्क्षिणः ।
तदा गच्छत तृप्यन्तु मच्छिवाः पिशितेन वः ॥27॥
यतो नियुक्तो दौत्येन तया देव्या शिवः स्वयम् ।
शिवदूतीति लोकेऽस्मिंस्ततः सा ख्याति मागता ॥28॥
तेऽपि श्रुत्वा वचो देव्याः शर्वाख्यातं महासुराः ।
अमर्षापूरिता जग्मुर्यत्र कात्यायनी स्थिता ॥29॥
ततः प्रथममेवाग्रे शरशक्त्यृष्टिवृष्टिभिः ।
ववर्षुरुद्धतामर्षाः स्तां देवीममरारयः ॥30॥
सा च तान् प्रहितान् बाणान् ञ्छूलशक्तिपरश्वधान् ।
चिच्छेद लीलयाध्मातधनुर्मुक्तैर्महेषुभिः ॥31॥
तस्याग्रतस्तथा काली शूलपातविदारितान् ।
खट्वाङ्गपोथितांश्चारीन्कुर्वन्ती व्यचरत्तदा ॥32॥
कमण्डलुजलाक्षेपहतवीर्यान् हतौजसः ।
ब्रह्माणी चाकरोच्छत्रून्येन येन स्म धावति ॥33॥
माहेश्वरी त्रिशूलेन तथा चक्रेण वैष्णवी ।
दैत्याङ्जघान कौमारी तथा शत्याति कोपना ॥34॥
ऐन्द्री कुलिशपातेन शतशो दैत्यदानवाः ।
पेतुर्विदारिताः पृथ्व्यां रुधिरौघप्रवर्षिणः ॥35॥
तुण्डप्रहारविध्वस्ता दंष्ट्रा ग्रक्षत वक्षसः ।
वाराहमूर्त्या न्यपतंश्चक्रेण च विदारिताः ॥36॥
नखैर्विदारितांश्चान्यान् भक्षयन्ती महासुरान् ।
नारसिंही चचाराजौ नादा पूर्णदिगम्बरा ॥37॥
चण्डाट्टहासैरसुराः शिवदूत्यभिदूषिताः ।
पेतुः पृथिव्यां पतितांस्तांश्चखादाथ सा तदा ॥38॥
इति मातृ गणं क्रुद्धं मर्द यन्तं महासुरान् ।
दृष्ट्वाभ्युपायैर्विविधैर्नेशुर्देवारिसैनिकाः ॥39॥
पलायनपरान्दृष्ट्वा दैत्यान्मातृगणार्दितान् ।
योद्धुमभ्याययौ क्रुद्धो रक्तबीजो महासुरः ॥40॥
रक्तबिन्दुर्यदा भूमौ पतत्यस्य शरीरतः ।
समुत्पतति मेदिन्यां तत्प्रमाणो महासुरः ॥41॥
युयुधे स गदापाणिरिन्द्रशक्त्या महासुरः ।
ततश्चैन्द्री स्ववज्रेण रक्तबीजमताडयत् ॥42॥
कुलिशेनाहतस्याशु बहु सुस्राव शोणितम् ।
समुत्तस्थुस्ततो योधास्तद्रपास्तत्पराक्रमाः ॥43॥
यावन्तः पतितास्तस्य शरीराद्रक्तबिन्दवः ।
तावन्तः पुरुषा जाताः स्तद्वीर्यबलविक्रमाः ॥44॥
ते चापि युयुधुस्तत्र पुरुषा रक्त सम्भवाः ।
समं मातृभिरत्युग्रशस्त्रपातातिभीषणं ॥45॥
पुनश्च वज्र पातेन क्षत मश्य शिरो यदा ।
ववाह रक्तं पुरुषास्ततो जाताः सहस्रशः ॥46॥
वैष्णवी समरे चैनं चक्रेणाभिजघान ह ।
गदया ताडयामास ऐन्द्री तमसुरेश्वरम्॥47॥
वैष्णवी चक्रभिन्नस्य रुधिरस्राव सम्भवैः ।
सहस्रशो जगद्व्याप्तं तत्प्रमाणैर्महासुरैः ॥48॥
शक्त्या जघान कौमारी वाराही च तथासिना ।
माहेश्वरी त्रिशूलेन रक्तबीजं महासुरम् ॥49॥
स चापि गदया दैत्यः सर्वा एवाहनत् पृथक् ।
मातॄः कोपसमाविष्टो रक्तबीजो महासुरः ॥50॥
तस्याहतस्य बहुधा शक्तिशूलादि भिर्भुविः ।
पपात यो वै रक्तौघस्तेनासञ्चतशोऽसुराः ॥51॥
तैश्चासुरासृक्सम्भूतैरसुरैः सकलं जगत् ।
व्याप्तमासीत्ततो देवा भयमाजग्मुरुत्तमम् ॥52॥
तान् विषण्णा न् सुरान् दृष्ट्वा चण्डिका प्राहसत्वरम् ।
उवाच कालीं चामुण्डे विस्तीर्णं वदनं कुरु ॥53॥
मच्छस्त्रपातसम्भूतान् रक्तबिन्दून् महासुरान् ।
रक्तबिन्दोः प्रतीच्छ त्वं वक्त्रेणानेन वेगिना ॥54॥
भक्षयन्ती चर रणो तदुत्पन्नान्महासुरान् ।
