ମୂକ ପଞ୍ଚ ଶତି 3 - ସ୍ତୁତି ଶତକମ୍

Muka Pancha Shati 3 - Stuti Shatakam

✍️ Mooka Kavi 📂 Shatakam 🖋️ Oriya script
📄 Download PDF
ପାଣ୍ଡିତ୍ଯଂ ପରମେଶ୍ଵରି ସ୍ତୁତିଵିଧୌ ନୈଵାଶ୍ରଯନ୍ତେ ଗିରାଂ
ଵୈରିଞ୍ଚାନ୍ଯପି ଗୁମ୍ଫନାନି ଵିଗଲଦ୍ଗର୍ଵାଣି ଶର୍ଵାଣି ତେ ।
ସ୍ତୋତୁଂ ତ୍ଵାଂ ପରିଫୁଲ୍ଲନୀଲନଲିନଶ୍ଯାମାକ୍ଷି କାମାକ୍ଷି ମାଂ
ଵାଚାଲୀକୁରୁତେ ତଥାପି ନିତରାଂ ତ୍ଵତ୍ପାଦସେଵାଦରଃ ॥1॥
ତାପିଞ୍ଛସ୍ତବକତ୍ଵିଷେ ତନୁଭୃତାଂ ଦାରିଦ୍ର୍ଯମୁଦ୍ରାଦ୍ଵିଷେ
ସଂସାରାଖ୍ଯତମୋମୁଷେ ପୁରରିପୋର୍ଵାମାଙ୍କସୀମାଜୁଷେ ।
କମ୍ପାତୀରମୁପେଯୁଷେ କଵଯତାଂ ଜିହ୍ଵାକୁଟୀଂ ଜଗ୍ମୁଷେ
ଵିଶ୍ଵତ୍ରାଣପୁଷେ ନମୋଽସ୍ତୁ ସତତଂ ତସ୍ମୈ ପରଞ୍ଜ୍ଯୋତିଷେ ॥2॥
ଯେ ସନ୍ଧ୍ଯାରୁଣଯନ୍ତି ଶଙ୍କରଜଟାକାନ୍ତାରଚନ୍ରାର୍ଭକଂ
ସିନ୍ଦୂରନ୍ତି ଚ ଯେ ପୁରନ୍ଦରଵଧୂସୀମନ୍ତସୀମାନ୍ତରେ ।
ପୁଣ୍ଯ.ଂ ଯେ ପରିପକ୍କଯନ୍ତି ଭଜତାଂ କାଞ୍ଚୀପୁରେ ମାମମୀ
ପାଯାସୁଃ ପରମେଶ୍ଵରପ୍ରଣଯିନୀପାଦୋଦ୍ଭଵାଃ ପାଂସଵଃ ॥3॥
କାମାଡମ୍ବରପୂରଯା ଶଶିରୁଚା କମ୍ରସ୍ମିତାନାଂ ତ୍ଵିଷା
କାମାରେରନୁରାଗସିନ୍ଧୁମଧିକଂ କଲ୍ଲୋଲିତଂ ତନ୍ଵତୀ ।
କାମାକ୍ଷୀତି ସମସ୍ତସଜ୍ଜନନୁତା କଲ୍ଯାଣଦାତ୍ରୀ ନୃଣାଂ
କାରୁଣ୍ଯାକୁଲମାନସା ଭଗଵତୀ କମ୍ପାତଟେ ଜୃମ୍ଭତେ ॥4॥
କାମାକ୍ଷୀଣପରାକ୍ରମପ୍ରକଟନଂ ସମ୍ଭାଵଯନ୍ତୀ ଦୃଶା
ଶ୍ଯାମା କ୍ଷୀରସହୋଦରସ୍ମିତରୁଚିପ୍ରକ୍ଷାଲିତାଶାନ୍ତରା ।
କାମାକ୍ଷୀଜନମୌଲିଭୂଷଣମଣିର୍ଵାଚାଂ ପରା ଦେଵତା
କାମାକ୍ଷୀତି ଵିଭାତି କାପି କରୁଣା କମ୍ପାତଟିନ୍ଯାସ୍ତଟେ ॥5॥
ଶ୍ଯାମା କାଚନ ଚନ୍ଦ୍ରିକା ତ୍ରିଭୁଵନେ ପୁଣ୍ଯାତ୍ମନାମାନନେ
ସୀମାଶୂନ୍ଯକଵିତ୍ଵଵର୍ଷଜନନୀ ଯା କାପି କାଦମ୍ବିନୀ ।
ମାରାରାତିମନୋଵିମୋହନଵିଧୌ କାଚିତତ୍ତମଃକନ୍ଦଲୀ
କାମାକ୍ଷ୍ଯାଃ କରୁଣାକଟାକ୍ଷଲହରୀ କାମାଯ ମେ କଲ୍ପତାମ୍ ॥6॥
ପ୍ରୌଢଧ୍ଵାନ୍ତକଦମ୍ବକେ କୁମୁଦିନୀପୁଣ୍ଯାଙ୍କୁରଂ ଦର୍ଶଯନ୍
ଜ୍ଯୋତ୍ସ୍ନାସଙ୍ଗମନେଽପି କୋକମିଥୁନଂ ମିଶ୍ରଂ ସମୁଦ୍ଭାଵଯନ୍ ।
କାଲିନ୍ଦୀଲହରୀଦଶାଂ ପ୍ରକଟଯନ୍କମ୍ରାଂ ନଭସ୍ଯଦ୍ଭୁତାଂ
କଶ୍ଚିନ୍ନେତ୍ରମହୋତ୍ସଵୋ ଵିଜଯତେ କାଞ୍ଚୀପୁରେ ଶୂଲିନଃ ॥7॥
ତନ୍ଦ୍ରାହୀନତମାଲନୀଲସୁଷମୈସ୍ତାରୁଣ୍ଯଲୀଲାଗୃହୈଃ
ତାରାନାଥକିଶୋରଲାଞ୍ଛିତକଚୈସ୍ତାମ୍ରାରଵିନ୍ଦେକ୍ଷଣୈଃ ।
ମାତଃ ସଂଶ୍ରଯତାଂ ମନୋ ମନସିଜପ୍ରାଗଲ୍ଭ୍ଯନାଡିନ୍ଧମୈଃ
କମ୍ପାତୀରଚରୈର୍ଘନସ୍ତନଭରୈଃ ପୁଣ୍ଯାଙ୍କରୈଃ ଶାଙ୍କରୈଃ ॥8॥
ନିତ୍ଯଂ ନିଶ୍ଚଲତାମୁପେତ୍ଯ ମରୁତାଂ ରକ୍ଷାଵିଧିଂ ପୁଷ୍ଣତୀ
ତେଜସ୍ସଞ୍ଚଯପାଟଵେନ କିରଣାନୁଷ୍ଣଦ୍ଯୁତେର୍ମୁଷ୍ଣତୀ ।
କାଞ୍ଚୀମଧ୍ଯଗତାପି ଦୀପ୍ତିଜନନୀ ଵିଶ୍ଵାନ୍ତରେ ଜୃମ୍ଭତେ
କାଚିଚ୍ଚିତ୍ରମହୋ ସ୍ମୃତାପି ତମସାଂ ନିର୍ଵାପିକା ଦୀପିକା ॥9॥
କାନ୍ତୈଃ କେଶରୁଚାଂ ଚଯୈର୍ଭ୍ରମରିତଂ ମନ୍ଦସ୍ମିତୈଃ ପୁଷ୍ପିତଂ
କାନ୍ତ୍ଯା ପଲ୍ଲଵିତଂ ପଦାମ୍ବୁରୁହଯୋର୍ନେତ୍ରତ୍ଵିଷା ପତ୍ରିତମ୍ ।
କମ୍ପାତୀରଵନାନ୍ତରଂ ଵିଦଧତୀ କଲ୍ଯାଣଜନ୍ମସ୍ଥଲୀ
କାଞ୍ଚୀମଧ୍ଯମହାମଣିର୍ଵିଜଯତେ କାଚିତ୍କୃପାକନ୍ଦଲୀ ॥10॥
ରାକାଚନ୍ଦ୍ରସମାନକାନ୍ତିଵଦନା ନାକାଧିରାଜସ୍ତୁତା
ମୂକାନାମପି କୁର୍ଵତୀ ସୁରଧନୀନୀକାଶଵାଗ୍ଵୈଭଵମ୍ ।
ଶ୍ରୀକାଞ୍ଚୀନଗରୀଵିହାରରସିକା ଶୋକାପହନ୍ତ୍ରୀ ସତାମ୍
ଏକା ପୁଣ୍ଯପରମ୍ପରା ପଶୁପତେରାକାରିଣୀ ରାଜତେ ॥11॥
ଜାତା ଶୀତଲଶୈଲତଃ ସୁକୃତିନାଂ ଦୃଶ୍ଯା ପରଂ ଦେହିନାଂ
ଲୋକାନାଂ କ୍ଷଣମାତ୍ରସଂସ୍ମରଣତଃ ସନ୍ତାପଵିଚ୍ଛେଦିନୀ ।
ଆଶ୍ଚର୍ଯଂ ବହୁ ଖେଲନଂ ଵିତନୁତେ ନୈଶ୍ଚଲ୍ଯମାବିଭ୍ରତୀ
କମ୍ପାଯାସ୍ତଟସୀମ୍ନି କାପି ତଟିନୀ କାରୁଣ୍ଯପାଥୋମଯୀ ॥12॥
ଐକ୍ଯଂ ଯେନ ଵିରଚ୍ଯତେ ହରତନୌ ଦମ୍ଭାଵପୁମ୍ଭାଵୁକେ
ରେଖା ଯତ୍କଚସୀମ୍ନି ଶେଖରଦଶାଂ ନୈଶାକରୀ ଗାହତେ ।
ଔନ୍ନତ୍ଯଂ ମୁହୁରେତି ଯେନ ସ ମହାନ୍ମେନାସଖଃ ସାନୁମାନ୍
କମ୍ପାତୀରଵିହାରିଣା ସଶରଣାସ୍ତେନୈଵ ଧାମ୍ନା ଵଯମ୍ ॥13॥
ଅକ୍ଷ୍ଣୋଶ୍ଚ ସ୍ତନଯୋଃ ଶ୍ରିଯା ଶ୍ରଵଣଯୋର୍ବାହ୍ଵୋଶ୍ଚ ମୂଲଂ ସ୍ପୃଶନ୍
ଉତ୍ତଂସେନ ମୁଖେନ ଚ ପ୍ରତିଦିନଂ ଦ୍ରୁହ୍ଯନ୍ପଯୋଜନ୍ମନେ ।
ମାଧୁର୍ଯେଣ ଗିରାଂ ଗତେନ ମୃଦୁନା ହଂସାଙ୍ଗନାଂ ହ୍ରେପଯନ୍
କାଞ୍ଚୀସୀମ୍ନି ଚକାସ୍ତି କୋଽପି କଵିତାସନ୍ତାନବୀଜାଙ୍କୁରଃ ॥14॥
ଖଣ୍ଡଂ ଚାନ୍ଦ୍ରମସଂ ଵତଂସମନିଶଂ କାଞ୍ଚୀପୁରେ ଖେଲନଂ
କାଲାଯଶ୍ଛଵିତସ୍କରୀଂ ତନୁରୁଚିଂ କର୍ଣଜପେ ଲୋଚନେ ।
ତାରୁଣ୍ଯୋଷ୍ମନଖମ୍ପଚଂ ସ୍ତନଭରଂ ଜଙ୍ଘାସ୍ପୃଶଂ କୁନ୍ତଲଂ
ଭାଗ୍ଯଂ ଦେଶିକସଞ୍ଚିତଂ ମମ କଦା ସମ୍ପାଦଯେଦମ୍ବିକେ ॥15॥
ତନ୍ଵାନଂ ନିଜକେଲିସୌଧସରଣିଂ ନୈସର୍ଗିକୀଣାଂ ଗିରାଂ
କେଦାରଂ କଵିମଲ୍ଲସୂକ୍ତିଲହରୀସସ୍ଯଶ୍ରିଯାଂ ଶାଶ୍ଵତମ୍ ।
ଅଂହୋଵଞ୍ଚନଚୁଞ୍ଚୁ କିଞ୍ଚନ ଭଜେ କାଞ୍ଚୀପୁରୀମଣ୍ଡନଂ
ପର୍ଯାଯଚ୍ଛଵି ପାକଶାସନମଣେଃ ପୌଷ୍ପେଷଵଂ ପୌରୁଷମ୍ ॥16॥
ଆଲୋକେ ମୁଖପଙ୍କଜେ ଚ ଦଧତୀ ସୌଧାକରୀଂ ଚାତୁରୀଂ
ଚୂଡାଲଙ୍କ୍ରିଯମାଣପଙ୍କଜଵନୀଵୈରାଗମପ୍ରକ୍ରିଯା ।
ମୁଗ୍ଧସ୍ମେରମୁଖୀ ଘନ୍ସତନତଟୀମୂର୍ଚ୍ଛାଲମଧ୍ଯାଞ୍ଚିତା
କାଞ୍ଚୀସୀମନି କାମିନୀ ଵିଜଯତେ କାଚିଜ୍ଜଗନ୍ମୋହିନୀ ॥17॥
ଯସ୍ମିନ୍ନମ୍ବ ଭଵତ୍କଟାକ୍ଷରଜନୀ ମନ୍ଦେଽପି ମନ୍ଦସ୍ମିତ-
ଜ୍ଯୋତ୍ସ୍ନାସଂସ୍ନପିତା ଭଵତ୍ଯଭିମୁଖୀ ତଂ ପ୍ରତ୍ଯହୋ ଦେହିନମ୍ ।
ଦ୍ରକ୍ଷାମାକ୍ଷିକମାଧୁରୀମଦଭରଵ୍ରୀଡାକରୀ ଵୈଖରୀ
କାମାକ୍ଷି ସ୍ଵଯମାତନୋତ୍ଯଭିସୃତିଂ ଵାମେକ୍ଷଣେଵ କ୍ଷଣମ୍ ॥18॥
କାଲିନ୍ଦୀଜଲକାନ୍ତଯଃ ସ୍ମିତରୁଚିସ୍ଵର୍ଵାହିନୀପାଥସି
ପ୍ରୌଢଧ୍ଵାନ୍ତରୁଚଃ ସ୍ଫୁଟାଧରମହୋଲୌହିତ୍ଯସନ୍ଧ୍ଯୋଦଯେ ।
ମଣିକ୍ଯୋପଲକୁଣ୍ଡଲାଂଶୁଶିଖିନି ଵ୍ଯାମିଶ୍ରଧୂମଶ୍ରିଯଃ
କଲ୍ଯାଣୈକଭୁଵଃ କଟାକ୍ଷସୁଷମାଃ କାମାକ୍ଷି ରାଜନ୍ତି ତେ ॥19॥
କଲକଲରଣତ୍କାଞ୍ଚୀ କାଞ୍ଚୀଵିଭୂଷଣମାଲିକା
କଚଭରଲସଚ୍ଚନ୍ଦ୍ରା ଚନ୍ଦ୍ରାଵତଂସସଧର୍ମିଣୀ ।
କଵିକୁଲଗିରଃ ଶ୍ରାଵଂଶ୍ରାଵଂ ମିଲତ୍ପୁଲକାଙ୍କୁରା
ଵିରଚିତଶିରଃକମ୍ପା କମ୍ପାତଟେ ପରିଶୋଭତେ ॥20॥
ସରସଵଚସାଂ ଵୀଚୀ ନୀଚୀଭଵନ୍ମଧୁମାଧୁରୀ
ଭରିତଭୁଵନା କୀର୍ତିର୍ମୂର୍ତିର୍ମନୋଭଵଜିତ୍ଵରୀ ।
ଜନନି ମନସୋ ଯୋଗ୍ଯଂ ଭୋଗ୍ଯଂ ନୃଣାଂ ତଵ ଜାଯତେ
କଥମିଵ ଵିନା କାଞ୍ଚୀଭୂଷେ କଟାକ୍ଷତରଙ୍ଗିତମ୍ ॥21॥
ଭ୍ରମରିତସରିତ୍କୂଲୋ ନୀଲୋତ୍ପଲପ୍ରଭଯାଽଽଭଯା
ନତଜନତମଃଖଣ୍ଡୀ ତୁଣ୍ଡୀରସୀମ୍ନି ଵିଜୃମ୍ଭତେ ।
ଅଚଲତପସାମେକଃ ପାକଃ ପ୍ରସୂନଶରାସନ-
ପ୍ରତିଭଟମନୋହାରୀ ନାରୀକୁଲୈକଶିଖାମଣିଃ ॥22॥
ମଧୁରଵଚସୋ ମନ୍ଦସ୍ମେରା ମତଙ୍ଗଜଗାମିନଃ
ତରୁଣିମଜୁଷସ୍ତାପିଚ୍ଛାଭାସ୍ତମଃପରିପନ୍ଥିନଃ ।
କୁଚଭରନତାଃ କୁର୍ଯୁର୍ଭଦ୍ରଂ କୁରଙ୍ଗଵିଲୋଚନାଃ
କଲିତକରୁଣାଃ କାଞ୍ଚୀଭାଜଃ କପାଲିମହୋତ୍ସଵାଃ ॥23॥
କମଲସୁଷମାକ୍ଷ୍ଯାରୋହେ ଵିଚକ୍ଷଣଵୀକ୍ଷଣାଃ
କୁମୁଦସୁକୃତକ୍ରୀଡାଚୂଡାଲକୁନ୍ତଲବନ୍ଧୁରାଃ ।
ରୁଚିରରୁଚିଭିସ୍ତାପିଚ୍ଛଶ୍ରୀପ୍ରପଞ୍ଚନଚୁଞ୍ଚଵଃ
ପୁରଵିଜଯିନଃ କମ୍ପାତୀରେ ସ୍ଫୁରନ୍ତି ମନୋରଥାଃ ॥24॥
କଲିତରତଯଃ କାଞ୍ଚୀଲୀଲାଵିଧୌ କଵିମଣ୍ଡଲୀ-
ଵଚନଲହରୀଵାସନ୍ତୀନାଂ ଵସନ୍ତଵିଭୂତଯଃ ।
କୁଶଲଵିଧଯେ ଭୂଯାସୁର୍ମେ କୁରଙ୍ଗଵିଲୋଚନାଃ
କୁସୁମଵିଶିଖାରାତେରକ୍ଷ୍ଣାଂ କୁତୂହଲଵିଭ୍ରମାଃ ॥25॥
କବଲିତତମସ୍କାଣ୍ଡାସ୍ତୁଣ୍ଡୀରମଣ୍ଡଲମଣ୍ଡନାଃ
ସରସିଜଵନୀସନ୍ତାନାନାମରୁନ୍ତୁଦଶେଖରାଃ ।
ନଯନସରଣେର୍ନେଦୀଯଂସଃ କଦା ନୁ ଭଵନ୍ତି ମେ
ତରୁଣଜଲଦଶ୍ଯାମାଃ ଶମ୍ଭୋସ୍ତପଃଫଲଵିଭ୍ରମାଃ ॥26॥
ଅଚରମମିଷୁଂ ଦୀନଂ ମୀନଧ୍ଵଜସ୍ଯ ମୁଖଶ୍ରିଯା
ସରସିଜଭୁଵୋ ଯାନଂ ମ୍ଲାନଂ ଗତେନ ଚ ମଞ୍ଜୁନା ।
ତ୍ରିଦଶସଦସାମନ୍ନଂ ଖିନ୍ନଂ ଗିରା ଚ ଵିତନ୍ଵତୀ
ତିଲକଯତି ସା କମ୍ପାତୀରଂ ତ୍ରିଲୋଚନସୁନ୍ଦରୀ ॥27॥
ଜନନି ଭୁଵନେ ଚଙ୍କ୍ରମ୍ଯେଽହଂ କିଯନ୍ତମନେହସଂ
କୁପୁରୁଷକରଭ୍ରଷ୍ଟୈର୍ଦୁଷ୍ଟୈର୍ଧନୈରୁଦରମ୍ଭରିଃ ।
ତରୁଣକରୁଣେ ତନ୍ଦ୍ରାଶୂନ୍ଯେ ତରଙ୍ଗଯ ଲୋଚନେ
ନମତି ମଯି ତେ କିଞ୍ଚିତ୍କାଞ୍ଚୀପୁରୀମଣିଦୀପିକେ ॥28॥
ମୁନିଜନମନଃପେଟୀରତ୍ନଂ ସ୍ଫୁରତ୍କରୁଣାନଟୀ-
ଵିହରଣକଲାଗେହଂ କାଞ୍ଚୀପୁରୀମଣିଭୂଷଣମ୍ ।
ଜଗତି ମହତୋ ମୋହଵ୍ଯାଧେର୍ନୃଣାଂ ପରମୌଷଧଂ
ପୁରହରଦୃଶାଂ ସାଫଲ୍ଯଂ ମେ ପୁରଃ ପରିଜୃମ୍ଭତାମ୍ ॥29॥
ମୁନିଜନମୋଧାମ୍ନେ ଧାମ୍ନେ ଵଚୋମଯଜାହ୍ନଵୀ-
ହିମଗିରିତଟପ୍ରାଗ୍ଭାରାଯାକ୍ଷରାଯ ପରାତ୍ମନେ ।
ଵିହରଣଜୁଷେ କାଞ୍ଚୀଦେଶେ ମହେଶ୍ଵରଲୋଚନ-
ତ୍ରିତଯସରସକ୍ରୀଡାସୌଧାଙ୍ଗଣାଯ ନମୋ ନମଃ ॥30॥
ମରକତରୁଚାଂ ପ୍ରତ୍ଯାଦେଶଂ ମହେଶ୍ଵରଚକ୍ଷୁଷାମ୍
ଅମୃତଲହରୀପୂରଂ ପାରଂ ଭଵାଖ୍ଯପଯୋନିଧେଃ ।
ସୁଚରିତଫଲଂ କାଞ୍ଚୀଭାଜୋ ଜନସ୍ଯ ପଚେଲିମଂ
ହିମଶିଖରିଣୋ ଵଂଶସ୍ଯୈକଂ ଵତଂସମୁପାସ୍ମହେ ॥31॥
ପ୍ରଣମନଦିନାରମ୍ଭେ କମ୍ପାନଦୀସଖି ତାଵକେ
ସରସକଵିତୋନ୍ମେଷଃ ପୂଷା ସତାଂ ସମୁଦଞ୍ଚିତଃ ।
ପ୍ରତିଭଟମହାପ୍ରୌଢପ୍ରୋଦ୍ଯତ୍କଵିତ୍ଵକୁମୁଦ୍ଵତୀଂ
ନଯତି ତରସା ନିଦ୍ରାମୁଦ୍ରାଂ ନଗେଶ୍ଵରକନ୍ଯକେ ॥32॥
ଶମିତଜଡିମାରମ୍ଭା କମ୍ପାତଟୀନିକଟେଚରୀ
ନିହତଦୁରିତସ୍ତୋମା ସୋମାର୍ଧମୁଦ୍ରିତକୁନ୍ତଲା ।
ଫଲିତସୁମନୋଵାଞ୍ଛା ପାଞ୍ଚାଯୁଧୀ ପରଦେଵତା
ସଫଲଯତୁ ମେ ନେତ୍ରେ ଗୋତ୍ରେଶ୍ଵରପ୍ରିଯନନ୍ଦିନୀ ॥33॥
ମମ ତୁ ଧିଷଣା ପୀଡ୍ଯା ଜାଡ୍ଯାତିରେକ କଥଂ ତ୍ଵଯା
କୁମୁଦସୁଷମାମୈତ୍ରୀପାତ୍ରୀଵତଂସିତକୁନ୍ତଲାମ୍ ।
ଜଗତି ଶମିତସ୍ତମ୍ଭାଂ କମ୍ପାନଦୀନିଲଯାମସୌ
ଶ୍ରିଯତି ହି ଗଲତ୍ତନ୍ଦ୍ରା ଚନ୍ଦ୍ରାଵତଂସସଧର୍ମିଣୀମ୍ ॥34॥
ପରିମଲପରୀପାକୋଦ୍ରେକଂ ପଯୋମୁଚି କାଞ୍ଚନେ
ଶିଖରିଣି ପୁନର୍ଦ୍ବୈଧୀଭାଵଂ ଶଶିନ୍ଯରୁଣାତପମ୍ ।
ଅପି ଚ ଜନଯନ୍କମ୍ବୋର୍ଲକ୍ଷ୍ମୀମନମ୍ବୁନି କୋଽପ୍ଯସୌ
କୁସୁମଧନୁଷଃ କାଞ୍ଚୀଦେଶେ ଚକାସ୍ତି ପରାକ୍ରମଃ ॥35॥
ପୁରଦମଯିତୁର୍ଵାମୋତ୍ସଙ୍ଗସ୍ଥଲେନ ରସଜ୍ଞଯା
ସରସକଵିତାଭାଜା କାଞ୍ଚୀପୁରୋଦରସୀମଯା ।
ତଟପରିସରୈର୍ନୀହାରାଦ୍ରେର୍ଵଚୋଭିରକୃତ୍ରିମୈଃ
କିମିଵ ନ ତୁଲାମସ୍ମଚ୍ଚେତୋ ମହେଶ୍ଵରି ଗାହତେ ॥36॥
ନଯନଯୁଗଲୀମାସ୍ମାକୀନାଂ କଦା ନୁ ଫଲେଗ୍ରହୀଂ
ଵିଦଧତି ଗତୌ ଵ୍ଯାକୁର୍ଵାଣା ଗଜେନ୍ଦ୍ରଚମତ୍କ୍ରିଯାମ୍ ।
ମରତକରୁଚୋ ମାହେଶାନା ଘନସ୍ତନନମ୍ରିତାଃ
ସୁକୃତଵିଭଵାଃ ପ୍ରାଞ୍ଚଃ କାଞ୍ଚୀଵତଂସଧୁରନ୍ଧରାଃ ॥37॥
ମନସିଜଯଶଃପାରମ୍ପର୍ଯଂ ମରନ୍ଦଝରୀସୁଵାଂ
କଵିକୁଲଗିରାଂ କନ୍ଦଂ କମ୍ପାନଦୀତଟମଣ୍ଡନମ୍ ।
ମଧୁରଲଲିତଂ ମତ୍କଂ ଚକ୍ଷୁର୍ମନୀଷିମନୋହରଂ
ପୁରଵିଜଯିନଃ ସର୍ଵସ୍ଵଂ ତତ୍ପୁରସ୍କୁରୁତେ କଦା ॥38॥
ଶିଥିଲିତତମୋଲୀଲାଂ ନୀଲାରଵିନ୍ଦଵିଲୋଚନାଂ
ଦହନଵିଲସତ୍ଫାଲାଂ ଶ୍ରୀକାମକୋଟିମୁପାସ୍ମହେ ।
କରଧୃତସଚ୍ଛୂଲାଂ କାଲାରିଚିତ୍ତହରାଂ ପରାଂ
ମନସିଜକୃପାଲୀଲାଂ ଲୋଲାଲକାମଲିକେକ୍ଷଣାମ୍ ॥39॥
କଲାଲୀଲାଶାଲା କଵିକୁଲଵଚଃକୈରଵଵନୀ-
ଶରଜ୍ଜ୍ଯୋତ୍ସ୍ନାଧାରା ଶଶଧରଶିଶୁଶ୍ଲାଘ୍ଯମୁକୁଟୀ ।
ପୁନୀତେ ନଃ କମ୍ପାପୁଲିନତଟସୌହାର୍ଦତରଲା
କଦା ଚକ୍ଷୁର୍ମାର୍ଗଂ କନକଗିରିଧାନୁଷ୍କମହିଷୀ ॥40॥
ନମଃ ସ୍ତାନ୍ନମ୍ରେଭ୍ଯଃ ସ୍ତନଗରିମଗର୍ଵେଣ ଗୁରୁଣା
ଦଧାନେଭ୍ଯଶ୍ଚୂଡାଭରଣମମୃତସ୍ଯନ୍ଦି ଶିଶିରମ୍ ।
ସଦା ଵାସ୍ତଵେଭ୍ଯଃ ସୁଵିଧଭୁଵି କମ୍ପାଖ୍ଯସରିତେ
ଯଶୋଵ୍ଯାପାରେଭ୍ଯଃ ସୁକୃତଵିଭଵେଭ୍ଯୋ ରତିପତେଃ ॥41॥
ଅସୂଯନ୍ତୀ କାଚିନ୍ମରକତରୁଚୋ ନାକିମୁକୁଟୀ-
କଦମ୍ବଂ ଚୁମ୍ବନ୍ତୀ ଚରଣନଖଚନ୍ଦ୍ରାଂଶୁପଟଲୈଃ ।
ତମୋମୁଦ୍ରାଂ ଵିଦ୍ରାଵଯତୁ ମମ କାଞ୍ଚୀର୍ନିଲଯନା
ହରୋତ୍ସଙ୍ଗଶ୍ରୀମନ୍ମଣିଗୃହମହାଦୀପକଲିକା ॥42॥
ଅନାଦ୍ଯନ୍ତା କାଚିତ୍ସୁଜନନଯନାନନ୍ଦଜନନୀ
ନିରୁନ୍ଧାନା କାନ୍ତିଂ ନିଜରୁଚିଵିଲାସୈର୍ଜଲମୁଚାମ୍ ।
ସ୍ମରାରେସ୍ତାରଲ୍ଯଂ ମନସି ଜନଯନ୍ତୀ ସ୍ଵଯମହୋ
ଗଲତ୍କମ୍ପା ଶମ୍ପା ପରିଲସତି କମ୍ପାପରିସରେ ॥43॥
ସୁଧାଡିଣ୍ଡୀରଶ୍ରୀଃ ସ୍ମିତରୁଚିଷୁ ତୁଣ୍ଡୀରଵିଷଯଂ
ପରିଷ୍କୁର୍ଵାଣାସୌ ପରିହସିତନୀଲୋତ୍ପଲରୁଚିଃ ।
ସ୍ତନାଭ୍ଯାମାନମ୍ରା ସ୍ତବକଯତୁ ମେ କାଙ୍କ୍ଷିତତରୁଂ
ଦୃଶାମୈଶାନୀନାଂ ସୁକୃତଫଲପାଣ୍ଡିତ୍ଯଗରିମା ॥44॥
କୃପାଧାରାଦ୍ରୋଣୀ କୃପଣଧିଷଣାନାଂ ପ୍ରଣମତାଂ
ନିହନ୍ତ୍ରୀ ସନ୍ତାପଂ ନିଗମମୁକୁଟୋତ୍ତଂସକଲିକା ।
ପରା କାଞ୍ଚୀଲୀଲାପରିଚଯଵତୀ ପର୍ଵତସୁତା
ଗିରାଂ ନୀଵୀ ଦେଵୀ ଗିରିଶପରତନ୍ତ୍ରା ଵିଜଯତେ ॥45॥
କଵିତ୍ଵଶ୍ରୀକନ୍ଦଃ ସୁକୃତପରିପାଟୀ ହିମଗିରେଃ
ଵିଧାତ୍ରୀ ଵିଶ୍ଵେଷାଂ ଵିଷମଶରଵୀରଧ୍ଵଜପଟୀ ।
ସଖୀ କମ୍ପାନଦ୍ଯାଃ ପଦହସିତପାଥୋଜଯୁଗଲୀ
ପୁରାଣୋ ପାଯାନ୍ନଃ ପୁରମଥନସାମ୍ରାଜ୍ଯପଦଵୀ ॥46॥
ଦରିଦ୍ରାଣା ମଧ୍ଯେ ଦରଦଲିତତାପିଚ୍ଛସୁଷମାଃ
ସ୍ତନାଭୋଗକ୍କାନ୍ତାସ୍ତରୁଣହରିଣାଙ୍କାଙ୍କିତକଚାଃ ।
ହରାଧୀନା ନାନାଵିବୁଧମୁକୁଟୀଚୁମ୍ବିତପଦାଃ
କଦା କମ୍ପାତୀରେ କଥଯ ଵିହରାମୋ ଗିରିସୁତେ ॥47॥
ଵରୀଵର୍ତୁ ସ୍ଥେମା ତ୍ଵଯି ମମ ଗିରାଂ ଦେଵି ମନସୋ
ନରୀନର୍ତୁ ପ୍ରୌଢା ଵଦନକମଲେ ଵାକ୍ଯଲହରୀ ।
ଚରୀଚର୍ତୁ ପ୍ରଜ୍ଞାଜନନି ଜଡିମାନଃ ପରଜନେ
ସରୀସର୍ତୁ ସ୍ଵୈରଂ ଜନନି ମଯି କାମାକ୍ଷି କରୁଣା ॥48॥
କ୍ଷଣାତ୍ତେ କାମାକ୍ଷି ଭ୍ରମରସୁଷମାଶିକ୍ଷଣଗୁରୁଃ
କଟାକ୍ଷଵ୍ଯାକ୍ଷେପୋ ମମ ଭଵତୁ ମୋକ୍ଷାଯ ଵିପଦାମ୍ ।
ନରୀନର୍ତୁ ସ୍ଵୈରଂ ଵଚନଲହରୀ ନିର୍ଜରପୁରୀ-
ସରିଦ୍ଵୀଚୀନୀଚୀକରଣପଟୁରାସ୍ଯେ ମମ ସଦା ॥49॥
ପୁରସ୍ତାନ୍ମେ ଭୂଯଃପ୍ରଶମନପରଃ ସ୍ତାନ୍ମମ ରୁଜାଂ
ପ୍ରଚାରସ୍ତେ କମ୍ପାତଟଵିହୃତିସମ୍ପାଦିନି ଦୃଶୋଃ ।
ଇମାଂ ଯାଚ୍ଞାମୂରୀକୁରୁ ସପଦି ଦୂରୀକୁରୁ ତମଃ-
ପରୀପାକଂ ମତ୍କଂ ସପଦି ବୁଧଲୋକଂ ଚ ନଯ ମାମ୍ ॥50॥
ଉଦଞ୍ଚନ୍ତୀ କାଞ୍ଚୀନଗରନିଲଯେ ତ୍ଵତ୍କରୁଣଯା
ସମୃଦ୍ଧା ଵାଗ୍ଧାଟୀ ପରିହସିତମାଧ୍ଵୀ କଵଯତାମ୍ ।
ଉପାଦତ୍ତେ ମାରପ୍ରତିଭଟଜଟାଜୂଟମୁକୁଟୀ-
କୁଟୀରୋଲ୍ଲାସିନ୍ଯାଃ ଶତମଖତଟିନ୍ଯା ଜଯପଟୀମ୍ ॥51॥
ଶ୍ରିଯଂ ଵିଦ୍ଯାଂ ଦଦ୍ଯାଜ୍ଜନନି ନମତାଂ କୀର୍ତିମମିତାଂ
ସୁପୁତ୍ରାନ୍ ପ୍ରାଦତ୍ତେ ତଵ ଝଟିତି କାମାକ୍ଷି କରୁଣା ।
ତ୍ରିଲୋକ୍ଯାମାଧିକ୍ଯଂ ତ୍ରିପୁରପରିପନ୍ଥିପ୍ରଣଯିନି
ପ୍ରଣାମସ୍ତ୍ଵତ୍ପାଦେ ଶମିତଦୁରିତେ କିଂ ନ କୁରୁତେ ॥52॥
ମନଃସ୍ତମ୍ଭଂ ସ୍ତମ୍ଭଂ ଗମଯଦୁପକମ୍ପଂ ପ୍ରଣମତାଂ
ସଦା ଲୋଲଂ ନୀଲଂ ଚିକୁରଜିତଲୋଲମ୍ବନିକରମ୍ ।
ଗିରାଂ ଦୂରଂ ସ୍ମେରଂ ଧୃତଶଶିକିଶୋରଂ ପଶୁପତେଃ
ଦୃଶାଂ ଯୋଗ୍ଯଂ ଭୋଗ୍ଯଂ ତୁହିନଗିରିଭାଗ୍ଯଂ ଵିଜଯତେ ॥53॥
