𑌪𑌾𑌣𑍍𑌡𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌪𑌰𑌮𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌿 𑌸𑍍𑌤𑍁𑌤𑌿𑌵𑌿𑌧𑍗 𑌨𑍈𑌵𑌾𑌶𑍍𑌰𑌯𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌗𑌿𑌰𑌾𑌂
𑌵𑍈𑌰𑌿𑌞𑍍𑌚𑌾𑌨𑍍𑌯𑌪𑌿 𑌗𑍁𑌮𑍍𑌫𑌨𑌾𑌨𑌿 𑌵𑌿𑌗𑌲𑌦𑍍𑌗𑌰𑍍𑌵𑌾𑌣𑌿 𑌶𑌰𑍍𑌵𑌾𑌣𑌿 𑌤𑍇 ।
𑌸𑍍𑌤𑍋𑌤𑍁𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌪𑌰𑌿𑌫𑍁𑌲𑍍𑌲𑌨𑍀𑌲𑌨𑌲𑌿𑌨𑌶𑍍𑌯𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌮𑌾𑌂
𑌵𑌾𑌚𑌾𑌲𑍀𑌕𑍁𑌰𑍁𑌤𑍇 𑌤𑌥𑌾𑌪𑌿 𑌨𑌿𑌤𑌰𑌾𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌤𑍍𑌪𑌾𑌦𑌸𑍇𑌵𑌾𑌦𑌰𑌃 ॥1॥
𑌤𑌾𑌪𑌿𑌞𑍍𑌛𑌸𑍍𑌤𑌬𑌕𑌤𑍍𑌵𑌿𑌷𑍇 𑌤𑌨𑍁𑌭𑍃𑌤𑌾𑌂 𑌦𑌾𑌰𑌿𑌦𑍍𑌰𑍍𑌯𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑌾𑌦𑍍𑌵𑌿𑌷𑍇
𑌸𑌂𑌸𑌾𑌰𑌾𑌖𑍍𑌯𑌤𑌮𑍋𑌮𑍁𑌷𑍇 𑌪𑍁𑌰𑌰𑌿𑌪𑍋𑌰𑍍𑌵𑌾𑌮𑌾𑌙𑍍𑌕𑌸𑍀𑌮𑌾𑌜𑍁𑌷𑍇 ।
𑌕𑌮𑍍𑌪𑌾𑌤𑍀𑌰𑌮𑍁𑌪𑍇𑌯𑍁𑌷𑍇 𑌕𑌵𑌯𑌤𑌾𑌂 𑌜𑌿𑌹𑍍𑌵𑌾𑌕𑍁𑌟𑍀𑌂 𑌜𑌗𑍍𑌮𑍁𑌷𑍇
𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌤𑍍𑌰𑌾𑌣𑌪𑍁𑌷𑍇 𑌨𑌮𑍋𑌽𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌸𑌤𑌤𑌂 𑌤𑌸𑍍𑌮𑍈 𑌪𑌰𑌞𑍍𑌜𑍍𑌯𑍋𑌤𑌿𑌷𑍇 ॥2॥
𑌯𑍇 𑌸𑌨𑍍𑌧𑍍𑌯𑌾𑌰𑍁𑌣𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌶𑌙𑍍𑌕𑌰𑌜𑌟𑌾𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌾𑌰𑌚𑌨𑍍𑌰𑌾𑌰𑍍𑌭𑌕𑌂
𑌸𑌿𑌨𑍍𑌦𑍂𑌰𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌚 𑌯𑍇 𑌪𑍁𑌰𑌨𑍍𑌦𑌰𑌵𑌧𑍂𑌸𑍀𑌮𑌨𑍍𑌤𑌸𑍀𑌮𑌾𑌨𑍍𑌤𑌰𑍇 ।
𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯.𑌂 𑌯𑍇 𑌪𑌰𑌿𑌪𑌕𑍍𑌕𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌭𑌜𑌤𑌾𑌂 𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑍀𑌪𑍁𑌰𑍇 𑌮𑌾𑌮𑌮𑍀
𑌪𑌾𑌯𑌾𑌸𑍁𑌃 𑌪𑌰𑌮𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌪𑍍𑌰𑌣𑌯𑌿𑌨𑍀𑌪𑌾𑌦𑍋𑌦𑍍𑌭𑌵𑌾𑌃 𑌪𑌾𑌂𑌸𑌵𑌃 ॥3॥
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌡𑌮𑍍𑌬𑌰𑌪𑍂𑌰𑌯𑌾 𑌶𑌶𑌿𑌰𑍁𑌚𑌾 𑌕𑌮𑍍𑌰𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌿𑌷𑌾
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌰𑍇𑌰𑌨𑍁𑌰𑌾𑌗𑌸𑌿𑌨𑍍𑌧𑍁𑌮𑌧𑌿𑌕𑌂 𑌕𑌲𑍍𑌲𑍋𑌲𑌿𑌤𑌂 𑌤𑌨𑍍𑌵𑌤𑍀 ।
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑍀𑌤𑌿 𑌸𑌮𑌸𑍍𑌤𑌸𑌜𑍍𑌜𑌨𑌨𑍁𑌤𑌾 𑌕𑌲𑍍𑌯𑌾𑌣𑌦𑌾𑌤𑍍𑌰𑍀 𑌨𑍃𑌣𑌾𑌂
𑌕𑌾𑌰𑍁𑌣𑍍𑌯𑌾𑌕𑍁𑌲𑌮𑌾𑌨𑌸𑌾 𑌭𑌗𑌵𑌤𑍀 𑌕𑌮𑍍𑌪𑌾𑌤𑌟𑍇 𑌜𑍃𑌮𑍍𑌭𑌤𑍇 ॥4॥
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑍀𑌣𑌪𑌰𑌾𑌕𑍍𑌰𑌮𑌪𑍍𑌰𑌕𑌟𑌨𑌂 𑌸𑌮𑍍𑌭𑌾𑌵𑌯𑌨𑍍𑌤𑍀 𑌦𑍃𑌶𑌾
𑌶𑍍𑌯𑌾𑌮𑌾 𑌕𑍍𑌷𑍀𑌰𑌸𑌹𑍋𑌦𑌰𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌰𑍁𑌚𑌿𑌪𑍍𑌰𑌕𑍍𑌷𑌾𑌲𑌿𑌤𑌾𑌶𑌾𑌨𑍍𑌤𑌰𑌾 ।
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑍀𑌜𑌨𑌮𑍗𑌲𑌿𑌭𑍂𑌷𑌣𑌮𑌣𑌿𑌰𑍍𑌵𑌾𑌚𑌾𑌂 𑌪𑌰𑌾 𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑍀𑌤𑌿 𑌵𑌿𑌭𑌾𑌤𑌿 𑌕𑌾𑌪𑌿 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾 𑌕𑌮𑍍𑌪𑌾𑌤𑌟𑌿𑌨𑍍𑌯𑌾𑌸𑍍𑌤𑌟𑍇 ॥5॥
𑌶𑍍𑌯𑌾𑌮𑌾 𑌕𑌾𑌚𑌨 𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌿𑌕𑌾 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌭𑍁𑌵𑌨𑍇 𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌾𑌮𑌾𑌨𑌨𑍇
𑌸𑍀𑌮𑌾𑌶𑍂𑌨𑍍𑌯𑌕𑌵𑌿𑌤𑍍𑌵𑌵𑌰𑍍𑌷𑌜𑌨𑌨𑍀 𑌯𑌾 𑌕𑌾𑌪𑌿 𑌕𑌾𑌦𑌮𑍍𑌬𑌿𑌨𑍀 ।
𑌮𑌾𑌰𑌾𑌰𑌾𑌤𑌿𑌮𑌨𑍋𑌵𑌿𑌮𑍋𑌹𑌨𑌵𑌿𑌧𑍗 𑌕𑌾𑌚𑌿𑌤𑌤𑍍𑌤𑌮𑌃𑌕𑌨𑍍𑌦𑌲𑍀
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾𑌃 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌕𑌟𑌾𑌕𑍍𑌷𑌲𑌹𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌮𑌾𑌯 𑌮𑍇 𑌕𑌲𑍍𑌪𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥6॥
𑌪𑍍𑌰𑍗𑌢𑌧𑍍𑌵𑌾𑌨𑍍𑌤𑌕𑌦𑌮𑍍𑌬𑌕𑍇 𑌕𑍁𑌮𑍁𑌦𑌿𑌨𑍀𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑌾𑌙𑍍𑌕𑍁𑌰𑌂 𑌦𑌰𑍍𑌶𑌯𑌨𑍍
𑌜𑍍𑌯𑍋𑌤𑍍𑌸𑍍𑌨𑌾𑌸𑌙𑍍𑌗𑌮𑌨𑍇𑌽𑌪𑌿 𑌕𑍋𑌕𑌮𑌿𑌥𑍁𑌨𑌂 𑌮𑌿𑌶𑍍𑌰𑌂 𑌸𑌮𑍁𑌦𑍍𑌭𑌾𑌵𑌯𑌨𑍍 ।
𑌕𑌾𑌲𑌿𑌨𑍍𑌦𑍀𑌲𑌹𑌰𑍀𑌦𑌶𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌕𑌟𑌯𑌨𑍍𑌕𑌮𑍍𑌰𑌾𑌂 𑌨𑌭𑌸𑍍𑌯𑌦𑍍𑌭𑍁𑌤𑌾𑌂
𑌕𑌶𑍍𑌚𑌿𑌨𑍍𑌨𑍇𑌤𑍍𑌰𑌮𑌹𑍋𑌤𑍍𑌸𑌵𑍋 𑌵𑌿𑌜𑌯𑌤𑍇 𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑍀𑌪𑍁𑌰𑍇 𑌶𑍂𑌲𑌿𑌨𑌃 ॥7॥
𑌤𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾𑌹𑍀𑌨𑌤𑌮𑌾𑌲𑌨𑍀𑌲𑌸𑍁𑌷𑌮𑍈𑌸𑍍𑌤𑌾𑌰𑍁𑌣𑍍𑌯𑌲𑍀𑌲𑌾𑌗𑍃𑌹𑍈𑌃
𑌤𑌾𑌰𑌾𑌨𑌾𑌥𑌕𑌿𑌶𑍋𑌰𑌲𑌾𑌞𑍍𑌛𑌿𑌤𑌕𑌚𑍈𑌸𑍍𑌤𑌾𑌮𑍍𑌰𑌾𑌰𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦𑍇𑌕𑍍𑌷𑌣𑍈𑌃 ।
𑌮𑌾𑌤𑌃 𑌸𑌂𑌶𑍍𑌰𑌯𑌤𑌾𑌂 𑌮𑌨𑍋 𑌮𑌨𑌸𑌿𑌜𑌪𑍍𑌰𑌾𑌗𑌲𑍍𑌭𑍍𑌯𑌨𑌾𑌡𑌿𑌨𑍍𑌧𑌮𑍈𑌃
𑌕𑌮𑍍𑌪𑌾𑌤𑍀𑌰𑌚𑌰𑍈𑌰𑍍𑌘𑌨𑌸𑍍𑌤𑌨𑌭𑌰𑍈𑌃 𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑌾𑌙𑍍𑌕𑌰𑍈𑌃 𑌶𑌾𑌙𑍍𑌕𑌰𑍈𑌃 ॥8॥
𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌨𑌿𑌶𑍍𑌚𑌲𑌤𑌾𑌮𑍁𑌪𑍇𑌤𑍍𑌯 𑌮𑌰𑍁𑌤𑌾𑌂 𑌰𑌕𑍍𑌷𑌾𑌵𑌿𑌧𑌿𑌂 𑌪𑍁𑌷𑍍𑌣𑌤𑍀
𑌤𑍇𑌜𑌸𑍍𑌸𑌞𑍍𑌚𑌯𑌪𑌾𑌟𑌵𑍇𑌨 𑌕𑌿𑌰𑌣𑌾𑌨𑍁𑌷𑍍𑌣𑌦𑍍𑌯𑍁𑌤𑍇𑌰𑍍𑌮𑍁𑌷𑍍𑌣𑌤𑍀 ।
𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑍀𑌮𑌧𑍍𑌯𑌗𑌤𑌾𑌪𑌿 𑌦𑍀𑌪𑍍𑌤𑌿𑌜𑌨𑌨𑍀 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌾𑌨𑍍𑌤𑌰𑍇 𑌜𑍃𑌮𑍍𑌭𑌤𑍇
𑌕𑌾𑌚𑌿𑌚𑍍𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌮𑌹𑍋 𑌸𑍍𑌮𑍃𑌤𑌾𑌪𑌿 𑌤𑌮𑌸𑌾𑌂 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌵𑌾𑌪𑌿𑌕𑌾 𑌦𑍀𑌪𑌿𑌕𑌾 ॥9॥
𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑍈𑌃 𑌕𑍇𑌶𑌰𑍁𑌚𑌾𑌂 𑌚𑌯𑍈𑌰𑍍𑌭𑍍𑌰𑌮𑌰𑌿𑌤𑌂 𑌮𑌨𑍍𑌦𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑍈𑌃 𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌿𑌤𑌂
𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌾 𑌪𑌲𑍍𑌲𑌵𑌿𑌤𑌂 𑌪𑌦𑌾𑌮𑍍𑌬𑍁𑌰𑍁𑌹𑌯𑍋𑌰𑍍𑌨𑍇𑌤𑍍𑌰𑌤𑍍𑌵𑌿𑌷𑌾 𑌪𑌤𑍍𑌰𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌕𑌮𑍍𑌪𑌾𑌤𑍀𑌰𑌵𑌨𑌾𑌨𑍍𑌤𑌰𑌂 𑌵𑌿𑌦𑌧𑌤𑍀 𑌕𑌲𑍍𑌯𑌾𑌣𑌜𑌨𑍍𑌮𑌸𑍍𑌥𑌲𑍀
𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑍀𑌮𑌧𑍍𑌯𑌮𑌹𑌾𑌮𑌣𑌿𑌰𑍍𑌵𑌿𑌜𑌯𑌤𑍇 𑌕𑌾𑌚𑌿𑌤𑍍𑌕𑍃𑌪𑌾𑌕𑌨𑍍𑌦𑌲𑍀 ॥10॥
𑌰𑌾𑌕𑌾𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌸𑌮𑌾𑌨𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿𑌵𑌦𑌨𑌾 𑌨𑌾𑌕𑌾𑌧𑌿𑌰𑌾𑌜𑌸𑍍𑌤𑍁𑌤𑌾
𑌮𑍂𑌕𑌾𑌨𑌾𑌮𑌪𑌿 𑌕𑍁𑌰𑍍𑌵𑌤𑍀 𑌸𑍁𑌰𑌧𑌨𑍀𑌨𑍀𑌕𑌾𑌶𑌵𑌾𑌗𑍍𑌵𑍈𑌭𑌵𑌮𑍍 ।
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑍀𑌨𑌗𑌰𑍀𑌵𑌿𑌹𑌾𑌰𑌰𑌸𑌿𑌕𑌾 𑌶𑍋𑌕𑌾𑌪𑌹𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑍀 𑌸𑌤𑌾𑌮𑍍
𑌏𑌕𑌾 𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑌪𑌰𑌮𑍍𑌪𑌰𑌾 𑌪𑌶𑍁𑌪𑌤𑍇𑌰𑌾𑌕𑌾𑌰𑌿𑌣𑍀 𑌰𑌾𑌜𑌤𑍇 ॥11॥
𑌜𑌾𑌤𑌾 𑌶𑍀𑌤𑌲𑌶𑍈𑌲𑌤𑌃 𑌸𑍁𑌕𑍃𑌤𑌿𑌨𑌾𑌂 𑌦𑍃𑌶𑍍𑌯𑌾 𑌪𑌰𑌂 𑌦𑍇𑌹𑌿𑌨𑌾𑌂
𑌲𑍋𑌕𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌕𑍍𑌷𑌣𑌮𑌾𑌤𑍍𑌰𑌸𑌂𑌸𑍍𑌮𑌰𑌣𑌤𑌃 𑌸𑌨𑍍𑌤𑌾𑌪𑌵𑌿𑌚𑍍𑌛𑍇𑌦𑌿𑌨𑍀 ।
𑌆𑌶𑍍𑌚𑌰𑍍𑌯𑌂 𑌬𑌹𑍁 𑌖𑍇𑌲𑌨𑌂 𑌵𑌿𑌤𑌨𑍁𑌤𑍇 𑌨𑍈𑌶𑍍𑌚𑌲𑍍𑌯𑌮𑌾𑌬𑌿𑌭𑍍𑌰𑌤𑍀
𑌕𑌮𑍍𑌪𑌾𑌯𑌾𑌸𑍍𑌤𑌟𑌸𑍀𑌮𑍍𑌨𑌿 𑌕𑌾𑌪𑌿 𑌤𑌟𑌿𑌨𑍀 𑌕𑌾𑌰𑍁𑌣𑍍𑌯𑌪𑌾𑌥𑍋𑌮𑌯𑍀 ॥12॥
𑌐𑌕𑍍𑌯𑌂 𑌯𑍇𑌨 𑌵𑌿𑌰𑌚𑍍𑌯𑌤𑍇 𑌹𑌰𑌤𑌨𑍗 𑌦𑌮𑍍𑌭𑌾𑌵𑌪𑍁𑌮𑍍𑌭𑌾𑌵𑍁𑌕𑍇
𑌰𑍇𑌖𑌾 𑌯𑌤𑍍𑌕𑌚𑌸𑍀𑌮𑍍𑌨𑌿 𑌶𑍇𑌖𑌰𑌦𑌶𑌾𑌂 𑌨𑍈𑌶𑌾𑌕𑌰𑍀 𑌗𑌾𑌹𑌤𑍇 ।
𑌔𑌨𑍍𑌨𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌮𑍁𑌹𑍁𑌰𑍇𑌤𑌿 𑌯𑍇𑌨 𑌸 𑌮𑌹𑌾𑌨𑍍𑌮𑍇𑌨𑌾𑌸𑌖𑌃 𑌸𑌾𑌨𑍁𑌮𑌾𑌨𑍍
𑌕𑌮𑍍𑌪𑌾𑌤𑍀𑌰𑌵𑌿𑌹𑌾𑌰𑌿𑌣𑌾 𑌸𑌶𑌰𑌣𑌾𑌸𑍍𑌤𑍇𑌨𑍈𑌵 𑌧𑌾𑌮𑍍𑌨𑌾 𑌵𑌯𑌮𑍍 ॥13॥
𑌅𑌕𑍍𑌷𑍍𑌣𑍋𑌶𑍍𑌚 𑌸𑍍𑌤𑌨𑌯𑍋𑌃 𑌶𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾 𑌶𑍍𑌰𑌵𑌣𑌯𑍋𑌰𑍍𑌬𑌾𑌹𑍍𑌵𑍋𑌶𑍍𑌚 𑌮𑍂𑌲𑌂 𑌸𑍍𑌪𑍃𑌶𑌨𑍍
𑌉𑌤𑍍𑌤𑌂𑌸𑍇𑌨 𑌮𑍁𑌖𑍇𑌨 𑌚 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌦𑌿𑌨𑌂 𑌦𑍍𑌰𑍁𑌹𑍍𑌯𑌨𑍍𑌪𑌯𑍋𑌜𑌨𑍍𑌮𑌨𑍇 ।
𑌮𑌾𑌧𑍁𑌰𑍍𑌯𑍇𑌣 𑌗𑌿𑌰𑌾𑌂 𑌗𑌤𑍇𑌨 𑌮𑍃𑌦𑍁𑌨𑌾 𑌹𑌂𑌸𑌾𑌙𑍍𑌗𑌨𑌾𑌂 𑌹𑍍𑌰𑍇𑌪𑌯𑌨𑍍
𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑍀𑌸𑍀𑌮𑍍𑌨𑌿 𑌚𑌕𑌾𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌕𑍋𑌽𑌪𑌿 𑌕𑌵𑌿𑌤𑌾𑌸𑌨𑍍𑌤𑌾𑌨𑌬𑍀𑌜𑌾𑌙𑍍𑌕𑍁𑌰𑌃 ॥14॥
𑌖𑌣𑍍𑌡𑌂 𑌚𑌾𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌮𑌸𑌂 𑌵𑌤𑌂𑌸𑌮𑌨𑌿𑌶𑌂 𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑍀𑌪𑍁𑌰𑍇 𑌖𑍇𑌲𑌨𑌂
𑌕𑌾𑌲𑌾𑌯𑌶𑍍𑌛𑌵𑌿𑌤𑌸𑍍𑌕𑌰𑍀𑌂 𑌤𑌨𑍁𑌰𑍁𑌚𑌿𑌂 𑌕𑌰𑍍𑌣𑌜𑌪𑍇 𑌲𑍋𑌚𑌨𑍇 ।
𑌤𑌾𑌰𑍁𑌣𑍍𑌯𑍋𑌷𑍍𑌮𑌨𑌖𑌮𑍍𑌪𑌚𑌂 𑌸𑍍𑌤𑌨𑌭𑌰𑌂 𑌜𑌙𑍍𑌘𑌾𑌸𑍍𑌪𑍃𑌶𑌂 𑌕𑍁𑌨𑍍𑌤𑌲𑌂
𑌭𑌾𑌗𑍍𑌯𑌂 𑌦𑍇𑌶𑌿𑌕𑌸𑌞𑍍𑌚𑌿𑌤𑌂 𑌮𑌮 𑌕𑌦𑌾 𑌸𑌮𑍍𑌪𑌾𑌦𑌯𑍇𑌦𑌮𑍍𑌬𑌿𑌕𑍇 ॥15॥
𑌤𑌨𑍍𑌵𑌾𑌨𑌂 𑌨𑌿𑌜𑌕𑍇𑌲𑌿𑌸𑍗𑌧𑌸𑌰𑌣𑌿𑌂 𑌨𑍈𑌸𑌰𑍍𑌗𑌿𑌕𑍀𑌣𑌾𑌂 𑌗𑌿𑌰𑌾𑌂
𑌕𑍇𑌦𑌾𑌰𑌂 𑌕𑌵𑌿𑌮𑌲𑍍𑌲𑌸𑍂𑌕𑍍𑌤𑌿𑌲𑌹𑌰𑍀𑌸𑌸𑍍𑌯𑌶𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾𑌂 𑌶𑌾𑌶𑍍𑌵𑌤𑌮𑍍 ।
𑌅𑌂𑌹𑍋𑌵𑌞𑍍𑌚𑌨𑌚𑍁𑌞𑍍𑌚𑍁 𑌕𑌿𑌞𑍍𑌚𑌨 𑌭𑌜𑍇 𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑍀𑌪𑍁𑌰𑍀𑌮𑌣𑍍𑌡𑌨𑌂
𑌪𑌰𑍍𑌯𑌾𑌯𑌚𑍍𑌛𑌵𑌿 𑌪𑌾𑌕𑌶𑌾𑌸𑌨𑌮𑌣𑍇𑌃 𑌪𑍗𑌷𑍍𑌪𑍇𑌷𑌵𑌂 𑌪𑍗𑌰𑍁𑌷𑌮𑍍 ॥16॥
𑌆𑌲𑍋𑌕𑍇 𑌮𑍁𑌖𑌪𑌙𑍍𑌕𑌜𑍇 𑌚 𑌦𑌧𑌤𑍀 𑌸𑍗𑌧𑌾𑌕𑌰𑍀𑌂 𑌚𑌾𑌤𑍁𑌰𑍀𑌂
𑌚𑍂𑌡𑌾𑌲𑌙𑍍𑌕𑍍𑌰𑌿𑌯𑌮𑌾𑌣𑌪𑌙𑍍𑌕𑌜𑌵𑌨𑍀𑌵𑍈𑌰𑌾𑌗𑌮𑌪𑍍𑌰𑌕𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾 ।
𑌮𑍁𑌗𑍍𑌧𑌸𑍍𑌮𑍇𑌰𑌮𑍁𑌖𑍀 𑌘𑌨𑍍𑌸𑌤𑌨𑌤𑌟𑍀𑌮𑍂𑌰𑍍𑌚𑍍𑌛𑌾𑌲𑌮𑌧𑍍𑌯𑌾𑌞𑍍𑌚𑌿𑌤𑌾
𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑍀𑌸𑍀𑌮𑌨𑌿 𑌕𑌾𑌮𑌿𑌨𑍀 𑌵𑌿𑌜𑌯𑌤𑍇 𑌕𑌾𑌚𑌿𑌜𑍍𑌜𑌗𑌨𑍍𑌮𑍋𑌹𑌿𑌨𑍀 ॥17॥
𑌯𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍𑌨𑌮𑍍𑌬 𑌭𑌵𑌤𑍍𑌕𑌟𑌾𑌕𑍍𑌷𑌰𑌜𑌨𑍀 𑌮𑌨𑍍𑌦𑍇𑌽𑌪𑌿 𑌮𑌨𑍍𑌦𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤-
𑌜𑍍𑌯𑍋𑌤𑍍𑌸𑍍𑌨𑌾𑌸𑌂𑌸𑍍𑌨𑌪𑌿𑌤𑌾 𑌭𑌵𑌤𑍍𑌯𑌭𑌿𑌮𑍁𑌖𑍀 𑌤𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑌹𑍋 𑌦𑍇𑌹𑌿𑌨𑌮𑍍 ।
𑌦𑍍𑌰𑌕𑍍𑌷𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿𑌕𑌮𑌾𑌧𑍁𑌰𑍀𑌮𑌦𑌭𑌰𑌵𑍍𑌰𑍀𑌡𑌾𑌕𑌰𑍀 𑌵𑍈𑌖𑌰𑍀
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌸𑍍𑌵𑌯𑌮𑌾𑌤𑌨𑍋𑌤𑍍𑌯𑌭𑌿𑌸𑍃𑌤𑌿𑌂 𑌵𑌾𑌮𑍇𑌕𑍍𑌷𑌣𑍇𑌵 𑌕𑍍𑌷𑌣𑌮𑍍 ॥18॥
𑌕𑌾𑌲𑌿𑌨𑍍𑌦𑍀𑌜𑌲𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌯𑌃 𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌰𑍁𑌚𑌿𑌸𑍍𑌵𑌰𑍍𑌵𑌾𑌹𑌿𑌨𑍀𑌪𑌾𑌥𑌸𑌿
𑌪𑍍𑌰𑍗𑌢𑌧𑍍𑌵𑌾𑌨𑍍𑌤𑌰𑍁𑌚𑌃 𑌸𑍍𑌫𑍁𑌟𑌾𑌧𑌰𑌮𑌹𑍋𑌲𑍗𑌹𑌿𑌤𑍍𑌯𑌸𑌨𑍍𑌧𑍍𑌯𑍋𑌦𑌯𑍇 ।
𑌮𑌣𑌿𑌕𑍍𑌯𑍋𑌪𑌲𑌕𑍁𑌣𑍍𑌡𑌲𑌾𑌂𑌶𑍁𑌶𑌿𑌖𑌿𑌨𑌿 𑌵𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿𑌶𑍍𑌰𑌧𑍂𑌮𑌶𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃
𑌕𑌲𑍍𑌯𑌾𑌣𑍈𑌕𑌭𑍁𑌵𑌃 𑌕𑌟𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍁𑌷𑌮𑌾𑌃 𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌰𑌾𑌜𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌤𑍇 ॥19॥
𑌕𑌲𑌕𑌲𑌰𑌣𑌤𑍍𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑍀 𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑍀𑌵𑌿𑌭𑍂𑌷𑌣𑌮𑌾𑌲𑌿𑌕𑌾
𑌕𑌚𑌭𑌰𑌲𑌸𑌚𑍍𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾 𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾𑌵𑌤𑌂𑌸𑌸𑌧𑌰𑍍𑌮𑌿𑌣𑍀 ।
𑌕𑌵𑌿𑌕𑍁𑌲𑌗𑌿𑌰𑌃 𑌶𑍍𑌰𑌾𑌵𑌂𑌶𑍍𑌰𑌾𑌵𑌂 𑌮𑌿𑌲𑌤𑍍𑌪𑍁𑌲𑌕𑌾𑌙𑍍𑌕𑍁𑌰𑌾
𑌵𑌿𑌰𑌚𑌿𑌤𑌶𑌿𑌰𑌃𑌕𑌮𑍍𑌪𑌾 𑌕𑌮𑍍𑌪𑌾𑌤𑌟𑍇 𑌪𑌰𑌿𑌶𑍋𑌭𑌤𑍇 ॥20॥
𑌸𑌰𑌸𑌵𑌚𑌸𑌾𑌂 𑌵𑍀𑌚𑍀 𑌨𑍀𑌚𑍀𑌭𑌵𑌨𑍍𑌮𑌧𑍁𑌮𑌾𑌧𑍁𑌰𑍀
𑌭𑌰𑌿𑌤𑌭𑍁𑌵𑌨𑌾 𑌕𑍀𑌰𑍍𑌤𑌿𑌰𑍍𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤𑌿𑌰𑍍𑌮𑌨𑍋𑌭𑌵𑌜𑌿𑌤𑍍𑌵𑌰𑍀 ।
𑌜𑌨𑌨𑌿 𑌮𑌨𑌸𑍋 𑌯𑍋𑌗𑍍𑌯𑌂 𑌭𑍋𑌗𑍍𑌯𑌂 𑌨𑍃𑌣𑌾𑌂 𑌤𑌵 𑌜𑌾𑌯𑌤𑍇
𑌕𑌥𑌮𑌿𑌵 𑌵𑌿𑌨𑌾 𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑍀𑌭𑍂𑌷𑍇 𑌕𑌟𑌾𑌕𑍍𑌷𑌤𑌰𑌙𑍍𑌗𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥21॥
𑌭𑍍𑌰𑌮𑌰𑌿𑌤𑌸𑌰𑌿𑌤𑍍𑌕𑍂𑌲𑍋 𑌨𑍀𑌲𑍋𑌤𑍍𑌪𑌲𑌪𑍍𑌰𑌭𑌯𑌾𑌽𑌽𑌭𑌯𑌾
𑌨𑌤𑌜𑌨𑌤𑌮𑌃𑌖𑌣𑍍𑌡𑍀 𑌤𑍁𑌣𑍍𑌡𑍀𑌰𑌸𑍀𑌮𑍍𑌨𑌿 𑌵𑌿𑌜𑍃𑌮𑍍𑌭𑌤𑍇 ।
𑌅𑌚𑌲𑌤𑌪𑌸𑌾𑌮𑍇𑌕𑌃 𑌪𑌾𑌕𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌸𑍂𑌨𑌶𑌰𑌾𑌸𑌨-
𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌭𑌟𑌮𑌨𑍋𑌹𑌾𑌰𑍀 𑌨𑌾𑌰𑍀𑌕𑍁𑌲𑍈𑌕𑌶𑌿𑌖𑌾𑌮𑌣𑌿𑌃 ॥22॥
𑌮𑌧𑍁𑌰𑌵𑌚𑌸𑍋 𑌮𑌨𑍍𑌦𑌸𑍍𑌮𑍇𑌰𑌾 𑌮𑌤𑌙𑍍𑌗𑌜𑌗𑌾𑌮𑌿𑌨𑌃
𑌤𑌰𑍁𑌣𑌿𑌮𑌜𑍁𑌷𑌸𑍍𑌤𑌾𑌪𑌿𑌚𑍍𑌛𑌾𑌭𑌾𑌸𑍍𑌤𑌮𑌃𑌪𑌰𑌿𑌪𑌨𑍍𑌥𑌿𑌨𑌃 ।
𑌕𑍁𑌚𑌭𑌰𑌨𑌤𑌾𑌃 𑌕𑍁𑌰𑍍𑌯𑍁𑌰𑍍𑌭𑌦𑍍𑌰𑌂 𑌕𑍁𑌰𑌙𑍍𑌗𑌵𑌿𑌲𑍋𑌚𑌨𑌾𑌃
𑌕𑌲𑌿𑌤𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌃 𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑍀𑌭𑌾𑌜𑌃 𑌕𑌪𑌾𑌲𑌿𑌮𑌹𑍋𑌤𑍍𑌸𑌵𑌾𑌃 ॥23॥
𑌕𑌮𑌲𑌸𑍁𑌷𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾𑌰𑍋𑌹𑍇 𑌵𑌿𑌚𑌕𑍍𑌷𑌣𑌵𑍀𑌕𑍍𑌷𑌣𑌾𑌃
𑌕𑍁𑌮𑍁𑌦𑌸𑍁𑌕𑍃𑌤𑌕𑍍𑌰𑍀𑌡𑌾𑌚𑍂𑌡𑌾𑌲𑌕𑍁𑌨𑍍𑌤𑌲𑌬𑌨𑍍𑌧𑍁𑌰𑌾𑌃 ।
𑌰𑍁𑌚𑌿𑌰𑌰𑍁𑌚𑌿𑌭𑌿𑌸𑍍𑌤𑌾𑌪𑌿𑌚𑍍𑌛𑌶𑍍𑌰𑍀𑌪𑍍𑌰𑌪𑌞𑍍𑌚𑌨𑌚𑍁𑌞𑍍𑌚𑌵𑌃
𑌪𑍁𑌰𑌵𑌿𑌜𑌯𑌿𑌨𑌃 𑌕𑌮𑍍𑌪𑌾𑌤𑍀𑌰𑍇 𑌸𑍍𑌫𑍁𑌰𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌮𑌨𑍋𑌰𑌥𑌾𑌃 ॥24॥
𑌕𑌲𑌿𑌤𑌰𑌤𑌯𑌃 𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑍀𑌲𑍀𑌲𑌾𑌵𑌿𑌧𑍗 𑌕𑌵𑌿𑌮𑌣𑍍𑌡𑌲𑍀-
𑌵𑌚𑌨𑌲𑌹𑌰𑍀𑌵𑌾𑌸𑌨𑍍𑌤𑍀𑌨𑌾𑌂 𑌵𑌸𑌨𑍍𑌤𑌵𑌿𑌭𑍂𑌤𑌯𑌃 ।
𑌕𑍁𑌶𑌲𑌵𑌿𑌧𑌯𑍇 𑌭𑍂𑌯𑌾𑌸𑍁𑌰𑍍𑌮𑍇 𑌕𑍁𑌰𑌙𑍍𑌗𑌵𑌿𑌲𑍋𑌚𑌨𑌾𑌃
𑌕𑍁𑌸𑍁𑌮𑌵𑌿𑌶𑌿𑌖𑌾𑌰𑌾𑌤𑍇𑌰𑌕𑍍𑌷𑍍𑌣𑌾𑌂 𑌕𑍁𑌤𑍂𑌹𑌲𑌵𑌿𑌭𑍍𑌰𑌮𑌾𑌃 ॥25॥
𑌕𑌬𑌲𑌿𑌤𑌤𑌮𑌸𑍍𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌾𑌸𑍍𑌤𑍁𑌣𑍍𑌡𑍀𑌰𑌮𑌣𑍍𑌡𑌲𑌮𑌣𑍍𑌡𑌨𑌾𑌃
𑌸𑌰𑌸𑌿𑌜𑌵𑌨𑍀𑌸𑌨𑍍𑌤𑌾𑌨𑌾𑌨𑌾𑌮𑌰𑍁𑌨𑍍𑌤𑍁𑌦𑌶𑍇𑌖𑌰𑌾𑌃 ।
𑌨𑌯𑌨𑌸𑌰𑌣𑍇𑌰𑍍𑌨𑍇𑌦𑍀𑌯𑌂𑌸𑌃 𑌕𑌦𑌾 𑌨𑍁 𑌭𑌵𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌮𑍇
𑌤𑌰𑍁𑌣𑌜𑌲𑌦𑌶𑍍𑌯𑌾𑌮𑌾𑌃 𑌶𑌮𑍍𑌭𑍋𑌸𑍍𑌤𑌪𑌃𑌫𑌲𑌵𑌿𑌭𑍍𑌰𑌮𑌾𑌃 ॥26॥
𑌅𑌚𑌰𑌮𑌮𑌿𑌷𑍁𑌂 𑌦𑍀𑌨𑌂 𑌮𑍀𑌨𑌧𑍍𑌵𑌜𑌸𑍍𑌯 𑌮𑍁𑌖𑌶𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾
𑌸𑌰𑌸𑌿𑌜𑌭𑍁𑌵𑍋 𑌯𑌾𑌨𑌂 𑌮𑍍𑌲𑌾𑌨𑌂 𑌗𑌤𑍇𑌨 𑌚 𑌮𑌞𑍍𑌜𑍁𑌨𑌾 ।
𑌤𑍍𑌰𑌿𑌦𑌶𑌸𑌦𑌸𑌾𑌮𑌨𑍍𑌨𑌂 𑌖𑌿𑌨𑍍𑌨𑌂 𑌗𑌿𑌰𑌾 𑌚 𑌵𑌿𑌤𑌨𑍍𑌵𑌤𑍀
𑌤𑌿𑌲𑌕𑌯𑌤𑌿 𑌸𑌾 𑌕𑌮𑍍𑌪𑌾𑌤𑍀𑌰𑌂 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌲𑍋𑌚𑌨𑌸𑍁𑌨𑍍𑌦𑌰𑍀 ॥27॥
𑌜𑌨𑌨𑌿 𑌭𑍁𑌵𑌨𑍇 𑌚𑌙𑍍𑌕𑍍𑌰𑌮𑍍𑌯𑍇𑌽𑌹𑌂 𑌕𑌿𑌯𑌨𑍍𑌤𑌮𑌨𑍇𑌹𑌸𑌂
𑌕𑍁𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑌕𑌰𑌭𑍍𑌰𑌷𑍍𑌟𑍈𑌰𑍍𑌦𑍁𑌷𑍍𑌟𑍈𑌰𑍍𑌧𑌨𑍈𑌰𑍁𑌦𑌰𑌮𑍍𑌭𑌰𑌿𑌃 ।
𑌤𑌰𑍁𑌣𑌕𑌰𑍁𑌣𑍇 𑌤𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾𑌶𑍂𑌨𑍍𑌯𑍇 𑌤𑌰𑌙𑍍𑌗𑌯 𑌲𑍋𑌚𑌨𑍇
𑌨𑌮𑌤𑌿 𑌮𑌯𑌿 𑌤𑍇 𑌕𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿𑌤𑍍𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑍀𑌪𑍁𑌰𑍀𑌮𑌣𑌿𑌦𑍀𑌪𑌿𑌕𑍇 ॥28॥
𑌮𑍁𑌨𑌿𑌜𑌨𑌮𑌨𑌃𑌪𑍇𑌟𑍀𑌰𑌤𑍍𑌨𑌂 𑌸𑍍𑌫𑍁𑌰𑌤𑍍𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌨𑌟𑍀-
𑌵𑌿𑌹𑌰𑌣𑌕𑌲𑌾𑌗𑍇𑌹𑌂 𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑍀𑌪𑍁𑌰𑍀𑌮𑌣𑌿𑌭𑍂𑌷𑌣𑌮𑍍 ।
𑌜𑌗𑌤𑌿 𑌮𑌹𑌤𑍋 𑌮𑍋𑌹𑌵𑍍𑌯𑌾𑌧𑍇𑌰𑍍𑌨𑍃𑌣𑌾𑌂 𑌪𑌰𑌮𑍗𑌷𑌧𑌂
𑌪𑍁𑌰𑌹𑌰𑌦𑍃𑌶𑌾𑌂 𑌸𑌾𑌫𑌲𑍍𑌯𑌂 𑌮𑍇 𑌪𑍁𑌰𑌃 𑌪𑌰𑌿𑌜𑍃𑌮𑍍𑌭𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥29॥
𑌮𑍁𑌨𑌿𑌜𑌨𑌮𑍋𑌧𑌾𑌮𑍍𑌨𑍇 𑌧𑌾𑌮𑍍𑌨𑍇 𑌵𑌚𑍋𑌮𑌯𑌜𑌾𑌹𑍍𑌨𑌵𑍀-
𑌹𑌿𑌮𑌗𑌿𑌰𑌿𑌤𑌟𑌪𑍍𑌰𑌾𑌗𑍍𑌭𑌾𑌰𑌾𑌯𑌾𑌕𑍍𑌷𑌰𑌾𑌯 𑌪𑌰𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑍇 ।
𑌵𑌿𑌹𑌰𑌣𑌜𑍁𑌷𑍇 𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑍀𑌦𑍇𑌶𑍇 𑌮𑌹𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌲𑍋𑌚𑌨-
𑌤𑍍𑌰𑌿𑌤𑌯𑌸𑌰𑌸𑌕𑍍𑌰𑍀𑌡𑌾𑌸𑍗𑌧𑌾𑌙𑍍𑌗𑌣𑌾𑌯 𑌨𑌮𑍋 𑌨𑌮𑌃 ॥30॥
𑌮𑌰𑌕𑌤𑌰𑍁𑌚𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑌾𑌦𑍇𑌶𑌂 𑌮𑌹𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌚𑌕𑍍𑌷𑍁𑌷𑌾𑌮𑍍
𑌅𑌮𑍃𑌤𑌲𑌹𑌰𑍀𑌪𑍂𑌰𑌂 𑌪𑌾𑌰𑌂 𑌭𑌵𑌾𑌖𑍍𑌯𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍇𑌃 ।
𑌸𑍁𑌚𑌰𑌿𑌤𑌫𑌲𑌂 𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑍀𑌭𑌾𑌜𑍋 𑌜𑌨𑌸𑍍𑌯 𑌪𑌚𑍇𑌲𑌿𑌮𑌂
𑌹𑌿𑌮𑌶𑌿𑌖𑌰𑌿𑌣𑍋 𑌵𑌂𑌶𑌸𑍍𑌯𑍈𑌕𑌂 𑌵𑌤𑌂𑌸𑌮𑍁𑌪𑌾𑌸𑍍𑌮𑌹𑍇 ॥31॥
𑌪𑍍𑌰𑌣𑌮𑌨𑌦𑌿𑌨𑌾𑌰𑌮𑍍𑌭𑍇 𑌕𑌮𑍍𑌪𑌾𑌨𑌦𑍀𑌸𑌖𑌿 𑌤𑌾𑌵𑌕𑍇