एवमेष क्षयं दैत्यः क्षेण रक्तो गमिष्यति ॥55॥
भक्ष्य माणा स्त्वया चोग्रा न चोत्पत्स्यन्ति चापरे ।
इत्युक्त्वा तां ततो देवी शूलेनाभिजघान तम् ॥56॥
मुखेन काली जगृहे रक्तबीजस्य शोणितम् ।
ततोऽसावाजघानाथ गदया तत्र चण्डिकां ॥57॥
न चास्या वेदनां चक्रे गदापातोऽल्पिकामपि ।
तस्याहतस्य देहात्तु बहु सुस्राव शोणितम् ॥58॥
यतस्ततस्तद्वक्त्रेण चामुण्डा सम्प्रतीच्छति ।
मुखे समुद्गता येऽस्या रक्तपातान्महासुराः ॥59॥
तांश्चखादाथ चामुण्डा पपौ तस्य च शोणितम् ॥60॥
देवी शूलेन वज्रेण बाणैरसिभिर् ऋष्टिभिः ।
जघान रक्तबीजं तं चामुण्डा पीत शोणितम् ॥61॥
स पपात महीपृष्ठे शस्त्रसङ्घसमाहतः ।
नीरक्तश्च महीपाल रक्तबीजो महासुरः ॥62॥
ततस्ते हर्ष मतुलं अवापुस्त्रिदशा नृप ।
तेषां मातृगणो जातो ननर्तासृंङ्गमदोद्धतः ॥63॥
॥ स्वस्ति श्री मार्कण्डेय पुराणे सावर्निके मन्वन्तरे देवि महत्म्ये रक्तबीजवधोनाम अष्टमोध्याय समाप्तम् ॥
आहुति
ॐ जयन्ती साङ्गायै सशक्तिकायै सपरिवारायै सवाहनायै रक्ताक्ष्यै अष्टमातृ सहितायै महाहुतिं समर्पयामि नमः स्वाहा ॥
raktabījavadho nāma aṣṭamodhyāya ||
dhyānaṃ
aruṇāṃ karuṇā taraṅgitākṣīṃ dhṛtapāśāṅkuśa puṣpabāṇacāpām |
aṇimādhibhirāvṛtāṃ mayūkhai rahamityeva vibhāvaye bhavānīm ||
ṛṣiruvāca ||1||
caṇḍe ca nihate daitye muṇḍe ca vinipātite |
bahuleṣu ca sainyeṣu kṣayiteṣvasureśvaraḥ || 2 ||
tataḥ kopaparādhīnacetāḥ śumbhaḥ pratāpavān |
udyogaṃ sarva sainyānāṃ daityānāmādideśa ha ||3||
adya sarva balairdaityāḥ ṣaḍaśītirudāyudhāḥ |
kambūnāṃ caturaśītirniryāntu svabalairvṛtāḥ ||4||
koṭivīryāṇi pañcāśadasurāṇāṃ kulāni vai |
śataṃ kulāni dhaumrāṇāṃ nirgacchantu mamājñayā ||5||
kālakā daurhṛdā maurvāḥ kālikeyāstathāsurāḥ |
yuddhāya sajjā niryāntu ājñayā tvaritā mama ||6||
ityājñāpyāsurāpatiḥ śumbho bhairavaśāsanaḥ |
nirjagāma mahāsainyasahastrairbhahubhirvṛtaḥ ||7||
āyāntaṃ caṇḍikā dṛṣṭvā tatsainyamatibhīṣaṇam |
jyāsvanaiḥ pūrayāmāsa dharaṇīgaganāntaram ||8||
tataḥsiṃhò mahānādamatīva kṛtavānnṛpa |
ghaṇṭāsvanena tānnādānambikā copabṛṃhayat ||9||
dhanurjyāsiṃhaghaṇṭānāṃ nādāpūritadiṅmukhā |
ninādairbhīṣaṇaiḥ kālī jigye vistāritānanā ||10||
taṃ ninādamupaśrutya daitya sainyaiścaturdiśam |
devī siṃhastathā kālī saroṣaiḥ parivāritāḥ||11||
etasminnantare bhūpa vināśāya suradviṣām |
bhavāyāmarasiṃhanāmativīryabalānvitāḥ ||12||
brahmeśaguhaviṣṇūnāṃ tathendrasya ca śaktayaḥ |
śarīrebhyoviniṣkramya tadrūpaiścaṇḍikāṃ yayuḥ ||13||
yasya devasya yadrūpaṃ yathā bhūṣaṇavāhanam |
tadvadeva hi taccaktirasurānyoddhumāyamau ||14||
haṃsayuktavimānāgre sākṣasūtraka maṇḍaluḥ |
āyātā brahmaṇaḥ śaktibrahmāṇī tyabhidhīyate ||15||
maheśvarī vṛṣārūḍhā triśūlavaradhāriṇī |