ଘନଶ୍ଯାମାନ୍କାମାନ୍ତକମହିଷି କାମାକ୍ଷି ମଧୁରାନ୍
ଦୃଶାଂ ପାତାନେତାନମୃତଜଲଶୀତାନନୁପମାନ୍ ।
ଭଵୋତ୍ପାତେ ଭୀତେ ମଯି ଵିତର ନାଥେ ଦୃଢଭଵ-
ନ୍ମନଶ୍ଶୋକେ ମୂକେ ହିମଗିରିପତାକେ କରୁଣଯା ॥54॥
ନତାନାଂ ମନ୍ଦାନାଂ ଭଵନିଗଲବନ୍ଧାକୁଲଧିଯାଂ
ମହାନ୍ଧ୍ଯାଂ ରୁନ୍ଧାନାମଭିଲଷିତସନ୍ତାନଲତିକାମ୍ ।
ଚରନ୍ତୀଂ କମ୍ପାଯାସ୍ତଟଭୁଵି ସଵିତ୍ରୀଂ ତ୍ରିଜଗତାଂ
ସ୍ମରାମସ୍ତାଂ ନିତ୍ଯଂ ସ୍ମରମଥନଜୀଵାତୁକଲିକାମ୍ ॥55॥
ପରା ଵିଦ୍ଯା ହୃଦ୍ଯାଶ୍ରିତମଦନଵିଦ୍ଯା ମରକତ-
ପ୍ରଭାନୀଲା ଲୀଲାପରଵଶିତଶୂଲାଯୁଧମନାଃ ।
ତମଃପୂରଂ ଦୂରଂ ଚରଣନତପୌରନ୍ଦରପୁରୀ-
ମୃଗାକ୍ଷୀ କାମାକ୍ଷୀ କମଲତରଲାକ୍ଷୀ ନଯତୁ ମେ ॥56॥
ଅହନ୍ତାଖ୍ଯା ମତ୍କଂ କବଲଯତି ହା ହନ୍ତ ହରିଣୀ
ହଠାତ୍ସଂଵିଦ୍ରୂପଂ ହରମହିଷି ସସ୍ଯାଙ୍କୁରମସୌ ।
କଟାକ୍ଷଵ୍ଯାକ୍ଷେପପ୍ରକଟହରିପାଷାଣପଟଲୈଃ
ଇମାମୁଚ୍ଚୈରୁଚ୍ଚାଟଯ ଝଟିତି କାମାକ୍ଷି କୃପଯା ॥57॥
ବୁଧେ ଵା ମୂକେ ଵା ତଵ ପତତି ଯସ୍ମିନ୍କ୍ଷଣମସୌ
କଟାକ୍ଷଃ କାମାକ୍ଷି ପ୍ରକଟଜଡିମକ୍ଷୋଦପଟିମା ।
କଥଙ୍କାରଂ ନାସ୍ମୈ କରମୁକୁଲଚୂଡାଲମୁକୁଟା
ନମୋଵାକଂ ବ୍ରୂଯୁର୍ନମୁଚିପରିପନ୍ଥିପ୍ରଭୃତଯଃ ॥58॥
ପ୍ରତୀଚୀଂ ପଶ୍ଯାମଃ ପ୍ରକଟରୁଚିନୀଵାରକମଣି-
ପ୍ରଭାସଧ୍ରୀଚୀନାଂ ପ୍ରଦଲିତଷଡାଧାରକମଲାମ୍ ।
ଚରନ୍ତୀଂ ସୌଷୁମ୍ନେ ପଥି ପରପଦେନ୍ଦୁପ୍ରଵିଗଲ-
ତ୍ସୁଧାର୍ଦ୍ରାଂ କାମାକ୍ଷୀଂ ପରିଣତପରଞ୍ଜ୍ଯୋତିରୁଦଯାମ୍ ॥59॥
ଜମ୍ଭାରାତିପ୍ରଭୃତିମୁକୁଟୀଃ ପାଦଯୋଃ ପୀଠଯନ୍ତୀ
ଗୁମ୍ଫାନ୍ଵାଚାଂ କଵିଜନକୃତାନ୍ସ୍ଵୈରମାରାମଯନ୍ତୀ ।
ଶମ୍ପାଲକ୍ଷ୍ମୀଂ ମଣିଗଣରୁଚାପାଟଲୈଃ ପ୍ରାପଯନ୍ତୀ
କମ୍ପାତୀରେ କଵିପରିଷଦାଂ ଜୃମ୍ଭତେ ଭାଗ୍ଯସୀମା ॥60॥
ଚନ୍ଦ୍ରାପୀଡାଂ ଚତୁରଵଦନାଂ ଚଞ୍ଚଲାପାଙ୍ଗଲୀଲାଂ
କୁନ୍ଦସ୍ମେରାଂ କୁଚଭରନତାଂ କୁନ୍ତଲୋଦ୍ଧୂତଭୃଙ୍ଗାମ୍ ।
ମାରାରାତେର୍ମଦନଶିଖିନଂ ମାଂସଲଂ ଦୀପଯନ୍ତୀଂ
କାମାକ୍ଷୀଂ ତାଂ କଵିକୁଲଗିରାଂ କଲ୍ପଵଲ୍ଲୀମୁପାସେ ॥61॥
କାଲାମ୍ଭୋଦପ୍ରକରସୁଷମାଂ କାନ୍ତିଭିସ୍ତିର୍ଜଯନ୍ତୀ
କଲ୍ଯାଣାନାମୁଦଯସରଣିଃ କଲ୍ପଵଲ୍ଲୀ କଵୀନାମ୍ ।
କନ୍ଦର୍ପାରେଃ ପ୍ରିଯସହଚରୀ କଲ୍ମଷାଣାଂ ନିହନ୍ତ୍ରୀ
କାଞ୍ଚୀଦେଶଂ ତିଲକଯତି ସା କାପି କାରୁଣ୍ଯସୀମା ॥62॥
ଊରୀକୁର୍ଵନ୍ନୁରସିଜତଟେ ଚାତୁରୀଂ ଭୂଧରାଣାଂ
ପାଥୋଜାନାଂ ନଯନଯୁଗଲେ ପରିପନ୍ଥ୍ଯଂ ଵିତନ୍ଵନ୍ ।
କମ୍ପାତୀରେ ଵିହରତି ରୁଚା ମୋଘଯନ୍ମେଘଶୈଲୀଂ
କୋକଦ୍ଵେଷଂ ଶିରସି କଲଯନ୍କୋଽପି ଵିଦ୍ଯାଵିଶେଷଃ ॥63॥
କାଞ୍ଚୀଲୀଲାପରିଚଯଵତୀ କାପି ତାପିଚ୍ଛଲକ୍ଷ୍ମୀଃ
ଜାଡ୍ଯାରଣ୍ଯେ ହୁତଵହଶିଖା ଜନ୍ମଭୂମିଃ କୃପାଯାଃ ।
ମାକନ୍ଦଶ୍ରୀର୍ମଧୁରକଵିତାଚାତୁରୀ କୋକିଲାନାଂ
ମାର୍ଗେ ଭୂଯାନ୍ମମ ନଯନଯୋର୍ମାନ୍ମଥୀ କାପି ଵିଦ୍ଯା ॥64॥
ସେତୁର୍ମାତର୍ମରତକମଯୋ ଭକ୍ତିଭାଜାଂ ଭଵାବ୍ଧୌ
ଲୀଲାଲୋଲା କୁଵଲଯମଯୀ ମାନ୍ମଥୀ ଵୈଜଯନ୍ତୀ ।
କାଞ୍ଚୀଭୂଷା ପଶୁପତିଦୃଶାଂ କାପି କାଲାଞ୍ଜନାଲୀ
ମତ୍କଂ ଦୁଃଖଂ ଶିଥିଲଯତୁ ତେ ମଞ୍ଜୁଲାପାଙ୍ଗମାଲା ॥65॥
ଵ୍ଯାଵୃଣ୍ଵାନାଃ କୁଵଲଯଦଲପ୍ରକ୍ରିଯାଵୈରମୁଦ୍ରାଂ
ଵ୍ଯାକୁର୍ଵାଣା ମନସିଜମହାରାଜସାମ୍ରାଜ୍ଯଲକ୍ଷ୍ମୀମ୍ ।
କାଞ୍ଚୀଲୀଲାଵିହୃତିରସିକେ କାଙ୍କ୍ଷିତଂ ନଃ କ୍ରିଯାସୁଃ
ବନ୍ଧଚ୍ଛେଦେ ତଵ ନିଯମିନାଂ ବଦ୍ଧଦୀକ୍ଷାଃ କଟାକ୍ଷାଃ ॥66॥
କାଲାମ୍ଭୋଦେ ଶଶିରୁଚି ଦଲଂ କୈତକଂ ଦର୍ଶଯନ୍ତୀ
ମଧ୍ଯେସୌଦାମିନି ମଧୁଲିହାଂ ମାଲିକାଂ ରାଜଯନ୍ତୀ ।
ହଂସାରାଵଂ ଵିକଚକମଲେ ମଞ୍ଜୁମୁଲ୍ଲାସଯନ୍ତୀ
କମ୍ପାତୀରେ ଵିଲସତି ନଵା କାପି କାରୁଣ୍ଯଲକ୍ଷ୍ମୀଃ ॥67॥
ଚିତ୍ରଂ ଚିତ୍ରଂ ନିଜମୃଦୁତଯା ଭର୍ତ୍ସଯନ୍ପଲ୍ଲଵାଲୀଂ
ପୁଂସାଂ କାମାନ୍ଭୁଵି ଚ ନିଯତଂ ପୂରଯନ୍ପୁଣ୍ଯଭାଜାମ୍ ।
ଜାତଃ ଶୈଲାନ୍ନ ତୁ ଜଲନିଧେଃ ସ୍ଵୈରସଞ୍ଚାରଶୀଲଃ
କାଞ୍ଚୀଭୂଷା କଲଯତୁ ଶିଵଂ କୋଽପି ଚିନ୍ତାମଣିର୍ମେ ॥68॥
ତାମ୍ରାମ୍ଭୋଜଂ ଜଲଦନିକଟେ ତତ୍ର ବନ୍ଧୂକପୁଷ୍ପଂ
ତସ୍ମିନ୍ମଲ୍ଲୀକୁସୁମସୁଷମାଂ ତତ୍ର ଵୀଣାନିନାଦମ୍ ।
ଵ୍ଯାଵୃନ୍ଵାନା ସୁକୃତଲହରୀ କାପି କାଞ୍ଚିନଗର୍ଯାମ୍
ଐଶାନୀ ସା କଲଯତିତରାମୈନ୍ଦ୍ରଜାଲଂ ଵିଲାସମ୍ ॥69॥
ଆହାରାଂଶଂ ତ୍ରିଦଶସଦସାମାଶ୍ରଯେ ଚାତକାନାମ୍
ଆକାଶୋପର୍ଯପି ଚ କଲଯନ୍ନାଲଯଂ ତୁଙ୍ଗମେଷାମ୍ ।
କମ୍ପାତୀରେ ଵିହରତିତରାଂ କାମଧେନୁଃ କଵୀନାଂ
ମନ୍ଦସ୍ମେରୋ ମଦନନିଗମପ୍ରକ୍ରିଯାସମ୍ପ୍ରଦାଯଃ ॥70॥
ଆର୍ଦ୍ରୀଭୂତୈରଵିରଲକୃପୈରାତ୍ତଲୀଲାଵିଲାସୈଃ
ଆସ୍ଥାପୂର୍ଣୈରଧିକଚପଲୈରଞ୍ଚିତାମ୍ଭୋଜଶିଲ୍ପୈଃ ।
କାନ୍ତୈର୍ଲକ୍ଷ୍ମୀଲଲିତଭଵନୈଃ କାନ୍ତିକୈଵଲ୍ଯସାରୈଃ
କାଶ୍ମଲ୍ଯଂ ନଃ କବଲଯତୁ ସା କାମକୋଟୀ କଟାକ୍ଷୈଃ ॥71॥
ଆଧୂନ୍ଵନ୍ତ୍ଯୈ ତରଲନଯନୈରାଙ୍ଗଜୀଂ ଵୈଜଯନ୍ତୀମ୍
ଆନନ୍ଦିନ୍ଯୈ ନିଜପଦଜୁଷାମାତ୍ତକାଞ୍ଚୀପୁରାଯୈ ।
ଆସ୍ମାକୀନଂ ହୃଦଯମଖିଲୈରାଗମାନାଂ ପ୍ରପଞ୍ଚୈଃ
ଆରାଧ୍ଯାଯୈ ସ୍ପୃହଯତିତରାମଦିମାଯୈ ଜନନ୍ଯୈ ॥72॥
ଦୂରଂ ଵାଚାଂ ତ୍ରିଦଶସଦସାଂ ଦୁଃଖସିନ୍ଧୋସ୍ତରିତ୍ରଂ
ମୋହକ୍ଷ୍ଵେଲକ୍ଷିତିରୁହଵନେ କ୍ରୂରଧାରଂ କୁଠାରମ୍ ।
କମ୍ପାତୀରପ୍ରଣଯି କଵିଭିର୍ଵର୍ଣିତୋଦ୍ଯଚ୍ଚରିତ୍ରଂ
ଶାନ୍ତ୍ଯୈ ସେଵେ ସକଲଵିପଦାଂ ଶାଙ୍କରଂ ତତ୍କଲତ୍ରମ୍ ॥73॥
ଖଣ୍ଡୀକୃତ୍ଯ ପ୍ରକୃତିକୁଟିଲଂ କଲ୍ମଷଂ ପ୍ରାତିଭଶ୍ରୀ-
ଶୁଣ୍ଡୀରତ୍ଵଂ ନିଜପଦଜୁଷାଂ ଶୂନ୍ଯତନ୍ଦ୍ରଂ ଦିଶନ୍ତୀ ।
ତୁଣ୍ଡୀରାଖ୍ଯୈ ମହତି ଵିଷଯେ ସ୍ଵର୍ଣଵୃଷ୍ଟିପ୍ରଦାତ୍ରୀ
ଚଣ୍ଡୀ ଦେଵୀ କଲଯତି ରତିଂ ଚନ୍ଦ୍ରଚୂଡାଲଚୂଡେ ॥74॥
ଯେନ ଖ୍ଯାତୋ ଭଵତି ସ ଗୃହୀ ପୂରୁଷୋ ମେରୁଧନ୍ଵା
ଯଦ୍ଦୃକ୍କୋଣେ ମଦନନିଗମପ୍ରାଭଵଂ ବୋଭଵୀତି ।
ଯତ୍ପ୍ରୀତ୍ଯୈଵ ତ୍ରିଜଗଦଧିପୋ ଜୃମ୍ଭତେ କିମ୍ପଚାନଃ
କମ୍ପାତୀରେ ସ ଜଯତି ମହାନ୍କଶ୍ଚିଦୋଜୋଵିଶେଷଃ ॥75॥
ଧନ୍ଯା ଧନ୍ଯା ଗତିରିହ ଗିରାଂ ଦେଵି କାମାକ୍ଷି ଯନ୍ମେ
ନିନ୍ଦ୍ଯାଂ ଭିନ୍ଦ୍ଯାତ୍ସପଦି ଜଡତାଂ କଲ୍ମଷାଦୁନ୍ମିଷନ୍ତୀମ୍ ।
ସାଧ୍ଵୀ ମାଧ୍ଵୀରସମଧୁରତାଭଞ୍ଜିନୀ ମଞ୍ଜୁରୀତିଃ
ଵାଣୀଵେଣୀ ଝଟିତି ଵୃଣୁତାତ୍ସ୍ଵର୍ଧୁନୀସ୍ପର୍ଧିନୀ ମାମ୍ ॥76॥
ଯସ୍ଯା ଵାଟୀ ହୃଦଯକମଲଂ କୌସୁମୀ ଯୋଗଭାଜାଂ
ଯସ୍ଯାଃ ପୀଠୀ ସତତଶିଶିରା ଶୀକରୈର୍ମାକରନ୍ଦୈଃ ।
ଯସ୍ଯାଃ ପେଟୀ ଶ୍ରୁତିପରିଚଲନ୍ମୌଲିରତ୍ନସ୍ଯ କାଞ୍ଚୀ
ସା ମେ ସୋମାଭରଣମହିଷୀ ସାଧଯେତ୍କାଙ୍କ୍ଷିତାନି ॥77॥
ଏକା ମାତା ସକଲଜଗତାମୀଯୁଷୀ ଧ୍ଯାନମୁଦ୍ରାମ୍
ଏକାମ୍ରାଧୀଶ୍ଵରଚରଣଯୋରେକତାନାଂ ସମିନ୍ଧେ ।
ତାଟଙ୍କୋଦ୍ଯନ୍ମଣିଗଣରୁଚା ତାମ୍ରକର୍ଣପ୍ରଦେଶା
ତାରୁଣ୍ଯଶ୍ରୀସ୍ତବକିତତନୁସ୍ତାପସୀ କାପି ବାଲା ॥78॥
ଦନ୍ତାଦନ୍ତିପ୍ରକଟନକରୀ ଦନ୍ତିଭିର୍ମନ୍ଦଯାନୈଃ
ମନ୍ଦାରାଣାଂ ମଦପରିଣତିଂ ମଥ୍ନତୀ ମନ୍ଦହାସୈଃ ।
ଅଙ୍କୂରାଭ୍ଯାଂ ମନସିଜତରୋରଙ୍କିତୋରାଃ କୁଚାଭ୍ଯା-
ମନ୍ତଃକାଞ୍ଚି ସ୍ଫୁରତି ଜଗତାମାଦିମା କାପି ମାତା ॥79॥
ତ୍ରିଯମ୍ବକକୁଟୁମ୍ବିନୀଂ ତ୍ରିପୁରସୁନ୍ଦରୀମିନ୍ଦିରାଂ
ପୁଲିନ୍ଦପତିସୁନ୍ଦରୀଂ ତ୍ରିପୁରଭୈରଵୀଂ ଭାରତୀମ୍ ।
ମତଙ୍ଗକୁଲନାଯିକାଂ ମହିଷମର୍ଦନୀଂ ମାତୃକାଂ
ଭଣନ୍ତି ଵିବୁଧୋତ୍ତମା ଵିହୃତିମେଵ କାମାକ୍ଷି ତେ ॥80॥
ମହାମୁନିମନୋନଟୀ ମହିତରମ୍ଯକମ୍ପାତଟୀ-
କୁଟୀରକଵିହାରିଣୀ କୁଟିଲବୋଧସଂହାରିଣୀ ।
ସଦା ଭଵତୁ କାମିନୀ ସକଲଦେହିନାଂ ସ୍ଵାମିନୀ
କୃପାତିଶଯକିଙ୍କରୀ ମମ ଵିଭୂତଯେ ଶାଙ୍କରୀ ॥81॥
ଜଡାଃ ପ୍ରକୃତିନିର୍ଧନା ଜନଵିଲୋଚନାରୁନ୍ତୁଦା
ନରା ଜନନି ଵୀକ୍ଷଣଂ କ୍ଷଣମଵାପ୍ଯ କାମାକ୍ଷି ତେ ।
ଵଚସ୍ସୁ ମଧୁମାଧୁରୀଂ ପ୍ରକଟଯନ୍ତି ପୌରନ୍ଦରୀ-
ଵିଭୂତିଷୁ ଵିଡମ୍ବନାଂ ଵପୁଷି ମାନ୍ମଥୀଂ ପ୍ରକ୍ରିଯାମ୍ ॥82॥
ଘନ୍ସତନତଟସ୍ଫୁଟସ୍ଫୁରିତକଞ୍ଚୁଲୀଚଞ୍ଚଲୀ-
କୃତତ୍ରିପୁରଶାସନା ସୁଜନଶୀଲିତୋପାସନା ।
ଦୃଶୋଃ ସରଣିମଶ୍ନୁତେ ମମ କଦା ନୁ କାଞ୍ଚୀପୁରେ
ପରା ପରମଯୋଗିନାଂ ମନସି ଚିତ୍କୁଲା ପୁଷ୍କଲା ॥83॥
କଵୀନ୍ଦ୍ରହୃଦଯେଚରୀ ପରିଗୃହୀତକାଞ୍ଚୀପୁରୀ
ନିରୂଢକରୁଣାଝରୀ ନିଖିଲଲୋକରକ୍ଷାକରୀ ।
ମନଃପଥଦଵୀଯସୀ ମଦନଶାସନପ୍ରେଯସୀ
ମହାଗୁଣଗରୀଯସୀ ମମ ଦୃଶୋଽସ୍ତୁ ନେଦୀଯସୀ ॥84॥
ଧନେନ ନ ରମାମହେ ଖଲଜନାନ୍ନ ସେଵାମହେ
ନ ଚାପଲମଯାମହେ ଭଵଭଯାନ୍ନ ଦୂଯାମହେ ।
ସ୍ଥିରାଂ ତନୁମହେତରାଂ ମନସି କିଂ ଚ କାଞ୍ଚୀରତ-
ସ୍ମରାନ୍ତକକୁଟୁମ୍ବିନୀଚରଣପଲ୍ଲଵୋପାସନାମ୍ ॥85॥
ସୁରାଃ ପରିଜନା ଵପୁର୍ମନସିଜାଯ ଵୈରାଯତେ
ତ୍ରିଵିଷ୍ଟପନିତମ୍ବିନୀକୁଚତଟୀ ଚ କେଲୀଗିରିଃ ।
ଗିରଃ ସୁରଭଯୋ ଵଯସ୍ତରୁଣିମା ଦରିଦ୍ରସ୍ଯ ଵା
କଟାକ୍ଷସରଣୌ କ୍ଷଣଂ ନିପତିତସ୍ଯ କାମାକ୍ଷି ତେ ॥86॥
ପଵିତ୍ରଯ ଜଗତ୍ତ୍ରଯୀଵିବୁଧବୋଧଜୀଵାତୁଭିଃ
ପୁରତ୍ରଯଵିମର୍ଦିନଃ ପୁଲକକଞ୍ଚୁଲୀଦାଯିଭିଃ ।
ଭଵକ୍ଷଯଵିଚକ୍ଷଣୈର୍ଵ୍ଯସନମୋକ୍ଷଣୈର୍ଵୀକ୍ଷଣୈଃ
ନିରକ୍ଷରଶିରୋମଣିଂ କରୁଣଯୈଵ କାମାକ୍ଷି ମାମ୍ ॥87॥
କଦା କଲିତଖେଲନାଃ କରୁଣଯୈଵ କାଞ୍ଚୀପୁରେ
କଲାଯମୁକୁଲତ୍ଵିଷଃ ଶୁଭକଦମ୍ବପୂର୍ଣାଙ୍କୁରାଃ ।
ପଯୋଧରଭରାଲସାଃ କଵିଜନେଷୁ ତେ ବନ୍ଧୁରାଃ
ପଚେଲିମକୃପାରସା ପରିପତନ୍ତି ମାର୍ଗେ ଦୃଶୋଃ ॥88॥
ଅଶୋଧ୍ଯମଚଲୋଦ୍ଭଵଂ ହୃଦଯନନ୍ଦନଂ ଦେହିନାମ୍
ଅନର୍ଘମଧିକାଞ୍ଚି ତତ୍କିମପି ରତ୍ନମୁଦ୍ଦ୍ଯୋତତେ ।
ଅନେନ ସମଲଙ୍କୃତା ଜଯତି ଶଙ୍କରାଙ୍କସ୍ଥଲୀ
କଦାସ୍ଯ ମମ ମାନସଂ ଵ୍ରଜତି ପେଟିକାଵିଭ୍ରମମ୍ ॥89॥
ପରାମୃତଝରୀପ୍ଲୁତା ଜଯତି ନିତ୍ଯମନ୍ତଶ୍ଚରୀ
ଭୁଵାମପି ବହିଶ୍ଚରୀ ପରମସଂଵିଦେକାତ୍ମିକା ।
ମହଦ୍ଭିରପରୋକ୍ଷିତା ସତତମେଵ କାଞ୍ଚୀପୁରେ
ମମାନ୍ଵହମହମ୍ମତିର୍ମନସି ଭାତୁ ମାହେଶ୍ଵରୀ ॥90॥
ତମୋଵିପିନଧାଵିନଂ ସତତମେଵ କାଞ୍ଚୀପୁରେ
ଵିହାରରସିକା ପରା ପରମସଂଵିଦୁର୍ଵୀରୁହେ ।
କଟାକ୍ଷନିଗଲୈର୍ଦୃଢଂ ହୃଦଯଦୁଷ୍ଟଦନ୍ତାଵଲଂ
ଚିରଂ ନଯତୁ ମାମକଂ ତ୍ରିପୁରଵୈରିସୀମନ୍ତିନୀ ॥91॥
ତ୍ଵମେଵ ସତି ଚଣ୍ଡିକା ତ୍ଵମସି ଦେଵି ଚାମୁଣ୍ଡିକା
ତ୍ଵମେଵ ପରମାତୃକା ତ୍ଵମପି ଯୋଗିନୀରୂପିଣୀ ।
ତ୍ଵମେଵ କିଲ ଶାମ୍ଭଵୀ ତ୍ଵମସି କାମକୋଟୀ ଜଯା
ତ୍ଵମେଵ ଵିଜଯା ତ୍ଵଯି ତ୍ରିଜଗଦମ୍ବ କିଂ ବ୍ରୂମହେ ॥92॥
ପରେ ଜନନି ପାର୍ଵତି ପ୍ରଣତପାଲିନି ପ୍ରାତିଭ-
ପ୍ରଦାତ୍ରି ପରମେଶ୍ଵରି ତ୍ରିଜଗଦାଶ୍ରିତେ ଶାଶ୍ଵତେ ।
ତ୍ରିଯମ୍ବକକୁଟୁମ୍ବିନି ତ୍ରିପଦସଙ୍ଗିନି ତ୍ରୀକ୍ଷଣେ
ତ୍ରିଶକ୍ତିମଯି ଵୀକ୍ଷଣଂ ମଯି ନିଧେହି କାମାକ୍ଷି ତେ ॥93॥
ମନୋମଧୁକରୋତ୍ସଵଂ ଵିଦଧତୀ ମନୀଷାଜୁଷାଂ
ସ୍ଵଯମ୍ପ୍ରଭଵଵୈଖରୀଵିପିନଵୀଥିକାଲମ୍ବିନୀ ।
ଅହୋ ଶିଶିରିତା କୃପାମଧୁରସେନ କମ୍ପାତଟେ
ଚରାଚରଵିଧାଯିନୀ ଚଲତି କାପି ଚିନ୍ମଞ୍ଜରୀ ॥94॥
କଲାଵତି କଲାଭୃତୋ ମୁକୁଟସୀମ୍ନି ଲୀଲାଵତି
ସ୍ପୃହାଵତି ମହେଶ୍ଵରେ ଭୁଵନମୋହନେ ଭାସ୍ଵତି ।
ପ୍ରଭାଵତି ରମେ ସଦା ମହିତରୂପଶୋଭାଵତି
ତ୍ଵରାଵତି ପରେ ସତାଂ ଗୁରୁକୃପାମ୍ବୁଧାରାଵତି ॥95॥
ତ୍ଵଯୈଵ ଜଗଦମ୍ବଯା ଭୁଵନମଣ୍ଡଲଂ ସୂଯତେ
ତ୍ଵଯୈଵ କରୁଣାର୍ଦ୍ରଯା ତଦପି ରକ୍ଷଣଂ ନୀଯତେ ।
ତ୍ଵଯୈଵ ଖରକୋପଯା ନଯନପାଵକେ ହୂଯତେ
ତ୍ଵଯୈଵ କିଲ ନିତ୍ଯଯା ଜଗତି ସନ୍ତତଂ ସ୍ଥୀଯତେ ॥96॥
ଚରାଚରଜଗନ୍ମଯୀଂ ସକଲହୃନ୍ମଯୀଂ ଚିନ୍ମଯୀଂ
ଗୁଣତ୍ରଯମଯୀଂ ଜଗତ୍ତ୍ରଯମଯୀଂ ତ୍ରିଧାମାମଯୀମ୍ ।
ପରାପରମଯୀଂ ସଦା ଦଶଦିଶାଂ ନିଶାହର୍ମଯୀଂ
ପରାଂ ସତତସନ୍ମଯୀଂ ମନସି ଚିନ୍ମଯୀଂ ଶୀଲଯେ ॥97॥
ଜଯ ଜଗଦମ୍ବିକେ ହରକୁଟୁମ୍ବିନି ଵକ୍ତ୍ରରୁଚା
ଜିତଶରଦମ୍ବୁଜେ ଘନଵିଡମ୍ବିନି କେଶରୁଚା ।
ପରମଵଲମ୍ବନଂ କୁରୁ ସଦା ପରରୂପଧରେ
ମମ ଗତସଂଵିଦୋ ଜଡିମଡମ୍ବରତାଣ୍ଡଵିନଃ ॥98॥
ଭୁଵନଜନନି ଭୂଷାଭୂତଚନ୍ଦ୍ରେ ନମସ୍ତେ
କଲୁଷଶମନି କମ୍ପାତୀରଗେହେ ନମସ୍ତେ ।
ନିଖିଲନିଗମଵେଦ୍ଯେ ନିତ୍ଯରୂପେ ନମସ୍ତେ
ପରଶିଵମଯି ପାଶଚ୍ଛେଦହସ୍ତେ ନମସ୍ତେ ॥99॥
କ୍ଵଣତ୍କାଞ୍ଚୀ କାଞ୍ଚୀପୁରମଣିଵିପଞ୍ଚୀଲଯଝରୀ-
ଶିରଃକମ୍ପା କମ୍ପାଵସତିରନୁକମ୍ପାଜଲନିଧିଃ ।
ଘନଶ୍ଯାମା ଶ୍ଯାମା କଠିନକୁଚସୀମା ମନସି ମେ
ମୃଗାକ୍ଷୀ କାମାକ୍ଷୀ ହରନଟନସାକ୍ଷୀ ଵିହରତାତ୍ ॥100॥
ସମରଵିଜଯକୋଟୀ ସାଧକାନନ୍ଦଧାଟୀ
ମୃଦୁଗୁଣପରିପେଟୀ ମୁଖ୍ଯକାଦମ୍ବଵାଟୀ ।
ମୁନିନୁତପରିପାଟୀ ମୋହିତାଜାଣ୍ଡକୋଟୀ
ପରମଶିଵଵଧୂଟୀ ପାତୁ ମାଂ କାମକୋଟୀ ॥101॥
ଇମଂ ପରଵରପ୍ରଦଂ ପ୍ରକୃତିପେଶଲଂ ପାଵନଂ
ପରାପରଚିଦାକୃତିପ୍ରକଟନପ୍ରଦୀପାଯିତମ୍ ।
ସ୍ତଵଂ ପଠତି ନିତ୍ଯଦା ମନସି ଭାଵଯନ୍ନମ୍ବିକାଂ
ଜପୈରଲମଲଂ ମଖୈରଧିକଦେହସଂଶୋଷଣୈଃ ॥102॥
॥ ଇତି ସ୍ତୁତିଶତକଂ ସମ୍ପୂର୍ଣମ୍ ॥
Roman (IAST) Transliteration
pāṇḍityaṃ parameśvari stutividhau naivāśrayante girāṃ
vairiñcānyapi gumphanāni vigaladgarvāṇi śarvāṇi te |
stotuṃ tvāṃ pariphullanīlanalinaśyāmākṣi kāmākṣi māṃ
vācālīkurute tathāpi nitarāṃ tvatpādasevādaraḥ ||1||
tāpiñchastabakatviṣe tanubhṛtāṃ dāridryamudrādviṣe
saṃsārākhyatamomuṣe purariporvāmāṅkasīmājuṣe |
kampātīramupeyuṣe kavayatāṃ jihvākuṭīṃ jagmuṣe
viśvatrāṇapuṣe namo'stu satataṃ tasmai parañjyotiṣe ||2||
ye sandhyāruṇayanti śaṅkarajaṭākāntāracanrārbhakaṃ
sindūranti ca ye purandaravadhūsīmantasīmāntare |
puṇya.ṃ ye paripakkayanti bhajatāṃ kāñcīpure māmamī
pāyāsuḥ parameśvarapraṇayinīpādodbhavāḥ pāṃsavaḥ ||3||
kāmāḍambarapūrayā śaśirucā kamrasmitānāṃ tviṣā
kāmāreranurāgasindhumadhikaṃ kallolitaṃ tanvatī |
kāmākṣīti samastasajjananutā kalyāṇadātrī nṛṇāṃ
kāruṇyākulamānasā bhagavatī kampātaṭe jṛmbhate ||4||
kāmākṣīṇaparākramaprakaṭanaṃ sambhāvayantī dṛśā
śyāmā kṣīrasahodarasmitaruciprakṣālitāśāntarā |
kāmākṣījanamaulibhūṣaṇamaṇirvācāṃ parā devatā
kāmākṣīti vibhāti kāpi karuṇā kampātaṭinyāstaṭe ||5||
śyāmā kācana candrikā tribhuvane puṇyātmanāmānane
sīmāśūnyakavitvavarṣajananī yā kāpi kādambinī |
mārārātimanovimohanavidhau kācitattamaḥkandalī
