ଶମ୍ଭୁସ୍ଵଯମ୍ଭୁହରଯୋ ହରିଣେକ୍ଷଣାନାଂ
ଯେନାକ୍ରିଯନ୍ତ ସତତଂ ଗୃହକୁମ୍ଭଦାସାଃ ।
ଵାଚାଂ ଅଗୋଚରଚରିତ୍ରଵିଚିତ୍ରିତାଯ
ତସ୍ମୈ ନମୋ ଭଗଵତେ ମକରଧ୍ଵଜାଯ ॥ 2.1 ॥
ସ୍ମିତେନ ଭାଵେନ ଚ ଲଜ୍ଜଯା ଭିଯା
ପରାଣ୍ମୁଖୈରର୍ଧକଟାକ୍ଷଵୀକ୍ଷଣୈଃ ।
ଵଚୋଭିରୀର୍ଷ୍ଯାକଲହେନ ଲୀଲଯା
ସମସ୍ତଭାଵୈଃ ଖଲୁ ବନ୍ଧନଂ ସ୍ତ୍ରିଯଃ ॥ 2.2 ॥
ଭ୍ରୂଚାତୁର୍ଯାତ୍କୁଷ୍ଚିତାକ୍ଷାଃ କଟାକ୍ଷାଃ
ସ୍ନିଗ୍ଧା ଵାଚୋ ଲଜ୍ଜିତାନ୍ତାଶ୍ଚ ହାସାଃ ।
ଲୀଲାମନ୍ଦଂ ପ୍ରସ୍ଥିତଂ ଚ ସ୍ଥିତଂ ଚ
ସ୍ତ୍ରୀଣାଂ ଏତଦ୍ଭୂଷଣଂ ଚାଯୁଧଂ ଚ ॥ 2.3 ॥
କ୍ଵଚିତ୍ସଭ୍ରୂଭଙ୍ଗୈଃ କ୍ଵଚିଦପି ଚ ଲଜ୍ଜାପରିଗତୈଃ
କ୍ଵଚିଦ୍ଭୂରିତ୍ରସ୍ତୈଃ କ୍ଵଚିଦପି ଚ ଲୀଲାଵିଲଲିତୈଃ ।
କୁମାରୀଣାଂ ଏତୈର୍ମଦନସୁଭଗୈର୍ନେତ୍ରଵଲିତୈଃ
ସ୍ଫୁରନ୍ନୀଲାବ୍ଜାନାଂ ପ୍ରକରପରିକୀର୍ଣା ଇଵ ଦିଶଃ ॥ 2.4 ॥
ଵକ୍ତ୍ରଂ ଚନ୍ଦ୍ରଵିକାସି ପଙ୍କଜପରୀହାସକ୍ଷମେ ଲୋଚନେ
ଵର୍ଣଃ ସ୍ଵର୍ଣଂ ଅପାକରିଷ୍ଣୁରଲିନୀଜିଷ୍ଣୁଃ କଚାନାଂ ଚଯଃ ।
ବକ୍ଷୋଜାଵିଭକୁମ୍ଭଵିଭ୍ରମହରୌ ଗୁର୍ଵୀ ନିତମ୍ବସ୍ଥଲୀ
ଵାଚାଂ ହାରି ଚ ମାର୍ଦଵଂ ଯୁଵତୀଷୁ ସ୍ଵାଭାଵିକଂ ମଣ୍ଡନମ୍ ॥ 2.5 ॥
ସ୍ମିତକିଞ୍ଚିନ୍ମୁଗ୍ଧଂ ସରଲତରଲୋ ଦୃଷ୍ଟିଵିଭଵଃ
ପରିସ୍ପନ୍ଦୋ ଵାଚାଂ ଅଭିନଵଵିଲାସୋକ୍ତିସରସଃ ।
ଗତାନାଂ ଆରମ୍ଭଃ କିସଲଯିତଲୀଲାପରିକରଃ
ସ୍ପୃଶନ୍ତ୍ଯାସ୍ତାରୁଣ୍ଯଂ କିଂ ଇଵ ନ ହି ରମ୍ଯଂ ମୃଗଦୃଶଃ ॥ 2.6 ॥
ଦ୍ରଷ୍ଟଵ୍ଯେଷୁ କିଂ ଉତ୍ତମଂ ମୃଗଦୃଶଃ ପ୍ରେମପ୍ରସନ୍ନଂ ମୁଖଂ
ଘ୍ରାତଵେଷ୍ଵପି କିଂ ତଦ୍ଆସ୍ଯପଵନଃ ଶ୍ରଵ୍ଯେଷୁ କିଂ ତଦ୍ଵଚଃ ।
କିଂ ସ୍ଵାଦ୍ଯେଷୁ ତଦ୍ଓଷ୍ଠପଲ୍ଲଵରସଃ ସ୍ପୃଶ୍ଯେଷୁ କିଂ ତଦ୍ଵପୁର୍ଧ୍ଯେଯଂ
କିଂ ନଵଯୌଵନେ ସହୃଦଯୈଃ ସର୍ଵତ୍ର ତଦ୍ଵିଭ୍ରମାଃ ॥ 2.7 ॥
ଏତାଶ୍ଚଲଦ୍ଵଲଯସଂହତିମେଖଲୋତ୍ଥଝଙ୍କାର
ନୂପୁରପରାଜିତରାଜହଂସ୍ଯଃ ।
କୁର୍ଵନ୍ତି କସ୍ଯ ନ ମନୋ ଵିଵଶଂ ତରୁଣ୍ଯୋ
ଵିତ୍ରସ୍ତମୁଗ୍ଧହରିଣୀସଦୃଶୈଃ କଟାକ୍ଷୈଃ ॥ 2.8 ॥
କୁଙ୍କୁମପଙ୍କକଲଙ୍କିତଦେହା
ଗୌରପଯୋଧରକମ୍ପିତହାରା ।
ନୂପୁରହଂସରଣତ୍ପଦ୍ମା
କଂ ନ ଵଶୀକୁରୁତେ ଭୁଵି ରାମା ॥ 2.9 ॥
ନୂନଂ ହି ତେ କଵିଵରା ଵିପରୀତଵାଚୋ
ଯେ ନିତ୍ଯଂ ଆହୁରବଲା ଇତି କାମିନୀସ୍ତାଃ ।
ଯାଭିର୍ଵିଲୋଲିତରତାରକଦୃଷ୍ଟିପାତୈଃ
ଶକ୍ରାଦଯୋଽପି ଵିଜିତାସ୍ତ୍ଵବଲାଃ କଥଂ ତାଃ ॥ 2.10 ॥
ନୂନଂ ଆଜ୍ଞାକରସ୍ତସ୍ଯାଃ ସୁଭ୍ରୁଵୋ ମକରଧ୍ଵଜଃ ।
ଯତସ୍ତନ୍ନେତ୍ରସଞ୍ଚାରସୂଚିତେଷୁ ପ୍ରଵର୍ତତେ ॥ 2.11 ॥
କେଶାଃ ସଂଯମିନଃ ଶ୍ରୁତେରପି ପରଂ ପାରଂ ଗତେ ଲୋଚନେ
ଅନ୍ତର୍ଵକ୍ତ୍ରଂ ଅପି ସ୍ଵଭାଵଶୁଚିଭୀଃ କୀର୍ଣଂ ଦ୍ଵିଜାନାଂ ଗଣୈଃ ।
ମୁକ୍ତାନାଂ ସତତାଧିଵାସରୁଚିରୌ ଵକ୍ଷୋଜକୁମ୍ଭାଵିମାଵିତ୍ଥଂ
ତନ୍ଵି ଵପୁଃ ପ୍ରଶାନ୍ତଂ ଅପି ତେରାଗଂ କରୋତ୍ଯେଵ ନଃ ॥ 2.12 ॥
ମୁଗ୍ଧେ ଧାନୁଷ୍କତା କେଯଂ ଅପୂର୍ଵା ତ୍ଵଯି ଦୃଶ୍ଯତେ ।
ଯଯା ଵିଧ୍ଯସି ଚେତାଂସି ଗୁଣୈରେଵ ନ ସାଯକୈଃ ॥ 2.13 ॥
ସତି ପ୍ରଦୀପେ ସତ୍ଯଗ୍ନୌ ସତ୍ସୁ ତାରାରଵୀନ୍ଦୁଷୁ ।
ଵିନା ମେ ମୃଗଶାଵାକ୍ଷ୍ଯା ତମୋଭୂତଂ ଇଦଂ ଜଗତ୍ ॥ 2.14 ॥
ଉଦ୍ଵୃତ୍ତଃ ସ୍ତନଭାର ଏଷ ତରଲେ ନେତ୍ରେ ଚଲେ ଭ୍ରୂଲତେ
ରାଗାଧିଷ୍ଠିତଂ ଓଷ୍ଠପଲ୍ଲଵଂ ଇଦଂ କୁର୍ଵନ୍ତୁ ନାମ ଵ୍ଯଥାମ୍ ।
ସୌଭାଗ୍ଯାକ୍ଷରମାଲିକେଵ ଲିଖିତା ପୁଷ୍ପାଯୁଧେନ ସ୍ଵଯଂ
ମଧ୍ଯସ୍ଥାପି କରୋତି ତାପଂ ଅଧିକଂ ରୋମାଵଲିଃ କେନ ସା ॥ 2.15 ॥
ମୁଖେନ ଚନ୍ଦ୍ରକାନ୍ତେନ ମହାନୀଲୈଃ ଶିରୋରୁହୈଃ ।
କରାଭ୍ଯାଂ ପଦ୍ମରାଗାଭ୍ଯାଂ ରେଜେ ରତ୍ନମଯୀଵ ସା ॥ 2.16 ॥
ଗୁରୁଣା ସ୍ତନଭାରେଣ ମୁଖଚନ୍ଦ୍ରେଣ ଭାସ୍ଵତା ।
ଶନୈଶ୍ଚରାଭ୍ଯାଂ ପାଦାଭ୍ଯାଂ ରେଜେ ଗ୍ରହମଯୀଵ ସା ॥ 2.17 ॥
ତସ୍ଯାଃ ସ୍ତନୌ ଯଦି ଘନୌ ଜଘନଂ ଚ ହାରି
ଵକ୍ତ୍ରଂ ଚ ଚାରୁ ତଵ ଚିତ୍ତ କିଂ ଆକୁଲତ୍ଵମ୍ ।
ପୁଣ୍ଯଂ କୁରୁଷ୍ଵ ଯଦି ତେଷୁ ତଵାସ୍ତି ଵାଞ୍ଛା
ପୁଣ୍ଯୈର୍ଵିନା ନ ହି ଭଵନ୍ତି ସମୀହିତାର୍ଥାଃ ॥ 2.18 ॥
ଇମେ ତାରୁଣ୍ଯଶ୍ରୀନଵପରିମଲାଃ ପ୍ରୌଢସୁରତପ୍ରତାପ
ପ୍ରାରମ୍ଭାଃ ସ୍ମରଵିଜଯଦାନପ୍ରତିଭୁଵଃ ।
ଚିରଂ ଚେତଶ୍ଚୋରା ଅଭିନଵଵିକାରୈକଗୁରଵୋ
ଵିଲାସଵ୍ଯାପାରାଃ କିଂ ଅପି ଵିଜଯନ୍ତେ ମୃଗଦୃଶାମ୍ ॥ 2.19 ॥
ପ୍ରଣଯମଧୁରାଃ ପ୍ରେମୋଦ୍ଗାରା ରସାଶ୍ରଯତାଂ ଗତାଃ
ଫଣିତିମଧୁରା ମୁଗ୍ଧପ୍ରାଯାଃ ପ୍ରକାଶିତସମ୍ମଦାଃ ।
ପ୍ରକୃତିସୁଭଗା ଵିସ୍ରମ୍ଭାର୍ଦ୍ରାଃ ସ୍ମରୋଦଯଦାଯିନୀ
ରହସି କିଂ ଅପି ସ୍ଵୈରାଲାପା ହରନ୍ତି ମୃଗୀଦୃଶାମ୍ ॥ 2.20 ॥
ଵିଶ୍ରମ୍ଯ ଵିଶ୍ରମ୍ଯ ଵନଦ୍ରୁମାଣାଂ
ଛାଯାସୁ ତନ୍ଵୀ ଵିଚଚାର କାଚିତ୍ ।
ସ୍ତନୋତ୍ତରୀଯେଣ କରୋଦ୍ଧୃତେନ
ନିଵାରଯନ୍ତୀ ଶଶିନୋ ମଯୂଖାନ୍ ॥ 2.21 ॥
ଅଦର୍ଶନେ ଦର୍ଶନମାତ୍ରକାମା
ଦୃଷ୍ଟ୍ଵା ପରିଷ୍ଵଙ୍ଗସୁଖୈକଲୋଲା ।
ଆଲିଙ୍ଗିତାଯାଂ ପୁନରାଯତାକ୍ଷ୍ଯାମାଶାସ୍ମହେ
ଵିଗ୍ରହଯୋରଭେଦମ୍ ॥ 2.22 ॥
ମାଲତୀ ଶିରସି ଜୃମ୍ଭଣଂ ମୁଖେ
ଚନ୍ଦନଂ ଵପୁଷି କୁଙ୍କୁମାଵିଲମ୍ ।
ଵକ୍ଷସି ପ୍ରିଯତମା ମଦାଲସା
ସ୍ଵର୍ଗ ଏଷ ପରିଶିଷ୍ଟ ଆଗମଃ ॥ 2.23 ॥
ପ୍ରାଙ୍ମାଂ ଏତି ମନାଗନାଗତରସଂ ଜାତାଭିଲାଷାଂ ତତଃ
ସଵ୍ରୀଡଂ ତଦନୁ ଶ୍ଲଥୋଦ୍ଯମଂ ଅଥ ପ୍ରଧ୍ଵସ୍ତଧୈର୍ଯଂ ପୁନଃ ।
ପ୍ରେମାର୍ଦ୍ରଂ ସ୍ପୃହଣୀଯନିର୍ଭରରହଃ କ୍ରୀଡାପ୍ରଗଲ୍ଭଂ ତତୋ
ନିଃସଙ୍ଗାଙ୍ଗଵିକର୍ଷଣାଧିକସୁଖରମ୍ଯଂ କୁଲସ୍ତ୍ରୀରତମ୍ ॥ 2.24 ॥
ଉରସି ନିପତିତାନାଂ ସ୍ରସ୍ତଧମ୍ମିଲ୍ଲକାନାଂ
ମୁକୁଲିତନଯନାନାଂ କିଞ୍ଚିଦ୍ଉନ୍ମୀଲିତାନାମ୍ ।
ଉପରି ସୁରତଖେଦସ୍ଵିନ୍ନଗଣ୍ଡସ୍ଥଲାନାମଧର
ମଧୁ ଵଧୂନାଂ ଭାଗ୍ଯଵନ୍ତଃ ପିବନ୍ତି ॥ 2.25 ॥
ଆମୀଲିତନଯନାନାଂ ଯଃ
ସୁରତରସୋଽନୁ ସଂଵିଦଂ ଭାତି ।
ମିଥୁରୈର୍ମିଥୋଽଵଧାରିତମଵିତଥମ୍
ଇଦଂ ଏଵ କାମନିର୍ବର୍ହଣମ୍ ॥ 2.26 ॥
ଇଦଂ ଅନୁଚିତଂ ଅକ୍ରମଶ୍ଚ ପୁଂସାଂ
ଯଦିହ ଜରାସ୍ଵପି ମନ୍ମଥା ଵିକାରାଃ ।
ତଦପି ଚ ନ କୃତଂ ନିତମ୍ବିନୀନାଂ
ସ୍ତନପତନାଵଧି ଜୀଵିତଂ ରତଂ ଵା ॥ 2.27 ॥
ରାଜସ୍ତୃଷ୍ଣାମ୍ବୁରାଶେର୍ନ ହି ଜଗତି ଗତଃ କଶ୍ଚିଦେଵାଵସାନଂ
କୋ ଵାର୍ଥୋଽର୍ଥୈଃ ପ୍ରଭୂତୈଃ ସ୍ଵଵପୁଷି ଗଲିତେ ଯୌଵନେ ସାନୁରାଗେ ।
ଗଚ୍ଛାମଃ ସଦ୍ମ ଯାଵଦ୍ଵିକସିତନଯନେନ୍ଦୀଵରାଲୋକିନୀନାମାକ୍ରମ୍ଯାକ୍ରମ୍ଯ
ରୂପଂ ଝଟିତି ନ ଜରଯା ଲୁପ୍ଯତେ ପ୍ରେଯସୀନାମ୍ ॥ 2.28 ॥
ରାଗସ୍ଯାଗାରଂ ଏକଂ ନରକଶତମହାଦୁଃଖସମ୍ପ୍ରାପ୍ତିହେତୁର୍ମୋହସ୍ଯୋତ୍ପତ୍ତି
ବୀଜଂ ଜଲଧରପଟଲଂ ଜ୍ଞାନତାରାଧିପସ୍ଯ ।
କନ୍ଦର୍ପସ୍ଯୈକମିତ୍ରଂ ପ୍ରକଟିତଵିଵିଧସ୍ପଷ୍ଟଦୋଷପ୍ରବନ୍ଧଂ
ଲୋକେଽସ୍ମିନ୍ନ ହ୍ଯର୍ଥଵ୍ରଜକୁଲଭଵନଯୌଵନାଦନ୍ଯଦସ୍ତି ॥ 2.29 ॥
ଶୃଙ୍ଗାରଦ୍ରୁମନୀରଦେ ପ୍ରସୃମରକ୍ରୀଡାରସସ୍ରୋତସି
ପ୍ରଦ୍ଯୁମ୍ନପ୍ରିଯବାନ୍ଧଵେ ଚତୁରଵାଙ୍ମୁକ୍ତାଫଲୋଦନ୍ଵତି ।
ତନ୍ଵୀନେତ୍ରଚକୋରପାଵନଵିଧୌ ସୌଭାଗ୍ଯଲକ୍ଷ୍ମୀନିଧୌ
ଧନ୍ଯଃ କୋଽପି ନ ଵିକ୍ରିଯାଂ କଲଯତି ପ୍ରାପ୍ତେ ନଵେ ଯୌଵନେ ॥ 2.30 ॥
ସଂସାରେଽସ୍ମିନ୍ନସାରେ କୁନୃପତିଭଵନଦ୍ଵାରସେଵାକଲଙ୍କଵ୍ଯାସଙ୍ଗ
ଵ୍ଯସ୍ତଧୈର୍ଯଂ କଥଂ ଅମଲଧିଯୋ ମାନସଂ ସଂଵିଦଧ୍ଯୁଃ ।
ଯଦ୍ଯେତାଃ ପ୍ରୋଦ୍ଯଦ୍ଇନ୍ଦୁଦ୍ଯୁତିନିଚଯଭୃତୋ ନ ସ୍ଯୁରମ୍ଭୋଜନେତ୍ରାଃ
ପ୍ରେଙ୍ଖତ୍କାଞ୍ଚୀକଲାପାଃ ସ୍ତନଭରଵିନମନ୍ମଧ୍ଯଭାଜସ୍ତରୁଣ୍ଯଃ ॥ 2.31 ॥
ସିଦ୍ଧାଧ୍ଯାସିତକନ୍ଦରେ ହରଵୃଷସ୍କନ୍ଧାଵରୁଗ୍ଣଦ୍ରୁମେ
ଗଙ୍ଗାଧୌତଶିଲାତଲେ ହିମଵତଃ ସ୍ଥାନେ ସ୍ଥିତେ ଶ୍ରେଯସି ।
କଃ କୁର୍ଵୀତ ଶିରଃ ପ୍ରଣାମମଲିନଂ ମ୍ଲାନଂ ମନସ୍ଵୀ ଜନୋ
ଯଦ୍ଵିତ୍ରସ୍ତକୁରଙ୍ଗଶାଵନଯନା ନ ସ୍ଯୁଃ ସ୍ମରାସ୍ତ୍ରଂ ସ୍ତ୍ରିଯଃ ॥ 2.32 ॥
ସଂସାର ତଵ ପର୍ଯନ୍ତପଦଵୀ ନ ଦଵୀଯସୀ ।
ଅନ୍ତରା ଦୁସ୍ତରା ନ ସ୍ଯୁର୍ଯଦି ତେ ମଦିରେକ୍ଷଣାମ୍ ॥ 2.33 ॥
ଦିଶ ଵନହରିଣୀଭ୍ଯୋ ଵଂଶକାଣ୍ଡଚ୍ଛଵୀନାଂ
କଵଲଂ ଉପଲକୋଟିଚ୍ଛିନ୍ନମୂଲଂ କୁଶାନାମ୍ ।
ଶକଯୁଵତିକପୋଲାପାଣ୍ଡୁତାମ୍ବୂଲଵଲ୍ଲୀଦଲମ୍
ଅରୁଣନଖାଗ୍ରୈଃ ପାଟିତଂ ଵା ଵଧୂଭ୍ଯଃ ॥ 2.34 ॥
ଅସାରାଃ ସର୍ଵେ ତେ ଵିରତିଵିରସାଃ ପାପଵିଷଯା
ଜୁଗୁପ୍ସ୍ଯନ୍ତାଂ ଯଦ୍ଵା ନନୁ ସକଲଦୋଷାସ୍ପଦଂ ଇତି ।
ତଥାପ୍ଯେତଦ୍ଭୂମୌ ନହି ପରହିତାତ୍ପୁଣ୍ଯଂ ଅଧିକଂ
ନ ଚାସ୍ମିନ୍ସଂସାରେ କୁଵଲଯଦୃଶୋ ରମ୍ଯଂ ଅପରମ୍ ॥ 2.35 ॥
ଏତତ୍କାମଫଲୋ ଲୋକେ ଯଦ୍ଦ୍ଵଯୋରେକଚିତ୍ତତା ।
ଅନ୍ଯଚିତ୍ତକୃତେ କାମେ ଶଵଯୋରିଵ ସଙ୍ଗମଃ ॥ 2.35.1 ॥
ମାତ୍ସର୍ଯଂ ଉତ୍ସାର୍ଯ ଵିଚାର୍ଯ କାର୍ଯମାର୍ଯାଃ
ସମର୍ଯାଦଂ ଇଦଂ ଵଦନ୍ତୁ ।
ସେଵ୍ଯା ନିତମ୍ବାଃ କିଂ ଉ ଭୂଧରାଣାମତ
ସ୍ମରସ୍ମେରଵିଲାସିନୀନାମ୍ ॥ 2.36 ॥
ସଂସାରେ ସ୍ଵପ୍ନସାରେ ପରିଣତିତରଲେ ଦ୍ଵେ ଗତୀ ପଣ୍ଡିତାନାଂ
ତତ୍ତ୍ଵଜ୍ଞାନାମୃତାମ୍ଭଃପ୍ଲଵଲଲିତଧିଯାଂ ଯାତୁ କାଲଃ କଥଞ୍ଚିତ୍ ।
ନୋ ଚେନ୍ମୁଗ୍ଧାଙ୍ଗନାନାଂ ସ୍ତନଜଘନଘନାଭୋଗସମ୍ଭୋଗିନୀନାଂ
ସ୍ଥୂଲୋପସ୍ଥସ୍ଥଲୀଷୁ ସ୍ଥଗିତକରତଲସ୍ପର୍ଶଲୀଲୋଦ୍ଯମାନାମ୍ ॥ 2.37 ॥
ଆଵାସଃ କ୍ରିଯତାଂ ଗଙ୍ଗେ ପାପହାରିଣି ଵାରିଣି ।
ସ୍ତନଦ୍ଵଯେ ତରୁଣ୍ଯା ଵା ମନୋହାରିଣି ହାରିଣି ॥ 2.38 ॥
କିଂ ଇହ ବହୁଭିରୁକ୍ତୈର୍ଯୁକ୍ତିଶୂନ୍ଯୈଃ ପ୍ରଲାପୈର୍ଦ୍ଵଯମ୍
ଇହ ପୁରୁଷାଣାଂ ସର୍ଵଦା ସେଵନୀଯମ୍ ।
ଅଭିନଵମଦଲୀଲାଲାଲସଂ ସୁନ୍ଦରୀଣାଂ
ସ୍ତନଭରପରିଖିନ୍ନଂ ଯୌଵନଂ ଵା ଵନଂ ଵା ॥ 2.39 ॥
ସତ୍ଯଂ ଜନା ଵଚ୍ମି ନ ପକ୍ଷପାତାଲ୍
ଲୋକେଷୁ ସପ୍ତସ୍ଵପି ତଥ୍ଯଂ ଏତତ୍ ।
ନାନ୍ଯନ୍ମନୋହାରି ନିତମ୍ବିନୀଭ୍ଯୋ
ଦୁଃଖୈକହେତୁର୍ନ ଚ କଶ୍ଚିଦନ୍ଯଃ ॥ 2.40 ॥
କାନ୍ତେତ୍ଯୁତ୍ପଲଲୋଚନେତି ଵିପୁଲଶ୍ରୋଣୀଭରେତ୍ଯୁନ୍ନମତ୍ପୀନୋତ୍ତୁଙ୍ଗ
ପଯୋଧରେତି ସମୁଖାମ୍ଭୋଜେତି ସୁଭ୍ରୂରିତି ।
ଦୃଷ୍ଟ୍ଵା ମାଦ୍ଯତି ମୋଦତେଽଭିରମତେ ପ୍ରସ୍ତୌତି ଵିଦ୍ଵାନପି
ପ୍ରତ୍ଯକ୍ଷାଶୁଚିଭସ୍ତ୍ରିକାଂ ସ୍ତ୍ରିଯଂ ଅହୋ ମୋହସ୍ଯ ଦୁଶ୍ଚେଷ୍ଟିତମ୍ ॥ 2.41 ॥
ସ୍ମୃତା ଭଵତି ତାପାଯ ଦୃଷ୍ଟା ଚୋନ୍ମାଦକାରିଣୀ ।
ସ୍ପୃଷ୍ଟା ଭଵତି ମୋହାଯ ସା ନାମ ଦଯିତା କଥମ୍ ॥ 2.42 ॥
ତାଵଦେଵାମୃତମଯୀ ଯାଵଲ୍ଲୋଚନଗୋଚରା ।
ଚକ୍ଷୁଷ୍ପଥାଦତୀତା ତୁ ଵିଷାଦପ୍ଯତିରିଚ୍ଯତେ ॥ 2.43 ॥
ନାମୃତଂ ନ ଵିଷଂ କିଞ୍ଚିଦେତାଂ ମୁକ୍ତ୍ଵା ନିତମ୍ବିନୀମ୍ ।
ସୈଵାମୃତଲତା ରକ୍ତା ଵିରକ୍ତା ଵିଷଵଲ୍ଲରୀ ॥ 2.44 ॥
ଆଵର୍ତଃ ସଂଶଯାନାଂ ଅଵିନଯଭୁଵନଂ ପଟ୍ଟଣଂ ସାହସାନାଂ
ଦୋଷାଣାଂ ସନ୍ନିଧାନଂ କପଟଶତମଯଂ କ୍ଷେତ୍ରଂ ଅପ୍ରତ୍ଯଯାନାମ୍ ।
ସ୍ଵର୍ଗଦ୍ଵାରସ୍ଯ ଵିଘ୍ନୋ ନରକପୁରମୁଖ ସର୍ଵମାଯାକରଣ୍ଡଂ
ସ୍ତ୍ରୀଯନ୍ତ୍ରଂ କେନ ସୃଷ୍ଟଂ ଵିଷଂ ଅମୃତମଯଂ ପ୍ରାଣିଲୋକସ୍ଯ ପାଶଃ ॥ 2.45 ॥
ନୋ ସତ୍ଯେନ ମୃଗାଙ୍କ ଏଷ ଵଦନୀଭୂତୋ ନ ଚେନ୍ଦୀଵରଦ୍ଵନ୍ଦ୍ଵଂ
ଲୋଚନତାଂ ଗତ ନ କନକୈରପ୍ଯଙ୍ଗଯଷ୍ଟିଃ କୃତା ।
କିନ୍ତ୍ଵେଵଂ କଵିଭିଃ ପ୍ରତାରିତମନାସ୍ତତ୍ତ୍ଵଂ ଵିଜାନନ୍ନପି
ତ୍ଵଙ୍ମାଂସାସ୍ଥିମଯଂ ଵପୁର୍ମୃଗଦୃଶାଂ ମନ୍ଦୋ ଜନଃ ସେଵତେ ॥ 2.46 ॥
ଲୀଲାଵତୀନାଂ ସହଜା ଵିଲାସାସ୍ତ
ଏଵ ମୂଢସ୍ଯ ହୃଦି ସ୍ଫୁରନ୍ତି ।
ରାଗୋ ନଲିନ୍ଯା ହି ନିସର୍ଗସିଦ୍ଧସ୍ତତ୍ର
ଭ୍ରମ୍ତ୍ଯେଵ ଵୃଥା ଷଡ୍ଅଙ୍ଘ୍ରିଃ ॥ 2.47 ॥
ସମ୍ମୋହଯନ୍ତି ମଦଯନ୍ତି ଵିଡମ୍ବଯନ୍ତି
ନିର୍ଭର୍ତ୍ସ୍ଯନ୍ତି ରମଯନ୍ତି ଵିଷାଦଯନ୍ତି ।
ଏତାଃ ପ୍ରଵିଶ୍ଯ ସଦଯଂ ହୃଦଯଂ ନରାଣାଂ
କିଂ ନାମ ଵାମନଯନା ନ ସମାଚରନ୍ତି ॥ 2.47.1 ॥
ଯଦେତତ୍ପୂର୍ଣେନ୍ଦୁଦ୍ଯୁତିହରଂ ଉଦାରାକୃତି ପରଂ
ମୁଖାବ୍ଜଂ ତନ୍ଵଙ୍ଗ୍ଯାଃ କିଲ ଵସତି ଯତ୍ରାଧରମଧୁ ।
ଇଦଂ ତତ୍କିଂ ପାକଦ୍ରୁମଫଲଂ ଇଦାନୀଂ ଅତିରସଵ୍ଯତୀତେଽସ୍ମିନ୍
କାଲେ ଵିଷଂ ଇଵ ଭଵିଷ୍ଯ୍ତ୍ଯସୁଖଦମ୍ ॥ 2.48 ॥
ଉନ୍ମୀଲତ୍ତ୍ରିଵଲୀତରଙ୍ଗନିଲଯା ପ୍ରୋତ୍ତୁଙ୍ଗପୀନସ୍ତନଦ୍ଵନ୍ଦ୍ଵେନୋଦ୍ଗତ
ଚକ୍ରଵାକଯୁଗଲା ଵକ୍ତ୍ରାମ୍ବୁଜୋଦ୍ଭାସିନୀ ।
କାନ୍ତାକାରଧରା ନଦୀଯଂ ଅଭିତଃ କ୍ରୂରାତ୍ର ନାପେକ୍ଷତେ
ସଂସାରାର୍ଣଵମଜ୍ଜନଂ ଯଦି ତଦା ଦୂରେଣ ସନ୍ତ୍ଯଜ୍ଯତାମ୍ ॥ 2.49 ॥
ଜଲ୍ପନ୍ତି ସାର୍ଧଂ ଅନ୍ଯେନ ପଶ୍ଯନ୍ତ୍ଯନ୍ଯଂ ସଵିଭ୍ରମାଃ ।
ହୃଦ୍ଗତଂ ଚିନ୍ତଯନ୍ତ୍ଯନ୍ଯଂ ପ୍ରିଯଃ କୋ ନାମ ଯୋଷିତାମ୍ ॥ 2.50 ॥
ମଧୁ ତିଷ୍ଠତି ଵାଚି ଯୋଷିତାଂ ହୃଦି ହାଲାହଲଂ ଏଵ କେଵଲମ୍ ।
ଅତଏଵ ନିପୀଯତେଽଧରୋ ହୃଦଯଂ ମୁଷ୍ଟିଭିରେଵ ତାଡ୍ଯତେ ॥ 2.51 ॥
ଅପସର ସଖେ ଦୂରାଦସ୍ମାତ୍କଟାକ୍ଷଵିଷାନଲାତ୍
ପ୍ରକୃତିଵିଷମାଦ୍ଯୋଷିତ୍ସର୍ପାଦ୍ଵିଲାସଫଣାଭୃତଃ ।
ଇତରଫଣିନା ଦଷ୍ଟଃ ଶକ୍ଯଶ୍ଚିକିତ୍ସିତୁଂ ଔଷଧୈଶ୍ଚତୁର୍
ଵନିତାଭୋଗିଗ୍ରସ୍ତଂ ହି ମନ୍ତ୍ରିଣଃ ॥ 2.52 ॥
ଵିସ୍ତାରିତଂ ମକରକେତନଧୀଵରେଣ
ସ୍ତ୍ରୀସଞ୍ଜ୍ଞିତଂ ବଡିଶଂ ଅତ୍ର ଭଵାମ୍ବୁରାଶୌ ।
ଯେନାଚିରାତ୍ତଦ୍ଅଧରାମିଷଲୋଲମର୍ତ୍ଯ
ମତ୍ସ୍ଯାନ୍ଵିକୃଷ୍ଯ ଵିପଚତ୍ଯନୁରାଗଵହ୍ନୌ ॥ 2.53 ॥
କାମିନୀକାଯକାନ୍ତାରେ କୁଚପର୍ଵତଦୁର୍ଗମେ ।
ମା ସଞ୍ଚର ମନଃ ପାନ୍ଥ ତତ୍ରାସ୍ତେ ସ୍ମରତସ୍କରଃ ॥ 2.54 ॥
ଵ୍ଯାଡୀର୍ଘେଣ ଚଲେନ ଵକ୍ତ୍ରଗତିନା ତେଜସ୍ଵିନା ଭୋଗିନା
ନୀଲାବ୍ଜଦ୍ଯୁତିନାହିନା ପରଂ ଅହଂ ଦୃଷ୍ଟୋ ନ ତଚ୍ଚକ୍ଷୁଷା ।
ଦୃଷ୍ଟେ ସନ୍ତି ଚିକିତ୍ସକା ଦିଶି ଦିଶି ପ୍ରାଯେଣ ଧନାର୍ଥିନୋ
ମୁଗ୍ଧାକ୍ଷକ୍ଷଣଵୀକ୍ଷିତସ୍ଯ ନ ହି ମେ ଵୈଦ୍ଯୋ ନ ଚାପ୍ଯୌଷଧମ୍ ॥ 2.55 ॥
