පාණ්ඩිත්යං පරමේශ්වරි ස්තුතිවිධෞ නෛවාශ්රයන්තේ ගිරාං
වෛරිඤ්චාන්යපි ගුම්ඵනානි විගලද්ගර්වාණි ශර්වාණි තේ .
ස්තෝතුං ත්වාං පරිඵුල්ලනීලනලිනශ්යාමාක්ෂි කාමාක්ෂි මාං
වාචාලීකුරුතේ තථාපි නිතරාං ත්වත්පාදසේවාදරඃ ..1..
තාපිඤ්ඡස්තබකත්විෂේ තනුභෘතාං දාරිද්ර්යමුද්රාද්විෂේ
සංසාරාඛ්යතමෝමුෂේ පුරරිපෝර්වාමාඞ්කසීමාජුෂේ .
කම්පාතීරමුපේයුෂේ කවයතාං ජිහ්වාකුටීං ජග්මුෂේ
විශ්වත්රාණපුෂේ නමෝ(අ)ස්තු සතතං තස්මෛ පරඤ්ජ්යෝතිෂේ ..2..
යේ සන්ධ්යාරුණයන්ති ශඞ්කරජටාකාන්තාරචන්රාර්භකං
සින්දූරන්ති ච යේ පුරන්දරවධූසීමන්තසීමාන්තරේ .
පුණ්ය.ං යේ පරිපක්කයන්ති භජතාං කාඤ්චීපුරේ මාමමී
පායාසුඃ පරමේශ්වරප්රණයිනීපාදෝද්භවාඃ පාංසවඃ ..3..
කාමාඩම්බරපූරයා ශශිරුචා කම්රස්මිතානාං ත්විෂා
කාමාරේරනුරාගසින්ධුමධිකං කල්ලෝලිතං තන්වතී .
කාමාක්ෂීති සමස්තසජ්ජනනුතා කල්යාණදාත්රී නෘණාං
කාරුණ්යාකුලමානසා භගවතී කම්පාතටේ ජෘම්භතේ ..4..
කාමාක්ෂීණපරාක්රමප්රකටනං සම්භාවයන්තී දෘශා
ශ්යාමා ක්ෂීරසහෝදරස්මිතරුචිප්රක්ෂාලිතාශාන්තරා .
කාමාක්ෂීජනමෞලිභූෂණමණිර්වාචාං පරා දේවතා
කාමාක්ෂීති විභාති කාපි කරුණා කම්පාතටින්යාස්තටේ ..5..
ශ්යාමා කාචන චන්ද්රිකා ත්රිභුවනේ පුණ්යාත්මනාමානනේ
සීමාශූන්යකවිත්වවර්ෂජනනී යා කාපි කාදම්බිනී .
මාරාරාතිමනෝවිමෝහනවිධෞ කාචිතත්තමඃකන්දලී
කාමාක්ෂ්යාඃ කරුණාකටාක්ෂලහරී කාමාය මේ කල්පතාම් ..6..
ප්රෞඪධ්වාන්තකදම්බකේ කුමුදිනීපුණ්යාඞ්කුරං දර්ශයන්
ජ්යෝත්ස්නාසඞ්ගමනේ(අ)පි කෝකමිථුනං මිශ්රං සමුද්භාවයන් .
කාලින්දීලහරීදශාං ප්රකටයන්කම්රාං නභස්යද්භුතාං
කශ්චින්නේත්රමහෝත්සවෝ විජයතේ කාඤ්චීපුරේ ශූලිනඃ ..7..
තන්ද්රාහීනතමාලනීලසුෂමෛස්තාරුණ්යලීලාගෘහෛඃ
තාරානාථකිශෝරලාඤ්ඡිතකචෛස්තාම්රාරවින්දේක්ෂණෛඃ .
මාතඃ සංශ්රයතාං මනෝ මනසිජප්රාගල්භ්යනාඩින්ධමෛඃ
කම්පාතීරචරෛර්ඝනස්තනභරෛඃ පුණ්යාඞ්කරෛඃ ශාඞ්කරෛඃ ..8..
නිත්යං නිශ්චලතාමුපේත්ය මරුතාං රක්ෂාවිධිං පුෂ්ණතී
තේජස්සඤ්චයපාටවේන කිරණානුෂ්ණද්යුතේර්මුෂ්ණතී .
කාඤ්චීමධ්යගතාපි දීප්තිජනනී විශ්වාන්තරේ ජෘම්භතේ
කාචිච්චිත්රමහෝ ස්මෘතාපි තමසාං නිර්වාපිකා දීපිකා ..9..
කාන්තෛඃ කේශරුචාං චයෛර්භ්රමරිතං මන්දස්මිතෛඃ පුෂ්පිතං
කාන්ත්යා පල්ලවිතං පදාම්බුරුහයෝර්නේත්රත්විෂා පත්රිතම් .
කම්පාතීරවනාන්තරං විදධතී කල්යාණජන්මස්ථලී
කාඤ්චීමධ්යමහාමණිර්විජයතේ කාචිත්කෘපාකන්දලී ..10..
රාකාචන්ද්රසමානකාන්තිවදනා නාකාධිරාජස්තුතා
මූකානාමපි කුර්වතී සුරධනීනීකාශවාග්වෛභවම් .
ශ්රීකාඤ්චීනගරීවිහාරරසිකා ශෝකාපහන්ත්රී සතාම්
ඒකා පුණ්යපරම්පරා පශුපතේරාකාරිණී රාජතේ ..11..
ජාතා ශීතලශෛලතඃ සුකෘතිනාං දෘශ්යා පරං දේහිනාං
ලෝකානාං ක්ෂණමාත්රසංස්මරණතඃ සන්තාපවිච්ඡේදිනී .
ආශ්චර්යං බහු ඛේලනං විතනුතේ නෛශ්චල්යමාබිභ්රතී
කම්පායාස්තටසීම්නි කාපි තටිනී කාරුණ්යපාථෝමයී ..12..
ඓක්යං යේන විරච්යතේ හරතනෞ දම්භාවපුම්භාවුකේ
රේඛා යත්කචසීම්නි ශේඛරදශාං නෛශාකරී ගාහතේ .
ඖන්නත්යං මුහුරේති යේන ස මහාන්මේනාසඛඃ සානුමාන්
කම්පාතීරවිහාරිණා සශරණාස්තේනෛව ධාම්නා වයම් ..13..
අක්ෂ්ණෝශ්ච ස්තනයෝඃ ශ්රියා ශ්රවණයෝර්බාහ්වෝශ්ච මූලං ස්පෘශන්
උත්තංසේන මුඛේන ච ප්රතිදිනං ද්රුහ්යන්පයෝජන්මනේ .
මාධුර්යේණ ගිරාං ගතේන මෘදුනා හංසාඞ්ගනාං හ්රේපයන්
කාඤ්චීසීම්නි චකාස්ති කෝ(අ)පි කවිතාසන්තානබීජාඞ්කුරඃ ..14..
ඛණ්ඩං චාන්ද්රමසං වතංසමනිශං කාඤ්චීපුරේ ඛේලනං
කාලායශ්ඡවිතස්කරීං තනුරුචිං කර්ණජපේ ලෝචනේ .
තාරුණ්යෝෂ්මනඛම්පචං ස්තනභරං ජඞ්ඝාස්පෘශං කුන්තලං
භාග්යං දේශිකසඤ්චිතං මම කදා සම්පාදයේදම්බිකේ ..15..
තන්වානං නිජකේලිසෞධසරණිං නෛසර්ගිකීණාං ගිරාං
කේදාරං කවිමල්ලසූක්තිලහරීසස්යශ්රියාං ශාශ්වතම් .
අංහෝවඤ්චනචුඤ්චු කිඤ්චන භජේ කාඤ්චීපුරීමණ්ඩනං
පර්යායච්ඡවි පාකශාසනමණේඃ පෞෂ්පේෂවං පෞරුෂම් ..16..
ආලෝකේ මුඛපඞ්කජේ ච දධතී සෞධාකරීං චාතුරීං
චූඩාලඞ්ක්රියමාණපඞ්කජවනීවෛරාගමප්රක්රියා .
මුග්ධස්මේරමුඛී ඝන්සතනතටීමූර්ච්ඡාලමධ්යාඤ්චිතා
කාඤ්චීසීමනි කාමිනී විජයතේ කාචිජ්ජගන්මෝහිනී ..17..
යස්මින්නම්බ භවත්කටාක්ෂරජනී මන්දේ(අ)පි මන්දස්මිත-
ජ්යෝත්ස්නාසංස්නපිතා භවත්යභිමුඛී තං ප්රත්යහෝ දේහිනම් .
ද්රක්ෂාමාක්ෂිකමාධුරීමදභරව්රීඩාකරී වෛඛරී
කාමාක්ෂි ස්වයමාතනෝත්යභිසෘතිං වාමේක්ෂණේව ක්ෂණම් ..18..
කාලින්දීජලකාන්තයඃ ස්මිතරුචිස්වර්වාහිනීපාථසි
ප්රෞඪධ්වාන්තරුචඃ ස්ඵුටාධරමහෝලෞහිත්යසන්ධ්යෝදයේ .
මණික්යෝපලකුණ්ඩලාංශුශිඛිනි ව්යාමිශ්රධූමශ්රියඃ
කල්යාණෛකභුවඃ කටාක්ෂසුෂමාඃ කාමාක්ෂි රාජන්ති තේ ..19..
කලකලරණත්කාඤ්චී කාඤ්චීවිභූෂණමාලිකා
කචභරලසච්චන්ද්රා චන්ද්රාවතංසසධර්මිණී .
කවිකුලගිරඃ ශ්රාවංශ්රාවං මිලත්පුලකාඞ්කුරා
විරචිතශිරඃකම්පා කම්පාතටේ පරිශෝභතේ ..20..
සරසවචසාං වීචී නීචීභවන්මධුමාධුරී
භරිතභුවනා කීර්තිර්මූර්තිර්මනෝභවජිත්වරී .
ජනනි මනසෝ යෝග්යං භෝග්යං නෘණාං තව ජායතේ
කථමිව විනා කාඤ්චීභූෂේ කටාක්ෂතරඞ්ගිතම් ..21..
භ්රමරිතසරිත්කූලෝ නීලෝත්පලප්රභයා(අ)(අ)භයා
නතජනතමඃඛණ්ඩී තුණ්ඩීරසීම්නි විජෘම්භතේ .
අචලතපසාමේකඃ පාකඃ ප්රසූනශරාසන-
ප්රතිභටමනෝහාරී නාරීකුලෛකශිඛාමණිඃ ..22..
මධුරවචසෝ මන්දස්මේරා මතඞ්ගජගාමිනඃ
තරුණිමජුෂස්තාපිච්ඡාභාස්තමඃපරිපන්ථිනඃ .
කුචභරනතාඃ කුර්යුර්භද්රං කුරඞ්ගවිලෝචනාඃ
කලිතකරුණාඃ කාඤ්චීභාජඃ කපාලිමහෝත්සවාඃ ..23..
කමලසුෂමාක්ෂ්යාරෝහේ විචක්ෂණවීක්ෂණාඃ
කුමුදසුකෘතක්රීඩාචූඩාලකුන්තලබන්ධුරාඃ .
රුචිරරුචිභිස්තාපිච්ඡශ්රීප්රපඤ්චනචුඤ්චවඃ
පුරවිජයිනඃ කම්පාතීරේ ස්ඵුරන්ති මනෝරථාඃ ..24..
කලිතරතයඃ කාඤ්චීලීලාවිධෞ කවිමණ්ඩලී-
වචනලහරීවාසන්තීනාං වසන්තවිභූතයඃ .
කුශලවිධයේ භූයාසුර්මේ කුරඞ්ගවිලෝචනාඃ
කුසුමවිශිඛාරාතේරක්ෂ්ණාං කුතූහලවිභ්රමාඃ ..25..
කබලිතතමස්කාණ්ඩාස්තුණ්ඩීරමණ්ඩලමණ්ඩනාඃ
සරසිජවනීසන්තානානාමරුන්තුදශේඛරාඃ .
නයනසරණේර්නේදීයංසඃ කදා නු භවන්ති මේ
තරුණජලදශ්යාමාඃ ශම්භෝස්තපඃඵලවිභ්රමාඃ ..26..
අචරමමිෂුං දීනං මීනධ්වජස්ය මුඛශ්රියා
සරසිජභුවෝ යානං ම්ලානං ගතේන ච මඤ්ජුනා .
ත්රිදශසදසාමන්නං ඛින්නං ගිරා ච විතන්වතී
තිලකයති සා කම්පාතීරං ත්රිලෝචනසුන්දරී ..27..
ජනනි භුවනේ චඞ්ක්රම්යේ(අ)හං කියන්තමනේහසං
කුපුරුෂකරභ්රෂ්ටෛර්දුෂ්ටෛර්ධනෛරුදරම්භරිඃ .
තරුණකරුණේ තන්ද්රාශූන්යේ තරඞ්ගය ලෝචනේ
නමති මයි තේ කිඤ්චිත්කාඤ්චීපුරීමණිදීපිකේ ..28..
මුනිජනමනඃපේටීරත්නං ස්ඵුරත්කරුණානටී-
විහරණකලාගේහං කාඤ්චීපුරීමණිභූෂණම් .
ජගති මහතෝ මෝහව්යාධේර්නෘණාං පරමෞෂධං
පුරහරදෘශාං සාඵල්යං මේ පුරඃ පරිජෘම්භතාම් ..29..
මුනිජනමෝධාම්නේ ධාම්නේ වචෝමයජාහ්නවී-
හිමගිරිතටප්රාග්භාරායාක්ෂරාය පරාත්මනේ .
විහරණජුෂේ කාඤ්චීදේශේ මහේශ්වරලෝචන-
ත්රිතයසරසක්රීඩාසෞධාඞ්ගණාය නමෝ නමඃ ..30..
මරකතරුචාං ප්රත්යාදේශං මහේශ්වරචක්ෂුෂාම්
අමෘතලහරීපූරං පාරං භවාඛ්යපයෝනිධේඃ .
සුචරිතඵලං කාඤ්චීභාජෝ ජනස්ය පචේලිමං
හිමශිඛරිණෝ වංශස්යෛකං වතංසමුපාස්මහේ ..31..
ප්රණමනදිනාරම්භේ කම්පානදීසඛි තාවකේ
සරසකවිතෝන්මේෂඃ පූෂා සතාං සමුදඤ්චිතඃ .
ප්රතිභටමහාප්රෞඪප්රෝද්යත්කවිත්වකුමුද්වතීං
නයති තරසා නිද්රාමුද්රාං නගේශ්වරකන්යකේ ..32..
ශමිතජඩිමාරම්භා කම්පාතටීනිකටේචරී
නිහතදුරිතස්තෝමා සෝමාර්ධමුද්රිතකුන්තලා .
ඵලිතසුමනෝවාඤ්ඡා පාඤ්චායුධී පරදේවතා
සඵලයතු මේ නේත්රේ ගෝත්රේශ්වරප්රියනන්දිනී ..33..
මම තු ධිෂණා පීඩ්යා ජාඩ්යාතිරේක කථං ත්වයා
කුමුදසුෂමාමෛත්රීපාත්රීවතංසිතකුන්තලාම් .
ජගති ශමිතස්තම්භාං කම්පානදීනිලයාමසෞ
ශ්රියති හි ගලත්තන්ද්රා චන්ද්රාවතංසසධර්මිණීම් ..34..
පරිමලපරීපාකෝද්රේකං පයෝමුචි කාඤ්චනේ
ශිඛරිණි පුනර්ද්බෛධීභාවං ශශින්යරුණාතපම් .
අපි ච ජනයන්කම්බෝර්ලක්ෂ්මීමනම්බුනි කෝ(අ)ප්යසෞ
කුසුමධනුෂඃ කාඤ්චීදේශේ චකාස්ති පරාක්රමඃ ..35..
පුරදමයිතුර්වාමෝත්සඞ්ගස්ථලේන රසජ්ඤයා
සරසකවිතාභාජා කාඤ්චීපුරෝදරසීමයා .
තටපරිසරෛර්නීහාරාද්රේර්වචෝභිරකෘත්රිමෛඃ
කිමිව න තුලාමස්මච්චේතෝ මහේශ්වරි ගාහතේ ..36..
නයනයුගලීමාස්මාකීනාං කදා නු ඵලේග්රහීං
විදධති ගතෞ ව්යාකුර්වාණා ගජේන්ද්රචමත්ක්රියාම් .
මරතකරුචෝ මාහේශානා ඝනස්තනනම්රිතාඃ
සුකෘතවිභවාඃ ප්රාඤ්චඃ කාඤ්චීවතංසධුරන්ධරාඃ ..37..
මනසිජයශඃපාරම්පර්යං මරන්දඣරීසුවාං
කවිකුලගිරාං කන්දං කම්පානදීතටමණ්ඩනම් .
මධුරලලිතං මත්කං චක්ෂුර්මනීෂිමනෝහරං
පුරවිජයිනඃ සර්වස්වං තත්පුරස්කුරුතේ කදා ..38..
ශිථිලිතතමෝලීලාං නීලාරවින්දවිලෝචනාං
දහනවිලසත්ඵාලාං ශ්රීකාමකෝටිමුපාස්මහේ .
කරධෘතසච්ඡූලාං කාලාරිචිත්තහරාං පරාං
මනසිජකෘපාලීලාං ලෝලාලකාමලිකේක්ෂණාම් ..39..
කලාලීලාශාලා කවිකුලවචඃකෛරවවනී-
ශරජ්ජ්යෝත්ස්නාධාරා ශශධරශිශුශ්ලාඝ්යමුකුටී .
පුනීතේ නඃ කම්පාපුලිනතටසෞහාර්දතරලා
කදා චක්ෂුර්මාර්ගං කනකගිරිධානුෂ්කමහිෂී ..40..
නමඃ ස්තාන්නම්රේභ්යඃ ස්තනගරිමගර්වේණ ගුරුණා
දධානේභ්යශ්චූඩාභරණමමෘතස්යන්දි ශිශිරම් .