kāmākṣyāḥ karuṇākaṭākṣalaharī kāmāya me kalpatām ||6||
prauḍhadhvāntakadambake kumudinīpuṇyāṅkuraṃ darśayan
jyotsnāsaṅgamane'pi kokamithunaṃ miśraṃ samudbhāvayan |
kālindīlaharīdaśāṃ prakaṭayankamrāṃ nabhasyadbhutāṃ
kaścinnetramahotsavo vijayate kāñcīpure śūlinaḥ ||7||
tandrāhīnatamālanīlasuṣamaistāruṇyalīlāgṛhaiḥ
tārānāthakiśoralāñchitakacaistāmrāravindekṣaṇaiḥ |
mātaḥ saṃśrayatāṃ mano manasijaprāgalbhyanāḍindhamaiḥ
kampātīracarairghanastanabharaiḥ puṇyāṅkaraiḥ śāṅkaraiḥ ||8||
nityaṃ niścalatāmupetya marutāṃ rakṣāvidhiṃ puṣṇatī
tejassañcayapāṭavena kiraṇānuṣṇadyutermuṣṇatī |
kāñcīmadhyagatāpi dīptijananī viśvāntare jṛmbhate
kāciccitramaho smṛtāpi tamasāṃ nirvāpikā dīpikā ||9||
kāntaiḥ keśarucāṃ cayairbhramaritaṃ mandasmitaiḥ puṣpitaṃ
kāntyā pallavitaṃ padāmburuhayornetratviṣā patritam |
kampātīravanāntaraṃ vidadhatī kalyāṇajanmasthalī
kāñcīmadhyamahāmaṇirvijayate kācitkṛpākandalī ||10||
rākācandrasamānakāntivadanā nākādhirājastutā
mūkānāmapi kurvatī suradhanīnīkāśavāgvaibhavam |
śrīkāñcīnagarīvihārarasikā śokāpahantrī satām
ekā puṇyaparamparā paśupaterākāriṇī rājate ||11||
jātā śītalaśailataḥ sukṛtināṃ dṛśyā paraṃ dehināṃ
lokānāṃ kṣaṇamātrasaṃsmaraṇataḥ santāpavicchedinī |
āścaryaṃ bahu khelanaṃ vitanute naiścalyamābibhratī
kampāyāstaṭasīmni kāpi taṭinī kāruṇyapāthomayī ||12||
aikyaṃ yena viracyate haratanau dambhāvapumbhāvuke
rekhā yatkacasīmni śekharadaśāṃ naiśākarī gāhate |
aunnatyaṃ muhureti yena sa mahānmenāsakhaḥ sānumān
kampātīravihāriṇā saśaraṇāstenaiva dhāmnā vayam ||13||
akṣṇośca stanayoḥ śriyā śravaṇayorbāhvośca mūlaṃ spṛśan
uttaṃsena mukhena ca pratidinaṃ druhyanpayojanmane |
mādhuryeṇa girāṃ gatena mṛdunā haṃsāṅganāṃ hrepayan
kāñcīsīmni cakāsti ko'pi kavitāsantānabījāṅkuraḥ ||14||
khaṇḍaṃ cāndramasaṃ vataṃsamaniśaṃ kāñcīpure khelanaṃ
kālāyaśchavitaskarīṃ tanuruciṃ karṇajape locane |
tāruṇyoṣmanakhampacaṃ stanabharaṃ jaṅghāspṛśaṃ kuntalaṃ
bhāgyaṃ deśikasañcitaṃ mama kadā sampādayedambike ||15||
tanvānaṃ nijakelisaudhasaraṇiṃ naisargikīṇāṃ girāṃ
kedāraṃ kavimallasūktilaharīsasyaśriyāṃ śāśvatam |
aṃhovañcanacuñcu kiñcana bhaje kāñcīpurīmaṇḍanaṃ
paryāyacchavi pākaśāsanamaṇeḥ pauṣpeṣavaṃ pauruṣam ||16||
āloke mukhapaṅkaje ca dadhatī saudhākarīṃ cāturīṃ
cūḍālaṅkriyamāṇapaṅkajavanīvairāgamaprakriyā |
mugdhasmeramukhī ghansatanataṭīmūrcchālamadhyāñcitā
kāñcīsīmani kāminī vijayate kācijjaganmohinī ||17||
yasminnamba bhavatkaṭākṣarajanī mande'pi mandasmita-
jyotsnāsaṃsnapitā bhavatyabhimukhī taṃ pratyaho dehinam |
drakṣāmākṣikamādhurīmadabharavrīḍākarī vaikharī
kāmākṣi svayamātanotyabhisṛtiṃ vāmekṣaṇeva kṣaṇam ||18||
kālindījalakāntayaḥ smitarucisvarvāhinīpāthasi
prauḍhadhvāntarucaḥ sphuṭādharamaholauhityasandhyodaye |
maṇikyopalakuṇḍalāṃśuśikhini vyāmiśradhūmaśriyaḥ
kalyāṇaikabhuvaḥ kaṭākṣasuṣamāḥ kāmākṣi rājanti te ||19||
kalakalaraṇatkāñcī kāñcīvibhūṣaṇamālikā
kacabharalasaccandrā candrāvataṃsasadharmiṇī |
kavikulagiraḥ śrāvaṃśrāvaṃ milatpulakāṅkurā
viracitaśiraḥkampā kampātaṭe pariśobhate ||20||
sarasavacasāṃ vīcī nīcībhavanmadhumādhurī
bharitabhuvanā kīrtirmūrtirmanobhavajitvarī |
janani manaso yogyaṃ bhogyaṃ nṛṇāṃ tava jāyate
kathamiva vinā kāñcībhūṣe kaṭākṣataraṅgitam ||21||
bhramaritasaritkūlo nīlotpalaprabhayā''bhayā
natajanatamaḥkhaṇḍī tuṇḍīrasīmni vijṛmbhate |
acalatapasāmekaḥ pākaḥ prasūnaśarāsana-
pratibhaṭamanohārī nārīkulaikaśikhāmaṇiḥ ||22||
madhuravacaso mandasmerā mataṅgajagāminaḥ
taruṇimajuṣastāpicchābhāstamaḥparipanthinaḥ |
kucabharanatāḥ kuryurbhadraṃ kuraṅgavilocanāḥ
kalitakaruṇāḥ kāñcībhājaḥ kapālimahotsavāḥ ||23||
kamalasuṣamākṣyārohe vicakṣaṇavīkṣaṇāḥ
kumudasukṛtakrīḍācūḍālakuntalabandhurāḥ |
rucirarucibhistāpicchaśrīprapañcanacuñcavaḥ
puravijayinaḥ kampātīre sphuranti manorathāḥ ||24||
kalitaratayaḥ kāñcīlīlāvidhau kavimaṇḍalī-
vacanalaharīvāsantīnāṃ vasantavibhūtayaḥ |
kuśalavidhaye bhūyāsurme kuraṅgavilocanāḥ
kusumaviśikhārāterakṣṇāṃ kutūhalavibhramāḥ ||25||
kabalitatamaskāṇḍāstuṇḍīramaṇḍalamaṇḍanāḥ
sarasijavanīsantānānāmaruntudaśekharāḥ |
nayanasaraṇernedīyaṃsaḥ kadā nu bhavanti me
taruṇajaladaśyāmāḥ śambhostapaḥphalavibhramāḥ ||26||
acaramamiṣuṃ dīnaṃ mīnadhvajasya mukhaśriyā
sarasijabhuvo yānaṃ mlānaṃ gatena ca mañjunā |
tridaśasadasāmannaṃ khinnaṃ girā ca vitanvatī
tilakayati sā kampātīraṃ trilocanasundarī ||27||
janani bhuvane caṅkramye'haṃ kiyantamanehasaṃ
kupuruṣakarabhraṣṭairduṣṭairdhanairudarambhariḥ |
taruṇakaruṇe tandrāśūnye taraṅgaya locane
namati mayi te kiñcitkāñcīpurīmaṇidīpike ||28||
munijanamanaḥpeṭīratnaṃ sphuratkaruṇānaṭī-
viharaṇakalāgehaṃ kāñcīpurīmaṇibhūṣaṇam |
jagati mahato mohavyādhernṛṇāṃ paramauṣadhaṃ
puraharadṛśāṃ sāphalyaṃ me puraḥ parijṛmbhatām ||29||
munijanamodhāmne dhāmne vacomayajāhnavī-
himagiritaṭaprāgbhārāyākṣarāya parātmane |
viharaṇajuṣe kāñcīdeśe maheśvaralocana-
tritayasarasakrīḍāsaudhāṅgaṇāya namo namaḥ ||30||
marakatarucāṃ pratyādeśaṃ maheśvaracakṣuṣām
amṛtalaharīpūraṃ pāraṃ bhavākhyapayonidheḥ |
sucaritaphalaṃ kāñcībhājo janasya pacelimaṃ
himaśikhariṇo vaṃśasyaikaṃ vataṃsamupāsmahe ||31||
praṇamanadinārambhe kampānadīsakhi tāvake
sarasakavitonmeṣaḥ pūṣā satāṃ samudañcitaḥ |
pratibhaṭamahāprauḍhaprodyatkavitvakumudvatīṃ
nayati tarasā nidrāmudrāṃ nageśvarakanyake ||32||
śamitajaḍimārambhā kampātaṭīnikaṭecarī
nihataduritastomā somārdhamudritakuntalā |
phalitasumanovāñchā pāñcāyudhī paradevatā
saphalayatu me netre gotreśvarapriyanandinī ||33||
mama tu dhiṣaṇā pīḍyā jāḍyātireka kathaṃ tvayā
kumudasuṣamāmaitrīpātrīvataṃsitakuntalām |
jagati śamitastambhāṃ kampānadīnilayāmasau
śriyati hi galattandrā candrāvataṃsasadharmiṇīm ||34||
parimalaparīpākodrekaṃ payomuci kāñcane
śikhariṇi punardbaidhībhāvaṃ śaśinyaruṇātapam |
api ca janayankamborlakṣmīmanambuni ko'pyasau
kusumadhanuṣaḥ kāñcīdeśe cakāsti parākramaḥ ||35||
puradamayiturvāmotsaṅgasthalena rasajñayā
sarasakavitābhājā kāñcīpurodarasīmayā |
taṭaparisarairnīhārādrervacobhirakṛtrimaiḥ
kimiva na tulāmasmacceto maheśvari gāhate ||36||
nayanayugalīmāsmākīnāṃ kadā nu phalegrahīṃ
vidadhati gatau vyākurvāṇā gajendracamatkriyām |
maratakaruco māheśānā ghanastananamritāḥ
sukṛtavibhavāḥ prāñcaḥ kāñcīvataṃsadhurandharāḥ ||37||
manasijayaśaḥpāramparyaṃ marandajharīsuvāṃ
kavikulagirāṃ kandaṃ kampānadītaṭamaṇḍanam |
madhuralalitaṃ matkaṃ cakṣurmanīṣimanoharaṃ
puravijayinaḥ sarvasvaṃ tatpuraskurute kadā ||38||
śithilitatamolīlāṃ nīlāravindavilocanāṃ
dahanavilasatphālāṃ śrīkāmakoṭimupāsmahe |
karadhṛtasacchūlāṃ kālāricittaharāṃ parāṃ
manasijakṛpālīlāṃ lolālakāmalikekṣaṇām ||39||
kalālīlāśālā kavikulavacaḥkairavavanī-
śarajjyotsnādhārā śaśadharaśiśuślāghyamukuṭī |
punīte naḥ kampāpulinataṭasauhārdataralā
kadā cakṣurmārgaṃ kanakagiridhānuṣkamahiṣī ||40||
namaḥ stānnamrebhyaḥ stanagarimagarveṇa guruṇā
dadhānebhyaścūḍābharaṇamamṛtasyandi śiśiram |
sadā vāstavebhyaḥ suvidhabhuvi kampākhyasarite
yaśovyāpārebhyaḥ sukṛtavibhavebhyo ratipateḥ ||41||
asūyantī kācinmarakataruco nākimukuṭī-
kadambaṃ cumbantī caraṇanakhacandrāṃśupaṭalaiḥ |
tamomudrāṃ vidrāvayatu mama kāñcīrnilayanā
harotsaṅgaśrīmanmaṇigṛhamahādīpakalikā ||42||
anādyantā kācitsujananayanānandajananī
nirundhānā kāntiṃ nijarucivilāsairjalamucām |
smarārestāralyaṃ manasi janayantī svayamaho
galatkampā śampā parilasati kampāparisare ||43||
sudhāḍiṇḍīraśrīḥ smitaruciṣu tuṇḍīraviṣayaṃ
pariṣkurvāṇāsau parihasitanīlotpalaruciḥ |
stanābhyāmānamrā stabakayatu me kāṅkṣitataruṃ
dṛśāmaiśānīnāṃ sukṛtaphalapāṇḍityagarimā ||44||
kṛpādhārādroṇī kṛpaṇadhiṣaṇānāṃ praṇamatāṃ
nihantrī santāpaṃ nigamamukuṭottaṃsakalikā |
parā kāñcīlīlāparicayavatī parvatasutā
girāṃ nīvī devī giriśaparatantrā vijayate ||45||
kavitvaśrīkandaḥ sukṛtaparipāṭī himagireḥ
vidhātrī viśveṣāṃ viṣamaśaravīradhvajapaṭī |
sakhī kampānadyāḥ padahasitapāthojayugalī
purāṇo pāyānnaḥ puramathanasāmrājyapadavī ||46||
daridrāṇā madhye daradalitatāpicchasuṣamāḥ
stanābhogakkāntāstaruṇahariṇāṅkāṅkitakacāḥ |
harādhīnā nānāvibudhamukuṭīcumbitapadāḥ
kadā kampātīre kathaya viharāmo girisute ||47||
varīvartu sthemā tvayi mama girāṃ devi manaso
narīnartu prauḍhā vadanakamale vākyalaharī |
carīcartu prajñājanani jaḍimānaḥ parajane
sarīsartu svairaṃ janani mayi kāmākṣi karuṇā ||48||
kṣaṇātte kāmākṣi bhramarasuṣamāśikṣaṇaguruḥ
kaṭākṣavyākṣepo mama bhavatu mokṣāya vipadām |
narīnartu svairaṃ vacanalaharī nirjarapurī-
saridvīcīnīcīkaraṇapaṭurāsye mama sadā ||49||
purastānme bhūyaḥpraśamanaparaḥ stānmama rujāṃ
pracāraste kampātaṭavihṛtisampādini dṛśoḥ |
imāṃ yācñāmūrīkuru sapadi dūrīkuru tamaḥ-
parīpākaṃ matkaṃ sapadi budhalokaṃ ca naya mām ||50||
udañcantī kāñcīnagaranilaye tvatkaruṇayā
samṛddhā vāgdhāṭī parihasitamādhvī kavayatām |
upādatte mārapratibhaṭajaṭājūṭamukuṭī-
kuṭīrollāsinyāḥ śatamakhataṭinyā jayapaṭīm ||51||
śriyaṃ vidyāṃ dadyājjanani namatāṃ kīrtimamitāṃ
suputrān prādatte tava jhaṭiti kāmākṣi karuṇā |
trilokyāmādhikyaṃ tripuraparipanthipraṇayini
praṇāmastvatpāde śamitadurite kiṃ na kurute ||52||
manaḥstambhaṃ stambhaṃ gamayadupakampaṃ praṇamatāṃ
sadā lolaṃ nīlaṃ cikurajitalolambanikaram |
girāṃ dūraṃ smeraṃ dhṛtaśaśikiśoraṃ paśupateḥ
dṛśāṃ yogyaṃ bhogyaṃ tuhinagiribhāgyaṃ vijayate ||53||
