ਸ਼੍ਰੀਮਦ੍ਵਾਲ੍ਮੀਕੀਯ ਰਾਮਾਯਣੇ ਯੁਦ੍ਧਕਾਣ੍ਡਮ੍ ।
ਅਥ ਸਪ੍ਤਾਸ਼ੀਤਿਤਮਸ੍ਸਰ੍ਗਃ ।
ਏਵਮੁਕ੍ਤ੍ਵਾਤੁਸੌਮਿਤ੍ਰਿਞ੍ਜਾਤਹਰ੍षੋਵਿਭੀषਣਃ ।
ਧਨੁष੍ਪਾਣਿਨ੍ਨਮਾਦਾਯਤ੍ਵਰਮਾਣੋਜਗਾਮਸਃ ॥ 1 ॥
ਅਵਿਦੂਰਨ੍ਤਤੋਗਤ੍ਵਾਪ੍ਰਵਿਸ਼੍ਯਤੁਮਹਦ੍ਵਨਮ੍ ।
ਦਰ੍ਸ਼ਮਾਮਾਸਤਤ੍ਕਰ੍ਮਲਕ੍ष੍ਮਣਾਤਵਿਭੀषਣਃ ॥ 2 ॥
ਨੀਲਜੀਮੂਤਸਙ੍ਕਾਸ਼ਨ੍ਨ੍ਯਗ੍ਰੋਧਮ੍ਭੀਮਦਰ੍ਸ਼ਨਮ੍ ।
ਤੇਜਸ੍ਵੀਰਾਵਣਭ੍ਰਾਤਾਲਕ੍ष੍ਮਣਾਯਨ੍ਯਵੇਦਯਤ੍ ॥ 3 ॥
ਇਹੋਪਹਾਰਮ੍ਭੂਤਾਨਾਮ੍ਬਲਵਾਨ੍ਰਾਵਣਾਤ੍ਮਜਃ ।
ਉਪਹृਤ੍ਯਤਤਃਪਸ਼੍ਚਾਤ੍ਸਙ੍ਗ੍ਰਾਮਮਭਿਵਰ੍ਤਤੇ ॥ 4 ॥
ਅਦृਸ਼੍ਟਸ੍ਸਰ੍ਵਭੂਤਾਨਾਨ੍ਤਤੋਭਵਤਿਰਾਕ੍षਸਃ ।
ਨਿਹਨ੍ਤਿਸਮਰੇਸ਼ਤ੍ਰੂਨ੍ ਬਧ੍ਨਾਤਿ ਚ ਸ਼ਰੋਤ੍ਤਮੈਃ ॥ 5 ॥
ਤਮਪ੍ਰਵਿष੍ਟਨ੍ਨ੍ਯਗ੍ਰੋਧਮ੍ਬਲਿਨਂਰਾਵਣਾਤ੍ਮਜਮ੍ ।
ਵਿਧ੍ਵਂਸਯਸ਼ਰੈਰ੍ਦੀਪ੍ਟੈਃ ਸਰਥਂਸਾਸ਼੍ਵਸਾਰਥਿਮ੍ ॥ 6 ॥
ਤਥੇਤ੍ਯੁਕ੍ਤ੍ਵਾਮਹਾਤੇਜਾਸ੍ਸੌਮਿਤ੍ਰਿਰ੍ਮਿਤ੍ਰਨਨ੍ਦਨਃ ।
ਬਭੂਵਾਵਸ੍ਥਿਤਸ੍ਤਤ੍ਰਚਿਤ੍ਰਂਵਿਸ੍ਫਾਰਯਨ੍? ਧਨੁਃ ॥ 7 ॥
ਸ ਰਥੇਨਾਗ੍ਨਿਵਰ੍ਣੇਨਬਲਵਾਨ੍ਰਾਵਣਾਤ੍ਮਜਃ ।
ਇਨ੍ਦ੍ਰਜਿਤ੍ਕਵਚੀਖਙ੍ਗੀਸਧ੍ਵਜਃਪ੍ਰਤ੍ਯਦृਸ਼੍ਯਤ ॥ 8 ॥
ਤਮੁਵਾਚਮਹਾਤੇਜਾਃਪੌਲਸ੍ਤ੍ਯਮਪਰਾਜਿਤਮ੍ ।