mahāhivalayā prāptācandrarekhāvibhūṣaṇā ||16||
kaumārī śaktihastā ca mayūravaravāhanā |
yoddhumabhyāyayau daityānambikā guharūpiṇī ||17||
tathaiva vaiṣṇavī śaktirgaruḍopari saṃsthitā |
śaṅkhacakragadhāśāṅkhar khaḍgahastābhyupāyayau ||18||
yajñavārāhamatulaṃ rūpaṃ yā bhibhrato hareḥ |
śaktiḥ sāpyāyayau tatra vārāhīṃ bibhratī tanum ||19||
nārasiṃhī nṛsiṃhasya bibhratī sadṛśaṃ vapuḥ |
prāptā tatra saṭākṣepakṣiptanakṣatra saṃhatiḥ ||20||
vajra hastā tathaivaindrī gajarājo paristhitā |
prāptā sahasra nayanā yathā śakrastathaiva sā ||21||
tataḥ parivṛttastābhirīśāno deva śaktibhiḥ |
hanyantāmasurāḥ śīghraṃ mama prītyāha caṇḍikāṃ ||22||
tato devī śarīrāttu viniṣkrāntātibhīṣaṇā |
caṇḍikā śaktiratyugrā śivāśataninādinī ||23||
sā cāha dhūmrajaṭilaṃ īśānamaparājitā |
dūtatvaṃ gaccha bhagavan pārśvaṃ śumbhaniśumbhayoḥ ||24||
brūhi śumbhaṃ niśumbhaṃ ca dānavāvatigarvitau |
ye cānye dānavāstatra yuddhāya samupasthitāḥ ||25||
trailokyamindro labhatāṃ devāḥ santu havirbhujaḥ |
yūyaṃ prayāta pātālaṃ yadi jīvitumicchatha ||26||
balāvalepādatha cedbhavanto yuddhakāṅkṣiṇaḥ |
tadā gacchata tṛpyantu macchivāḥ piśitena vaḥ ||27||
yato niyukto dautyena tayā devyā śivaḥ svayam |
śivadūtīti loke'smiṃstataḥ sā khyāti māgatā ||28||
te'pi śrutvā vaco devyāḥ śarvākhyātaṃ mahāsurāḥ |
amarṣāpūritā jagmuryatra kātyāyanī sthitā ||29||
tataḥ prathamamevāgre śaraśaktyṛṣṭivṛṣṭibhiḥ |
vavarṣuruddhatāmarṣāḥ stāṃ devīmamarārayaḥ ||30||
sā ca tān prahitān bāṇān ñchūlaśaktiparaśvadhān |
ciccheda līlayādhmātadhanurmuktairmaheṣubhiḥ ||31||
tasyāgratastathā kālī śūlapātavidāritān |
khaṭvāṅgapothitāṃścārīnkurvantī vyacarattadā ||32||
kamaṇḍalujalākṣepahatavīryān hataujasaḥ |
brahmāṇī cākarocchatrūnyena yena sma dhāvati ||33||
māheśvarī triśūlena tathā cakreṇa vaiṣṇavī |
daityāṅjaghāna kaumārī tathā śatyāti kopanā ||34||
aindrī kuliśapātena śataśo daityadānavāḥ |
peturvidāritāḥ pṛthvyāṃ rudhiraughapravarṣiṇaḥ ||35||
tuṇḍaprahāravidhvastā daṃṣṭrā grakṣata vakṣasaḥ |
vārāhamūrtyā nyapataṃścakreṇa ca vidāritāḥ ||36||
nakhairvidāritāṃścānyān bhakṣayantī mahāsurān |
nārasiṃhī cacārājau nādā pūrṇadigambarā ||37||
caṇḍāṭṭahāsairasurāḥ śivadūtyabhidūṣitāḥ |
petuḥ pṛthivyāṃ patitāṃstāṃścakhādātha sā tadā ||38||
iti mātṛ gaṇaṃ kruddhaṃ marda yantaṃ mahāsurān |
dṛṣṭvābhyupāyairvividhairneśurdevārisainikāḥ ||39||
palāyanaparāndṛṣṭvā daityānmātṛgaṇārditān |
yoddhumabhyāyayau kruddho raktabījo mahāsuraḥ ||40||
raktabinduryadā bhūmau patatyasya śarīrataḥ |