ghanaśyāmānkāmāntakamahiṣi kāmākṣi madhurān
dṛśāṃ pātānetānamṛtajalaśītānanupamān |
bhavotpāte bhīte mayi vitara nāthe dṛḍhabhava-
nmanaśśoke mūke himagiripatāke karuṇayā ||54||
natānāṃ mandānāṃ bhavanigalabandhākuladhiyāṃ
mahāndhyāṃ rundhānāmabhilaṣitasantānalatikām |
carantīṃ kampāyāstaṭabhuvi savitrīṃ trijagatāṃ
smarāmastāṃ nityaṃ smaramathanajīvātukalikām ||55||
parā vidyā hṛdyāśritamadanavidyā marakata-
prabhānīlā līlāparavaśitaśūlāyudhamanāḥ |
tamaḥpūraṃ dūraṃ caraṇanatapaurandarapurī-
mṛgākṣī kāmākṣī kamalataralākṣī nayatu me ||56||
ahantākhyā matkaṃ kabalayati hā hanta hariṇī
haṭhātsaṃvidrūpaṃ haramahiṣi sasyāṅkuramasau |
kaṭākṣavyākṣepaprakaṭaharipāṣāṇapaṭalaiḥ
imāmuccairuccāṭaya jhaṭiti kāmākṣi kṛpayā ||57||
budhe vā mūke vā tava patati yasminkṣaṇamasau
kaṭākṣaḥ kāmākṣi prakaṭajaḍimakṣodapaṭimā |
kathaṅkāraṃ nāsmai karamukulacūḍālamukuṭā
namovākaṃ brūyurnamuciparipanthiprabhṛtayaḥ ||58||
pratīcīṃ paśyāmaḥ prakaṭarucinīvārakamaṇi-
prabhāsadhrīcīnāṃ pradalitaṣaḍādhārakamalām |
carantīṃ sauṣumne pathi parapadendupravigala-
tsudhārdrāṃ kāmākṣīṃ pariṇataparañjyotirudayām ||59||
jambhārātiprabhṛtimukuṭīḥ pādayoḥ pīṭhayantī
gumphānvācāṃ kavijanakṛtānsvairamārāmayantī |
śampālakṣmīṃ maṇigaṇarucāpāṭalaiḥ prāpayantī
kampātīre kavipariṣadāṃ jṛmbhate bhāgyasīmā ||60||
candrāpīḍāṃ caturavadanāṃ cañcalāpāṅgalīlāṃ
kundasmerāṃ kucabharanatāṃ kuntaloddhūtabhṛṅgām |
mārārātermadanaśikhinaṃ māṃsalaṃ dīpayantīṃ
kāmākṣīṃ tāṃ kavikulagirāṃ kalpavallīmupāse ||61||
kālāmbhodaprakarasuṣamāṃ kāntibhistirjayantī
kalyāṇānāmudayasaraṇiḥ kalpavallī kavīnām |
kandarpāreḥ priyasahacarī kalmaṣāṇāṃ nihantrī
kāñcīdeśaṃ tilakayati sā kāpi kāruṇyasīmā ||62||
ūrīkurvannurasijataṭe cāturīṃ bhūdharāṇāṃ
pāthojānāṃ nayanayugale paripanthyaṃ vitanvan |
kampātīre viharati rucā moghayanmeghaśailīṃ
kokadveṣaṃ śirasi kalayanko'pi vidyāviśeṣaḥ ||63||
kāñcīlīlāparicayavatī kāpi tāpicchalakṣmīḥ
jāḍyāraṇye hutavahaśikhā janmabhūmiḥ kṛpāyāḥ |
mākandaśrīrmadhurakavitācāturī kokilānāṃ
mārge bhūyānmama nayanayormānmathī kāpi vidyā ||64||
seturmātarmaratakamayo bhaktibhājāṃ bhavābdhau
līlālolā kuvalayamayī mānmathī vaijayantī |
kāñcībhūṣā paśupatidṛśāṃ kāpi kālāñjanālī
matkaṃ duḥkhaṃ śithilayatu te mañjulāpāṅgamālā ||65||
vyāvṛṇvānāḥ kuvalayadalaprakriyāvairamudrāṃ
vyākurvāṇā manasijamahārājasāmrājyalakṣmīm |
kāñcīlīlāvihṛtirasike kāṅkṣitaṃ naḥ kriyāsuḥ
bandhacchede tava niyamināṃ baddhadīkṣāḥ kaṭākṣāḥ ||66||
kālāmbhode śaśiruci dalaṃ kaitakaṃ darśayantī
madhyesaudāmini madhulihāṃ mālikāṃ rājayantī |
haṃsārāvaṃ vikacakamale mañjumullāsayantī
kampātīre vilasati navā kāpi kāruṇyalakṣmīḥ ||67||
citraṃ citraṃ nijamṛdutayā bhartsayanpallavālīṃ
puṃsāṃ kāmānbhuvi ca niyataṃ pūrayanpuṇyabhājām |
jātaḥ śailānna tu jalanidheḥ svairasañcāraśīlaḥ
kāñcībhūṣā kalayatu śivaṃ ko'pi cintāmaṇirme ||68||
tāmrāmbhojaṃ jaladanikaṭe tatra bandhūkapuṣpaṃ
tasminmallīkusumasuṣamāṃ tatra vīṇāninādam |
vyāvṛnvānā sukṛtalaharī kāpi kāñcinagaryām
aiśānī sā kalayatitarāmaindrajālaṃ vilāsam ||69||
āhārāṃśaṃ tridaśasadasāmāśraye cātakānām
ākāśoparyapi ca kalayannālayaṃ tuṅgameṣām |
kampātīre viharatitarāṃ kāmadhenuḥ kavīnāṃ
mandasmero madananigamaprakriyāsampradāyaḥ ||70||
ārdrībhūtairaviralakṛpairāttalīlāvilāsaiḥ
āsthāpūrṇairadhikacapalairañcitāmbhojaśilpaiḥ |
kāntairlakṣmīlalitabhavanaiḥ kāntikaivalyasāraiḥ
kāśmalyaṃ naḥ kabalayatu sā kāmakoṭī kaṭākṣaiḥ ||71||
ādhūnvantyai taralanayanairāṅgajīṃ vaijayantīm
ānandinyai nijapadajuṣāmāttakāñcīpurāyai |
āsmākīnaṃ hṛdayamakhilairāgamānāṃ prapañcaiḥ
ārādhyāyai spṛhayatitarāmadimāyai jananyai ||72||
dūraṃ vācāṃ tridaśasadasāṃ duḥkhasindhostaritraṃ
mohakṣvelakṣitiruhavane krūradhāraṃ kuṭhāram |
kampātīrapraṇayi kavibhirvarṇitodyaccaritraṃ
śāntyai seve sakalavipadāṃ śāṅkaraṃ tatkalatram ||73||
khaṇḍīkṛtya prakṛtikuṭilaṃ kalmaṣaṃ prātibhaśrī-
śuṇḍīratvaṃ nijapadajuṣāṃ śūnyatandraṃ diśantī |
tuṇḍīrākhyai mahati viṣaye svarṇavṛṣṭipradātrī
caṇḍī devī kalayati ratiṃ candracūḍālacūḍe ||74||
yena khyāto bhavati sa gṛhī pūruṣo merudhanvā
yaddṛkkoṇe madananigamaprābhavaṃ bobhavīti |
yatprītyaiva trijagadadhipo jṛmbhate kimpacānaḥ
kampātīre sa jayati mahānkaścidojoviśeṣaḥ ||75||
dhanyā dhanyā gatiriha girāṃ devi kāmākṣi yanme
nindyāṃ bhindyātsapadi jaḍatāṃ kalmaṣādunmiṣantīm |
sādhvī mādhvīrasamadhuratābhañjinī mañjurītiḥ
vāṇīveṇī jhaṭiti vṛṇutātsvardhunīspardhinī mām ||76||
yasyā vāṭī hṛdayakamalaṃ kausumī yogabhājāṃ
yasyāḥ pīṭhī satataśiśirā śīkarairmākarandaiḥ |
yasyāḥ peṭī śrutiparicalanmauliratnasya kāñcī
sā me somābharaṇamahiṣī sādhayetkāṅkṣitāni ||77||
ekā mātā sakalajagatāmīyuṣī dhyānamudrām
ekāmrādhīśvaracaraṇayorekatānāṃ samindhe |
tāṭaṅkodyanmaṇigaṇarucā tāmrakarṇapradeśā
tāruṇyaśrīstabakitatanustāpasī kāpi bālā ||78||
dantādantiprakaṭanakarī dantibhirmandayānaiḥ
mandārāṇāṃ madapariṇatiṃ mathnatī mandahāsaiḥ |
aṅkūrābhyāṃ manasijataroraṅkitorāḥ kucābhyā-
mantaḥkāñci sphurati jagatāmādimā kāpi mātā ||79||
triyambakakuṭumbinīṃ tripurasundarīmindirāṃ
pulindapatisundarīṃ tripurabhairavīṃ bhāratīm |
mataṅgakulanāyikāṃ mahiṣamardanīṃ mātṛkāṃ
bhaṇanti vibudhottamā vihṛtimeva kāmākṣi te ||80||
mahāmunimanonaṭī mahitaramyakampātaṭī-
kuṭīrakavihāriṇī kuṭilabodhasaṃhāriṇī |
sadā bhavatu kāminī sakaladehināṃ svāminī
kṛpātiśayakiṅkarī mama vibhūtaye śāṅkarī ||81||
jaḍāḥ prakṛtinirdhanā janavilocanāruntudā
narā janani vīkṣaṇaṃ kṣaṇamavāpya kāmākṣi te |
vacassu madhumādhurīṃ prakaṭayanti paurandarī-
vibhūtiṣu viḍambanāṃ vapuṣi mānmathīṃ prakriyām ||82||
ghansatanataṭasphuṭasphuritakañculīcañcalī-
kṛtatripuraśāsanā sujanaśīlitopāsanā |
dṛśoḥ saraṇimaśnute mama kadā nu kāñcīpure
parā paramayogināṃ manasi citkulā puṣkalā ||83||
kavīndrahṛdayecarī parigṛhītakāñcīpurī
nirūḍhakaruṇājharī nikhilalokarakṣākarī |
manaḥpathadavīyasī madanaśāsanapreyasī
mahāguṇagarīyasī mama dṛśo'stu nedīyasī ||84||
dhanena na ramāmahe khalajanānna sevāmahe
na cāpalamayāmahe bhavabhayānna dūyāmahe |
sthirāṃ tanumahetarāṃ manasi kiṃ ca kāñcīrata-
smarāntakakuṭumbinīcaraṇapallavopāsanām ||85||
surāḥ parijanā vapurmanasijāya vairāyate
triviṣṭapanitambinīkucataṭī ca kelīgiriḥ |
giraḥ surabhayo vayastaruṇimā daridrasya vā
kaṭākṣasaraṇau kṣaṇaṃ nipatitasya kāmākṣi te ||86||
pavitraya jagattrayīvibudhabodhajīvātubhiḥ
puratrayavimardinaḥ pulakakañculīdāyibhiḥ |
bhavakṣayavicakṣaṇairvyasanamokṣaṇairvīkṣaṇaiḥ
nirakṣaraśiromaṇiṃ karuṇayaiva kāmākṣi mām ||87||
kadā kalitakhelanāḥ karuṇayaiva kāñcīpure
kalāyamukulatviṣaḥ śubhakadambapūrṇāṅkurāḥ |
payodharabharālasāḥ kavijaneṣu te bandhurāḥ
pacelimakṛpārasā paripatanti mārge dṛśoḥ ||88||
aśodhyamacalodbhavaṃ hṛdayanandanaṃ dehinām
anarghamadhikāñci tatkimapi ratnamuddyotate |
anena samalaṅkṛtā jayati śaṅkarāṅkasthalī
kadāsya mama mānasaṃ vrajati peṭikāvibhramam ||89||
parāmṛtajharīplutā jayati nityamantaścarī
bhuvāmapi bahiścarī paramasaṃvidekātmikā |
mahadbhiraparokṣitā satatameva kāñcīpure
mamānvahamahammatirmanasi bhātu māheśvarī ||90||
tamovipinadhāvinaṃ satatameva kāñcīpure
vihārarasikā parā paramasaṃvidurvīruhe |
kaṭākṣanigalairdṛḍhaṃ hṛdayaduṣṭadantāvalaṃ
ciraṃ nayatu māmakaṃ tripuravairisīmantinī ||91||
tvameva sati caṇḍikā tvamasi devi cāmuṇḍikā
tvameva paramātṛkā tvamapi yoginīrūpiṇī |
tvameva kila śāmbhavī tvamasi kāmakoṭī jayā
tvameva vijayā tvayi trijagadamba kiṃ brūmahe ||92||
pare janani pārvati praṇatapālini prātibha-
pradātri parameśvari trijagadāśrite śāśvate |
triyambakakuṭumbini tripadasaṅgini trīkṣaṇe
triśaktimayi vīkṣaṇaṃ mayi nidhehi kāmākṣi te ||93||
manomadhukarotsavaṃ vidadhatī manīṣājuṣāṃ
svayamprabhavavaikharīvipinavīthikālambinī |
aho śiśiritā kṛpāmadhurasena kampātaṭe
carācaravidhāyinī calati kāpi cinmañjarī ||94||
kalāvati kalābhṛto mukuṭasīmni līlāvati
spṛhāvati maheśvare bhuvanamohane bhāsvati |
prabhāvati rame sadā mahitarūpaśobhāvati
tvarāvati pare satāṃ gurukṛpāmbudhārāvati ||95||
tvayaiva jagadambayā bhuvanamaṇḍalaṃ sūyate
tvayaiva karuṇārdrayā tadapi rakṣaṇaṃ nīyate |
tvayaiva kharakopayā nayanapāvake hūyate
tvayaiva kila nityayā jagati santataṃ sthīyate ||96||
carācarajaganmayīṃ sakalahṛnmayīṃ cinmayīṃ
guṇatrayamayīṃ jagattrayamayīṃ tridhāmāmayīm |
parāparamayīṃ sadā daśadiśāṃ niśāharmayīṃ
parāṃ satatasanmayīṃ manasi cinmayīṃ śīlaye ||97||
jaya jagadambike harakuṭumbini vaktrarucā
jitaśaradambuje ghanaviḍambini keśarucā |
paramavalambanaṃ kuru sadā pararūpadhare
mama gatasaṃvido jaḍimaḍambaratāṇḍavinaḥ ||98||
bhuvanajanani bhūṣābhūtacandre namaste
kaluṣaśamani kampātīragehe namaste |
nikhilanigamavedye nityarūpe namaste
paraśivamayi pāśacchedahaste namaste ||99||
kvaṇatkāñcī kāñcīpuramaṇivipañcīlayajharī-
śiraḥkampā kampāvasatiranukampājalanidhiḥ |
ghanaśyāmā śyāmā kaṭhinakucasīmā manasi me
mṛgākṣī kāmākṣī haranaṭanasākṣī viharatāt ||100||
samaravijayakoṭī sādhakānandadhāṭī
mṛduguṇaparipeṭī mukhyakādambavāṭī |
muninutaparipāṭī mohitājāṇḍakoṭī
paramaśivavadhūṭī pātu māṃ kāmakoṭī ||101||
imaṃ paravarapradaṃ prakṛtipeśalaṃ pāvanaṃ
parāparacidākṛtiprakaṭanapradīpāyitam |
stavaṃ paṭhati nityadā manasi bhāvayannambikāṃ
japairalamalaṃ makhairadhikadehasaṃśoṣaṇaiḥ ||102||
|| iti stutiśatakaṃ sampūrṇam ||