𑌸𑌰𑌸𑌕𑌵𑌿𑌤𑍋𑌨𑍍𑌮𑍇𑌷𑌃 𑌪𑍂𑌷𑌾 𑌸𑌤𑌾𑌂 𑌸𑌮𑍁𑌦𑌞𑍍𑌚𑌿𑌤𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌭𑌟𑌮𑌹𑌾𑌪𑍍𑌰𑍗𑌢𑌪𑍍𑌰𑍋𑌦𑍍𑌯𑌤𑍍𑌕𑌵𑌿𑌤𑍍𑌵𑌕𑍁𑌮𑍁𑌦𑍍𑌵𑌤𑍀𑌂
𑌨𑌯𑌤𑌿 𑌤𑌰𑌸𑌾 𑌨𑌿𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑌾𑌂 𑌨𑌗𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌕𑌨𑍍𑌯𑌕𑍇 ॥32॥
𑌶𑌮𑌿𑌤𑌜𑌡𑌿𑌮𑌾𑌰𑌮𑍍𑌭𑌾 𑌕𑌮𑍍𑌪𑌾𑌤𑌟𑍀𑌨𑌿𑌕𑌟𑍇𑌚𑌰𑍀
𑌨𑌿𑌹𑌤𑌦𑍁𑌰𑌿𑌤𑌸𑍍𑌤𑍋𑌮𑌾 𑌸𑍋𑌮𑌾𑌰𑍍𑌧𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑌿𑌤𑌕𑍁𑌨𑍍𑌤𑌲𑌾 ।
𑌫𑌲𑌿𑌤𑌸𑍁𑌮𑌨𑍋𑌵𑌾𑌞𑍍𑌛𑌾 𑌪𑌾𑌞𑍍𑌚𑌾𑌯𑍁𑌧𑍀 𑌪𑌰𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾
𑌸𑌫𑌲𑌯𑌤𑍁 𑌮𑍇 𑌨𑍇𑌤𑍍𑌰𑍇 𑌗𑍋𑌤𑍍𑌰𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌨𑌨𑍍𑌦𑌿𑌨𑍀 ॥33॥
𑌮𑌮 𑌤𑍁 𑌧𑌿𑌷𑌣𑌾 𑌪𑍀𑌡𑍍𑌯𑌾 𑌜𑌾𑌡𑍍𑌯𑌾𑌤𑌿𑌰𑍇𑌕 𑌕𑌥𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌯𑌾
𑌕𑍁𑌮𑍁𑌦𑌸𑍁𑌷𑌮𑌾𑌮𑍈𑌤𑍍𑌰𑍀𑌪𑌾𑌤𑍍𑌰𑍀𑌵𑌤𑌂𑌸𑌿𑌤𑌕𑍁𑌨𑍍𑌤𑌲𑌾𑌮𑍍 ।
𑌜𑌗𑌤𑌿 𑌶𑌮𑌿𑌤𑌸𑍍𑌤𑌮𑍍𑌭𑌾𑌂 𑌕𑌮𑍍𑌪𑌾𑌨𑌦𑍀𑌨𑌿𑌲𑌯𑌾𑌮𑌸𑍗
𑌶𑍍𑌰𑌿𑌯𑌤𑌿 𑌹𑌿 𑌗𑌲𑌤𑍍𑌤𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾 𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾𑌵𑌤𑌂𑌸𑌸𑌧𑌰𑍍𑌮𑌿𑌣𑍀𑌮𑍍 ॥34॥
𑌪𑌰𑌿𑌮𑌲𑌪𑌰𑍀𑌪𑌾𑌕𑍋𑌦𑍍𑌰𑍇𑌕𑌂 𑌪𑌯𑍋𑌮𑍁𑌚𑌿 𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑌨𑍇
𑌶𑌿𑌖𑌰𑌿𑌣𑌿 𑌪𑍁𑌨𑌰𑍍𑌦𑍍𑌬𑍈𑌧𑍀𑌭𑌾𑌵𑌂 𑌶𑌶𑌿𑌨𑍍𑌯𑌰𑍁𑌣𑌾𑌤𑌪𑌮𑍍 ।
𑌅𑌪𑌿 𑌚 𑌜𑌨𑌯𑌨𑍍𑌕𑌮𑍍𑌬𑍋𑌰𑍍𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀𑌮𑌨𑌮𑍍𑌬𑍁𑌨𑌿 𑌕𑍋𑌽𑌪𑍍𑌯𑌸𑍗
𑌕𑍁𑌸𑍁𑌮𑌧𑌨𑍁𑌷𑌃 𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑍀𑌦𑍇𑌶𑍇 𑌚𑌕𑌾𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌪𑌰𑌾𑌕𑍍𑌰𑌮𑌃 ॥35॥
𑌪𑍁𑌰𑌦𑌮𑌯𑌿𑌤𑍁𑌰𑍍𑌵𑌾𑌮𑍋𑌤𑍍𑌸𑌙𑍍𑌗𑌸𑍍𑌥𑌲𑍇𑌨 𑌰𑌸𑌜𑍍𑌞𑌯𑌾
𑌸𑌰𑌸𑌕𑌵𑌿𑌤𑌾𑌭𑌾𑌜𑌾 𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑍀𑌪𑍁𑌰𑍋𑌦𑌰𑌸𑍀𑌮𑌯𑌾 ।
𑌤𑌟𑌪𑌰𑌿𑌸𑌰𑍈𑌰𑍍𑌨𑍀𑌹𑌾𑌰𑌾𑌦𑍍𑌰𑍇𑌰𑍍𑌵𑌚𑍋𑌭𑌿𑌰𑌕𑍃𑌤𑍍𑌰𑌿𑌮𑍈𑌃
𑌕𑌿𑌮𑌿𑌵 𑌨 𑌤𑍁𑌲𑌾𑌮𑌸𑍍𑌮𑌚𑍍𑌚𑍇𑌤𑍋 𑌮𑌹𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌿 𑌗𑌾𑌹𑌤𑍇 ॥36॥
𑌨𑌯𑌨𑌯𑍁𑌗𑌲𑍀𑌮𑌾𑌸𑍍𑌮𑌾𑌕𑍀𑌨𑌾𑌂 𑌕𑌦𑌾 𑌨𑍁 𑌫𑌲𑍇𑌗𑍍𑌰𑌹𑍀𑌂
𑌵𑌿𑌦𑌧𑌤𑌿 𑌗𑌤𑍗 𑌵𑍍𑌯𑌾𑌕𑍁𑌰𑍍𑌵𑌾𑌣𑌾 𑌗𑌜𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌚𑌮𑌤𑍍𑌕𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾𑌮𑍍 ।
𑌮𑌰𑌤𑌕𑌰𑍁𑌚𑍋 𑌮𑌾𑌹𑍇𑌶𑌾𑌨𑌾 𑌘𑌨𑌸𑍍𑌤𑌨𑌨𑌮𑍍𑌰𑌿𑌤𑌾𑌃
𑌸𑍁𑌕𑍃𑌤𑌵𑌿𑌭𑌵𑌾𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌞𑍍𑌚𑌃 𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑍀𑌵𑌤𑌂𑌸𑌧𑍁𑌰𑌨𑍍𑌧𑌰𑌾𑌃 ॥37॥
𑌮𑌨𑌸𑌿𑌜𑌯𑌶𑌃𑌪𑌾𑌰𑌮𑍍𑌪𑌰𑍍𑌯𑌂 𑌮𑌰𑌨𑍍𑌦𑌝𑌰𑍀𑌸𑍁𑌵𑌾𑌂
𑌕𑌵𑌿𑌕𑍁𑌲𑌗𑌿𑌰𑌾𑌂 𑌕𑌨𑍍𑌦𑌂 𑌕𑌮𑍍𑌪𑌾𑌨𑌦𑍀𑌤𑌟𑌮𑌣𑍍𑌡𑌨𑌮𑍍 ।
𑌮𑌧𑍁𑌰𑌲𑌲𑌿𑌤𑌂 𑌮𑌤𑍍𑌕𑌂 𑌚𑌕𑍍𑌷𑍁𑌰𑍍𑌮𑌨𑍀𑌷𑌿𑌮𑌨𑍋𑌹𑌰𑌂
𑌪𑍁𑌰𑌵𑌿𑌜𑌯𑌿𑌨𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌸𑍍𑌵𑌂 𑌤𑌤𑍍𑌪𑍁𑌰𑌸𑍍𑌕𑍁𑌰𑍁𑌤𑍇 𑌕𑌦𑌾 ॥38॥
𑌶𑌿𑌥𑌿𑌲𑌿𑌤𑌤𑌮𑍋𑌲𑍀𑌲𑌾𑌂 𑌨𑍀𑌲𑌾𑌰𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦𑌵𑌿𑌲𑍋𑌚𑌨𑌾𑌂
𑌦𑌹𑌨𑌵𑌿𑌲𑌸𑌤𑍍𑌫𑌾𑌲𑌾𑌂 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌕𑌾𑌮𑌕𑍋𑌟𑌿𑌮𑍁𑌪𑌾𑌸𑍍𑌮𑌹𑍇 ।
𑌕𑌰𑌧𑍃𑌤𑌸𑌚𑍍𑌛𑍂𑌲𑌾𑌂 𑌕𑌾𑌲𑌾𑌰𑌿𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑌹𑌰𑌾𑌂 𑌪𑌰𑌾𑌂
𑌮𑌨𑌸𑌿𑌜𑌕𑍃𑌪𑌾𑌲𑍀𑌲𑌾𑌂 𑌲𑍋𑌲𑌾𑌲𑌕𑌾𑌮𑌲𑌿𑌕𑍇𑌕𑍍𑌷𑌣𑌾𑌮𑍍 ॥39॥
𑌕𑌲𑌾𑌲𑍀𑌲𑌾𑌶𑌾𑌲𑌾 𑌕𑌵𑌿𑌕𑍁𑌲𑌵𑌚𑌃𑌕𑍈𑌰𑌵𑌵𑌨𑍀-
𑌶𑌰𑌜𑍍𑌜𑍍𑌯𑍋𑌤𑍍𑌸𑍍𑌨𑌾𑌧𑌾𑌰𑌾 𑌶𑌶𑌧𑌰𑌶𑌿𑌶𑍁𑌶𑍍𑌲𑌾𑌘𑍍𑌯𑌮𑍁𑌕𑍁𑌟𑍀 ।
𑌪𑍁𑌨𑍀𑌤𑍇 𑌨𑌃 𑌕𑌮𑍍𑌪𑌾𑌪𑍁𑌲𑌿𑌨𑌤𑌟𑌸𑍗𑌹𑌾𑌰𑍍𑌦𑌤𑌰𑌲𑌾
𑌕𑌦𑌾 𑌚𑌕𑍍𑌷𑍁𑌰𑍍𑌮𑌾𑌰𑍍𑌗𑌂 𑌕𑌨𑌕𑌗𑌿𑌰𑌿𑌧𑌾𑌨𑍁𑌷𑍍𑌕𑌮𑌹𑌿𑌷𑍀 ॥40॥
𑌨𑌮𑌃 𑌸𑍍𑌤𑌾𑌨𑍍𑌨𑌮𑍍𑌰𑍇𑌭𑍍𑌯𑌃 𑌸𑍍𑌤𑌨𑌗𑌰𑌿𑌮𑌗𑌰𑍍𑌵𑍇𑌣 𑌗𑍁𑌰𑍁𑌣𑌾
𑌦𑌧𑌾𑌨𑍇𑌭𑍍𑌯𑌶𑍍𑌚𑍂𑌡𑌾𑌭𑌰𑌣𑌮𑌮𑍃𑌤𑌸𑍍𑌯𑌨𑍍𑌦𑌿 𑌶𑌿𑌶𑌿𑌰𑌮𑍍 ।
𑌸𑌦𑌾 𑌵𑌾𑌸𑍍𑌤𑌵𑍇𑌭𑍍𑌯𑌃 𑌸𑍁𑌵𑌿𑌧𑌭𑍁𑌵𑌿 𑌕𑌮𑍍𑌪𑌾𑌖𑍍𑌯𑌸𑌰𑌿𑌤𑍇
𑌯𑌶𑍋𑌵𑍍𑌯𑌾𑌪𑌾𑌰𑍇𑌭𑍍𑌯𑌃 𑌸𑍁𑌕𑍃𑌤𑌵𑌿𑌭𑌵𑍇𑌭𑍍𑌯𑍋 𑌰𑌤𑌿𑌪𑌤𑍇𑌃 ॥41॥
𑌅𑌸𑍂𑌯𑌨𑍍𑌤𑍀 𑌕𑌾𑌚𑌿𑌨𑍍𑌮𑌰𑌕𑌤𑌰𑍁𑌚𑍋 𑌨𑌾𑌕𑌿𑌮𑍁𑌕𑍁𑌟𑍀-
𑌕𑌦𑌮𑍍𑌬𑌂 𑌚𑍁𑌮𑍍𑌬𑌨𑍍𑌤𑍀 𑌚𑌰𑌣𑌨𑌖𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾𑌂𑌶𑍁𑌪𑌟𑌲𑍈𑌃 ।
𑌤𑌮𑍋𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑌾𑌂 𑌵𑌿𑌦𑍍𑌰𑌾𑌵𑌯𑌤𑍁 𑌮𑌮 𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑍀𑌰𑍍𑌨𑌿𑌲𑌯𑌨𑌾
𑌹𑌰𑍋𑌤𑍍𑌸𑌙𑍍𑌗𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌨𑍍𑌮𑌣𑌿𑌗𑍃𑌹𑌮𑌹𑌾𑌦𑍀𑌪𑌕𑌲𑌿𑌕𑌾 ॥42॥
𑌅𑌨𑌾𑌦𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌾 𑌕𑌾𑌚𑌿𑌤𑍍𑌸𑍁𑌜𑌨𑌨𑌯𑌨𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌜𑌨𑌨𑍀
𑌨𑌿𑌰𑍁𑌨𑍍𑌧𑌾𑌨𑌾 𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿𑌂 𑌨𑌿𑌜𑌰𑍁𑌚𑌿𑌵𑌿𑌲𑌾𑌸𑍈𑌰𑍍𑌜𑌲𑌮𑍁𑌚𑌾𑌮𑍍 ।
𑌸𑍍𑌮𑌰𑌾𑌰𑍇𑌸𑍍𑌤𑌾𑌰𑌲𑍍𑌯𑌂 𑌮𑌨𑌸𑌿 𑌜𑌨𑌯𑌨𑍍𑌤𑍀 𑌸𑍍𑌵𑌯𑌮𑌹𑍋
𑌗𑌲𑌤𑍍𑌕𑌮𑍍𑌪𑌾 𑌶𑌮𑍍𑌪𑌾 𑌪𑌰𑌿𑌲𑌸𑌤𑌿 𑌕𑌮𑍍𑌪𑌾𑌪𑌰𑌿𑌸𑌰𑍇 ॥43॥
𑌸𑍁𑌧𑌾𑌡𑌿𑌣𑍍𑌡𑍀𑌰𑌶𑍍𑌰𑍀𑌃 𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌰𑍁𑌚𑌿𑌷𑍁 𑌤𑍁𑌣𑍍𑌡𑍀𑌰𑌵𑌿𑌷𑌯𑌂
𑌪𑌰𑌿𑌷𑍍𑌕𑍁𑌰𑍍𑌵𑌾𑌣𑌾𑌸𑍗 𑌪𑌰𑌿𑌹𑌸𑌿𑌤𑌨𑍀𑌲𑍋𑌤𑍍𑌪𑌲𑌰𑍁𑌚𑌿𑌃 ।
𑌸𑍍𑌤𑌨𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌮𑌾𑌨𑌮𑍍𑌰𑌾 𑌸𑍍𑌤𑌬𑌕𑌯𑌤𑍁 𑌮𑍇 𑌕𑌾𑌙𑍍𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑌤𑌰𑍁𑌂
𑌦𑍃𑌶𑌾𑌮𑍈𑌶𑌾𑌨𑍀𑌨𑌾𑌂 𑌸𑍁𑌕𑍃𑌤𑌫𑌲𑌪𑌾𑌣𑍍𑌡𑌿𑌤𑍍𑌯𑌗𑌰𑌿𑌮𑌾 ॥44॥
𑌕𑍃𑌪𑌾𑌧𑌾𑌰𑌾𑌦𑍍𑌰𑍋𑌣𑍀 𑌕𑍃𑌪𑌣𑌧𑌿𑌷𑌣𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌣𑌮𑌤𑌾𑌂
𑌨𑌿𑌹𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑍀 𑌸𑌨𑍍𑌤𑌾𑌪𑌂 𑌨𑌿𑌗𑌮𑌮𑍁𑌕𑍁𑌟𑍋𑌤𑍍𑌤𑌂𑌸𑌕𑌲𑌿𑌕𑌾 ।
𑌪𑌰𑌾 𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑍀𑌲𑍀𑌲𑌾𑌪𑌰𑌿𑌚𑌯𑌵𑌤𑍀 𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤𑌸𑍁𑌤𑌾
𑌗𑌿𑌰𑌾𑌂 𑌨𑍀𑌵𑍀 𑌦𑍇𑌵𑍀 𑌗𑌿𑌰𑌿𑌶𑌪𑌰𑌤𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾 𑌵𑌿𑌜𑌯𑌤𑍇 ॥45॥
𑌕𑌵𑌿𑌤𑍍𑌵𑌶𑍍𑌰𑍀𑌕𑌨𑍍𑌦𑌃 𑌸𑍁𑌕𑍃𑌤𑌪𑌰𑌿𑌪𑌾𑌟𑍀 𑌹𑌿𑌮𑌗𑌿𑌰𑍇𑌃
𑌵𑌿𑌧𑌾𑌤𑍍𑌰𑍀 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌵𑌿𑌷𑌮𑌶𑌰𑌵𑍀𑌰𑌧𑍍𑌵𑌜𑌪𑌟𑍀 ।
𑌸𑌖𑍀 𑌕𑌮𑍍𑌪𑌾𑌨𑌦𑍍𑌯𑌾𑌃 𑌪𑌦𑌹𑌸𑌿𑌤𑌪𑌾𑌥𑍋𑌜𑌯𑍁𑌗𑌲𑍀
𑌪𑍁𑌰𑌾𑌣𑍋 𑌪𑌾𑌯𑌾𑌨𑍍𑌨𑌃 𑌪𑍁𑌰𑌮𑌥𑌨𑌸𑌾𑌮𑍍𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌪𑌦𑌵𑍀 ॥46॥
𑌦𑌰𑌿𑌦𑍍𑌰𑌾𑌣𑌾 𑌮𑌧𑍍𑌯𑍇 𑌦𑌰𑌦𑌲𑌿𑌤𑌤𑌾𑌪𑌿𑌚𑍍𑌛𑌸𑍁𑌷𑌮𑌾𑌃
𑌸𑍍𑌤𑌨𑌾𑌭𑍋𑌗𑌕𑍍𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌾𑌸𑍍𑌤𑌰𑍁𑌣𑌹𑌰𑌿𑌣𑌾𑌙𑍍𑌕𑌾𑌙𑍍𑌕𑌿𑌤𑌕𑌚𑌾𑌃 ।
𑌹𑌰𑌾𑌧𑍀𑌨𑌾 𑌨𑌾𑌨𑌾𑌵𑌿𑌬𑍁𑌧𑌮𑍁𑌕𑍁𑌟𑍀𑌚𑍁𑌮𑍍𑌬𑌿𑌤𑌪𑌦𑌾𑌃
𑌕𑌦𑌾 𑌕𑌮𑍍𑌪𑌾𑌤𑍀𑌰𑍇 𑌕𑌥𑌯 𑌵𑌿𑌹𑌰𑌾𑌮𑍋 𑌗𑌿𑌰𑌿𑌸𑍁𑌤𑍇 ॥47॥
𑌵𑌰𑍀𑌵𑌰𑍍𑌤𑍁 𑌸𑍍𑌥𑍇𑌮𑌾 𑌤𑍍𑌵𑌯𑌿 𑌮𑌮 𑌗𑌿𑌰𑌾𑌂 𑌦𑍇𑌵𑌿 𑌮𑌨𑌸𑍋
𑌨𑌰𑍀𑌨𑌰𑍍𑌤𑍁 𑌪𑍍𑌰𑍗𑌢𑌾 𑌵𑌦𑌨𑌕𑌮𑌲𑍇 𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌲𑌹𑌰𑍀 ।
𑌚𑌰𑍀𑌚𑌰𑍍𑌤𑍁 𑌪𑍍𑌰𑌜𑍍𑌞𑌾𑌜𑌨𑌨𑌿 𑌜𑌡𑌿𑌮𑌾𑌨𑌃 𑌪𑌰𑌜𑌨𑍇
𑌸𑌰𑍀𑌸𑌰𑍍𑌤𑍁 𑌸𑍍𑌵𑍈𑌰𑌂 𑌜𑌨𑌨𑌿 𑌮𑌯𑌿 𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾 ॥48॥
𑌕𑍍𑌷𑌣𑌾𑌤𑍍𑌤𑍇 𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌭𑍍𑌰𑌮𑌰𑌸𑍁𑌷𑌮𑌾𑌶𑌿𑌕𑍍𑌷𑌣𑌗𑍁𑌰𑍁𑌃
𑌕𑌟𑌾𑌕𑍍𑌷𑌵𑍍𑌯𑌾𑌕𑍍𑌷𑍇𑌪𑍋 𑌮𑌮 𑌭𑌵𑌤𑍁 𑌮𑍋𑌕𑍍𑌷𑌾𑌯 𑌵𑌿𑌪𑌦𑌾𑌮𑍍 ।
𑌨𑌰𑍀𑌨𑌰𑍍𑌤𑍁 𑌸𑍍𑌵𑍈𑌰𑌂 𑌵𑌚𑌨𑌲𑌹𑌰𑍀 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌜𑌰𑌪𑍁𑌰𑍀-
𑌸𑌰𑌿𑌦𑍍𑌵𑍀𑌚𑍀𑌨𑍀𑌚𑍀𑌕𑌰𑌣𑌪𑌟𑍁𑌰𑌾𑌸𑍍𑌯𑍇 𑌮𑌮 𑌸𑌦𑌾 ॥49॥
𑌪𑍁𑌰𑌸𑍍𑌤𑌾𑌨𑍍𑌮𑍇 𑌭𑍂𑌯𑌃𑌪𑍍𑌰𑌶𑌮𑌨𑌪𑌰𑌃 𑌸𑍍𑌤𑌾𑌨𑍍𑌮𑌮 𑌰𑍁𑌜𑌾𑌂
𑌪𑍍𑌰𑌚𑌾𑌰𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌕𑌮𑍍𑌪𑌾𑌤𑌟𑌵𑌿𑌹𑍃𑌤𑌿𑌸𑌮𑍍𑌪𑌾𑌦𑌿𑌨𑌿 𑌦𑍃𑌶𑍋𑌃 ।
𑌇𑌮𑌾𑌂 𑌯𑌾𑌚𑍍𑌞𑌾𑌮𑍂𑌰𑍀𑌕𑍁𑌰𑍁 𑌸𑌪𑌦𑌿 𑌦𑍂𑌰𑍀𑌕𑍁𑌰𑍁 𑌤𑌮𑌃-
𑌪𑌰𑍀𑌪𑌾𑌕𑌂 𑌮𑌤𑍍𑌕𑌂 𑌸𑌪𑌦𑌿 𑌬𑍁𑌧𑌲𑍋𑌕𑌂 𑌚 𑌨𑌯 𑌮𑌾𑌮𑍍 ॥50॥
𑌉𑌦𑌞𑍍𑌚𑌨𑍍𑌤𑍀 𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑍀𑌨𑌗𑌰𑌨𑌿𑌲𑌯𑍇 𑌤𑍍𑌵𑌤𑍍𑌕𑌰𑍁𑌣𑌯𑌾
𑌸𑌮𑍃𑌦𑍍𑌧𑌾 𑌵𑌾𑌗𑍍𑌧𑌾𑌟𑍀 𑌪𑌰𑌿𑌹𑌸𑌿𑌤𑌮𑌾𑌧𑍍𑌵𑍀 𑌕𑌵𑌯𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌉𑌪𑌾𑌦𑌤𑍍𑌤𑍇 𑌮𑌾𑌰𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌭𑌟𑌜𑌟𑌾𑌜𑍂𑌟𑌮𑍁𑌕𑍁𑌟𑍀-
𑌕𑍁𑌟𑍀𑌰𑍋𑌲𑍍𑌲𑌾𑌸𑌿𑌨𑍍𑌯𑌾𑌃 𑌶𑌤𑌮𑌖𑌤𑌟𑌿𑌨𑍍𑌯𑌾 𑌜𑌯𑌪𑌟𑍀𑌮𑍍 ॥51॥
𑌶𑍍𑌰𑌿𑌯𑌂 𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌦𑌦𑍍𑌯𑌾𑌜𑍍𑌜𑌨𑌨𑌿 𑌨𑌮𑌤𑌾𑌂 𑌕𑍀𑌰𑍍𑌤𑌿𑌮𑌮𑌿𑌤𑌾𑌂
𑌸𑍁𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌦𑌤𑍍𑌤𑍇 𑌤𑌵 𑌝𑌟𑌿𑌤𑌿 𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾 ।
𑌤𑍍𑌰𑌿𑌲𑍋𑌕𑍍𑌯𑌾𑌮𑌾𑌧𑌿𑌕𑍍𑌯𑌂 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌪𑍁𑌰𑌪𑌰𑌿𑌪𑌨𑍍𑌥𑌿𑌪𑍍𑌰𑌣𑌯𑌿𑌨𑌿
𑌪𑍍𑌰𑌣𑌾𑌮𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌤𑍍𑌪𑌾𑌦𑍇 𑌶𑌮𑌿𑌤𑌦𑍁𑌰𑌿𑌤𑍇 𑌕𑌿𑌂 𑌨 𑌕𑍁𑌰𑍁𑌤𑍇 ॥52॥
𑌮𑌨𑌃𑌸𑍍𑌤𑌮𑍍𑌭𑌂 𑌸𑍍𑌤𑌮𑍍𑌭𑌂 𑌗𑌮𑌯𑌦𑍁𑌪𑌕𑌮𑍍𑌪𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌣𑌮𑌤𑌾𑌂
𑌸𑌦𑌾 𑌲𑍋𑌲𑌂 𑌨𑍀𑌲𑌂 𑌚𑌿𑌕𑍁𑌰𑌜𑌿𑌤𑌲𑍋𑌲𑌮𑍍𑌬𑌨𑌿𑌕𑌰𑌮𑍍 ।
𑌗𑌿𑌰𑌾𑌂 𑌦𑍂𑌰𑌂 𑌸𑍍𑌮𑍇𑌰𑌂 𑌧𑍃𑌤𑌶𑌶𑌿𑌕𑌿𑌶𑍋𑌰𑌂 𑌪𑌶𑍁𑌪𑌤𑍇𑌃
𑌦𑍃𑌶𑌾𑌂 𑌯𑍋𑌗𑍍𑌯𑌂 𑌭𑍋𑌗𑍍𑌯𑌂 𑌤𑍁𑌹𑌿𑌨𑌗𑌿𑌰𑌿𑌭𑌾𑌗𑍍𑌯𑌂 𑌵𑌿𑌜𑌯𑌤𑍇 ॥53॥
𑌘𑌨𑌶𑍍𑌯𑌾𑌮𑌾𑌨𑍍𑌕𑌾𑌮𑌾𑌨𑍍𑌤𑌕𑌮𑌹𑌿𑌷𑌿 𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌮𑌧𑍁𑌰𑌾𑌨𑍍
𑌦𑍃𑌶𑌾𑌂 𑌪𑌾𑌤𑌾𑌨𑍇𑌤𑌾𑌨𑌮𑍃𑌤𑌜𑌲𑌶𑍀𑌤𑌾𑌨𑌨𑍁𑌪𑌮𑌾𑌨𑍍 ।
𑌭𑌵𑍋𑌤𑍍𑌪𑌾𑌤𑍇 𑌭𑍀𑌤𑍇 𑌮𑌯𑌿 𑌵𑌿𑌤𑌰 𑌨𑌾𑌥𑍇 𑌦𑍃𑌢𑌭𑌵-
𑌨𑍍𑌮𑌨𑌶𑍍𑌶𑍋𑌕𑍇 𑌮𑍂𑌕𑍇 𑌹𑌿𑌮𑌗𑌿𑌰𑌿𑌪𑌤𑌾𑌕𑍇 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌯𑌾 ॥54॥
𑌨𑌤𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌮𑌨𑍍𑌦𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌭𑌵𑌨𑌿𑌗𑌲𑌬𑌨𑍍𑌧𑌾𑌕𑍁𑌲𑌧𑌿𑌯𑌾𑌂
𑌮𑌹𑌾𑌨𑍍𑌧𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌰𑍁𑌨𑍍𑌧𑌾𑌨𑌾𑌮𑌭𑌿𑌲𑌷𑌿𑌤𑌸𑌨𑍍𑌤𑌾𑌨𑌲𑌤𑌿𑌕𑌾𑌮𑍍 ।
𑌚𑌰𑌨𑍍𑌤𑍀𑌂 𑌕𑌮𑍍𑌪𑌾𑌯𑌾𑌸𑍍𑌤𑌟𑌭𑍁𑌵𑌿 𑌸𑌵𑌿𑌤𑍍𑌰𑍀𑌂 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌜𑌗𑌤𑌾𑌂
𑌸𑍍𑌮𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌤𑌾𑌂 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌸𑍍𑌮𑌰𑌮𑌥𑌨𑌜𑍀𑌵𑌾𑌤𑍁𑌕𑌲𑌿𑌕𑌾𑌮𑍍 ॥55॥
𑌪𑌰𑌾 𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾 𑌹𑍃𑌦𑍍𑌯𑌾𑌶𑍍𑌰𑌿𑌤𑌮𑌦𑌨𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾 𑌮𑌰𑌕𑌤-
𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾𑌨𑍀𑌲𑌾 𑌲𑍀𑌲𑌾𑌪𑌰𑌵𑌶𑌿𑌤𑌶𑍂𑌲𑌾𑌯𑍁𑌧𑌮𑌨𑌾𑌃 ।
𑌤𑌮𑌃𑌪𑍂𑌰𑌂 𑌦𑍂𑌰𑌂 𑌚𑌰𑌣𑌨𑌤𑌪𑍗𑌰𑌨𑍍𑌦𑌰𑌪𑍁𑌰𑍀-
𑌮𑍃𑌗𑌾𑌕𑍍𑌷𑍀 𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑍀 𑌕𑌮𑌲𑌤𑌰𑌲𑌾𑌕𑍍𑌷𑍀 𑌨𑌯𑌤𑍁 𑌮𑍇 ॥56॥
𑌅𑌹𑌨𑍍𑌤𑌾𑌖𑍍𑌯𑌾 𑌮𑌤𑍍𑌕𑌂 𑌕𑌬𑌲𑌯𑌤𑌿 𑌹𑌾 𑌹𑌨𑍍𑌤 𑌹𑌰𑌿𑌣𑍀
𑌹𑌠𑌾𑌤𑍍𑌸𑌂𑌵𑌿𑌦𑍍𑌰𑍂𑌪𑌂 𑌹𑌰𑌮𑌹𑌿𑌷𑌿 𑌸𑌸𑍍𑌯𑌾𑌙𑍍𑌕𑍁𑌰𑌮𑌸𑍗 ।
𑌕𑌟𑌾𑌕𑍍𑌷𑌵𑍍𑌯𑌾𑌕𑍍𑌷𑍇𑌪𑌪𑍍𑌰𑌕𑌟𑌹𑌰𑌿𑌪𑌾𑌷𑌾𑌣𑌪𑌟𑌲𑍈𑌃
𑌇𑌮𑌾𑌮𑍁𑌚𑍍𑌚𑍈𑌰𑍁𑌚𑍍𑌚𑌾𑌟𑌯 𑌝𑌟𑌿𑌤𑌿 𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌕𑍃𑌪𑌯𑌾 ॥57॥
𑌬𑍁𑌧𑍇 𑌵𑌾 𑌮𑍂𑌕𑍇 𑌵𑌾 𑌤𑌵 𑌪𑌤𑌤𑌿 𑌯𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍𑌕𑍍𑌷𑌣𑌮𑌸𑍗
𑌕𑌟𑌾𑌕𑍍𑌷𑌃 𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌕𑌟𑌜𑌡𑌿𑌮𑌕𑍍𑌷𑍋𑌦𑌪𑌟𑌿𑌮𑌾 ।
𑌕𑌥𑌙𑍍𑌕𑌾𑌰𑌂 𑌨𑌾𑌸𑍍𑌮𑍈 𑌕𑌰𑌮𑍁𑌕𑍁𑌲𑌚𑍂𑌡𑌾𑌲𑌮𑍁𑌕𑍁𑌟𑌾
𑌨𑌮𑍋𑌵𑌾𑌕𑌂 𑌬𑍍𑌰𑍂𑌯𑍁𑌰𑍍𑌨𑌮𑍁𑌚𑌿𑌪𑌰𑌿𑌪𑌨𑍍𑌥𑌿𑌪𑍍𑌰𑌭𑍃𑌤𑌯𑌃 ॥58॥
𑌪𑍍𑌰𑌤𑍀𑌚𑍀𑌂 𑌪𑌶𑍍𑌯𑌾𑌮𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌕𑌟𑌰𑍁𑌚𑌿𑌨𑍀𑌵𑌾𑌰𑌕𑌮𑌣𑌿-
𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾𑌸𑌧𑍍𑌰𑍀𑌚𑍀𑌨𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌦𑌲𑌿𑌤𑌷𑌡𑌾𑌧𑌾𑌰𑌕𑌮𑌲𑌾𑌮𑍍 ।
𑌚𑌰𑌨𑍍𑌤𑍀𑌂 𑌸𑍗𑌷𑍁𑌮𑍍𑌨𑍇 𑌪𑌥𑌿 𑌪𑌰𑌪𑌦𑍇𑌨𑍍𑌦𑍁𑌪𑍍𑌰𑌵𑌿𑌗𑌲-
𑌤𑍍𑌸𑍁𑌧𑌾𑌰𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾𑌂 𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑍀𑌂 𑌪𑌰𑌿𑌣𑌤𑌪𑌰𑌞𑍍𑌜𑍍𑌯𑍋𑌤𑌿𑌰𑍁𑌦𑌯𑌾𑌮𑍍 ॥59॥
𑌜𑌮𑍍𑌭𑌾𑌰𑌾𑌤𑌿𑌪𑍍𑌰𑌭𑍃𑌤𑌿𑌮𑍁𑌕𑍁𑌟𑍀𑌃 𑌪𑌾𑌦𑌯𑍋𑌃 𑌪𑍀𑌠𑌯𑌨𑍍𑌤𑍀
𑌗𑍁𑌮𑍍𑌫𑌾𑌨𑍍𑌵𑌾𑌚𑌾𑌂 𑌕𑌵𑌿𑌜𑌨𑌕𑍃𑌤𑌾𑌨𑍍𑌸𑍍𑌵𑍈𑌰𑌮𑌾𑌰𑌾𑌮𑌯𑌨𑍍𑌤𑍀 ।
𑌶𑌮𑍍𑌪𑌾𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀𑌂 𑌮𑌣𑌿𑌗𑌣𑌰𑍁𑌚𑌾𑌪𑌾𑌟𑌲𑍈𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑌯𑌨𑍍𑌤𑍀
𑌕𑌮𑍍𑌪𑌾𑌤𑍀𑌰𑍇 𑌕𑌵𑌿𑌪𑌰𑌿𑌷𑌦𑌾𑌂 𑌜𑍃𑌮𑍍𑌭𑌤𑍇 𑌭𑌾𑌗𑍍𑌯𑌸𑍀𑌮𑌾 ॥60॥
𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾𑌪𑍀𑌡𑌾𑌂 𑌚𑌤𑍁𑌰𑌵𑌦𑌨𑌾𑌂 𑌚𑌞𑍍𑌚𑌲𑌾𑌪𑌾𑌙𑍍𑌗𑌲𑍀𑌲𑌾𑌂
𑌕𑍁𑌨𑍍𑌦𑌸𑍍𑌮𑍇𑌰𑌾𑌂 𑌕𑍁𑌚𑌭𑌰𑌨𑌤𑌾𑌂 𑌕𑍁𑌨𑍍𑌤𑌲𑍋𑌦𑍍𑌧𑍂𑌤𑌭𑍃𑌙𑍍𑌗𑌾𑌮𑍍 ।
𑌮𑌾𑌰𑌾𑌰𑌾𑌤𑍇𑌰𑍍𑌮𑌦𑌨𑌶𑌿𑌖𑌿𑌨𑌂 𑌮𑌾𑌂𑌸𑌲𑌂 𑌦𑍀𑌪𑌯𑌨𑍍𑌤𑍀𑌂
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑍀𑌂 𑌤𑌾𑌂 𑌕𑌵𑌿𑌕𑍁𑌲𑌗𑌿𑌰𑌾𑌂 𑌕𑌲𑍍𑌪𑌵𑌲𑍍𑌲𑍀𑌮𑍁𑌪𑌾𑌸𑍇 ॥61॥
𑌕𑌾𑌲𑌾𑌮𑍍𑌭𑍋𑌦𑌪𑍍𑌰𑌕𑌰𑌸𑍁𑌷𑌮𑌾𑌂 𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿𑌭𑌿𑌸𑍍𑌤𑌿𑌰𑍍𑌜𑌯𑌨𑍍𑌤𑍀
𑌕𑌲𑍍𑌯𑌾𑌣𑌾𑌨𑌾𑌮𑍁𑌦𑌯𑌸𑌰𑌣𑌿𑌃 𑌕𑌲𑍍𑌪𑌵𑌲𑍍𑌲𑍀 𑌕𑌵𑍀𑌨𑌾𑌮𑍍 ।
𑌕𑌨𑍍𑌦𑌰𑍍𑌪𑌾𑌰𑍇𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌸𑌹𑌚𑌰𑍀 𑌕𑌲𑍍𑌮𑌷𑌾𑌣𑌾𑌂 𑌨𑌿𑌹𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑍀
𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑍀𑌦𑍇𑌶𑌂 𑌤𑌿𑌲𑌕𑌯𑌤𑌿 𑌸𑌾 𑌕𑌾𑌪𑌿 𑌕𑌾𑌰𑍁𑌣𑍍𑌯𑌸𑍀𑌮𑌾 ॥62॥
𑌊𑌰𑍀𑌕𑍁𑌰𑍍𑌵𑌨𑍍𑌨𑍁𑌰𑌸𑌿𑌜𑌤𑌟𑍇 𑌚𑌾𑌤𑍁𑌰𑍀𑌂 𑌭𑍂𑌧𑌰𑌾𑌣𑌾𑌂
𑌪𑌾𑌥𑍋𑌜𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌨𑌯𑌨𑌯𑍁𑌗𑌲𑍇 𑌪𑌰𑌿𑌪𑌨𑍍𑌥𑍍𑌯𑌂 𑌵𑌿𑌤𑌨𑍍𑌵𑌨𑍍 ।
𑌕𑌮𑍍𑌪𑌾𑌤𑍀𑌰𑍇 𑌵𑌿𑌹𑌰𑌤𑌿 𑌰𑍁𑌚𑌾 𑌮𑍋𑌘𑌯𑌨𑍍𑌮𑍇𑌘𑌶𑍈𑌲𑍀𑌂
𑌕𑍋𑌕𑌦𑍍𑌵𑍇𑌷𑌂 𑌶𑌿𑌰𑌸𑌿 𑌕𑌲𑌯𑌨𑍍𑌕𑍋𑌽𑌪𑌿 𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾𑌵𑌿𑌶𑍇𑌷𑌃 ॥63॥
𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑍀𑌲𑍀𑌲𑌾𑌪𑌰𑌿𑌚𑌯𑌵𑌤𑍀 𑌕𑌾𑌪𑌿 𑌤𑌾𑌪𑌿𑌚𑍍𑌛𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀𑌃
𑌜𑌾𑌡𑍍𑌯𑌾𑌰𑌣𑍍𑌯𑍇 𑌹𑍁𑌤𑌵𑌹𑌶𑌿𑌖𑌾 𑌜𑌨𑍍𑌮𑌭𑍂𑌮𑌿𑌃 𑌕𑍃𑌪𑌾𑌯𑌾𑌃 ।
𑌮𑌾𑌕𑌨𑍍𑌦𑌶𑍍𑌰𑍀𑌰𑍍𑌮𑌧𑍁𑌰𑌕𑌵𑌿𑌤𑌾𑌚𑌾𑌤𑍁𑌰𑍀 𑌕𑍋𑌕𑌿𑌲𑌾𑌨𑌾𑌂
𑌮𑌾𑌰𑍍𑌗𑍇 𑌭𑍂𑌯𑌾𑌨𑍍𑌮𑌮 𑌨𑌯𑌨𑌯𑍋𑌰𑍍𑌮𑌾𑌨𑍍𑌮𑌥𑍀 𑌕𑌾𑌪𑌿 𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾 ॥64॥
𑌸𑍇𑌤𑍁𑌰𑍍𑌮𑌾𑌤𑌰𑍍𑌮𑌰𑌤𑌕𑌮𑌯𑍋 𑌭𑌕𑍍𑌤𑌿𑌭𑌾𑌜𑌾𑌂 𑌭𑌵𑌾𑌬𑍍𑌧𑍗
𑌲𑍀𑌲𑌾𑌲𑍋𑌲𑌾 𑌕𑍁𑌵𑌲𑌯𑌮𑌯𑍀 𑌮𑌾𑌨𑍍𑌮𑌥𑍀 𑌵𑍈𑌜𑌯𑌨𑍍𑌤𑍀 ।
𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑍀𑌭𑍂𑌷𑌾 𑌪𑌶𑍁𑌪𑌤𑌿𑌦𑍃𑌶𑌾𑌂 𑌕𑌾𑌪𑌿 𑌕𑌾𑌲𑌾𑌞𑍍𑌜𑌨𑌾𑌲𑍀
𑌮𑌤𑍍𑌕𑌂 𑌦𑍁𑌃𑌖𑌂 𑌶𑌿𑌥𑌿𑌲𑌯𑌤𑍁 𑌤𑍇 𑌮𑌞𑍍𑌜𑍁𑌲𑌾𑌪𑌾𑌙𑍍𑌗𑌮𑌾𑌲𑌾 ॥65॥
𑌵𑍍𑌯𑌾𑌵𑍃𑌣𑍍𑌵𑌾𑌨𑌾𑌃 𑌕𑍁𑌵𑌲𑌯𑌦𑌲𑌪𑍍𑌰𑌕𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾𑌵𑍈𑌰𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑌾𑌂
𑌵𑍍𑌯𑌾𑌕𑍁𑌰𑍍𑌵𑌾𑌣𑌾 𑌮𑌨𑌸𑌿𑌜𑌮𑌹𑌾𑌰𑌾𑌜𑌸𑌾𑌮𑍍𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀𑌮𑍍 ।
𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑍀𑌲𑍀𑌲𑌾𑌵𑌿𑌹𑍃𑌤𑌿𑌰𑌸𑌿𑌕𑍇 𑌕𑌾𑌙𑍍𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑌂 𑌨𑌃 𑌕𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾𑌸𑍁𑌃
𑌬𑌨𑍍𑌧𑌚𑍍𑌛𑍇𑌦𑍇 𑌤𑌵 𑌨𑌿𑌯𑌮𑌿𑌨𑌾𑌂 𑌬𑌦𑍍𑌧𑌦𑍀𑌕𑍍𑌷𑌾𑌃 𑌕𑌟𑌾𑌕𑍍𑌷𑌾𑌃 ॥66॥
𑌕𑌾𑌲𑌾𑌮𑍍𑌭𑍋𑌦𑍇 𑌶𑌶𑌿𑌰𑍁𑌚𑌿 𑌦𑌲𑌂 𑌕𑍈𑌤𑌕𑌂 𑌦𑌰𑍍𑌶𑌯𑌨𑍍𑌤𑍀
𑌮𑌧𑍍𑌯𑍇𑌸𑍗𑌦𑌾𑌮𑌿𑌨𑌿 𑌮𑌧𑍁𑌲𑌿𑌹𑌾𑌂 𑌮𑌾𑌲𑌿𑌕𑌾𑌂 𑌰𑌾𑌜𑌯𑌨𑍍𑌤𑍀 ।
𑌹𑌂𑌸𑌾𑌰𑌾𑌵𑌂 𑌵𑌿𑌕𑌚𑌕𑌮𑌲𑍇 𑌮𑌞𑍍𑌜𑍁𑌮𑍁𑌲𑍍𑌲𑌾𑌸𑌯𑌨𑍍𑌤𑍀
𑌕𑌮𑍍𑌪𑌾𑌤𑍀𑌰𑍇 𑌵𑌿𑌲𑌸𑌤𑌿 𑌨𑌵𑌾 𑌕𑌾𑌪𑌿 𑌕𑌾𑌰𑍁𑌣𑍍𑌯𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀𑌃 ॥67॥
𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌨𑌿𑌜𑌮𑍃𑌦𑍁𑌤𑌯𑌾 𑌭𑌰𑍍𑌤𑍍𑌸𑌯𑌨𑍍𑌪𑌲𑍍𑌲𑌵𑌾𑌲𑍀𑌂
𑌪𑍁𑌂𑌸𑌾𑌂 𑌕𑌾𑌮𑌾𑌨𑍍𑌭𑍁𑌵𑌿 𑌚 𑌨𑌿𑌯𑌤𑌂 𑌪𑍂𑌰𑌯𑌨𑍍𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑌭𑌾𑌜𑌾𑌮𑍍 ।
𑌜𑌾𑌤𑌃 𑌶𑍈𑌲𑌾𑌨𑍍𑌨 𑌤𑍁 𑌜𑌲𑌨𑌿𑌧𑍇𑌃 𑌸𑍍𑌵𑍈𑌰𑌸𑌞𑍍𑌚𑌾𑌰𑌶𑍀𑌲𑌃
𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑍀𑌭𑍂𑌷𑌾 𑌕𑌲𑌯𑌤𑍁 𑌶𑌿𑌵𑌂 𑌕𑍋𑌽𑌪𑌿 𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌾𑌮𑌣𑌿𑌰𑍍𑌮𑍇 ॥68॥