samutpatati medinyāṃ tatpramāṇo mahāsuraḥ ||41||
yuyudhe sa gadāpāṇirindraśaktyā mahāsuraḥ |
tataścaindrī svavajreṇa raktabījamatāḍayat ||42||
kuliśenāhatasyāśu bahu susrāva śoṇitam |
samuttasthustato yodhāstadrapāstatparākramāḥ ||43||
yāvantaḥ patitāstasya śarīrādraktabindavaḥ |
tāvantaḥ puruṣā jātāḥ stadvīryabalavikramāḥ ||44||
te cāpi yuyudhustatra puruṣā rakta sambhavāḥ |
samaṃ mātṛbhiratyugraśastrapātātibhīṣaṇaṃ ||45||
punaśca vajra pātena kṣata maśya śiro yadā |
vavāha raktaṃ puruṣāstato jātāḥ sahasraśaḥ ||46||
vaiṣṇavī samare cainaṃ cakreṇābhijaghāna ha |
gadayā tāḍayāmāsa aindrī tamasureśvaram||47||
vaiṣṇavī cakrabhinnasya rudhirasrāva sambhavaiḥ |
sahasraśo jagadvyāptaṃ tatpramāṇairmahāsuraiḥ ||48||
śaktyā jaghāna kaumārī vārāhī ca tathāsinā |
māheśvarī triśūlena raktabījaṃ mahāsuram ||49||
sa cāpi gadayā daityaḥ sarvā evāhanat pṛthak |
mātṝḥ kopasamāviṣṭo raktabījo mahāsuraḥ ||50||
tasyāhatasya bahudhā śaktiśūlādi bhirbhuviḥ |
papāta yo vai raktaughastenāsañcataśo'surāḥ ||51||
taiścāsurāsṛksambhūtairasuraiḥ sakalaṃ jagat |
vyāptamāsīttato devā bhayamājagmuruttamam ||52||
tān viṣaṇṇā n surān dṛṣṭvā caṇḍikā prāhasatvaram |
uvāca kālīṃ cāmuṇḍe vistīrṇaṃ vadanaṃ kuru ||53||
macchastrapātasambhūtān raktabindūn mahāsurān |
raktabindoḥ pratīccha tvaṃ vaktreṇānena veginā ||54||
bhakṣayantī cara raṇo tadutpannānmahāsurān |
evameṣa kṣayaṃ daityaḥ kṣeṇa rakto gamiṣyati ||55||
bhakṣya māṇā stvayā cogrā na cotpatsyanti cāpare |
ityuktvā tāṃ tato devī śūlenābhijaghāna tam ||56||
mukhena kālī jagṛhe raktabījasya śoṇitam |
tato'sāvājaghānātha gadayā tatra caṇḍikāṃ ||57||
na cāsyā vedanāṃ cakre gadāpāto'lpikāmapi |
tasyāhatasya dehāttu bahu susrāva śoṇitam ||58||
yatastatastadvaktreṇa cāmuṇḍā sampratīcchati |
mukhe samudgatā ye'syā raktapātānmahāsurāḥ ||59||
tāṃścakhādātha cāmuṇḍā papau tasya ca śoṇitam ||60||
devī śūlena vajreṇa bāṇairasibhir ṛṣṭibhiḥ |
jaghāna raktabījaṃ taṃ cāmuṇḍā pīta śoṇitam ||61||
sa papāta mahīpṛṣṭhe śastrasaṅghasamāhataḥ |
nīraktaśca mahīpāla raktabījo mahāsuraḥ ||62||
tataste harṣa matulaṃ avāpustridaśā nṛpa |
teṣāṃ mātṛgaṇo jāto nanartāsṛṃṅgamadoddhataḥ ||63||
|| svasti śrī mārkaṇḍeya purāṇe sāvarnike manvantare devi mahatmye raktabījavadhonāma aṣṭamodhyāya samāptam ||
āhuti
oṃ jayantī sāṅgāyai saśaktikāyai saparivārāyai savāhanāyai raktākṣyai aṣṭamātṛ sahitāyai mahāhutiṃ samarpayāmi namaḥ svāhā ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Tamil script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.