සදා වාස්තවේභ්යඃ සුවිධභුවි කම්පාඛ්යසරිතේ
යශෝව්යාපාරේභ්යඃ සුකෘතවිභවේභ්යෝ රතිපතේඃ ..41..
අසූයන්තී කාචින්මරකතරුචෝ නාකිමුකුටී-
කදම්බං චුම්බන්තී චරණනඛචන්ද්රාංශුපටලෛඃ .
තමෝමුද්රාං විද්රාවයතු මම කාඤ්චීර්නිලයනා
හරෝත්සඞ්ගශ්රීමන්මණිගෘහමහාදීපකලිකා ..42..
අනාද්යන්තා කාචිත්සුජනනයනානන්දජනනී
නිරුන්ධානා කාන්තිං නිජරුචිවිලාසෛර්ජලමුචාම් .
ස්මරාරේස්තාරල්යං මනසි ජනයන්තී ස්වයමහෝ
ගලත්කම්පා ශම්පා පරිලසති කම්පාපරිසරේ ..43..
සුධාඩිණ්ඩීරශ්රීඃ ස්මිතරුචිෂු තුණ්ඩීරවිෂයං
පරිෂ්කුර්වාණාසෞ පරිහසිතනීලෝත්පලරුචිඃ .
ස්තනාභ්යාමානම්රා ස්තබකයතු මේ කාඞ්ක්ෂිතතරුං
දෘශාමෛශානීනාං සුකෘතඵලපාණ්ඩිත්යගරිමා ..44..
කෘපාධාරාද්රෝණී කෘපණධිෂණානාං ප්රණමතාං
නිහන්ත්රී සන්තාපං නිගමමුකුටෝත්තංසකලිකා .
පරා කාඤ්චීලීලාපරිචයවතී පර්වතසුතා
ගිරාං නීවී දේවී ගිරිශපරතන්ත්රා විජයතේ ..45..
කවිත්වශ්රීකන්දඃ සුකෘතපරිපාටී හිමගිරේඃ
විධාත්රී විශ්වේෂාං විෂමශරවීරධ්වජපටී .
සඛී කම්පානද්යාඃ පදහසිතපාථෝජයුගලී
පුරාණෝ පායාන්නඃ පුරමථනසාම්රාජ්යපදවී ..46..
දරිද්රාණා මධ්යේ දරදලිතතාපිච්ඡසුෂමාඃ
ස්තනාභෝගක්කාන්තාස්තරුණහරිණාඞ්කාඞ්කිතකචාඃ .
හරාධීනා නානාවිබුධමුකුටීචුම්බිතපදාඃ
කදා කම්පාතීරේ කථය විහරාමෝ ගිරිසුතේ ..47..
වරීවර්තු ස්ථේමා ත්වයි මම ගිරාං දේවි මනසෝ
නරීනර්තු ප්රෞඪා වදනකමලේ වාක්යලහරී .
චරීචර්තු ප්රජ්ඤාජනනි ජඩිමානඃ පරජනේ
සරීසර්තු ස්වෛරං ජනනි මයි කාමාක්ෂි කරුණා ..48..
ක්ෂණාත්තේ කාමාක්ෂි භ්රමරසුෂමාශික්ෂණගුරුඃ
කටාක්ෂව්යාක්ෂේපෝ මම භවතු මෝක්ෂාය විපදාම් .
නරීනර්තු ස්වෛරං වචනලහරී නිර්ජරපුරී-
සරිද්වීචීනීචීකරණපටුරාස්යේ මම සදා ..49..
පුරස්තාන්මේ භූයඃප්රශමනපරඃ ස්තාන්මම රුජාං
ප්රචාරස්තේ කම්පාතටවිහෘතිසම්පාදිනි දෘශෝඃ .
ඉමාං යාච්ඤාමූරීකුරු සපදි දූරීකුරු තමඃ-
පරීපාකං මත්කං සපදි බුධලෝකං ච නය මාම් ..50..
උදඤ්චන්තී කාඤ්චීනගරනිලයේ ත්වත්කරුණයා
සමෘද්ධා වාග්ධාටී පරිහසිතමාධ්වී කවයතාම් .
උපාදත්තේ මාරප්රතිභටජටාජූටමුකුටී-
කුටීරෝල්ලාසින්යාඃ ශතමඛතටින්යා ජයපටීම් ..51..
ශ්රියං විද්යාං දද්යාජ්ජනනි නමතාං කීර්තිමමිතාං
සුපුත්රාන් ප්රාදත්තේ තව ඣටිති කාමාක්ෂි කරුණා .
ත්රිලෝක්යාමාධික්යං ත්රිපුරපරිපන්ථිප්රණයිනි
ප්රණාමස්ත්වත්පාදේ ශමිතදුරිතේ කිං න කුරුතේ ..52..
මනඃස්තම්භං ස්තම්භං ගමයදුපකම්පං ප්රණමතාං
සදා ලෝලං නීලං චිකුරජිතලෝලම්බනිකරම් .
ගිරාං දූරං ස්මේරං ධෘතශශිකිශෝරං පශුපතේඃ
දෘශාං යෝග්යං භෝග්යං තුහිනගිරිභාග්යං විජයතේ ..53..
ඝනශ්යාමාන්කාමාන්තකමහිෂි කාමාක්ෂි මධුරාන්
දෘශාං පාතානේතානමෘතජලශීතානනුපමාන් .
භවෝත්පාතේ භීතේ මයි විතර නාථේ දෘඪභව-
න්මනශ්ශෝකේ මූකේ හිමගිරිපතාකේ කරුණයා ..54..
නතානාං මන්දානාං භවනිගලබන්ධාකුලධියාං
මහාන්ධ්යාං රුන්ධානාමභිලෂිතසන්තානලතිකාම් .
චරන්තීං කම්පායාස්තටභුවි සවිත්රීං ත්රිජගතාං
ස්මරාමස්තාං නිත්යං ස්මරමථනජීවාතුකලිකාම් ..55..
පරා විද්යා හෘද්යාශ්රිතමදනවිද්යා මරකත-
ප්රභානීලා ලීලාපරවශිතශූලායුධමනාඃ .
තමඃපූරං දූරං චරණනතපෞරන්දරපුරී-
මෘගාක්ෂී කාමාක්ෂී කමලතරලාක්ෂී නයතු මේ ..56..
අහන්තාඛ්යා මත්කං කබලයති හා හන්ත හරිණී
හඨාත්සංවිද්රූපං හරමහිෂි සස්යාඞ්කුරමසෞ .
කටාක්ෂව්යාක්ෂේපප්රකටහරිපාෂාණපටලෛඃ
ඉමාමුච්චෛරුච්චාටය ඣටිති කාමාක්ෂි කෘපයා ..57..
බුධේ වා මූකේ වා තව පතති යස්මින්ක්ෂණමසෞ
කටාක්ෂඃ කාමාක්ෂි ප්රකටජඩිමක්ෂෝදපටිමා .
කථඞ්කාරං නාස්මෛ කරමුකුලචූඩාලමුකුටා
නමෝවාකං බ්රූයුර්නමුචිපරිපන්ථිප්රභෘතයඃ ..58..
ප්රතීචීං පශ්යාමඃ ප්රකටරුචිනීවාරකමණි-
ප්රභාසධ්රීචීනාං ප්රදලිතෂඩාධාරකමලාම් .
චරන්තීං සෞෂුම්නේ පථි පරපදේන්දුප්රවිගල-
ත්සුධාර්ද්රාං කාමාක්ෂීං පරිණතපරඤ්ජ්යෝතිරුදයාම් ..59..
ජම්භාරාතිප්රභෘතිමුකුටීඃ පාදයෝඃ පීඨයන්තී
ගුම්ඵාන්වාචාං කවිජනකෘතාන්ස්වෛරමාරාමයන්තී .
ශම්පාලක්ෂ්මීං මණිගණරුචාපාටලෛඃ ප්රාපයන්තී
කම්පාතීරේ කවිපරිෂදාං ජෘම්භතේ භාග්යසීමා ..60..
චන්ද්රාපීඩාං චතුරවදනාං චඤ්චලාපාඞ්ගලීලාං
කුන්දස්මේරාං කුචභරනතාං කුන්තලෝද්ධූතභෘඞ්ගාම් .
මාරාරාතේර්මදනශිඛිනං මාංසලං දීපයන්තීං
කාමාක්ෂීං තාං කවිකුලගිරාං කල්පවල්ලීමුපාසේ ..61..
කාලාම්භෝදප්රකරසුෂමාං කාන්තිභිස්තිර්ජයන්තී
කල්යාණානාමුදයසරණිඃ කල්පවල්ලී කවීනාම් .
කන්දර්පාරේඃ ප්රියසහචරී කල්මෂාණාං නිහන්ත්රී
කාඤ්චීදේශං තිලකයති සා කාපි කාරුණ්යසීමා ..62..
ඌරීකුර්වන්නුරසිජතටේ චාතුරීං භූධරාණාං
පාථෝජානාං නයනයුගලේ පරිපන්ථ්යං විතන්වන් .
කම්පාතීරේ විහරති රුචා මෝඝයන්මේඝශෛලීං
කෝකද්වේෂං ශිරසි කලයන්කෝ(අ)පි විද්යාවිශේෂඃ ..63..
කාඤ්චීලීලාපරිචයවතී කාපි තාපිච්ඡලක්ෂ්මීඃ
ජාඩ්යාරණ්යේ හුතවහශිඛා ජන්මභූමිඃ කෘපායාඃ .
මාකන්දශ්රීර්මධුරකවිතාචාතුරී කෝකිලානාං
මාර්ගේ භූයාන්මම නයනයෝර්මාන්මථී කාපි විද්යා ..64..
සේතුර්මාතර්මරතකමයෝ භක්තිභාජාං භවාබ්ධෞ
ලීලාලෝලා කුවලයමයී මාන්මථී වෛජයන්තී .
කාඤ්චීභූෂා පශුපතිදෘශාං කාපි කාලාඤ්ජනාලී
මත්කං දුඃඛං ශිථිලයතු තේ මඤ්ජුලාපාඞ්ගමාලා ..65..
ව්යාවෘණ්වානාඃ කුවලයදලප්රක්රියාවෛරමුද්රාං
ව්යාකුර්වාණා මනසිජමහාරාජසාම්රාජ්යලක්ෂ්මීම් .
කාඤ්චීලීලාවිහෘතිරසිකේ කාඞ්ක්ෂිතං නඃ ක්රියාසුඃ
බන්ධච්ඡේදේ තව නියමිනාං බද්ධදීක්ෂාඃ කටාක්ෂාඃ ..66..
කාලාම්භෝදේ ශශිරුචි දලං කෛතකං දර්ශයන්තී
මධ්යේසෞදාමිනි මධුලිහාං මාලිකාං රාජයන්තී .
හංසාරාවං විකචකමලේ මඤ්ජුමුල්ලාසයන්තී
කම්පාතීරේ විලසති නවා කාපි කාරුණ්යලක්ෂ්මීඃ ..67..
චිත්රං චිත්රං නිජමෘදුතයා භර්ත්සයන්පල්ලවාලීං
පුංසාං කාමාන්භුවි ච නියතං පූරයන්පුණ්යභාජාම් .
ජාතඃ ශෛලාන්න තු ජලනිධේඃ ස්වෛරසඤ්චාරශීලඃ
කාඤ්චීභූෂා කලයතු ශිවං කෝ(අ)පි චින්තාමණිර්මේ ..68..
තාම්රාම්භෝජං ජලදනිකටේ තත්ර බන්ධූකපුෂ්පං
තස්මින්මල්ලීකුසුමසුෂමාං තත්ර වීණානිනාදම් .
ව්යාවෘන්වානා සුකෘතලහරී කාපි කාඤ්චිනගර්යාම්
ඓශානී සා කලයතිතරාමෛන්ද්රජාලං විලාසම් ..69..
ආහාරාංශං ත්රිදශසදසාමාශ්රයේ චාතකානාම්
ආකාශෝපර්යපි ච කලයන්නාලයං තුඞ්ගමේෂාම් .
කම්පාතීරේ විහරතිතරාං කාමධේනුඃ කවීනාං
මන්දස්මේරෝ මදනනිගමප්රක්රියාසම්ප්රදායඃ ..70..
ආර්ද්රීභූතෛරවිරලකෘපෛරාත්තලීලාවිලාසෛඃ
ආස්ථාපූර්ණෛරධිකචපලෛරඤ්චිතාම්භෝජශිල්පෛඃ .
කාන්තෛර්ලක්ෂ්මීලලිතභවනෛඃ කාන්තිකෛවල්යසාරෛඃ
කාශ්මල්යං නඃ කබලයතු සා කාමකෝටී කටාක්ෂෛඃ ..71..
ආධූන්වන්ත්යෛ තරලනයනෛරාඞ්ගජීං වෛජයන්තීම්
ආනන්දින්යෛ නිජපදජුෂාමාත්තකාඤ්චීපුරායෛ .
ආස්මාකීනං හෘදයමඛිලෛරාගමානාං ප්රපඤ්චෛඃ
ආරාධ්යායෛ ස්පෘහයතිතරාමදිමායෛ ජනන්යෛ ..72..
දූරං වාචාං ත්රිදශසදසාං දුඃඛසින්ධෝස්තරිත්රං
මෝහක්ෂ්වේලක්ෂිතිරුහවනේ ක්රූරධාරං කුඨාරම් .
කම්පාතීරප්රණයි කවිභිර්වර්ණිතෝද්යච්චරිත්රං
ශාන්ත්යෛ සේවේ සකලවිපදාං ශාඞ්කරං තත්කලත්රම් ..73..
ඛණ්ඩීකෘත්ය ප්රකෘතිකුටිලං කල්මෂං ප්රාතිභශ්රී-
ශුණ්ඩීරත්වං නිජපදජුෂාං ශූන්යතන්ද්රං දිශන්තී .
තුණ්ඩීරාඛ්යෛ මහති විෂයේ ස්වර්ණවෘෂ්ටිප්රදාත්රී
චණ්ඩී දේවී කලයති රතිං චන්ද්රචූඩාලචූඩේ ..74..
යේන ඛ්යාතෝ භවති ස ගෘහී පූරුෂෝ මේරුධන්වා
යද්දෘක්කෝණේ මදනනිගමප්රාභවං බෝභවීති .
යත්ප්රීත්යෛව ත්රිජගදධිපෝ ජෘම්භතේ කිම්පචානඃ
කම්පාතීරේ ස ජයති මහාන්කශ්චිදෝජෝවිශේෂඃ ..75..
ධන්යා ධන්යා ගතිරිහ ගිරාං දේවි කාමාක්ෂි යන්මේ
නින්ද්යාං භින්ද්යාත්සපදි ජඩතාං කල්මෂාදුන්මිෂන්තීම් .
සාධ්වී මාධ්වීරසමධුරතාභඤ්ජිනී මඤ්ජුරීතිඃ
වාණීවේණී ඣටිති වෘණුතාත්ස්වර්ධුනීස්පර්ධිනී මාම් ..76..
යස්යා වාටී හෘදයකමලං කෞසුමී යෝගභාජාං
යස්යාඃ පීඨී සතතශිශිරා ශීකරෛර්මාකරන්දෛඃ .
යස්යාඃ පේටී ශ්රුතිපරිචලන්මෞලිරත්නස්ය කාඤ්චී
සා මේ සෝමාභරණමහිෂී සාධයේත්කාඞ්ක්ෂිතානි ..77..
ඒකා මාතා සකලජගතාමීයුෂී ධ්යානමුද්රාම්
ඒකාම්රාධීශ්වරචරණයෝරේකතානාං සමින්ධේ .
තාටඞ්කෝද්යන්මණිගණරුචා තාම්රකර්ණප්රදේශා
තාරුණ්යශ්රීස්තබකිතතනුස්තාපසී කාපි බාලා ..78..
දන්තාදන්තිප්රකටනකරී දන්තිභිර්මන්දයානෛඃ
මන්දාරාණාං මදපරිණතිං මථ්නතී මන්දහාසෛඃ .
අඞ්කූරාභ්යාං මනසිජතරෝරඞ්කිතෝරාඃ කුචාභ්යා-
මන්තඃකාඤ්චි ස්ඵුරති ජගතාමාදිමා කාපි මාතා ..79..
ත්රියම්බකකුටුම්බිනීං ත්රිපුරසුන්දරීමින්දිරාං
පුලින්දපතිසුන්දරීං ත්රිපුරභෛරවීං භාරතීම් .
මතඞ්ගකුලනායිකාං මහිෂමර්දනීං මාතෘකාං
භණන්ති විබුධෝත්තමා විහෘතිමේව කාමාක්ෂි තේ ..80..
මහාමුනිමනෝනටී මහිතරම්යකම්පාතටී-
කුටීරකවිහාරිණී කුටිලබෝධසංහාරිණී .
සදා භවතු කාමිනී සකලදේහිනාං ස්වාමිනී
කෘපාතිශයකිඞ්කරී මම විභූතයේ ශාඞ්කරී ..81..
ජඩාඃ ප්රකෘතිනිර්ධනා ජනවිලෝචනාරුන්තුදා
නරා ජනනි වීක්ෂණං ක්ෂණමවාප්ය කාමාක්ෂි තේ .
වචස්සු මධුමාධුරීං ප්රකටයන්ති පෞරන්දරී-
විභූතිෂු විඩම්බනාං වපුෂි මාන්මථීං ප්රක්රියාම් ..82..
ඝන්සතනතටස්ඵුටස්ඵුරිතකඤ්චුලීචඤ්චලී-
කෘතත්රිපුරශාසනා සුජනශීලිතෝපාසනා .
දෘශෝඃ සරණිමශ්නුතේ මම කදා නු කාඤ්චීපුරේ
පරා පරමයෝගිනාං මනසි චිත්කුලා පුෂ්කලා ..83..
කවීන්ද්රහෘදයේචරී පරිගෘහීතකාඤ්චීපුරී
නිරූඪකරුණාඣරී නිඛිලලෝකරක්ෂාකරී .
මනඃපථදවීයසී මදනශාසනප්රේයසී
මහාගුණගරීයසී මම දෘශෝ(අ)ස්තු නේදීයසී ..84..