𑌤𑌾𑌮𑍍𑌰𑌾𑌮𑍍𑌭𑍋𑌜𑌂 𑌜𑌲𑌦𑌨𑌿𑌕𑌟𑍇 𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌬𑌨𑍍𑌧𑍂𑌕𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌂
𑌤𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍𑌮𑌲𑍍𑌲𑍀𑌕𑍁𑌸𑍁𑌮𑌸𑍁𑌷𑌮𑌾𑌂 𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌵𑍀𑌣𑌾𑌨𑌿𑌨𑌾𑌦𑌮𑍍 ।
𑌵𑍍𑌯𑌾𑌵𑍃𑌨𑍍𑌵𑌾𑌨𑌾 𑌸𑍁𑌕𑍃𑌤𑌲𑌹𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌪𑌿 𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑌿𑌨𑌗𑌰𑍍𑌯𑌾𑌮𑍍
𑌐𑌶𑌾𑌨𑍀 𑌸𑌾 𑌕𑌲𑌯𑌤𑌿𑌤𑌰𑌾𑌮𑍈𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌜𑌾𑌲𑌂 𑌵𑌿𑌲𑌾𑌸𑌮𑍍 ॥69॥
𑌆𑌹𑌾𑌰𑌾𑌂𑌶𑌂 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌦𑌶𑌸𑌦𑌸𑌾𑌮𑌾𑌶𑍍𑌰𑌯𑍇 𑌚𑌾𑌤𑌕𑌾𑌨𑌾𑌮𑍍
𑌆𑌕𑌾𑌶𑍋𑌪𑌰𑍍𑌯𑌪𑌿 𑌚 𑌕𑌲𑌯𑌨𑍍𑌨𑌾𑌲𑌯𑌂 𑌤𑍁𑌙𑍍𑌗𑌮𑍇𑌷𑌾𑌮𑍍 ।
𑌕𑌮𑍍𑌪𑌾𑌤𑍀𑌰𑍇 𑌵𑌿𑌹𑌰𑌤𑌿𑌤𑌰𑌾𑌂 𑌕𑌾𑌮𑌧𑍇𑌨𑍁𑌃 𑌕𑌵𑍀𑌨𑌾𑌂
𑌮𑌨𑍍𑌦𑌸𑍍𑌮𑍇𑌰𑍋 𑌮𑌦𑌨𑌨𑌿𑌗𑌮𑌪𑍍𑌰𑌕𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌦𑌾𑌯𑌃 ॥70॥
𑌆𑌰𑍍𑌦𑍍𑌰𑍀𑌭𑍂𑌤𑍈𑌰𑌵𑌿𑌰𑌲𑌕𑍃𑌪𑍈𑌰𑌾𑌤𑍍𑌤𑌲𑍀𑌲𑌾𑌵𑌿𑌲𑌾𑌸𑍈𑌃
𑌆𑌸𑍍𑌥𑌾𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑍈𑌰𑌧𑌿𑌕𑌚𑌪𑌲𑍈𑌰𑌞𑍍𑌚𑌿𑌤𑌾𑌮𑍍𑌭𑍋𑌜𑌶𑌿𑌲𑍍𑌪𑍈𑌃 ।
𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑍈𑌰𑍍𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀𑌲𑌲𑌿𑌤𑌭𑌵𑌨𑍈𑌃 𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿𑌕𑍈𑌵𑌲𑍍𑌯𑌸𑌾𑌰𑍈𑌃
𑌕𑌾𑌶𑍍𑌮𑌲𑍍𑌯𑌂 𑌨𑌃 𑌕𑌬𑌲𑌯𑌤𑍁 𑌸𑌾 𑌕𑌾𑌮𑌕𑍋𑌟𑍀 𑌕𑌟𑌾𑌕𑍍𑌷𑍈𑌃 ॥71॥
𑌆𑌧𑍂𑌨𑍍𑌵𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑍈 𑌤𑌰𑌲𑌨𑌯𑌨𑍈𑌰𑌾𑌙𑍍𑌗𑌜𑍀𑌂 𑌵𑍈𑌜𑌯𑌨𑍍𑌤𑍀𑌮𑍍
𑌆𑌨𑌨𑍍𑌦𑌿𑌨𑍍𑌯𑍈 𑌨𑌿𑌜𑌪𑌦𑌜𑍁𑌷𑌾𑌮𑌾𑌤𑍍𑌤𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑍀𑌪𑍁𑌰𑌾𑌯𑍈 ।
𑌆𑌸𑍍𑌮𑌾𑌕𑍀𑌨𑌂 𑌹𑍃𑌦𑌯𑌮𑌖𑌿𑌲𑍈𑌰𑌾𑌗𑌮𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌪𑌞𑍍𑌚𑍈𑌃
𑌆𑌰𑌾𑌧𑍍𑌯𑌾𑌯𑍈 𑌸𑍍𑌪𑍃𑌹𑌯𑌤𑌿𑌤𑌰𑌾𑌮𑌦𑌿𑌮𑌾𑌯𑍈 𑌜𑌨𑌨𑍍𑌯𑍈 ॥72॥
𑌦𑍂𑌰𑌂 𑌵𑌾𑌚𑌾𑌂 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌦𑌶𑌸𑌦𑌸𑌾𑌂 𑌦𑍁𑌃𑌖𑌸𑌿𑌨𑍍𑌧𑍋𑌸𑍍𑌤𑌰𑌿𑌤𑍍𑌰𑌂
𑌮𑍋𑌹𑌕𑍍𑌷𑍍𑌵𑍇𑌲𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑌿𑌰𑍁𑌹𑌵𑌨𑍇 𑌕𑍍𑌰𑍂𑌰𑌧𑌾𑌰𑌂 𑌕𑍁𑌠𑌾𑌰𑌮𑍍 ।
𑌕𑌮𑍍𑌪𑌾𑌤𑍀𑌰𑌪𑍍𑌰𑌣𑌯𑌿 𑌕𑌵𑌿𑌭𑌿𑌰𑍍𑌵𑌰𑍍𑌣𑌿𑌤𑍋𑌦𑍍𑌯𑌚𑍍𑌚𑌰𑌿𑌤𑍍𑌰𑌂
𑌶𑌾𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑍈 𑌸𑍇𑌵𑍇 𑌸𑌕𑌲𑌵𑌿𑌪𑌦𑌾𑌂 𑌶𑌾𑌙𑍍𑌕𑌰𑌂 𑌤𑌤𑍍𑌕𑌲𑌤𑍍𑌰𑌮𑍍 ॥73॥
𑌖𑌣𑍍𑌡𑍀𑌕𑍃𑌤𑍍𑌯 𑌪𑍍𑌰𑌕𑍃𑌤𑌿𑌕𑍁𑌟𑌿𑌲𑌂 𑌕𑌲𑍍𑌮𑌷𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌤𑌿𑌭𑌶𑍍𑌰𑍀-
𑌶𑍁𑌣𑍍𑌡𑍀𑌰𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌨𑌿𑌜𑌪𑌦𑌜𑍁𑌷𑌾𑌂 𑌶𑍂𑌨𑍍𑌯𑌤𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌂 𑌦𑌿𑌶𑌨𑍍𑌤𑍀 ।
𑌤𑍁𑌣𑍍𑌡𑍀𑌰𑌾𑌖𑍍𑌯𑍈 𑌮𑌹𑌤𑌿 𑌵𑌿𑌷𑌯𑍇 𑌸𑍍𑌵𑌰𑍍𑌣𑌵𑍃𑌷𑍍𑌟𑌿𑌪𑍍𑌰𑌦𑌾𑌤𑍍𑌰𑍀
𑌚𑌣𑍍𑌡𑍀 𑌦𑍇𑌵𑍀 𑌕𑌲𑌯𑌤𑌿 𑌰𑌤𑌿𑌂 𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌚𑍂𑌡𑌾𑌲𑌚𑍂𑌡𑍇 ॥74॥
𑌯𑍇𑌨 𑌖𑍍𑌯𑌾𑌤𑍋 𑌭𑌵𑌤𑌿 𑌸 𑌗𑍃𑌹𑍀 𑌪𑍂𑌰𑍁𑌷𑍋 𑌮𑍇𑌰𑍁𑌧𑌨𑍍𑌵𑌾
𑌯𑌦𑍍𑌦𑍃𑌕𑍍𑌕𑍋𑌣𑍇 𑌮𑌦𑌨𑌨𑌿𑌗𑌮𑌪𑍍𑌰𑌾𑌭𑌵𑌂 𑌬𑍋𑌭𑌵𑍀𑌤𑌿 ।
𑌯𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑍍𑌯𑍈𑌵 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌜𑌗𑌦𑌧𑌿𑌪𑍋 𑌜𑍃𑌮𑍍𑌭𑌤𑍇 𑌕𑌿𑌮𑍍𑌪𑌚𑌾𑌨𑌃
𑌕𑌮𑍍𑌪𑌾𑌤𑍀𑌰𑍇 𑌸 𑌜𑌯𑌤𑌿 𑌮𑌹𑌾𑌨𑍍𑌕𑌶𑍍𑌚𑌿𑌦𑍋𑌜𑍋𑌵𑌿𑌶𑍇𑌷𑌃 ॥75॥
𑌧𑌨𑍍𑌯𑌾 𑌧𑌨𑍍𑌯𑌾 𑌗𑌤𑌿𑌰𑌿𑌹 𑌗𑌿𑌰𑌾𑌂 𑌦𑍇𑌵𑌿 𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌯𑌨𑍍𑌮𑍇
𑌨𑌿𑌨𑍍𑌦𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌭𑌿𑌨𑍍𑌦𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍𑌸𑌪𑌦𑌿 𑌜𑌡𑌤𑌾𑌂 𑌕𑌲𑍍𑌮𑌷𑌾𑌦𑍁𑌨𑍍𑌮𑌿𑌷𑌨𑍍𑌤𑍀𑌮𑍍 ।
𑌸𑌾𑌧𑍍𑌵𑍀 𑌮𑌾𑌧𑍍𑌵𑍀𑌰𑌸𑌮𑌧𑍁𑌰𑌤𑌾𑌭𑌞𑍍𑌜𑌿𑌨𑍀 𑌮𑌞𑍍𑌜𑍁𑌰𑍀𑌤𑌿𑌃
𑌵𑌾𑌣𑍀𑌵𑍇𑌣𑍀 𑌝𑌟𑌿𑌤𑌿 𑌵𑍃𑌣𑍁𑌤𑌾𑌤𑍍𑌸𑍍𑌵𑌰𑍍𑌧𑍁𑌨𑍀𑌸𑍍𑌪𑌰𑍍𑌧𑌿𑌨𑍀 𑌮𑌾𑌮𑍍 ॥76॥
𑌯𑌸𑍍𑌯𑌾 𑌵𑌾𑌟𑍀 𑌹𑍃𑌦𑌯𑌕𑌮𑌲𑌂 𑌕𑍗𑌸𑍁𑌮𑍀 𑌯𑍋𑌗𑌭𑌾𑌜𑌾𑌂
𑌯𑌸𑍍𑌯𑌾𑌃 𑌪𑍀𑌠𑍀 𑌸𑌤𑌤𑌶𑌿𑌶𑌿𑌰𑌾 𑌶𑍀𑌕𑌰𑍈𑌰𑍍𑌮𑌾𑌕𑌰𑌨𑍍𑌦𑍈𑌃 ।
𑌯𑌸𑍍𑌯𑌾𑌃 𑌪𑍇𑌟𑍀 𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑌿𑌪𑌰𑌿𑌚𑌲𑌨𑍍𑌮𑍗𑌲𑌿𑌰𑌤𑍍𑌨𑌸𑍍𑌯 𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑍀
𑌸𑌾 𑌮𑍇 𑌸𑍋𑌮𑌾𑌭𑌰𑌣𑌮𑌹𑌿𑌷𑍀 𑌸𑌾𑌧𑌯𑍇𑌤𑍍𑌕𑌾𑌙𑍍𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑌾𑌨𑌿 ॥77॥
𑌏𑌕𑌾 𑌮𑌾𑌤𑌾 𑌸𑌕𑌲𑌜𑌗𑌤𑌾𑌮𑍀𑌯𑍁𑌷𑍀 𑌧𑍍𑌯𑌾𑌨𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑍍
𑌏𑌕𑌾𑌮𑍍𑌰𑌾𑌧𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌚𑌰𑌣𑌯𑍋𑌰𑍇𑌕𑌤𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌸𑌮𑌿𑌨𑍍𑌧𑍇 ।
𑌤𑌾𑌟𑌙𑍍𑌕𑍋𑌦𑍍𑌯𑌨𑍍𑌮𑌣𑌿𑌗𑌣𑌰𑍁𑌚𑌾 𑌤𑌾𑌮𑍍𑌰𑌕𑌰𑍍𑌣𑌪𑍍𑌰𑌦𑍇𑌶𑌾
𑌤𑌾𑌰𑍁𑌣𑍍𑌯𑌶𑍍𑌰𑍀𑌸𑍍𑌤𑌬𑌕𑌿𑌤𑌤𑌨𑍁𑌸𑍍𑌤𑌾𑌪𑌸𑍀 𑌕𑌾𑌪𑌿 𑌬𑌾𑌲𑌾 ॥78॥
𑌦𑌨𑍍𑌤𑌾𑌦𑌨𑍍𑌤𑌿𑌪𑍍𑌰𑌕𑌟𑌨𑌕𑌰𑍀 𑌦𑌨𑍍𑌤𑌿𑌭𑌿𑌰𑍍𑌮𑌨𑍍𑌦𑌯𑌾𑌨𑍈𑌃
𑌮𑌨𑍍𑌦𑌾𑌰𑌾𑌣𑌾𑌂 𑌮𑌦𑌪𑌰𑌿𑌣𑌤𑌿𑌂 𑌮𑌥𑍍𑌨𑌤𑍀 𑌮𑌨𑍍𑌦𑌹𑌾𑌸𑍈𑌃 ।
𑌅𑌙𑍍𑌕𑍂𑌰𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌮𑌨𑌸𑌿𑌜𑌤𑌰𑍋𑌰𑌙𑍍𑌕𑌿𑌤𑍋𑌰𑌾𑌃 𑌕𑍁𑌚𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾-
𑌮𑌨𑍍𑌤𑌃𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑌿 𑌸𑍍𑌫𑍁𑌰𑌤𑌿 𑌜𑌗𑌤𑌾𑌮𑌾𑌦𑌿𑌮𑌾 𑌕𑌾𑌪𑌿 𑌮𑌾𑌤𑌾 ॥79॥
𑌤𑍍𑌰𑌿𑌯𑌮𑍍𑌬𑌕𑌕𑍁𑌟𑍁𑌮𑍍𑌬𑌿𑌨𑍀𑌂 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌪𑍁𑌰𑌸𑍁𑌨𑍍𑌦𑌰𑍀𑌮𑌿𑌨𑍍𑌦𑌿𑌰𑌾𑌂
𑌪𑍁𑌲𑌿𑌨𑍍𑌦𑌪𑌤𑌿𑌸𑍁𑌨𑍍𑌦𑌰𑍀𑌂 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌪𑍁𑌰𑌭𑍈𑌰𑌵𑍀𑌂 𑌭𑌾𑌰𑌤𑍀𑌮𑍍 ।
𑌮𑌤𑌙𑍍𑌗𑌕𑍁𑌲𑌨𑌾𑌯𑌿𑌕𑌾𑌂 𑌮𑌹𑌿𑌷𑌮𑌰𑍍𑌦𑌨𑍀𑌂 𑌮𑌾𑌤𑍃𑌕𑌾𑌂
𑌭𑌣𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌵𑌿𑌬𑍁𑌧𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮𑌾 𑌵𑌿𑌹𑍃𑌤𑌿𑌮𑍇𑌵 𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌤𑍇 ॥80॥
𑌮𑌹𑌾𑌮𑍁𑌨𑌿𑌮𑌨𑍋𑌨𑌟𑍀 𑌮𑌹𑌿𑌤𑌰𑌮𑍍𑌯𑌕𑌮𑍍𑌪𑌾𑌤𑌟𑍀-
𑌕𑍁𑌟𑍀𑌰𑌕𑌵𑌿𑌹𑌾𑌰𑌿𑌣𑍀 𑌕𑍁𑌟𑌿𑌲𑌬𑍋𑌧𑌸𑌂𑌹𑌾𑌰𑌿𑌣𑍀 ।
𑌸𑌦𑌾 𑌭𑌵𑌤𑍁 𑌕𑌾𑌮𑌿𑌨𑍀 𑌸𑌕𑌲𑌦𑍇𑌹𑌿𑌨𑌾𑌂 𑌸𑍍𑌵𑌾𑌮𑌿𑌨𑍀
𑌕𑍃𑌪𑌾𑌤𑌿𑌶𑌯𑌕𑌿𑌙𑍍𑌕𑌰𑍀 𑌮𑌮 𑌵𑌿𑌭𑍂𑌤𑌯𑍇 𑌶𑌾𑌙𑍍𑌕𑌰𑍀 ॥81॥
𑌜𑌡𑌾𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌕𑍃𑌤𑌿𑌨𑌿𑌰𑍍𑌧𑌨𑌾 𑌜𑌨𑌵𑌿𑌲𑍋𑌚𑌨𑌾𑌰𑍁𑌨𑍍𑌤𑍁𑌦𑌾
𑌨𑌰𑌾 𑌜𑌨𑌨𑌿 𑌵𑍀𑌕𑍍𑌷𑌣𑌂 𑌕𑍍𑌷𑌣𑌮𑌵𑌾𑌪𑍍𑌯 𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌤𑍇 ।
𑌵𑌚𑌸𑍍𑌸𑍁 𑌮𑌧𑍁𑌮𑌾𑌧𑍁𑌰𑍀𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌕𑌟𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌪𑍗𑌰𑌨𑍍𑌦𑌰𑍀-
𑌵𑌿𑌭𑍂𑌤𑌿𑌷𑍁 𑌵𑌿𑌡𑌮𑍍𑌬𑌨𑌾𑌂 𑌵𑌪𑍁𑌷𑌿 𑌮𑌾𑌨𑍍𑌮𑌥𑍀𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌕𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾𑌮𑍍 ॥82॥
𑌘𑌨𑍍𑌸𑌤𑌨𑌤𑌟𑌸𑍍𑌫𑍁𑌟𑌸𑍍𑌫𑍁𑌰𑌿𑌤𑌕𑌞𑍍𑌚𑍁𑌲𑍀𑌚𑌞𑍍𑌚𑌲𑍀-
𑌕𑍃𑌤𑌤𑍍𑌰𑌿𑌪𑍁𑌰𑌶𑌾𑌸𑌨𑌾 𑌸𑍁𑌜𑌨𑌶𑍀𑌲𑌿𑌤𑍋𑌪𑌾𑌸𑌨𑌾 ।
𑌦𑍃𑌶𑍋𑌃 𑌸𑌰𑌣𑌿𑌮𑌶𑍍𑌨𑍁𑌤𑍇 𑌮𑌮 𑌕𑌦𑌾 𑌨𑍁 𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑍀𑌪𑍁𑌰𑍇
𑌪𑌰𑌾 𑌪𑌰𑌮𑌯𑍋𑌗𑌿𑌨𑌾𑌂 𑌮𑌨𑌸𑌿 𑌚𑌿𑌤𑍍𑌕𑍁𑌲𑌾 𑌪𑍁𑌷𑍍𑌕𑌲𑌾 ॥83॥
𑌕𑌵𑍀𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌹𑍃𑌦𑌯𑍇𑌚𑌰𑍀 𑌪𑌰𑌿𑌗𑍃𑌹𑍀𑌤𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑍀𑌪𑍁𑌰𑍀
𑌨𑌿𑌰𑍂𑌢𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌝𑌰𑍀 𑌨𑌿𑌖𑌿𑌲𑌲𑍋𑌕𑌰𑌕𑍍𑌷𑌾𑌕𑌰𑍀 ।
𑌮𑌨𑌃𑌪𑌥𑌦𑌵𑍀𑌯𑌸𑍀 𑌮𑌦𑌨𑌶𑌾𑌸𑌨𑌪𑍍𑌰𑍇𑌯𑌸𑍀
𑌮𑌹𑌾𑌗𑍁𑌣𑌗𑌰𑍀𑌯𑌸𑍀 𑌮𑌮 𑌦𑍃𑌶𑍋𑌽𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌨𑍇𑌦𑍀𑌯𑌸𑍀 ॥84॥
𑌧𑌨𑍇𑌨 𑌨 𑌰𑌮𑌾𑌮𑌹𑍇 𑌖𑌲𑌜𑌨𑌾𑌨𑍍𑌨 𑌸𑍇𑌵𑌾𑌮𑌹𑍇
𑌨 𑌚𑌾𑌪𑌲𑌮𑌯𑌾𑌮𑌹𑍇 𑌭𑌵𑌭𑌯𑌾𑌨𑍍𑌨 𑌦𑍂𑌯𑌾𑌮𑌹𑍇 ।
𑌸𑍍𑌥𑌿𑌰𑌾𑌂 𑌤𑌨𑍁𑌮𑌹𑍇𑌤𑌰𑌾𑌂 𑌮𑌨𑌸𑌿 𑌕𑌿𑌂 𑌚 𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑍀𑌰𑌤-
𑌸𑍍𑌮𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌕𑌕𑍁𑌟𑍁𑌮𑍍𑌬𑌿𑌨𑍀𑌚𑌰𑌣𑌪𑌲𑍍𑌲𑌵𑍋𑌪𑌾𑌸𑌨𑌾𑌮𑍍 ॥85॥
𑌸𑍁𑌰𑌾𑌃 𑌪𑌰𑌿𑌜𑌨𑌾 𑌵𑌪𑍁𑌰𑍍𑌮𑌨𑌸𑌿𑌜𑌾𑌯 𑌵𑍈𑌰𑌾𑌯𑌤𑍇
𑌤𑍍𑌰𑌿𑌵𑌿𑌷𑍍𑌟𑌪𑌨𑌿𑌤𑌮𑍍𑌬𑌿𑌨𑍀𑌕𑍁𑌚𑌤𑌟𑍀 𑌚 𑌕𑍇𑌲𑍀𑌗𑌿𑌰𑌿𑌃 ।
𑌗𑌿𑌰𑌃 𑌸𑍁𑌰𑌭𑌯𑍋 𑌵𑌯𑌸𑍍𑌤𑌰𑍁𑌣𑌿𑌮𑌾 𑌦𑌰𑌿𑌦𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌾
𑌕𑌟𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌰𑌣𑍗 𑌕𑍍𑌷𑌣𑌂 𑌨𑌿𑌪𑌤𑌿𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌤𑍇 ॥86॥
𑌪𑌵𑌿𑌤𑍍𑌰𑌯 𑌜𑌗𑌤𑍍𑌤𑍍𑌰𑌯𑍀𑌵𑌿𑌬𑍁𑌧𑌬𑍋𑌧𑌜𑍀𑌵𑌾𑌤𑍁𑌭𑌿𑌃
𑌪𑍁𑌰𑌤𑍍𑌰𑌯𑌵𑌿𑌮𑌰𑍍𑌦𑌿𑌨𑌃 𑌪𑍁𑌲𑌕𑌕𑌞𑍍𑌚𑍁𑌲𑍀𑌦𑌾𑌯𑌿𑌭𑌿𑌃 ।
𑌭𑌵𑌕𑍍𑌷𑌯𑌵𑌿𑌚𑌕𑍍𑌷𑌣𑍈𑌰𑍍𑌵𑍍𑌯𑌸𑌨𑌮𑍋𑌕𑍍𑌷𑌣𑍈𑌰𑍍𑌵𑍀𑌕𑍍𑌷𑌣𑍈𑌃
𑌨𑌿𑌰𑌕𑍍𑌷𑌰𑌶𑌿𑌰𑍋𑌮𑌣𑌿𑌂 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌯𑍈𑌵 𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌮𑌾𑌮𑍍 ॥87॥
𑌕𑌦𑌾 𑌕𑌲𑌿𑌤𑌖𑍇𑌲𑌨𑌾𑌃 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌯𑍈𑌵 𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑍀𑌪𑍁𑌰𑍇
𑌕𑌲𑌾𑌯𑌮𑍁𑌕𑍁𑌲𑌤𑍍𑌵𑌿𑌷𑌃 𑌶𑍁𑌭𑌕𑌦𑌮𑍍𑌬𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌾𑌙𑍍𑌕𑍁𑌰𑌾𑌃 ।
𑌪𑌯𑍋𑌧𑌰𑌭𑌰𑌾𑌲𑌸𑌾𑌃 𑌕𑌵𑌿𑌜𑌨𑍇𑌷𑍁 𑌤𑍇 𑌬𑌨𑍍𑌧𑍁𑌰𑌾𑌃
𑌪𑌚𑍇𑌲𑌿𑌮𑌕𑍃𑌪𑌾𑌰𑌸𑌾 𑌪𑌰𑌿𑌪𑌤𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌮𑌾𑌰𑍍𑌗𑍇 𑌦𑍃𑌶𑍋𑌃 ॥88॥
𑌅𑌶𑍋𑌧𑍍𑌯𑌮𑌚𑌲𑍋𑌦𑍍𑌭𑌵𑌂 𑌹𑍃𑌦𑌯𑌨𑌨𑍍𑌦𑌨𑌂 𑌦𑍇𑌹𑌿𑌨𑌾𑌮𑍍
𑌅𑌨𑌰𑍍𑌘𑌮𑌧𑌿𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑌿 𑌤𑌤𑍍𑌕𑌿𑌮𑌪𑌿 𑌰𑌤𑍍𑌨𑌮𑍁𑌦𑍍𑌦𑍍𑌯𑍋𑌤𑌤𑍇 ।
𑌅𑌨𑍇𑌨 𑌸𑌮𑌲𑌙𑍍𑌕𑍃𑌤𑌾 𑌜𑌯𑌤𑌿 𑌶𑌙𑍍𑌕𑌰𑌾𑌙𑍍𑌕𑌸𑍍𑌥𑌲𑍀
𑌕𑌦𑌾𑌸𑍍𑌯 𑌮𑌮 𑌮𑌾𑌨𑌸𑌂 𑌵𑍍𑌰𑌜𑌤𑌿 𑌪𑍇𑌟𑌿𑌕𑌾𑌵𑌿𑌭𑍍𑌰𑌮𑌮𑍍 ॥89॥
𑌪𑌰𑌾𑌮𑍃𑌤𑌝𑌰𑍀𑌪𑍍𑌲𑍁𑌤𑌾 𑌜𑌯𑌤𑌿 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌮𑌨𑍍𑌤𑌶𑍍𑌚𑌰𑍀
𑌭𑍁𑌵𑌾𑌮𑌪𑌿 𑌬𑌹𑌿𑌶𑍍𑌚𑌰𑍀 𑌪𑌰𑌮𑌸𑌂𑌵𑌿𑌦𑍇𑌕𑌾𑌤𑍍𑌮𑌿𑌕𑌾 ।
𑌮𑌹𑌦𑍍𑌭𑌿𑌰𑌪𑌰𑍋𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑌾 𑌸𑌤𑌤𑌮𑍇𑌵 𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑍀𑌪𑍁𑌰𑍇
𑌮𑌮𑌾𑌨𑍍𑌵𑌹𑌮𑌹𑌮𑍍𑌮𑌤𑌿𑌰𑍍𑌮𑌨𑌸𑌿 𑌭𑌾𑌤𑍁 𑌮𑌾𑌹𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑍀 ॥90॥
𑌤𑌮𑍋𑌵𑌿𑌪𑌿𑌨𑌧𑌾𑌵𑌿𑌨𑌂 𑌸𑌤𑌤𑌮𑍇𑌵 𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑍀𑌪𑍁𑌰𑍇
𑌵𑌿𑌹𑌾𑌰𑌰𑌸𑌿𑌕𑌾 𑌪𑌰𑌾 𑌪𑌰𑌮𑌸𑌂𑌵𑌿𑌦𑍁𑌰𑍍𑌵𑍀𑌰𑍁𑌹𑍇 ।
𑌕𑌟𑌾𑌕𑍍𑌷𑌨𑌿𑌗𑌲𑍈𑌰𑍍𑌦𑍃𑌢𑌂 𑌹𑍃𑌦𑌯𑌦𑍁𑌷𑍍𑌟𑌦𑌨𑍍𑌤𑌾𑌵𑌲𑌂
𑌚𑌿𑌰𑌂 𑌨𑌯𑌤𑍁 𑌮𑌾𑌮𑌕𑌂 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌪𑍁𑌰𑌵𑍈𑌰𑌿𑌸𑍀𑌮𑌨𑍍𑌤𑌿𑌨𑍀 ॥91॥
𑌤𑍍𑌵𑌮𑍇𑌵 𑌸𑌤𑌿 𑌚𑌣𑍍𑌡𑌿𑌕𑌾 𑌤𑍍𑌵𑌮𑌸𑌿 𑌦𑍇𑌵𑌿 𑌚𑌾𑌮𑍁𑌣𑍍𑌡𑌿𑌕𑌾
𑌤𑍍𑌵𑌮𑍇𑌵 𑌪𑌰𑌮𑌾𑌤𑍃𑌕𑌾 𑌤𑍍𑌵𑌮𑌪𑌿 𑌯𑍋𑌗𑌿𑌨𑍀𑌰𑍂𑌪𑌿𑌣𑍀 ।
𑌤𑍍𑌵𑌮𑍇𑌵 𑌕𑌿𑌲 𑌶𑌾𑌮𑍍𑌭𑌵𑍀 𑌤𑍍𑌵𑌮𑌸𑌿 𑌕𑌾𑌮𑌕𑍋𑌟𑍀 𑌜𑌯𑌾
𑌤𑍍𑌵𑌮𑍇𑌵 𑌵𑌿𑌜𑌯𑌾 𑌤𑍍𑌵𑌯𑌿 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌜𑌗𑌦𑌮𑍍𑌬 𑌕𑌿𑌂 𑌬𑍍𑌰𑍂𑌮𑌹𑍇 ॥92॥
𑌪𑌰𑍇 𑌜𑌨𑌨𑌿 𑌪𑌾𑌰𑍍𑌵𑌤𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌣𑌤𑌪𑌾𑌲𑌿𑌨𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌤𑌿𑌭-
𑌪𑍍𑌰𑌦𑌾𑌤𑍍𑌰𑌿 𑌪𑌰𑌮𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌿 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌜𑌗𑌦𑌾𑌶𑍍𑌰𑌿𑌤𑍇 𑌶𑌾𑌶𑍍𑌵𑌤𑍇 ।
𑌤𑍍𑌰𑌿𑌯𑌮𑍍𑌬𑌕𑌕𑍁𑌟𑍁𑌮𑍍𑌬𑌿𑌨𑌿 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌪𑌦𑌸𑌙𑍍𑌗𑌿𑌨𑌿 𑌤𑍍𑌰𑍀𑌕𑍍𑌷𑌣𑍇
𑌤𑍍𑌰𑌿𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌮𑌯𑌿 𑌵𑍀𑌕𑍍𑌷𑌣𑌂 𑌮𑌯𑌿 𑌨𑌿𑌧𑍇𑌹𑌿 𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌤𑍇 ॥93॥
𑌮𑌨𑍋𑌮𑌧𑍁𑌕𑌰𑍋𑌤𑍍𑌸𑌵𑌂 𑌵𑌿𑌦𑌧𑌤𑍀 𑌮𑌨𑍀𑌷𑌾𑌜𑍁𑌷𑌾𑌂
𑌸𑍍𑌵𑌯𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌭𑌵𑌵𑍈𑌖𑌰𑍀𑌵𑌿𑌪𑌿𑌨𑌵𑍀𑌥𑌿𑌕𑌾𑌲𑌮𑍍𑌬𑌿𑌨𑍀 ।
𑌅𑌹𑍋 𑌶𑌿𑌶𑌿𑌰𑌿𑌤𑌾 𑌕𑍃𑌪𑌾𑌮𑌧𑍁𑌰𑌸𑍇𑌨 𑌕𑌮𑍍𑌪𑌾𑌤𑌟𑍇
𑌚𑌰𑌾𑌚𑌰𑌵𑌿𑌧𑌾𑌯𑌿𑌨𑍀 𑌚𑌲𑌤𑌿 𑌕𑌾𑌪𑌿 𑌚𑌿𑌨𑍍𑌮𑌞𑍍𑌜𑌰𑍀 ॥94॥
𑌕𑌲𑌾𑌵𑌤𑌿 𑌕𑌲𑌾𑌭𑍃𑌤𑍋 𑌮𑍁𑌕𑍁𑌟𑌸𑍀𑌮𑍍𑌨𑌿 𑌲𑍀𑌲𑌾𑌵𑌤𑌿
𑌸𑍍𑌪𑍃𑌹𑌾𑌵𑌤𑌿 𑌮𑌹𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑍇 𑌭𑍁𑌵𑌨𑌮𑍋𑌹𑌨𑍇 𑌭𑌾𑌸𑍍𑌵𑌤𑌿 ।
𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾𑌵𑌤𑌿 𑌰𑌮𑍇 𑌸𑌦𑌾 𑌮𑌹𑌿𑌤𑌰𑍂𑌪𑌶𑍋𑌭𑌾𑌵𑌤𑌿
𑌤𑍍𑌵𑌰𑌾𑌵𑌤𑌿 𑌪𑌰𑍇 𑌸𑌤𑌾𑌂 𑌗𑍁𑌰𑍁𑌕𑍃𑌪𑌾𑌮𑍍𑌬𑍁𑌧𑌾𑌰𑌾𑌵𑌤𑌿 ॥95॥
𑌤𑍍𑌵𑌯𑍈𑌵 𑌜𑌗𑌦𑌮𑍍𑌬𑌯𑌾 𑌭𑍁𑌵𑌨𑌮𑌣𑍍𑌡𑌲𑌂 𑌸𑍂𑌯𑌤𑍇
𑌤𑍍𑌵𑌯𑍈𑌵 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌰𑍍𑌦𑍍𑌰𑌯𑌾 𑌤𑌦𑌪𑌿 𑌰𑌕𑍍𑌷𑌣𑌂 𑌨𑍀𑌯𑌤𑍇 ।
𑌤𑍍𑌵𑌯𑍈𑌵 𑌖𑌰𑌕𑍋𑌪𑌯𑌾 𑌨𑌯𑌨𑌪𑌾𑌵𑌕𑍇 𑌹𑍂𑌯𑌤𑍇
𑌤𑍍𑌵𑌯𑍈𑌵 𑌕𑌿𑌲 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌯𑌾 𑌜𑌗𑌤𑌿 𑌸𑌨𑍍𑌤𑌤𑌂 𑌸𑍍𑌥𑍀𑌯𑌤𑍇 ॥96॥
𑌚𑌰𑌾𑌚𑌰𑌜𑌗𑌨𑍍𑌮𑌯𑍀𑌂 𑌸𑌕𑌲𑌹𑍃𑌨𑍍𑌮𑌯𑍀𑌂 𑌚𑌿𑌨𑍍𑌮𑌯𑍀𑌂
𑌗𑍁𑌣𑌤𑍍𑌰𑌯𑌮𑌯𑍀𑌂 𑌜𑌗𑌤𑍍𑌤𑍍𑌰𑌯𑌮𑌯𑍀𑌂 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌧𑌾𑌮𑌾𑌮𑌯𑍀𑌮𑍍 ।
𑌪𑌰𑌾𑌪𑌰𑌮𑌯𑍀𑌂 𑌸𑌦𑌾 𑌦𑌶𑌦𑌿𑌶𑌾𑌂 𑌨𑌿𑌶𑌾𑌹𑌰𑍍𑌮𑌯𑍀𑌂
𑌪𑌰𑌾𑌂 𑌸𑌤𑌤𑌸𑌨𑍍𑌮𑌯𑍀𑌂 𑌮𑌨𑌸𑌿 𑌚𑌿𑌨𑍍𑌮𑌯𑍀𑌂 𑌶𑍀𑌲𑌯𑍇 ॥97॥
𑌜𑌯 𑌜𑌗𑌦𑌮𑍍𑌬𑌿𑌕𑍇 𑌹𑌰𑌕𑍁𑌟𑍁𑌮𑍍𑌬𑌿𑌨𑌿 𑌵𑌕𑍍𑌤𑍍𑌰𑌰𑍁𑌚𑌾
𑌜𑌿𑌤𑌶𑌰𑌦𑌮𑍍𑌬𑍁𑌜𑍇 𑌘𑌨𑌵𑌿𑌡𑌮𑍍𑌬𑌿𑌨𑌿 𑌕𑍇𑌶𑌰𑍁𑌚𑌾 ।
𑌪𑌰𑌮𑌵𑌲𑌮𑍍𑌬𑌨𑌂 𑌕𑍁𑌰𑍁 𑌸𑌦𑌾 𑌪𑌰𑌰𑍂𑌪𑌧𑌰𑍇
𑌮𑌮 𑌗𑌤𑌸𑌂𑌵𑌿𑌦𑍋 𑌜𑌡𑌿𑌮𑌡𑌮𑍍𑌬𑌰𑌤𑌾𑌣𑍍𑌡𑌵𑌿𑌨𑌃 ॥98॥
𑌭𑍁𑌵𑌨𑌜𑌨𑌨𑌿 𑌭𑍂𑌷𑌾𑌭𑍂𑌤𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑍇 𑌨𑌮𑌸𑍍𑌤𑍇
𑌕𑌲𑍁𑌷𑌶𑌮𑌨𑌿 𑌕𑌮𑍍𑌪𑌾𑌤𑍀𑌰𑌗𑍇𑌹𑍇 𑌨𑌮𑌸𑍍𑌤𑍇 ।
𑌨𑌿𑌖𑌿𑌲𑌨𑌿𑌗𑌮𑌵𑍇𑌦𑍍𑌯𑍇 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌰𑍂𑌪𑍇 𑌨𑌮𑌸𑍍𑌤𑍇
𑌪𑌰𑌶𑌿𑌵𑌮𑌯𑌿 𑌪𑌾𑌶𑌚𑍍𑌛𑍇𑌦𑌹𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌨𑌮𑌸𑍍𑌤𑍇 ॥99॥
𑌕𑍍𑌵𑌣𑌤𑍍𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑍀 𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑍀𑌪𑍁𑌰𑌮𑌣𑌿𑌵𑌿𑌪𑌞𑍍𑌚𑍀𑌲𑌯𑌝𑌰𑍀-
𑌶𑌿𑌰𑌃𑌕𑌮𑍍𑌪𑌾 𑌕𑌮𑍍𑌪𑌾𑌵𑌸𑌤𑌿𑌰𑌨𑍁𑌕𑌮𑍍𑌪𑌾𑌜𑌲𑌨𑌿𑌧𑌿𑌃 ।
𑌘𑌨𑌶𑍍𑌯𑌾𑌮𑌾 𑌶𑍍𑌯𑌾𑌮𑌾 𑌕𑌠𑌿𑌨𑌕𑍁𑌚𑌸𑍀𑌮𑌾 𑌮𑌨𑌸𑌿 𑌮𑍇
𑌮𑍃𑌗𑌾𑌕𑍍𑌷𑍀 𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑍀 𑌹𑌰𑌨𑌟𑌨𑌸𑌾𑌕𑍍𑌷𑍀 𑌵𑌿𑌹𑌰𑌤𑌾𑌤𑍍 ॥100॥
𑌸𑌮𑌰𑌵𑌿𑌜𑌯𑌕𑍋𑌟𑍀 𑌸𑌾𑌧𑌕𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌧𑌾𑌟𑍀
𑌮𑍃𑌦𑍁𑌗𑍁𑌣𑌪𑌰𑌿𑌪𑍇𑌟𑍀 𑌮𑍁𑌖𑍍𑌯𑌕𑌾𑌦𑌮𑍍𑌬𑌵𑌾𑌟𑍀 ।
𑌮𑍁𑌨𑌿𑌨𑍁𑌤𑌪𑌰𑌿𑌪𑌾𑌟𑍀 𑌮𑍋𑌹𑌿𑌤𑌾𑌜𑌾𑌣𑍍𑌡𑌕𑍋𑌟𑍀
𑌪𑌰𑌮𑌶𑌿𑌵𑌵𑌧𑍂𑌟𑍀 𑌪𑌾𑌤𑍁 𑌮𑌾𑌂 𑌕𑌾𑌮𑌕𑍋𑌟𑍀 ॥101॥
𑌇𑌮𑌂 𑌪𑌰𑌵𑌰𑌪𑍍𑌰𑌦𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌕𑍃𑌤𑌿𑌪𑍇𑌶𑌲𑌂 𑌪𑌾𑌵𑌨𑌂
𑌪𑌰𑌾𑌪𑌰𑌚𑌿𑌦𑌾𑌕𑍃𑌤𑌿𑌪𑍍𑌰𑌕𑌟𑌨𑌪𑍍𑌰𑌦𑍀𑌪𑌾𑌯𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌸𑍍𑌤𑌵𑌂 𑌪𑌠𑌤𑌿 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌦𑌾 𑌮𑌨𑌸𑌿 𑌭𑌾𑌵𑌯𑌨𑍍𑌨𑌮𑍍𑌬𑌿𑌕𑌾𑌂
𑌜𑌪𑍈𑌰𑌲𑌮𑌲𑌂 𑌮𑌖𑍈𑌰𑌧𑌿𑌕𑌦𑍇𑌹𑌸𑌂𑌶𑍋𑌷𑌣𑍈𑌃 ॥102॥
॥ 𑌇𑌤𑌿 𑌸𑍍𑌤𑍁𑌤𑌿𑌶𑌤𑌕𑌂 𑌸𑌮𑍍𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌮𑍍 ॥
Roman (IAST) Transliteration
pāṇḍityaṃ parameśvari stutividhau naivāśrayante girāṃ
vairiñcānyapi gumphanāni vigaladgarvāṇi śarvāṇi te |
stotuṃ tvāṃ pariphullanīlanalinaśyāmākṣi kāmākṣi māṃ
vācālīkurute tathāpi nitarāṃ tvatpādasevādaraḥ ||1||
tāpiñchastabakatviṣe tanubhṛtāṃ dāridryamudrādviṣe
saṃsārākhyatamomuṣe purariporvāmāṅkasīmājuṣe |
kampātīramupeyuṣe kavayatāṃ jihvākuṭīṃ jagmuṣe
viśvatrāṇapuṣe namo'stu satataṃ tasmai parañjyotiṣe ||2||
ye sandhyāruṇayanti śaṅkarajaṭākāntāracanrārbhakaṃ
sindūranti ca ye purandaravadhūsīmantasīmāntare |
puṇya.ṃ ye paripakkayanti bhajatāṃ kāñcīpure māmamī
pāyāsuḥ parameśvarapraṇayinīpādodbhavāḥ pāṃsavaḥ ||3||
kāmāḍambarapūrayā śaśirucā kamrasmitānāṃ tviṣā
kāmāreranurāgasindhumadhikaṃ kallolitaṃ tanvatī |