ਸਮਹ੍ਵਯੇਤ੍ਵਾਂਸਮਰੇਸਮ੍ਯਗ੍ਯੁਦ੍ਧਮ੍ਪ੍ਰਯਚ੍ਛਮੇ ॥ 9 ॥
ਏਵਮੁਕ੍ਤੋਮਹਾਤੇਜਾਮਨਸ੍ਵੀਰਾਵਣਾਤ੍ਮਜਃ ।
ਅਬ੍ਰਵੀਤ੍ਪਰੁषਂਵਾਕ੍ਯਨ੍ਤਤ੍ਰਦृष੍ਟਵਾਵਿਭੀषਣਮ੍ ॥ 10 ॥
ਇਹਤ੍ਵਞ੍ਜਾਤਸਮ੍ਵृਦ੍ਧਃਸਾਕ੍षਾਦ੍ਭ੍ਰਾਤਾਪਿਤੁਰ੍ਮਮ ।
ਕਥਨ੍ਦ੍ਰੁਹ੍ਯਸਿਪੁਤ੍ਰਸ੍ਯਪਿਤृਵ੍ਯੋਮਮਰਾਕ੍षਸ ॥ 11 ॥
ਨ ਜ੍ਞਾਤਿਤ੍ਵਂ ਨ ਸੌਹਾਰ੍ਧਂ ਨ ਜਾਤਿਸ੍ਤਵਦੁਰ੍ਮਤੇ ।
ਪ੍ਰਮਾਣਂ ਨ ਚ ਸੌਦਰ੍ਯਂ ਨ ਧਰ੍ਮੋਧਰ੍ਮਦੂषਣ ॥ 12 ॥
ਸ਼ੋਚ੍ਯਸ੍ਤ੍ਵਮਸਿਦੁਰ੍ਬੁਦ੍ਧੇਨਿਨ੍ਦਨੀਯਸ਼੍ਚਸਾਧੁਭਿਃ ।
ਯਸ੍ਤ੍ਵਂਸ੍ਵਜਨਮੁਤ੍ਸृਜ੍ਯਪਰਭृਤ੍ਯਤ੍ਵਮਾਗਤਃ ॥ 13 ॥
ਨੈਤਛਚਿਥਿਲਯਾਬੁਦ੍ਧ੍ਯਾਤ੍ਵਂਵੇਸਤਿਮਹਦਨ੍ਤਰਮ੍ ।
ਕ੍ਵ ਚ ਸ੍ਵਜਨਸਮ੍ਵਾਸਃਕ੍ਵ ਚ ਨੀਚਪਰਾਸ਼੍ਰਯਃ ॥ 14 ॥
ਗੁਣਵਾਨ੍ਵਾਪਰਜਨਃਸ੍ਵਜਨੋਨਿਰ੍ਗੁਣੋऽਪਿਵਾ ।
ਨਿਰ੍ਗੁਣਃਸ੍ਵਜਨਃਸ਼੍ਰੇਯਾਨ੍ ਯਃਪਰਃਪਰਏਵਸਃ ॥ 15 ॥
ਯਸਸ੍ਸ੍ਵਪਕ੍षਮ੍ਪਰਿਤ੍ਯਜ੍ਯਪਰਪਕ੍षਨ੍ਨਿषੇਵਤੇ ।
ਸ ਸ੍ਵਪਕ੍षੇਕ੍ष੍ਯਮ੍ਪ੍ਰਾਪ੍ਤੇਪਸ਼੍ਚਾਸ੍ਤ੍ਤੈਰੇਵਹਨ੍ਯਤੇ ॥ 16 ॥
ਨਿਰਨੁਕ੍ਰੋਸ਼ਤਾਚੇਯਂਯਾਦृਸ਼ੀਤੇਨਿਸ਼ਾਚਰ ।
ਸ੍ਵਜਨੇਨਤ੍ਵਯਾਸ਼ਕ੍ਯਮ੍ਪੌਰੁषਂਰਾਵਣਾਨੁਜ ॥ 17 ॥