Sanskrit — Devanagari (original)
पाण्डित्यं परमेश्वरि स्तुतिविधौ नैवाश्रयन्ते गिरां
वैरिञ्चान्यपि गुम्फनानि विगलद्गर्वाणि शर्वाणि ते ।
स्तोतुं त्वां परिफुल्लनीलनलिनश्यामाक्षि कामाक्षि मां
वाचालीकुरुते तथापि नितरां त्वत्पादसेवादरः ॥1॥
तापिञ्छस्तबकत्विषे तनुभृतां दारिद्र्यमुद्राद्विषे
संसाराख्यतमोमुषे पुररिपोर्वामाङ्कसीमाजुषे ।
कम्पातीरमुपेयुषे कवयतां जिह्वाकुटीं जग्मुषे
विश्वत्राणपुषे नमोऽस्तु सततं तस्मै परञ्ज्योतिषे ॥2॥
ये सन्ध्यारुणयन्ति शङ्करजटाकान्तारचन्रार्भकं
सिन्दूरन्ति च ये पुरन्दरवधूसीमन्तसीमान्तरे ।
पुण्य.ं ये परिपक्कयन्ति भजतां काञ्चीपुरे माममी
पायासुः परमेश्वरप्रणयिनीपादोद्भवाः पांसवः ॥3॥
कामाडम्बरपूरया शशिरुचा कम्रस्मितानां त्विषा
कामारेरनुरागसिन्धुमधिकं कल्लोलितं तन्वती ।
कामाक्षीति समस्तसज्जननुता कल्याणदात्री नृणां
कारुण्याकुलमानसा भगवती कम्पातटे जृम्भते ॥4॥
कामाक्षीणपराक्रमप्रकटनं सम्भावयन्ती दृशा
श्यामा क्षीरसहोदरस्मितरुचिप्रक्षालिताशान्तरा ।
कामाक्षीजनमौलिभूषणमणिर्वाचां परा देवता
कामाक्षीति विभाति कापि करुणा कम्पातटिन्यास्तटे ॥5॥
श्यामा काचन चन्द्रिका त्रिभुवने पुण्यात्मनामानने
सीमाशून्यकवित्ववर्षजननी या कापि कादम्बिनी ।
मारारातिमनोविमोहनविधौ काचितत्तमःकन्दली
कामाक्ष्याः करुणाकटाक्षलहरी कामाय मे कल्पताम् ॥6॥
प्रौढध्वान्तकदम्बके कुमुदिनीपुण्याङ्कुरं दर्शयन्
ज्योत्स्नासङ्गमनेऽपि कोकमिथुनं मिश्रं समुद्भावयन् ।
कालिन्दीलहरीदशां प्रकटयन्कम्रां नभस्यद्भुतां
कश्चिन्नेत्रमहोत्सवो विजयते काञ्चीपुरे शूलिनः ॥7॥
तन्द्राहीनतमालनीलसुषमैस्तारुण्यलीलागृहैः
तारानाथकिशोरलाञ्छितकचैस्ताम्रारविन्देक्षणैः ।
मातः संश्रयतां मनो मनसिजप्रागल्भ्यनाडिन्धमैः
कम्पातीरचरैर्घनस्तनभरैः पुण्याङ्करैः शाङ्करैः ॥8॥
नित्यं निश्चलतामुपेत्य मरुतां रक्षाविधिं पुष्णती
तेजस्सञ्चयपाटवेन किरणानुष्णद्युतेर्मुष्णती ।
काञ्चीमध्यगतापि दीप्तिजननी विश्वान्तरे जृम्भते
काचिच्चित्रमहो स्मृतापि तमसां निर्वापिका दीपिका ॥9॥
कान्तैः केशरुचां चयैर्भ्रमरितं मन्दस्मितैः पुष्पितं
कान्त्या पल्लवितं पदाम्बुरुहयोर्नेत्रत्विषा पत्रितम् ।
कम्पातीरवनान्तरं विदधती कल्याणजन्मस्थली
काञ्चीमध्यमहामणिर्विजयते काचित्कृपाकन्दली ॥10॥
राकाचन्द्रसमानकान्तिवदना नाकाधिराजस्तुता
मूकानामपि कुर्वती सुरधनीनीकाशवाग्वैभवम् ।
श्रीकाञ्चीनगरीविहाररसिका शोकापहन्त्री सताम्
एका पुण्यपरम्परा पशुपतेराकारिणी राजते ॥11॥
जाता शीतलशैलतः सुकृतिनां दृश्या परं देहिनां
लोकानां क्षणमात्रसंस्मरणतः सन्तापविच्छेदिनी ।
आश्चर्यं बहु खेलनं वितनुते नैश्चल्यमाबिभ्रती
कम्पायास्तटसीम्नि कापि तटिनी कारुण्यपाथोमयी ॥12॥
ऐक्यं येन विरच्यते हरतनौ दम्भावपुम्भावुके
रेखा यत्कचसीम्नि शेखरदशां नैशाकरी गाहते ।
औन्नत्यं मुहुरेति येन स महान्मेनासखः सानुमान्
कम्पातीरविहारिणा सशरणास्तेनैव धाम्ना वयम् ॥13॥
अक्ष्णोश्च स्तनयोः श्रिया श्रवणयोर्बाह्वोश्च मूलं स्पृशन्
उत्तंसेन मुखेन च प्रतिदिनं द्रुह्यन्पयोजन्मने ।
माधुर्येण गिरां गतेन मृदुना हंसाङ्गनां ह्रेपयन्
काञ्चीसीम्नि चकास्ति कोऽपि कवितासन्तानबीजाङ्कुरः ॥14॥
खण्डं चान्द्रमसं वतंसमनिशं काञ्चीपुरे खेलनं
कालायश्छवितस्करीं तनुरुचिं कर्णजपे लोचने ।
तारुण्योष्मनखम्पचं स्तनभरं जङ्घास्पृशं कुन्तलं
भाग्यं देशिकसञ्चितं मम कदा सम्पादयेदम्बिके ॥15॥
तन्वानं निजकेलिसौधसरणिं नैसर्गिकीणां गिरां
केदारं कविमल्लसूक्तिलहरीसस्यश्रियां शाश्वतम् ।
अंहोवञ्चनचुञ्चु किञ्चन भजे काञ्चीपुरीमण्डनं
पर्यायच्छवि पाकशासनमणेः पौष्पेषवं पौरुषम् ॥16॥
आलोके मुखपङ्कजे च दधती सौधाकरीं चातुरीं
चूडालङ्क्रियमाणपङ्कजवनीवैरागमप्रक्रिया ।
मुग्धस्मेरमुखी घन्सतनतटीमूर्च्छालमध्याञ्चिता
काञ्चीसीमनि कामिनी विजयते काचिज्जगन्मोहिनी ॥17॥
यस्मिन्नम्ब भवत्कटाक्षरजनी मन्देऽपि मन्दस्मित-
ज्योत्स्नासंस्नपिता भवत्यभिमुखी तं प्रत्यहो देहिनम् ।
द्रक्षामाक्षिकमाधुरीमदभरव्रीडाकरी वैखरी
कामाक्षि स्वयमातनोत्यभिसृतिं वामेक्षणेव क्षणम् ॥18॥
कालिन्दीजलकान्तयः स्मितरुचिस्वर्वाहिनीपाथसि
प्रौढध्वान्तरुचः स्फुटाधरमहोलौहित्यसन्ध्योदये ।
मणिक्योपलकुण्डलांशुशिखिनि व्यामिश्रधूमश्रियः
कल्याणैकभुवः कटाक्षसुषमाः कामाक्षि राजन्ति ते ॥19॥
कलकलरणत्काञ्ची काञ्चीविभूषणमालिका
कचभरलसच्चन्द्रा चन्द्रावतंससधर्मिणी ।
कविकुलगिरः श्रावंश्रावं मिलत्पुलकाङ्कुरा
विरचितशिरःकम्पा कम्पातटे परिशोभते ॥20॥
सरसवचसां वीची नीचीभवन्मधुमाधुरी
भरितभुवना कीर्तिर्मूर्तिर्मनोभवजित्वरी ।
जननि मनसो योग्यं भोग्यं नृणां तव जायते
कथमिव विना काञ्चीभूषे कटाक्षतरङ्गितम् ॥21॥
भ्रमरितसरित्कूलो नीलोत्पलप्रभयाऽऽभया
नतजनतमःखण्डी तुण्डीरसीम्नि विजृम्भते ।
अचलतपसामेकः पाकः प्रसूनशरासन-
प्रतिभटमनोहारी नारीकुलैकशिखामणिः ॥22॥
मधुरवचसो मन्दस्मेरा मतङ्गजगामिनः
तरुणिमजुषस्तापिच्छाभास्तमःपरिपन्थिनः ।
कुचभरनताः कुर्युर्भद्रं कुरङ्गविलोचनाः
कलितकरुणाः काञ्चीभाजः कपालिमहोत्सवाः ॥23॥
कमलसुषमाक्ष्यारोहे विचक्षणवीक्षणाः
कुमुदसुकृतक्रीडाचूडालकुन्तलबन्धुराः ।
रुचिररुचिभिस्तापिच्छश्रीप्रपञ्चनचुञ्चवः
पुरविजयिनः कम्पातीरे स्फुरन्ति मनोरथाः ॥24॥
कलितरतयः काञ्चीलीलाविधौ कविमण्डली-
वचनलहरीवासन्तीनां वसन्तविभूतयः ।
कुशलविधये भूयासुर्मे कुरङ्गविलोचनाः
कुसुमविशिखारातेरक्ष्णां कुतूहलविभ्रमाः ॥25॥
कबलिततमस्काण्डास्तुण्डीरमण्डलमण्डनाः
सरसिजवनीसन्तानानामरुन्तुदशेखराः ।
नयनसरणेर्नेदीयंसः कदा नु भवन्ति मे
तरुणजलदश्यामाः शम्भोस्तपःफलविभ्रमाः ॥26॥
अचरममिषुं दीनं मीनध्वजस्य मुखश्रिया
सरसिजभुवो यानं म्लानं गतेन च मञ्जुना ।
त्रिदशसदसामन्नं खिन्नं गिरा च वितन्वती
तिलकयति सा कम्पातीरं त्रिलोचनसुन्दरी ॥27॥
जननि भुवने चङ्क्रम्येऽहं कियन्तमनेहसं
कुपुरुषकरभ्रष्टैर्दुष्टैर्धनैरुदरम्भरिः ।
तरुणकरुणे तन्द्राशून्ये तरङ्गय लोचने
नमति मयि ते किञ्चित्काञ्चीपुरीमणिदीपिके ॥28॥
मुनिजनमनःपेटीरत्नं स्फुरत्करुणानटी-
विहरणकलागेहं काञ्चीपुरीमणिभूषणम् ।
जगति महतो मोहव्याधेर्नृणां परमौषधं
पुरहरदृशां साफल्यं मे पुरः परिजृम्भताम् ॥29॥
मुनिजनमोधाम्ने धाम्ने वचोमयजाह्नवी-
हिमगिरितटप्राग्भारायाक्षराय परात्मने ।
विहरणजुषे काञ्चीदेशे महेश्वरलोचन-
त्रितयसरसक्रीडासौधाङ्गणाय नमो नमः ॥30॥
मरकतरुचां प्रत्यादेशं महेश्वरचक्षुषाम्
अमृतलहरीपूरं पारं भवाख्यपयोनिधेः ।
सुचरितफलं काञ्चीभाजो जनस्य पचेलिमं
हिमशिखरिणो वंशस्यैकं वतंसमुपास्महे ॥31॥
प्रणमनदिनारम्भे कम्पानदीसखि तावके
सरसकवितोन्मेषः पूषा सतां समुदञ्चितः ।
प्रतिभटमहाप्रौढप्रोद्यत्कवित्वकुमुद्वतीं
नयति तरसा निद्रामुद्रां नगेश्वरकन्यके ॥32॥
शमितजडिमारम्भा कम्पातटीनिकटेचरी
निहतदुरितस्तोमा सोमार्धमुद्रितकुन्तला ।
फलितसुमनोवाञ्छा पाञ्चायुधी परदेवता
सफलयतु मे नेत्रे गोत्रेश्वरप्रियनन्दिनी ॥33॥
मम तु धिषणा पीड्या जाड्यातिरेक कथं त्वया
कुमुदसुषमामैत्रीपात्रीवतंसितकुन्तलाम् ।
जगति शमितस्तम्भां कम्पानदीनिलयामसौ
श्रियति हि गलत्तन्द्रा चन्द्रावतंससधर्मिणीम् ॥34॥
परिमलपरीपाकोद्रेकं पयोमुचि काञ्चने
शिखरिणि पुनर्द्बैधीभावं शशिन्यरुणातपम् ।
अपि च जनयन्कम्बोर्लक्ष्मीमनम्बुनि कोऽप्यसौ
कुसुमधनुषः काञ्चीदेशे चकास्ति पराक्रमः ॥35॥
पुरदमयितुर्वामोत्सङ्गस्थलेन रसज्ञया
सरसकविताभाजा काञ्चीपुरोदरसीमया ।
तटपरिसरैर्नीहाराद्रेर्वचोभिरकृत्रिमैः
किमिव न तुलामस्मच्चेतो महेश्वरि गाहते ॥36॥
नयनयुगलीमास्माकीनां कदा नु फलेग्रहीं
विदधति गतौ व्याकुर्वाणा गजेन्द्रचमत्क्रियाम् ।
मरतकरुचो माहेशाना घनस्तननम्रिताः
सुकृतविभवाः प्राञ्चः काञ्चीवतंसधुरन्धराः ॥37॥
मनसिजयशःपारम्पर्यं मरन्दझरीसुवां
कविकुलगिरां कन्दं कम्पानदीतटमण्डनम् ।
मधुरललितं मत्कं चक्षुर्मनीषिमनोहरं
पुरविजयिनः सर्वस्वं तत्पुरस्कुरुते कदा ॥38॥
शिथिलिततमोलीलां नीलारविन्दविलोचनां
दहनविलसत्फालां श्रीकामकोटिमुपास्महे ।
करधृतसच्छूलां कालारिचित्तहरां परां
मनसिजकृपालीलां लोलालकामलिकेक्षणाम् ॥39॥
कलालीलाशाला कविकुलवचःकैरववनी-
शरज्ज्योत्स्नाधारा शशधरशिशुश्लाघ्यमुकुटी ।
पुनीते नः कम्पापुलिनतटसौहार्दतरला
कदा चक्षुर्मार्गं कनकगिरिधानुष्कमहिषी ॥40॥
नमः स्तान्नम्रेभ्यः स्तनगरिमगर्वेण गुरुणा
दधानेभ्यश्चूडाभरणममृतस्यन्दि शिशिरम् ।
सदा वास्तवेभ्यः सुविधभुवि कम्पाख्यसरिते
यशोव्यापारेभ्यः सुकृतविभवेभ्यो रतिपतेः ॥41॥
असूयन्ती काचिन्मरकतरुचो नाकिमुकुटी-
कदम्बं चुम्बन्ती चरणनखचन्द्रांशुपटलैः ।
तमोमुद्रां विद्रावयतु मम काञ्चीर्निलयना
हरोत्सङ्गश्रीमन्मणिगृहमहादीपकलिका ॥42॥
अनाद्यन्ता काचित्सुजननयनानन्दजननी
निरुन्धाना कान्तिं निजरुचिविलासैर्जलमुचाम् ।
स्मरारेस्तारल्यं मनसि जनयन्ती स्वयमहो
गलत्कम्पा शम्पा परिलसति कम्पापरिसरे ॥43॥
सुधाडिण्डीरश्रीः स्मितरुचिषु तुण्डीरविषयं
परिष्कुर्वाणासौ परिहसितनीलोत्पलरुचिः ।
स्तनाभ्यामानम्रा स्तबकयतु मे काङ्क्षिततरुं
दृशामैशानीनां सुकृतफलपाण्डित्यगरिमा ॥44॥
कृपाधाराद्रोणी कृपणधिषणानां प्रणमतां
निहन्त्री सन्तापं निगममुकुटोत्तंसकलिका ।
परा काञ्चीलीलापरिचयवती पर्वतसुता
गिरां नीवी देवी गिरिशपरतन्त्रा विजयते ॥45॥
कवित्वश्रीकन्दः सुकृतपरिपाटी हिमगिरेः
विधात्री विश्वेषां विषमशरवीरध्वजपटी ।
सखी कम्पानद्याः पदहसितपाथोजयुगली
पुराणो पायान्नः पुरमथनसाम्राज्यपदवी ॥46॥
दरिद्राणा मध्ये दरदलिततापिच्छसुषमाः
स्तनाभोगक्कान्तास्तरुणहरिणाङ्काङ्कितकचाः ।
हराधीना नानाविबुधमुकुटीचुम्बितपदाः
कदा कम्पातीरे कथय विहरामो गिरिसुते ॥47॥
वरीवर्तु स्थेमा त्वयि मम गिरां देवि मनसो
नरीनर्तु प्रौढा वदनकमले वाक्यलहरी ।
चरीचर्तु प्रज्ञाजननि जडिमानः परजने
सरीसर्तु स्वैरं जननि मयि कामाक्षि करुणा ॥48॥
क्षणात्ते कामाक्षि भ्रमरसुषमाशिक्षणगुरुः
कटाक्षव्याक्षेपो मम भवतु मोक्षाय विपदाम् ।
नरीनर्तु स्वैरं वचनलहरी निर्जरपुरी-
सरिद्वीचीनीचीकरणपटुरास्ये मम सदा ॥49॥
पुरस्तान्मे भूयःप्रशमनपरः स्तान्मम रुजां
प्रचारस्ते कम्पातटविहृतिसम्पादिनि दृशोः ।
इमां याच्ञामूरीकुरु सपदि दूरीकुरु तमः-
परीपाकं मत्कं सपदि बुधलोकं च नय माम् ॥50॥
उदञ्चन्ती काञ्चीनगरनिलये त्वत्करुणया
समृद्धा वाग्धाटी परिहसितमाध्वी कवयताम् ।
उपादत्ते मारप्रतिभटजटाजूटमुकुटी-
कुटीरोल्लासिन्याः शतमखतटिन्या जयपटीम् ॥51॥
श्रियं विद्यां दद्याज्जननि नमतां कीर्तिममितां
सुपुत्रान् प्रादत्ते तव झटिति कामाक्षि करुणा ।
त्रिलोक्यामाधिक्यं त्रिपुरपरिपन्थिप्रणयिनि
प्रणामस्त्वत्पादे शमितदुरिते किं न कुरुते ॥52॥
मनःस्तम्भं स्तम्भं गमयदुपकम्पं प्रणमतां
सदा लोलं नीलं चिकुरजितलोलम्बनिकरम् ।
गिरां दूरं स्मेरं धृतशशिकिशोरं पशुपतेः
दृशां योग्यं भोग्यं तुहिनगिरिभाग्यं विजयते ॥53॥
घनश्यामान्कामान्तकमहिषि कामाक्षि मधुरान्
दृशां पातानेतानमृतजलशीताननुपमान् ।
भवोत्पाते भीते मयि वितर नाथे दृढभव-