ଇହ ହି ମଧୁରଗୀତଂ ନୃତ୍ଯଂ ଏତଦ୍ରସୋଽଯଂ
ସ୍ଫୁରତି ପରିମଲୋଽସୌ ସ୍ପର୍ଶ ଏଷ ସ୍ତନାନାମ୍ ।
ଇତି ହତପରମାର୍ଥୈରିନ୍ଦ୍ରିଯୈର୍ଭ୍ରାମ୍ଯମାଣଃ
ସ୍ଵହିତକରଣଧୂର୍ତୈଃ ପଞ୍ଚଭିର୍ଵଞ୍ଚିତୋଽସ୍ମି ॥ 2.56 ॥
ନ ଗମ୍ଯୋ ମନ୍ତ୍ରାଣାଂ ନ ଚ ଭଵତି ଭୈଷଜ୍ଯଵିଷଯୋ
ନ ଚାପି ପ୍ରଧ୍ଵଂସଂ ଵ୍ରଜତି ଵିଵିଧୈଃ ଶାନ୍ତିକଶତୈଃ ।
ଭ୍ରମାଵେଶାଦଙ୍ଗେ କଂ ଅପି ଵିଦଧଦ୍ଭଙ୍ଗଂ ଅସକୃତ୍
ସ୍ମରାପସ୍ମାରୋଽଯଂ ଭ୍ରମଯତି ଦୃଶଂ ଘୂର୍ଣଯତି ଚ ॥ 2.57 ॥
ଜାତ୍ଯ୍ଅନ୍ଧାଯ ଚ ଦୁର୍ମୁଖାଯ ଚ ଜରାଜୀର୍ଣା ଖିଲାଙ୍ଗାଯ ଚ
ଗ୍ରାମୀଣାଯ ଚ ଦୁଷ୍କୁଲାଯ ଚ ଗଲତ୍କୁଷ୍ଠାଭିଭୂତାଯ ଚ ।
ଯଚ୍ଛନ୍ତୀଷୁ ମନୋହରଂ ନିଜଵପୁଲକ୍ଷ୍ମୀଲଵଶ୍ରଦ୍ଧଯା
ପଣ୍ଯସ୍ତ୍ରୀଷୁ ଵିଵେକକଲ୍ପଲତିକାଶସ୍ତ୍ରୀଷୁ ରାଜ୍ଯେତ କଃ ॥ 2.58 ॥
ଵେଶ୍ଯାସୌ ମଦନଜ୍ଵାଲା
ରୂପେଽନ୍ଧନଵିଵର୍ଧିତା ।
କାମିଭିର୍ଯତ୍ର ହୂଯନ୍ତେ
ଯୌଵନାନି ଧନାନି ଚ ॥ 2.59 ॥
କଶ୍ଚୁମ୍ବତି କୁଲପୁରୁଷୋ ଵେଶ୍ଯାଧରପଲ୍ଲଵଂ ମନୋଜ୍ଞଂ ଅପି ।
ଚାରଭଟଚୋରଚେଟକନଟଵିଟନିଷ୍ଠୀଵନଶରାଵମ୍ ॥ 2.60 ॥
ଧନ୍ଯାସ୍ତ ଏଵ ଧଵଲାଯତଲୋଚନାନାଂ
ତାରୁଣ୍ଯଦର୍ପଘନପୀନପଯୋଧରାଣାମ୍ ।
କ୍ଷାମୋଦରୋପରି ଲସତ୍ତ୍ରିଵଲୀଲତାନାଂ
ଦୃଷ୍ଟ୍ଵାକୃତିଂ ଵିକୃତିଂ ଏତି ମନୋ ନ ଯେଷାମ୍ ॥ 2.61 ॥
ବାଲେ ଲୀଲାମୁକୁଲିତଂ ଅମୀ ମନ୍ଥରା ଦୃଷ୍ଟିପାତାଃ
କିଂ କ୍ଷିପ୍ଯନ୍ତେ ଵିରମଵିରମ ଵ୍ଯର୍ଥ ଏଷ ଶ୍ରମସ୍ତେ ।
ସମ୍ପ୍ରତ୍ଯନ୍ଯେ ଵଯଂ ଉପରତଂ ବାଲ୍ଯଂ ଆସ୍ଥା ଵନାନ୍ତେ
କ୍ଷୀଣୋ ମୋହସ୍ତୃଣଂ ଇଵ ଜଗଜ୍ଜାଲଂ ଆଲୋକଯାମଃ ॥ 2.62 ॥
ଇଯଂ ବାଲା ମାଂ ପ୍ରତ୍ଯନଵରତଂ ଇନ୍ଦୀଵରଦଲପ୍ରଭା
ଚୀରଂ ଚକ୍ଷୁଃ କ୍ଷିପତି କିଂ ଅଭିପ୍ରେତଂ ଅନଯା ।
ଗତୋ ମୋହୋଽସ୍ମାକଂ ସ୍ମରଶବରବାଣଵ୍ଯତିକରଜ୍ଵର
ଜ୍ଵାଲା ଶାନ୍ତା ତଦପି ନ ଵରାକୀ ଵିରମତି ॥ 2.63 ॥
କିଂ କନ୍ଦର୍ପ କରଂ କଦର୍ଥଯସି ରେ କୋଦଣ୍ଡଟଙ୍କାରିତଂ
ରେ ରେ କୋକିଲ କୋମଲଂ କଲରଵଂ କିଂ ଵା ଵୃଥା ଜଲ୍ପସି ।
ମୁଗ୍ଧେ ସ୍ନିଗ୍ଧଵିଦଗ୍ଧଚାରୁମଧୁରୈର୍ଲୋଲୈଃ କଟାକ୍ଷୈରଲଂ
ଚେତଶ୍ଚୁମ୍ବିତଚନ୍ଦ୍ରଚୂଡଚରଣଧ୍ଯାନାମୃତଂ ଵର୍ତତେ ॥ 2.64 ॥
ଵିରହେଽପି ସଙ୍ଗମଃ ଖଲୁ
ପରସ୍ପରଂ ସଙ୍ଗତଂ ମନୋ ଯେଷାମ୍ ।
ହୃଦଯଂ ଅପି ଵିଘଟ୍ଟିତଂ ଚେତ୍
ସଙ୍ଗୀ ଵିରହଂ ଵିଶେଷଯତି ॥ 2.65 ॥
କିଂ ଗତେନ ଯଦି ସା ନ ଜୀଵତି
ପ୍ରାଣିତି ପ୍ରିଯତମା ତଥାପି କିମ୍ ।
ଇତ୍ଯୁଦୀକ୍ଷ୍ଯ ନଵମେଘମାଲିକାଂ
ନ ପ୍ରଯାତି ପଥିକଃ ସ୍ଵମନ୍ଦିରମ୍ ॥ 2.66 ॥
ଵିରମତ ବୁଧା ଯୋଷିତ୍ସଙ୍ଗାତ୍ସୁଖାତ୍କ୍ଷଣଭଙ୍ଗୁରାତ୍
କୁରୁତ କରୁଣାମୈତ୍ରୀପ୍ରଜ୍ଞାଵଧୂଜନସଙ୍ଗମମ୍ ।
ନ ଖଲୁ ନରକେ ହାରାକ୍ରାନ୍ତଂ ଘନସ୍ତନମଣ୍ଡଲଂ
ଶରଣଂ ଅଥଵା ଶ୍ରୋଣୀବିମ୍ବଂ ରଣନ୍ମଣିମେଖଲମ୍ ॥ 2.67 ॥
ଯଦା ଯୋଗାଭ୍ଯାସଵ୍ଯସନକୃଶଯୋରାତ୍ମମନସୋରଵିଚ୍ଛିନ୍ନା
ମୈତ୍ରୀ ସ୍ଫୁରତି କୃତିନସ୍ତସ୍ଯ କିଂ ଉ ତୈଃ ।
ପ୍ରିଯାଣାଂ ଆଲାପୈରଧରମଧୁଭିର୍ଵକ୍ତ୍ରଵିଧୁଭିଃ
ସନିଶ୍ଵାସାମୋଦୈଃ ସକୁଚକଲଶାଶ୍ଲେଷସୁରତୈଃ ॥ 2.68 ॥
ଯଦାସୀଦଜ୍ଞାନଂ ସ୍ମରତିମିରସଞ୍ଚାରଜନିତଂ
ତଦା ଦୃଷ୍ଟନାରୀମଯଂ ଇଦଂ ଅଶେଷଂ ଜଗଦିତି ।
ଇଦାନୀଂ ଅସ୍ମାକଂ ପଟୁତରଵିଵେକାଞ୍ଜନଜୁଷାଂ
ସମୀଭୂତା ଦୃଷ୍ଟିସ୍ତ୍ରିଭୁଵନଂ ଅପି ବ୍ରହ୍ମ ମନୁତେ ॥ 2.69 ॥
ତାଵଦେଵ କୃତିନାଂ ଅପି ସ୍ଫୁରତ୍ଯେଷ
ନିର୍ମଲଵିଵେକଦୀପକଃ ।
ଯାଵଦେଵ ନ କୁରଙ୍ଗଚକ୍ଷୁଷାଂ
ତାଡ୍ଯତେ ଚଟୁଲଲୋଚନାଞ୍ଚଲୈଃ ॥ 2.70 ॥
ଵଚସି ଭଵତି ସଙ୍ଗତ୍ଯାଗଂ ଉଦ୍ଦିଶ୍ଯ ଵାର୍ତା
ଶ୍ରୁତିମୁଖରମୁଖାନାଂ କେଵଲଂ ପଣ୍ଡିତାନାମ୍ ।
ଜଘନଂ ଅରୁଣରତ୍ନଗ୍ରନ୍ଥିକାଞ୍ଚୀକଲାପଂ
କୁଵଲଯନଯନାନାଂ କୋ ଵିହାତୁଂ ସମର୍ଥଃ ॥ 2.71 ॥
ସ୍ଵପରପ୍ରତାରକୋଽସୌ
ନିନ୍ଦତି ଯୋଽଲୀକପଣ୍ଡିତୋ ଯୁଵତୀଃ ।
ଯସ୍ମାତ୍ତପସୋଽପି ଫଲଂ
ସ୍ଵର୍ଗଃ ସ୍ଵର୍ଗେଽପି ଚାପ୍ସରସଃ ॥ 2.72 ॥
ମତ୍ତେଭକୁମ୍ଭଦଲନେ ଭୁଵି ସନ୍ତି ଧୀରାଃ
କେଚିତ୍ପ୍ରଚଣ୍ଡମୃଗରାଜଵଧେଽପି ଦକ୍ଷାଃ ।
କିନ୍ତୁ ବ୍ରଵୀମି ବଲିନାଂ ପୁରତଃ ପ୍ରସହ୍ଯ
କନ୍ଦର୍ପଦର୍ପଦଲନେ ଵିରଲା ମନୁଷ୍ଯାଃ ॥ 2.73 ॥
ସନ୍ମାର୍ଗେ ତାଵଦାସ୍ତେ ପ୍ରଭଵତି ଚ ନରସ୍ତାଵଦେଵେନ୍ଦ୍ରିଯାଣାଂ
ଲଜ୍ଜାଂ ତାଵଦ୍ଵିଧତ୍ତେ ଵିନଯଂ ଅପି ସମାଲମ୍ବତେ ତାଵଦେଵ ।
ଭ୍ରୂଚାପାକୃଷ୍ଟମୁକ୍ତାଃ ଶ୍ରଵଣପଥଗତା ନୀଲପକ୍ଷ୍ମାଣ ଏତେ
ଯାଵଲ୍ଲୀଲାଵତୀନାଂ ହୃଦି ନ ଧୃତିମୁଷୋ ଦୃଷ୍ଟିବାଣାଃ ପତନ୍ତି ॥ 2.74 ॥
ଉନ୍ମତ୍ତପ୍ରେମସଂରମ୍ଭାଦ୍
ଆରଭନ୍ତେ ଯଦ୍ଅଙ୍ଗନାଃ ।
ତତ୍ର ପ୍ରତ୍ଯୂହଂ ଆଧାତୁଂ
ବ୍ରହ୍ମାପି ଖଲୁ କାତରଃ ॥ 2.75 ॥
ତାଵନ୍ମହତ୍ତ୍ଵଂ ପାଣ୍ଡିତ୍ଯଂ
କୁଲୀନତ୍ଵଂ ଵିଵେକିତା ।
ଯାଵଜ୍ଜ୍ଵଲତି ନାଙ୍ଗେଷୁ
ହତଃ ପଞ୍ଚେଷୁପାଵକଃ ॥ 2.76 ॥
ଶାସ୍ତ୍ରଜ୍ଞୋଽପି ପ୍ରଥିତଵିନଯୋଽପ୍ଯାତ୍ମବୋଧୋଽପି ବାଢଂ
ସଂସାରେଽସ୍ମିନ୍ଭଵତି ଵିରଲୋ ଭାଜନଂ ସଦ୍ଗତୀନାମ୍ ।
ଯେନୈତସ୍ମିନ୍ନିରଯନଗରଦ୍ଵାରଂ ଉଦ୍ଘାଟଯନ୍ତୀ
ଵାମାକ୍ଷୀଣାଂ ଭଵତି କୁଟିଲା ଭ୍ରୂଲତା କୁଞ୍ଚିକେଵ ॥ 2.77 ॥
କୃଶଃ କାଣଃ ଖଞ୍ଜଃ ଶ୍ରଵଣରହିତଃ ପୁଚ୍ଛଵିକଲୋ
ଵ୍ରଣୀ ପୂଯକ୍ଲିନ୍ନଃ କୃମିକୁଲଶତୈରାଵୃତତନୁଃ ।
କ୍ଷୁଧା କ୍ଷାମୋ ଜୀର୍ଣଃ ପିଠରକକପାଲାର୍ପିତଗଲଃ
ଶୁନୀଂ ଅନ୍ଵେତି ଶ୍ଵା ହତଂ ଅପି ଚ ହନ୍ତ୍ଯେଵ ମଦନଃ ॥ 2.78 ॥
ସ୍ତ୍ରୀମୁଦ୍ରାଂ କୁସୁମାଯୁଧସ୍ଯ ଜଯିନୀଂ ସର୍ଵାର୍ଥସମ୍ପତ୍କରୀଂ
ଯେ ମୂଢାଃ ପ୍ରଵିହାଯ ଯାନ୍ତି କୁଧିଯୋ ମିଥ୍ଯାଫଲାନ୍ଵେଷିଣଃ ।
ତେ ତେନୈଵ ନିହତ୍ଯ ନିର୍ଦଯତରଂ ନଗ୍ନୀକୃତା ମୁଣ୍ଡିତାଃ
କେଚିତ୍ପଞ୍ଚଶିଖୀକୃତାଶ୍ଚ ଜଟିଲାଃ କାପାଲିକାଶ୍ଚାପରେ ॥ 2.79 ॥
ଵିଶ୍ଵାମିତ୍ରପରାଶରପ୍ରଭୃତଯୋ ଵାତାମ୍ବୁପର୍ଣାଶନାସ୍ତେଽପି
ସ୍ତ୍ରୀମୁଖପଙ୍କଜଂ ସୁଲଲିତଂ ଦୃଷ୍ଟ୍ଵୈଵ ମୋହଂ ଗତାଃ ।
ଶାଲ୍ଯନ୍ନଂ ସଘୃତଂ ପଯୋଦଧିଯୁତଂ ଯେ ଭୁଞ୍ଜତେ ମାନଵାସ୍ତେଷାମ୍
ଇନ୍ଦ୍ରିଯନିଗ୍ରହୋ ଯଦି ଭଵେଦ୍ଵିନ୍ଧ୍ଯଃ ପ୍ଲଵେତ୍ସାଗରେ ॥ 2.80 ॥
ପରିମଲଭୃତୋ ଵାତାଃ ଶାଖା ନଵାଙ୍କୁରକୋଟଯୋ
ମଧୁରଵିରୁତୋତ୍କଣ୍ଠା ଵାଚଃ ପ୍ରିଯାଃ ପିକପକ୍ଷିଣାମ୍ ।
ଵିରଲସୁରତସ୍ଵେଦୋଦ୍ଗାରା ଵଧୂଵଦନେନ୍ଦଵଃ
ପ୍ରସରତି ମଧୌ ରାତ୍ର୍ଯାଂ ଜାତୋ ନ କସ୍ଯ ଗୁଣୋଦଯଃ ॥ 2.81 ॥
ମଧୁରଯଂ ମଧୁରୈରପି କୋକିଲା
କଲରଵୈର୍ମଲଯସ୍ଯ ଚ ଵାଯୁଭିଃ ।
ଵିରହିଣଃ ପ୍ରହିଣସ୍ତି ଶରୀରିଣୋ
ଵିପଦି ହନ୍ତ ସୁଧାପି ଵିଷାଯତେ ॥ 2.82 ॥
ଆଵାସଃ କିଲକିଞ୍ଚିତସ୍ଯ ଦଯିତାପାର୍ଶ୍ଵେ ଵିଲାସାଲସାଃ
କର୍ଣେ କୋକିଲକାମିନୀକଲରଵଃ ସ୍ମେରୋ ଲତାମଣ୍ଡପଃ ।
ଗୋଷ୍ଠୀ ସତ୍କଵିଭିଃ ସମଂ କତିପଯୈର୍ମୁଗ୍ଧାଃ ସୁଧାଂଶୋଃ କରାଃ
କେଷାଞ୍ଚିତ୍ସୁଖଯନ୍ତି ଚାତ୍ର ହୃଦଯଂ ଚୈତ୍ରେ ଵିଚିତ୍ରାଃ କ୍ଷପାଃ ॥ 2.83 ॥
ପାନ୍ଥ ସ୍ତ୍ରୀଵିରହାନଲାହୁତିକଲାଂ ଆତନ୍ଵତୀ ମଞ୍ଜରୀମାକନ୍ଦେଷୁ
ପିକାଙ୍ଗନାଭିରଧୁନା ସୋତ୍କଣ୍ଠଂ ଆଲୋକ୍ଯତେ ।
ଅପ୍ଯେତେ ନଵପାଟଲାପରିମଲପ୍ରାଗ୍ଭାରପାଟଚ୍ଚରା
ଵାନ୍ତିକ୍ଲାନ୍ତିଵିତାନତାନଵକୃତଃ ଶ୍ରୀଖଣ୍ଡଶୈଲାନିଲାଃ ॥ 2.84 ॥
ପ୍ରଥିତଃ ପ୍ରଣଯଵତୀନାଂ
ତାଵତ୍ପଦଂ ଆତନୋତୁ ହୃଦି ମାନଃ ।
ଭଵତି ନ ଯାଵଚ୍ଚନ୍ଦନତରୁ
ସୁରଭିର୍ମଲଯପଵମାନଃ ॥ 2.85 ॥
ସହକାରକୁସୁମକେସରନିକର
ଭରାମୋଦମୂର୍ଚ୍ଛିତଦିଗ୍ଅନ୍ତେ ।
ମଧୁରମଧୁରଵିଧୁରମଧୁପେ
ମଧୌ ଭଵେତ୍କସ୍ଯ ନୋତ୍କଣ୍ଠା ॥ 2.86 ॥
ଅଚ୍ଛାଚ୍ଛଚନ୍ଦନରସାର୍ଦ୍ରତରା ମୃଗାକ୍ଷ୍ଯୋ
ଧାରାଗୃହାଣି କୁସୁମାନି ଚ କୌମୁଦୀ ଚ ।
ମନ୍ଦୋ ମରୁତ୍ସୁମନସଃ ଶୁଚି ହର୍ମ୍ଯପୃଷ୍ଠଂ
ଗ୍ରୀଷ୍ମେ ମଦଂ ଚ ମଦନଂ ଚ ଵିଵର୍ଧଯନ୍ତି ॥ 2.87 ॥
ସ୍ରଜୋ ହୃଦ୍ଯାମୋଦା ଵ୍ଯଜନପଵନଶ୍ଚନ୍ଦ୍ରକିରଣାଃ
ପରାଗଃ କାସାରୋ ମଲଯଜରଜଃ ଶୀଧୁ ଵିଶଦମ୍ ।
ଶୁଚିଃ ସୌଧୋତ୍ସଙ୍ଗଃ ପ୍ରତନୁ ଵସନଂ ପଙ୍କଜଦୃଶୋ
ନିଦାଘଋତାଵେତଦ୍ଵିଲସତି ଲଭନ୍ତେ ସୁକୃତିନଃ ॥ 2.88 ॥
ସୁଧାଶୁଭ୍ରଂ ଧାମ ସ୍ଫୁରଦ୍ଅମଲରଶ୍ମିଃ ଶଶଧରଃ
ପ୍ରିଯାଵକ୍ତ୍ରାମ୍ଭୋଜଂ ମଲଯଜରଜଶ୍ଚାତିସୁରଭିଃ ।
ସ୍ରଜୋ ହୃଦ୍ଯାମୋଦାସ୍ତଦିଦଂ ଅଖିଲଂ ରାଗିଣି ଜନେ
କରୋତ୍ଯନ୍ତଃ କ୍ଷୋଭଂ ନ ତୁ ଵିଷଯସଂସର୍ଗଵିମୁଖେ ॥ 2.89 ॥
ତରୁଣୀଵେଷୋଦ୍ଦୀପିତକାମା
ଵିକସଜ୍ଜାତୀପୁଷ୍ପସୁଗନ୍ଧିଃ ।
ଉନ୍ନତପୀନପଯୋଧରଭାରା
ପ୍ରାଵୃଟ୍ତନୁତେ କସ୍ଯ ନ ହର୍ଷମ୍ ॥ 2.90 ॥
ଵିଯଦ୍ଉପଚିତମେଘଂ ଭୂମଯଃ କନ୍ଦଲିନ୍ଯୋ
ନଵକୁଟଜକଦମ୍ବାମୋଦିନୋ ଗନ୍ଧଵାହାଃ ।
ଶିଖିକୁଲକଲକେକାରାଵରମ୍ଯା ଵନାନ୍ତାଃ
ସୁଖିନଂ ଅସୁଖିନଂ ଵା ସର୍ଵଂ ଉତ୍କଣ୍ଠଯନ୍ତି ॥ 2.91 ॥
ଉପରି ଘନଂ ଘନପଟଲଂ
ତିର୍ଯଗ୍ଗିରଯୋଽପି ନର୍ତିତମଯୂରାଃ ।
କ୍ଷିତିରପି କନ୍ଦଲଧଵଲା
ଦୃଷ୍ଟିଂ ପଥିକଃ କ୍ଵ ପାତଯତି ॥ 2.92 ॥
ଇତୋ ଵିଦ୍ଯୁଦ୍ଵଲ୍ଲୀଵିଲସିତଂ ଇତଃ କେତକିତରୋଃ
ସ୍ଫୁରନ୍ଗନ୍ଧଃ ପ୍ରୋଦ୍ଯଜ୍ଜଲଦନିନଦସ୍ଫୂର୍ଜିତଂ ଇତଃ ।
ଇତଃ କେକିକ୍ରୀଡାକଲକଲରଵଃ ପକ୍ଷ୍ମଲଦୃଶାଂ
କଥଂ ଯାସ୍ଯନ୍ତ୍ଯେତେ ଵିରହଦିଵସାଃ ସମ୍ଭୃତରସାଃ ॥ 2.93 ॥
ଅସୂଚିସଞ୍ଚାରେ ତମସି ନଭସି ପ୍ରୌଢଜଲଦଧ୍ଵନିପ୍ରଯେ
ତସ୍ମିନ୍ ପତତି ଦୃଶଦାଂ ନୀରନିଚଯେ ।
ଇଦଂ ସୌଦାମିନ୍ଯାଃ କନକକମନୀଯଂ ଵିଲସିତଂ
ମୁଦଂ ଚ ଗ୍ଲାନିଂ ଚ ପ୍ରଥଯତି ପଥିଷ୍ଵେଵ ସୁଦୃଶାମ୍ ॥ 2.94 ॥
ଆସାରେଣ ନ ହର୍ମ୍ଯତଃ ପ୍ରିଯତମୈର୍ଯାତୁଂ ବହିଃ ଶକ୍ଯତେ
ଶୀତୋତ୍କମ୍ପନିମିତ୍ତଂ ଆଯତଦୃଶା ଗାଢଂ ସମାଲିଙ୍ଗ୍ଯତେ ।
ଜାତାଃ ଶୀକରଶୀତଲାଶ୍ଚ ମରୁତୋରତ୍ଯନ୍ତଖେଦଚ୍ଛିଦୋ
ଧନ୍ଯାନାଂ ବତ ଦୁର୍ଦିନଂ ସୁଦିନତାଂ ଯାତି ପ୍ରିଯାସଙ୍ଗମେ ॥ 2.95 ॥
ଅର୍ଧଂ ସୁପ୍ତ୍ଵା ନିଶାଯାଃ ସରଭସସୁରତାଯାସସନ୍ନଶ୍ଲଥାଙ୍ଗପ୍ରୋଦ୍ଭୂତାସହ୍ଯ
ତୃଷ୍ଣୋ ମଧୁମଦନିରତୋ ହର୍ମ୍ଯପୃଷ୍ଠେ ଵିଵିକ୍ତେ ।
ସମ୍ଭୋଗକ୍ଲାନ୍ତକାନ୍ତାଶିଥିଲଭୁଜଲତାଵର୍ଜିତଂ କର୍କରୀତୋ
ଜ୍ଯୋତ୍ସ୍ନାଭିନ୍ନାଚ୍ଛଧାରଂ ପିବତି ନ ସଲିଲଂ ଶାରଦଂ ମନ୍ଦପୁଣ୍ଯଃ ॥ 2.96 ॥
ହେମନ୍ତେ ଦଧିଦୁଗ୍ଧସର୍ପିରଶନା ମାଞ୍ଜିଷ୍ଠଵାସୋଭୃତଃ
କାଶ୍ମୀରଦ୍ରଵସାନ୍ଦ୍ରଦିଗ୍ଧଵପୁଷଶ୍ଛିନ୍ନା ଵିଚିତ୍ରୈ ରତୈଃ ।
ଵୃତ୍ତୋରୁସ୍ତନକାମିନୋଜନକୃତାଶ୍ଲେଷା ଗୃହାଭ୍ଯନ୍ତରେ
ତାମ୍ବୂଲୀଦଲପୂଗପୂରିତମୁଖା ଧନ୍ଯାଃ ସୁଖଂ ଶେରତେ ॥ 2.97 ॥
ପ୍ରଦୁଯତ୍ପ୍ରୌଢପ୍ରିଯଙ୍ଗୁଦ୍ଯୁତିଭୃତି ଵିକସତ୍କୁନ୍ଦମାଦ୍ଯଦ୍ଦ୍ଵିରେଫେ
କାଲେ ପ୍ରାଲେଯଵାତପ୍ରଚଲଵିଲସିତୋଦାରମନ୍ଦାରଧାମ୍ନି ।
ଯେଷାଂ ନୋ କଣ୍ଠଲଗ୍ନା କ୍ଷଣଂ ଅପି ତୁହିନକ୍ଷୋଦଦକ୍ଷା ମୃଗାକ୍ଷୀ
ତେସାଂ ଆଯାମଯାମା ଯମସଦନସମା ଯାମିନୀ ଯାତି ଯୂନାମ୍ ॥ 2.98 ॥
ଚୁମ୍ବନ୍ତୋ ଗଣ୍ଡଭିତ୍ତୀରଲକଵତି ମୁଖେ ସୀତ୍କୃତାନ୍ଯାଦଧାନା
ଵକ୍ଷଃସୂତ୍କଞ୍ଚୁକେଷୁ ସ୍ତନଭରପୁଲକୋଦ୍ଭେଦଂ ଆପାଦଯନ୍ତଃ ।
ଊରୂନାକମ୍ପଯନ୍ତଃ ପୃଥୁଜଘନତଟାତ୍ସ୍ରଂସଯନ୍ତୋଽଂଶୁକାନି
ଵ୍ଯକ୍ତଂ କାନ୍ତାଜନାନାଂ ଵିଟଚରିତଭୃତଃ ଶୈଶିରା ଵାନ୍ତି ଵାତାଃ ॥ 2.99 ॥
କେଶାନାକୁଲଯନ୍ଦୃଶୋ ମୁକୁଲଯନ୍ଵାସୋ ବଲାଦାକ୍ଷିପନ୍ନାତନ୍ଵନ୍
ପୁଲକୋଦ୍ଗମଂ ପ୍ରକଟଯନ୍ନାଵେଗକମ୍ପଂ ଶନୈଃ ।
ବାରଂ ବାରଂ ଉଦାରସୀତ୍କୃତକୃତୋ ଦନ୍ତଚ୍ଛଦାନ୍ପୀଡଯନ୍
ପ୍ରାଯଃ ଶୈଶିର ଏଷ ସମ୍ପ୍ରତି ମରୁତ୍କାନ୍ତାସୁ କାନ୍ତାଯତେ ॥ 2.100 ॥
ଯଦ୍ଯସ୍ଯ ନାସ୍ତି ରୁଚିରଂ ତସ୍ମିଂସ୍ତସ୍ଯ ସ୍ପୃହା ମନୋଜ୍ଞେଽପି ।
ରମଣୀଯେଽପି ସୁଧାଂଶୌ ନ ମନଃକାମଃ ସରୋଜିନ୍ଯାଃ ॥ 2.101 ॥
ଵୈରାଗ୍ଯେ ସଞ୍ଚରତ୍ଯେକୋ ନୀତୌ ଭ୍ରମତି ଚାପରଃ ।
ଶୃଙ୍ଗାରେ ରମତେ କଶ୍ଚିଦ୍ଭୁଵି ଭେଦାଃ ପରସ୍ପରମ୍ ॥ 2.102 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śambhusvayambhuharayo hariṇekṣaṇānāṃ
yenākriyanta satataṃ gṛhakumbhadāsāḥ |
vācāṃ agocaracaritravicitritāya
tasmai namo bhagavate makaradhvajāya || 2.1 ||
smitena bhāvena ca lajjayā bhiyā
parāṇmukhairardhakaṭākṣavīkṣaṇaiḥ |
vacobhirīrṣyākalahena līlayā
samastabhāvaiḥ khalu bandhanaṃ striyaḥ || 2.2 ||
bhrūcāturyātkuṣcitākṣāḥ kaṭākṣāḥ
snigdhā vāco lajjitāntāśca hāsāḥ |
līlāmandaṃ prasthitaṃ ca sthitaṃ ca
strīṇāṃ etadbhūṣaṇaṃ cāyudhaṃ ca || 2.3 ||
kvacitsabhrūbhaṅgaiḥ kvacidapi ca lajjāparigataiḥ
kvacidbhūritrastaiḥ kvacidapi ca līlāvilalitaiḥ |
kumārīṇāṃ etairmadanasubhagairnetravalitaiḥ
sphurannīlābjānāṃ prakaraparikīrṇā iva diśaḥ || 2.4 ||
vaktraṃ candravikāsi paṅkajaparīhāsakṣame locane
varṇaḥ svarṇaṃ apākariṣṇuralinījiṣṇuḥ kacānāṃ cayaḥ |
bakṣojāvibhakumbhavibhramaharau gurvī nitambasthalī
vācāṃ hāri ca mārdavaṃ yuvatīṣu svābhāvikaṃ maṇḍanam || 2.5 ||
smitakiñcinmugdhaṃ saralataralo dṛṣṭivibhavaḥ
parispando vācāṃ abhinavavilāsoktisarasaḥ |
gatānāṃ ārambhaḥ kisalayitalīlāparikaraḥ
spṛśantyāstāruṇyaṃ kiṃ iva na hi ramyaṃ mṛgadṛśaḥ || 2.6 ||