ධනේන න රමාමහේ ඛලජනාන්න සේවාමහේ
න චාපලමයාමහේ භවභයාන්න දූයාමහේ .
ස්ථිරාං තනුමහේතරාං මනසි කිං ච කාඤ්චීරත-
ස්මරාන්තකකුටුම්බිනීචරණපල්ලවෝපාසනාම් ..85..
සුරාඃ පරිජනා වපුර්මනසිජාය වෛරායතේ
ත්රිවිෂ්ටපනිතම්බිනීකුචතටී ච කේලීගිරිඃ .
ගිරඃ සුරභයෝ වයස්තරුණිමා දරිද්රස්ය වා
කටාක්ෂසරණෞ ක්ෂණං නිපතිතස්ය කාමාක්ෂි තේ ..86..
පවිත්රය ජගත්ත්රයීවිබුධබෝධජීවාතුභිඃ
පුරත්රයවිමර්දිනඃ පුලකකඤ්චුලීදායිභිඃ .
භවක්ෂයවිචක්ෂණෛර්ව්යසනමෝක්ෂණෛර්වීක්ෂණෛඃ
නිරක්ෂරශිරෝමණිං කරුණයෛව කාමාක්ෂි මාම් ..87..
කදා කලිතඛේලනාඃ කරුණයෛව කාඤ්චීපුරේ
කලායමුකුලත්විෂඃ ශුභකදම්බපූර්ණාඞ්කුරාඃ .
පයෝධරභරාලසාඃ කවිජනේෂු තේ බන්ධුරාඃ
පචේලිමකෘපාරසා පරිපතන්ති මාර්ගේ දෘශෝඃ ..88..
අශෝධ්යමචලෝද්භවං හෘදයනන්දනං දේහිනාම්
අනර්ඝමධිකාඤ්චි තත්කිමපි රත්නමුද්ද්යෝතතේ .
අනේන සමලඞ්කෘතා ජයති ශඞ්කරාඞ්කස්ථලී
කදාස්ය මම මානසං ව්රජති පේටිකාවිභ්රමම් ..89..
පරාමෘතඣරීප්ලුතා ජයති නිත්යමන්තශ්චරී
භුවාමපි බහිශ්චරී පරමසංවිදේකාත්මිකා .
මහද්භිරපරෝක්ෂිතා සතතමේව කාඤ්චීපුරේ
මමාන්වහමහම්මතිර්මනසි භාතු මාහේශ්වරී ..90..
තමෝවිපිනධාවිනං සතතමේව කාඤ්චීපුරේ
විහාරරසිකා පරා පරමසංවිදුර්වීරුහේ .
කටාක්ෂනිගලෛර්දෘඪං හෘදයදුෂ්ටදන්තාවලං
චිරං නයතු මාමකං ත්රිපුරවෛරිසීමන්තිනී ..91..
ත්වමේව සති චණ්ඩිකා ත්වමසි දේවි චාමුණ්ඩිකා
ත්වමේව පරමාතෘකා ත්වමපි යෝගිනීරූපිණී .
ත්වමේව කිල ශාම්භවී ත්වමසි කාමකෝටී ජයා
ත්වමේව විජයා ත්වයි ත්රිජගදම්බ කිං බ්රූමහේ ..92..
පරේ ජනනි පාර්වති ප්රණතපාලිනි ප්රාතිභ-
ප්රදාත්රි පරමේශ්වරි ත්රිජගදාශ්රිතේ ශාශ්වතේ .
ත්රියම්බකකුටුම්බිනි ත්රිපදසඞ්ගිනි ත්රීක්ෂණේ
ත්රිශක්තිමයි වීක්ෂණං මයි නිධේහි කාමාක්ෂි තේ ..93..
මනෝමධුකරෝත්සවං විදධතී මනීෂාජුෂාං
ස්වයම්ප්රභවවෛඛරීවිපිනවීථිකාලම්බිනී .
අහෝ ශිශිරිතා කෘපාමධුරසේන කම්පාතටේ
චරාචරවිධායිනී චලති කාපි චින්මඤ්ජරී ..94..
කලාවති කලාභෘතෝ මුකුටසීම්නි ලීලාවති
ස්පෘහාවති මහේශ්වරේ භුවනමෝහනේ භාස්වති .
ප්රභාවති රමේ සදා මහිතරූපශෝභාවති
ත්වරාවති පරේ සතාං ගුරුකෘපාම්බුධාරාවති ..95..
ත්වයෛව ජගදම්බයා භුවනමණ්ඩලං සූයතේ
ත්වයෛව කරුණාර්ද්රයා තදපි රක්ෂණං නීයතේ .
ත්වයෛව ඛරකෝපයා නයනපාවකේ හූයතේ
ත්වයෛව කිල නිත්යයා ජගති සන්තතං ස්ථීයතේ ..96..
චරාචරජගන්මයීං සකලහෘන්මයීං චින්මයීං
ගුණත්රයමයීං ජගත්ත්රයමයීං ත්රිධාමාමයීම් .
පරාපරමයීං සදා දශදිශාං නිශාහර්මයීං
පරාං සතතසන්මයීං මනසි චින්මයීං ශීලයේ ..97..
ජය ජගදම්බිකේ හරකුටුම්බිනි වක්ත්රරුචා
ජිතශරදම්බුජේ ඝනවිඩම්බිනි කේශරුචා .
පරමවලම්බනං කුරු සදා පරරූපධරේ
මම ගතසංවිදෝ ජඩිමඩම්බරතාණ්ඩවිනඃ ..98..
භුවනජනනි භූෂාභූතචන්ද්රේ නමස්තේ
කලුෂශමනි කම්පාතීරගේහේ නමස්තේ .
නිඛිලනිගමවේද්යේ නිත්යරූපේ නමස්තේ
පරශිවමයි පාශච්ඡේදහස්තේ නමස්තේ ..99..
ක්වණත්කාඤ්චී කාඤ්චීපුරමණිවිපඤ්චීලයඣරී-
ශිරඃකම්පා කම්පාවසතිරනුකම්පාජලනිධිඃ .
ඝනශ්යාමා ශ්යාමා කඨිනකුචසීමා මනසි මේ
මෘගාක්ෂී කාමාක්ෂී හරනටනසාක්ෂී විහරතාත් ..100..
සමරවිජයකෝටී සාධකානන්දධාටී
මෘදුගුණපරිපේටී මුඛ්යකාදම්බවාටී .
මුනිනුතපරිපාටී මෝහිතාජාණ්ඩකෝටී
පරමශිවවධූටී පාතු මාං කාමකෝටී ..101..
ඉමං පරවරප්රදං ප්රකෘතිපේශලං පාවනං
පරාපරචිදාකෘතිප්රකටනප්රදීපායිතම් .
ස්තවං පඨති නිත්යදා මනසි භාවයන්නම්බිකාං
ජපෛරලමලං මඛෛරධිකදේහසංශෝෂණෛඃ ..102..
.. ඉති ස්තුතිශතකං සම්පූර්ණම් ..
Roman (IAST) Transliteration
pāṇḍityaṃ parameśvari stutividhau naivāśrayante girāṃ
vairiñcānyapi gumphanāni vigaladgarvāṇi śarvāṇi te |
stotuṃ tvāṃ pariphullanīlanalinaśyāmākṣi kāmākṣi māṃ
vācālīkurute tathāpi nitarāṃ tvatpādasevādaraḥ ||1||
tāpiñchastabakatviṣe tanubhṛtāṃ dāridryamudrādviṣe
saṃsārākhyatamomuṣe purariporvāmāṅkasīmājuṣe |
kampātīramupeyuṣe kavayatāṃ jihvākuṭīṃ jagmuṣe
viśvatrāṇapuṣe namo'stu satataṃ tasmai parañjyotiṣe ||2||
ye sandhyāruṇayanti śaṅkarajaṭākāntāracanrārbhakaṃ
sindūranti ca ye purandaravadhūsīmantasīmāntare |
puṇya.ṃ ye paripakkayanti bhajatāṃ kāñcīpure māmamī
pāyāsuḥ parameśvarapraṇayinīpādodbhavāḥ pāṃsavaḥ ||3||
kāmāḍambarapūrayā śaśirucā kamrasmitānāṃ tviṣā
kāmāreranurāgasindhumadhikaṃ kallolitaṃ tanvatī |
kāmākṣīti samastasajjananutā kalyāṇadātrī nṛṇāṃ
kāruṇyākulamānasā bhagavatī kampātaṭe jṛmbhate ||4||
kāmākṣīṇaparākramaprakaṭanaṃ sambhāvayantī dṛśā
śyāmā kṣīrasahodarasmitaruciprakṣālitāśāntarā |
kāmākṣījanamaulibhūṣaṇamaṇirvācāṃ parā devatā
kāmākṣīti vibhāti kāpi karuṇā kampātaṭinyāstaṭe ||5||
śyāmā kācana candrikā tribhuvane puṇyātmanāmānane
sīmāśūnyakavitvavarṣajananī yā kāpi kādambinī |
mārārātimanovimohanavidhau kācitattamaḥkandalī
kāmākṣyāḥ karuṇākaṭākṣalaharī kāmāya me kalpatām ||6||
prauḍhadhvāntakadambake kumudinīpuṇyāṅkuraṃ darśayan
jyotsnāsaṅgamane'pi kokamithunaṃ miśraṃ samudbhāvayan |
kālindīlaharīdaśāṃ prakaṭayankamrāṃ nabhasyadbhutāṃ
kaścinnetramahotsavo vijayate kāñcīpure śūlinaḥ ||7||
tandrāhīnatamālanīlasuṣamaistāruṇyalīlāgṛhaiḥ
tārānāthakiśoralāñchitakacaistāmrāravindekṣaṇaiḥ |
mātaḥ saṃśrayatāṃ mano manasijaprāgalbhyanāḍindhamaiḥ
kampātīracarairghanastanabharaiḥ puṇyāṅkaraiḥ śāṅkaraiḥ ||8||
nityaṃ niścalatāmupetya marutāṃ rakṣāvidhiṃ puṣṇatī
tejassañcayapāṭavena kiraṇānuṣṇadyutermuṣṇatī |
kāñcīmadhyagatāpi dīptijananī viśvāntare jṛmbhate
kāciccitramaho smṛtāpi tamasāṃ nirvāpikā dīpikā ||9||
kāntaiḥ keśarucāṃ cayairbhramaritaṃ mandasmitaiḥ puṣpitaṃ
kāntyā pallavitaṃ padāmburuhayornetratviṣā patritam |
kampātīravanāntaraṃ vidadhatī kalyāṇajanmasthalī
kāñcīmadhyamahāmaṇirvijayate kācitkṛpākandalī ||10||
rākācandrasamānakāntivadanā nākādhirājastutā
mūkānāmapi kurvatī suradhanīnīkāśavāgvaibhavam |
śrīkāñcīnagarīvihārarasikā śokāpahantrī satām
ekā puṇyaparamparā paśupaterākāriṇī rājate ||11||
jātā śītalaśailataḥ sukṛtināṃ dṛśyā paraṃ dehināṃ
lokānāṃ kṣaṇamātrasaṃsmaraṇataḥ santāpavicchedinī |
āścaryaṃ bahu khelanaṃ vitanute naiścalyamābibhratī
kampāyāstaṭasīmni kāpi taṭinī kāruṇyapāthomayī ||12||
aikyaṃ yena viracyate haratanau dambhāvapumbhāvuke
rekhā yatkacasīmni śekharadaśāṃ naiśākarī gāhate |
aunnatyaṃ muhureti yena sa mahānmenāsakhaḥ sānumān
kampātīravihāriṇā saśaraṇāstenaiva dhāmnā vayam ||13||
akṣṇośca stanayoḥ śriyā śravaṇayorbāhvośca mūlaṃ spṛśan
uttaṃsena mukhena ca pratidinaṃ druhyanpayojanmane |
mādhuryeṇa girāṃ gatena mṛdunā haṃsāṅganāṃ hrepayan
kāñcīsīmni cakāsti ko'pi kavitāsantānabījāṅkuraḥ ||14||
khaṇḍaṃ cāndramasaṃ vataṃsamaniśaṃ kāñcīpure khelanaṃ
kālāyaśchavitaskarīṃ tanuruciṃ karṇajape locane |
tāruṇyoṣmanakhampacaṃ stanabharaṃ jaṅghāspṛśaṃ kuntalaṃ
bhāgyaṃ deśikasañcitaṃ mama kadā sampādayedambike ||15||
tanvānaṃ nijakelisaudhasaraṇiṃ naisargikīṇāṃ girāṃ
kedāraṃ kavimallasūktilaharīsasyaśriyāṃ śāśvatam |
aṃhovañcanacuñcu kiñcana bhaje kāñcīpurīmaṇḍanaṃ
paryāyacchavi pākaśāsanamaṇeḥ pauṣpeṣavaṃ pauruṣam ||16||
āloke mukhapaṅkaje ca dadhatī saudhākarīṃ cāturīṃ
cūḍālaṅkriyamāṇapaṅkajavanīvairāgamaprakriyā |
mugdhasmeramukhī ghansatanataṭīmūrcchālamadhyāñcitā
kāñcīsīmani kāminī vijayate kācijjaganmohinī ||17||
yasminnamba bhavatkaṭākṣarajanī mande'pi mandasmita-
jyotsnāsaṃsnapitā bhavatyabhimukhī taṃ pratyaho dehinam |
drakṣāmākṣikamādhurīmadabharavrīḍākarī vaikharī
kāmākṣi svayamātanotyabhisṛtiṃ vāmekṣaṇeva kṣaṇam ||18||
kālindījalakāntayaḥ smitarucisvarvāhinīpāthasi
prauḍhadhvāntarucaḥ sphuṭādharamaholauhityasandhyodaye |
maṇikyopalakuṇḍalāṃśuśikhini vyāmiśradhūmaśriyaḥ
kalyāṇaikabhuvaḥ kaṭākṣasuṣamāḥ kāmākṣi rājanti te ||19||
kalakalaraṇatkāñcī kāñcīvibhūṣaṇamālikā
kacabharalasaccandrā candrāvataṃsasadharmiṇī |
kavikulagiraḥ śrāvaṃśrāvaṃ milatpulakāṅkurā
viracitaśiraḥkampā kampātaṭe pariśobhate ||20||
sarasavacasāṃ vīcī nīcībhavanmadhumādhurī
bharitabhuvanā kīrtirmūrtirmanobhavajitvarī |
janani manaso yogyaṃ bhogyaṃ nṛṇāṃ tava jāyate
kathamiva vinā kāñcībhūṣe kaṭākṣataraṅgitam ||21||
bhramaritasaritkūlo nīlotpalaprabhayā''bhayā
natajanatamaḥkhaṇḍī tuṇḍīrasīmni vijṛmbhate |
acalatapasāmekaḥ pākaḥ prasūnaśarāsana-
pratibhaṭamanohārī nārīkulaikaśikhāmaṇiḥ ||22||
madhuravacaso mandasmerā mataṅgajagāminaḥ
taruṇimajuṣastāpicchābhāstamaḥparipanthinaḥ |
kucabharanatāḥ kuryurbhadraṃ kuraṅgavilocanāḥ
kalitakaruṇāḥ kāñcībhājaḥ kapālimahotsavāḥ ||23||
kamalasuṣamākṣyārohe vicakṣaṇavīkṣaṇāḥ
kumudasukṛtakrīḍācūḍālakuntalabandhurāḥ |
rucirarucibhistāpicchaśrīprapañcanacuñcavaḥ
puravijayinaḥ kampātīre sphuranti manorathāḥ ||24||
kalitaratayaḥ kāñcīlīlāvidhau kavimaṇḍalī-
vacanalaharīvāsantīnāṃ vasantavibhūtayaḥ |
kuśalavidhaye bhūyāsurme kuraṅgavilocanāḥ
kusumaviśikhārāterakṣṇāṃ kutūhalavibhramāḥ ||25||
kabalitatamaskāṇḍāstuṇḍīramaṇḍalamaṇḍanāḥ
sarasijavanīsantānānāmaruntudaśekharāḥ |
nayanasaraṇernedīyaṃsaḥ kadā nu bhavanti me
taruṇajaladaśyāmāḥ śambhostapaḥphalavibhramāḥ ||26||
acaramamiṣuṃ dīnaṃ mīnadhvajasya mukhaśriyā
sarasijabhuvo yānaṃ mlānaṃ gatena ca mañjunā |
tridaśasadasāmannaṃ khinnaṃ girā ca vitanvatī
tilakayati sā kampātīraṃ trilocanasundarī ||27||
janani bhuvane caṅkramye'haṃ kiyantamanehasaṃ
kupuruṣakarabhraṣṭairduṣṭairdhanairudarambhariḥ |
taruṇakaruṇe tandrāśūnye taraṅgaya locane
namati mayi te kiñcitkāñcīpurīmaṇidīpike ||28||
munijanamanaḥpeṭīratnaṃ sphuratkaruṇānaṭī-
viharaṇakalāgehaṃ kāñcīpurīmaṇibhūṣaṇam |
jagati mahato mohavyādhernṛṇāṃ paramauṣadhaṃ
puraharadṛśāṃ sāphalyaṃ me puraḥ parijṛmbhatām ||29||
munijanamodhāmne dhāmne vacomayajāhnavī-
himagiritaṭaprāgbhārāyākṣarāya parātmane |
viharaṇajuṣe kāñcīdeśe maheśvaralocana-
tritayasarasakrīḍāsaudhāṅgaṇāya namo namaḥ ||30||
marakatarucāṃ pratyādeśaṃ maheśvaracakṣuṣām
amṛtalaharīpūraṃ pāraṃ bhavākhyapayonidheḥ |
sucaritaphalaṃ kāñcībhājo janasya pacelimaṃ
himaśikhariṇo vaṃśasyaikaṃ vataṃsamupāsmahe ||31||
praṇamanadinārambhe kampānadīsakhi tāvake
sarasakavitonmeṣaḥ pūṣā satāṃ samudañcitaḥ |
pratibhaṭamahāprauḍhaprodyatkavitvakumudvatīṃ
nayati tarasā nidrāmudrāṃ nageśvarakanyake ||32||
śamitajaḍimārambhā kampātaṭīnikaṭecarī
nihataduritastomā somārdhamudritakuntalā |
phalitasumanovāñchā pāñcāyudhī paradevatā
saphalayatu me netre gotreśvarapriyanandinī ||33||
mama tu dhiṣaṇā pīḍyā jāḍyātireka kathaṃ tvayā
kumudasuṣamāmaitrīpātrīvataṃsitakuntalām |
jagati śamitastambhāṃ kampānadīnilayāmasau
śriyati hi galattandrā candrāvataṃsasadharmiṇīm ||34||
parimalaparīpākodrekaṃ payomuci kāñcane
śikhariṇi punardbaidhībhāvaṃ śaśinyaruṇātapam |
api ca janayankamborlakṣmīmanambuni ko'pyasau
kusumadhanuṣaḥ kāñcīdeśe cakāsti parākramaḥ ||35||