न्मनश्शोके मूके हिमगिरिपताके करुणया ॥54॥
नतानां मन्दानां भवनिगलबन्धाकुलधियां
महान्ध्यां रुन्धानामभिलषितसन्तानलतिकाम् ।
चरन्तीं कम्पायास्तटभुवि सवित्रीं त्रिजगतां
स्मरामस्तां नित्यं स्मरमथनजीवातुकलिकाम् ॥55॥
परा विद्या हृद्याश्रितमदनविद्या मरकत-
प्रभानीला लीलापरवशितशूलायुधमनाः ।
तमःपूरं दूरं चरणनतपौरन्दरपुरी-
मृगाक्षी कामाक्षी कमलतरलाक्षी नयतु मे ॥56॥
अहन्ताख्या मत्कं कबलयति हा हन्त हरिणी
हठात्संविद्रूपं हरमहिषि सस्याङ्कुरमसौ ।
कटाक्षव्याक्षेपप्रकटहरिपाषाणपटलैः
इमामुच्चैरुच्चाटय झटिति कामाक्षि कृपया ॥57॥
बुधे वा मूके वा तव पतति यस्मिन्क्षणमसौ
कटाक्षः कामाक्षि प्रकटजडिमक्षोदपटिमा ।
कथङ्कारं नास्मै करमुकुलचूडालमुकुटा
नमोवाकं ब्रूयुर्नमुचिपरिपन्थिप्रभृतयः ॥58॥
प्रतीचीं पश्यामः प्रकटरुचिनीवारकमणि-
प्रभासध्रीचीनां प्रदलितषडाधारकमलाम् ।
चरन्तीं सौषुम्ने पथि परपदेन्दुप्रविगल-
त्सुधार्द्रां कामाक्षीं परिणतपरञ्ज्योतिरुदयाम् ॥59॥
जम्भारातिप्रभृतिमुकुटीः पादयोः पीठयन्ती
गुम्फान्वाचां कविजनकृतान्स्वैरमारामयन्ती ।
शम्पालक्ष्मीं मणिगणरुचापाटलैः प्रापयन्ती
कम्पातीरे कविपरिषदां जृम्भते भाग्यसीमा ॥60॥
चन्द्रापीडां चतुरवदनां चञ्चलापाङ्गलीलां
कुन्दस्मेरां कुचभरनतां कुन्तलोद्धूतभृङ्गाम् ।
मारारातेर्मदनशिखिनं मांसलं दीपयन्तीं
कामाक्षीं तां कविकुलगिरां कल्पवल्लीमुपासे ॥61॥
कालाम्भोदप्रकरसुषमां कान्तिभिस्तिर्जयन्ती
कल्याणानामुदयसरणिः कल्पवल्ली कवीनाम् ।
कन्दर्पारेः प्रियसहचरी कल्मषाणां निहन्त्री
काञ्चीदेशं तिलकयति सा कापि कारुण्यसीमा ॥62॥
ऊरीकुर्वन्नुरसिजतटे चातुरीं भूधराणां
पाथोजानां नयनयुगले परिपन्थ्यं वितन्वन् ।
कम्पातीरे विहरति रुचा मोघयन्मेघशैलीं
कोकद्वेषं शिरसि कलयन्कोऽपि विद्याविशेषः ॥63॥
काञ्चीलीलापरिचयवती कापि तापिच्छलक्ष्मीः
जाड्यारण्ये हुतवहशिखा जन्मभूमिः कृपायाः ।
माकन्दश्रीर्मधुरकविताचातुरी कोकिलानां
मार्गे भूयान्मम नयनयोर्मान्मथी कापि विद्या ॥64॥
सेतुर्मातर्मरतकमयो भक्तिभाजां भवाब्धौ
लीलालोला कुवलयमयी मान्मथी वैजयन्ती ।
काञ्चीभूषा पशुपतिदृशां कापि कालाञ्जनाली
मत्कं दुःखं शिथिलयतु ते मञ्जुलापाङ्गमाला ॥65॥
व्यावृण्वानाः कुवलयदलप्रक्रियावैरमुद्रां
व्याकुर्वाणा मनसिजमहाराजसाम्राज्यलक्ष्मीम् ।
काञ्चीलीलाविहृतिरसिके काङ्क्षितं नः क्रियासुः
बन्धच्छेदे तव नियमिनां बद्धदीक्षाः कटाक्षाः ॥66॥
कालाम्भोदे शशिरुचि दलं कैतकं दर्शयन्ती
मध्येसौदामिनि मधुलिहां मालिकां राजयन्ती ।
हंसारावं विकचकमले मञ्जुमुल्लासयन्ती
कम्पातीरे विलसति नवा कापि कारुण्यलक्ष्मीः ॥67॥
चित्रं चित्रं निजमृदुतया भर्त्सयन्पल्लवालीं
पुंसां कामान्भुवि च नियतं पूरयन्पुण्यभाजाम् ।
जातः शैलान्न तु जलनिधेः स्वैरसञ्चारशीलः
काञ्चीभूषा कलयतु शिवं कोऽपि चिन्तामणिर्मे ॥68॥
ताम्राम्भोजं जलदनिकटे तत्र बन्धूकपुष्पं
तस्मिन्मल्लीकुसुमसुषमां तत्र वीणानिनादम् ।
व्यावृन्वाना सुकृतलहरी कापि काञ्चिनगर्याम्
ऐशानी सा कलयतितरामैन्द्रजालं विलासम् ॥69॥
आहारांशं त्रिदशसदसामाश्रये चातकानाम्
आकाशोपर्यपि च कलयन्नालयं तुङ्गमेषाम् ।
कम्पातीरे विहरतितरां कामधेनुः कवीनां
मन्दस्मेरो मदननिगमप्रक्रियासम्प्रदायः ॥70॥
आर्द्रीभूतैरविरलकृपैरात्तलीलाविलासैः
आस्थापूर्णैरधिकचपलैरञ्चिताम्भोजशिल्पैः ।
कान्तैर्लक्ष्मीललितभवनैः कान्तिकैवल्यसारैः
काश्मल्यं नः कबलयतु सा कामकोटी कटाक्षैः ॥71॥
आधून्वन्त्यै तरलनयनैराङ्गजीं वैजयन्तीम्
आनन्दिन्यै निजपदजुषामात्तकाञ्चीपुरायै ।
आस्माकीनं हृदयमखिलैरागमानां प्रपञ्चैः
आराध्यायै स्पृहयतितरामदिमायै जनन्यै ॥72॥
दूरं वाचां त्रिदशसदसां दुःखसिन्धोस्तरित्रं
मोहक्ष्वेलक्षितिरुहवने क्रूरधारं कुठारम् ।
कम्पातीरप्रणयि कविभिर्वर्णितोद्यच्चरित्रं
शान्त्यै सेवे सकलविपदां शाङ्करं तत्कलत्रम् ॥73॥
खण्डीकृत्य प्रकृतिकुटिलं कल्मषं प्रातिभश्री-
शुण्डीरत्वं निजपदजुषां शून्यतन्द्रं दिशन्ती ।
तुण्डीराख्यै महति विषये स्वर्णवृष्टिप्रदात्री
चण्डी देवी कलयति रतिं चन्द्रचूडालचूडे ॥74॥
येन ख्यातो भवति स गृही पूरुषो मेरुधन्वा
यद्दृक्कोणे मदननिगमप्राभवं बोभवीति ।
यत्प्रीत्यैव त्रिजगदधिपो जृम्भते किम्पचानः
कम्पातीरे स जयति महान्कश्चिदोजोविशेषः ॥75॥
धन्या धन्या गतिरिह गिरां देवि कामाक्षि यन्मे
निन्द्यां भिन्द्यात्सपदि जडतां कल्मषादुन्मिषन्तीम् ।
साध्वी माध्वीरसमधुरताभञ्जिनी मञ्जुरीतिः
वाणीवेणी झटिति वृणुतात्स्वर्धुनीस्पर्धिनी माम् ॥76॥
यस्या वाटी हृदयकमलं कौसुमी योगभाजां
यस्याः पीठी सततशिशिरा शीकरैर्माकरन्दैः ।
यस्याः पेटी श्रुतिपरिचलन्मौलिरत्नस्य काञ्ची
सा मे सोमाभरणमहिषी साधयेत्काङ्क्षितानि ॥77॥
एका माता सकलजगतामीयुषी ध्यानमुद्राम्
एकाम्राधीश्वरचरणयोरेकतानां समिन्धे ।
ताटङ्कोद्यन्मणिगणरुचा ताम्रकर्णप्रदेशा
तारुण्यश्रीस्तबकिततनुस्तापसी कापि बाला ॥78॥
दन्तादन्तिप्रकटनकरी दन्तिभिर्मन्दयानैः
मन्दाराणां मदपरिणतिं मथ्नती मन्दहासैः ।
अङ्कूराभ्यां मनसिजतरोरङ्कितोराः कुचाभ्या-
मन्तःकाञ्चि स्फुरति जगतामादिमा कापि माता ॥79॥
त्रियम्बककुटुम्बिनीं त्रिपुरसुन्दरीमिन्दिरां
पुलिन्दपतिसुन्दरीं त्रिपुरभैरवीं भारतीम् ।
मतङ्गकुलनायिकां महिषमर्दनीं मातृकां
भणन्ति विबुधोत्तमा विहृतिमेव कामाक्षि ते ॥80॥
महामुनिमनोनटी महितरम्यकम्पातटी-
कुटीरकविहारिणी कुटिलबोधसंहारिणी ।
सदा भवतु कामिनी सकलदेहिनां स्वामिनी
कृपातिशयकिङ्करी मम विभूतये शाङ्करी ॥81॥
जडाः प्रकृतिनिर्धना जनविलोचनारुन्तुदा
नरा जननि वीक्षणं क्षणमवाप्य कामाक्षि ते ।
वचस्सु मधुमाधुरीं प्रकटयन्ति पौरन्दरी-
विभूतिषु विडम्बनां वपुषि मान्मथीं प्रक्रियाम् ॥82॥
घन्सतनतटस्फुटस्फुरितकञ्चुलीचञ्चली-
कृतत्रिपुरशासना सुजनशीलितोपासना ।
दृशोः सरणिमश्नुते मम कदा नु काञ्चीपुरे
परा परमयोगिनां मनसि चित्कुला पुष्कला ॥83॥
कवीन्द्रहृदयेचरी परिगृहीतकाञ्चीपुरी
निरूढकरुणाझरी निखिललोकरक्षाकरी ।
मनःपथदवीयसी मदनशासनप्रेयसी
महागुणगरीयसी मम दृशोऽस्तु नेदीयसी ॥84॥
धनेन न रमामहे खलजनान्न सेवामहे
न चापलमयामहे भवभयान्न दूयामहे ।
स्थिरां तनुमहेतरां मनसि किं च काञ्चीरत-
स्मरान्तककुटुम्बिनीचरणपल्लवोपासनाम् ॥85॥
सुराः परिजना वपुर्मनसिजाय वैरायते
त्रिविष्टपनितम्बिनीकुचतटी च केलीगिरिः ।
गिरः सुरभयो वयस्तरुणिमा दरिद्रस्य वा
कटाक्षसरणौ क्षणं निपतितस्य कामाक्षि ते ॥86॥
पवित्रय जगत्त्रयीविबुधबोधजीवातुभिः
पुरत्रयविमर्दिनः पुलककञ्चुलीदायिभिः ।
भवक्षयविचक्षणैर्व्यसनमोक्षणैर्वीक्षणैः
निरक्षरशिरोमणिं करुणयैव कामाक्षि माम् ॥87॥
कदा कलितखेलनाः करुणयैव काञ्चीपुरे
कलायमुकुलत्विषः शुभकदम्बपूर्णाङ्कुराः ।
पयोधरभरालसाः कविजनेषु ते बन्धुराः
पचेलिमकृपारसा परिपतन्ति मार्गे दृशोः ॥88॥
अशोध्यमचलोद्भवं हृदयनन्दनं देहिनाम्
अनर्घमधिकाञ्चि तत्किमपि रत्नमुद्द्योतते ।
अनेन समलङ्कृता जयति शङ्कराङ्कस्थली
कदास्य मम मानसं व्रजति पेटिकाविभ्रमम् ॥89॥
परामृतझरीप्लुता जयति नित्यमन्तश्चरी
भुवामपि बहिश्चरी परमसंविदेकात्मिका ।
महद्भिरपरोक्षिता सततमेव काञ्चीपुरे
ममान्वहमहम्मतिर्मनसि भातु माहेश्वरी ॥90॥
तमोविपिनधाविनं सततमेव काञ्चीपुरे
विहाररसिका परा परमसंविदुर्वीरुहे ।
कटाक्षनिगलैर्दृढं हृदयदुष्टदन्तावलं
चिरं नयतु मामकं त्रिपुरवैरिसीमन्तिनी ॥91॥
त्वमेव सति चण्डिका त्वमसि देवि चामुण्डिका
त्वमेव परमातृका त्वमपि योगिनीरूपिणी ।
त्वमेव किल शाम्भवी त्वमसि कामकोटी जया
त्वमेव विजया त्वयि त्रिजगदम्ब किं ब्रूमहे ॥92॥
परे जननि पार्वति प्रणतपालिनि प्रातिभ-
प्रदात्रि परमेश्वरि त्रिजगदाश्रिते शाश्वते ।
त्रियम्बककुटुम्बिनि त्रिपदसङ्गिनि त्रीक्षणे
त्रिशक्तिमयि वीक्षणं मयि निधेहि कामाक्षि ते ॥93॥
मनोमधुकरोत्सवं विदधती मनीषाजुषां
स्वयम्प्रभववैखरीविपिनवीथिकालम्बिनी ।
अहो शिशिरिता कृपामधुरसेन कम्पातटे
चराचरविधायिनी चलति कापि चिन्मञ्जरी ॥94॥
कलावति कलाभृतो मुकुटसीम्नि लीलावति
स्पृहावति महेश्वरे भुवनमोहने भास्वति ।
प्रभावति रमे सदा महितरूपशोभावति
त्वरावति परे सतां गुरुकृपाम्बुधारावति ॥95॥
त्वयैव जगदम्बया भुवनमण्डलं सूयते
त्वयैव करुणार्द्रया तदपि रक्षणं नीयते ।
त्वयैव खरकोपया नयनपावके हूयते
त्वयैव किल नित्यया जगति सन्ततं स्थीयते ॥96॥
चराचरजगन्मयीं सकलहृन्मयीं चिन्मयीं
गुणत्रयमयीं जगत्त्रयमयीं त्रिधामामयीम् ।
परापरमयीं सदा दशदिशां निशाहर्मयीं
परां सततसन्मयीं मनसि चिन्मयीं शीलये ॥97॥
जय जगदम्बिके हरकुटुम्बिनि वक्त्ररुचा
जितशरदम्बुजे घनविडम्बिनि केशरुचा ।
परमवलम्बनं कुरु सदा पररूपधरे
मम गतसंविदो जडिमडम्बरताण्डविनः ॥98॥
भुवनजननि भूषाभूतचन्द्रे नमस्ते
कलुषशमनि कम्पातीरगेहे नमस्ते ।
निखिलनिगमवेद्ये नित्यरूपे नमस्ते
परशिवमयि पाशच्छेदहस्ते नमस्ते ॥99॥
क्वणत्काञ्ची काञ्चीपुरमणिविपञ्चीलयझरी-
शिरःकम्पा कम्पावसतिरनुकम्पाजलनिधिः ।
घनश्यामा श्यामा कठिनकुचसीमा मनसि मे
मृगाक्षी कामाक्षी हरनटनसाक्षी विहरतात् ॥100॥
समरविजयकोटी साधकानन्दधाटी
मृदुगुणपरिपेटी मुख्यकादम्बवाटी ।
मुनिनुतपरिपाटी मोहिताजाण्डकोटी
परमशिववधूटी पातु मां कामकोटी ॥101॥
इमं परवरप्रदं प्रकृतिपेशलं पावनं
परापरचिदाकृतिप्रकटनप्रदीपायितम् ।
स्तवं पठति नित्यदा मनसि भावयन्नम्बिकां
जपैरलमलं मखैरधिकदेहसंशोषणैः ॥102॥
॥ इति स्तुतिशतकं सम्पूर्णम् ॥
pāṇḍityaṃ parameśvari stutividhau naivāśrayante girāṃ
vairiñcānyapi gumphanāni vigaladgarvāṇi śarvāṇi te |
stotuṃ tvāṃ pariphullanīlanalinaśyāmākṣi kāmākṣi māṃ
vācālīkurute tathāpi nitarāṃ tvatpādasevādaraḥ ||1||
tāpiñchastabakatviṣe tanubhṛtāṃ dāridryamudrādviṣe
saṃsārākhyatamomuṣe purariporvāmāṅkasīmājuṣe |
kampātīramupeyuṣe kavayatāṃ jihvākuṭīṃ jagmuṣe
viśvatrāṇapuṣe namo'stu satataṃ tasmai parañjyotiṣe ||2||
ye sandhyāruṇayanti śaṅkarajaṭākāntāracanrārbhakaṃ
sindūranti ca ye purandaravadhūsīmantasīmāntare |
puṇya.ṃ ye paripakkayanti bhajatāṃ kāñcīpure māmamī
pāyāsuḥ parameśvarapraṇayinīpādodbhavāḥ pāṃsavaḥ ||3||
kāmāḍambarapūrayā śaśirucā kamrasmitānāṃ tviṣā
kāmāreranurāgasindhumadhikaṃ kallolitaṃ tanvatī |
kāmākṣīti samastasajjananutā kalyāṇadātrī nṛṇāṃ
kāruṇyākulamānasā bhagavatī kampātaṭe jṛmbhate ||4||
kāmākṣīṇaparākramaprakaṭanaṃ sambhāvayantī dṛśā
śyāmā kṣīrasahodarasmitaruciprakṣālitāśāntarā |
kāmākṣījanamaulibhūṣaṇamaṇirvācāṃ parā devatā
kāmākṣīti vibhāti kāpi karuṇā kampātaṭinyāstaṭe ||5||
śyāmā kācana candrikā tribhuvane puṇyātmanāmānane
sīmāśūnyakavitvavarṣajananī yā kāpi kādambinī |
mārārātimanovimohanavidhau kācitattamaḥkandalī
kāmākṣyāḥ karuṇākaṭākṣalaharī kāmāya me kalpatām ||6||
prauḍhadhvāntakadambake kumudinīpuṇyāṅkuraṃ darśayan