draṣṭavyeṣu kiṃ uttamaṃ mṛgadṛśaḥ premaprasannaṃ mukhaṃ
ghrātaveṣvapi kiṃ tadāsyapavanaḥ śravyeṣu kiṃ tadvacaḥ |
kiṃ svādyeṣu tadoṣṭhapallavarasaḥ spṛśyeṣu kiṃ tadvapurdhyeyaṃ
kiṃ navayauvane sahṛdayaiḥ sarvatra tadvibhramāḥ || 2.7 ||
etāścaladvalayasaṃhatimekhalotthajhaṅkāra
nūpuraparājitarājahaṃsyaḥ |
kurvanti kasya na mano vivaśaṃ taruṇyo
vitrastamugdhahariṇīsadṛśaiḥ kaṭākṣaiḥ || 2.8 ||
kuṅkumapaṅkakalaṅkitadehā
gaurapayodharakampitahārā |
nūpurahaṃsaraṇatpadmā
kaṃ na vaśīkurute bhuvi rāmā || 2.9 ||
nūnaṃ hi te kavivarā viparītavāco
ye nityaṃ āhurabalā iti kāminīstāḥ |
yābhirvilolitaratārakadṛṣṭipātaiḥ
śakrādayo'pi vijitāstvabalāḥ kathaṃ tāḥ || 2.10 ||
nūnaṃ ājñākarastasyāḥ subhruvo makaradhvajaḥ |
yatastannetrasañcārasūciteṣu pravartate || 2.11 ||
keśāḥ saṃyaminaḥ śruterapi paraṃ pāraṃ gate locane
antarvaktraṃ api svabhāvaśucibhīḥ kīrṇaṃ dvijānāṃ gaṇaiḥ |
muktānāṃ satatādhivāsarucirau vakṣojakumbhāvimāvitthaṃ
tanvi vapuḥ praśāntaṃ api terāgaṃ karotyeva naḥ || 2.12 ||
mugdhe dhānuṣkatā keyaṃ apūrvā tvayi dṛśyate |
yayā vidhyasi cetāṃsi guṇaireva na sāyakaiḥ || 2.13 ||
sati pradīpe satyagnau satsu tārāravīnduṣu |
vinā me mṛgaśāvākṣyā tamobhūtaṃ idaṃ jagat || 2.14 ||
udvṛttaḥ stanabhāra eṣa tarale netre cale bhrūlate
rāgādhiṣṭhitaṃ oṣṭhapallavaṃ idaṃ kurvantu nāma vyathām |
saubhāgyākṣaramālikeva likhitā puṣpāyudhena svayaṃ
madhyasthāpi karoti tāpaṃ adhikaṃ romāvaliḥ kena sā || 2.15 ||
mukhena candrakāntena mahānīlaiḥ śiroruhaiḥ |
karābhyāṃ padmarāgābhyāṃ reje ratnamayīva sā || 2.16 ||
guruṇā stanabhāreṇa mukhacandreṇa bhāsvatā |
śanaiścarābhyāṃ pādābhyāṃ reje grahamayīva sā || 2.17 ||
tasyāḥ stanau yadi ghanau jaghanaṃ ca hāri
vaktraṃ ca cāru tava citta kiṃ ākulatvam |
puṇyaṃ kuruṣva yadi teṣu tavāsti vāñchā
puṇyairvinā na hi bhavanti samīhitārthāḥ || 2.18 ||
ime tāruṇyaśrīnavaparimalāḥ prauḍhasuratapratāpa
prārambhāḥ smaravijayadānapratibhuvaḥ |
ciraṃ cetaścorā abhinavavikāraikaguravo
vilāsavyāpārāḥ kiṃ api vijayante mṛgadṛśām || 2.19 ||
praṇayamadhurāḥ premodgārā rasāśrayatāṃ gatāḥ
phaṇitimadhurā mugdhaprāyāḥ prakāśitasammadāḥ |
prakṛtisubhagā visrambhārdrāḥ smarodayadāyinī
rahasi kiṃ api svairālāpā haranti mṛgīdṛśām || 2.20 ||
viśramya viśramya vanadrumāṇāṃ
chāyāsu tanvī vicacāra kācit |
stanottarīyeṇa karoddhṛtena
nivārayantī śaśino mayūkhān || 2.21 ||
adarśane darśanamātrakāmā
dṛṣṭvā pariṣvaṅgasukhaikalolā |
āliṅgitāyāṃ punarāyatākṣyāmāśāsmahe
vigrahayorabhedam || 2.22 ||
mālatī śirasi jṛmbhaṇaṃ mukhe
candanaṃ vapuṣi kuṅkumāvilam |
vakṣasi priyatamā madālasā
svarga eṣa pariśiṣṭa āgamaḥ || 2.23 ||
prāṅmāṃ eti manāganāgatarasaṃ jātābhilāṣāṃ tataḥ
savrīḍaṃ tadanu ślathodyamaṃ atha pradhvastadhairyaṃ punaḥ |
premārdraṃ spṛhaṇīyanirbhararahaḥ krīḍāpragalbhaṃ tato
niḥsaṅgāṅgavikarṣaṇādhikasukharamyaṃ kulastrīratam || 2.24 ||
urasi nipatitānāṃ srastadhammillakānāṃ
mukulitanayanānāṃ kiñcidunmīlitānām |
upari suratakhedasvinnagaṇḍasthalānāmadhara
madhu vadhūnāṃ bhāgyavantaḥ pibanti || 2.25 ||
āmīlitanayanānāṃ yaḥ
surataraso'nu saṃvidaṃ bhāti |
mithurairmitho'vadhāritamavitatham
idaṃ eva kāmanirbarhaṇam || 2.26 ||
idaṃ anucitaṃ akramaśca puṃsāṃ
yadiha jarāsvapi manmathā vikārāḥ |
tadapi ca na kṛtaṃ nitambinīnāṃ
stanapatanāvadhi jīvitaṃ rataṃ vā || 2.27 ||
rājastṛṣṇāmburāśerna hi jagati gataḥ kaścidevāvasānaṃ
ko vārtho'rthaiḥ prabhūtaiḥ svavapuṣi galite yauvane sānurāge |
gacchāmaḥ sadma yāvadvikasitanayanendīvarālokinīnāmākramyākramya
rūpaṃ jhaṭiti na jarayā lupyate preyasīnām || 2.28 ||
rāgasyāgāraṃ ekaṃ narakaśatamahāduḥkhasamprāptiheturmohasyotpatti
bījaṃ jaladharapaṭalaṃ jñānatārādhipasya |
kandarpasyaikamitraṃ prakaṭitavividhaspaṣṭadoṣaprabandhaṃ
loke'sminna hyarthavrajakulabhavanayauvanādanyadasti || 2.29 ||
śṛṅgāradrumanīrade prasṛmarakrīḍārasasrotasi
pradyumnapriyabāndhave caturavāṅmuktāphalodanvati |
tanvīnetracakorapāvanavidhau saubhāgyalakṣmīnidhau
dhanyaḥ ko'pi na vikriyāṃ kalayati prāpte nave yauvane || 2.30 ||
saṃsāre'sminnasāre kunṛpatibhavanadvārasevākalaṅkavyāsaṅga
vyastadhairyaṃ kathaṃ amaladhiyo mānasaṃ saṃvidadhyuḥ |
yadyetāḥ prodyadindudyutinicayabhṛto na syurambhojanetrāḥ
preṅkhatkāñcīkalāpāḥ stanabharavinamanmadhyabhājastaruṇyaḥ || 2.31 ||
siddhādhyāsitakandare haravṛṣaskandhāvarugṇadrume
gaṅgādhautaśilātale himavataḥ sthāne sthite śreyasi |
kaḥ kurvīta śiraḥ praṇāmamalinaṃ mlānaṃ manasvī jano
yadvitrastakuraṅgaśāvanayanā na syuḥ smarāstraṃ striyaḥ || 2.32 ||
saṃsāra tava paryantapadavī na davīyasī |
antarā dustarā na syuryadi te madirekṣaṇām || 2.33 ||
diśa vanahariṇībhyo vaṃśakāṇḍacchavīnāṃ
kavalaṃ upalakoṭicchinnamūlaṃ kuśānām |
śakayuvatikapolāpāṇḍutāmbūlavallīdalam
aruṇanakhāgraiḥ pāṭitaṃ vā vadhūbhyaḥ || 2.34 ||
asārāḥ sarve te virativirasāḥ pāpaviṣayā
jugupsyantāṃ yadvā nanu sakaladoṣāspadaṃ iti |
tathāpyetadbhūmau nahi parahitātpuṇyaṃ adhikaṃ
na cāsminsaṃsāre kuvalayadṛśo ramyaṃ aparam || 2.35 ||
etatkāmaphalo loke yaddvayorekacittatā |
anyacittakṛte kāme śavayoriva saṅgamaḥ || 2.35.1 ||
mātsaryaṃ utsārya vicārya kāryamāryāḥ
samaryādaṃ idaṃ vadantu |
sevyā nitambāḥ kiṃ u bhūdharāṇāmata
smarasmeravilāsinīnām || 2.36 ||
saṃsāre svapnasāre pariṇatitarale dve gatī paṇḍitānāṃ
tattvajñānāmṛtāmbhaḥplavalalitadhiyāṃ yātu kālaḥ kathañcit |
no cenmugdhāṅganānāṃ stanajaghanaghanābhogasambhoginīnāṃ
sthūlopasthasthalīṣu sthagitakaratalasparśalīlodyamānām || 2.37 ||
āvāsaḥ kriyatāṃ gaṅge pāpahāriṇi vāriṇi |
stanadvaye taruṇyā vā manohāriṇi hāriṇi || 2.38 ||
kiṃ iha bahubhiruktairyuktiśūnyaiḥ pralāpairdvayam
iha puruṣāṇāṃ sarvadā sevanīyam |
abhinavamadalīlālālasaṃ sundarīṇāṃ
stanabharaparikhinnaṃ yauvanaṃ vā vanaṃ vā || 2.39 ||
satyaṃ janā vacmi na pakṣapātāl
lokeṣu saptasvapi tathyaṃ etat |
nānyanmanohāri nitambinībhyo
duḥkhaikaheturna ca kaścidanyaḥ || 2.40 ||
kāntetyutpalalocaneti vipulaśroṇībharetyunnamatpīnottuṅga
payodhareti samukhāmbhojeti subhrūriti |
dṛṣṭvā mādyati modate'bhiramate prastauti vidvānapi
pratyakṣāśucibhastrikāṃ striyaṃ aho mohasya duśceṣṭitam || 2.41 ||
smṛtā bhavati tāpāya dṛṣṭā conmādakāriṇī |
spṛṣṭā bhavati mohāya sā nāma dayitā katham || 2.42 ||
tāvadevāmṛtamayī yāvallocanagocarā |
cakṣuṣpathādatītā tu viṣādapyatiricyate || 2.43 ||
nāmṛtaṃ na viṣaṃ kiñcidetāṃ muktvā nitambinīm |
saivāmṛtalatā raktā viraktā viṣavallarī || 2.44 ||
āvartaḥ saṃśayānāṃ avinayabhuvanaṃ paṭṭaṇaṃ sāhasānāṃ
doṣāṇāṃ sannidhānaṃ kapaṭaśatamayaṃ kṣetraṃ apratyayānām |
svargadvārasya vighno narakapuramukha sarvamāyākaraṇḍaṃ
strīyantraṃ kena sṛṣṭaṃ viṣaṃ amṛtamayaṃ prāṇilokasya pāśaḥ || 2.45 ||
no satyena mṛgāṅka eṣa vadanībhūto na cendīvaradvandvaṃ
locanatāṃ gata na kanakairapyaṅgayaṣṭiḥ kṛtā |
kintvevaṃ kavibhiḥ pratāritamanāstattvaṃ vijānannapi
tvaṅmāṃsāsthimayaṃ vapurmṛgadṛśāṃ mando janaḥ sevate || 2.46 ||
līlāvatīnāṃ sahajā vilāsāsta
eva mūḍhasya hṛdi sphuranti |
rāgo nalinyā hi nisargasiddhastatra
bhramtyeva vṛthā ṣaḍaṅghriḥ || 2.47 ||
sammohayanti madayanti viḍambayanti
nirbhartsyanti ramayanti viṣādayanti |
etāḥ praviśya sadayaṃ hṛdayaṃ narāṇāṃ
kiṃ nāma vāmanayanā na samācaranti || 2.47.1 ||
yadetatpūrṇendudyutiharaṃ udārākṛti paraṃ
mukhābjaṃ tanvaṅgyāḥ kila vasati yatrādharamadhu |
idaṃ tatkiṃ pākadrumaphalaṃ idānīṃ atirasavyatīte'smin
kāle viṣaṃ iva bhaviṣytyasukhadam || 2.48 ||
unmīlattrivalītaraṅganilayā prottuṅgapīnastanadvandvenodgata
cakravākayugalā vaktrāmbujodbhāsinī |
kāntākāradharā nadīyaṃ abhitaḥ krūrātra nāpekṣate
saṃsārārṇavamajjanaṃ yadi tadā dūreṇa santyajyatām || 2.49 ||
jalpanti sārdhaṃ anyena paśyantyanyaṃ savibhramāḥ |
hṛdgataṃ cintayantyanyaṃ priyaḥ ko nāma yoṣitām || 2.50 ||
madhu tiṣṭhati vāci yoṣitāṃ hṛdi hālāhalaṃ eva kevalam |
ataeva nipīyate'dharo hṛdayaṃ muṣṭibhireva tāḍyate || 2.51 ||
apasara sakhe dūrādasmātkaṭākṣaviṣānalāt
prakṛtiviṣamādyoṣitsarpādvilāsaphaṇābhṛtaḥ |
itaraphaṇinā daṣṭaḥ śakyaścikitsituṃ auṣadhaiścatur
vanitābhogigrastaṃ hi mantriṇaḥ || 2.52 ||
vistāritaṃ makaraketanadhīvareṇa
strīsañjñitaṃ baḍiśaṃ atra bhavāmburāśau |
yenācirāttadadharāmiṣalolamartya
matsyānvikṛṣya vipacatyanurāgavahnau || 2.53 ||
kāminīkāyakāntāre kucaparvatadurgame |
mā sañcara manaḥ pāntha tatrāste smarataskaraḥ || 2.54 ||
vyāḍīrgheṇa calena vaktragatinā tejasvinā bhoginā
nīlābjadyutināhinā paraṃ ahaṃ dṛṣṭo na taccakṣuṣā |
dṛṣṭe santi cikitsakā diśi diśi prāyeṇa dhanārthino
mugdhākṣakṣaṇavīkṣitasya na hi me vaidyo na cāpyauṣadham || 2.55 ||