puradamayiturvāmotsaṅgasthalena rasajñayā
sarasakavitābhājā kāñcīpurodarasīmayā |
taṭaparisarairnīhārādrervacobhirakṛtrimaiḥ
kimiva na tulāmasmacceto maheśvari gāhate ||36||
nayanayugalīmāsmākīnāṃ kadā nu phalegrahīṃ
vidadhati gatau vyākurvāṇā gajendracamatkriyām |
maratakaruco māheśānā ghanastananamritāḥ
sukṛtavibhavāḥ prāñcaḥ kāñcīvataṃsadhurandharāḥ ||37||
manasijayaśaḥpāramparyaṃ marandajharīsuvāṃ
kavikulagirāṃ kandaṃ kampānadītaṭamaṇḍanam |
madhuralalitaṃ matkaṃ cakṣurmanīṣimanoharaṃ
puravijayinaḥ sarvasvaṃ tatpuraskurute kadā ||38||
śithilitatamolīlāṃ nīlāravindavilocanāṃ
dahanavilasatphālāṃ śrīkāmakoṭimupāsmahe |
karadhṛtasacchūlāṃ kālāricittaharāṃ parāṃ
manasijakṛpālīlāṃ lolālakāmalikekṣaṇām ||39||
kalālīlāśālā kavikulavacaḥkairavavanī-
śarajjyotsnādhārā śaśadharaśiśuślāghyamukuṭī |
punīte naḥ kampāpulinataṭasauhārdataralā
kadā cakṣurmārgaṃ kanakagiridhānuṣkamahiṣī ||40||
namaḥ stānnamrebhyaḥ stanagarimagarveṇa guruṇā
dadhānebhyaścūḍābharaṇamamṛtasyandi śiśiram |
sadā vāstavebhyaḥ suvidhabhuvi kampākhyasarite
yaśovyāpārebhyaḥ sukṛtavibhavebhyo ratipateḥ ||41||
asūyantī kācinmarakataruco nākimukuṭī-
kadambaṃ cumbantī caraṇanakhacandrāṃśupaṭalaiḥ |
tamomudrāṃ vidrāvayatu mama kāñcīrnilayanā
harotsaṅgaśrīmanmaṇigṛhamahādīpakalikā ||42||
anādyantā kācitsujananayanānandajananī
nirundhānā kāntiṃ nijarucivilāsairjalamucām |
smarārestāralyaṃ manasi janayantī svayamaho
galatkampā śampā parilasati kampāparisare ||43||
sudhāḍiṇḍīraśrīḥ smitaruciṣu tuṇḍīraviṣayaṃ
pariṣkurvāṇāsau parihasitanīlotpalaruciḥ |
stanābhyāmānamrā stabakayatu me kāṅkṣitataruṃ
dṛśāmaiśānīnāṃ sukṛtaphalapāṇḍityagarimā ||44||
kṛpādhārādroṇī kṛpaṇadhiṣaṇānāṃ praṇamatāṃ
nihantrī santāpaṃ nigamamukuṭottaṃsakalikā |
parā kāñcīlīlāparicayavatī parvatasutā
girāṃ nīvī devī giriśaparatantrā vijayate ||45||
kavitvaśrīkandaḥ sukṛtaparipāṭī himagireḥ
vidhātrī viśveṣāṃ viṣamaśaravīradhvajapaṭī |
sakhī kampānadyāḥ padahasitapāthojayugalī
purāṇo pāyānnaḥ puramathanasāmrājyapadavī ||46||
daridrāṇā madhye daradalitatāpicchasuṣamāḥ
stanābhogakkāntāstaruṇahariṇāṅkāṅkitakacāḥ |
harādhīnā nānāvibudhamukuṭīcumbitapadāḥ
kadā kampātīre kathaya viharāmo girisute ||47||
varīvartu sthemā tvayi mama girāṃ devi manaso
narīnartu prauḍhā vadanakamale vākyalaharī |
carīcartu prajñājanani jaḍimānaḥ parajane
sarīsartu svairaṃ janani mayi kāmākṣi karuṇā ||48||
kṣaṇātte kāmākṣi bhramarasuṣamāśikṣaṇaguruḥ
kaṭākṣavyākṣepo mama bhavatu mokṣāya vipadām |
narīnartu svairaṃ vacanalaharī nirjarapurī-
saridvīcīnīcīkaraṇapaṭurāsye mama sadā ||49||
purastānme bhūyaḥpraśamanaparaḥ stānmama rujāṃ
pracāraste kampātaṭavihṛtisampādini dṛśoḥ |
imāṃ yācñāmūrīkuru sapadi dūrīkuru tamaḥ-
parīpākaṃ matkaṃ sapadi budhalokaṃ ca naya mām ||50||
udañcantī kāñcīnagaranilaye tvatkaruṇayā
samṛddhā vāgdhāṭī parihasitamādhvī kavayatām |
upādatte mārapratibhaṭajaṭājūṭamukuṭī-
kuṭīrollāsinyāḥ śatamakhataṭinyā jayapaṭīm ||51||
śriyaṃ vidyāṃ dadyājjanani namatāṃ kīrtimamitāṃ
suputrān prādatte tava jhaṭiti kāmākṣi karuṇā |
trilokyāmādhikyaṃ tripuraparipanthipraṇayini
praṇāmastvatpāde śamitadurite kiṃ na kurute ||52||
manaḥstambhaṃ stambhaṃ gamayadupakampaṃ praṇamatāṃ
sadā lolaṃ nīlaṃ cikurajitalolambanikaram |
girāṃ dūraṃ smeraṃ dhṛtaśaśikiśoraṃ paśupateḥ
dṛśāṃ yogyaṃ bhogyaṃ tuhinagiribhāgyaṃ vijayate ||53||
ghanaśyāmānkāmāntakamahiṣi kāmākṣi madhurān
dṛśāṃ pātānetānamṛtajalaśītānanupamān |
bhavotpāte bhīte mayi vitara nāthe dṛḍhabhava-
nmanaśśoke mūke himagiripatāke karuṇayā ||54||
natānāṃ mandānāṃ bhavanigalabandhākuladhiyāṃ
mahāndhyāṃ rundhānāmabhilaṣitasantānalatikām |
carantīṃ kampāyāstaṭabhuvi savitrīṃ trijagatāṃ
smarāmastāṃ nityaṃ smaramathanajīvātukalikām ||55||
parā vidyā hṛdyāśritamadanavidyā marakata-
prabhānīlā līlāparavaśitaśūlāyudhamanāḥ |
tamaḥpūraṃ dūraṃ caraṇanatapaurandarapurī-
mṛgākṣī kāmākṣī kamalataralākṣī nayatu me ||56||
ahantākhyā matkaṃ kabalayati hā hanta hariṇī
haṭhātsaṃvidrūpaṃ haramahiṣi sasyāṅkuramasau |
kaṭākṣavyākṣepaprakaṭaharipāṣāṇapaṭalaiḥ
imāmuccairuccāṭaya jhaṭiti kāmākṣi kṛpayā ||57||
budhe vā mūke vā tava patati yasminkṣaṇamasau
kaṭākṣaḥ kāmākṣi prakaṭajaḍimakṣodapaṭimā |
kathaṅkāraṃ nāsmai karamukulacūḍālamukuṭā
namovākaṃ brūyurnamuciparipanthiprabhṛtayaḥ ||58||
pratīcīṃ paśyāmaḥ prakaṭarucinīvārakamaṇi-
prabhāsadhrīcīnāṃ pradalitaṣaḍādhārakamalām |
carantīṃ sauṣumne pathi parapadendupravigala-
tsudhārdrāṃ kāmākṣīṃ pariṇataparañjyotirudayām ||59||
jambhārātiprabhṛtimukuṭīḥ pādayoḥ pīṭhayantī
gumphānvācāṃ kavijanakṛtānsvairamārāmayantī |
śampālakṣmīṃ maṇigaṇarucāpāṭalaiḥ prāpayantī
kampātīre kavipariṣadāṃ jṛmbhate bhāgyasīmā ||60||
candrāpīḍāṃ caturavadanāṃ cañcalāpāṅgalīlāṃ
kundasmerāṃ kucabharanatāṃ kuntaloddhūtabhṛṅgām |
mārārātermadanaśikhinaṃ māṃsalaṃ dīpayantīṃ
kāmākṣīṃ tāṃ kavikulagirāṃ kalpavallīmupāse ||61||
kālāmbhodaprakarasuṣamāṃ kāntibhistirjayantī
kalyāṇānāmudayasaraṇiḥ kalpavallī kavīnām |
kandarpāreḥ priyasahacarī kalmaṣāṇāṃ nihantrī
kāñcīdeśaṃ tilakayati sā kāpi kāruṇyasīmā ||62||
ūrīkurvannurasijataṭe cāturīṃ bhūdharāṇāṃ
pāthojānāṃ nayanayugale paripanthyaṃ vitanvan |
kampātīre viharati rucā moghayanmeghaśailīṃ
kokadveṣaṃ śirasi kalayanko'pi vidyāviśeṣaḥ ||63||
kāñcīlīlāparicayavatī kāpi tāpicchalakṣmīḥ
jāḍyāraṇye hutavahaśikhā janmabhūmiḥ kṛpāyāḥ |
mākandaśrīrmadhurakavitācāturī kokilānāṃ
mārge bhūyānmama nayanayormānmathī kāpi vidyā ||64||
seturmātarmaratakamayo bhaktibhājāṃ bhavābdhau
līlālolā kuvalayamayī mānmathī vaijayantī |
kāñcībhūṣā paśupatidṛśāṃ kāpi kālāñjanālī
matkaṃ duḥkhaṃ śithilayatu te mañjulāpāṅgamālā ||65||
vyāvṛṇvānāḥ kuvalayadalaprakriyāvairamudrāṃ
vyākurvāṇā manasijamahārājasāmrājyalakṣmīm |
kāñcīlīlāvihṛtirasike kāṅkṣitaṃ naḥ kriyāsuḥ
bandhacchede tava niyamināṃ baddhadīkṣāḥ kaṭākṣāḥ ||66||
kālāmbhode śaśiruci dalaṃ kaitakaṃ darśayantī
madhyesaudāmini madhulihāṃ mālikāṃ rājayantī |
haṃsārāvaṃ vikacakamale mañjumullāsayantī
kampātīre vilasati navā kāpi kāruṇyalakṣmīḥ ||67||
citraṃ citraṃ nijamṛdutayā bhartsayanpallavālīṃ
puṃsāṃ kāmānbhuvi ca niyataṃ pūrayanpuṇyabhājām |
jātaḥ śailānna tu jalanidheḥ svairasañcāraśīlaḥ
kāñcībhūṣā kalayatu śivaṃ ko'pi cintāmaṇirme ||68||
tāmrāmbhojaṃ jaladanikaṭe tatra bandhūkapuṣpaṃ
tasminmallīkusumasuṣamāṃ tatra vīṇāninādam |
vyāvṛnvānā sukṛtalaharī kāpi kāñcinagaryām
aiśānī sā kalayatitarāmaindrajālaṃ vilāsam ||69||
āhārāṃśaṃ tridaśasadasāmāśraye cātakānām
ākāśoparyapi ca kalayannālayaṃ tuṅgameṣām |
kampātīre viharatitarāṃ kāmadhenuḥ kavīnāṃ
mandasmero madananigamaprakriyāsampradāyaḥ ||70||
ārdrībhūtairaviralakṛpairāttalīlāvilāsaiḥ
āsthāpūrṇairadhikacapalairañcitāmbhojaśilpaiḥ |
kāntairlakṣmīlalitabhavanaiḥ kāntikaivalyasāraiḥ
kāśmalyaṃ naḥ kabalayatu sā kāmakoṭī kaṭākṣaiḥ ||71||
ādhūnvantyai taralanayanairāṅgajīṃ vaijayantīm
ānandinyai nijapadajuṣāmāttakāñcīpurāyai |
āsmākīnaṃ hṛdayamakhilairāgamānāṃ prapañcaiḥ
ārādhyāyai spṛhayatitarāmadimāyai jananyai ||72||
dūraṃ vācāṃ tridaśasadasāṃ duḥkhasindhostaritraṃ
mohakṣvelakṣitiruhavane krūradhāraṃ kuṭhāram |
kampātīrapraṇayi kavibhirvarṇitodyaccaritraṃ
śāntyai seve sakalavipadāṃ śāṅkaraṃ tatkalatram ||73||
khaṇḍīkṛtya prakṛtikuṭilaṃ kalmaṣaṃ prātibhaśrī-
śuṇḍīratvaṃ nijapadajuṣāṃ śūnyatandraṃ diśantī |
tuṇḍīrākhyai mahati viṣaye svarṇavṛṣṭipradātrī
caṇḍī devī kalayati ratiṃ candracūḍālacūḍe ||74||
yena khyāto bhavati sa gṛhī pūruṣo merudhanvā
yaddṛkkoṇe madananigamaprābhavaṃ bobhavīti |
yatprītyaiva trijagadadhipo jṛmbhate kimpacānaḥ
kampātīre sa jayati mahānkaścidojoviśeṣaḥ ||75||
dhanyā dhanyā gatiriha girāṃ devi kāmākṣi yanme
nindyāṃ bhindyātsapadi jaḍatāṃ kalmaṣādunmiṣantīm |
sādhvī mādhvīrasamadhuratābhañjinī mañjurītiḥ
vāṇīveṇī jhaṭiti vṛṇutātsvardhunīspardhinī mām ||76||
yasyā vāṭī hṛdayakamalaṃ kausumī yogabhājāṃ
yasyāḥ pīṭhī satataśiśirā śīkarairmākarandaiḥ |
yasyāḥ peṭī śrutiparicalanmauliratnasya kāñcī
sā me somābharaṇamahiṣī sādhayetkāṅkṣitāni ||77||
ekā mātā sakalajagatāmīyuṣī dhyānamudrām
ekāmrādhīśvaracaraṇayorekatānāṃ samindhe |
tāṭaṅkodyanmaṇigaṇarucā tāmrakarṇapradeśā
tāruṇyaśrīstabakitatanustāpasī kāpi bālā ||78||
dantādantiprakaṭanakarī dantibhirmandayānaiḥ
mandārāṇāṃ madapariṇatiṃ mathnatī mandahāsaiḥ |
aṅkūrābhyāṃ manasijataroraṅkitorāḥ kucābhyā-
mantaḥkāñci sphurati jagatāmādimā kāpi mātā ||79||
triyambakakuṭumbinīṃ tripurasundarīmindirāṃ
pulindapatisundarīṃ tripurabhairavīṃ bhāratīm |
mataṅgakulanāyikāṃ mahiṣamardanīṃ mātṛkāṃ
bhaṇanti vibudhottamā vihṛtimeva kāmākṣi te ||80||
mahāmunimanonaṭī mahitaramyakampātaṭī-
kuṭīrakavihāriṇī kuṭilabodhasaṃhāriṇī |
sadā bhavatu kāminī sakaladehināṃ svāminī
kṛpātiśayakiṅkarī mama vibhūtaye śāṅkarī ||81||
jaḍāḥ prakṛtinirdhanā janavilocanāruntudā
narā janani vīkṣaṇaṃ kṣaṇamavāpya kāmākṣi te |
vacassu madhumādhurīṃ prakaṭayanti paurandarī-
vibhūtiṣu viḍambanāṃ vapuṣi mānmathīṃ prakriyām ||82||
ghansatanataṭasphuṭasphuritakañculīcañcalī-
kṛtatripuraśāsanā sujanaśīlitopāsanā |
dṛśoḥ saraṇimaśnute mama kadā nu kāñcīpure
parā paramayogināṃ manasi citkulā puṣkalā ||83||
kavīndrahṛdayecarī parigṛhītakāñcīpurī
nirūḍhakaruṇājharī nikhilalokarakṣākarī |
manaḥpathadavīyasī madanaśāsanapreyasī
mahāguṇagarīyasī mama dṛśo'stu nedīyasī ||84||
dhanena na ramāmahe khalajanānna sevāmahe
na cāpalamayāmahe bhavabhayānna dūyāmahe |
sthirāṃ tanumahetarāṃ manasi kiṃ ca kāñcīrata-
smarāntakakuṭumbinīcaraṇapallavopāsanām ||85||
surāḥ parijanā vapurmanasijāya vairāyate
triviṣṭapanitambinīkucataṭī ca kelīgiriḥ |
giraḥ surabhayo vayastaruṇimā daridrasya vā
kaṭākṣasaraṇau kṣaṇaṃ nipatitasya kāmākṣi te ||86||
pavitraya jagattrayīvibudhabodhajīvātubhiḥ
puratrayavimardinaḥ pulakakañculīdāyibhiḥ |
bhavakṣayavicakṣaṇairvyasanamokṣaṇairvīkṣaṇaiḥ
nirakṣaraśiromaṇiṃ karuṇayaiva kāmākṣi mām ||87||
kadā kalitakhelanāḥ karuṇayaiva kāñcīpure