kāmākṣīti samastasajjananutā kalyāṇadātrī nṛṇāṃ
kāruṇyākulamānasā bhagavatī kampātaṭe jṛmbhate ||4||
kāmākṣīṇaparākramaprakaṭanaṃ sambhāvayantī dṛśā
śyāmā kṣīrasahodarasmitaruciprakṣālitāśāntarā |
kāmākṣījanamaulibhūṣaṇamaṇirvācāṃ parā devatā
kāmākṣīti vibhāti kāpi karuṇā kampātaṭinyāstaṭe ||5||
śyāmā kācana candrikā tribhuvane puṇyātmanāmānane
sīmāśūnyakavitvavarṣajananī yā kāpi kādambinī |
mārārātimanovimohanavidhau kācitattamaḥkandalī
kāmākṣyāḥ karuṇākaṭākṣalaharī kāmāya me kalpatām ||6||
prauḍhadhvāntakadambake kumudinīpuṇyāṅkuraṃ darśayan
jyotsnāsaṅgamane'pi kokamithunaṃ miśraṃ samudbhāvayan |
kālindīlaharīdaśāṃ prakaṭayankamrāṃ nabhasyadbhutāṃ
kaścinnetramahotsavo vijayate kāñcīpure śūlinaḥ ||7||
tandrāhīnatamālanīlasuṣamaistāruṇyalīlāgṛhaiḥ
tārānāthakiśoralāñchitakacaistāmrāravindekṣaṇaiḥ |
mātaḥ saṃśrayatāṃ mano manasijaprāgalbhyanāḍindhamaiḥ
kampātīracarairghanastanabharaiḥ puṇyāṅkaraiḥ śāṅkaraiḥ ||8||
nityaṃ niścalatāmupetya marutāṃ rakṣāvidhiṃ puṣṇatī
tejassañcayapāṭavena kiraṇānuṣṇadyutermuṣṇatī |
kāñcīmadhyagatāpi dīptijananī viśvāntare jṛmbhate
kāciccitramaho smṛtāpi tamasāṃ nirvāpikā dīpikā ||9||
kāntaiḥ keśarucāṃ cayairbhramaritaṃ mandasmitaiḥ puṣpitaṃ
kāntyā pallavitaṃ padāmburuhayornetratviṣā patritam |
kampātīravanāntaraṃ vidadhatī kalyāṇajanmasthalī
kāñcīmadhyamahāmaṇirvijayate kācitkṛpākandalī ||10||
rākācandrasamānakāntivadanā nākādhirājastutā
mūkānāmapi kurvatī suradhanīnīkāśavāgvaibhavam |
śrīkāñcīnagarīvihārarasikā śokāpahantrī satām
ekā puṇyaparamparā paśupaterākāriṇī rājate ||11||
jātā śītalaśailataḥ sukṛtināṃ dṛśyā paraṃ dehināṃ
lokānāṃ kṣaṇamātrasaṃsmaraṇataḥ santāpavicchedinī |
āścaryaṃ bahu khelanaṃ vitanute naiścalyamābibhratī
kampāyāstaṭasīmni kāpi taṭinī kāruṇyapāthomayī ||12||
aikyaṃ yena viracyate haratanau dambhāvapumbhāvuke
rekhā yatkacasīmni śekharadaśāṃ naiśākarī gāhate |
aunnatyaṃ muhureti yena sa mahānmenāsakhaḥ sānumān
kampātīravihāriṇā saśaraṇāstenaiva dhāmnā vayam ||13||
akṣṇośca stanayoḥ śriyā śravaṇayorbāhvośca mūlaṃ spṛśan
uttaṃsena mukhena ca pratidinaṃ druhyanpayojanmane |
mādhuryeṇa girāṃ gatena mṛdunā haṃsāṅganāṃ hrepayan
kāñcīsīmni cakāsti ko'pi kavitāsantānabījāṅkuraḥ ||14||
khaṇḍaṃ cāndramasaṃ vataṃsamaniśaṃ kāñcīpure khelanaṃ
kālāyaśchavitaskarīṃ tanuruciṃ karṇajape locane |
tāruṇyoṣmanakhampacaṃ stanabharaṃ jaṅghāspṛśaṃ kuntalaṃ
bhāgyaṃ deśikasañcitaṃ mama kadā sampādayedambike ||15||
tanvānaṃ nijakelisaudhasaraṇiṃ naisargikīṇāṃ girāṃ
kedāraṃ kavimallasūktilaharīsasyaśriyāṃ śāśvatam |
aṃhovañcanacuñcu kiñcana bhaje kāñcīpurīmaṇḍanaṃ
paryāyacchavi pākaśāsanamaṇeḥ pauṣpeṣavaṃ pauruṣam ||16||
āloke mukhapaṅkaje ca dadhatī saudhākarīṃ cāturīṃ
cūḍālaṅkriyamāṇapaṅkajavanīvairāgamaprakriyā |
mugdhasmeramukhī ghansatanataṭīmūrcchālamadhyāñcitā
kāñcīsīmani kāminī vijayate kācijjaganmohinī ||17||
yasminnamba bhavatkaṭākṣarajanī mande'pi mandasmita-
jyotsnāsaṃsnapitā bhavatyabhimukhī taṃ pratyaho dehinam |
drakṣāmākṣikamādhurīmadabharavrīḍākarī vaikharī
kāmākṣi svayamātanotyabhisṛtiṃ vāmekṣaṇeva kṣaṇam ||18||
kālindījalakāntayaḥ smitarucisvarvāhinīpāthasi
prauḍhadhvāntarucaḥ sphuṭādharamaholauhityasandhyodaye |
maṇikyopalakuṇḍalāṃśuśikhini vyāmiśradhūmaśriyaḥ
kalyāṇaikabhuvaḥ kaṭākṣasuṣamāḥ kāmākṣi rājanti te ||19||
kalakalaraṇatkāñcī kāñcīvibhūṣaṇamālikā
kacabharalasaccandrā candrāvataṃsasadharmiṇī |
kavikulagiraḥ śrāvaṃśrāvaṃ milatpulakāṅkurā
viracitaśiraḥkampā kampātaṭe pariśobhate ||20||
sarasavacasāṃ vīcī nīcībhavanmadhumādhurī
bharitabhuvanā kīrtirmūrtirmanobhavajitvarī |
janani manaso yogyaṃ bhogyaṃ nṛṇāṃ tava jāyate
kathamiva vinā kāñcībhūṣe kaṭākṣataraṅgitam ||21||
bhramaritasaritkūlo nīlotpalaprabhayā''bhayā
natajanatamaḥkhaṇḍī tuṇḍīrasīmni vijṛmbhate |
acalatapasāmekaḥ pākaḥ prasūnaśarāsana-
pratibhaṭamanohārī nārīkulaikaśikhāmaṇiḥ ||22||
madhuravacaso mandasmerā mataṅgajagāminaḥ
taruṇimajuṣastāpicchābhāstamaḥparipanthinaḥ |
kucabharanatāḥ kuryurbhadraṃ kuraṅgavilocanāḥ
kalitakaruṇāḥ kāñcībhājaḥ kapālimahotsavāḥ ||23||
kamalasuṣamākṣyārohe vicakṣaṇavīkṣaṇāḥ
kumudasukṛtakrīḍācūḍālakuntalabandhurāḥ |
rucirarucibhistāpicchaśrīprapañcanacuñcavaḥ
puravijayinaḥ kampātīre sphuranti manorathāḥ ||24||
kalitaratayaḥ kāñcīlīlāvidhau kavimaṇḍalī-
vacanalaharīvāsantīnāṃ vasantavibhūtayaḥ |
kuśalavidhaye bhūyāsurme kuraṅgavilocanāḥ
kusumaviśikhārāterakṣṇāṃ kutūhalavibhramāḥ ||25||
kabalitatamaskāṇḍāstuṇḍīramaṇḍalamaṇḍanāḥ
sarasijavanīsantānānāmaruntudaśekharāḥ |
nayanasaraṇernedīyaṃsaḥ kadā nu bhavanti me
taruṇajaladaśyāmāḥ śambhostapaḥphalavibhramāḥ ||26||
acaramamiṣuṃ dīnaṃ mīnadhvajasya mukhaśriyā
sarasijabhuvo yānaṃ mlānaṃ gatena ca mañjunā |
tridaśasadasāmannaṃ khinnaṃ girā ca vitanvatī
tilakayati sā kampātīraṃ trilocanasundarī ||27||
janani bhuvane caṅkramye'haṃ kiyantamanehasaṃ
kupuruṣakarabhraṣṭairduṣṭairdhanairudarambhariḥ |
taruṇakaruṇe tandrāśūnye taraṅgaya locane
namati mayi te kiñcitkāñcīpurīmaṇidīpike ||28||
munijanamanaḥpeṭīratnaṃ sphuratkaruṇānaṭī-
viharaṇakalāgehaṃ kāñcīpurīmaṇibhūṣaṇam |
jagati mahato mohavyādhernṛṇāṃ paramauṣadhaṃ
puraharadṛśāṃ sāphalyaṃ me puraḥ parijṛmbhatām ||29||
munijanamodhāmne dhāmne vacomayajāhnavī-
himagiritaṭaprāgbhārāyākṣarāya parātmane |
viharaṇajuṣe kāñcīdeśe maheśvaralocana-
tritayasarasakrīḍāsaudhāṅgaṇāya namo namaḥ ||30||
marakatarucāṃ pratyādeśaṃ maheśvaracakṣuṣām
amṛtalaharīpūraṃ pāraṃ bhavākhyapayonidheḥ |
sucaritaphalaṃ kāñcībhājo janasya pacelimaṃ
himaśikhariṇo vaṃśasyaikaṃ vataṃsamupāsmahe ||31||
praṇamanadinārambhe kampānadīsakhi tāvake
sarasakavitonmeṣaḥ pūṣā satāṃ samudañcitaḥ |
pratibhaṭamahāprauḍhaprodyatkavitvakumudvatīṃ
nayati tarasā nidrāmudrāṃ nageśvarakanyake ||32||
śamitajaḍimārambhā kampātaṭīnikaṭecarī
nihataduritastomā somārdhamudritakuntalā |
phalitasumanovāñchā pāñcāyudhī paradevatā
saphalayatu me netre gotreśvarapriyanandinī ||33||
mama tu dhiṣaṇā pīḍyā jāḍyātireka kathaṃ tvayā
kumudasuṣamāmaitrīpātrīvataṃsitakuntalām |
jagati śamitastambhāṃ kampānadīnilayāmasau
śriyati hi galattandrā candrāvataṃsasadharmiṇīm ||34||
parimalaparīpākodrekaṃ payomuci kāñcane
śikhariṇi punardbaidhībhāvaṃ śaśinyaruṇātapam |
api ca janayankamborlakṣmīmanambuni ko'pyasau
kusumadhanuṣaḥ kāñcīdeśe cakāsti parākramaḥ ||35||
puradamayiturvāmotsaṅgasthalena rasajñayā
sarasakavitābhājā kāñcīpurodarasīmayā |
taṭaparisarairnīhārādrervacobhirakṛtrimaiḥ
kimiva na tulāmasmacceto maheśvari gāhate ||36||
nayanayugalīmāsmākīnāṃ kadā nu phalegrahīṃ
vidadhati gatau vyākurvāṇā gajendracamatkriyām |
maratakaruco māheśānā ghanastananamritāḥ
sukṛtavibhavāḥ prāñcaḥ kāñcīvataṃsadhurandharāḥ ||37||
manasijayaśaḥpāramparyaṃ marandajharīsuvāṃ
kavikulagirāṃ kandaṃ kampānadītaṭamaṇḍanam |
madhuralalitaṃ matkaṃ cakṣurmanīṣimanoharaṃ
puravijayinaḥ sarvasvaṃ tatpuraskurute kadā ||38||
śithilitatamolīlāṃ nīlāravindavilocanāṃ
dahanavilasatphālāṃ śrīkāmakoṭimupāsmahe |
karadhṛtasacchūlāṃ kālāricittaharāṃ parāṃ
manasijakṛpālīlāṃ lolālakāmalikekṣaṇām ||39||
kalālīlāśālā kavikulavacaḥkairavavanī-
śarajjyotsnādhārā śaśadharaśiśuślāghyamukuṭī |
punīte naḥ kampāpulinataṭasauhārdataralā
kadā cakṣurmārgaṃ kanakagiridhānuṣkamahiṣī ||40||
namaḥ stānnamrebhyaḥ stanagarimagarveṇa guruṇā
dadhānebhyaścūḍābharaṇamamṛtasyandi śiśiram |
sadā vāstavebhyaḥ suvidhabhuvi kampākhyasarite
yaśovyāpārebhyaḥ sukṛtavibhavebhyo ratipateḥ ||41||
asūyantī kācinmarakataruco nākimukuṭī-
kadambaṃ cumbantī caraṇanakhacandrāṃśupaṭalaiḥ |
tamomudrāṃ vidrāvayatu mama kāñcīrnilayanā
harotsaṅgaśrīmanmaṇigṛhamahādīpakalikā ||42||
anādyantā kācitsujananayanānandajananī
nirundhānā kāntiṃ nijarucivilāsairjalamucām |
smarārestāralyaṃ manasi janayantī svayamaho
galatkampā śampā parilasati kampāparisare ||43||
sudhāḍiṇḍīraśrīḥ smitaruciṣu tuṇḍīraviṣayaṃ
pariṣkurvāṇāsau parihasitanīlotpalaruciḥ |
stanābhyāmānamrā stabakayatu me kāṅkṣitataruṃ
dṛśāmaiśānīnāṃ sukṛtaphalapāṇḍityagarimā ||44||
kṛpādhārādroṇī kṛpaṇadhiṣaṇānāṃ praṇamatāṃ
nihantrī santāpaṃ nigamamukuṭottaṃsakalikā |
parā kāñcīlīlāparicayavatī parvatasutā
girāṃ nīvī devī giriśaparatantrā vijayate ||45||
kavitvaśrīkandaḥ sukṛtaparipāṭī himagireḥ
vidhātrī viśveṣāṃ viṣamaśaravīradhvajapaṭī |
sakhī kampānadyāḥ padahasitapāthojayugalī
purāṇo pāyānnaḥ puramathanasāmrājyapadavī ||46||
daridrāṇā madhye daradalitatāpicchasuṣamāḥ
stanābhogakkāntāstaruṇahariṇāṅkāṅkitakacāḥ |
harādhīnā nānāvibudhamukuṭīcumbitapadāḥ
kadā kampātīre kathaya viharāmo girisute ||47||
varīvartu sthemā tvayi mama girāṃ devi manaso
narīnartu prauḍhā vadanakamale vākyalaharī |
carīcartu prajñājanani jaḍimānaḥ parajane
sarīsartu svairaṃ janani mayi kāmākṣi karuṇā ||48||
kṣaṇātte kāmākṣi bhramarasuṣamāśikṣaṇaguruḥ
kaṭākṣavyākṣepo mama bhavatu mokṣāya vipadām |
narīnartu svairaṃ vacanalaharī nirjarapurī-
saridvīcīnīcīkaraṇapaṭurāsye mama sadā ||49||
purastānme bhūyaḥpraśamanaparaḥ stānmama rujāṃ
pracāraste kampātaṭavihṛtisampādini dṛśoḥ |
imāṃ yācñāmūrīkuru sapadi dūrīkuru tamaḥ-
parīpākaṃ matkaṃ sapadi budhalokaṃ ca naya mām ||50||
udañcantī kāñcīnagaranilaye tvatkaruṇayā
samṛddhā vāgdhāṭī parihasitamādhvī kavayatām |
upādatte mārapratibhaṭajaṭājūṭamukuṭī-
kuṭīrollāsinyāḥ śatamakhataṭinyā jayapaṭīm ||51||
śriyaṃ vidyāṃ dadyājjanani namatāṃ kīrtimamitāṃ
suputrān prādatte tava jhaṭiti kāmākṣi karuṇā |
trilokyāmādhikyaṃ tripuraparipanthipraṇayini
praṇāmastvatpāde śamitadurite kiṃ na kurute ||52||
manaḥstambhaṃ stambhaṃ gamayadupakampaṃ praṇamatāṃ
sadā lolaṃ nīlaṃ cikurajitalolambanikaram |
girāṃ dūraṃ smeraṃ dhṛtaśaśikiśoraṃ paśupateḥ
dṛśāṃ yogyaṃ bhogyaṃ tuhinagiribhāgyaṃ vijayate ||53||
ghanaśyāmānkāmāntakamahiṣi kāmākṣi madhurān
dṛśāṃ pātānetānamṛtajalaśītānanupamān |
bhavotpāte bhīte mayi vitara nāthe dṛḍhabhava-
nmanaśśoke mūke himagiripatāke karuṇayā ||54||
natānāṃ mandānāṃ bhavanigalabandhākuladhiyāṃ
mahāndhyāṃ rundhānāmabhilaṣitasantānalatikām |
carantīṃ kampāyāstaṭabhuvi savitrīṃ trijagatāṃ
smarāmastāṃ nityaṃ smaramathanajīvātukalikām ||55||
parā vidyā hṛdyāśritamadanavidyā marakata-
prabhānīlā līlāparavaśitaśūlāyudhamanāḥ |
tamaḥpūraṃ dūraṃ caraṇanatapaurandarapurī-
mṛgākṣī kāmākṣī kamalataralākṣī nayatu me ||56||
ahantākhyā matkaṃ kabalayati hā hanta hariṇī
haṭhātsaṃvidrūpaṃ haramahiṣi sasyāṅkuramasau |
kaṭākṣavyākṣepaprakaṭaharipāṣāṇapaṭalaiḥ
imāmuccairuccāṭaya jhaṭiti kāmākṣi kṛpayā ||57||
budhe vā mūke vā tava patati yasminkṣaṇamasau
kaṭākṣaḥ kāmākṣi prakaṭajaḍimakṣodapaṭimā |
kathaṅkāraṃ nāsmai karamukulacūḍālamukuṭā
namovākaṃ brūyurnamuciparipanthiprabhṛtayaḥ ||58||
pratīcīṃ paśyāmaḥ prakaṭarucinīvārakamaṇi-
prabhāsadhrīcīnāṃ pradalitaṣaḍādhārakamalām |
carantīṃ sauṣumne pathi parapadendupravigala-
tsudhārdrāṃ kāmākṣīṃ pariṇataparañjyotirudayām ||59||
jambhārātiprabhṛtimukuṭīḥ pādayoḥ pīṭhayantī
gumphānvācāṃ kavijanakṛtānsvairamārāmayantī |
śampālakṣmīṃ maṇigaṇarucāpāṭalaiḥ prāpayantī
kampātīre kavipariṣadāṃ jṛmbhate bhāgyasīmā ||60||
candrāpīḍāṃ caturavadanāṃ cañcalāpāṅgalīlāṃ
kundasmerāṃ kucabharanatāṃ kuntaloddhūtabhṛṅgām |
mārārātermadanaśikhinaṃ māṃsalaṃ dīpayantīṃ