iha hi madhuragītaṃ nṛtyaṃ etadraso'yaṃ
sphurati parimalo'sau sparśa eṣa stanānām |
iti hataparamārthairindriyairbhrāmyamāṇaḥ
svahitakaraṇadhūrtaiḥ pañcabhirvañcito'smi || 2.56 ||
na gamyo mantrāṇāṃ na ca bhavati bhaiṣajyaviṣayo
na cāpi pradhvaṃsaṃ vrajati vividhaiḥ śāntikaśataiḥ |
bhramāveśādaṅge kaṃ api vidadhadbhaṅgaṃ asakṛt
smarāpasmāro'yaṃ bhramayati dṛśaṃ ghūrṇayati ca || 2.57 ||
jātyandhāya ca durmukhāya ca jarājīrṇā khilāṅgāya ca
grāmīṇāya ca duṣkulāya ca galatkuṣṭhābhibhūtāya ca |
yacchantīṣu manoharaṃ nijavapulakṣmīlavaśraddhayā
paṇyastrīṣu vivekakalpalatikāśastrīṣu rājyeta kaḥ || 2.58 ||
veśyāsau madanajvālā
rūpe'ndhanavivardhitā |
kāmibhiryatra hūyante
yauvanāni dhanāni ca || 2.59 ||
kaścumbati kulapuruṣo veśyādharapallavaṃ manojñaṃ api |
cārabhaṭacoraceṭakanaṭaviṭaniṣṭhīvanaśarāvam || 2.60 ||
dhanyāsta eva dhavalāyatalocanānāṃ
tāruṇyadarpaghanapīnapayodharāṇām |
kṣāmodaropari lasattrivalīlatānāṃ
dṛṣṭvākṛtiṃ vikṛtiṃ eti mano na yeṣām || 2.61 ||
bāle līlāmukulitaṃ amī mantharā dṛṣṭipātāḥ
kiṃ kṣipyante viramavirama vyartha eṣa śramaste |
sampratyanye vayaṃ uparataṃ bālyaṃ āsthā vanānte
kṣīṇo mohastṛṇaṃ iva jagajjālaṃ ālokayāmaḥ || 2.62 ||
iyaṃ bālā māṃ pratyanavarataṃ indīvaradalaprabhā
cīraṃ cakṣuḥ kṣipati kiṃ abhipretaṃ anayā |
gato moho'smākaṃ smaraśabarabāṇavyatikarajvara
jvālā śāntā tadapi na varākī viramati || 2.63 ||
kiṃ kandarpa karaṃ kadarthayasi re kodaṇḍaṭaṅkāritaṃ
re re kokila komalaṃ kalaravaṃ kiṃ vā vṛthā jalpasi |
mugdhe snigdhavidagdhacārumadhurairlolaiḥ kaṭākṣairalaṃ
cetaścumbitacandracūḍacaraṇadhyānāmṛtaṃ vartate || 2.64 ||
virahe'pi saṅgamaḥ khalu
parasparaṃ saṅgataṃ mano yeṣām |
hṛdayaṃ api vighaṭṭitaṃ cet
saṅgī virahaṃ viśeṣayati || 2.65 ||
kiṃ gatena yadi sā na jīvati
prāṇiti priyatamā tathāpi kim |
ityudīkṣya navameghamālikāṃ
na prayāti pathikaḥ svamandiram || 2.66 ||
viramata budhā yoṣitsaṅgātsukhātkṣaṇabhaṅgurāt
kuruta karuṇāmaitrīprajñāvadhūjanasaṅgamam |
na khalu narake hārākrāntaṃ ghanastanamaṇḍalaṃ
śaraṇaṃ athavā śroṇībimbaṃ raṇanmaṇimekhalam || 2.67 ||
yadā yogābhyāsavyasanakṛśayorātmamanasoravicchinnā
maitrī sphurati kṛtinastasya kiṃ u taiḥ |
priyāṇāṃ ālāpairadharamadhubhirvaktravidhubhiḥ
saniśvāsāmodaiḥ sakucakalaśāśleṣasurataiḥ || 2.68 ||
yadāsīdajñānaṃ smaratimirasañcārajanitaṃ
tadā dṛṣṭanārīmayaṃ idaṃ aśeṣaṃ jagaditi |
idānīṃ asmākaṃ paṭutaravivekāñjanajuṣāṃ
samībhūtā dṛṣṭistribhuvanaṃ api brahma manute || 2.69 ||
tāvadeva kṛtināṃ api sphuratyeṣa
nirmalavivekadīpakaḥ |
yāvadeva na kuraṅgacakṣuṣāṃ
tāḍyate caṭulalocanāñcalaiḥ || 2.70 ||
vacasi bhavati saṅgatyāgaṃ uddiśya vārtā
śrutimukharamukhānāṃ kevalaṃ paṇḍitānām |
jaghanaṃ aruṇaratnagranthikāñcīkalāpaṃ
kuvalayanayanānāṃ ko vihātuṃ samarthaḥ || 2.71 ||
svaparapratārako'sau
nindati yo'līkapaṇḍito yuvatīḥ |
yasmāttapaso'pi phalaṃ
svargaḥ svarge'pi cāpsarasaḥ || 2.72 ||
mattebhakumbhadalane bhuvi santi dhīrāḥ
kecitpracaṇḍamṛgarājavadhe'pi dakṣāḥ |
kintu bravīmi balināṃ purataḥ prasahya
kandarpadarpadalane viralā manuṣyāḥ || 2.73 ||
sanmārge tāvadāste prabhavati ca narastāvadevendriyāṇāṃ
lajjāṃ tāvadvidhatte vinayaṃ api samālambate tāvadeva |
bhrūcāpākṛṣṭamuktāḥ śravaṇapathagatā nīlapakṣmāṇa ete
yāvallīlāvatīnāṃ hṛdi na dhṛtimuṣo dṛṣṭibāṇāḥ patanti || 2.74 ||
unmattapremasaṃrambhād
ārabhante yadaṅganāḥ |
tatra pratyūhaṃ ādhātuṃ
brahmāpi khalu kātaraḥ || 2.75 ||
tāvanmahattvaṃ pāṇḍityaṃ
kulīnatvaṃ vivekitā |
yāvajjvalati nāṅgeṣu
hataḥ pañceṣupāvakaḥ || 2.76 ||
śāstrajño'pi prathitavinayo'pyātmabodho'pi bāḍhaṃ
saṃsāre'sminbhavati viralo bhājanaṃ sadgatīnām |
yenaitasminnirayanagaradvāraṃ udghāṭayantī
vāmākṣīṇāṃ bhavati kuṭilā bhrūlatā kuñcikeva || 2.77 ||
kṛśaḥ kāṇaḥ khañjaḥ śravaṇarahitaḥ pucchavikalo
vraṇī pūyaklinnaḥ kṛmikulaśatairāvṛtatanuḥ |
kṣudhā kṣāmo jīrṇaḥ piṭharakakapālārpitagalaḥ
śunīṃ anveti śvā hataṃ api ca hantyeva madanaḥ || 2.78 ||
strīmudrāṃ kusumāyudhasya jayinīṃ sarvārthasampatkarīṃ
ye mūḍhāḥ pravihāya yānti kudhiyo mithyāphalānveṣiṇaḥ |
te tenaiva nihatya nirdayataraṃ nagnīkṛtā muṇḍitāḥ
kecitpañcaśikhīkṛtāśca jaṭilāḥ kāpālikāścāpare || 2.79 ||
viśvāmitraparāśaraprabhṛtayo vātāmbuparṇāśanāste'pi
strīmukhapaṅkajaṃ sulalitaṃ dṛṣṭvaiva mohaṃ gatāḥ |
śālyannaṃ saghṛtaṃ payodadhiyutaṃ ye bhuñjate mānavāsteṣām
indriyanigraho yadi bhavedvindhyaḥ plavetsāgare || 2.80 ||
parimalabhṛto vātāḥ śākhā navāṅkurakoṭayo
madhuravirutotkaṇṭhā vācaḥ priyāḥ pikapakṣiṇām |
viralasuratasvedodgārā vadhūvadanendavaḥ
prasarati madhau rātryāṃ jāto na kasya guṇodayaḥ || 2.81 ||
madhurayaṃ madhurairapi kokilā
kalaravairmalayasya ca vāyubhiḥ |
virahiṇaḥ prahiṇasti śarīriṇo
vipadi hanta sudhāpi viṣāyate || 2.82 ||
āvāsaḥ kilakiñcitasya dayitāpārśve vilāsālasāḥ
karṇe kokilakāminīkalaravaḥ smero latāmaṇḍapaḥ |
goṣṭhī satkavibhiḥ samaṃ katipayairmugdhāḥ sudhāṃśoḥ karāḥ
keṣāñcitsukhayanti cātra hṛdayaṃ caitre vicitrāḥ kṣapāḥ || 2.83 ||
pāntha strīvirahānalāhutikalāṃ ātanvatī mañjarīmākandeṣu
pikāṅganābhiradhunā sotkaṇṭhaṃ ālokyate |
apyete navapāṭalāparimalaprāgbhārapāṭaccarā
vāntiklāntivitānatānavakṛtaḥ śrīkhaṇḍaśailānilāḥ || 2.84 ||
prathitaḥ praṇayavatīnāṃ
tāvatpadaṃ ātanotu hṛdi mānaḥ |
bhavati na yāvaccandanataru
surabhirmalayapavamānaḥ || 2.85 ||
sahakārakusumakesaranikara
bharāmodamūrcchitadigante |
madhuramadhuravidhuramadhupe
madhau bhavetkasya notkaṇṭhā || 2.86 ||
acchācchacandanarasārdratarā mṛgākṣyo
dhārāgṛhāṇi kusumāni ca kaumudī ca |
mando marutsumanasaḥ śuci harmyapṛṣṭhaṃ
grīṣme madaṃ ca madanaṃ ca vivardhayanti || 2.87 ||
srajo hṛdyāmodā vyajanapavanaścandrakiraṇāḥ
parāgaḥ kāsāro malayajarajaḥ śīdhu viśadam |
śuciḥ saudhotsaṅgaḥ pratanu vasanaṃ paṅkajadṛśo
nidāghaṛtāvetadvilasati labhante sukṛtinaḥ || 2.88 ||
sudhāśubhraṃ dhāma sphuradamalaraśmiḥ śaśadharaḥ
priyāvaktrāmbhojaṃ malayajarajaścātisurabhiḥ |
srajo hṛdyāmodāstadidaṃ akhilaṃ rāgiṇi jane
karotyantaḥ kṣobhaṃ na tu viṣayasaṃsargavimukhe || 2.89 ||
taruṇīveṣoddīpitakāmā
vikasajjātīpuṣpasugandhiḥ |
unnatapīnapayodharabhārā
prāvṛṭtanute kasya na harṣam || 2.90 ||
viyadupacitameghaṃ bhūmayaḥ kandalinyo
navakuṭajakadambāmodino gandhavāhāḥ |
śikhikulakalakekārāvaramyā vanāntāḥ
sukhinaṃ asukhinaṃ vā sarvaṃ utkaṇṭhayanti || 2.91 ||
upari ghanaṃ ghanapaṭalaṃ
tiryaggirayo'pi nartitamayūrāḥ |
kṣitirapi kandaladhavalā
dṛṣṭiṃ pathikaḥ kva pātayati || 2.92 ||
ito vidyudvallīvilasitaṃ itaḥ ketakitaroḥ
sphurangandhaḥ prodyajjaladaninadasphūrjitaṃ itaḥ |
itaḥ kekikrīḍākalakalaravaḥ pakṣmaladṛśāṃ
kathaṃ yāsyantyete virahadivasāḥ sambhṛtarasāḥ || 2.93 ||
asūcisañcāre tamasi nabhasi prauḍhajaladadhvanipraye
tasmin patati dṛśadāṃ nīranicaye |
idaṃ saudāminyāḥ kanakakamanīyaṃ vilasitaṃ
mudaṃ ca glāniṃ ca prathayati pathiṣveva sudṛśām || 2.94 ||
āsāreṇa na harmyataḥ priyatamairyātuṃ bahiḥ śakyate
śītotkampanimittaṃ āyatadṛśā gāḍhaṃ samāliṅgyate |
jātāḥ śīkaraśītalāśca marutoratyantakhedacchido
dhanyānāṃ bata durdinaṃ sudinatāṃ yāti priyāsaṅgame || 2.95 ||
ardhaṃ suptvā niśāyāḥ sarabhasasuratāyāsasannaślathāṅgaprodbhūtāsahya
tṛṣṇo madhumadanirato harmyapṛṣṭhe vivikte |
sambhogaklāntakāntāśithilabhujalatāvarjitaṃ karkarīto
jyotsnābhinnācchadhāraṃ pibati na salilaṃ śāradaṃ mandapuṇyaḥ || 2.96 ||
hemante dadhidugdhasarpiraśanā māñjiṣṭhavāsobhṛtaḥ
kāśmīradravasāndradigdhavapuṣaśchinnā vicitrai rataiḥ |
vṛttorustanakāminojanakṛtāśleṣā gṛhābhyantare
tāmbūlīdalapūgapūritamukhā dhanyāḥ sukhaṃ śerate || 2.97 ||
praduyatprauḍhapriyaṅgudyutibhṛti vikasatkundamādyaddvirephe
kāle prāleyavātapracalavilasitodāramandāradhāmni |
yeṣāṃ no kaṇṭhalagnā kṣaṇaṃ api tuhinakṣodadakṣā mṛgākṣī
tesāṃ āyāmayāmā yamasadanasamā yāminī yāti yūnām || 2.98 ||
cumbanto gaṇḍabhittīralakavati mukhe sītkṛtānyādadhānā
vakṣaḥsūtkañcukeṣu stanabharapulakodbhedaṃ āpādayantaḥ |
ūrūnākampayantaḥ pṛthujaghanataṭātsraṃsayanto'ṃśukāni
vyaktaṃ kāntājanānāṃ viṭacaritabhṛtaḥ śaiśirā vānti vātāḥ || 2.99 ||
keśānākulayandṛśo mukulayanvāso balādākṣipannātanvan
pulakodgamaṃ prakaṭayannāvegakampaṃ śanaiḥ |
bāraṃ bāraṃ udārasītkṛtakṛto dantacchadānpīḍayan
prāyaḥ śaiśira eṣa samprati marutkāntāsu kāntāyate || 2.100 ||
yadyasya nāsti ruciraṃ tasmiṃstasya spṛhā manojñe'pi |
ramaṇīye'pi sudhāṃśau na manaḥkāmaḥ sarojinyāḥ || 2.101 ||
vairāgye sañcaratyeko nītau bhramati cāparaḥ |
śṛṅgāre ramate kaścidbhuvi bhedāḥ parasparam || 2.102 ||
Sanskrit — Devanagari (original)