kalāyamukulatviṣaḥ śubhakadambapūrṇāṅkurāḥ |
payodharabharālasāḥ kavijaneṣu te bandhurāḥ
pacelimakṛpārasā paripatanti mārge dṛśoḥ ||88||
aśodhyamacalodbhavaṃ hṛdayanandanaṃ dehinām
anarghamadhikāñci tatkimapi ratnamuddyotate |
anena samalaṅkṛtā jayati śaṅkarāṅkasthalī
kadāsya mama mānasaṃ vrajati peṭikāvibhramam ||89||
parāmṛtajharīplutā jayati nityamantaścarī
bhuvāmapi bahiścarī paramasaṃvidekātmikā |
mahadbhiraparokṣitā satatameva kāñcīpure
mamānvahamahammatirmanasi bhātu māheśvarī ||90||
tamovipinadhāvinaṃ satatameva kāñcīpure
vihārarasikā parā paramasaṃvidurvīruhe |
kaṭākṣanigalairdṛḍhaṃ hṛdayaduṣṭadantāvalaṃ
ciraṃ nayatu māmakaṃ tripuravairisīmantinī ||91||
tvameva sati caṇḍikā tvamasi devi cāmuṇḍikā
tvameva paramātṛkā tvamapi yoginīrūpiṇī |
tvameva kila śāmbhavī tvamasi kāmakoṭī jayā
tvameva vijayā tvayi trijagadamba kiṃ brūmahe ||92||
pare janani pārvati praṇatapālini prātibha-
pradātri parameśvari trijagadāśrite śāśvate |
triyambakakuṭumbini tripadasaṅgini trīkṣaṇe
triśaktimayi vīkṣaṇaṃ mayi nidhehi kāmākṣi te ||93||
manomadhukarotsavaṃ vidadhatī manīṣājuṣāṃ
svayamprabhavavaikharīvipinavīthikālambinī |
aho śiśiritā kṛpāmadhurasena kampātaṭe
carācaravidhāyinī calati kāpi cinmañjarī ||94||
kalāvati kalābhṛto mukuṭasīmni līlāvati
spṛhāvati maheśvare bhuvanamohane bhāsvati |
prabhāvati rame sadā mahitarūpaśobhāvati
tvarāvati pare satāṃ gurukṛpāmbudhārāvati ||95||
tvayaiva jagadambayā bhuvanamaṇḍalaṃ sūyate
tvayaiva karuṇārdrayā tadapi rakṣaṇaṃ nīyate |
tvayaiva kharakopayā nayanapāvake hūyate
tvayaiva kila nityayā jagati santataṃ sthīyate ||96||
carācarajaganmayīṃ sakalahṛnmayīṃ cinmayīṃ
guṇatrayamayīṃ jagattrayamayīṃ tridhāmāmayīm |
parāparamayīṃ sadā daśadiśāṃ niśāharmayīṃ
parāṃ satatasanmayīṃ manasi cinmayīṃ śīlaye ||97||
jaya jagadambike harakuṭumbini vaktrarucā
jitaśaradambuje ghanaviḍambini keśarucā |
paramavalambanaṃ kuru sadā pararūpadhare
mama gatasaṃvido jaḍimaḍambaratāṇḍavinaḥ ||98||
bhuvanajanani bhūṣābhūtacandre namaste
kaluṣaśamani kampātīragehe namaste |
nikhilanigamavedye nityarūpe namaste
paraśivamayi pāśacchedahaste namaste ||99||
kvaṇatkāñcī kāñcīpuramaṇivipañcīlayajharī-
śiraḥkampā kampāvasatiranukampājalanidhiḥ |
ghanaśyāmā śyāmā kaṭhinakucasīmā manasi me
mṛgākṣī kāmākṣī haranaṭanasākṣī viharatāt ||100||
samaravijayakoṭī sādhakānandadhāṭī
mṛduguṇaparipeṭī mukhyakādambavāṭī |
muninutaparipāṭī mohitājāṇḍakoṭī
paramaśivavadhūṭī pātu māṃ kāmakoṭī ||101||
imaṃ paravarapradaṃ prakṛtipeśalaṃ pāvanaṃ
parāparacidākṛtiprakaṭanapradīpāyitam |
stavaṃ paṭhati nityadā manasi bhāvayannambikāṃ
japairalamalaṃ makhairadhikadehasaṃśoṣaṇaiḥ ||102||
|| iti stutiśatakaṃ sampūrṇam ||
Sanskrit — Devanagari (original)
पाण्डित्यं परमेश्वरि स्तुतिविधौ नैवाश्रयन्ते गिरां
वैरिञ्चान्यपि गुम्फनानि विगलद्गर्वाणि शर्वाणि ते ।
स्तोतुं त्वां परिफुल्लनीलनलिनश्यामाक्षि कामाक्षि मां
वाचालीकुरुते तथापि नितरां त्वत्पादसेवादरः ॥1॥
तापिञ्छस्तबकत्विषे तनुभृतां दारिद्र्यमुद्राद्विषे
संसाराख्यतमोमुषे पुररिपोर्वामाङ्कसीमाजुषे ।
कम्पातीरमुपेयुषे कवयतां जिह्वाकुटीं जग्मुषे
विश्वत्राणपुषे नमोऽस्तु सततं तस्मै परञ्ज्योतिषे ॥2॥
ये सन्ध्यारुणयन्ति शङ्करजटाकान्तारचन्रार्भकं
सिन्दूरन्ति च ये पुरन्दरवधूसीमन्तसीमान्तरे ।
पुण्य.ं ये परिपक्कयन्ति भजतां काञ्चीपुरे माममी
पायासुः परमेश्वरप्रणयिनीपादोद्भवाः पांसवः ॥3॥
कामाडम्बरपूरया शशिरुचा कम्रस्मितानां त्विषा
कामारेरनुरागसिन्धुमधिकं कल्लोलितं तन्वती ।
कामाक्षीति समस्तसज्जननुता कल्याणदात्री नृणां
कारुण्याकुलमानसा भगवती कम्पातटे जृम्भते ॥4॥
कामाक्षीणपराक्रमप्रकटनं सम्भावयन्ती दृशा
श्यामा क्षीरसहोदरस्मितरुचिप्रक्षालिताशान्तरा ।
कामाक्षीजनमौलिभूषणमणिर्वाचां परा देवता
कामाक्षीति विभाति कापि करुणा कम्पातटिन्यास्तटे ॥5॥
श्यामा काचन चन्द्रिका त्रिभुवने पुण्यात्मनामानने
सीमाशून्यकवित्ववर्षजननी या कापि कादम्बिनी ।
मारारातिमनोविमोहनविधौ काचितत्तमःकन्दली
कामाक्ष्याः करुणाकटाक्षलहरी कामाय मे कल्पताम् ॥6॥
प्रौढध्वान्तकदम्बके कुमुदिनीपुण्याङ्कुरं दर्शयन्
ज्योत्स्नासङ्गमनेऽपि कोकमिथुनं मिश्रं समुद्भावयन् ।
कालिन्दीलहरीदशां प्रकटयन्कम्रां नभस्यद्भुतां
कश्चिन्नेत्रमहोत्सवो विजयते काञ्चीपुरे शूलिनः ॥7॥
तन्द्राहीनतमालनीलसुषमैस्तारुण्यलीलागृहैः
तारानाथकिशोरलाञ्छितकचैस्ताम्रारविन्देक्षणैः ।
मातः संश्रयतां मनो मनसिजप्रागल्भ्यनाडिन्धमैः
कम्पातीरचरैर्घनस्तनभरैः पुण्याङ्करैः शाङ्करैः ॥8॥
नित्यं निश्चलतामुपेत्य मरुतां रक्षाविधिं पुष्णती
तेजस्सञ्चयपाटवेन किरणानुष्णद्युतेर्मुष्णती ।
काञ्चीमध्यगतापि दीप्तिजननी विश्वान्तरे जृम्भते
काचिच्चित्रमहो स्मृतापि तमसां निर्वापिका दीपिका ॥9॥
कान्तैः केशरुचां चयैर्भ्रमरितं मन्दस्मितैः पुष्पितं
कान्त्या पल्लवितं पदाम्बुरुहयोर्नेत्रत्विषा पत्रितम् ।
कम्पातीरवनान्तरं विदधती कल्याणजन्मस्थली
काञ्चीमध्यमहामणिर्विजयते काचित्कृपाकन्दली ॥10॥
राकाचन्द्रसमानकान्तिवदना नाकाधिराजस्तुता
मूकानामपि कुर्वती सुरधनीनीकाशवाग्वैभवम् ।
श्रीकाञ्चीनगरीविहाररसिका शोकापहन्त्री सताम्
एका पुण्यपरम्परा पशुपतेराकारिणी राजते ॥11॥
जाता शीतलशैलतः सुकृतिनां दृश्या परं देहिनां
लोकानां क्षणमात्रसंस्मरणतः सन्तापविच्छेदिनी ।
आश्चर्यं बहु खेलनं वितनुते नैश्चल्यमाबिभ्रती
कम्पायास्तटसीम्नि कापि तटिनी कारुण्यपाथोमयी ॥12॥
ऐक्यं येन विरच्यते हरतनौ दम्भावपुम्भावुके
रेखा यत्कचसीम्नि शेखरदशां नैशाकरी गाहते ।
औन्नत्यं मुहुरेति येन स महान्मेनासखः सानुमान्
कम्पातीरविहारिणा सशरणास्तेनैव धाम्ना वयम् ॥13॥
अक्ष्णोश्च स्तनयोः श्रिया श्रवणयोर्बाह्वोश्च मूलं स्पृशन्
उत्तंसेन मुखेन च प्रतिदिनं द्रुह्यन्पयोजन्मने ।
माधुर्येण गिरां गतेन मृदुना हंसाङ्गनां ह्रेपयन्
काञ्चीसीम्नि चकास्ति कोऽपि कवितासन्तानबीजाङ्कुरः ॥14॥
खण्डं चान्द्रमसं वतंसमनिशं काञ्चीपुरे खेलनं
कालायश्छवितस्करीं तनुरुचिं कर्णजपे लोचने ।
तारुण्योष्मनखम्पचं स्तनभरं जङ्घास्पृशं कुन्तलं
भाग्यं देशिकसञ्चितं मम कदा सम्पादयेदम्बिके ॥15॥
तन्वानं निजकेलिसौधसरणिं नैसर्गिकीणां गिरां
केदारं कविमल्लसूक्तिलहरीसस्यश्रियां शाश्वतम् ।
अंहोवञ्चनचुञ्चु किञ्चन भजे काञ्चीपुरीमण्डनं
पर्यायच्छवि पाकशासनमणेः पौष्पेषवं पौरुषम् ॥16॥
आलोके मुखपङ्कजे च दधती सौधाकरीं चातुरीं
चूडालङ्क्रियमाणपङ्कजवनीवैरागमप्रक्रिया ।
मुग्धस्मेरमुखी घन्सतनतटीमूर्च्छालमध्याञ्चिता
काञ्चीसीमनि कामिनी विजयते काचिज्जगन्मोहिनी ॥17॥
यस्मिन्नम्ब भवत्कटाक्षरजनी मन्देऽपि मन्दस्मित-
ज्योत्स्नासंस्नपिता भवत्यभिमुखी तं प्रत्यहो देहिनम् ।
द्रक्षामाक्षिकमाधुरीमदभरव्रीडाकरी वैखरी
कामाक्षि स्वयमातनोत्यभिसृतिं वामेक्षणेव क्षणम् ॥18॥
कालिन्दीजलकान्तयः स्मितरुचिस्वर्वाहिनीपाथसि
प्रौढध्वान्तरुचः स्फुटाधरमहोलौहित्यसन्ध्योदये ।
मणिक्योपलकुण्डलांशुशिखिनि व्यामिश्रधूमश्रियः
कल्याणैकभुवः कटाक्षसुषमाः कामाक्षि राजन्ति ते ॥19॥
कलकलरणत्काञ्ची काञ्चीविभूषणमालिका
कचभरलसच्चन्द्रा चन्द्रावतंससधर्मिणी ।
कविकुलगिरः श्रावंश्रावं मिलत्पुलकाङ्कुरा
विरचितशिरःकम्पा कम्पातटे परिशोभते ॥20॥
सरसवचसां वीची नीचीभवन्मधुमाधुरी
भरितभुवना कीर्तिर्मूर्तिर्मनोभवजित्वरी ।
जननि मनसो योग्यं भोग्यं नृणां तव जायते
कथमिव विना काञ्चीभूषे कटाक्षतरङ्गितम् ॥21॥
भ्रमरितसरित्कूलो नीलोत्पलप्रभयाऽऽभया
नतजनतमःखण्डी तुण्डीरसीम्नि विजृम्भते ।
अचलतपसामेकः पाकः प्रसूनशरासन-
प्रतिभटमनोहारी नारीकुलैकशिखामणिः ॥22॥
मधुरवचसो मन्दस्मेरा मतङ्गजगामिनः
तरुणिमजुषस्तापिच्छाभास्तमःपरिपन्थिनः ।
कुचभरनताः कुर्युर्भद्रं कुरङ्गविलोचनाः
कलितकरुणाः काञ्चीभाजः कपालिमहोत्सवाः ॥23॥
कमलसुषमाक्ष्यारोहे विचक्षणवीक्षणाः
कुमुदसुकृतक्रीडाचूडालकुन्तलबन्धुराः ।
रुचिररुचिभिस्तापिच्छश्रीप्रपञ्चनचुञ्चवः
पुरविजयिनः कम्पातीरे स्फुरन्ति मनोरथाः ॥24॥
कलितरतयः काञ्चीलीलाविधौ कविमण्डली-
वचनलहरीवासन्तीनां वसन्तविभूतयः ।
कुशलविधये भूयासुर्मे कुरङ्गविलोचनाः
कुसुमविशिखारातेरक्ष्णां कुतूहलविभ्रमाः ॥25॥
कबलिततमस्काण्डास्तुण्डीरमण्डलमण्डनाः
सरसिजवनीसन्तानानामरुन्तुदशेखराः ।
नयनसरणेर्नेदीयंसः कदा नु भवन्ति मे
तरुणजलदश्यामाः शम्भोस्तपःफलविभ्रमाः ॥26॥
अचरममिषुं दीनं मीनध्वजस्य मुखश्रिया
सरसिजभुवो यानं म्लानं गतेन च मञ्जुना ।
त्रिदशसदसामन्नं खिन्नं गिरा च वितन्वती
तिलकयति सा कम्पातीरं त्रिलोचनसुन्दरी ॥27॥
जननि भुवने चङ्क्रम्येऽहं कियन्तमनेहसं
कुपुरुषकरभ्रष्टैर्दुष्टैर्धनैरुदरम्भरिः ।
तरुणकरुणे तन्द्राशून्ये तरङ्गय लोचने
नमति मयि ते किञ्चित्काञ्चीपुरीमणिदीपिके ॥28॥
मुनिजनमनःपेटीरत्नं स्फुरत्करुणानटी-
विहरणकलागेहं काञ्चीपुरीमणिभूषणम् ।
जगति महतो मोहव्याधेर्नृणां परमौषधं
पुरहरदृशां साफल्यं मे पुरः परिजृम्भताम् ॥29॥
मुनिजनमोधाम्ने धाम्ने वचोमयजाह्नवी-
हिमगिरितटप्राग्भारायाक्षराय परात्मने ।
विहरणजुषे काञ्चीदेशे महेश्वरलोचन-
त्रितयसरसक्रीडासौधाङ्गणाय नमो नमः ॥30॥
मरकतरुचां प्रत्यादेशं महेश्वरचक्षुषाम्
अमृतलहरीपूरं पारं भवाख्यपयोनिधेः ।
सुचरितफलं काञ्चीभाजो जनस्य पचेलिमं
हिमशिखरिणो वंशस्यैकं वतंसमुपास्महे ॥31॥
प्रणमनदिनारम्भे कम्पानदीसखि तावके
सरसकवितोन्मेषः पूषा सतां समुदञ्चितः ।
प्रतिभटमहाप्रौढप्रोद्यत्कवित्वकुमुद्वतीं
नयति तरसा निद्रामुद्रां नगेश्वरकन्यके ॥32॥
शमितजडिमारम्भा कम्पातटीनिकटेचरी
निहतदुरितस्तोमा सोमार्धमुद्रितकुन्तला ।
फलितसुमनोवाञ्छा पाञ्चायुधी परदेवता
सफलयतु मे नेत्रे गोत्रेश्वरप्रियनन्दिनी ॥33॥
मम तु धिषणा पीड्या जाड्यातिरेक कथं त्वया
कुमुदसुषमामैत्रीपात्रीवतंसितकुन्तलाम् ।
जगति शमितस्तम्भां कम्पानदीनिलयामसौ
श्रियति हि गलत्तन्द्रा चन्द्रावतंससधर्मिणीम् ॥34॥
परिमलपरीपाकोद्रेकं पयोमुचि काञ्चने
शिखरिणि पुनर्द्बैधीभावं शशिन्यरुणातपम् ।
अपि च जनयन्कम्बोर्लक्ष्मीमनम्बुनि कोऽप्यसौ
कुसुमधनुषः काञ्चीदेशे चकास्ति पराक्रमः ॥35॥
पुरदमयितुर्वामोत्सङ्गस्थलेन रसज्ञया
सरसकविताभाजा काञ्चीपुरोदरसीमया ।
तटपरिसरैर्नीहाराद्रेर्वचोभिरकृत्रिमैः
किमिव न तुलामस्मच्चेतो महेश्वरि गाहते ॥36॥
नयनयुगलीमास्माकीनां कदा नु फलेग्रहीं
विदधति गतौ व्याकुर्वाणा गजेन्द्रचमत्क्रियाम् ।
मरतकरुचो माहेशाना घनस्तननम्रिताः
सुकृतविभवाः प्राञ्चः काञ्चीवतंसधुरन्धराः ॥37॥
मनसिजयशःपारम्पर्यं मरन्दझरीसुवां
कविकुलगिरां कन्दं कम्पानदीतटमण्डनम् ।
मधुरललितं मत्कं चक्षुर्मनीषिमनोहरं
पुरविजयिनः सर्वस्वं तत्पुरस्कुरुते कदा ॥38॥
शिथिलिततमोलीलां नीलारविन्दविलोचनां
दहनविलसत्फालां श्रीकामकोटिमुपास्महे ।
करधृतसच्छूलां कालारिचित्तहरां परां
मनसिजकृपालीलां लोलालकामलिकेक्षणाम् ॥39॥
कलालीलाशाला कविकुलवचःकैरववनी-
शरज्ज्योत्स्नाधारा शशधरशिशुश्लाघ्यमुकुटी ।
पुनीते नः कम्पापुलिनतटसौहार्दतरला
कदा चक्षुर्मार्गं कनकगिरिधानुष्कमहिषी ॥40॥
नमः स्तान्नम्रेभ्यः स्तनगरिमगर्वेण गुरुणा
दधानेभ्यश्चूडाभरणममृतस्यन्दि शिशिरम् ।
सदा वास्तवेभ्यः सुविधभुवि कम्पाख्यसरिते
यशोव्यापारेभ्यः सुकृतविभवेभ्यो रतिपतेः ॥41॥
असूयन्ती काचिन्मरकतरुचो नाकिमुकुटी-