jyotsnāsaṅgamane'pi kokamithunaṃ miśraṃ samudbhāvayan |
kālindīlaharīdaśāṃ prakaṭayankamrāṃ nabhasyadbhutāṃ
kaścinnetramahotsavo vijayate kāñcīpure śūlinaḥ ||7||
tandrāhīnatamālanīlasuṣamaistāruṇyalīlāgṛhaiḥ
tārānāthakiśoralāñchitakacaistāmrāravindekṣaṇaiḥ |
mātaḥ saṃśrayatāṃ mano manasijaprāgalbhyanāḍindhamaiḥ
kampātīracarairghanastanabharaiḥ puṇyāṅkaraiḥ śāṅkaraiḥ ||8||
nityaṃ niścalatāmupetya marutāṃ rakṣāvidhiṃ puṣṇatī
tejassañcayapāṭavena kiraṇānuṣṇadyutermuṣṇatī |
kāñcīmadhyagatāpi dīptijananī viśvāntare jṛmbhate
kāciccitramaho smṛtāpi tamasāṃ nirvāpikā dīpikā ||9||
kāntaiḥ keśarucāṃ cayairbhramaritaṃ mandasmitaiḥ puṣpitaṃ
kāntyā pallavitaṃ padāmburuhayornetratviṣā patritam |
kampātīravanāntaraṃ vidadhatī kalyāṇajanmasthalī
kāñcīmadhyamahāmaṇirvijayate kācitkṛpākandalī ||10||
rākācandrasamānakāntivadanā nākādhirājastutā
mūkānāmapi kurvatī suradhanīnīkāśavāgvaibhavam |
śrīkāñcīnagarīvihārarasikā śokāpahantrī satām
ekā puṇyaparamparā paśupaterākāriṇī rājate ||11||
jātā śītalaśailataḥ sukṛtināṃ dṛśyā paraṃ dehināṃ
lokānāṃ kṣaṇamātrasaṃsmaraṇataḥ santāpavicchedinī |
āścaryaṃ bahu khelanaṃ vitanute naiścalyamābibhratī
kampāyāstaṭasīmni kāpi taṭinī kāruṇyapāthomayī ||12||
aikyaṃ yena viracyate haratanau dambhāvapumbhāvuke
rekhā yatkacasīmni śekharadaśāṃ naiśākarī gāhate |
aunnatyaṃ muhureti yena sa mahānmenāsakhaḥ sānumān
kampātīravihāriṇā saśaraṇāstenaiva dhāmnā vayam ||13||
akṣṇośca stanayoḥ śriyā śravaṇayorbāhvośca mūlaṃ spṛśan
uttaṃsena mukhena ca pratidinaṃ druhyanpayojanmane |
mādhuryeṇa girāṃ gatena mṛdunā haṃsāṅganāṃ hrepayan
kāñcīsīmni cakāsti ko'pi kavitāsantānabījāṅkuraḥ ||14||
khaṇḍaṃ cāndramasaṃ vataṃsamaniśaṃ kāñcīpure khelanaṃ
kālāyaśchavitaskarīṃ tanuruciṃ karṇajape locane |
tāruṇyoṣmanakhampacaṃ stanabharaṃ jaṅghāspṛśaṃ kuntalaṃ
bhāgyaṃ deśikasañcitaṃ mama kadā sampādayedambike ||15||
tanvānaṃ nijakelisaudhasaraṇiṃ naisargikīṇāṃ girāṃ
kedāraṃ kavimallasūktilaharīsasyaśriyāṃ śāśvatam |
aṃhovañcanacuñcu kiñcana bhaje kāñcīpurīmaṇḍanaṃ
paryāyacchavi pākaśāsanamaṇeḥ pauṣpeṣavaṃ pauruṣam ||16||
āloke mukhapaṅkaje ca dadhatī saudhākarīṃ cāturīṃ
cūḍālaṅkriyamāṇapaṅkajavanīvairāgamaprakriyā |
mugdhasmeramukhī ghansatanataṭīmūrcchālamadhyāñcitā
kāñcīsīmani kāminī vijayate kācijjaganmohinī ||17||
yasminnamba bhavatkaṭākṣarajanī mande'pi mandasmita-
jyotsnāsaṃsnapitā bhavatyabhimukhī taṃ pratyaho dehinam |
drakṣāmākṣikamādhurīmadabharavrīḍākarī vaikharī
kāmākṣi svayamātanotyabhisṛtiṃ vāmekṣaṇeva kṣaṇam ||18||
kālindījalakāntayaḥ smitarucisvarvāhinīpāthasi
prauḍhadhvāntarucaḥ sphuṭādharamaholauhityasandhyodaye |
maṇikyopalakuṇḍalāṃśuśikhini vyāmiśradhūmaśriyaḥ
kalyāṇaikabhuvaḥ kaṭākṣasuṣamāḥ kāmākṣi rājanti te ||19||
kalakalaraṇatkāñcī kāñcīvibhūṣaṇamālikā
kacabharalasaccandrā candrāvataṃsasadharmiṇī |
kavikulagiraḥ śrāvaṃśrāvaṃ milatpulakāṅkurā
viracitaśiraḥkampā kampātaṭe pariśobhate ||20||
sarasavacasāṃ vīcī nīcībhavanmadhumādhurī
bharitabhuvanā kīrtirmūrtirmanobhavajitvarī |
janani manaso yogyaṃ bhogyaṃ nṛṇāṃ tava jāyate
kathamiva vinā kāñcībhūṣe kaṭākṣataraṅgitam ||21||
bhramaritasaritkūlo nīlotpalaprabhayā''bhayā
natajanatamaḥkhaṇḍī tuṇḍīrasīmni vijṛmbhate |
acalatapasāmekaḥ pākaḥ prasūnaśarāsana-
pratibhaṭamanohārī nārīkulaikaśikhāmaṇiḥ ||22||
madhuravacaso mandasmerā mataṅgajagāminaḥ
taruṇimajuṣastāpicchābhāstamaḥparipanthinaḥ |
kucabharanatāḥ kuryurbhadraṃ kuraṅgavilocanāḥ
kalitakaruṇāḥ kāñcībhājaḥ kapālimahotsavāḥ ||23||
kamalasuṣamākṣyārohe vicakṣaṇavīkṣaṇāḥ
kumudasukṛtakrīḍācūḍālakuntalabandhurāḥ |
rucirarucibhistāpicchaśrīprapañcanacuñcavaḥ
puravijayinaḥ kampātīre sphuranti manorathāḥ ||24||
kalitaratayaḥ kāñcīlīlāvidhau kavimaṇḍalī-
vacanalaharīvāsantīnāṃ vasantavibhūtayaḥ |
kuśalavidhaye bhūyāsurme kuraṅgavilocanāḥ
kusumaviśikhārāterakṣṇāṃ kutūhalavibhramāḥ ||25||
kabalitatamaskāṇḍāstuṇḍīramaṇḍalamaṇḍanāḥ
sarasijavanīsantānānāmaruntudaśekharāḥ |
nayanasaraṇernedīyaṃsaḥ kadā nu bhavanti me
taruṇajaladaśyāmāḥ śambhostapaḥphalavibhramāḥ ||26||
acaramamiṣuṃ dīnaṃ mīnadhvajasya mukhaśriyā
sarasijabhuvo yānaṃ mlānaṃ gatena ca mañjunā |
tridaśasadasāmannaṃ khinnaṃ girā ca vitanvatī
tilakayati sā kampātīraṃ trilocanasundarī ||27||
janani bhuvane caṅkramye'haṃ kiyantamanehasaṃ
kupuruṣakarabhraṣṭairduṣṭairdhanairudarambhariḥ |
taruṇakaruṇe tandrāśūnye taraṅgaya locane
namati mayi te kiñcitkāñcīpurīmaṇidīpike ||28||
munijanamanaḥpeṭīratnaṃ sphuratkaruṇānaṭī-
viharaṇakalāgehaṃ kāñcīpurīmaṇibhūṣaṇam |
jagati mahato mohavyādhernṛṇāṃ paramauṣadhaṃ
puraharadṛśāṃ sāphalyaṃ me puraḥ parijṛmbhatām ||29||
munijanamodhāmne dhāmne vacomayajāhnavī-
himagiritaṭaprāgbhārāyākṣarāya parātmane |
viharaṇajuṣe kāñcīdeśe maheśvaralocana-
tritayasarasakrīḍāsaudhāṅgaṇāya namo namaḥ ||30||
marakatarucāṃ pratyādeśaṃ maheśvaracakṣuṣām
amṛtalaharīpūraṃ pāraṃ bhavākhyapayonidheḥ |
sucaritaphalaṃ kāñcībhājo janasya pacelimaṃ
himaśikhariṇo vaṃśasyaikaṃ vataṃsamupāsmahe ||31||
praṇamanadinārambhe kampānadīsakhi tāvake
sarasakavitonmeṣaḥ pūṣā satāṃ samudañcitaḥ |
pratibhaṭamahāprauḍhaprodyatkavitvakumudvatīṃ
nayati tarasā nidrāmudrāṃ nageśvarakanyake ||32||
śamitajaḍimārambhā kampātaṭīnikaṭecarī
nihataduritastomā somārdhamudritakuntalā |
phalitasumanovāñchā pāñcāyudhī paradevatā
saphalayatu me netre gotreśvarapriyanandinī ||33||
mama tu dhiṣaṇā pīḍyā jāḍyātireka kathaṃ tvayā
kumudasuṣamāmaitrīpātrīvataṃsitakuntalām |
jagati śamitastambhāṃ kampānadīnilayāmasau
śriyati hi galattandrā candrāvataṃsasadharmiṇīm ||34||
parimalaparīpākodrekaṃ payomuci kāñcane
śikhariṇi punardbaidhībhāvaṃ śaśinyaruṇātapam |
api ca janayankamborlakṣmīmanambuni ko'pyasau
kusumadhanuṣaḥ kāñcīdeśe cakāsti parākramaḥ ||35||
puradamayiturvāmotsaṅgasthalena rasajñayā
sarasakavitābhājā kāñcīpurodarasīmayā |
taṭaparisarairnīhārādrervacobhirakṛtrimaiḥ
kimiva na tulāmasmacceto maheśvari gāhate ||36||
nayanayugalīmāsmākīnāṃ kadā nu phalegrahīṃ
vidadhati gatau vyākurvāṇā gajendracamatkriyām |
maratakaruco māheśānā ghanastananamritāḥ
sukṛtavibhavāḥ prāñcaḥ kāñcīvataṃsadhurandharāḥ ||37||
manasijayaśaḥpāramparyaṃ marandajharīsuvāṃ
kavikulagirāṃ kandaṃ kampānadītaṭamaṇḍanam |
madhuralalitaṃ matkaṃ cakṣurmanīṣimanoharaṃ
puravijayinaḥ sarvasvaṃ tatpuraskurute kadā ||38||
śithilitatamolīlāṃ nīlāravindavilocanāṃ
dahanavilasatphālāṃ śrīkāmakoṭimupāsmahe |
karadhṛtasacchūlāṃ kālāricittaharāṃ parāṃ
manasijakṛpālīlāṃ lolālakāmalikekṣaṇām ||39||
kalālīlāśālā kavikulavacaḥkairavavanī-
śarajjyotsnādhārā śaśadharaśiśuślāghyamukuṭī |
punīte naḥ kampāpulinataṭasauhārdataralā
kadā cakṣurmārgaṃ kanakagiridhānuṣkamahiṣī ||40||
namaḥ stānnamrebhyaḥ stanagarimagarveṇa guruṇā
dadhānebhyaścūḍābharaṇamamṛtasyandi śiśiram |
sadā vāstavebhyaḥ suvidhabhuvi kampākhyasarite
yaśovyāpārebhyaḥ sukṛtavibhavebhyo ratipateḥ ||41||
asūyantī kācinmarakataruco nākimukuṭī-
kadambaṃ cumbantī caraṇanakhacandrāṃśupaṭalaiḥ |
tamomudrāṃ vidrāvayatu mama kāñcīrnilayanā
harotsaṅgaśrīmanmaṇigṛhamahādīpakalikā ||42||
anādyantā kācitsujananayanānandajananī
nirundhānā kāntiṃ nijarucivilāsairjalamucām |
smarārestāralyaṃ manasi janayantī svayamaho
galatkampā śampā parilasati kampāparisare ||43||
sudhāḍiṇḍīraśrīḥ smitaruciṣu tuṇḍīraviṣayaṃ
pariṣkurvāṇāsau parihasitanīlotpalaruciḥ |
stanābhyāmānamrā stabakayatu me kāṅkṣitataruṃ
dṛśāmaiśānīnāṃ sukṛtaphalapāṇḍityagarimā ||44||
kṛpādhārādroṇī kṛpaṇadhiṣaṇānāṃ praṇamatāṃ
nihantrī santāpaṃ nigamamukuṭottaṃsakalikā |
parā kāñcīlīlāparicayavatī parvatasutā
girāṃ nīvī devī giriśaparatantrā vijayate ||45||
kavitvaśrīkandaḥ sukṛtaparipāṭī himagireḥ
vidhātrī viśveṣāṃ viṣamaśaravīradhvajapaṭī |
sakhī kampānadyāḥ padahasitapāthojayugalī
purāṇo pāyānnaḥ puramathanasāmrājyapadavī ||46||
daridrāṇā madhye daradalitatāpicchasuṣamāḥ
stanābhogakkāntāstaruṇahariṇāṅkāṅkitakacāḥ |
harādhīnā nānāvibudhamukuṭīcumbitapadāḥ
kadā kampātīre kathaya viharāmo girisute ||47||
varīvartu sthemā tvayi mama girāṃ devi manaso
narīnartu prauḍhā vadanakamale vākyalaharī |
carīcartu prajñājanani jaḍimānaḥ parajane
sarīsartu svairaṃ janani mayi kāmākṣi karuṇā ||48||
kṣaṇātte kāmākṣi bhramarasuṣamāśikṣaṇaguruḥ
kaṭākṣavyākṣepo mama bhavatu mokṣāya vipadām |
narīnartu svairaṃ vacanalaharī nirjarapurī-
saridvīcīnīcīkaraṇapaṭurāsye mama sadā ||49||
purastānme bhūyaḥpraśamanaparaḥ stānmama rujāṃ
pracāraste kampātaṭavihṛtisampādini dṛśoḥ |
imāṃ yācñāmūrīkuru sapadi dūrīkuru tamaḥ-
parīpākaṃ matkaṃ sapadi budhalokaṃ ca naya mām ||50||
udañcantī kāñcīnagaranilaye tvatkaruṇayā
samṛddhā vāgdhāṭī parihasitamādhvī kavayatām |
upādatte mārapratibhaṭajaṭājūṭamukuṭī-
kuṭīrollāsinyāḥ śatamakhataṭinyā jayapaṭīm ||51||
śriyaṃ vidyāṃ dadyājjanani namatāṃ kīrtimamitāṃ
suputrān prādatte tava jhaṭiti kāmākṣi karuṇā |
trilokyāmādhikyaṃ tripuraparipanthipraṇayini
praṇāmastvatpāde śamitadurite kiṃ na kurute ||52||
manaḥstambhaṃ stambhaṃ gamayadupakampaṃ praṇamatāṃ
sadā lolaṃ nīlaṃ cikurajitalolambanikaram |
girāṃ dūraṃ smeraṃ dhṛtaśaśikiśoraṃ paśupateḥ
dṛśāṃ yogyaṃ bhogyaṃ tuhinagiribhāgyaṃ vijayate ||53||
ghanaśyāmānkāmāntakamahiṣi kāmākṣi madhurān
dṛśāṃ pātānetānamṛtajalaśītānanupamān |
bhavotpāte bhīte mayi vitara nāthe dṛḍhabhava-