शम्भुस्वयम्भुहरयो हरिणेक्षणानां
येनाक्रियन्त सततं गृहकुम्भदासाः ।
वाचां अगोचरचरित्रविचित्रिताय
तस्मै नमो भगवते मकरध्वजाय ॥ 2.1 ॥
स्मितेन भावेन च लज्जया भिया
पराण्मुखैरर्धकटाक्षवीक्षणैः ।
वचोभिरीर्ष्याकलहेन लीलया
समस्तभावैः खलु बन्धनं स्त्रियः ॥ 2.2 ॥
भ्रूचातुर्यात्कुष्चिताक्षाः कटाक्षाः
स्निग्धा वाचो लज्जितान्ताश्च हासाः ।
लीलामन्दं प्रस्थितं च स्थितं च
स्त्रीणां एतद्भूषणं चायुधं च ॥ 2.3 ॥
क्वचित्सभ्रूभङ्गैः क्वचिदपि च लज्जापरिगतैः
क्वचिद्भूरित्रस्तैः क्वचिदपि च लीलाविललितैः ।
कुमारीणां एतैर्मदनसुभगैर्नेत्रवलितैः
स्फुरन्नीलाब्जानां प्रकरपरिकीर्णा इव दिशः ॥ 2.4 ॥
वक्त्रं चन्द्रविकासि पङ्कजपरीहासक्षमे लोचने
वर्णः स्वर्णं अपाकरिष्णुरलिनीजिष्णुः कचानां चयः ।
बक्षोजाविभकुम्भविभ्रमहरौ गुर्वी नितम्बस्थली
वाचां हारि च मार्दवं युवतीषु स्वाभाविकं मण्डनम् ॥ 2.5 ॥
स्मितकिञ्चिन्मुग्धं सरलतरलो दृष्टिविभवः
परिस्पन्दो वाचां अभिनवविलासोक्तिसरसः ।
गतानां आरम्भः किसलयितलीलापरिकरः
स्पृशन्त्यास्तारुण्यं किं इव न हि रम्यं मृगदृशः ॥ 2.6 ॥
द्रष्टव्येषु किं उत्तमं मृगदृशः प्रेमप्रसन्नं मुखं
घ्रातवेष्वपि किं तद्आस्यपवनः श्रव्येषु किं तद्वचः ।
किं स्वाद्येषु तद्ओष्ठपल्लवरसः स्पृश्येषु किं तद्वपुर्ध्येयं
किं नवयौवने सहृदयैः सर्वत्र तद्विभ्रमाः ॥ 2.7 ॥
एताश्चलद्वलयसंहतिमेखलोत्थझङ्कार
नूपुरपराजितराजहंस्यः ।
कुर्वन्ति कस्य न मनो विवशं तरुण्यो
वित्रस्तमुग्धहरिणीसदृशैः कटाक्षैः ॥ 2.8 ॥
कुङ्कुमपङ्ककलङ्कितदेहा
गौरपयोधरकम्पितहारा ।
नूपुरहंसरणत्पद्मा
कं न वशीकुरुते भुवि रामा ॥ 2.9 ॥
नूनं हि ते कविवरा विपरीतवाचो
ये नित्यं आहुरबला इति कामिनीस्ताः ।
याभिर्विलोलितरतारकदृष्टिपातैः
शक्रादयोऽपि विजितास्त्वबलाः कथं ताः ॥ 2.10 ॥
नूनं आज्ञाकरस्तस्याः सुभ्रुवो मकरध्वजः ।
यतस्तन्नेत्रसञ्चारसूचितेषु प्रवर्तते ॥ 2.11 ॥
केशाः संयमिनः श्रुतेरपि परं पारं गते लोचने
अन्तर्वक्त्रं अपि स्वभावशुचिभीः कीर्णं द्विजानां गणैः ।
मुक्तानां सतताधिवासरुचिरौ वक्षोजकुम्भाविमावित्थं
तन्वि वपुः प्रशान्तं अपि तेरागं करोत्येव नः ॥ 2.12 ॥
मुग्धे धानुष्कता केयं अपूर्वा त्वयि दृश्यते ।
यया विध्यसि चेतांसि गुणैरेव न सायकैः ॥ 2.13 ॥
सति प्रदीपे सत्यग्नौ सत्सु तारारवीन्दुषु ।
विना मे मृगशावाक्ष्या तमोभूतं इदं जगत् ॥ 2.14 ॥
उद्वृत्तः स्तनभार एष तरले नेत्रे चले भ्रूलते
रागाधिष्ठितं ओष्ठपल्लवं इदं कुर्वन्तु नाम व्यथाम् ।
सौभाग्याक्षरमालिकेव लिखिता पुष्पायुधेन स्वयं
मध्यस्थापि करोति तापं अधिकं रोमावलिः केन सा ॥ 2.15 ॥
मुखेन चन्द्रकान्तेन महानीलैः शिरोरुहैः ।
कराभ्यां पद्मरागाभ्यां रेजे रत्नमयीव सा ॥ 2.16 ॥
गुरुणा स्तनभारेण मुखचन्द्रेण भास्वता ।
शनैश्चराभ्यां पादाभ्यां रेजे ग्रहमयीव सा ॥ 2.17 ॥
तस्याः स्तनौ यदि घनौ जघनं च हारि
वक्त्रं च चारु तव चित्त किं आकुलत्वम् ।
पुण्यं कुरुष्व यदि तेषु तवास्ति वाञ्छा
पुण्यैर्विना न हि भवन्ति समीहितार्थाः ॥ 2.18 ॥
इमे तारुण्यश्रीनवपरिमलाः प्रौढसुरतप्रताप
प्रारम्भाः स्मरविजयदानप्रतिभुवः ।
चिरं चेतश्चोरा अभिनवविकारैकगुरवो
विलासव्यापाराः किं अपि विजयन्ते मृगदृशाम् ॥ 2.19 ॥
प्रणयमधुराः प्रेमोद्गारा रसाश्रयतां गताः
फणितिमधुरा मुग्धप्रायाः प्रकाशितसम्मदाः ।
प्रकृतिसुभगा विस्रम्भार्द्राः स्मरोदयदायिनी
रहसि किं अपि स्वैरालापा हरन्ति मृगीदृशाम् ॥ 2.20 ॥
विश्रम्य विश्रम्य वनद्रुमाणां
छायासु तन्वी विचचार काचित् ।
स्तनोत्तरीयेण करोद्धृतेन
निवारयन्ती शशिनो मयूखान् ॥ 2.21 ॥
अदर्शने दर्शनमात्रकामा
दृष्ट्वा परिष्वङ्गसुखैकलोला ।
आलिङ्गितायां पुनरायताक्ष्यामाशास्महे
विग्रहयोरभेदम् ॥ 2.22 ॥
मालती शिरसि जृम्भणं मुखे
चन्दनं वपुषि कुङ्कुमाविलम् ।
वक्षसि प्रियतमा मदालसा
स्वर्ग एष परिशिष्ट आगमः ॥ 2.23 ॥
प्राङ्मां एति मनागनागतरसं जाताभिलाषां ततः
सव्रीडं तदनु श्लथोद्यमं अथ प्रध्वस्तधैर्यं पुनः ।
प्रेमार्द्रं स्पृहणीयनिर्भररहः क्रीडाप्रगल्भं ततो
निःसङ्गाङ्गविकर्षणाधिकसुखरम्यं कुलस्त्रीरतम् ॥ 2.24 ॥
उरसि निपतितानां स्रस्तधम्मिल्लकानां
मुकुलितनयनानां किञ्चिद्उन्मीलितानाम् ।
उपरि सुरतखेदस्विन्नगण्डस्थलानामधर
मधु वधूनां भाग्यवन्तः पिबन्ति ॥ 2.25 ॥
आमीलितनयनानां यः
सुरतरसोऽनु संविदं भाति ।
मिथुरैर्मिथोऽवधारितमवितथम्
इदं एव कामनिर्बर्हणम् ॥ 2.26 ॥
इदं अनुचितं अक्रमश्च पुंसां
यदिह जरास्वपि मन्मथा विकाराः ।
तदपि च न कृतं नितम्बिनीनां
स्तनपतनावधि जीवितं रतं वा ॥ 2.27 ॥
राजस्तृष्णाम्बुराशेर्न हि जगति गतः कश्चिदेवावसानं
को वार्थोऽर्थैः प्रभूतैः स्ववपुषि गलिते यौवने सानुरागे ।
गच्छामः सद्म यावद्विकसितनयनेन्दीवरालोकिनीनामाक्रम्याक्रम्य
रूपं झटिति न जरया लुप्यते प्रेयसीनाम् ॥ 2.28 ॥
रागस्यागारं एकं नरकशतमहादुःखसम्प्राप्तिहेतुर्मोहस्योत्पत्ति
बीजं जलधरपटलं ज्ञानताराधिपस्य ।
कन्दर्पस्यैकमित्रं प्रकटितविविधस्पष्टदोषप्रबन्धं
लोकेऽस्मिन्न ह्यर्थव्रजकुलभवनयौवनादन्यदस्ति ॥ 2.29 ॥
शृङ्गारद्रुमनीरदे प्रसृमरक्रीडारसस्रोतसि
प्रद्युम्नप्रियबान्धवे चतुरवाङ्मुक्ताफलोदन्वति ।
तन्वीनेत्रचकोरपावनविधौ सौभाग्यलक्ष्मीनिधौ
धन्यः कोऽपि न विक्रियां कलयति प्राप्ते नवे यौवने ॥ 2.30 ॥
संसारेऽस्मिन्नसारे कुनृपतिभवनद्वारसेवाकलङ्कव्यासङ्ग
व्यस्तधैर्यं कथं अमलधियो मानसं संविदध्युः ।
यद्येताः प्रोद्यद्इन्दुद्युतिनिचयभृतो न स्युरम्भोजनेत्राः
प्रेङ्खत्काञ्चीकलापाः स्तनभरविनमन्मध्यभाजस्तरुण्यः ॥ 2.31 ॥
सिद्धाध्यासितकन्दरे हरवृषस्कन्धावरुग्णद्रुमे
गङ्गाधौतशिलातले हिमवतः स्थाने स्थिते श्रेयसि ।
कः कुर्वीत शिरः प्रणाममलिनं म्लानं मनस्वी जनो
यद्वित्रस्तकुरङ्गशावनयना न स्युः स्मरास्त्रं स्त्रियः ॥ 2.32 ॥
संसार तव पर्यन्तपदवी न दवीयसी ।
अन्तरा दुस्तरा न स्युर्यदि ते मदिरेक्षणाम् ॥ 2.33 ॥
दिश वनहरिणीभ्यो वंशकाण्डच्छवीनां
कवलं उपलकोटिच्छिन्नमूलं कुशानाम् ।
शकयुवतिकपोलापाण्डुताम्बूलवल्लीदलम्
अरुणनखाग्रैः पाटितं वा वधूभ्यः ॥ 2.34 ॥
असाराः सर्वे ते विरतिविरसाः पापविषया
जुगुप्स्यन्तां यद्वा ननु सकलदोषास्पदं इति ।
तथाप्येतद्भूमौ नहि परहितात्पुण्यं अधिकं
न चास्मिन्संसारे कुवलयदृशो रम्यं अपरम् ॥ 2.35 ॥
एतत्कामफलो लोके यद्द्वयोरेकचित्तता ।
अन्यचित्तकृते कामे शवयोरिव सङ्गमः ॥ 2.35.1 ॥
मात्सर्यं उत्सार्य विचार्य कार्यमार्याः
समर्यादं इदं वदन्तु ।
सेव्या नितम्बाः किं उ भूधराणामत
स्मरस्मेरविलासिनीनाम् ॥ 2.36 ॥
संसारे स्वप्नसारे परिणतितरले द्वे गती पण्डितानां
तत्त्वज्ञानामृताम्भःप्लवललितधियां यातु कालः कथञ्चित् ।
नो चेन्मुग्धाङ्गनानां स्तनजघनघनाभोगसम्भोगिनीनां
स्थूलोपस्थस्थलीषु स्थगितकरतलस्पर्शलीलोद्यमानाम् ॥ 2.37 ॥
आवासः क्रियतां गङ्गे पापहारिणि वारिणि ।
स्तनद्वये तरुण्या वा मनोहारिणि हारिणि ॥ 2.38 ॥
किं इह बहुभिरुक्तैर्युक्तिशून्यैः प्रलापैर्द्वयम्
इह पुरुषाणां सर्वदा सेवनीयम् ।
अभिनवमदलीलालालसं सुन्दरीणां
स्तनभरपरिखिन्नं यौवनं वा वनं वा ॥ 2.39 ॥
सत्यं जना वच्मि न पक्षपाताल्
लोकेषु सप्तस्वपि तथ्यं एतत् ।
नान्यन्मनोहारि नितम्बिनीभ्यो
दुःखैकहेतुर्न च कश्चिदन्यः ॥ 2.40 ॥
कान्तेत्युत्पललोचनेति विपुलश्रोणीभरेत्युन्नमत्पीनोत्तुङ्ग
पयोधरेति समुखाम्भोजेति सुभ्रूरिति ।
दृष्ट्वा माद्यति मोदतेऽभिरमते प्रस्तौति विद्वानपि
प्रत्यक्षाशुचिभस्त्रिकां स्त्रियं अहो मोहस्य दुश्चेष्टितम् ॥ 2.41 ॥
स्मृता भवति तापाय दृष्टा चोन्मादकारिणी ।
स्पृष्टा भवति मोहाय सा नाम दयिता कथम् ॥ 2.42 ॥
तावदेवामृतमयी यावल्लोचनगोचरा ।
चक्षुष्पथादतीता तु विषादप्यतिरिच्यते ॥ 2.43 ॥
नामृतं न विषं किञ्चिदेतां मुक्त्वा नितम्बिनीम् ।
सैवामृतलता रक्ता विरक्ता विषवल्लरी ॥ 2.44 ॥
आवर्तः संशयानां अविनयभुवनं पट्टणं साहसानां
दोषाणां सन्निधानं कपटशतमयं क्षेत्रं अप्रत्ययानाम् ।
स्वर्गद्वारस्य विघ्नो नरकपुरमुख सर्वमायाकरण्डं
स्त्रीयन्त्रं केन सृष्टं विषं अमृतमयं प्राणिलोकस्य पाशः ॥ 2.45 ॥
नो सत्येन मृगाङ्क एष वदनीभूतो न चेन्दीवरद्वन्द्वं
लोचनतां गत न कनकैरप्यङ्गयष्टिः कृता ।
किन्त्वेवं कविभिः प्रतारितमनास्तत्त्वं विजानन्नपि
त्वङ्मांसास्थिमयं वपुर्मृगदृशां मन्दो जनः सेवते ॥ 2.46 ॥
लीलावतीनां सहजा विलासास्त
एव मूढस्य हृदि स्फुरन्ति ।
रागो नलिन्या हि निसर्गसिद्धस्तत्र
भ्रम्त्येव वृथा षड्अङ्घ्रिः ॥ 2.47 ॥
सम्मोहयन्ति मदयन्ति विडम्बयन्ति
निर्भर्त्स्यन्ति रमयन्ति विषादयन्ति ।
एताः प्रविश्य सदयं हृदयं नराणां
किं नाम वामनयना न समाचरन्ति ॥ 2.47.1 ॥
यदेतत्पूर्णेन्दुद्युतिहरं उदाराकृति परं
मुखाब्जं तन्वङ्ग्याः किल वसति यत्राधरमधु ।
इदं तत्किं पाकद्रुमफलं इदानीं अतिरसव्यतीतेऽस्मिन्
काले विषं इव भविष्य्त्यसुखदम् ॥ 2.48 ॥
उन्मीलत्त्रिवलीतरङ्गनिलया प्रोत्तुङ्गपीनस्तनद्वन्द्वेनोद्गत
चक्रवाकयुगला वक्त्राम्बुजोद्भासिनी ।
कान्ताकारधरा नदीयं अभितः क्रूरात्र नापेक्षते
संसारार्णवमज्जनं यदि तदा दूरेण सन्त्यज्यताम् ॥ 2.49 ॥
जल्पन्ति सार्धं अन्येन पश्यन्त्यन्यं सविभ्रमाः ।
हृद्गतं चिन्तयन्त्यन्यं प्रियः को नाम योषिताम् ॥ 2.50 ॥
मधु तिष्ठति वाचि योषितां हृदि हालाहलं एव केवलम् ।
अतएव निपीयतेऽधरो हृदयं मुष्टिभिरेव ताड्यते ॥ 2.51 ॥
अपसर सखे दूरादस्मात्कटाक्षविषानलात्
प्रकृतिविषमाद्योषित्सर्पाद्विलासफणाभृतः ।
इतरफणिना दष्टः शक्यश्चिकित्सितुं औषधैश्चतुर्
वनिताभोगिग्रस्तं हि मन्त्रिणः ॥ 2.52 ॥
विस्तारितं मकरकेतनधीवरेण
स्त्रीसञ्ज्ञितं बडिशं अत्र भवाम्बुराशौ ।
येनाचिरात्तद्अधरामिषलोलमर्त्य
मत्स्यान्विकृष्य विपचत्यनुरागवह्नौ ॥ 2.53 ॥
कामिनीकायकान्तारे कुचपर्वतदुर्गमे ।
मा सञ्चर मनः पान्थ तत्रास्ते स्मरतस्करः ॥ 2.54 ॥
व्याडीर्घेण चलेन वक्त्रगतिना तेजस्विना भोगिना
नीलाब्जद्युतिनाहिना परं अहं दृष्टो न तच्चक्षुषा ।
दृष्टे सन्ति चिकित्सका दिशि दिशि प्रायेण धनार्थिनो
मुग्धाक्षक्षणवीक्षितस्य न हि मे वैद्यो न चाप्यौषधम् ॥ 2.55 ॥