कदम्बं चुम्बन्ती चरणनखचन्द्रांशुपटलैः ।
तमोमुद्रां विद्रावयतु मम काञ्चीर्निलयना
हरोत्सङ्गश्रीमन्मणिगृहमहादीपकलिका ॥42॥
अनाद्यन्ता काचित्सुजननयनानन्दजननी
निरुन्धाना कान्तिं निजरुचिविलासैर्जलमुचाम् ।
स्मरारेस्तारल्यं मनसि जनयन्ती स्वयमहो
गलत्कम्पा शम्पा परिलसति कम्पापरिसरे ॥43॥
सुधाडिण्डीरश्रीः स्मितरुचिषु तुण्डीरविषयं
परिष्कुर्वाणासौ परिहसितनीलोत्पलरुचिः ।
स्तनाभ्यामानम्रा स्तबकयतु मे काङ्क्षिततरुं
दृशामैशानीनां सुकृतफलपाण्डित्यगरिमा ॥44॥
कृपाधाराद्रोणी कृपणधिषणानां प्रणमतां
निहन्त्री सन्तापं निगममुकुटोत्तंसकलिका ।
परा काञ्चीलीलापरिचयवती पर्वतसुता
गिरां नीवी देवी गिरिशपरतन्त्रा विजयते ॥45॥
कवित्वश्रीकन्दः सुकृतपरिपाटी हिमगिरेः
विधात्री विश्वेषां विषमशरवीरध्वजपटी ।
सखी कम्पानद्याः पदहसितपाथोजयुगली
पुराणो पायान्नः पुरमथनसाम्राज्यपदवी ॥46॥
दरिद्राणा मध्ये दरदलिततापिच्छसुषमाः
स्तनाभोगक्कान्तास्तरुणहरिणाङ्काङ्कितकचाः ।
हराधीना नानाविबुधमुकुटीचुम्बितपदाः
कदा कम्पातीरे कथय विहरामो गिरिसुते ॥47॥
वरीवर्तु स्थेमा त्वयि मम गिरां देवि मनसो
नरीनर्तु प्रौढा वदनकमले वाक्यलहरी ।
चरीचर्तु प्रज्ञाजननि जडिमानः परजने
सरीसर्तु स्वैरं जननि मयि कामाक्षि करुणा ॥48॥
क्षणात्ते कामाक्षि भ्रमरसुषमाशिक्षणगुरुः
कटाक्षव्याक्षेपो मम भवतु मोक्षाय विपदाम् ।
नरीनर्तु स्वैरं वचनलहरी निर्जरपुरी-
सरिद्वीचीनीचीकरणपटुरास्ये मम सदा ॥49॥
पुरस्तान्मे भूयःप्रशमनपरः स्तान्मम रुजां
प्रचारस्ते कम्पातटविहृतिसम्पादिनि दृशोः ।
इमां याच्ञामूरीकुरु सपदि दूरीकुरु तमः-
परीपाकं मत्कं सपदि बुधलोकं च नय माम् ॥50॥
उदञ्चन्ती काञ्चीनगरनिलये त्वत्करुणया
समृद्धा वाग्धाटी परिहसितमाध्वी कवयताम् ।
उपादत्ते मारप्रतिभटजटाजूटमुकुटी-
कुटीरोल्लासिन्याः शतमखतटिन्या जयपटीम् ॥51॥
श्रियं विद्यां दद्याज्जननि नमतां कीर्तिममितां
सुपुत्रान् प्रादत्ते तव झटिति कामाक्षि करुणा ।
त्रिलोक्यामाधिक्यं त्रिपुरपरिपन्थिप्रणयिनि
प्रणामस्त्वत्पादे शमितदुरिते किं न कुरुते ॥52॥
मनःस्तम्भं स्तम्भं गमयदुपकम्पं प्रणमतां
सदा लोलं नीलं चिकुरजितलोलम्बनिकरम् ।
गिरां दूरं स्मेरं धृतशशिकिशोरं पशुपतेः
दृशां योग्यं भोग्यं तुहिनगिरिभाग्यं विजयते ॥53॥
घनश्यामान्कामान्तकमहिषि कामाक्षि मधुरान्
दृशां पातानेतानमृतजलशीताननुपमान् ।
भवोत्पाते भीते मयि वितर नाथे दृढभव-
न्मनश्शोके मूके हिमगिरिपताके करुणया ॥54॥
नतानां मन्दानां भवनिगलबन्धाकुलधियां
महान्ध्यां रुन्धानामभिलषितसन्तानलतिकाम् ।
चरन्तीं कम्पायास्तटभुवि सवित्रीं त्रिजगतां
स्मरामस्तां नित्यं स्मरमथनजीवातुकलिकाम् ॥55॥
परा विद्या हृद्याश्रितमदनविद्या मरकत-
प्रभानीला लीलापरवशितशूलायुधमनाः ।
तमःपूरं दूरं चरणनतपौरन्दरपुरी-
मृगाक्षी कामाक्षी कमलतरलाक्षी नयतु मे ॥56॥
अहन्ताख्या मत्कं कबलयति हा हन्त हरिणी
हठात्संविद्रूपं हरमहिषि सस्याङ्कुरमसौ ।
कटाक्षव्याक्षेपप्रकटहरिपाषाणपटलैः
इमामुच्चैरुच्चाटय झटिति कामाक्षि कृपया ॥57॥
बुधे वा मूके वा तव पतति यस्मिन्क्षणमसौ
कटाक्षः कामाक्षि प्रकटजडिमक्षोदपटिमा ।
कथङ्कारं नास्मै करमुकुलचूडालमुकुटा
नमोवाकं ब्रूयुर्नमुचिपरिपन्थिप्रभृतयः ॥58॥
प्रतीचीं पश्यामः प्रकटरुचिनीवारकमणि-
प्रभासध्रीचीनां प्रदलितषडाधारकमलाम् ।
चरन्तीं सौषुम्ने पथि परपदेन्दुप्रविगल-
त्सुधार्द्रां कामाक्षीं परिणतपरञ्ज्योतिरुदयाम् ॥59॥
जम्भारातिप्रभृतिमुकुटीः पादयोः पीठयन्ती
गुम्फान्वाचां कविजनकृतान्स्वैरमारामयन्ती ।
शम्पालक्ष्मीं मणिगणरुचापाटलैः प्रापयन्ती
कम्पातीरे कविपरिषदां जृम्भते भाग्यसीमा ॥60॥
चन्द्रापीडां चतुरवदनां चञ्चलापाङ्गलीलां
कुन्दस्मेरां कुचभरनतां कुन्तलोद्धूतभृङ्गाम् ।
मारारातेर्मदनशिखिनं मांसलं दीपयन्तीं
कामाक्षीं तां कविकुलगिरां कल्पवल्लीमुपासे ॥61॥
कालाम्भोदप्रकरसुषमां कान्तिभिस्तिर्जयन्ती
कल्याणानामुदयसरणिः कल्पवल्ली कवीनाम् ।
कन्दर्पारेः प्रियसहचरी कल्मषाणां निहन्त्री
काञ्चीदेशं तिलकयति सा कापि कारुण्यसीमा ॥62॥
ऊरीकुर्वन्नुरसिजतटे चातुरीं भूधराणां
पाथोजानां नयनयुगले परिपन्थ्यं वितन्वन् ।
कम्पातीरे विहरति रुचा मोघयन्मेघशैलीं
कोकद्वेषं शिरसि कलयन्कोऽपि विद्याविशेषः ॥63॥
काञ्चीलीलापरिचयवती कापि तापिच्छलक्ष्मीः
जाड्यारण्ये हुतवहशिखा जन्मभूमिः कृपायाः ।
माकन्दश्रीर्मधुरकविताचातुरी कोकिलानां
मार्गे भूयान्मम नयनयोर्मान्मथी कापि विद्या ॥64॥
सेतुर्मातर्मरतकमयो भक्तिभाजां भवाब्धौ
लीलालोला कुवलयमयी मान्मथी वैजयन्ती ।
काञ्चीभूषा पशुपतिदृशां कापि कालाञ्जनाली
मत्कं दुःखं शिथिलयतु ते मञ्जुलापाङ्गमाला ॥65॥
व्यावृण्वानाः कुवलयदलप्रक्रियावैरमुद्रां
व्याकुर्वाणा मनसिजमहाराजसाम्राज्यलक्ष्मीम् ।
काञ्चीलीलाविहृतिरसिके काङ्क्षितं नः क्रियासुः
बन्धच्छेदे तव नियमिनां बद्धदीक्षाः कटाक्षाः ॥66॥
कालाम्भोदे शशिरुचि दलं कैतकं दर्शयन्ती
मध्येसौदामिनि मधुलिहां मालिकां राजयन्ती ।
हंसारावं विकचकमले मञ्जुमुल्लासयन्ती
कम्पातीरे विलसति नवा कापि कारुण्यलक्ष्मीः ॥67॥
चित्रं चित्रं निजमृदुतया भर्त्सयन्पल्लवालीं
पुंसां कामान्भुवि च नियतं पूरयन्पुण्यभाजाम् ।
जातः शैलान्न तु जलनिधेः स्वैरसञ्चारशीलः
काञ्चीभूषा कलयतु शिवं कोऽपि चिन्तामणिर्मे ॥68॥
ताम्राम्भोजं जलदनिकटे तत्र बन्धूकपुष्पं
तस्मिन्मल्लीकुसुमसुषमां तत्र वीणानिनादम् ।
व्यावृन्वाना सुकृतलहरी कापि काञ्चिनगर्याम्
ऐशानी सा कलयतितरामैन्द्रजालं विलासम् ॥69॥
आहारांशं त्रिदशसदसामाश्रये चातकानाम्
आकाशोपर्यपि च कलयन्नालयं तुङ्गमेषाम् ।
कम्पातीरे विहरतितरां कामधेनुः कवीनां
मन्दस्मेरो मदननिगमप्रक्रियासम्प्रदायः ॥70॥
आर्द्रीभूतैरविरलकृपैरात्तलीलाविलासैः
आस्थापूर्णैरधिकचपलैरञ्चिताम्भोजशिल्पैः ।
कान्तैर्लक्ष्मीललितभवनैः कान्तिकैवल्यसारैः
काश्मल्यं नः कबलयतु सा कामकोटी कटाक्षैः ॥71॥
आधून्वन्त्यै तरलनयनैराङ्गजीं वैजयन्तीम्
आनन्दिन्यै निजपदजुषामात्तकाञ्चीपुरायै ।
आस्माकीनं हृदयमखिलैरागमानां प्रपञ्चैः
आराध्यायै स्पृहयतितरामदिमायै जनन्यै ॥72॥
दूरं वाचां त्रिदशसदसां दुःखसिन्धोस्तरित्रं
मोहक्ष्वेलक्षितिरुहवने क्रूरधारं कुठारम् ।
कम्पातीरप्रणयि कविभिर्वर्णितोद्यच्चरित्रं
शान्त्यै सेवे सकलविपदां शाङ्करं तत्कलत्रम् ॥73॥
खण्डीकृत्य प्रकृतिकुटिलं कल्मषं प्रातिभश्री-
शुण्डीरत्वं निजपदजुषां शून्यतन्द्रं दिशन्ती ।
तुण्डीराख्यै महति विषये स्वर्णवृष्टिप्रदात्री
चण्डी देवी कलयति रतिं चन्द्रचूडालचूडे ॥74॥
येन ख्यातो भवति स गृही पूरुषो मेरुधन्वा
यद्दृक्कोणे मदननिगमप्राभवं बोभवीति ।
यत्प्रीत्यैव त्रिजगदधिपो जृम्भते किम्पचानः
कम्पातीरे स जयति महान्कश्चिदोजोविशेषः ॥75॥
धन्या धन्या गतिरिह गिरां देवि कामाक्षि यन्मे
निन्द्यां भिन्द्यात्सपदि जडतां कल्मषादुन्मिषन्तीम् ।
साध्वी माध्वीरसमधुरताभञ्जिनी मञ्जुरीतिः
वाणीवेणी झटिति वृणुतात्स्वर्धुनीस्पर्धिनी माम् ॥76॥
यस्या वाटी हृदयकमलं कौसुमी योगभाजां
यस्याः पीठी सततशिशिरा शीकरैर्माकरन्दैः ।
यस्याः पेटी श्रुतिपरिचलन्मौलिरत्नस्य काञ्ची
सा मे सोमाभरणमहिषी साधयेत्काङ्क्षितानि ॥77॥
एका माता सकलजगतामीयुषी ध्यानमुद्राम्
एकाम्राधीश्वरचरणयोरेकतानां समिन्धे ।
ताटङ्कोद्यन्मणिगणरुचा ताम्रकर्णप्रदेशा
तारुण्यश्रीस्तबकिततनुस्तापसी कापि बाला ॥78॥
दन्तादन्तिप्रकटनकरी दन्तिभिर्मन्दयानैः
मन्दाराणां मदपरिणतिं मथ्नती मन्दहासैः ।
अङ्कूराभ्यां मनसिजतरोरङ्कितोराः कुचाभ्या-
मन्तःकाञ्चि स्फुरति जगतामादिमा कापि माता ॥79॥
त्रियम्बककुटुम्बिनीं त्रिपुरसुन्दरीमिन्दिरां
पुलिन्दपतिसुन्दरीं त्रिपुरभैरवीं भारतीम् ।
मतङ्गकुलनायिकां महिषमर्दनीं मातृकां
भणन्ति विबुधोत्तमा विहृतिमेव कामाक्षि ते ॥80॥
महामुनिमनोनटी महितरम्यकम्पातटी-
कुटीरकविहारिणी कुटिलबोधसंहारिणी ।
सदा भवतु कामिनी सकलदेहिनां स्वामिनी
कृपातिशयकिङ्करी मम विभूतये शाङ्करी ॥81॥
जडाः प्रकृतिनिर्धना जनविलोचनारुन्तुदा
नरा जननि वीक्षणं क्षणमवाप्य कामाक्षि ते ।
वचस्सु मधुमाधुरीं प्रकटयन्ति पौरन्दरी-
विभूतिषु विडम्बनां वपुषि मान्मथीं प्रक्रियाम् ॥82॥
घन्सतनतटस्फुटस्फुरितकञ्चुलीचञ्चली-
कृतत्रिपुरशासना सुजनशीलितोपासना ।
दृशोः सरणिमश्नुते मम कदा नु काञ्चीपुरे
परा परमयोगिनां मनसि चित्कुला पुष्कला ॥83॥
कवीन्द्रहृदयेचरी परिगृहीतकाञ्चीपुरी
निरूढकरुणाझरी निखिललोकरक्षाकरी ।
मनःपथदवीयसी मदनशासनप्रेयसी
महागुणगरीयसी मम दृशोऽस्तु नेदीयसी ॥84॥
धनेन न रमामहे खलजनान्न सेवामहे
न चापलमयामहे भवभयान्न दूयामहे ।
स्थिरां तनुमहेतरां मनसि किं च काञ्चीरत-
स्मरान्तककुटुम्बिनीचरणपल्लवोपासनाम् ॥85॥
सुराः परिजना वपुर्मनसिजाय वैरायते
त्रिविष्टपनितम्बिनीकुचतटी च केलीगिरिः ।
गिरः सुरभयो वयस्तरुणिमा दरिद्रस्य वा
कटाक्षसरणौ क्षणं निपतितस्य कामाक्षि ते ॥86॥
पवित्रय जगत्त्रयीविबुधबोधजीवातुभिः
पुरत्रयविमर्दिनः पुलककञ्चुलीदायिभिः ।
भवक्षयविचक्षणैर्व्यसनमोक्षणैर्वीक्षणैः
निरक्षरशिरोमणिं करुणयैव कामाक्षि माम् ॥87॥
कदा कलितखेलनाः करुणयैव काञ्चीपुरे
कलायमुकुलत्विषः शुभकदम्बपूर्णाङ्कुराः ।
पयोधरभरालसाः कविजनेषु ते बन्धुराः
पचेलिमकृपारसा परिपतन्ति मार्गे दृशोः ॥88॥
अशोध्यमचलोद्भवं हृदयनन्दनं देहिनाम्
अनर्घमधिकाञ्चि तत्किमपि रत्नमुद्द्योतते ।
अनेन समलङ्कृता जयति शङ्कराङ्कस्थली
कदास्य मम मानसं व्रजति पेटिकाविभ्रमम् ॥89॥
परामृतझरीप्लुता जयति नित्यमन्तश्चरी
भुवामपि बहिश्चरी परमसंविदेकात्मिका ।
महद्भिरपरोक्षिता सततमेव काञ्चीपुरे
ममान्वहमहम्मतिर्मनसि भातु माहेश्वरी ॥90॥
तमोविपिनधाविनं सततमेव काञ्चीपुरे
विहाररसिका परा परमसंविदुर्वीरुहे ।
कटाक्षनिगलैर्दृढं हृदयदुष्टदन्तावलं
चिरं नयतु मामकं त्रिपुरवैरिसीमन्तिनी ॥91॥
त्वमेव सति चण्डिका त्वमसि देवि चामुण्डिका
त्वमेव परमातृका त्वमपि योगिनीरूपिणी ।
त्वमेव किल शाम्भवी त्वमसि कामकोटी जया
त्वमेव विजया त्वयि त्रिजगदम्ब किं ब्रूमहे ॥92॥
परे जननि पार्वति प्रणतपालिनि प्रातिभ-
प्रदात्रि परमेश्वरि त्रिजगदाश्रिते शाश्वते ।
त्रियम्बककुटुम्बिनि त्रिपदसङ्गिनि त्रीक्षणे
त्रिशक्तिमयि वीक्षणं मयि निधेहि कामाक्षि ते ॥93॥
मनोमधुकरोत्सवं विदधती मनीषाजुषां
स्वयम्प्रभववैखरीविपिनवीथिकालम्बिनी ।
अहो शिशिरिता कृपामधुरसेन कम्पातटे
चराचरविधायिनी चलति कापि चिन्मञ्जरी ॥94॥
कलावति कलाभृतो मुकुटसीम्नि लीलावति
स्पृहावति महेश्वरे भुवनमोहने भास्वति ।
प्रभावति रमे सदा महितरूपशोभावति
त्वरावति परे सतां गुरुकृपाम्बुधारावति ॥95॥
त्वयैव जगदम्बया भुवनमण्डलं सूयते
त्वयैव करुणार्द्रया तदपि रक्षणं नीयते ।
त्वयैव खरकोपया नयनपावके हूयते
त्वयैव किल नित्यया जगति सन्ततं स्थीयते ॥96॥
चराचरजगन्मयीं सकलहृन्मयीं चिन्मयीं
गुणत्रयमयीं जगत्त्रयमयीं त्रिधामामयीम् ।
परापरमयीं सदा दशदिशां निशाहर्मयीं
परां सततसन्मयीं मनसि चिन्मयीं शीलये ॥97॥
जय जगदम्बिके हरकुटुम्बिनि वक्त्ररुचा
जितशरदम्बुजे घनविडम्बिनि केशरुचा ।
परमवलम्बनं कुरु सदा पररूपधरे
मम गतसंविदो जडिमडम्बरताण्डविनः ॥98॥
भुवनजननि भूषाभूतचन्द्रे नमस्ते
कलुषशमनि कम्पातीरगेहे नमस्ते ।
निखिलनिगमवेद्ये नित्यरूपे नमस्ते
परशिवमयि पाशच्छेदहस्ते नमस्ते ॥99॥
क्वणत्काञ्ची काञ्चीपुरमणिविपञ्चीलयझरी-
शिरःकम्पा कम्पावसतिरनुकम्पाजलनिधिः ।
घनश्यामा श्यामा कठिनकुचसीमा मनसि मे
मृगाक्षी कामाक्षी हरनटनसाक्षी विहरतात् ॥100॥
समरविजयकोटी साधकानन्दधाटी
मृदुगुणपरिपेटी मुख्यकादम्बवाटी ।
मुनिनुतपरिपाटी मोहिताजाण्डकोटी
परमशिववधूटी पातु मां कामकोटी ॥101॥
इमं परवरप्रदं प्रकृतिपेशलं पावनं
परापरचिदाकृतिप्रकटनप्रदीपायितम् ।
स्तवं पठति नित्यदा मनसि भावयन्नम्बिकां
जपैरलमलं मखैरधिकदेहसंशोषणैः ॥102॥