kāmākṣīṃ tāṃ kavikulagirāṃ kalpavallīmupāse ||61||
kālāmbhodaprakarasuṣamāṃ kāntibhistirjayantī
kalyāṇānāmudayasaraṇiḥ kalpavallī kavīnām |
kandarpāreḥ priyasahacarī kalmaṣāṇāṃ nihantrī
kāñcīdeśaṃ tilakayati sā kāpi kāruṇyasīmā ||62||
ūrīkurvannurasijataṭe cāturīṃ bhūdharāṇāṃ
pāthojānāṃ nayanayugale paripanthyaṃ vitanvan |
kampātīre viharati rucā moghayanmeghaśailīṃ
kokadveṣaṃ śirasi kalayanko'pi vidyāviśeṣaḥ ||63||
kāñcīlīlāparicayavatī kāpi tāpicchalakṣmīḥ
jāḍyāraṇye hutavahaśikhā janmabhūmiḥ kṛpāyāḥ |
mākandaśrīrmadhurakavitācāturī kokilānāṃ
mārge bhūyānmama nayanayormānmathī kāpi vidyā ||64||
seturmātarmaratakamayo bhaktibhājāṃ bhavābdhau
līlālolā kuvalayamayī mānmathī vaijayantī |
kāñcībhūṣā paśupatidṛśāṃ kāpi kālāñjanālī
matkaṃ duḥkhaṃ śithilayatu te mañjulāpāṅgamālā ||65||
vyāvṛṇvānāḥ kuvalayadalaprakriyāvairamudrāṃ
vyākurvāṇā manasijamahārājasāmrājyalakṣmīm |
kāñcīlīlāvihṛtirasike kāṅkṣitaṃ naḥ kriyāsuḥ
bandhacchede tava niyamināṃ baddhadīkṣāḥ kaṭākṣāḥ ||66||
kālāmbhode śaśiruci dalaṃ kaitakaṃ darśayantī
madhyesaudāmini madhulihāṃ mālikāṃ rājayantī |
haṃsārāvaṃ vikacakamale mañjumullāsayantī
kampātīre vilasati navā kāpi kāruṇyalakṣmīḥ ||67||
citraṃ citraṃ nijamṛdutayā bhartsayanpallavālīṃ
puṃsāṃ kāmānbhuvi ca niyataṃ pūrayanpuṇyabhājām |
jātaḥ śailānna tu jalanidheḥ svairasañcāraśīlaḥ
kāñcībhūṣā kalayatu śivaṃ ko'pi cintāmaṇirme ||68||
tāmrāmbhojaṃ jaladanikaṭe tatra bandhūkapuṣpaṃ
tasminmallīkusumasuṣamāṃ tatra vīṇāninādam |
vyāvṛnvānā sukṛtalaharī kāpi kāñcinagaryām
aiśānī sā kalayatitarāmaindrajālaṃ vilāsam ||69||
āhārāṃśaṃ tridaśasadasāmāśraye cātakānām
ākāśoparyapi ca kalayannālayaṃ tuṅgameṣām |
kampātīre viharatitarāṃ kāmadhenuḥ kavīnāṃ
mandasmero madananigamaprakriyāsampradāyaḥ ||70||
ārdrībhūtairaviralakṛpairāttalīlāvilāsaiḥ
āsthāpūrṇairadhikacapalairañcitāmbhojaśilpaiḥ |
kāntairlakṣmīlalitabhavanaiḥ kāntikaivalyasāraiḥ
kāśmalyaṃ naḥ kabalayatu sā kāmakoṭī kaṭākṣaiḥ ||71||
ādhūnvantyai taralanayanairāṅgajīṃ vaijayantīm
ānandinyai nijapadajuṣāmāttakāñcīpurāyai |
āsmākīnaṃ hṛdayamakhilairāgamānāṃ prapañcaiḥ
ārādhyāyai spṛhayatitarāmadimāyai jananyai ||72||
dūraṃ vācāṃ tridaśasadasāṃ duḥkhasindhostaritraṃ
mohakṣvelakṣitiruhavane krūradhāraṃ kuṭhāram |
kampātīrapraṇayi kavibhirvarṇitodyaccaritraṃ
śāntyai seve sakalavipadāṃ śāṅkaraṃ tatkalatram ||73||
khaṇḍīkṛtya prakṛtikuṭilaṃ kalmaṣaṃ prātibhaśrī-
śuṇḍīratvaṃ nijapadajuṣāṃ śūnyatandraṃ diśantī |
tuṇḍīrākhyai mahati viṣaye svarṇavṛṣṭipradātrī
caṇḍī devī kalayati ratiṃ candracūḍālacūḍe ||74||
yena khyāto bhavati sa gṛhī pūruṣo merudhanvā
yaddṛkkoṇe madananigamaprābhavaṃ bobhavīti |
yatprītyaiva trijagadadhipo jṛmbhate kimpacānaḥ
kampātīre sa jayati mahānkaścidojoviśeṣaḥ ||75||
dhanyā dhanyā gatiriha girāṃ devi kāmākṣi yanme
nindyāṃ bhindyātsapadi jaḍatāṃ kalmaṣādunmiṣantīm |
sādhvī mādhvīrasamadhuratābhañjinī mañjurītiḥ
vāṇīveṇī jhaṭiti vṛṇutātsvardhunīspardhinī mām ||76||
yasyā vāṭī hṛdayakamalaṃ kausumī yogabhājāṃ
yasyāḥ pīṭhī satataśiśirā śīkarairmākarandaiḥ |
yasyāḥ peṭī śrutiparicalanmauliratnasya kāñcī
sā me somābharaṇamahiṣī sādhayetkāṅkṣitāni ||77||
ekā mātā sakalajagatāmīyuṣī dhyānamudrām
ekāmrādhīśvaracaraṇayorekatānāṃ samindhe |
tāṭaṅkodyanmaṇigaṇarucā tāmrakarṇapradeśā
tāruṇyaśrīstabakitatanustāpasī kāpi bālā ||78||
dantādantiprakaṭanakarī dantibhirmandayānaiḥ
mandārāṇāṃ madapariṇatiṃ mathnatī mandahāsaiḥ |
aṅkūrābhyāṃ manasijataroraṅkitorāḥ kucābhyā-
mantaḥkāñci sphurati jagatāmādimā kāpi mātā ||79||
triyambakakuṭumbinīṃ tripurasundarīmindirāṃ
pulindapatisundarīṃ tripurabhairavīṃ bhāratīm |
mataṅgakulanāyikāṃ mahiṣamardanīṃ mātṛkāṃ
bhaṇanti vibudhottamā vihṛtimeva kāmākṣi te ||80||
mahāmunimanonaṭī mahitaramyakampātaṭī-
kuṭīrakavihāriṇī kuṭilabodhasaṃhāriṇī |
sadā bhavatu kāminī sakaladehināṃ svāminī
kṛpātiśayakiṅkarī mama vibhūtaye śāṅkarī ||81||
jaḍāḥ prakṛtinirdhanā janavilocanāruntudā
narā janani vīkṣaṇaṃ kṣaṇamavāpya kāmākṣi te |
vacassu madhumādhurīṃ prakaṭayanti paurandarī-
vibhūtiṣu viḍambanāṃ vapuṣi mānmathīṃ prakriyām ||82||
ghansatanataṭasphuṭasphuritakañculīcañcalī-
kṛtatripuraśāsanā sujanaśīlitopāsanā |
dṛśoḥ saraṇimaśnute mama kadā nu kāñcīpure
parā paramayogināṃ manasi citkulā puṣkalā ||83||
kavīndrahṛdayecarī parigṛhītakāñcīpurī
nirūḍhakaruṇājharī nikhilalokarakṣākarī |
manaḥpathadavīyasī madanaśāsanapreyasī
mahāguṇagarīyasī mama dṛśo'stu nedīyasī ||84||
dhanena na ramāmahe khalajanānna sevāmahe
na cāpalamayāmahe bhavabhayānna dūyāmahe |
sthirāṃ tanumahetarāṃ manasi kiṃ ca kāñcīrata-
smarāntakakuṭumbinīcaraṇapallavopāsanām ||85||
surāḥ parijanā vapurmanasijāya vairāyate
triviṣṭapanitambinīkucataṭī ca kelīgiriḥ |
giraḥ surabhayo vayastaruṇimā daridrasya vā
kaṭākṣasaraṇau kṣaṇaṃ nipatitasya kāmākṣi te ||86||
pavitraya jagattrayīvibudhabodhajīvātubhiḥ
puratrayavimardinaḥ pulakakañculīdāyibhiḥ |
bhavakṣayavicakṣaṇairvyasanamokṣaṇairvīkṣaṇaiḥ
nirakṣaraśiromaṇiṃ karuṇayaiva kāmākṣi mām ||87||
kadā kalitakhelanāḥ karuṇayaiva kāñcīpure
kalāyamukulatviṣaḥ śubhakadambapūrṇāṅkurāḥ |
payodharabharālasāḥ kavijaneṣu te bandhurāḥ
pacelimakṛpārasā paripatanti mārge dṛśoḥ ||88||
aśodhyamacalodbhavaṃ hṛdayanandanaṃ dehinām
anarghamadhikāñci tatkimapi ratnamuddyotate |
anena samalaṅkṛtā jayati śaṅkarāṅkasthalī
kadāsya mama mānasaṃ vrajati peṭikāvibhramam ||89||
parāmṛtajharīplutā jayati nityamantaścarī
bhuvāmapi bahiścarī paramasaṃvidekātmikā |
mahadbhiraparokṣitā satatameva kāñcīpure
mamānvahamahammatirmanasi bhātu māheśvarī ||90||
tamovipinadhāvinaṃ satatameva kāñcīpure
vihārarasikā parā paramasaṃvidurvīruhe |
kaṭākṣanigalairdṛḍhaṃ hṛdayaduṣṭadantāvalaṃ
ciraṃ nayatu māmakaṃ tripuravairisīmantinī ||91||
tvameva sati caṇḍikā tvamasi devi cāmuṇḍikā
tvameva paramātṛkā tvamapi yoginīrūpiṇī |
tvameva kila śāmbhavī tvamasi kāmakoṭī jayā
tvameva vijayā tvayi trijagadamba kiṃ brūmahe ||92||
pare janani pārvati praṇatapālini prātibha-
pradātri parameśvari trijagadāśrite śāśvate |
triyambakakuṭumbini tripadasaṅgini trīkṣaṇe
triśaktimayi vīkṣaṇaṃ mayi nidhehi kāmākṣi te ||93||
manomadhukarotsavaṃ vidadhatī manīṣājuṣāṃ
svayamprabhavavaikharīvipinavīthikālambinī |
aho śiśiritā kṛpāmadhurasena kampātaṭe
carācaravidhāyinī calati kāpi cinmañjarī ||94||
kalāvati kalābhṛto mukuṭasīmni līlāvati
spṛhāvati maheśvare bhuvanamohane bhāsvati |
prabhāvati rame sadā mahitarūpaśobhāvati
tvarāvati pare satāṃ gurukṛpāmbudhārāvati ||95||
tvayaiva jagadambayā bhuvanamaṇḍalaṃ sūyate
tvayaiva karuṇārdrayā tadapi rakṣaṇaṃ nīyate |
tvayaiva kharakopayā nayanapāvake hūyate
tvayaiva kila nityayā jagati santataṃ sthīyate ||96||
carācarajaganmayīṃ sakalahṛnmayīṃ cinmayīṃ
guṇatrayamayīṃ jagattrayamayīṃ tridhāmāmayīm |
parāparamayīṃ sadā daśadiśāṃ niśāharmayīṃ
parāṃ satatasanmayīṃ manasi cinmayīṃ śīlaye ||97||
jaya jagadambike harakuṭumbini vaktrarucā
jitaśaradambuje ghanaviḍambini keśarucā |
paramavalambanaṃ kuru sadā pararūpadhare
mama gatasaṃvido jaḍimaḍambaratāṇḍavinaḥ ||98||
bhuvanajanani bhūṣābhūtacandre namaste
kaluṣaśamani kampātīragehe namaste |
nikhilanigamavedye nityarūpe namaste
paraśivamayi pāśacchedahaste namaste ||99||
kvaṇatkāñcī kāñcīpuramaṇivipañcīlayajharī-
śiraḥkampā kampāvasatiranukampājalanidhiḥ |
ghanaśyāmā śyāmā kaṭhinakucasīmā manasi me
mṛgākṣī kāmākṣī haranaṭanasākṣī viharatāt ||100||
samaravijayakoṭī sādhakānandadhāṭī
mṛduguṇaparipeṭī mukhyakādambavāṭī |
muninutaparipāṭī mohitājāṇḍakoṭī
paramaśivavadhūṭī pātu māṃ kāmakoṭī ||101||
imaṃ paravarapradaṃ prakṛtipeśalaṃ pāvanaṃ
parāparacidākṛtiprakaṭanapradīpāyitam |
stavaṃ paṭhati nityadā manasi bhāvayannambikāṃ
japairalamalaṃ makhairadhikadehasaṃśoṣaṇaiḥ ||102||
|| iti stutiśatakaṃ sampūrṇam ||
Sanskrit — Devanagari (original)
पाण्डित्यं परमेश्वरि स्तुतिविधौ नैवाश्रयन्ते गिरां
वैरिञ्चान्यपि गुम्फनानि विगलद्गर्वाणि शर्वाणि ते ।
स्तोतुं त्वां परिफुल्लनीलनलिनश्यामाक्षि कामाक्षि मां
वाचालीकुरुते तथापि नितरां त्वत्पादसेवादरः ॥1॥
तापिञ्छस्तबकत्विषे तनुभृतां दारिद्र्यमुद्राद्विषे
संसाराख्यतमोमुषे पुररिपोर्वामाङ्कसीमाजुषे ।
कम्पातीरमुपेयुषे कवयतां जिह्वाकुटीं जग्मुषे
विश्वत्राणपुषे नमोऽस्तु सततं तस्मै परञ्ज्योतिषे ॥2॥
ये सन्ध्यारुणयन्ति शङ्करजटाकान्तारचन्रार्भकं
सिन्दूरन्ति च ये पुरन्दरवधूसीमन्तसीमान्तरे ।
पुण्य.ं ये परिपक्कयन्ति भजतां काञ्चीपुरे माममी
पायासुः परमेश्वरप्रणयिनीपादोद्भवाः पांसवः ॥3॥
कामाडम्बरपूरया शशिरुचा कम्रस्मितानां त्विषा
कामारेरनुरागसिन्धुमधिकं कल्लोलितं तन्वती ।
कामाक्षीति समस्तसज्जननुता कल्याणदात्री नृणां
कारुण्याकुलमानसा भगवती कम्पातटे जृम्भते ॥4॥
कामाक्षीणपराक्रमप्रकटनं सम्भावयन्ती दृशा
श्यामा क्षीरसहोदरस्मितरुचिप्रक्षालिताशान्तरा ।
कामाक्षीजनमौलिभूषणमणिर्वाचां परा देवता
कामाक्षीति विभाति कापि करुणा कम्पातटिन्यास्तटे ॥5॥
श्यामा काचन चन्द्रिका त्रिभुवने पुण्यात्मनामानने
सीमाशून्यकवित्ववर्षजननी या कापि कादम्बिनी ।
मारारातिमनोविमोहनविधौ काचितत्तमःकन्दली
कामाक्ष्याः करुणाकटाक्षलहरी कामाय मे कल्पताम् ॥6॥
प्रौढध्वान्तकदम्बके कुमुदिनीपुण्याङ्कुरं दर्शयन्
ज्योत्स्नासङ्गमनेऽपि कोकमिथुनं मिश्रं समुद्भावयन् ।
कालिन्दीलहरीदशां प्रकटयन्कम्रां नभस्यद्भुतां
कश्चिन्नेत्रमहोत्सवो विजयते काञ्चीपुरे शूलिनः ॥7॥
तन्द्राहीनतमालनीलसुषमैस्तारुण्यलीलागृहैः
तारानाथकिशोरलाञ्छितकचैस्ताम्रारविन्देक्षणैः ।
मातः संश्रयतां मनो मनसिजप्रागल्भ्यनाडिन्धमैः
कम्पातीरचरैर्घनस्तनभरैः पुण्याङ्करैः शाङ्करैः ॥8॥
नित्यं निश्चलतामुपेत्य मरुतां रक्षाविधिं पुष्णती
तेजस्सञ्चयपाटवेन किरणानुष्णद्युतेर्मुष्णती ।
काञ्चीमध्यगतापि दीप्तिजननी विश्वान्तरे जृम्भते
काचिच्चित्रमहो स्मृतापि तमसां निर्वापिका दीपिका ॥9॥
कान्तैः केशरुचां चयैर्भ्रमरितं मन्दस्मितैः पुष्पितं
कान्त्या पल्लवितं पदाम्बुरुहयोर्नेत्रत्विषा पत्रितम् ।
कम्पातीरवनान्तरं विदधती कल्याणजन्मस्थली
काञ्चीमध्यमहामणिर्विजयते काचित्कृपाकन्दली ॥10॥
राकाचन्द्रसमानकान्तिवदना नाकाधिराजस्तुता
मूकानामपि कुर्वती सुरधनीनीकाशवाग्वैभवम् ।
श्रीकाञ्चीनगरीविहाररसिका शोकापहन्त्री सताम्
एका पुण्यपरम्परा पशुपतेराकारिणी राजते ॥11॥
जाता शीतलशैलतः सुकृतिनां दृश्या परं देहिनां
लोकानां क्षणमात्रसंस्मरणतः सन्तापविच्छेदिनी ।
आश्चर्यं बहु खेलनं वितनुते नैश्चल्यमाबिभ्रती
कम्पायास्तटसीम्नि कापि तटिनी कारुण्यपाथोमयी ॥12॥
ऐक्यं येन विरच्यते हरतनौ दम्भावपुम्भावुके
रेखा यत्कचसीम्नि शेखरदशां नैशाकरी गाहते ।
औन्नत्यं मुहुरेति येन स महान्मेनासखः सानुमान्
कम्पातीरविहारिणा सशरणास्तेनैव धाम्ना वयम् ॥13॥
अक्ष्णोश्च स्तनयोः श्रिया श्रवणयोर्बाह्वोश्च मूलं स्पृशन्
उत्तंसेन मुखेन च प्रतिदिनं द्रुह्यन्पयोजन्मने ।
माधुर्येण गिरां गतेन मृदुना हंसाङ्गनां ह्रेपयन्
काञ्चीसीम्नि चकास्ति कोऽपि कवितासन्तानबीजाङ्कुरः ॥14॥
खण्डं चान्द्रमसं वतंसमनिशं काञ्चीपुरे खेलनं
कालायश्छवितस्करीं तनुरुचिं कर्णजपे लोचने ।
तारुण्योष्मनखम्पचं स्तनभरं जङ्घास्पृशं कुन्तलं
भाग्यं देशिकसञ्चितं मम कदा सम्पादयेदम्बिके ॥15॥
तन्वानं निजकेलिसौधसरणिं नैसर्गिकीणां गिरां
केदारं कविमल्लसूक्तिलहरीसस्यश्रियां शाश्वतम् ।
अंहोवञ्चनचुञ्चु किञ्चन भजे काञ्चीपुरीमण्डनं
पर्यायच्छवि पाकशासनमणेः पौष्पेषवं पौरुषम् ॥16॥
आलोके मुखपङ्कजे च दधती सौधाकरीं चातुरीं
चूडालङ्क्रियमाणपङ्कजवनीवैरागमप्रक्रिया ।
मुग्धस्मेरमुखी घन्सतनतटीमूर्च्छालमध्याञ्चिता
काञ्चीसीमनि कामिनी विजयते काचिज्जगन्मोहिनी ॥17॥
यस्मिन्नम्ब भवत्कटाक्षरजनी मन्देऽपि मन्दस्मित-
ज्योत्स्नासंस्नपिता भवत्यभिमुखी तं प्रत्यहो देहिनम् ।
द्रक्षामाक्षिकमाधुरीमदभरव्रीडाकरी वैखरी