nmanaśśoke mūke himagiripatāke karuṇayā ||54||
natānāṃ mandānāṃ bhavanigalabandhākuladhiyāṃ
mahāndhyāṃ rundhānāmabhilaṣitasantānalatikām |
carantīṃ kampāyāstaṭabhuvi savitrīṃ trijagatāṃ
smarāmastāṃ nityaṃ smaramathanajīvātukalikām ||55||
parā vidyā hṛdyāśritamadanavidyā marakata-
prabhānīlā līlāparavaśitaśūlāyudhamanāḥ |
tamaḥpūraṃ dūraṃ caraṇanatapaurandarapurī-
mṛgākṣī kāmākṣī kamalataralākṣī nayatu me ||56||
ahantākhyā matkaṃ kabalayati hā hanta hariṇī
haṭhātsaṃvidrūpaṃ haramahiṣi sasyāṅkuramasau |
kaṭākṣavyākṣepaprakaṭaharipāṣāṇapaṭalaiḥ
imāmuccairuccāṭaya jhaṭiti kāmākṣi kṛpayā ||57||
budhe vā mūke vā tava patati yasminkṣaṇamasau
kaṭākṣaḥ kāmākṣi prakaṭajaḍimakṣodapaṭimā |
kathaṅkāraṃ nāsmai karamukulacūḍālamukuṭā
namovākaṃ brūyurnamuciparipanthiprabhṛtayaḥ ||58||
pratīcīṃ paśyāmaḥ prakaṭarucinīvārakamaṇi-
prabhāsadhrīcīnāṃ pradalitaṣaḍādhārakamalām |
carantīṃ sauṣumne pathi parapadendupravigala-
tsudhārdrāṃ kāmākṣīṃ pariṇataparañjyotirudayām ||59||
jambhārātiprabhṛtimukuṭīḥ pādayoḥ pīṭhayantī
gumphānvācāṃ kavijanakṛtānsvairamārāmayantī |
śampālakṣmīṃ maṇigaṇarucāpāṭalaiḥ prāpayantī
kampātīre kavipariṣadāṃ jṛmbhate bhāgyasīmā ||60||
candrāpīḍāṃ caturavadanāṃ cañcalāpāṅgalīlāṃ
kundasmerāṃ kucabharanatāṃ kuntaloddhūtabhṛṅgām |
mārārātermadanaśikhinaṃ māṃsalaṃ dīpayantīṃ
kāmākṣīṃ tāṃ kavikulagirāṃ kalpavallīmupāse ||61||
kālāmbhodaprakarasuṣamāṃ kāntibhistirjayantī
kalyāṇānāmudayasaraṇiḥ kalpavallī kavīnām |
kandarpāreḥ priyasahacarī kalmaṣāṇāṃ nihantrī
kāñcīdeśaṃ tilakayati sā kāpi kāruṇyasīmā ||62||
ūrīkurvannurasijataṭe cāturīṃ bhūdharāṇāṃ
pāthojānāṃ nayanayugale paripanthyaṃ vitanvan |
kampātīre viharati rucā moghayanmeghaśailīṃ
kokadveṣaṃ śirasi kalayanko'pi vidyāviśeṣaḥ ||63||
kāñcīlīlāparicayavatī kāpi tāpicchalakṣmīḥ
jāḍyāraṇye hutavahaśikhā janmabhūmiḥ kṛpāyāḥ |
mākandaśrīrmadhurakavitācāturī kokilānāṃ
mārge bhūyānmama nayanayormānmathī kāpi vidyā ||64||
seturmātarmaratakamayo bhaktibhājāṃ bhavābdhau
līlālolā kuvalayamayī mānmathī vaijayantī |
kāñcībhūṣā paśupatidṛśāṃ kāpi kālāñjanālī
matkaṃ duḥkhaṃ śithilayatu te mañjulāpāṅgamālā ||65||
vyāvṛṇvānāḥ kuvalayadalaprakriyāvairamudrāṃ
vyākurvāṇā manasijamahārājasāmrājyalakṣmīm |
kāñcīlīlāvihṛtirasike kāṅkṣitaṃ naḥ kriyāsuḥ
bandhacchede tava niyamināṃ baddhadīkṣāḥ kaṭākṣāḥ ||66||
kālāmbhode śaśiruci dalaṃ kaitakaṃ darśayantī
madhyesaudāmini madhulihāṃ mālikāṃ rājayantī |
haṃsārāvaṃ vikacakamale mañjumullāsayantī
kampātīre vilasati navā kāpi kāruṇyalakṣmīḥ ||67||
citraṃ citraṃ nijamṛdutayā bhartsayanpallavālīṃ
puṃsāṃ kāmānbhuvi ca niyataṃ pūrayanpuṇyabhājām |
jātaḥ śailānna tu jalanidheḥ svairasañcāraśīlaḥ
kāñcībhūṣā kalayatu śivaṃ ko'pi cintāmaṇirme ||68||
tāmrāmbhojaṃ jaladanikaṭe tatra bandhūkapuṣpaṃ
tasminmallīkusumasuṣamāṃ tatra vīṇāninādam |
vyāvṛnvānā sukṛtalaharī kāpi kāñcinagaryām
aiśānī sā kalayatitarāmaindrajālaṃ vilāsam ||69||
āhārāṃśaṃ tridaśasadasāmāśraye cātakānām
ākāśoparyapi ca kalayannālayaṃ tuṅgameṣām |
kampātīre viharatitarāṃ kāmadhenuḥ kavīnāṃ
mandasmero madananigamaprakriyāsampradāyaḥ ||70||
ārdrībhūtairaviralakṛpairāttalīlāvilāsaiḥ
āsthāpūrṇairadhikacapalairañcitāmbhojaśilpaiḥ |
kāntairlakṣmīlalitabhavanaiḥ kāntikaivalyasāraiḥ
kāśmalyaṃ naḥ kabalayatu sā kāmakoṭī kaṭākṣaiḥ ||71||
ādhūnvantyai taralanayanairāṅgajīṃ vaijayantīm
ānandinyai nijapadajuṣāmāttakāñcīpurāyai |
āsmākīnaṃ hṛdayamakhilairāgamānāṃ prapañcaiḥ
ārādhyāyai spṛhayatitarāmadimāyai jananyai ||72||
dūraṃ vācāṃ tridaśasadasāṃ duḥkhasindhostaritraṃ
mohakṣvelakṣitiruhavane krūradhāraṃ kuṭhāram |
kampātīrapraṇayi kavibhirvarṇitodyaccaritraṃ
śāntyai seve sakalavipadāṃ śāṅkaraṃ tatkalatram ||73||
khaṇḍīkṛtya prakṛtikuṭilaṃ kalmaṣaṃ prātibhaśrī-
śuṇḍīratvaṃ nijapadajuṣāṃ śūnyatandraṃ diśantī |
tuṇḍīrākhyai mahati viṣaye svarṇavṛṣṭipradātrī
caṇḍī devī kalayati ratiṃ candracūḍālacūḍe ||74||
yena khyāto bhavati sa gṛhī pūruṣo merudhanvā
yaddṛkkoṇe madananigamaprābhavaṃ bobhavīti |
yatprītyaiva trijagadadhipo jṛmbhate kimpacānaḥ
kampātīre sa jayati mahānkaścidojoviśeṣaḥ ||75||
dhanyā dhanyā gatiriha girāṃ devi kāmākṣi yanme
nindyāṃ bhindyātsapadi jaḍatāṃ kalmaṣādunmiṣantīm |
sādhvī mādhvīrasamadhuratābhañjinī mañjurītiḥ
vāṇīveṇī jhaṭiti vṛṇutātsvardhunīspardhinī mām ||76||
yasyā vāṭī hṛdayakamalaṃ kausumī yogabhājāṃ
yasyāḥ pīṭhī satataśiśirā śīkarairmākarandaiḥ |
yasyāḥ peṭī śrutiparicalanmauliratnasya kāñcī
sā me somābharaṇamahiṣī sādhayetkāṅkṣitāni ||77||
ekā mātā sakalajagatāmīyuṣī dhyānamudrām
ekāmrādhīśvaracaraṇayorekatānāṃ samindhe |
tāṭaṅkodyanmaṇigaṇarucā tāmrakarṇapradeśā
tāruṇyaśrīstabakitatanustāpasī kāpi bālā ||78||
dantādantiprakaṭanakarī dantibhirmandayānaiḥ
mandārāṇāṃ madapariṇatiṃ mathnatī mandahāsaiḥ |
aṅkūrābhyāṃ manasijataroraṅkitorāḥ kucābhyā-
mantaḥkāñci sphurati jagatāmādimā kāpi mātā ||79||
triyambakakuṭumbinīṃ tripurasundarīmindirāṃ
pulindapatisundarīṃ tripurabhairavīṃ bhāratīm |
mataṅgakulanāyikāṃ mahiṣamardanīṃ mātṛkāṃ
bhaṇanti vibudhottamā vihṛtimeva kāmākṣi te ||80||
mahāmunimanonaṭī mahitaramyakampātaṭī-
kuṭīrakavihāriṇī kuṭilabodhasaṃhāriṇī |
sadā bhavatu kāminī sakaladehināṃ svāminī
kṛpātiśayakiṅkarī mama vibhūtaye śāṅkarī ||81||
jaḍāḥ prakṛtinirdhanā janavilocanāruntudā
narā janani vīkṣaṇaṃ kṣaṇamavāpya kāmākṣi te |
vacassu madhumādhurīṃ prakaṭayanti paurandarī-
vibhūtiṣu viḍambanāṃ vapuṣi mānmathīṃ prakriyām ||82||
ghansatanataṭasphuṭasphuritakañculīcañcalī-
kṛtatripuraśāsanā sujanaśīlitopāsanā |
dṛśoḥ saraṇimaśnute mama kadā nu kāñcīpure
parā paramayogināṃ manasi citkulā puṣkalā ||83||
kavīndrahṛdayecarī parigṛhītakāñcīpurī
nirūḍhakaruṇājharī nikhilalokarakṣākarī |
manaḥpathadavīyasī madanaśāsanapreyasī
mahāguṇagarīyasī mama dṛśo'stu nedīyasī ||84||
dhanena na ramāmahe khalajanānna sevāmahe
na cāpalamayāmahe bhavabhayānna dūyāmahe |
sthirāṃ tanumahetarāṃ manasi kiṃ ca kāñcīrata-
smarāntakakuṭumbinīcaraṇapallavopāsanām ||85||
surāḥ parijanā vapurmanasijāya vairāyate
triviṣṭapanitambinīkucataṭī ca kelīgiriḥ |
giraḥ surabhayo vayastaruṇimā daridrasya vā
kaṭākṣasaraṇau kṣaṇaṃ nipatitasya kāmākṣi te ||86||
pavitraya jagattrayīvibudhabodhajīvātubhiḥ
puratrayavimardinaḥ pulakakañculīdāyibhiḥ |
bhavakṣayavicakṣaṇairvyasanamokṣaṇairvīkṣaṇaiḥ
nirakṣaraśiromaṇiṃ karuṇayaiva kāmākṣi mām ||87||
kadā kalitakhelanāḥ karuṇayaiva kāñcīpure
kalāyamukulatviṣaḥ śubhakadambapūrṇāṅkurāḥ |
payodharabharālasāḥ kavijaneṣu te bandhurāḥ
pacelimakṛpārasā paripatanti mārge dṛśoḥ ||88||
aśodhyamacalodbhavaṃ hṛdayanandanaṃ dehinām
anarghamadhikāñci tatkimapi ratnamuddyotate |
anena samalaṅkṛtā jayati śaṅkarāṅkasthalī
kadāsya mama mānasaṃ vrajati peṭikāvibhramam ||89||
parāmṛtajharīplutā jayati nityamantaścarī
bhuvāmapi bahiścarī paramasaṃvidekātmikā |
mahadbhiraparokṣitā satatameva kāñcīpure
mamānvahamahammatirmanasi bhātu māheśvarī ||90||
tamovipinadhāvinaṃ satatameva kāñcīpure
vihārarasikā parā paramasaṃvidurvīruhe |
kaṭākṣanigalairdṛḍhaṃ hṛdayaduṣṭadantāvalaṃ
ciraṃ nayatu māmakaṃ tripuravairisīmantinī ||91||
tvameva sati caṇḍikā tvamasi devi cāmuṇḍikā
tvameva paramātṛkā tvamapi yoginīrūpiṇī |
tvameva kila śāmbhavī tvamasi kāmakoṭī jayā
tvameva vijayā tvayi trijagadamba kiṃ brūmahe ||92||
pare janani pārvati praṇatapālini prātibha-
pradātri parameśvari trijagadāśrite śāśvate |
triyambakakuṭumbini tripadasaṅgini trīkṣaṇe
triśaktimayi vīkṣaṇaṃ mayi nidhehi kāmākṣi te ||93||
manomadhukarotsavaṃ vidadhatī manīṣājuṣāṃ
svayamprabhavavaikharīvipinavīthikālambinī |
aho śiśiritā kṛpāmadhurasena kampātaṭe
carācaravidhāyinī calati kāpi cinmañjarī ||94||
kalāvati kalābhṛto mukuṭasīmni līlāvati
spṛhāvati maheśvare bhuvanamohane bhāsvati |
prabhāvati rame sadā mahitarūpaśobhāvati
tvarāvati pare satāṃ gurukṛpāmbudhārāvati ||95||
tvayaiva jagadambayā bhuvanamaṇḍalaṃ sūyate
tvayaiva karuṇārdrayā tadapi rakṣaṇaṃ nīyate |
tvayaiva kharakopayā nayanapāvake hūyate
tvayaiva kila nityayā jagati santataṃ sthīyate ||96||
carācarajaganmayīṃ sakalahṛnmayīṃ cinmayīṃ
guṇatrayamayīṃ jagattrayamayīṃ tridhāmāmayīm |
parāparamayīṃ sadā daśadiśāṃ niśāharmayīṃ
parāṃ satatasanmayīṃ manasi cinmayīṃ śīlaye ||97||
jaya jagadambike harakuṭumbini vaktrarucā
jitaśaradambuje ghanaviḍambini keśarucā |
paramavalambanaṃ kuru sadā pararūpadhare
mama gatasaṃvido jaḍimaḍambaratāṇḍavinaḥ ||98||
bhuvanajanani bhūṣābhūtacandre namaste
kaluṣaśamani kampātīragehe namaste |
nikhilanigamavedye nityarūpe namaste
paraśivamayi pāśacchedahaste namaste ||99||
kvaṇatkāñcī kāñcīpuramaṇivipañcīlayajharī-
śiraḥkampā kampāvasatiranukampājalanidhiḥ |
ghanaśyāmā śyāmā kaṭhinakucasīmā manasi me
mṛgākṣī kāmākṣī haranaṭanasākṣī viharatāt ||100||
samaravijayakoṭī sādhakānandadhāṭī
mṛduguṇaparipeṭī mukhyakādambavāṭī |
muninutaparipāṭī mohitājāṇḍakoṭī
paramaśivavadhūṭī pātu māṃ kāmakoṭī ||101||
imaṃ paravarapradaṃ prakṛtipeśalaṃ pāvanaṃ
parāparacidākṛtiprakaṭanapradīpāyitam |
stavaṃ paṭhati nityadā manasi bhāvayannambikāṃ
japairalamalaṃ makhairadhikadehasaṃśoṣaṇaiḥ ||102||
|| iti stutiśatakaṃ sampūrṇam ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Oriya script. Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.
🕉 InfoLyter.in