इह हि मधुरगीतं नृत्यं एतद्रसोऽयं
स्फुरति परिमलोऽसौ स्पर्श एष स्तनानाम् ।
इति हतपरमार्थैरिन्द्रियैर्भ्राम्यमाणः
स्वहितकरणधूर्तैः पञ्चभिर्वञ्चितोऽस्मि ॥ 2.56 ॥
न गम्यो मन्त्राणां न च भवति भैषज्यविषयो
न चापि प्रध्वंसं व्रजति विविधैः शान्तिकशतैः ।
भ्रमावेशादङ्गे कं अपि विदधद्भङ्गं असकृत्
स्मरापस्मारोऽयं भ्रमयति दृशं घूर्णयति च ॥ 2.57 ॥
जात्य्अन्धाय च दुर्मुखाय च जराजीर्णा खिलाङ्गाय च
ग्रामीणाय च दुष्कुलाय च गलत्कुष्ठाभिभूताय च ।
यच्छन्तीषु मनोहरं निजवपुलक्ष्मीलवश्रद्धया
पण्यस्त्रीषु विवेककल्पलतिकाशस्त्रीषु राज्येत कः ॥ 2.58 ॥
वेश्यासौ मदनज्वाला
रूपेऽन्धनविवर्धिता ।
कामिभिर्यत्र हूयन्ते
यौवनानि धनानि च ॥ 2.59 ॥
कश्चुम्बति कुलपुरुषो वेश्याधरपल्लवं मनोज्ञं अपि ।
चारभटचोरचेटकनटविटनिष्ठीवनशरावम् ॥ 2.60 ॥
धन्यास्त एव धवलायतलोचनानां
तारुण्यदर्पघनपीनपयोधराणाम् ।
क्षामोदरोपरि लसत्त्रिवलीलतानां
दृष्ट्वाकृतिं विकृतिं एति मनो न येषाम् ॥ 2.61 ॥
बाले लीलामुकुलितं अमी मन्थरा दृष्टिपाताः
किं क्षिप्यन्ते विरमविरम व्यर्थ एष श्रमस्ते ।
सम्प्रत्यन्ये वयं उपरतं बाल्यं आस्था वनान्ते
क्षीणो मोहस्तृणं इव जगज्जालं आलोकयामः ॥ 2.62 ॥
इयं बाला मां प्रत्यनवरतं इन्दीवरदलप्रभा
चीरं चक्षुः क्षिपति किं अभिप्रेतं अनया ।
गतो मोहोऽस्माकं स्मरशबरबाणव्यतिकरज्वर
ज्वाला शान्ता तदपि न वराकी विरमति ॥ 2.63 ॥
किं कन्दर्प करं कदर्थयसि रे कोदण्डटङ्कारितं
रे रे कोकिल कोमलं कलरवं किं वा वृथा जल्पसि ।
मुग्धे स्निग्धविदग्धचारुमधुरैर्लोलैः कटाक्षैरलं
चेतश्चुम्बितचन्द्रचूडचरणध्यानामृतं वर्तते ॥ 2.64 ॥
विरहेऽपि सङ्गमः खलु
परस्परं सङ्गतं मनो येषाम् ।
हृदयं अपि विघट्टितं चेत्
सङ्गी विरहं विशेषयति ॥ 2.65 ॥
किं गतेन यदि सा न जीवति
प्राणिति प्रियतमा तथापि किम् ।
इत्युदीक्ष्य नवमेघमालिकां
न प्रयाति पथिकः स्वमन्दिरम् ॥ 2.66 ॥
विरमत बुधा योषित्सङ्गात्सुखात्क्षणभङ्गुरात्
कुरुत करुणामैत्रीप्रज्ञावधूजनसङ्गमम् ।
न खलु नरके हाराक्रान्तं घनस्तनमण्डलं
शरणं अथवा श्रोणीबिम्बं रणन्मणिमेखलम् ॥ 2.67 ॥
यदा योगाभ्यासव्यसनकृशयोरात्ममनसोरविच्छिन्ना
मैत्री स्फुरति कृतिनस्तस्य किं उ तैः ।
प्रियाणां आलापैरधरमधुभिर्वक्त्रविधुभिः
सनिश्वासामोदैः सकुचकलशाश्लेषसुरतैः ॥ 2.68 ॥
यदासीदज्ञानं स्मरतिमिरसञ्चारजनितं
तदा दृष्टनारीमयं इदं अशेषं जगदिति ।
इदानीं अस्माकं पटुतरविवेकाञ्जनजुषां
समीभूता दृष्टिस्त्रिभुवनं अपि ब्रह्म मनुते ॥ 2.69 ॥
तावदेव कृतिनां अपि स्फुरत्येष
निर्मलविवेकदीपकः ।
यावदेव न कुरङ्गचक्षुषां
ताड्यते चटुललोचनाञ्चलैः ॥ 2.70 ॥
वचसि भवति सङ्गत्यागं उद्दिश्य वार्ता
श्रुतिमुखरमुखानां केवलं पण्डितानाम् ।
जघनं अरुणरत्नग्रन्थिकाञ्चीकलापं
कुवलयनयनानां को विहातुं समर्थः ॥ 2.71 ॥
स्वपरप्रतारकोऽसौ
निन्दति योऽलीकपण्डितो युवतीः ।
यस्मात्तपसोऽपि फलं
स्वर्गः स्वर्गेऽपि चाप्सरसः ॥ 2.72 ॥
मत्तेभकुम्भदलने भुवि सन्ति धीराः
केचित्प्रचण्डमृगराजवधेऽपि दक्षाः ।
किन्तु ब्रवीमि बलिनां पुरतः प्रसह्य
कन्दर्पदर्पदलने विरला मनुष्याः ॥ 2.73 ॥
सन्मार्गे तावदास्ते प्रभवति च नरस्तावदेवेन्द्रियाणां
लज्जां तावद्विधत्ते विनयं अपि समालम्बते तावदेव ।
भ्रूचापाकृष्टमुक्ताः श्रवणपथगता नीलपक्ष्माण एते
यावल्लीलावतीनां हृदि न धृतिमुषो दृष्टिबाणाः पतन्ति ॥ 2.74 ॥
उन्मत्तप्रेमसंरम्भाद्
आरभन्ते यद्अङ्गनाः ।
तत्र प्रत्यूहं आधातुं
ब्रह्मापि खलु कातरः ॥ 2.75 ॥
तावन्महत्त्वं पाण्डित्यं
कुलीनत्वं विवेकिता ।
यावज्ज्वलति नाङ्गेषु
हतः पञ्चेषुपावकः ॥ 2.76 ॥
शास्त्रज्ञोऽपि प्रथितविनयोऽप्यात्मबोधोऽपि बाढं
संसारेऽस्मिन्भवति विरलो भाजनं सद्गतीनाम् ।
येनैतस्मिन्निरयनगरद्वारं उद्घाटयन्ती
वामाक्षीणां भवति कुटिला भ्रूलता कुञ्चिकेव ॥ 2.77 ॥
कृशः काणः खञ्जः श्रवणरहितः पुच्छविकलो
व्रणी पूयक्लिन्नः कृमिकुलशतैरावृततनुः ।
क्षुधा क्षामो जीर्णः पिठरककपालार्पितगलः
शुनीं अन्वेति श्वा हतं अपि च हन्त्येव मदनः ॥ 2.78 ॥
स्त्रीमुद्रां कुसुमायुधस्य जयिनीं सर्वार्थसम्पत्करीं
ये मूढाः प्रविहाय यान्ति कुधियो मिथ्याफलान्वेषिणः ।
ते तेनैव निहत्य निर्दयतरं नग्नीकृता मुण्डिताः
केचित्पञ्चशिखीकृताश्च जटिलाः कापालिकाश्चापरे ॥ 2.79 ॥
विश्वामित्रपराशरप्रभृतयो वाताम्बुपर्णाशनास्तेऽपि
स्त्रीमुखपङ्कजं सुललितं दृष्ट्वैव मोहं गताः ।
शाल्यन्नं सघृतं पयोदधियुतं ये भुञ्जते मानवास्तेषाम्
इन्द्रियनिग्रहो यदि भवेद्विन्ध्यः प्लवेत्सागरे ॥ 2.80 ॥
परिमलभृतो वाताः शाखा नवाङ्कुरकोटयो
मधुरविरुतोत्कण्ठा वाचः प्रियाः पिकपक्षिणाम् ।
विरलसुरतस्वेदोद्गारा वधूवदनेन्दवः
प्रसरति मधौ रात्र्यां जातो न कस्य गुणोदयः ॥ 2.81 ॥
मधुरयं मधुरैरपि कोकिला
कलरवैर्मलयस्य च वायुभिः ।
विरहिणः प्रहिणस्ति शरीरिणो
विपदि हन्त सुधापि विषायते ॥ 2.82 ॥
आवासः किलकिञ्चितस्य दयितापार्श्वे विलासालसाः
कर्णे कोकिलकामिनीकलरवः स्मेरो लतामण्डपः ।
गोष्ठी सत्कविभिः समं कतिपयैर्मुग्धाः सुधांशोः कराः
केषाञ्चित्सुखयन्ति चात्र हृदयं चैत्रे विचित्राः क्षपाः ॥ 2.83 ॥
पान्थ स्त्रीविरहानलाहुतिकलां आतन्वती मञ्जरीमाकन्देषु
पिकाङ्गनाभिरधुना सोत्कण्ठं आलोक्यते ।
अप्येते नवपाटलापरिमलप्राग्भारपाटच्चरा
वान्तिक्लान्तिवितानतानवकृतः श्रीखण्डशैलानिलाः ॥ 2.84 ॥
प्रथितः प्रणयवतीनां
तावत्पदं आतनोतु हृदि मानः ।
भवति न यावच्चन्दनतरु
सुरभिर्मलयपवमानः ॥ 2.85 ॥
सहकारकुसुमकेसरनिकर
भरामोदमूर्च्छितदिग्अन्ते ।
मधुरमधुरविधुरमधुपे
मधौ भवेत्कस्य नोत्कण्ठा ॥ 2.86 ॥
अच्छाच्छचन्दनरसार्द्रतरा मृगाक्ष्यो
धारागृहाणि कुसुमानि च कौमुदी च ।
मन्दो मरुत्सुमनसः शुचि हर्म्यपृष्ठं
ग्रीष्मे मदं च मदनं च विवर्धयन्ति ॥ 2.87 ॥
स्रजो हृद्यामोदा व्यजनपवनश्चन्द्रकिरणाः
परागः कासारो मलयजरजः शीधु विशदम् ।
शुचिः सौधोत्सङ्गः प्रतनु वसनं पङ्कजदृशो
निदाघऋतावेतद्विलसति लभन्ते सुकृतिनः ॥ 2.88 ॥
सुधाशुभ्रं धाम स्फुरद्अमलरश्मिः शशधरः
प्रियावक्त्राम्भोजं मलयजरजश्चातिसुरभिः ।
स्रजो हृद्यामोदास्तदिदं अखिलं रागिणि जने
करोत्यन्तः क्षोभं न तु विषयसंसर्गविमुखे ॥ 2.89 ॥
तरुणीवेषोद्दीपितकामा
विकसज्जातीपुष्पसुगन्धिः ।
उन्नतपीनपयोधरभारा
प्रावृट्तनुते कस्य न हर्षम् ॥ 2.90 ॥
वियद्उपचितमेघं भूमयः कन्दलिन्यो
नवकुटजकदम्बामोदिनो गन्धवाहाः ।
शिखिकुलकलकेकारावरम्या वनान्ताः
सुखिनं असुखिनं वा सर्वं उत्कण्ठयन्ति ॥ 2.91 ॥
उपरि घनं घनपटलं
तिर्यग्गिरयोऽपि नर्तितमयूराः ।
क्षितिरपि कन्दलधवला
दृष्टिं पथिकः क्व पातयति ॥ 2.92 ॥
इतो विद्युद्वल्लीविलसितं इतः केतकितरोः
स्फुरन्गन्धः प्रोद्यज्जलदनिनदस्फूर्जितं इतः ।
इतः केकिक्रीडाकलकलरवः पक्ष्मलदृशां
कथं यास्यन्त्येते विरहदिवसाः सम्भृतरसाः ॥ 2.93 ॥
असूचिसञ्चारे तमसि नभसि प्रौढजलदध्वनिप्रये
तस्मिन् पतति दृशदां नीरनिचये ।
इदं सौदामिन्याः कनककमनीयं विलसितं
मुदं च ग्लानिं च प्रथयति पथिष्वेव सुदृशाम् ॥ 2.94 ॥
आसारेण न हर्म्यतः प्रियतमैर्यातुं बहिः शक्यते
शीतोत्कम्पनिमित्तं आयतदृशा गाढं समालिङ्ग्यते ।
जाताः शीकरशीतलाश्च मरुतोरत्यन्तखेदच्छिदो
धन्यानां बत दुर्दिनं सुदिनतां याति प्रियासङ्गमे ॥ 2.95 ॥
अर्धं सुप्त्वा निशायाः सरभससुरतायाससन्नश्लथाङ्गप्रोद्भूतासह्य
तृष्णो मधुमदनिरतो हर्म्यपृष्ठे विविक्ते ।
सम्भोगक्लान्तकान्ताशिथिलभुजलतावर्जितं कर्करीतो
ज्योत्स्नाभिन्नाच्छधारं पिबति न सलिलं शारदं मन्दपुण्यः ॥ 2.96 ॥
हेमन्ते दधिदुग्धसर्पिरशना माञ्जिष्ठवासोभृतः
काश्मीरद्रवसान्द्रदिग्धवपुषश्छिन्ना विचित्रै रतैः ।
वृत्तोरुस्तनकामिनोजनकृताश्लेषा गृहाभ्यन्तरे
ताम्बूलीदलपूगपूरितमुखा धन्याः सुखं शेरते ॥ 2.97 ॥
प्रदुयत्प्रौढप्रियङ्गुद्युतिभृति विकसत्कुन्दमाद्यद्द्विरेफे
काले प्रालेयवातप्रचलविलसितोदारमन्दारधाम्नि ।
येषां नो कण्ठलग्ना क्षणं अपि तुहिनक्षोददक्षा मृगाक्षी
तेसां आयामयामा यमसदनसमा यामिनी याति यूनाम् ॥ 2.98 ॥
चुम्बन्तो गण्डभित्तीरलकवति मुखे सीत्कृतान्यादधाना
वक्षःसूत्कञ्चुकेषु स्तनभरपुलकोद्भेदं आपादयन्तः ।
ऊरूनाकम्पयन्तः पृथुजघनतटात्स्रंसयन्तोऽंशुकानि
व्यक्तं कान्ताजनानां विटचरितभृतः शैशिरा वान्ति वाताः ॥ 2.99 ॥
केशानाकुलयन्दृशो मुकुलयन्वासो बलादाक्षिपन्नातन्वन्
पुलकोद्गमं प्रकटयन्नावेगकम्पं शनैः ।
बारं बारं उदारसीत्कृतकृतो दन्तच्छदान्पीडयन्
प्रायः शैशिर एष सम्प्रति मरुत्कान्तासु कान्तायते ॥ 2.100 ॥
यद्यस्य नास्ति रुचिरं तस्मिंस्तस्य स्पृहा मनोज्ञेऽपि ।
रमणीयेऽपि सुधांशौ न मनःकामः सरोजिन्याः ॥ 2.101 ॥
वैराग्ये सञ्चरत्येको नीतौ भ्रमति चापरः ।
शृङ्गारे रमते कश्चिद्भुवि भेदाः परस्परम् ॥ 2.102 ॥
śambhusvayambhuharayo hariṇekṣaṇānāṃ
yenākriyanta satataṃ gṛhakumbhadāsāḥ |
vācāṃ agocaracaritravicitritāya
tasmai namo bhagavate makaradhvajāya || 2.1 ||
smitena bhāvena ca lajjayā bhiyā
parāṇmukhairardhakaṭākṣavīkṣaṇaiḥ |
vacobhirīrṣyākalahena līlayā
samastabhāvaiḥ khalu bandhanaṃ striyaḥ || 2.2 ||
bhrūcāturyātkuṣcitākṣāḥ kaṭākṣāḥ
snigdhā vāco lajjitāntāśca hāsāḥ |
līlāmandaṃ prasthitaṃ ca sthitaṃ ca
strīṇāṃ etadbhūṣaṇaṃ cāyudhaṃ ca || 2.3 ||
kvacitsabhrūbhaṅgaiḥ kvacidapi ca lajjāparigataiḥ
kvacidbhūritrastaiḥ kvacidapi ca līlāvilalitaiḥ |
kumārīṇāṃ etairmadanasubhagairnetravalitaiḥ
sphurannīlābjānāṃ prakaraparikīrṇā iva diśaḥ || 2.4 ||
vaktraṃ candravikāsi paṅkajaparīhāsakṣame locane
varṇaḥ svarṇaṃ apākariṣṇuralinījiṣṇuḥ kacānāṃ cayaḥ |
bakṣojāvibhakumbhavibhramaharau gurvī nitambasthalī
vācāṃ hāri ca mārdavaṃ yuvatīṣu svābhāvikaṃ maṇḍanam || 2.5 ||
smitakiñcinmugdhaṃ saralataralo dṛṣṭivibhavaḥ
parispando vācāṃ abhinavavilāsoktisarasaḥ |
gatānāṃ ārambhaḥ kisalayitalīlāparikaraḥ
spṛśantyāstāruṇyaṃ kiṃ iva na hi ramyaṃ mṛgadṛśaḥ || 2.6 ||
draṣṭavyeṣu kiṃ uttamaṃ mṛgadṛśaḥ premaprasannaṃ mukhaṃ