कामाक्षि स्वयमातनोत्यभिसृतिं वामेक्षणेव क्षणम् ॥18॥
कालिन्दीजलकान्तयः स्मितरुचिस्वर्वाहिनीपाथसि
प्रौढध्वान्तरुचः स्फुटाधरमहोलौहित्यसन्ध्योदये ।
मणिक्योपलकुण्डलांशुशिखिनि व्यामिश्रधूमश्रियः
कल्याणैकभुवः कटाक्षसुषमाः कामाक्षि राजन्ति ते ॥19॥
कलकलरणत्काञ्ची काञ्चीविभूषणमालिका
कचभरलसच्चन्द्रा चन्द्रावतंससधर्मिणी ।
कविकुलगिरः श्रावंश्रावं मिलत्पुलकाङ्कुरा
विरचितशिरःकम्पा कम्पातटे परिशोभते ॥20॥
सरसवचसां वीची नीचीभवन्मधुमाधुरी
भरितभुवना कीर्तिर्मूर्तिर्मनोभवजित्वरी ।
जननि मनसो योग्यं भोग्यं नृणां तव जायते
कथमिव विना काञ्चीभूषे कटाक्षतरङ्गितम् ॥21॥
भ्रमरितसरित्कूलो नीलोत्पलप्रभयाऽऽभया
नतजनतमःखण्डी तुण्डीरसीम्नि विजृम्भते ।
अचलतपसामेकः पाकः प्रसूनशरासन-
प्रतिभटमनोहारी नारीकुलैकशिखामणिः ॥22॥
मधुरवचसो मन्दस्मेरा मतङ्गजगामिनः
तरुणिमजुषस्तापिच्छाभास्तमःपरिपन्थिनः ।
कुचभरनताः कुर्युर्भद्रं कुरङ्गविलोचनाः
कलितकरुणाः काञ्चीभाजः कपालिमहोत्सवाः ॥23॥
कमलसुषमाक्ष्यारोहे विचक्षणवीक्षणाः
कुमुदसुकृतक्रीडाचूडालकुन्तलबन्धुराः ।
रुचिररुचिभिस्तापिच्छश्रीप्रपञ्चनचुञ्चवः
पुरविजयिनः कम्पातीरे स्फुरन्ति मनोरथाः ॥24॥
कलितरतयः काञ्चीलीलाविधौ कविमण्डली-
वचनलहरीवासन्तीनां वसन्तविभूतयः ।
कुशलविधये भूयासुर्मे कुरङ्गविलोचनाः
कुसुमविशिखारातेरक्ष्णां कुतूहलविभ्रमाः ॥25॥
कबलिततमस्काण्डास्तुण्डीरमण्डलमण्डनाः
सरसिजवनीसन्तानानामरुन्तुदशेखराः ।
नयनसरणेर्नेदीयंसः कदा नु भवन्ति मे
तरुणजलदश्यामाः शम्भोस्तपःफलविभ्रमाः ॥26॥
अचरममिषुं दीनं मीनध्वजस्य मुखश्रिया
सरसिजभुवो यानं म्लानं गतेन च मञ्जुना ।
त्रिदशसदसामन्नं खिन्नं गिरा च वितन्वती
तिलकयति सा कम्पातीरं त्रिलोचनसुन्दरी ॥27॥
जननि भुवने चङ्क्रम्येऽहं कियन्तमनेहसं
कुपुरुषकरभ्रष्टैर्दुष्टैर्धनैरुदरम्भरिः ।
तरुणकरुणे तन्द्राशून्ये तरङ्गय लोचने
नमति मयि ते किञ्चित्काञ्चीपुरीमणिदीपिके ॥28॥
मुनिजनमनःपेटीरत्नं स्फुरत्करुणानटी-
विहरणकलागेहं काञ्चीपुरीमणिभूषणम् ।
जगति महतो मोहव्याधेर्नृणां परमौषधं
पुरहरदृशां साफल्यं मे पुरः परिजृम्भताम् ॥29॥
मुनिजनमोधाम्ने धाम्ने वचोमयजाह्नवी-
हिमगिरितटप्राग्भारायाक्षराय परात्मने ।
विहरणजुषे काञ्चीदेशे महेश्वरलोचन-
त्रितयसरसक्रीडासौधाङ्गणाय नमो नमः ॥30॥
मरकतरुचां प्रत्यादेशं महेश्वरचक्षुषाम्
अमृतलहरीपूरं पारं भवाख्यपयोनिधेः ।
सुचरितफलं काञ्चीभाजो जनस्य पचेलिमं
हिमशिखरिणो वंशस्यैकं वतंसमुपास्महे ॥31॥
प्रणमनदिनारम्भे कम्पानदीसखि तावके
सरसकवितोन्मेषः पूषा सतां समुदञ्चितः ।
प्रतिभटमहाप्रौढप्रोद्यत्कवित्वकुमुद्वतीं
नयति तरसा निद्रामुद्रां नगेश्वरकन्यके ॥32॥
शमितजडिमारम्भा कम्पातटीनिकटेचरी
निहतदुरितस्तोमा सोमार्धमुद्रितकुन्तला ।
फलितसुमनोवाञ्छा पाञ्चायुधी परदेवता
सफलयतु मे नेत्रे गोत्रेश्वरप्रियनन्दिनी ॥33॥
मम तु धिषणा पीड्या जाड्यातिरेक कथं त्वया
कुमुदसुषमामैत्रीपात्रीवतंसितकुन्तलाम् ।
जगति शमितस्तम्भां कम्पानदीनिलयामसौ
श्रियति हि गलत्तन्द्रा चन्द्रावतंससधर्मिणीम् ॥34॥
परिमलपरीपाकोद्रेकं पयोमुचि काञ्चने
शिखरिणि पुनर्द्बैधीभावं शशिन्यरुणातपम् ।
अपि च जनयन्कम्बोर्लक्ष्मीमनम्बुनि कोऽप्यसौ
कुसुमधनुषः काञ्चीदेशे चकास्ति पराक्रमः ॥35॥
पुरदमयितुर्वामोत्सङ्गस्थलेन रसज्ञया
सरसकविताभाजा काञ्चीपुरोदरसीमया ।
तटपरिसरैर्नीहाराद्रेर्वचोभिरकृत्रिमैः
किमिव न तुलामस्मच्चेतो महेश्वरि गाहते ॥36॥
नयनयुगलीमास्माकीनां कदा नु फलेग्रहीं
विदधति गतौ व्याकुर्वाणा गजेन्द्रचमत्क्रियाम् ।
मरतकरुचो माहेशाना घनस्तननम्रिताः
सुकृतविभवाः प्राञ्चः काञ्चीवतंसधुरन्धराः ॥37॥
मनसिजयशःपारम्पर्यं मरन्दझरीसुवां
कविकुलगिरां कन्दं कम्पानदीतटमण्डनम् ।
मधुरललितं मत्कं चक्षुर्मनीषिमनोहरं
पुरविजयिनः सर्वस्वं तत्पुरस्कुरुते कदा ॥38॥
शिथिलिततमोलीलां नीलारविन्दविलोचनां
दहनविलसत्फालां श्रीकामकोटिमुपास्महे ।
करधृतसच्छूलां कालारिचित्तहरां परां
मनसिजकृपालीलां लोलालकामलिकेक्षणाम् ॥39॥
कलालीलाशाला कविकुलवचःकैरववनी-
शरज्ज्योत्स्नाधारा शशधरशिशुश्लाघ्यमुकुटी ।
पुनीते नः कम्पापुलिनतटसौहार्दतरला
कदा चक्षुर्मार्गं कनकगिरिधानुष्कमहिषी ॥40॥
नमः स्तान्नम्रेभ्यः स्तनगरिमगर्वेण गुरुणा
दधानेभ्यश्चूडाभरणममृतस्यन्दि शिशिरम् ।
सदा वास्तवेभ्यः सुविधभुवि कम्पाख्यसरिते
यशोव्यापारेभ्यः सुकृतविभवेभ्यो रतिपतेः ॥41॥
असूयन्ती काचिन्मरकतरुचो नाकिमुकुटी-
कदम्बं चुम्बन्ती चरणनखचन्द्रांशुपटलैः ।
तमोमुद्रां विद्रावयतु मम काञ्चीर्निलयना
हरोत्सङ्गश्रीमन्मणिगृहमहादीपकलिका ॥42॥
अनाद्यन्ता काचित्सुजननयनानन्दजननी
निरुन्धाना कान्तिं निजरुचिविलासैर्जलमुचाम् ।
स्मरारेस्तारल्यं मनसि जनयन्ती स्वयमहो
गलत्कम्पा शम्पा परिलसति कम्पापरिसरे ॥43॥
सुधाडिण्डीरश्रीः स्मितरुचिषु तुण्डीरविषयं
परिष्कुर्वाणासौ परिहसितनीलोत्पलरुचिः ।
स्तनाभ्यामानम्रा स्तबकयतु मे काङ्क्षिततरुं
दृशामैशानीनां सुकृतफलपाण्डित्यगरिमा ॥44॥
कृपाधाराद्रोणी कृपणधिषणानां प्रणमतां
निहन्त्री सन्तापं निगममुकुटोत्तंसकलिका ।
परा काञ्चीलीलापरिचयवती पर्वतसुता
गिरां नीवी देवी गिरिशपरतन्त्रा विजयते ॥45॥
कवित्वश्रीकन्दः सुकृतपरिपाटी हिमगिरेः
विधात्री विश्वेषां विषमशरवीरध्वजपटी ।
सखी कम्पानद्याः पदहसितपाथोजयुगली
पुराणो पायान्नः पुरमथनसाम्राज्यपदवी ॥46॥
दरिद्राणा मध्ये दरदलिततापिच्छसुषमाः
स्तनाभोगक्कान्तास्तरुणहरिणाङ्काङ्कितकचाः ।
हराधीना नानाविबुधमुकुटीचुम्बितपदाः
कदा कम्पातीरे कथय विहरामो गिरिसुते ॥47॥
वरीवर्तु स्थेमा त्वयि मम गिरां देवि मनसो
नरीनर्तु प्रौढा वदनकमले वाक्यलहरी ।
चरीचर्तु प्रज्ञाजननि जडिमानः परजने
सरीसर्तु स्वैरं जननि मयि कामाक्षि करुणा ॥48॥
क्षणात्ते कामाक्षि भ्रमरसुषमाशिक्षणगुरुः
कटाक्षव्याक्षेपो मम भवतु मोक्षाय विपदाम् ।
नरीनर्तु स्वैरं वचनलहरी निर्जरपुरी-
सरिद्वीचीनीचीकरणपटुरास्ये मम सदा ॥49॥
पुरस्तान्मे भूयःप्रशमनपरः स्तान्मम रुजां
प्रचारस्ते कम्पातटविहृतिसम्पादिनि दृशोः ।
इमां याच्ञामूरीकुरु सपदि दूरीकुरु तमः-
परीपाकं मत्कं सपदि बुधलोकं च नय माम् ॥50॥
उदञ्चन्ती काञ्चीनगरनिलये त्वत्करुणया
समृद्धा वाग्धाटी परिहसितमाध्वी कवयताम् ।
उपादत्ते मारप्रतिभटजटाजूटमुकुटी-
कुटीरोल्लासिन्याः शतमखतटिन्या जयपटीम् ॥51॥
श्रियं विद्यां दद्याज्जननि नमतां कीर्तिममितां
सुपुत्रान् प्रादत्ते तव झटिति कामाक्षि करुणा ।
त्रिलोक्यामाधिक्यं त्रिपुरपरिपन्थिप्रणयिनि
प्रणामस्त्वत्पादे शमितदुरिते किं न कुरुते ॥52॥
मनःस्तम्भं स्तम्भं गमयदुपकम्पं प्रणमतां
सदा लोलं नीलं चिकुरजितलोलम्बनिकरम् ।
गिरां दूरं स्मेरं धृतशशिकिशोरं पशुपतेः
दृशां योग्यं भोग्यं तुहिनगिरिभाग्यं विजयते ॥53॥
घनश्यामान्कामान्तकमहिषि कामाक्षि मधुरान्
दृशां पातानेतानमृतजलशीताननुपमान् ।
भवोत्पाते भीते मयि वितर नाथे दृढभव-
न्मनश्शोके मूके हिमगिरिपताके करुणया ॥54॥
नतानां मन्दानां भवनिगलबन्धाकुलधियां
महान्ध्यां रुन्धानामभिलषितसन्तानलतिकाम् ।
चरन्तीं कम्पायास्तटभुवि सवित्रीं त्रिजगतां
स्मरामस्तां नित्यं स्मरमथनजीवातुकलिकाम् ॥55॥
परा विद्या हृद्याश्रितमदनविद्या मरकत-
प्रभानीला लीलापरवशितशूलायुधमनाः ।
तमःपूरं दूरं चरणनतपौरन्दरपुरी-
मृगाक्षी कामाक्षी कमलतरलाक्षी नयतु मे ॥56॥
अहन्ताख्या मत्कं कबलयति हा हन्त हरिणी
हठात्संविद्रूपं हरमहिषि सस्याङ्कुरमसौ ।
कटाक्षव्याक्षेपप्रकटहरिपाषाणपटलैः
इमामुच्चैरुच्चाटय झटिति कामाक्षि कृपया ॥57॥
बुधे वा मूके वा तव पतति यस्मिन्क्षणमसौ
कटाक्षः कामाक्षि प्रकटजडिमक्षोदपटिमा ।
कथङ्कारं नास्मै करमुकुलचूडालमुकुटा
नमोवाकं ब्रूयुर्नमुचिपरिपन्थिप्रभृतयः ॥58॥
प्रतीचीं पश्यामः प्रकटरुचिनीवारकमणि-
प्रभासध्रीचीनां प्रदलितषडाधारकमलाम् ।
चरन्तीं सौषुम्ने पथि परपदेन्दुप्रविगल-
त्सुधार्द्रां कामाक्षीं परिणतपरञ्ज्योतिरुदयाम् ॥59॥
जम्भारातिप्रभृतिमुकुटीः पादयोः पीठयन्ती
गुम्फान्वाचां कविजनकृतान्स्वैरमारामयन्ती ।
शम्पालक्ष्मीं मणिगणरुचापाटलैः प्रापयन्ती
कम्पातीरे कविपरिषदां जृम्भते भाग्यसीमा ॥60॥
चन्द्रापीडां चतुरवदनां चञ्चलापाङ्गलीलां
कुन्दस्मेरां कुचभरनतां कुन्तलोद्धूतभृङ्गाम् ।
मारारातेर्मदनशिखिनं मांसलं दीपयन्तीं
कामाक्षीं तां कविकुलगिरां कल्पवल्लीमुपासे ॥61॥
कालाम्भोदप्रकरसुषमां कान्तिभिस्तिर्जयन्ती
कल्याणानामुदयसरणिः कल्पवल्ली कवीनाम् ।
कन्दर्पारेः प्रियसहचरी कल्मषाणां निहन्त्री
काञ्चीदेशं तिलकयति सा कापि कारुण्यसीमा ॥62॥
ऊरीकुर्वन्नुरसिजतटे चातुरीं भूधराणां
पाथोजानां नयनयुगले परिपन्थ्यं वितन्वन् ।
कम्पातीरे विहरति रुचा मोघयन्मेघशैलीं
कोकद्वेषं शिरसि कलयन्कोऽपि विद्याविशेषः ॥63॥
काञ्चीलीलापरिचयवती कापि तापिच्छलक्ष्मीः
जाड्यारण्ये हुतवहशिखा जन्मभूमिः कृपायाः ।
माकन्दश्रीर्मधुरकविताचातुरी कोकिलानां
मार्गे भूयान्मम नयनयोर्मान्मथी कापि विद्या ॥64॥
सेतुर्मातर्मरतकमयो भक्तिभाजां भवाब्धौ
लीलालोला कुवलयमयी मान्मथी वैजयन्ती ।
काञ्चीभूषा पशुपतिदृशां कापि कालाञ्जनाली
मत्कं दुःखं शिथिलयतु ते मञ्जुलापाङ्गमाला ॥65॥
व्यावृण्वानाः कुवलयदलप्रक्रियावैरमुद्रां
व्याकुर्वाणा मनसिजमहाराजसाम्राज्यलक्ष्मीम् ।
काञ्चीलीलाविहृतिरसिके काङ्क्षितं नः क्रियासुः
बन्धच्छेदे तव नियमिनां बद्धदीक्षाः कटाक्षाः ॥66॥
कालाम्भोदे शशिरुचि दलं कैतकं दर्शयन्ती
मध्येसौदामिनि मधुलिहां मालिकां राजयन्ती ।
हंसारावं विकचकमले मञ्जुमुल्लासयन्ती
कम्पातीरे विलसति नवा कापि कारुण्यलक्ष्मीः ॥67॥
चित्रं चित्रं निजमृदुतया भर्त्सयन्पल्लवालीं
पुंसां कामान्भुवि च नियतं पूरयन्पुण्यभाजाम् ।
जातः शैलान्न तु जलनिधेः स्वैरसञ्चारशीलः
काञ्चीभूषा कलयतु शिवं कोऽपि चिन्तामणिर्मे ॥68॥
ताम्राम्भोजं जलदनिकटे तत्र बन्धूकपुष्पं
तस्मिन्मल्लीकुसुमसुषमां तत्र वीणानिनादम् ।
व्यावृन्वाना सुकृतलहरी कापि काञ्चिनगर्याम्
ऐशानी सा कलयतितरामैन्द्रजालं विलासम् ॥69॥
आहारांशं त्रिदशसदसामाश्रये चातकानाम्
आकाशोपर्यपि च कलयन्नालयं तुङ्गमेषाम् ।
कम्पातीरे विहरतितरां कामधेनुः कवीनां
मन्दस्मेरो मदननिगमप्रक्रियासम्प्रदायः ॥70॥
आर्द्रीभूतैरविरलकृपैरात्तलीलाविलासैः
आस्थापूर्णैरधिकचपलैरञ्चिताम्भोजशिल्पैः ।
कान्तैर्लक्ष्मीललितभवनैः कान्तिकैवल्यसारैः
काश्मल्यं नः कबलयतु सा कामकोटी कटाक्षैः ॥71॥
आधून्वन्त्यै तरलनयनैराङ्गजीं वैजयन्तीम्
आनन्दिन्यै निजपदजुषामात्तकाञ्चीपुरायै ।
आस्माकीनं हृदयमखिलैरागमानां प्रपञ्चैः
आराध्यायै स्पृहयतितरामदिमायै जनन्यै ॥72॥
दूरं वाचां त्रिदशसदसां दुःखसिन्धोस्तरित्रं
मोहक्ष्वेलक्षितिरुहवने क्रूरधारं कुठारम् ।
कम्पातीरप्रणयि कविभिर्वर्णितोद्यच्चरित्रं
शान्त्यै सेवे सकलविपदां शाङ्करं तत्कलत्रम् ॥73॥
खण्डीकृत्य प्रकृतिकुटिलं कल्मषं प्रातिभश्री-
शुण्डीरत्वं निजपदजुषां शून्यतन्द्रं दिशन्ती ।
तुण्डीराख्यै महति विषये स्वर्णवृष्टिप्रदात्री
चण्डी देवी कलयति रतिं चन्द्रचूडालचूडे ॥74॥
येन ख्यातो भवति स गृही पूरुषो मेरुधन्वा
यद्दृक्कोणे मदननिगमप्राभवं बोभवीति ।
यत्प्रीत्यैव त्रिजगदधिपो जृम्भते किम्पचानः
कम्पातीरे स जयति महान्कश्चिदोजोविशेषः ॥75॥
धन्या धन्या गतिरिह गिरां देवि कामाक्षि यन्मे
निन्द्यां भिन्द्यात्सपदि जडतां कल्मषादुन्मिषन्तीम् ।
साध्वी माध्वीरसमधुरताभञ्जिनी मञ्जुरीतिः
वाणीवेणी झटिति वृणुतात्स्वर्धुनीस्पर्धिनी माम् ॥76॥
यस्या वाटी हृदयकमलं कौसुमी योगभाजां
यस्याः पीठी सततशिशिरा शीकरैर्माकरन्दैः ।
यस्याः पेटी श्रुतिपरिचलन्मौलिरत्नस्य काञ्ची
सा मे सोमाभरणमहिषी साधयेत्काङ्क्षितानि ॥77॥
एका माता सकलजगतामीयुषी ध्यानमुद्राम्
एकाम्राधीश्वरचरणयोरेकतानां समिन्धे ।
ताटङ्कोद्यन्मणिगणरुचा ताम्रकर्णप्रदेशा
तारुण्यश्रीस्तबकिततनुस्तापसी कापि बाला ॥78॥
दन्तादन्तिप्रकटनकरी दन्तिभिर्मन्दयानैः
मन्दाराणां मदपरिणतिं मथ्नती मन्दहासैः ।
अङ्कूराभ्यां मनसिजतरोरङ्कितोराः कुचाभ्या-
मन्तःकाञ्चि स्फुरति जगतामादिमा कापि माता ॥79॥
त्रियम्बककुटुम्बिनीं त्रिपुरसुन्दरीमिन्दिरां
पुलिन्दपतिसुन्दरीं त्रिपुरभैरवीं भारतीम् ।
मतङ्गकुलनायिकां महिषमर्दनीं मातृकां
भणन्ति विबुधोत्तमा विहृतिमेव कामाक्षि ते ॥80॥
महामुनिमनोनटी महितरम्यकम्पातटी-
कुटीरकविहारिणी कुटिलबोधसंहारिणी ।
सदा भवतु कामिनी सकलदेहिनां स्वामिनी
कृपातिशयकिङ्करी मम विभूतये शाङ्करी ॥81॥
जडाः प्रकृतिनिर्धना जनविलोचनारुन्तुदा
नरा जननि वीक्षणं क्षणमवाप्य कामाक्षि ते ।
वचस्सु मधुमाधुरीं प्रकटयन्ति पौरन्दरी-
विभूतिषु विडम्बनां वपुषि मान्मथीं प्रक्रियाम् ॥82॥
घन्सतनतटस्फुटस्फुरितकञ्चुलीचञ्चली-
कृतत्रिपुरशासना सुजनशीलितोपासना ।
दृशोः सरणिमश्नुते मम कदा नु काञ्चीपुरे
परा परमयोगिनां मनसि चित्कुला पुष्कला ॥83॥
कवीन्द्रहृदयेचरी परिगृहीतकाञ्चीपुरी
निरूढकरुणाझरी निखिललोकरक्षाकरी ।
मनःपथदवीयसी मदनशासनप्रेयसी
महागुणगरीयसी मम दृशोऽस्तु नेदीयसी ॥84॥
धनेन न रमामहे खलजनान्न सेवामहे
न चापलमयामहे भवभयान्न दूयामहे ।
स्थिरां तनुमहेतरां मनसि किं च काञ्चीरत-
स्मरान्तककुटुम्बिनीचरणपल्लवोपासनाम् ॥85॥
सुराः परिजना वपुर्मनसिजाय वैरायते