॥ इति स्तुतिशतकं सम्पूर्णम् ॥
pāṇḍityaṃ parameśvari stutividhau naivāśrayante girāṃ
vairiñcānyapi gumphanāni vigaladgarvāṇi śarvāṇi te |
stotuṃ tvāṃ pariphullanīlanalinaśyāmākṣi kāmākṣi māṃ
vācālīkurute tathāpi nitarāṃ tvatpādasevādaraḥ ||1||
tāpiñchastabakatviṣe tanubhṛtāṃ dāridryamudrādviṣe
saṃsārākhyatamomuṣe purariporvāmāṅkasīmājuṣe |
kampātīramupeyuṣe kavayatāṃ jihvākuṭīṃ jagmuṣe
viśvatrāṇapuṣe namo'stu satataṃ tasmai parañjyotiṣe ||2||
ye sandhyāruṇayanti śaṅkarajaṭākāntāracanrārbhakaṃ
sindūranti ca ye purandaravadhūsīmantasīmāntare |
puṇya.ṃ ye paripakkayanti bhajatāṃ kāñcīpure māmamī
pāyāsuḥ parameśvarapraṇayinīpādodbhavāḥ pāṃsavaḥ ||3||
kāmāḍambarapūrayā śaśirucā kamrasmitānāṃ tviṣā
kāmāreranurāgasindhumadhikaṃ kallolitaṃ tanvatī |
kāmākṣīti samastasajjananutā kalyāṇadātrī nṛṇāṃ
kāruṇyākulamānasā bhagavatī kampātaṭe jṛmbhate ||4||
kāmākṣīṇaparākramaprakaṭanaṃ sambhāvayantī dṛśā
śyāmā kṣīrasahodarasmitaruciprakṣālitāśāntarā |
kāmākṣījanamaulibhūṣaṇamaṇirvācāṃ parā devatā
kāmākṣīti vibhāti kāpi karuṇā kampātaṭinyāstaṭe ||5||
śyāmā kācana candrikā tribhuvane puṇyātmanāmānane
sīmāśūnyakavitvavarṣajananī yā kāpi kādambinī |
mārārātimanovimohanavidhau kācitattamaḥkandalī
kāmākṣyāḥ karuṇākaṭākṣalaharī kāmāya me kalpatām ||6||
prauḍhadhvāntakadambake kumudinīpuṇyāṅkuraṃ darśayan
jyotsnāsaṅgamane'pi kokamithunaṃ miśraṃ samudbhāvayan |
kālindīlaharīdaśāṃ prakaṭayankamrāṃ nabhasyadbhutāṃ
kaścinnetramahotsavo vijayate kāñcīpure śūlinaḥ ||7||
tandrāhīnatamālanīlasuṣamaistāruṇyalīlāgṛhaiḥ
tārānāthakiśoralāñchitakacaistāmrāravindekṣaṇaiḥ |
mātaḥ saṃśrayatāṃ mano manasijaprāgalbhyanāḍindhamaiḥ
kampātīracarairghanastanabharaiḥ puṇyāṅkaraiḥ śāṅkaraiḥ ||8||
nityaṃ niścalatāmupetya marutāṃ rakṣāvidhiṃ puṣṇatī
tejassañcayapāṭavena kiraṇānuṣṇadyutermuṣṇatī |
kāñcīmadhyagatāpi dīptijananī viśvāntare jṛmbhate
kāciccitramaho smṛtāpi tamasāṃ nirvāpikā dīpikā ||9||
kāntaiḥ keśarucāṃ cayairbhramaritaṃ mandasmitaiḥ puṣpitaṃ
kāntyā pallavitaṃ padāmburuhayornetratviṣā patritam |
kampātīravanāntaraṃ vidadhatī kalyāṇajanmasthalī
kāñcīmadhyamahāmaṇirvijayate kācitkṛpākandalī ||10||
rākācandrasamānakāntivadanā nākādhirājastutā
mūkānāmapi kurvatī suradhanīnīkāśavāgvaibhavam |
śrīkāñcīnagarīvihārarasikā śokāpahantrī satām
ekā puṇyaparamparā paśupaterākāriṇī rājate ||11||
jātā śītalaśailataḥ sukṛtināṃ dṛśyā paraṃ dehināṃ
lokānāṃ kṣaṇamātrasaṃsmaraṇataḥ santāpavicchedinī |
āścaryaṃ bahu khelanaṃ vitanute naiścalyamābibhratī
kampāyāstaṭasīmni kāpi taṭinī kāruṇyapāthomayī ||12||
aikyaṃ yena viracyate haratanau dambhāvapumbhāvuke
rekhā yatkacasīmni śekharadaśāṃ naiśākarī gāhate |
aunnatyaṃ muhureti yena sa mahānmenāsakhaḥ sānumān
kampātīravihāriṇā saśaraṇāstenaiva dhāmnā vayam ||13||
akṣṇośca stanayoḥ śriyā śravaṇayorbāhvośca mūlaṃ spṛśan
uttaṃsena mukhena ca pratidinaṃ druhyanpayojanmane |
mādhuryeṇa girāṃ gatena mṛdunā haṃsāṅganāṃ hrepayan
kāñcīsīmni cakāsti ko'pi kavitāsantānabījāṅkuraḥ ||14||
khaṇḍaṃ cāndramasaṃ vataṃsamaniśaṃ kāñcīpure khelanaṃ
kālāyaśchavitaskarīṃ tanuruciṃ karṇajape locane |
tāruṇyoṣmanakhampacaṃ stanabharaṃ jaṅghāspṛśaṃ kuntalaṃ
bhāgyaṃ deśikasañcitaṃ mama kadā sampādayedambike ||15||
tanvānaṃ nijakelisaudhasaraṇiṃ naisargikīṇāṃ girāṃ
kedāraṃ kavimallasūktilaharīsasyaśriyāṃ śāśvatam |
aṃhovañcanacuñcu kiñcana bhaje kāñcīpurīmaṇḍanaṃ
paryāyacchavi pākaśāsanamaṇeḥ pauṣpeṣavaṃ pauruṣam ||16||
āloke mukhapaṅkaje ca dadhatī saudhākarīṃ cāturīṃ
cūḍālaṅkriyamāṇapaṅkajavanīvairāgamaprakriyā |
mugdhasmeramukhī ghansatanataṭīmūrcchālamadhyāñcitā
kāñcīsīmani kāminī vijayate kācijjaganmohinī ||17||
yasminnamba bhavatkaṭākṣarajanī mande'pi mandasmita-
jyotsnāsaṃsnapitā bhavatyabhimukhī taṃ pratyaho dehinam |
drakṣāmākṣikamādhurīmadabharavrīḍākarī vaikharī
kāmākṣi svayamātanotyabhisṛtiṃ vāmekṣaṇeva kṣaṇam ||18||
kālindījalakāntayaḥ smitarucisvarvāhinīpāthasi
prauḍhadhvāntarucaḥ sphuṭādharamaholauhityasandhyodaye |
maṇikyopalakuṇḍalāṃśuśikhini vyāmiśradhūmaśriyaḥ
kalyāṇaikabhuvaḥ kaṭākṣasuṣamāḥ kāmākṣi rājanti te ||19||
kalakalaraṇatkāñcī kāñcīvibhūṣaṇamālikā
kacabharalasaccandrā candrāvataṃsasadharmiṇī |
kavikulagiraḥ śrāvaṃśrāvaṃ milatpulakāṅkurā
viracitaśiraḥkampā kampātaṭe pariśobhate ||20||
sarasavacasāṃ vīcī nīcībhavanmadhumādhurī
bharitabhuvanā kīrtirmūrtirmanobhavajitvarī |
janani manaso yogyaṃ bhogyaṃ nṛṇāṃ tava jāyate
kathamiva vinā kāñcībhūṣe kaṭākṣataraṅgitam ||21||
bhramaritasaritkūlo nīlotpalaprabhayā''bhayā
natajanatamaḥkhaṇḍī tuṇḍīrasīmni vijṛmbhate |
acalatapasāmekaḥ pākaḥ prasūnaśarāsana-
pratibhaṭamanohārī nārīkulaikaśikhāmaṇiḥ ||22||
madhuravacaso mandasmerā mataṅgajagāminaḥ
taruṇimajuṣastāpicchābhāstamaḥparipanthinaḥ |
kucabharanatāḥ kuryurbhadraṃ kuraṅgavilocanāḥ
kalitakaruṇāḥ kāñcībhājaḥ kapālimahotsavāḥ ||23||
kamalasuṣamākṣyārohe vicakṣaṇavīkṣaṇāḥ
kumudasukṛtakrīḍācūḍālakuntalabandhurāḥ |
rucirarucibhistāpicchaśrīprapañcanacuñcavaḥ
puravijayinaḥ kampātīre sphuranti manorathāḥ ||24||
kalitaratayaḥ kāñcīlīlāvidhau kavimaṇḍalī-
vacanalaharīvāsantīnāṃ vasantavibhūtayaḥ |
kuśalavidhaye bhūyāsurme kuraṅgavilocanāḥ
kusumaviśikhārāterakṣṇāṃ kutūhalavibhramāḥ ||25||
kabalitatamaskāṇḍāstuṇḍīramaṇḍalamaṇḍanāḥ
sarasijavanīsantānānāmaruntudaśekharāḥ |
nayanasaraṇernedīyaṃsaḥ kadā nu bhavanti me
taruṇajaladaśyāmāḥ śambhostapaḥphalavibhramāḥ ||26||
acaramamiṣuṃ dīnaṃ mīnadhvajasya mukhaśriyā
sarasijabhuvo yānaṃ mlānaṃ gatena ca mañjunā |
tridaśasadasāmannaṃ khinnaṃ girā ca vitanvatī
tilakayati sā kampātīraṃ trilocanasundarī ||27||
janani bhuvane caṅkramye'haṃ kiyantamanehasaṃ
kupuruṣakarabhraṣṭairduṣṭairdhanairudarambhariḥ |
taruṇakaruṇe tandrāśūnye taraṅgaya locane
namati mayi te kiñcitkāñcīpurīmaṇidīpike ||28||
munijanamanaḥpeṭīratnaṃ sphuratkaruṇānaṭī-
viharaṇakalāgehaṃ kāñcīpurīmaṇibhūṣaṇam |
jagati mahato mohavyādhernṛṇāṃ paramauṣadhaṃ
puraharadṛśāṃ sāphalyaṃ me puraḥ parijṛmbhatām ||29||
munijanamodhāmne dhāmne vacomayajāhnavī-
himagiritaṭaprāgbhārāyākṣarāya parātmane |
viharaṇajuṣe kāñcīdeśe maheśvaralocana-
tritayasarasakrīḍāsaudhāṅgaṇāya namo namaḥ ||30||
marakatarucāṃ pratyādeśaṃ maheśvaracakṣuṣām
amṛtalaharīpūraṃ pāraṃ bhavākhyapayonidheḥ |
sucaritaphalaṃ kāñcībhājo janasya pacelimaṃ
himaśikhariṇo vaṃśasyaikaṃ vataṃsamupāsmahe ||31||
praṇamanadinārambhe kampānadīsakhi tāvake
sarasakavitonmeṣaḥ pūṣā satāṃ samudañcitaḥ |
pratibhaṭamahāprauḍhaprodyatkavitvakumudvatīṃ
nayati tarasā nidrāmudrāṃ nageśvarakanyake ||32||
śamitajaḍimārambhā kampātaṭīnikaṭecarī
nihataduritastomā somārdhamudritakuntalā |
phalitasumanovāñchā pāñcāyudhī paradevatā
saphalayatu me netre gotreśvarapriyanandinī ||33||
mama tu dhiṣaṇā pīḍyā jāḍyātireka kathaṃ tvayā
kumudasuṣamāmaitrīpātrīvataṃsitakuntalām |
jagati śamitastambhāṃ kampānadīnilayāmasau
śriyati hi galattandrā candrāvataṃsasadharmiṇīm ||34||
parimalaparīpākodrekaṃ payomuci kāñcane
śikhariṇi punardbaidhībhāvaṃ śaśinyaruṇātapam |
api ca janayankamborlakṣmīmanambuni ko'pyasau
kusumadhanuṣaḥ kāñcīdeśe cakāsti parākramaḥ ||35||
puradamayiturvāmotsaṅgasthalena rasajñayā
sarasakavitābhājā kāñcīpurodarasīmayā |
taṭaparisarairnīhārādrervacobhirakṛtrimaiḥ
kimiva na tulāmasmacceto maheśvari gāhate ||36||
nayanayugalīmāsmākīnāṃ kadā nu phalegrahīṃ
vidadhati gatau vyākurvāṇā gajendracamatkriyām |
maratakaruco māheśānā ghanastananamritāḥ
sukṛtavibhavāḥ prāñcaḥ kāñcīvataṃsadhurandharāḥ ||37||
manasijayaśaḥpāramparyaṃ marandajharīsuvāṃ
kavikulagirāṃ kandaṃ kampānadītaṭamaṇḍanam |
madhuralalitaṃ matkaṃ cakṣurmanīṣimanoharaṃ
puravijayinaḥ sarvasvaṃ tatpuraskurute kadā ||38||
śithilitatamolīlāṃ nīlāravindavilocanāṃ
dahanavilasatphālāṃ śrīkāmakoṭimupāsmahe |
karadhṛtasacchūlāṃ kālāricittaharāṃ parāṃ
manasijakṛpālīlāṃ lolālakāmalikekṣaṇām ||39||
kalālīlāśālā kavikulavacaḥkairavavanī-
śarajjyotsnādhārā śaśadharaśiśuślāghyamukuṭī |
punīte naḥ kampāpulinataṭasauhārdataralā
kadā cakṣurmārgaṃ kanakagiridhānuṣkamahiṣī ||40||
namaḥ stānnamrebhyaḥ stanagarimagarveṇa guruṇā
dadhānebhyaścūḍābharaṇamamṛtasyandi śiśiram |
sadā vāstavebhyaḥ suvidhabhuvi kampākhyasarite
yaśovyāpārebhyaḥ sukṛtavibhavebhyo ratipateḥ ||41||
asūyantī kācinmarakataruco nākimukuṭī-
kadambaṃ cumbantī caraṇanakhacandrāṃśupaṭalaiḥ |
tamomudrāṃ vidrāvayatu mama kāñcīrnilayanā
harotsaṅgaśrīmanmaṇigṛhamahādīpakalikā ||42||
anādyantā kācitsujananayanānandajananī
nirundhānā kāntiṃ nijarucivilāsairjalamucām |
smarārestāralyaṃ manasi janayantī svayamaho
galatkampā śampā parilasati kampāparisare ||43||
sudhāḍiṇḍīraśrīḥ smitaruciṣu tuṇḍīraviṣayaṃ
pariṣkurvāṇāsau parihasitanīlotpalaruciḥ |
stanābhyāmānamrā stabakayatu me kāṅkṣitataruṃ
dṛśāmaiśānīnāṃ sukṛtaphalapāṇḍityagarimā ||44||
kṛpādhārādroṇī kṛpaṇadhiṣaṇānāṃ praṇamatāṃ
nihantrī santāpaṃ nigamamukuṭottaṃsakalikā |
parā kāñcīlīlāparicayavatī parvatasutā
girāṃ nīvī devī giriśaparatantrā vijayate ||45||
kavitvaśrīkandaḥ sukṛtaparipāṭī himagireḥ
vidhātrī viśveṣāṃ viṣamaśaravīradhvajapaṭī |
sakhī kampānadyāḥ padahasitapāthojayugalī
purāṇo pāyānnaḥ puramathanasāmrājyapadavī ||46||
daridrāṇā madhye daradalitatāpicchasuṣamāḥ
stanābhogakkāntāstaruṇahariṇāṅkāṅkitakacāḥ |
harādhīnā nānāvibudhamukuṭīcumbitapadāḥ
kadā kampātīre kathaya viharāmo girisute ||47||
varīvartu sthemā tvayi mama girāṃ devi manaso
narīnartu prauḍhā vadanakamale vākyalaharī |
carīcartu prajñājanani jaḍimānaḥ parajane
sarīsartu svairaṃ janani mayi kāmākṣi karuṇā ||48||
kṣaṇātte kāmākṣi bhramarasuṣamāśikṣaṇaguruḥ
kaṭākṣavyākṣepo mama bhavatu mokṣāya vipadām |
narīnartu svairaṃ vacanalaharī nirjarapurī-
saridvīcīnīcīkaraṇapaṭurāsye mama sadā ||49||
purastānme bhūyaḥpraśamanaparaḥ stānmama rujāṃ
pracāraste kampātaṭavihṛtisampādini dṛśoḥ |
imāṃ yācñāmūrīkuru sapadi dūrīkuru tamaḥ-
parīpākaṃ matkaṃ sapadi budhalokaṃ ca naya mām ||50||
udañcantī kāñcīnagaranilaye tvatkaruṇayā