ghrātaveṣvapi kiṃ tadāsyapavanaḥ śravyeṣu kiṃ tadvacaḥ |
kiṃ svādyeṣu tadoṣṭhapallavarasaḥ spṛśyeṣu kiṃ tadvapurdhyeyaṃ
kiṃ navayauvane sahṛdayaiḥ sarvatra tadvibhramāḥ || 2.7 ||
etāścaladvalayasaṃhatimekhalotthajhaṅkāra
nūpuraparājitarājahaṃsyaḥ |
kurvanti kasya na mano vivaśaṃ taruṇyo
vitrastamugdhahariṇīsadṛśaiḥ kaṭākṣaiḥ || 2.8 ||
kuṅkumapaṅkakalaṅkitadehā
gaurapayodharakampitahārā |
nūpurahaṃsaraṇatpadmā
kaṃ na vaśīkurute bhuvi rāmā || 2.9 ||
nūnaṃ hi te kavivarā viparītavāco
ye nityaṃ āhurabalā iti kāminīstāḥ |
yābhirvilolitaratārakadṛṣṭipātaiḥ
śakrādayo'pi vijitāstvabalāḥ kathaṃ tāḥ || 2.10 ||
nūnaṃ ājñākarastasyāḥ subhruvo makaradhvajaḥ |
yatastannetrasañcārasūciteṣu pravartate || 2.11 ||
keśāḥ saṃyaminaḥ śruterapi paraṃ pāraṃ gate locane
antarvaktraṃ api svabhāvaśucibhīḥ kīrṇaṃ dvijānāṃ gaṇaiḥ |
muktānāṃ satatādhivāsarucirau vakṣojakumbhāvimāvitthaṃ
tanvi vapuḥ praśāntaṃ api terāgaṃ karotyeva naḥ || 2.12 ||
mugdhe dhānuṣkatā keyaṃ apūrvā tvayi dṛśyate |
yayā vidhyasi cetāṃsi guṇaireva na sāyakaiḥ || 2.13 ||
sati pradīpe satyagnau satsu tārāravīnduṣu |
vinā me mṛgaśāvākṣyā tamobhūtaṃ idaṃ jagat || 2.14 ||
udvṛttaḥ stanabhāra eṣa tarale netre cale bhrūlate
rāgādhiṣṭhitaṃ oṣṭhapallavaṃ idaṃ kurvantu nāma vyathām |
saubhāgyākṣaramālikeva likhitā puṣpāyudhena svayaṃ
madhyasthāpi karoti tāpaṃ adhikaṃ romāvaliḥ kena sā || 2.15 ||
mukhena candrakāntena mahānīlaiḥ śiroruhaiḥ |
karābhyāṃ padmarāgābhyāṃ reje ratnamayīva sā || 2.16 ||
guruṇā stanabhāreṇa mukhacandreṇa bhāsvatā |
śanaiścarābhyāṃ pādābhyāṃ reje grahamayīva sā || 2.17 ||
tasyāḥ stanau yadi ghanau jaghanaṃ ca hāri
vaktraṃ ca cāru tava citta kiṃ ākulatvam |
puṇyaṃ kuruṣva yadi teṣu tavāsti vāñchā
puṇyairvinā na hi bhavanti samīhitārthāḥ || 2.18 ||
ime tāruṇyaśrīnavaparimalāḥ prauḍhasuratapratāpa
prārambhāḥ smaravijayadānapratibhuvaḥ |
ciraṃ cetaścorā abhinavavikāraikaguravo
vilāsavyāpārāḥ kiṃ api vijayante mṛgadṛśām || 2.19 ||
praṇayamadhurāḥ premodgārā rasāśrayatāṃ gatāḥ
phaṇitimadhurā mugdhaprāyāḥ prakāśitasammadāḥ |
prakṛtisubhagā visrambhārdrāḥ smarodayadāyinī
rahasi kiṃ api svairālāpā haranti mṛgīdṛśām || 2.20 ||
viśramya viśramya vanadrumāṇāṃ
chāyāsu tanvī vicacāra kācit |
stanottarīyeṇa karoddhṛtena
nivārayantī śaśino mayūkhān || 2.21 ||
adarśane darśanamātrakāmā
dṛṣṭvā pariṣvaṅgasukhaikalolā |
āliṅgitāyāṃ punarāyatākṣyāmāśāsmahe
vigrahayorabhedam || 2.22 ||
mālatī śirasi jṛmbhaṇaṃ mukhe
candanaṃ vapuṣi kuṅkumāvilam |
vakṣasi priyatamā madālasā
svarga eṣa pariśiṣṭa āgamaḥ || 2.23 ||
prāṅmāṃ eti manāganāgatarasaṃ jātābhilāṣāṃ tataḥ
savrīḍaṃ tadanu ślathodyamaṃ atha pradhvastadhairyaṃ punaḥ |
premārdraṃ spṛhaṇīyanirbhararahaḥ krīḍāpragalbhaṃ tato
niḥsaṅgāṅgavikarṣaṇādhikasukharamyaṃ kulastrīratam || 2.24 ||
urasi nipatitānāṃ srastadhammillakānāṃ
mukulitanayanānāṃ kiñcidunmīlitānām |
upari suratakhedasvinnagaṇḍasthalānāmadhara
madhu vadhūnāṃ bhāgyavantaḥ pibanti || 2.25 ||
āmīlitanayanānāṃ yaḥ
surataraso'nu saṃvidaṃ bhāti |
mithurairmitho'vadhāritamavitatham
idaṃ eva kāmanirbarhaṇam || 2.26 ||
idaṃ anucitaṃ akramaśca puṃsāṃ
yadiha jarāsvapi manmathā vikārāḥ |
tadapi ca na kṛtaṃ nitambinīnāṃ
stanapatanāvadhi jīvitaṃ rataṃ vā || 2.27 ||
rājastṛṣṇāmburāśerna hi jagati gataḥ kaścidevāvasānaṃ
ko vārtho'rthaiḥ prabhūtaiḥ svavapuṣi galite yauvane sānurāge |
gacchāmaḥ sadma yāvadvikasitanayanendīvarālokinīnāmākramyākramya
rūpaṃ jhaṭiti na jarayā lupyate preyasīnām || 2.28 ||
rāgasyāgāraṃ ekaṃ narakaśatamahāduḥkhasamprāptiheturmohasyotpatti
bījaṃ jaladharapaṭalaṃ jñānatārādhipasya |
kandarpasyaikamitraṃ prakaṭitavividhaspaṣṭadoṣaprabandhaṃ
loke'sminna hyarthavrajakulabhavanayauvanādanyadasti || 2.29 ||
śṛṅgāradrumanīrade prasṛmarakrīḍārasasrotasi
pradyumnapriyabāndhave caturavāṅmuktāphalodanvati |
tanvīnetracakorapāvanavidhau saubhāgyalakṣmīnidhau
dhanyaḥ ko'pi na vikriyāṃ kalayati prāpte nave yauvane || 2.30 ||
saṃsāre'sminnasāre kunṛpatibhavanadvārasevākalaṅkavyāsaṅga
vyastadhairyaṃ kathaṃ amaladhiyo mānasaṃ saṃvidadhyuḥ |
yadyetāḥ prodyadindudyutinicayabhṛto na syurambhojanetrāḥ
preṅkhatkāñcīkalāpāḥ stanabharavinamanmadhyabhājastaruṇyaḥ || 2.31 ||
siddhādhyāsitakandare haravṛṣaskandhāvarugṇadrume
gaṅgādhautaśilātale himavataḥ sthāne sthite śreyasi |
kaḥ kurvīta śiraḥ praṇāmamalinaṃ mlānaṃ manasvī jano
yadvitrastakuraṅgaśāvanayanā na syuḥ smarāstraṃ striyaḥ || 2.32 ||
saṃsāra tava paryantapadavī na davīyasī |
antarā dustarā na syuryadi te madirekṣaṇām || 2.33 ||
diśa vanahariṇībhyo vaṃśakāṇḍacchavīnāṃ
kavalaṃ upalakoṭicchinnamūlaṃ kuśānām |
śakayuvatikapolāpāṇḍutāmbūlavallīdalam
aruṇanakhāgraiḥ pāṭitaṃ vā vadhūbhyaḥ || 2.34 ||
asārāḥ sarve te virativirasāḥ pāpaviṣayā
jugupsyantāṃ yadvā nanu sakaladoṣāspadaṃ iti |
tathāpyetadbhūmau nahi parahitātpuṇyaṃ adhikaṃ
na cāsminsaṃsāre kuvalayadṛśo ramyaṃ aparam || 2.35 ||
etatkāmaphalo loke yaddvayorekacittatā |
anyacittakṛte kāme śavayoriva saṅgamaḥ || 2.35.1 ||
mātsaryaṃ utsārya vicārya kāryamāryāḥ
samaryādaṃ idaṃ vadantu |
sevyā nitambāḥ kiṃ u bhūdharāṇāmata
smarasmeravilāsinīnām || 2.36 ||
saṃsāre svapnasāre pariṇatitarale dve gatī paṇḍitānāṃ
tattvajñānāmṛtāmbhaḥplavalalitadhiyāṃ yātu kālaḥ kathañcit |
no cenmugdhāṅganānāṃ stanajaghanaghanābhogasambhoginīnāṃ
sthūlopasthasthalīṣu sthagitakaratalasparśalīlodyamānām || 2.37 ||
āvāsaḥ kriyatāṃ gaṅge pāpahāriṇi vāriṇi |
stanadvaye taruṇyā vā manohāriṇi hāriṇi || 2.38 ||
kiṃ iha bahubhiruktairyuktiśūnyaiḥ pralāpairdvayam
iha puruṣāṇāṃ sarvadā sevanīyam |
abhinavamadalīlālālasaṃ sundarīṇāṃ
stanabharaparikhinnaṃ yauvanaṃ vā vanaṃ vā || 2.39 ||
satyaṃ janā vacmi na pakṣapātāl
lokeṣu saptasvapi tathyaṃ etat |
nānyanmanohāri nitambinībhyo
duḥkhaikaheturna ca kaścidanyaḥ || 2.40 ||
kāntetyutpalalocaneti vipulaśroṇībharetyunnamatpīnottuṅga
payodhareti samukhāmbhojeti subhrūriti |
dṛṣṭvā mādyati modate'bhiramate prastauti vidvānapi
pratyakṣāśucibhastrikāṃ striyaṃ aho mohasya duśceṣṭitam || 2.41 ||
smṛtā bhavati tāpāya dṛṣṭā conmādakāriṇī |
spṛṣṭā bhavati mohāya sā nāma dayitā katham || 2.42 ||
tāvadevāmṛtamayī yāvallocanagocarā |
cakṣuṣpathādatītā tu viṣādapyatiricyate || 2.43 ||
nāmṛtaṃ na viṣaṃ kiñcidetāṃ muktvā nitambinīm |
saivāmṛtalatā raktā viraktā viṣavallarī || 2.44 ||
āvartaḥ saṃśayānāṃ avinayabhuvanaṃ paṭṭaṇaṃ sāhasānāṃ
doṣāṇāṃ sannidhānaṃ kapaṭaśatamayaṃ kṣetraṃ apratyayānām |
svargadvārasya vighno narakapuramukha sarvamāyākaraṇḍaṃ
strīyantraṃ kena sṛṣṭaṃ viṣaṃ amṛtamayaṃ prāṇilokasya pāśaḥ || 2.45 ||
no satyena mṛgāṅka eṣa vadanībhūto na cendīvaradvandvaṃ
locanatāṃ gata na kanakairapyaṅgayaṣṭiḥ kṛtā |
kintvevaṃ kavibhiḥ pratāritamanāstattvaṃ vijānannapi
tvaṅmāṃsāsthimayaṃ vapurmṛgadṛśāṃ mando janaḥ sevate || 2.46 ||
līlāvatīnāṃ sahajā vilāsāsta
eva mūḍhasya hṛdi sphuranti |
rāgo nalinyā hi nisargasiddhastatra
bhramtyeva vṛthā ṣaḍaṅghriḥ || 2.47 ||
sammohayanti madayanti viḍambayanti
nirbhartsyanti ramayanti viṣādayanti |
etāḥ praviśya sadayaṃ hṛdayaṃ narāṇāṃ
kiṃ nāma vāmanayanā na samācaranti || 2.47.1 ||
yadetatpūrṇendudyutiharaṃ udārākṛti paraṃ
mukhābjaṃ tanvaṅgyāḥ kila vasati yatrādharamadhu |
idaṃ tatkiṃ pākadrumaphalaṃ idānīṃ atirasavyatīte'smin
kāle viṣaṃ iva bhaviṣytyasukhadam || 2.48 ||
unmīlattrivalītaraṅganilayā prottuṅgapīnastanadvandvenodgata
cakravākayugalā vaktrāmbujodbhāsinī |
kāntākāradharā nadīyaṃ abhitaḥ krūrātra nāpekṣate
saṃsārārṇavamajjanaṃ yadi tadā dūreṇa santyajyatām || 2.49 ||
jalpanti sārdhaṃ anyena paśyantyanyaṃ savibhramāḥ |
hṛdgataṃ cintayantyanyaṃ priyaḥ ko nāma yoṣitām || 2.50 ||
madhu tiṣṭhati vāci yoṣitāṃ hṛdi hālāhalaṃ eva kevalam |
ataeva nipīyate'dharo hṛdayaṃ muṣṭibhireva tāḍyate || 2.51 ||
apasara sakhe dūrādasmātkaṭākṣaviṣānalāt
prakṛtiviṣamādyoṣitsarpādvilāsaphaṇābhṛtaḥ |
itaraphaṇinā daṣṭaḥ śakyaścikitsituṃ auṣadhaiścatur
vanitābhogigrastaṃ hi mantriṇaḥ || 2.52 ||
vistāritaṃ makaraketanadhīvareṇa
strīsañjñitaṃ baḍiśaṃ atra bhavāmburāśau |
yenācirāttadadharāmiṣalolamartya
matsyānvikṛṣya vipacatyanurāgavahnau || 2.53 ||
kāminīkāyakāntāre kucaparvatadurgame |
mā sañcara manaḥ pāntha tatrāste smarataskaraḥ || 2.54 ||
vyāḍīrgheṇa calena vaktragatinā tejasvinā bhoginā
nīlābjadyutināhinā paraṃ ahaṃ dṛṣṭo na taccakṣuṣā |
dṛṣṭe santi cikitsakā diśi diśi prāyeṇa dhanārthino
mugdhākṣakṣaṇavīkṣitasya na hi me vaidyo na cāpyauṣadham || 2.55 ||
iha hi madhuragītaṃ nṛtyaṃ etadraso'yaṃ