त्रिविष्टपनितम्बिनीकुचतटी च केलीगिरिः ।
गिरः सुरभयो वयस्तरुणिमा दरिद्रस्य वा
कटाक्षसरणौ क्षणं निपतितस्य कामाक्षि ते ॥86॥
पवित्रय जगत्त्रयीविबुधबोधजीवातुभिः
पुरत्रयविमर्दिनः पुलककञ्चुलीदायिभिः ।
भवक्षयविचक्षणैर्व्यसनमोक्षणैर्वीक्षणैः
निरक्षरशिरोमणिं करुणयैव कामाक्षि माम् ॥87॥
कदा कलितखेलनाः करुणयैव काञ्चीपुरे
कलायमुकुलत्विषः शुभकदम्बपूर्णाङ्कुराः ।
पयोधरभरालसाः कविजनेषु ते बन्धुराः
पचेलिमकृपारसा परिपतन्ति मार्गे दृशोः ॥88॥
अशोध्यमचलोद्भवं हृदयनन्दनं देहिनाम्
अनर्घमधिकाञ्चि तत्किमपि रत्नमुद्द्योतते ।
अनेन समलङ्कृता जयति शङ्कराङ्कस्थली
कदास्य मम मानसं व्रजति पेटिकाविभ्रमम् ॥89॥
परामृतझरीप्लुता जयति नित्यमन्तश्चरी
भुवामपि बहिश्चरी परमसंविदेकात्मिका ।
महद्भिरपरोक्षिता सततमेव काञ्चीपुरे
ममान्वहमहम्मतिर्मनसि भातु माहेश्वरी ॥90॥
तमोविपिनधाविनं सततमेव काञ्चीपुरे
विहाररसिका परा परमसंविदुर्वीरुहे ।
कटाक्षनिगलैर्दृढं हृदयदुष्टदन्तावलं
चिरं नयतु मामकं त्रिपुरवैरिसीमन्तिनी ॥91॥
त्वमेव सति चण्डिका त्वमसि देवि चामुण्डिका
त्वमेव परमातृका त्वमपि योगिनीरूपिणी ।
त्वमेव किल शाम्भवी त्वमसि कामकोटी जया
त्वमेव विजया त्वयि त्रिजगदम्ब किं ब्रूमहे ॥92॥
परे जननि पार्वति प्रणतपालिनि प्रातिभ-
प्रदात्रि परमेश्वरि त्रिजगदाश्रिते शाश्वते ।
त्रियम्बककुटुम्बिनि त्रिपदसङ्गिनि त्रीक्षणे
त्रिशक्तिमयि वीक्षणं मयि निधेहि कामाक्षि ते ॥93॥
मनोमधुकरोत्सवं विदधती मनीषाजुषां
स्वयम्प्रभववैखरीविपिनवीथिकालम्बिनी ।
अहो शिशिरिता कृपामधुरसेन कम्पातटे
चराचरविधायिनी चलति कापि चिन्मञ्जरी ॥94॥
कलावति कलाभृतो मुकुटसीम्नि लीलावति
स्पृहावति महेश्वरे भुवनमोहने भास्वति ।
प्रभावति रमे सदा महितरूपशोभावति
त्वरावति परे सतां गुरुकृपाम्बुधारावति ॥95॥
त्वयैव जगदम्बया भुवनमण्डलं सूयते
त्वयैव करुणार्द्रया तदपि रक्षणं नीयते ।
त्वयैव खरकोपया नयनपावके हूयते
त्वयैव किल नित्यया जगति सन्ततं स्थीयते ॥96॥
चराचरजगन्मयीं सकलहृन्मयीं चिन्मयीं
गुणत्रयमयीं जगत्त्रयमयीं त्रिधामामयीम् ।
परापरमयीं सदा दशदिशां निशाहर्मयीं
परां सततसन्मयीं मनसि चिन्मयीं शीलये ॥97॥
जय जगदम्बिके हरकुटुम्बिनि वक्त्ररुचा
जितशरदम्बुजे घनविडम्बिनि केशरुचा ।
परमवलम्बनं कुरु सदा पररूपधरे
मम गतसंविदो जडिमडम्बरताण्डविनः ॥98॥
भुवनजननि भूषाभूतचन्द्रे नमस्ते
कलुषशमनि कम्पातीरगेहे नमस्ते ।
निखिलनिगमवेद्ये नित्यरूपे नमस्ते
परशिवमयि पाशच्छेदहस्ते नमस्ते ॥99॥
क्वणत्काञ्ची काञ्चीपुरमणिविपञ्चीलयझरी-
शिरःकम्पा कम्पावसतिरनुकम्पाजलनिधिः ।
घनश्यामा श्यामा कठिनकुचसीमा मनसि मे
मृगाक्षी कामाक्षी हरनटनसाक्षी विहरतात् ॥100॥
समरविजयकोटी साधकानन्दधाटी
मृदुगुणपरिपेटी मुख्यकादम्बवाटी ।
मुनिनुतपरिपाटी मोहिताजाण्डकोटी
परमशिववधूटी पातु मां कामकोटी ॥101॥
इमं परवरप्रदं प्रकृतिपेशलं पावनं
परापरचिदाकृतिप्रकटनप्रदीपायितम् ।
स्तवं पठति नित्यदा मनसि भावयन्नम्बिकां
जपैरलमलं मखैरधिकदेहसंशोषणैः ॥102॥
॥ इति स्तुतिशतकं सम्पूर्णम् ॥
pāṇḍityaṃ parameśvari stutividhau naivāśrayante girāṃ
vairiñcānyapi gumphanāni vigaladgarvāṇi śarvāṇi te |
stotuṃ tvāṃ pariphullanīlanalinaśyāmākṣi kāmākṣi māṃ
vācālīkurute tathāpi nitarāṃ tvatpādasevādaraḥ ||1||
tāpiñchastabakatviṣe tanubhṛtāṃ dāridryamudrādviṣe
saṃsārākhyatamomuṣe purariporvāmāṅkasīmājuṣe |
kampātīramupeyuṣe kavayatāṃ jihvākuṭīṃ jagmuṣe
viśvatrāṇapuṣe namo'stu satataṃ tasmai parañjyotiṣe ||2||
ye sandhyāruṇayanti śaṅkarajaṭākāntāracanrārbhakaṃ
sindūranti ca ye purandaravadhūsīmantasīmāntare |
puṇya.ṃ ye paripakkayanti bhajatāṃ kāñcīpure māmamī
pāyāsuḥ parameśvarapraṇayinīpādodbhavāḥ pāṃsavaḥ ||3||
kāmāḍambarapūrayā śaśirucā kamrasmitānāṃ tviṣā
kāmāreranurāgasindhumadhikaṃ kallolitaṃ tanvatī |
kāmākṣīti samastasajjananutā kalyāṇadātrī nṛṇāṃ
kāruṇyākulamānasā bhagavatī kampātaṭe jṛmbhate ||4||
kāmākṣīṇaparākramaprakaṭanaṃ sambhāvayantī dṛśā
śyāmā kṣīrasahodarasmitaruciprakṣālitāśāntarā |
kāmākṣījanamaulibhūṣaṇamaṇirvācāṃ parā devatā
kāmākṣīti vibhāti kāpi karuṇā kampātaṭinyāstaṭe ||5||
śyāmā kācana candrikā tribhuvane puṇyātmanāmānane
sīmāśūnyakavitvavarṣajananī yā kāpi kādambinī |
mārārātimanovimohanavidhau kācitattamaḥkandalī
kāmākṣyāḥ karuṇākaṭākṣalaharī kāmāya me kalpatām ||6||
prauḍhadhvāntakadambake kumudinīpuṇyāṅkuraṃ darśayan
jyotsnāsaṅgamane'pi kokamithunaṃ miśraṃ samudbhāvayan |
kālindīlaharīdaśāṃ prakaṭayankamrāṃ nabhasyadbhutāṃ
kaścinnetramahotsavo vijayate kāñcīpure śūlinaḥ ||7||
tandrāhīnatamālanīlasuṣamaistāruṇyalīlāgṛhaiḥ
tārānāthakiśoralāñchitakacaistāmrāravindekṣaṇaiḥ |
mātaḥ saṃśrayatāṃ mano manasijaprāgalbhyanāḍindhamaiḥ
kampātīracarairghanastanabharaiḥ puṇyāṅkaraiḥ śāṅkaraiḥ ||8||
nityaṃ niścalatāmupetya marutāṃ rakṣāvidhiṃ puṣṇatī
tejassañcayapāṭavena kiraṇānuṣṇadyutermuṣṇatī |
kāñcīmadhyagatāpi dīptijananī viśvāntare jṛmbhate
kāciccitramaho smṛtāpi tamasāṃ nirvāpikā dīpikā ||9||
kāntaiḥ keśarucāṃ cayairbhramaritaṃ mandasmitaiḥ puṣpitaṃ
kāntyā pallavitaṃ padāmburuhayornetratviṣā patritam |
kampātīravanāntaraṃ vidadhatī kalyāṇajanmasthalī
kāñcīmadhyamahāmaṇirvijayate kācitkṛpākandalī ||10||
rākācandrasamānakāntivadanā nākādhirājastutā
mūkānāmapi kurvatī suradhanīnīkāśavāgvaibhavam |
śrīkāñcīnagarīvihārarasikā śokāpahantrī satām
ekā puṇyaparamparā paśupaterākāriṇī rājate ||11||
jātā śītalaśailataḥ sukṛtināṃ dṛśyā paraṃ dehināṃ
lokānāṃ kṣaṇamātrasaṃsmaraṇataḥ santāpavicchedinī |
āścaryaṃ bahu khelanaṃ vitanute naiścalyamābibhratī
kampāyāstaṭasīmni kāpi taṭinī kāruṇyapāthomayī ||12||
aikyaṃ yena viracyate haratanau dambhāvapumbhāvuke
rekhā yatkacasīmni śekharadaśāṃ naiśākarī gāhate |
aunnatyaṃ muhureti yena sa mahānmenāsakhaḥ sānumān
kampātīravihāriṇā saśaraṇāstenaiva dhāmnā vayam ||13||
akṣṇośca stanayoḥ śriyā śravaṇayorbāhvośca mūlaṃ spṛśan
uttaṃsena mukhena ca pratidinaṃ druhyanpayojanmane |
mādhuryeṇa girāṃ gatena mṛdunā haṃsāṅganāṃ hrepayan
kāñcīsīmni cakāsti ko'pi kavitāsantānabījāṅkuraḥ ||14||
khaṇḍaṃ cāndramasaṃ vataṃsamaniśaṃ kāñcīpure khelanaṃ
kālāyaśchavitaskarīṃ tanuruciṃ karṇajape locane |
tāruṇyoṣmanakhampacaṃ stanabharaṃ jaṅghāspṛśaṃ kuntalaṃ
bhāgyaṃ deśikasañcitaṃ mama kadā sampādayedambike ||15||
tanvānaṃ nijakelisaudhasaraṇiṃ naisargikīṇāṃ girāṃ
kedāraṃ kavimallasūktilaharīsasyaśriyāṃ śāśvatam |
aṃhovañcanacuñcu kiñcana bhaje kāñcīpurīmaṇḍanaṃ
paryāyacchavi pākaśāsanamaṇeḥ pauṣpeṣavaṃ pauruṣam ||16||
āloke mukhapaṅkaje ca dadhatī saudhākarīṃ cāturīṃ
cūḍālaṅkriyamāṇapaṅkajavanīvairāgamaprakriyā |
mugdhasmeramukhī ghansatanataṭīmūrcchālamadhyāñcitā
kāñcīsīmani kāminī vijayate kācijjaganmohinī ||17||
yasminnamba bhavatkaṭākṣarajanī mande'pi mandasmita-
jyotsnāsaṃsnapitā bhavatyabhimukhī taṃ pratyaho dehinam |
drakṣāmākṣikamādhurīmadabharavrīḍākarī vaikharī
kāmākṣi svayamātanotyabhisṛtiṃ vāmekṣaṇeva kṣaṇam ||18||
kālindījalakāntayaḥ smitarucisvarvāhinīpāthasi
prauḍhadhvāntarucaḥ sphuṭādharamaholauhityasandhyodaye |
maṇikyopalakuṇḍalāṃśuśikhini vyāmiśradhūmaśriyaḥ
kalyāṇaikabhuvaḥ kaṭākṣasuṣamāḥ kāmākṣi rājanti te ||19||
kalakalaraṇatkāñcī kāñcīvibhūṣaṇamālikā
kacabharalasaccandrā candrāvataṃsasadharmiṇī |
kavikulagiraḥ śrāvaṃśrāvaṃ milatpulakāṅkurā
viracitaśiraḥkampā kampātaṭe pariśobhate ||20||
sarasavacasāṃ vīcī nīcībhavanmadhumādhurī
bharitabhuvanā kīrtirmūrtirmanobhavajitvarī |
janani manaso yogyaṃ bhogyaṃ nṛṇāṃ tava jāyate
kathamiva vinā kāñcībhūṣe kaṭākṣataraṅgitam ||21||
bhramaritasaritkūlo nīlotpalaprabhayā''bhayā
natajanatamaḥkhaṇḍī tuṇḍīrasīmni vijṛmbhate |
acalatapasāmekaḥ pākaḥ prasūnaśarāsana-
pratibhaṭamanohārī nārīkulaikaśikhāmaṇiḥ ||22||
madhuravacaso mandasmerā mataṅgajagāminaḥ
taruṇimajuṣastāpicchābhāstamaḥparipanthinaḥ |
kucabharanatāḥ kuryurbhadraṃ kuraṅgavilocanāḥ
kalitakaruṇāḥ kāñcībhājaḥ kapālimahotsavāḥ ||23||
kamalasuṣamākṣyārohe vicakṣaṇavīkṣaṇāḥ
kumudasukṛtakrīḍācūḍālakuntalabandhurāḥ |
rucirarucibhistāpicchaśrīprapañcanacuñcavaḥ
puravijayinaḥ kampātīre sphuranti manorathāḥ ||24||
kalitaratayaḥ kāñcīlīlāvidhau kavimaṇḍalī-
vacanalaharīvāsantīnāṃ vasantavibhūtayaḥ |
kuśalavidhaye bhūyāsurme kuraṅgavilocanāḥ
kusumaviśikhārāterakṣṇāṃ kutūhalavibhramāḥ ||25||
kabalitatamaskāṇḍāstuṇḍīramaṇḍalamaṇḍanāḥ
sarasijavanīsantānānāmaruntudaśekharāḥ |
nayanasaraṇernedīyaṃsaḥ kadā nu bhavanti me
taruṇajaladaśyāmāḥ śambhostapaḥphalavibhramāḥ ||26||
acaramamiṣuṃ dīnaṃ mīnadhvajasya mukhaśriyā
sarasijabhuvo yānaṃ mlānaṃ gatena ca mañjunā |
tridaśasadasāmannaṃ khinnaṃ girā ca vitanvatī
tilakayati sā kampātīraṃ trilocanasundarī ||27||
janani bhuvane caṅkramye'haṃ kiyantamanehasaṃ
kupuruṣakarabhraṣṭairduṣṭairdhanairudarambhariḥ |
taruṇakaruṇe tandrāśūnye taraṅgaya locane
namati mayi te kiñcitkāñcīpurīmaṇidīpike ||28||
munijanamanaḥpeṭīratnaṃ sphuratkaruṇānaṭī-
viharaṇakalāgehaṃ kāñcīpurīmaṇibhūṣaṇam |
jagati mahato mohavyādhernṛṇāṃ paramauṣadhaṃ
puraharadṛśāṃ sāphalyaṃ me puraḥ parijṛmbhatām ||29||
munijanamodhāmne dhāmne vacomayajāhnavī-
himagiritaṭaprāgbhārāyākṣarāya parātmane |
viharaṇajuṣe kāñcīdeśe maheśvaralocana-
tritayasarasakrīḍāsaudhāṅgaṇāya namo namaḥ ||30||
marakatarucāṃ pratyādeśaṃ maheśvaracakṣuṣām
amṛtalaharīpūraṃ pāraṃ bhavākhyapayonidheḥ |
sucaritaphalaṃ kāñcībhājo janasya pacelimaṃ
himaśikhariṇo vaṃśasyaikaṃ vataṃsamupāsmahe ||31||
praṇamanadinārambhe kampānadīsakhi tāvake
sarasakavitonmeṣaḥ pūṣā satāṃ samudañcitaḥ |
pratibhaṭamahāprauḍhaprodyatkavitvakumudvatīṃ
nayati tarasā nidrāmudrāṃ nageśvarakanyake ||32||
śamitajaḍimārambhā kampātaṭīnikaṭecarī
nihataduritastomā somārdhamudritakuntalā |
phalitasumanovāñchā pāñcāyudhī paradevatā
saphalayatu me netre gotreśvarapriyanandinī ||33||
mama tu dhiṣaṇā pīḍyā jāḍyātireka kathaṃ tvayā
kumudasuṣamāmaitrīpātrīvataṃsitakuntalām |
jagati śamitastambhāṃ kampānadīnilayāmasau
śriyati hi galattandrā candrāvataṃsasadharmiṇīm ||34||
parimalaparīpākodrekaṃ payomuci kāñcane
śikhariṇi punardbaidhībhāvaṃ śaśinyaruṇātapam |
api ca janayankamborlakṣmīmanambuni ko'pyasau
kusumadhanuṣaḥ kāñcīdeśe cakāsti parākramaḥ ||35||
puradamayiturvāmotsaṅgasthalena rasajñayā
sarasakavitābhājā kāñcīpurodarasīmayā |
taṭaparisarairnīhārādrervacobhirakṛtrimaiḥ
kimiva na tulāmasmacceto maheśvari gāhate ||36||
nayanayugalīmāsmākīnāṃ kadā nu phalegrahīṃ
vidadhati gatau vyākurvāṇā gajendracamatkriyām |
maratakaruco māheśānā ghanastananamritāḥ
sukṛtavibhavāḥ prāñcaḥ kāñcīvataṃsadhurandharāḥ ||37||
manasijayaśaḥpāramparyaṃ marandajharīsuvāṃ
kavikulagirāṃ kandaṃ kampānadītaṭamaṇḍanam |
madhuralalitaṃ matkaṃ cakṣurmanīṣimanoharaṃ
puravijayinaḥ sarvasvaṃ tatpuraskurute kadā ||38||
śithilitatamolīlāṃ nīlāravindavilocanāṃ
dahanavilasatphālāṃ śrīkāmakoṭimupāsmahe |
karadhṛtasacchūlāṃ kālāricittaharāṃ parāṃ
manasijakṛpālīlāṃ lolālakāmalikekṣaṇām ||39||
kalālīlāśālā kavikulavacaḥkairavavanī-
śarajjyotsnādhārā śaśadharaśiśuślāghyamukuṭī |
punīte naḥ kampāpulinataṭasauhārdataralā
kadā cakṣurmārgaṃ kanakagiridhānuṣkamahiṣī ||40||
namaḥ stānnamrebhyaḥ stanagarimagarveṇa guruṇā
dadhānebhyaścūḍābharaṇamamṛtasyandi śiśiram |
sadā vāstavebhyaḥ suvidhabhuvi kampākhyasarite
yaśovyāpārebhyaḥ sukṛtavibhavebhyo ratipateḥ ||41||
asūyantī kācinmarakataruco nākimukuṭī-
kadambaṃ cumbantī caraṇanakhacandrāṃśupaṭalaiḥ |
tamomudrāṃ vidrāvayatu mama kāñcīrnilayanā
harotsaṅgaśrīmanmaṇigṛhamahādīpakalikā ||42||
anādyantā kācitsujananayanānandajananī
nirundhānā kāntiṃ nijarucivilāsairjalamucām |
smarārestāralyaṃ manasi janayantī svayamaho
galatkampā śampā parilasati kampāparisare ||43||
sudhāḍiṇḍīraśrīḥ smitaruciṣu tuṇḍīraviṣayaṃ