samṛddhā vāgdhāṭī parihasitamādhvī kavayatām |
upādatte mārapratibhaṭajaṭājūṭamukuṭī-
kuṭīrollāsinyāḥ śatamakhataṭinyā jayapaṭīm ||51||
śriyaṃ vidyāṃ dadyājjanani namatāṃ kīrtimamitāṃ
suputrān prādatte tava jhaṭiti kāmākṣi karuṇā |
trilokyāmādhikyaṃ tripuraparipanthipraṇayini
praṇāmastvatpāde śamitadurite kiṃ na kurute ||52||
manaḥstambhaṃ stambhaṃ gamayadupakampaṃ praṇamatāṃ
sadā lolaṃ nīlaṃ cikurajitalolambanikaram |
girāṃ dūraṃ smeraṃ dhṛtaśaśikiśoraṃ paśupateḥ
dṛśāṃ yogyaṃ bhogyaṃ tuhinagiribhāgyaṃ vijayate ||53||
ghanaśyāmānkāmāntakamahiṣi kāmākṣi madhurān
dṛśāṃ pātānetānamṛtajalaśītānanupamān |
bhavotpāte bhīte mayi vitara nāthe dṛḍhabhava-
nmanaśśoke mūke himagiripatāke karuṇayā ||54||
natānāṃ mandānāṃ bhavanigalabandhākuladhiyāṃ
mahāndhyāṃ rundhānāmabhilaṣitasantānalatikām |
carantīṃ kampāyāstaṭabhuvi savitrīṃ trijagatāṃ
smarāmastāṃ nityaṃ smaramathanajīvātukalikām ||55||
parā vidyā hṛdyāśritamadanavidyā marakata-
prabhānīlā līlāparavaśitaśūlāyudhamanāḥ |
tamaḥpūraṃ dūraṃ caraṇanatapaurandarapurī-
mṛgākṣī kāmākṣī kamalataralākṣī nayatu me ||56||
ahantākhyā matkaṃ kabalayati hā hanta hariṇī
haṭhātsaṃvidrūpaṃ haramahiṣi sasyāṅkuramasau |
kaṭākṣavyākṣepaprakaṭaharipāṣāṇapaṭalaiḥ
imāmuccairuccāṭaya jhaṭiti kāmākṣi kṛpayā ||57||
budhe vā mūke vā tava patati yasminkṣaṇamasau
kaṭākṣaḥ kāmākṣi prakaṭajaḍimakṣodapaṭimā |
kathaṅkāraṃ nāsmai karamukulacūḍālamukuṭā
namovākaṃ brūyurnamuciparipanthiprabhṛtayaḥ ||58||
pratīcīṃ paśyāmaḥ prakaṭarucinīvārakamaṇi-
prabhāsadhrīcīnāṃ pradalitaṣaḍādhārakamalām |
carantīṃ sauṣumne pathi parapadendupravigala-
tsudhārdrāṃ kāmākṣīṃ pariṇataparañjyotirudayām ||59||
jambhārātiprabhṛtimukuṭīḥ pādayoḥ pīṭhayantī
gumphānvācāṃ kavijanakṛtānsvairamārāmayantī |
śampālakṣmīṃ maṇigaṇarucāpāṭalaiḥ prāpayantī
kampātīre kavipariṣadāṃ jṛmbhate bhāgyasīmā ||60||
candrāpīḍāṃ caturavadanāṃ cañcalāpāṅgalīlāṃ
kundasmerāṃ kucabharanatāṃ kuntaloddhūtabhṛṅgām |
mārārātermadanaśikhinaṃ māṃsalaṃ dīpayantīṃ
kāmākṣīṃ tāṃ kavikulagirāṃ kalpavallīmupāse ||61||
kālāmbhodaprakarasuṣamāṃ kāntibhistirjayantī
kalyāṇānāmudayasaraṇiḥ kalpavallī kavīnām |
kandarpāreḥ priyasahacarī kalmaṣāṇāṃ nihantrī
kāñcīdeśaṃ tilakayati sā kāpi kāruṇyasīmā ||62||
ūrīkurvannurasijataṭe cāturīṃ bhūdharāṇāṃ
pāthojānāṃ nayanayugale paripanthyaṃ vitanvan |
kampātīre viharati rucā moghayanmeghaśailīṃ
kokadveṣaṃ śirasi kalayanko'pi vidyāviśeṣaḥ ||63||
kāñcīlīlāparicayavatī kāpi tāpicchalakṣmīḥ
jāḍyāraṇye hutavahaśikhā janmabhūmiḥ kṛpāyāḥ |
mākandaśrīrmadhurakavitācāturī kokilānāṃ
mārge bhūyānmama nayanayormānmathī kāpi vidyā ||64||
seturmātarmaratakamayo bhaktibhājāṃ bhavābdhau
līlālolā kuvalayamayī mānmathī vaijayantī |
kāñcībhūṣā paśupatidṛśāṃ kāpi kālāñjanālī
matkaṃ duḥkhaṃ śithilayatu te mañjulāpāṅgamālā ||65||
vyāvṛṇvānāḥ kuvalayadalaprakriyāvairamudrāṃ
vyākurvāṇā manasijamahārājasāmrājyalakṣmīm |
kāñcīlīlāvihṛtirasike kāṅkṣitaṃ naḥ kriyāsuḥ
bandhacchede tava niyamināṃ baddhadīkṣāḥ kaṭākṣāḥ ||66||
kālāmbhode śaśiruci dalaṃ kaitakaṃ darśayantī
madhyesaudāmini madhulihāṃ mālikāṃ rājayantī |
haṃsārāvaṃ vikacakamale mañjumullāsayantī
kampātīre vilasati navā kāpi kāruṇyalakṣmīḥ ||67||
citraṃ citraṃ nijamṛdutayā bhartsayanpallavālīṃ
puṃsāṃ kāmānbhuvi ca niyataṃ pūrayanpuṇyabhājām |
jātaḥ śailānna tu jalanidheḥ svairasañcāraśīlaḥ
kāñcībhūṣā kalayatu śivaṃ ko'pi cintāmaṇirme ||68||
tāmrāmbhojaṃ jaladanikaṭe tatra bandhūkapuṣpaṃ
tasminmallīkusumasuṣamāṃ tatra vīṇāninādam |
vyāvṛnvānā sukṛtalaharī kāpi kāñcinagaryām
aiśānī sā kalayatitarāmaindrajālaṃ vilāsam ||69||
āhārāṃśaṃ tridaśasadasāmāśraye cātakānām
ākāśoparyapi ca kalayannālayaṃ tuṅgameṣām |
kampātīre viharatitarāṃ kāmadhenuḥ kavīnāṃ
mandasmero madananigamaprakriyāsampradāyaḥ ||70||
ārdrībhūtairaviralakṛpairāttalīlāvilāsaiḥ
āsthāpūrṇairadhikacapalairañcitāmbhojaśilpaiḥ |
kāntairlakṣmīlalitabhavanaiḥ kāntikaivalyasāraiḥ
kāśmalyaṃ naḥ kabalayatu sā kāmakoṭī kaṭākṣaiḥ ||71||
ādhūnvantyai taralanayanairāṅgajīṃ vaijayantīm
ānandinyai nijapadajuṣāmāttakāñcīpurāyai |
āsmākīnaṃ hṛdayamakhilairāgamānāṃ prapañcaiḥ
ārādhyāyai spṛhayatitarāmadimāyai jananyai ||72||
dūraṃ vācāṃ tridaśasadasāṃ duḥkhasindhostaritraṃ
mohakṣvelakṣitiruhavane krūradhāraṃ kuṭhāram |
kampātīrapraṇayi kavibhirvarṇitodyaccaritraṃ
śāntyai seve sakalavipadāṃ śāṅkaraṃ tatkalatram ||73||
khaṇḍīkṛtya prakṛtikuṭilaṃ kalmaṣaṃ prātibhaśrī-
śuṇḍīratvaṃ nijapadajuṣāṃ śūnyatandraṃ diśantī |
tuṇḍīrākhyai mahati viṣaye svarṇavṛṣṭipradātrī
caṇḍī devī kalayati ratiṃ candracūḍālacūḍe ||74||
yena khyāto bhavati sa gṛhī pūruṣo merudhanvā
yaddṛkkoṇe madananigamaprābhavaṃ bobhavīti |
yatprītyaiva trijagadadhipo jṛmbhate kimpacānaḥ
kampātīre sa jayati mahānkaścidojoviśeṣaḥ ||75||
dhanyā dhanyā gatiriha girāṃ devi kāmākṣi yanme
nindyāṃ bhindyātsapadi jaḍatāṃ kalmaṣādunmiṣantīm |
sādhvī mādhvīrasamadhuratābhañjinī mañjurītiḥ
vāṇīveṇī jhaṭiti vṛṇutātsvardhunīspardhinī mām ||76||
yasyā vāṭī hṛdayakamalaṃ kausumī yogabhājāṃ
yasyāḥ pīṭhī satataśiśirā śīkarairmākarandaiḥ |
yasyāḥ peṭī śrutiparicalanmauliratnasya kāñcī
sā me somābharaṇamahiṣī sādhayetkāṅkṣitāni ||77||
ekā mātā sakalajagatāmīyuṣī dhyānamudrām
ekāmrādhīśvaracaraṇayorekatānāṃ samindhe |
tāṭaṅkodyanmaṇigaṇarucā tāmrakarṇapradeśā
tāruṇyaśrīstabakitatanustāpasī kāpi bālā ||78||
dantādantiprakaṭanakarī dantibhirmandayānaiḥ
mandārāṇāṃ madapariṇatiṃ mathnatī mandahāsaiḥ |
aṅkūrābhyāṃ manasijataroraṅkitorāḥ kucābhyā-
mantaḥkāñci sphurati jagatāmādimā kāpi mātā ||79||
triyambakakuṭumbinīṃ tripurasundarīmindirāṃ
pulindapatisundarīṃ tripurabhairavīṃ bhāratīm |
mataṅgakulanāyikāṃ mahiṣamardanīṃ mātṛkāṃ
bhaṇanti vibudhottamā vihṛtimeva kāmākṣi te ||80||
mahāmunimanonaṭī mahitaramyakampātaṭī-
kuṭīrakavihāriṇī kuṭilabodhasaṃhāriṇī |
sadā bhavatu kāminī sakaladehināṃ svāminī
kṛpātiśayakiṅkarī mama vibhūtaye śāṅkarī ||81||
jaḍāḥ prakṛtinirdhanā janavilocanāruntudā
narā janani vīkṣaṇaṃ kṣaṇamavāpya kāmākṣi te |
vacassu madhumādhurīṃ prakaṭayanti paurandarī-
vibhūtiṣu viḍambanāṃ vapuṣi mānmathīṃ prakriyām ||82||
ghansatanataṭasphuṭasphuritakañculīcañcalī-
kṛtatripuraśāsanā sujanaśīlitopāsanā |
dṛśoḥ saraṇimaśnute mama kadā nu kāñcīpure
parā paramayogināṃ manasi citkulā puṣkalā ||83||
kavīndrahṛdayecarī parigṛhītakāñcīpurī
nirūḍhakaruṇājharī nikhilalokarakṣākarī |
manaḥpathadavīyasī madanaśāsanapreyasī
mahāguṇagarīyasī mama dṛśo'stu nedīyasī ||84||
dhanena na ramāmahe khalajanānna sevāmahe
na cāpalamayāmahe bhavabhayānna dūyāmahe |
sthirāṃ tanumahetarāṃ manasi kiṃ ca kāñcīrata-
smarāntakakuṭumbinīcaraṇapallavopāsanām ||85||
surāḥ parijanā vapurmanasijāya vairāyate
triviṣṭapanitambinīkucataṭī ca kelīgiriḥ |
giraḥ surabhayo vayastaruṇimā daridrasya vā
kaṭākṣasaraṇau kṣaṇaṃ nipatitasya kāmākṣi te ||86||
pavitraya jagattrayīvibudhabodhajīvātubhiḥ
puratrayavimardinaḥ pulakakañculīdāyibhiḥ |
bhavakṣayavicakṣaṇairvyasanamokṣaṇairvīkṣaṇaiḥ
nirakṣaraśiromaṇiṃ karuṇayaiva kāmākṣi mām ||87||
kadā kalitakhelanāḥ karuṇayaiva kāñcīpure
kalāyamukulatviṣaḥ śubhakadambapūrṇāṅkurāḥ |
payodharabharālasāḥ kavijaneṣu te bandhurāḥ
pacelimakṛpārasā paripatanti mārge dṛśoḥ ||88||
aśodhyamacalodbhavaṃ hṛdayanandanaṃ dehinām
anarghamadhikāñci tatkimapi ratnamuddyotate |
anena samalaṅkṛtā jayati śaṅkarāṅkasthalī
kadāsya mama mānasaṃ vrajati peṭikāvibhramam ||89||
parāmṛtajharīplutā jayati nityamantaścarī
bhuvāmapi bahiścarī paramasaṃvidekātmikā |
mahadbhiraparokṣitā satatameva kāñcīpure
mamānvahamahammatirmanasi bhātu māheśvarī ||90||
tamovipinadhāvinaṃ satatameva kāñcīpure
vihārarasikā parā paramasaṃvidurvīruhe |
kaṭākṣanigalairdṛḍhaṃ hṛdayaduṣṭadantāvalaṃ
ciraṃ nayatu māmakaṃ tripuravairisīmantinī ||91||
tvameva sati caṇḍikā tvamasi devi cāmuṇḍikā
tvameva paramātṛkā tvamapi yoginīrūpiṇī |
tvameva kila śāmbhavī tvamasi kāmakoṭī jayā
tvameva vijayā tvayi trijagadamba kiṃ brūmahe ||92||
pare janani pārvati praṇatapālini prātibha-
pradātri parameśvari trijagadāśrite śāśvate |
triyambakakuṭumbini tripadasaṅgini trīkṣaṇe
triśaktimayi vīkṣaṇaṃ mayi nidhehi kāmākṣi te ||93||
manomadhukarotsavaṃ vidadhatī manīṣājuṣāṃ
svayamprabhavavaikharīvipinavīthikālambinī |
aho śiśiritā kṛpāmadhurasena kampātaṭe
carācaravidhāyinī calati kāpi cinmañjarī ||94||
kalāvati kalābhṛto mukuṭasīmni līlāvati
spṛhāvati maheśvare bhuvanamohane bhāsvati |
prabhāvati rame sadā mahitarūpaśobhāvati
tvarāvati pare satāṃ gurukṛpāmbudhārāvati ||95||
tvayaiva jagadambayā bhuvanamaṇḍalaṃ sūyate
tvayaiva karuṇārdrayā tadapi rakṣaṇaṃ nīyate |
tvayaiva kharakopayā nayanapāvake hūyate
tvayaiva kila nityayā jagati santataṃ sthīyate ||96||
carācarajaganmayīṃ sakalahṛnmayīṃ cinmayīṃ
guṇatrayamayīṃ jagattrayamayīṃ tridhāmāmayīm |
parāparamayīṃ sadā daśadiśāṃ niśāharmayīṃ
parāṃ satatasanmayīṃ manasi cinmayīṃ śīlaye ||97||
jaya jagadambike harakuṭumbini vaktrarucā
jitaśaradambuje ghanaviḍambini keśarucā |
paramavalambanaṃ kuru sadā pararūpadhare
mama gatasaṃvido jaḍimaḍambaratāṇḍavinaḥ ||98||
bhuvanajanani bhūṣābhūtacandre namaste
kaluṣaśamani kampātīragehe namaste |
nikhilanigamavedye nityarūpe namaste
paraśivamayi pāśacchedahaste namaste ||99||
kvaṇatkāñcī kāñcīpuramaṇivipañcīlayajharī-
śiraḥkampā kampāvasatiranukampājalanidhiḥ |
ghanaśyāmā śyāmā kaṭhinakucasīmā manasi me
mṛgākṣī kāmākṣī haranaṭanasākṣī viharatāt ||100||
samaravijayakoṭī sādhakānandadhāṭī
mṛduguṇaparipeṭī mukhyakādambavāṭī |
muninutaparipāṭī mohitājāṇḍakoṭī
paramaśivavadhūṭī pātu māṃ kāmakoṭī ||101||
imaṃ paravarapradaṃ prakṛtipeśalaṃ pāvanaṃ
parāparacidākṛtiprakaṭanapradīpāyitam |
stavaṃ paṭhati nityadā manasi bhāvayannambikāṃ
japairalamalaṃ makhairadhikadehasaṃśoṣaṇaiḥ ||102||
|| iti stutiśatakaṃ sampūrṇam ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Sinhala script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.