sphurati parimalo'sau sparśa eṣa stanānām |
iti hataparamārthairindriyairbhrāmyamāṇaḥ
svahitakaraṇadhūrtaiḥ pañcabhirvañcito'smi || 2.56 ||
na gamyo mantrāṇāṃ na ca bhavati bhaiṣajyaviṣayo
na cāpi pradhvaṃsaṃ vrajati vividhaiḥ śāntikaśataiḥ |
bhramāveśādaṅge kaṃ api vidadhadbhaṅgaṃ asakṛt
smarāpasmāro'yaṃ bhramayati dṛśaṃ ghūrṇayati ca || 2.57 ||
jātyandhāya ca durmukhāya ca jarājīrṇā khilāṅgāya ca
grāmīṇāya ca duṣkulāya ca galatkuṣṭhābhibhūtāya ca |
yacchantīṣu manoharaṃ nijavapulakṣmīlavaśraddhayā
paṇyastrīṣu vivekakalpalatikāśastrīṣu rājyeta kaḥ || 2.58 ||
veśyāsau madanajvālā
rūpe'ndhanavivardhitā |
kāmibhiryatra hūyante
yauvanāni dhanāni ca || 2.59 ||
kaścumbati kulapuruṣo veśyādharapallavaṃ manojñaṃ api |
cārabhaṭacoraceṭakanaṭaviṭaniṣṭhīvanaśarāvam || 2.60 ||
dhanyāsta eva dhavalāyatalocanānāṃ
tāruṇyadarpaghanapīnapayodharāṇām |
kṣāmodaropari lasattrivalīlatānāṃ
dṛṣṭvākṛtiṃ vikṛtiṃ eti mano na yeṣām || 2.61 ||
bāle līlāmukulitaṃ amī mantharā dṛṣṭipātāḥ
kiṃ kṣipyante viramavirama vyartha eṣa śramaste |
sampratyanye vayaṃ uparataṃ bālyaṃ āsthā vanānte
kṣīṇo mohastṛṇaṃ iva jagajjālaṃ ālokayāmaḥ || 2.62 ||
iyaṃ bālā māṃ pratyanavarataṃ indīvaradalaprabhā
cīraṃ cakṣuḥ kṣipati kiṃ abhipretaṃ anayā |
gato moho'smākaṃ smaraśabarabāṇavyatikarajvara
jvālā śāntā tadapi na varākī viramati || 2.63 ||
kiṃ kandarpa karaṃ kadarthayasi re kodaṇḍaṭaṅkāritaṃ
re re kokila komalaṃ kalaravaṃ kiṃ vā vṛthā jalpasi |
mugdhe snigdhavidagdhacārumadhurairlolaiḥ kaṭākṣairalaṃ
cetaścumbitacandracūḍacaraṇadhyānāmṛtaṃ vartate || 2.64 ||
virahe'pi saṅgamaḥ khalu
parasparaṃ saṅgataṃ mano yeṣām |
hṛdayaṃ api vighaṭṭitaṃ cet
saṅgī virahaṃ viśeṣayati || 2.65 ||
kiṃ gatena yadi sā na jīvati
prāṇiti priyatamā tathāpi kim |
ityudīkṣya navameghamālikāṃ
na prayāti pathikaḥ svamandiram || 2.66 ||
viramata budhā yoṣitsaṅgātsukhātkṣaṇabhaṅgurāt
kuruta karuṇāmaitrīprajñāvadhūjanasaṅgamam |
na khalu narake hārākrāntaṃ ghanastanamaṇḍalaṃ
śaraṇaṃ athavā śroṇībimbaṃ raṇanmaṇimekhalam || 2.67 ||
yadā yogābhyāsavyasanakṛśayorātmamanasoravicchinnā
maitrī sphurati kṛtinastasya kiṃ u taiḥ |
priyāṇāṃ ālāpairadharamadhubhirvaktravidhubhiḥ
saniśvāsāmodaiḥ sakucakalaśāśleṣasurataiḥ || 2.68 ||
yadāsīdajñānaṃ smaratimirasañcārajanitaṃ
tadā dṛṣṭanārīmayaṃ idaṃ aśeṣaṃ jagaditi |
idānīṃ asmākaṃ paṭutaravivekāñjanajuṣāṃ
samībhūtā dṛṣṭistribhuvanaṃ api brahma manute || 2.69 ||
tāvadeva kṛtināṃ api sphuratyeṣa
nirmalavivekadīpakaḥ |
yāvadeva na kuraṅgacakṣuṣāṃ
tāḍyate caṭulalocanāñcalaiḥ || 2.70 ||
vacasi bhavati saṅgatyāgaṃ uddiśya vārtā
śrutimukharamukhānāṃ kevalaṃ paṇḍitānām |
jaghanaṃ aruṇaratnagranthikāñcīkalāpaṃ
kuvalayanayanānāṃ ko vihātuṃ samarthaḥ || 2.71 ||
svaparapratārako'sau
nindati yo'līkapaṇḍito yuvatīḥ |
yasmāttapaso'pi phalaṃ
svargaḥ svarge'pi cāpsarasaḥ || 2.72 ||
mattebhakumbhadalane bhuvi santi dhīrāḥ
kecitpracaṇḍamṛgarājavadhe'pi dakṣāḥ |
kintu bravīmi balināṃ purataḥ prasahya
kandarpadarpadalane viralā manuṣyāḥ || 2.73 ||
sanmārge tāvadāste prabhavati ca narastāvadevendriyāṇāṃ
lajjāṃ tāvadvidhatte vinayaṃ api samālambate tāvadeva |
bhrūcāpākṛṣṭamuktāḥ śravaṇapathagatā nīlapakṣmāṇa ete
yāvallīlāvatīnāṃ hṛdi na dhṛtimuṣo dṛṣṭibāṇāḥ patanti || 2.74 ||
unmattapremasaṃrambhād
ārabhante yadaṅganāḥ |
tatra pratyūhaṃ ādhātuṃ
brahmāpi khalu kātaraḥ || 2.75 ||
tāvanmahattvaṃ pāṇḍityaṃ
kulīnatvaṃ vivekitā |
yāvajjvalati nāṅgeṣu
hataḥ pañceṣupāvakaḥ || 2.76 ||
śāstrajño'pi prathitavinayo'pyātmabodho'pi bāḍhaṃ
saṃsāre'sminbhavati viralo bhājanaṃ sadgatīnām |
yenaitasminnirayanagaradvāraṃ udghāṭayantī
vāmākṣīṇāṃ bhavati kuṭilā bhrūlatā kuñcikeva || 2.77 ||
kṛśaḥ kāṇaḥ khañjaḥ śravaṇarahitaḥ pucchavikalo
vraṇī pūyaklinnaḥ kṛmikulaśatairāvṛtatanuḥ |
kṣudhā kṣāmo jīrṇaḥ piṭharakakapālārpitagalaḥ
śunīṃ anveti śvā hataṃ api ca hantyeva madanaḥ || 2.78 ||
strīmudrāṃ kusumāyudhasya jayinīṃ sarvārthasampatkarīṃ
ye mūḍhāḥ pravihāya yānti kudhiyo mithyāphalānveṣiṇaḥ |
te tenaiva nihatya nirdayataraṃ nagnīkṛtā muṇḍitāḥ
kecitpañcaśikhīkṛtāśca jaṭilāḥ kāpālikāścāpare || 2.79 ||
viśvāmitraparāśaraprabhṛtayo vātāmbuparṇāśanāste'pi
strīmukhapaṅkajaṃ sulalitaṃ dṛṣṭvaiva mohaṃ gatāḥ |
śālyannaṃ saghṛtaṃ payodadhiyutaṃ ye bhuñjate mānavāsteṣām
indriyanigraho yadi bhavedvindhyaḥ plavetsāgare || 2.80 ||
parimalabhṛto vātāḥ śākhā navāṅkurakoṭayo
madhuravirutotkaṇṭhā vācaḥ priyāḥ pikapakṣiṇām |
viralasuratasvedodgārā vadhūvadanendavaḥ
prasarati madhau rātryāṃ jāto na kasya guṇodayaḥ || 2.81 ||
madhurayaṃ madhurairapi kokilā
kalaravairmalayasya ca vāyubhiḥ |
virahiṇaḥ prahiṇasti śarīriṇo
vipadi hanta sudhāpi viṣāyate || 2.82 ||
āvāsaḥ kilakiñcitasya dayitāpārśve vilāsālasāḥ
karṇe kokilakāminīkalaravaḥ smero latāmaṇḍapaḥ |
goṣṭhī satkavibhiḥ samaṃ katipayairmugdhāḥ sudhāṃśoḥ karāḥ
keṣāñcitsukhayanti cātra hṛdayaṃ caitre vicitrāḥ kṣapāḥ || 2.83 ||
pāntha strīvirahānalāhutikalāṃ ātanvatī mañjarīmākandeṣu
pikāṅganābhiradhunā sotkaṇṭhaṃ ālokyate |
apyete navapāṭalāparimalaprāgbhārapāṭaccarā
vāntiklāntivitānatānavakṛtaḥ śrīkhaṇḍaśailānilāḥ || 2.84 ||
prathitaḥ praṇayavatīnāṃ
tāvatpadaṃ ātanotu hṛdi mānaḥ |
bhavati na yāvaccandanataru
surabhirmalayapavamānaḥ || 2.85 ||
sahakārakusumakesaranikara
bharāmodamūrcchitadigante |
madhuramadhuravidhuramadhupe
madhau bhavetkasya notkaṇṭhā || 2.86 ||
acchācchacandanarasārdratarā mṛgākṣyo
dhārāgṛhāṇi kusumāni ca kaumudī ca |
mando marutsumanasaḥ śuci harmyapṛṣṭhaṃ
grīṣme madaṃ ca madanaṃ ca vivardhayanti || 2.87 ||
srajo hṛdyāmodā vyajanapavanaścandrakiraṇāḥ
parāgaḥ kāsāro malayajarajaḥ śīdhu viśadam |
śuciḥ saudhotsaṅgaḥ pratanu vasanaṃ paṅkajadṛśo
nidāghaṛtāvetadvilasati labhante sukṛtinaḥ || 2.88 ||
sudhāśubhraṃ dhāma sphuradamalaraśmiḥ śaśadharaḥ
priyāvaktrāmbhojaṃ malayajarajaścātisurabhiḥ |
srajo hṛdyāmodāstadidaṃ akhilaṃ rāgiṇi jane
karotyantaḥ kṣobhaṃ na tu viṣayasaṃsargavimukhe || 2.89 ||
taruṇīveṣoddīpitakāmā
vikasajjātīpuṣpasugandhiḥ |
unnatapīnapayodharabhārā
prāvṛṭtanute kasya na harṣam || 2.90 ||
viyadupacitameghaṃ bhūmayaḥ kandalinyo
navakuṭajakadambāmodino gandhavāhāḥ |
śikhikulakalakekārāvaramyā vanāntāḥ
sukhinaṃ asukhinaṃ vā sarvaṃ utkaṇṭhayanti || 2.91 ||
upari ghanaṃ ghanapaṭalaṃ
tiryaggirayo'pi nartitamayūrāḥ |
kṣitirapi kandaladhavalā
dṛṣṭiṃ pathikaḥ kva pātayati || 2.92 ||
ito vidyudvallīvilasitaṃ itaḥ ketakitaroḥ
sphurangandhaḥ prodyajjaladaninadasphūrjitaṃ itaḥ |
itaḥ kekikrīḍākalakalaravaḥ pakṣmaladṛśāṃ
kathaṃ yāsyantyete virahadivasāḥ sambhṛtarasāḥ || 2.93 ||
asūcisañcāre tamasi nabhasi prauḍhajaladadhvanipraye
tasmin patati dṛśadāṃ nīranicaye |
idaṃ saudāminyāḥ kanakakamanīyaṃ vilasitaṃ
mudaṃ ca glāniṃ ca prathayati pathiṣveva sudṛśām || 2.94 ||
āsāreṇa na harmyataḥ priyatamairyātuṃ bahiḥ śakyate
śītotkampanimittaṃ āyatadṛśā gāḍhaṃ samāliṅgyate |
jātāḥ śīkaraśītalāśca marutoratyantakhedacchido
dhanyānāṃ bata durdinaṃ sudinatāṃ yāti priyāsaṅgame || 2.95 ||
ardhaṃ suptvā niśāyāḥ sarabhasasuratāyāsasannaślathāṅgaprodbhūtāsahya
tṛṣṇo madhumadanirato harmyapṛṣṭhe vivikte |
sambhogaklāntakāntāśithilabhujalatāvarjitaṃ karkarīto
jyotsnābhinnācchadhāraṃ pibati na salilaṃ śāradaṃ mandapuṇyaḥ || 2.96 ||
hemante dadhidugdhasarpiraśanā māñjiṣṭhavāsobhṛtaḥ
kāśmīradravasāndradigdhavapuṣaśchinnā vicitrai rataiḥ |
vṛttorustanakāminojanakṛtāśleṣā gṛhābhyantare
tāmbūlīdalapūgapūritamukhā dhanyāḥ sukhaṃ śerate || 2.97 ||
praduyatprauḍhapriyaṅgudyutibhṛti vikasatkundamādyaddvirephe
kāle prāleyavātapracalavilasitodāramandāradhāmni |
yeṣāṃ no kaṇṭhalagnā kṣaṇaṃ api tuhinakṣodadakṣā mṛgākṣī
tesāṃ āyāmayāmā yamasadanasamā yāminī yāti yūnām || 2.98 ||
cumbanto gaṇḍabhittīralakavati mukhe sītkṛtānyādadhānā
vakṣaḥsūtkañcukeṣu stanabharapulakodbhedaṃ āpādayantaḥ |
ūrūnākampayantaḥ pṛthujaghanataṭātsraṃsayanto'ṃśukāni
vyaktaṃ kāntājanānāṃ viṭacaritabhṛtaḥ śaiśirā vānti vātāḥ || 2.99 ||
keśānākulayandṛśo mukulayanvāso balādākṣipannātanvan
pulakodgamaṃ prakaṭayannāvegakampaṃ śanaiḥ |
bāraṃ bāraṃ udārasītkṛtakṛto dantacchadānpīḍayan
prāyaḥ śaiśira eṣa samprati marutkāntāsu kāntāyate || 2.100 ||
yadyasya nāsti ruciraṃ tasmiṃstasya spṛhā manojñe'pi |
ramaṇīye'pi sudhāṃśau na manaḥkāmaḥ sarojinyāḥ || 2.101 ||
vairāgye sañcaratyeko nītau bhramati cāparaḥ |
śṛṅgāre ramate kaścidbhuvi bhedāḥ parasparam || 2.102 ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Oriya script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.