pariṣkurvāṇāsau parihasitanīlotpalaruciḥ |
stanābhyāmānamrā stabakayatu me kāṅkṣitataruṃ
dṛśāmaiśānīnāṃ sukṛtaphalapāṇḍityagarimā ||44||
kṛpādhārādroṇī kṛpaṇadhiṣaṇānāṃ praṇamatāṃ
nihantrī santāpaṃ nigamamukuṭottaṃsakalikā |
parā kāñcīlīlāparicayavatī parvatasutā
girāṃ nīvī devī giriśaparatantrā vijayate ||45||
kavitvaśrīkandaḥ sukṛtaparipāṭī himagireḥ
vidhātrī viśveṣāṃ viṣamaśaravīradhvajapaṭī |
sakhī kampānadyāḥ padahasitapāthojayugalī
purāṇo pāyānnaḥ puramathanasāmrājyapadavī ||46||
daridrāṇā madhye daradalitatāpicchasuṣamāḥ
stanābhogakkāntāstaruṇahariṇāṅkāṅkitakacāḥ |
harādhīnā nānāvibudhamukuṭīcumbitapadāḥ
kadā kampātīre kathaya viharāmo girisute ||47||
varīvartu sthemā tvayi mama girāṃ devi manaso
narīnartu prauḍhā vadanakamale vākyalaharī |
carīcartu prajñājanani jaḍimānaḥ parajane
sarīsartu svairaṃ janani mayi kāmākṣi karuṇā ||48||
kṣaṇātte kāmākṣi bhramarasuṣamāśikṣaṇaguruḥ
kaṭākṣavyākṣepo mama bhavatu mokṣāya vipadām |
narīnartu svairaṃ vacanalaharī nirjarapurī-
saridvīcīnīcīkaraṇapaṭurāsye mama sadā ||49||
purastānme bhūyaḥpraśamanaparaḥ stānmama rujāṃ
pracāraste kampātaṭavihṛtisampādini dṛśoḥ |
imāṃ yācñāmūrīkuru sapadi dūrīkuru tamaḥ-
parīpākaṃ matkaṃ sapadi budhalokaṃ ca naya mām ||50||
udañcantī kāñcīnagaranilaye tvatkaruṇayā
samṛddhā vāgdhāṭī parihasitamādhvī kavayatām |
upādatte mārapratibhaṭajaṭājūṭamukuṭī-
kuṭīrollāsinyāḥ śatamakhataṭinyā jayapaṭīm ||51||
śriyaṃ vidyāṃ dadyājjanani namatāṃ kīrtimamitāṃ
suputrān prādatte tava jhaṭiti kāmākṣi karuṇā |
trilokyāmādhikyaṃ tripuraparipanthipraṇayini
praṇāmastvatpāde śamitadurite kiṃ na kurute ||52||
manaḥstambhaṃ stambhaṃ gamayadupakampaṃ praṇamatāṃ
sadā lolaṃ nīlaṃ cikurajitalolambanikaram |
girāṃ dūraṃ smeraṃ dhṛtaśaśikiśoraṃ paśupateḥ
dṛśāṃ yogyaṃ bhogyaṃ tuhinagiribhāgyaṃ vijayate ||53||
ghanaśyāmānkāmāntakamahiṣi kāmākṣi madhurān
dṛśāṃ pātānetānamṛtajalaśītānanupamān |
bhavotpāte bhīte mayi vitara nāthe dṛḍhabhava-
nmanaśśoke mūke himagiripatāke karuṇayā ||54||
natānāṃ mandānāṃ bhavanigalabandhākuladhiyāṃ
mahāndhyāṃ rundhānāmabhilaṣitasantānalatikām |
carantīṃ kampāyāstaṭabhuvi savitrīṃ trijagatāṃ
smarāmastāṃ nityaṃ smaramathanajīvātukalikām ||55||
parā vidyā hṛdyāśritamadanavidyā marakata-
prabhānīlā līlāparavaśitaśūlāyudhamanāḥ |
tamaḥpūraṃ dūraṃ caraṇanatapaurandarapurī-
mṛgākṣī kāmākṣī kamalataralākṣī nayatu me ||56||
ahantākhyā matkaṃ kabalayati hā hanta hariṇī
haṭhātsaṃvidrūpaṃ haramahiṣi sasyāṅkuramasau |
kaṭākṣavyākṣepaprakaṭaharipāṣāṇapaṭalaiḥ
imāmuccairuccāṭaya jhaṭiti kāmākṣi kṛpayā ||57||
budhe vā mūke vā tava patati yasminkṣaṇamasau
kaṭākṣaḥ kāmākṣi prakaṭajaḍimakṣodapaṭimā |
kathaṅkāraṃ nāsmai karamukulacūḍālamukuṭā
namovākaṃ brūyurnamuciparipanthiprabhṛtayaḥ ||58||
pratīcīṃ paśyāmaḥ prakaṭarucinīvārakamaṇi-
prabhāsadhrīcīnāṃ pradalitaṣaḍādhārakamalām |
carantīṃ sauṣumne pathi parapadendupravigala-
tsudhārdrāṃ kāmākṣīṃ pariṇataparañjyotirudayām ||59||
jambhārātiprabhṛtimukuṭīḥ pādayoḥ pīṭhayantī
gumphānvācāṃ kavijanakṛtānsvairamārāmayantī |
śampālakṣmīṃ maṇigaṇarucāpāṭalaiḥ prāpayantī
kampātīre kavipariṣadāṃ jṛmbhate bhāgyasīmā ||60||
candrāpīḍāṃ caturavadanāṃ cañcalāpāṅgalīlāṃ
kundasmerāṃ kucabharanatāṃ kuntaloddhūtabhṛṅgām |
mārārātermadanaśikhinaṃ māṃsalaṃ dīpayantīṃ
kāmākṣīṃ tāṃ kavikulagirāṃ kalpavallīmupāse ||61||
kālāmbhodaprakarasuṣamāṃ kāntibhistirjayantī
kalyāṇānāmudayasaraṇiḥ kalpavallī kavīnām |
kandarpāreḥ priyasahacarī kalmaṣāṇāṃ nihantrī
kāñcīdeśaṃ tilakayati sā kāpi kāruṇyasīmā ||62||
ūrīkurvannurasijataṭe cāturīṃ bhūdharāṇāṃ
pāthojānāṃ nayanayugale paripanthyaṃ vitanvan |
kampātīre viharati rucā moghayanmeghaśailīṃ
kokadveṣaṃ śirasi kalayanko'pi vidyāviśeṣaḥ ||63||
kāñcīlīlāparicayavatī kāpi tāpicchalakṣmīḥ
jāḍyāraṇye hutavahaśikhā janmabhūmiḥ kṛpāyāḥ |
mākandaśrīrmadhurakavitācāturī kokilānāṃ
mārge bhūyānmama nayanayormānmathī kāpi vidyā ||64||
seturmātarmaratakamayo bhaktibhājāṃ bhavābdhau
līlālolā kuvalayamayī mānmathī vaijayantī |
kāñcībhūṣā paśupatidṛśāṃ kāpi kālāñjanālī
matkaṃ duḥkhaṃ śithilayatu te mañjulāpāṅgamālā ||65||
vyāvṛṇvānāḥ kuvalayadalaprakriyāvairamudrāṃ
vyākurvāṇā manasijamahārājasāmrājyalakṣmīm |
kāñcīlīlāvihṛtirasike kāṅkṣitaṃ naḥ kriyāsuḥ
bandhacchede tava niyamināṃ baddhadīkṣāḥ kaṭākṣāḥ ||66||
kālāmbhode śaśiruci dalaṃ kaitakaṃ darśayantī
madhyesaudāmini madhulihāṃ mālikāṃ rājayantī |
haṃsārāvaṃ vikacakamale mañjumullāsayantī
kampātīre vilasati navā kāpi kāruṇyalakṣmīḥ ||67||
citraṃ citraṃ nijamṛdutayā bhartsayanpallavālīṃ
puṃsāṃ kāmānbhuvi ca niyataṃ pūrayanpuṇyabhājām |
jātaḥ śailānna tu jalanidheḥ svairasañcāraśīlaḥ
kāñcībhūṣā kalayatu śivaṃ ko'pi cintāmaṇirme ||68||
tāmrāmbhojaṃ jaladanikaṭe tatra bandhūkapuṣpaṃ
tasminmallīkusumasuṣamāṃ tatra vīṇāninādam |
vyāvṛnvānā sukṛtalaharī kāpi kāñcinagaryām
aiśānī sā kalayatitarāmaindrajālaṃ vilāsam ||69||
āhārāṃśaṃ tridaśasadasāmāśraye cātakānām
ākāśoparyapi ca kalayannālayaṃ tuṅgameṣām |
kampātīre viharatitarāṃ kāmadhenuḥ kavīnāṃ
mandasmero madananigamaprakriyāsampradāyaḥ ||70||
ārdrībhūtairaviralakṛpairāttalīlāvilāsaiḥ
āsthāpūrṇairadhikacapalairañcitāmbhojaśilpaiḥ |
kāntairlakṣmīlalitabhavanaiḥ kāntikaivalyasāraiḥ
kāśmalyaṃ naḥ kabalayatu sā kāmakoṭī kaṭākṣaiḥ ||71||
ādhūnvantyai taralanayanairāṅgajīṃ vaijayantīm
ānandinyai nijapadajuṣāmāttakāñcīpurāyai |
āsmākīnaṃ hṛdayamakhilairāgamānāṃ prapañcaiḥ
ārādhyāyai spṛhayatitarāmadimāyai jananyai ||72||
dūraṃ vācāṃ tridaśasadasāṃ duḥkhasindhostaritraṃ
mohakṣvelakṣitiruhavane krūradhāraṃ kuṭhāram |
kampātīrapraṇayi kavibhirvarṇitodyaccaritraṃ
śāntyai seve sakalavipadāṃ śāṅkaraṃ tatkalatram ||73||
khaṇḍīkṛtya prakṛtikuṭilaṃ kalmaṣaṃ prātibhaśrī-
śuṇḍīratvaṃ nijapadajuṣāṃ śūnyatandraṃ diśantī |
tuṇḍīrākhyai mahati viṣaye svarṇavṛṣṭipradātrī
caṇḍī devī kalayati ratiṃ candracūḍālacūḍe ||74||
yena khyāto bhavati sa gṛhī pūruṣo merudhanvā
yaddṛkkoṇe madananigamaprābhavaṃ bobhavīti |
yatprītyaiva trijagadadhipo jṛmbhate kimpacānaḥ
kampātīre sa jayati mahānkaścidojoviśeṣaḥ ||75||
dhanyā dhanyā gatiriha girāṃ devi kāmākṣi yanme
nindyāṃ bhindyātsapadi jaḍatāṃ kalmaṣādunmiṣantīm |
sādhvī mādhvīrasamadhuratābhañjinī mañjurītiḥ
vāṇīveṇī jhaṭiti vṛṇutātsvardhunīspardhinī mām ||76||
yasyā vāṭī hṛdayakamalaṃ kausumī yogabhājāṃ
yasyāḥ pīṭhī satataśiśirā śīkarairmākarandaiḥ |
yasyāḥ peṭī śrutiparicalanmauliratnasya kāñcī
sā me somābharaṇamahiṣī sādhayetkāṅkṣitāni ||77||
ekā mātā sakalajagatāmīyuṣī dhyānamudrām
ekāmrādhīśvaracaraṇayorekatānāṃ samindhe |
tāṭaṅkodyanmaṇigaṇarucā tāmrakarṇapradeśā
tāruṇyaśrīstabakitatanustāpasī kāpi bālā ||78||
dantādantiprakaṭanakarī dantibhirmandayānaiḥ
mandārāṇāṃ madapariṇatiṃ mathnatī mandahāsaiḥ |
aṅkūrābhyāṃ manasijataroraṅkitorāḥ kucābhyā-
mantaḥkāñci sphurati jagatāmādimā kāpi mātā ||79||
triyambakakuṭumbinīṃ tripurasundarīmindirāṃ
pulindapatisundarīṃ tripurabhairavīṃ bhāratīm |
mataṅgakulanāyikāṃ mahiṣamardanīṃ mātṛkāṃ
bhaṇanti vibudhottamā vihṛtimeva kāmākṣi te ||80||
mahāmunimanonaṭī mahitaramyakampātaṭī-
kuṭīrakavihāriṇī kuṭilabodhasaṃhāriṇī |
sadā bhavatu kāminī sakaladehināṃ svāminī
kṛpātiśayakiṅkarī mama vibhūtaye śāṅkarī ||81||
jaḍāḥ prakṛtinirdhanā janavilocanāruntudā
narā janani vīkṣaṇaṃ kṣaṇamavāpya kāmākṣi te |
vacassu madhumādhurīṃ prakaṭayanti paurandarī-
vibhūtiṣu viḍambanāṃ vapuṣi mānmathīṃ prakriyām ||82||
ghansatanataṭasphuṭasphuritakañculīcañcalī-
kṛtatripuraśāsanā sujanaśīlitopāsanā |
dṛśoḥ saraṇimaśnute mama kadā nu kāñcīpure
parā paramayogināṃ manasi citkulā puṣkalā ||83||
kavīndrahṛdayecarī parigṛhītakāñcīpurī
nirūḍhakaruṇājharī nikhilalokarakṣākarī |
manaḥpathadavīyasī madanaśāsanapreyasī
mahāguṇagarīyasī mama dṛśo'stu nedīyasī ||84||
dhanena na ramāmahe khalajanānna sevāmahe
na cāpalamayāmahe bhavabhayānna dūyāmahe |
sthirāṃ tanumahetarāṃ manasi kiṃ ca kāñcīrata-
smarāntakakuṭumbinīcaraṇapallavopāsanām ||85||
surāḥ parijanā vapurmanasijāya vairāyate
triviṣṭapanitambinīkucataṭī ca kelīgiriḥ |
giraḥ surabhayo vayastaruṇimā daridrasya vā
kaṭākṣasaraṇau kṣaṇaṃ nipatitasya kāmākṣi te ||86||
pavitraya jagattrayīvibudhabodhajīvātubhiḥ
puratrayavimardinaḥ pulakakañculīdāyibhiḥ |
bhavakṣayavicakṣaṇairvyasanamokṣaṇairvīkṣaṇaiḥ
nirakṣaraśiromaṇiṃ karuṇayaiva kāmākṣi mām ||87||
kadā kalitakhelanāḥ karuṇayaiva kāñcīpure
kalāyamukulatviṣaḥ śubhakadambapūrṇāṅkurāḥ |
payodharabharālasāḥ kavijaneṣu te bandhurāḥ
pacelimakṛpārasā paripatanti mārge dṛśoḥ ||88||
aśodhyamacalodbhavaṃ hṛdayanandanaṃ dehinām
anarghamadhikāñci tatkimapi ratnamuddyotate |
anena samalaṅkṛtā jayati śaṅkarāṅkasthalī
kadāsya mama mānasaṃ vrajati peṭikāvibhramam ||89||
parāmṛtajharīplutā jayati nityamantaścarī
bhuvāmapi bahiścarī paramasaṃvidekātmikā |
mahadbhiraparokṣitā satatameva kāñcīpure
mamānvahamahammatirmanasi bhātu māheśvarī ||90||
tamovipinadhāvinaṃ satatameva kāñcīpure
vihārarasikā parā paramasaṃvidurvīruhe |
kaṭākṣanigalairdṛḍhaṃ hṛdayaduṣṭadantāvalaṃ
ciraṃ nayatu māmakaṃ tripuravairisīmantinī ||91||
tvameva sati caṇḍikā tvamasi devi cāmuṇḍikā
tvameva paramātṛkā tvamapi yoginīrūpiṇī |
tvameva kila śāmbhavī tvamasi kāmakoṭī jayā
tvameva vijayā tvayi trijagadamba kiṃ brūmahe ||92||
pare janani pārvati praṇatapālini prātibha-
pradātri parameśvari trijagadāśrite śāśvate |
triyambakakuṭumbini tripadasaṅgini trīkṣaṇe
triśaktimayi vīkṣaṇaṃ mayi nidhehi kāmākṣi te ||93||
manomadhukarotsavaṃ vidadhatī manīṣājuṣāṃ
svayamprabhavavaikharīvipinavīthikālambinī |
aho śiśiritā kṛpāmadhurasena kampātaṭe
carācaravidhāyinī calati kāpi cinmañjarī ||94||
kalāvati kalābhṛto mukuṭasīmni līlāvati
spṛhāvati maheśvare bhuvanamohane bhāsvati |
prabhāvati rame sadā mahitarūpaśobhāvati
tvarāvati pare satāṃ gurukṛpāmbudhārāvati ||95||
tvayaiva jagadambayā bhuvanamaṇḍalaṃ sūyate
tvayaiva karuṇārdrayā tadapi rakṣaṇaṃ nīyate |
tvayaiva kharakopayā nayanapāvake hūyate
tvayaiva kila nityayā jagati santataṃ sthīyate ||96||
carācarajaganmayīṃ sakalahṛnmayīṃ cinmayīṃ
guṇatrayamayīṃ jagattrayamayīṃ tridhāmāmayīm |
parāparamayīṃ sadā daśadiśāṃ niśāharmayīṃ
parāṃ satatasanmayīṃ manasi cinmayīṃ śīlaye ||97||
jaya jagadambike harakuṭumbini vaktrarucā
jitaśaradambuje ghanaviḍambini keśarucā |
paramavalambanaṃ kuru sadā pararūpadhare
mama gatasaṃvido jaḍimaḍambaratāṇḍavinaḥ ||98||
bhuvanajanani bhūṣābhūtacandre namaste
kaluṣaśamani kampātīragehe namaste |
nikhilanigamavedye nityarūpe namaste
paraśivamayi pāśacchedahaste namaste ||99||
kvaṇatkāñcī kāñcīpuramaṇivipañcīlayajharī-
śiraḥkampā kampāvasatiranukampājalanidhiḥ |
ghanaśyāmā śyāmā kaṭhinakucasīmā manasi me
mṛgākṣī kāmākṣī haranaṭanasākṣī viharatāt ||100||
samaravijayakoṭī sādhakānandadhāṭī
mṛduguṇaparipeṭī mukhyakādambavāṭī |
muninutaparipāṭī mohitājāṇḍakoṭī
paramaśivavadhūṭī pātu māṃ kāmakoṭī ||101||
imaṃ paravarapradaṃ prakṛtipeśalaṃ pāvanaṃ
parāparacidākṛtiprakaṭanapradīpāyitam |
stavaṃ paṭhati nityadā manasi bhāvayannambikāṃ
japairalamalaṃ makhairadhikadehasaṃśoṣaṇaiḥ ||102||
|| iti stutiśatakaṃ sampūrṇam ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.