ਇਤ੍ਯੁਕ੍ਤੋਭ੍ਰਾਤृਪੁਤ੍ਰੇਣਪ੍ਰਤ੍ਯੁਵਾਚਵਿਭੀषਣਃ ।
ਅਜਾਨਨ੍ਨਿਵਮਛਚੀਲਙ੍ਕਿਂਰਾਕ੍षਸਵਿਕਤ੍ਥਸੇ ॥ 18 ॥
ਰਾਕ੍षਸੇਨ੍ਦ੍ਰਸੁਤਾਸਾਧੋਪਾਰੁष੍ਯਨ੍ਤ੍ਯਜਗੌਰਵਾਤ੍ ।
ਕੁਲੇਯਦ੍ਯਪ੍ਯਹਞ੍ਜਾਤੋਰਕ੍षਸਾਙ੍ਕ੍ਰੂਰਕਰ੍ਮਣਾਮ੍ ॥ 19 ॥
ਗੁਣੋਯਃਪ੍ਰਥਮੋਨृਣਨ੍ਤਨ੍ਮੇਸ਼ੀਲਮਰਾਕ੍षਸਮ੍ ।
ਨ ਰਮੇਦਾਰੁਣੇਨਾਹਂ ਨ ਚਾਧਰ੍ਮੇਣਵੈਰਮੇ ॥ 20 ॥
ਭ੍ਰਾਤ੍ਰਾਵਿषਸ਼ੀਲੋऽਪਿਕਥਮ੍ਭ੍ਰਾਤਾਨਿਰਸ੍ਯਤੇ ।
ਧਰ੍ਮਾਤ੍ਪ੍ਰਚ੍ਯੁਤਸ਼ੀਲਂਹਿਪੁਰੁषਮ੍ਪਾਪਨਿਸ਼੍ਚਯਮ੍ ॥ 21 ॥
ਤ੍ਯਕ੍ਤ੍ਵਾਸੁਖਮਵਾਪ੍ਨੋਤਿਹਸ੍ਤਾਦਾਸ਼ੀਵਿषਂਯਥਾ ।
ਪਰਸ੍ਵਹਰਣੇਯੁਕ੍ਤਮ੍ਪਰਦਾਰਾਭਿਮਰ੍ਸ਼ਕਮ੍ ॥ 22 ॥
ਤ੍ਯਾਜ੍ਯਮਾਹੁਰ੍ਦੁਰਾਤ੍ਮਾਨਂਵੇਸ਼੍ਮਪ੍ਰਜ੍ਵਲਿਤਂਯਥਾ ।
ਪਰਸ੍ਵਾਨਾਂ ਚ ਹਰਣਮ੍ਪਰਦਾਰਾਭਿਮਰ੍ਸ਼ਨਮ੍ ॥ 23 ॥
ਸੁਹृਦਾਮਤਿਸ਼ਙ੍ਕਾ ਚ ਤ੍ਰਯੋਦੋषਾਃਕ੍षਯਾਵਹਾਃ ।
ਮਹਰ੍षੀਣਾਂਵਧੋਘੋਰਸ੍ਸਰ੍ਵਦੇਵੈਸ਼੍ਚਵਿਗ੍ਰਹਃ ॥ 24 ॥
ਅਭਿਮਾਨਸ਼੍ਚਦੋषਸ਼੍ਚਵੈਰਿਤ੍ਵਮ੍ਪ੍ਰਤਿਕੂਲਤਾ ।
ਏਤੇਦੋषਾਮਮਭ੍ਰਾਤੁਰ੍ਜੀਵਿਤੈਸ਼੍ਵਰ੍ਯਨਾਸ਼ਨਾਃ ॥ 25 ॥
ਗੁਣਾਨ੍ਪ੍ਰਚ੍ਛਾਦਯਾਮਾਸੁਃਪਰ੍ਵਤਾਨਿਵਤੋਯਦਾਃ ।
ਦੋषੈਰੇਤੈਃਪਰਿਤ੍ਯਕ੍ਤੋਮਯਾਭ੍ਰਾਤਾਪਿਤਾਤਵ ॥ 26 ॥
ਨੇਯਮਸ੍ਤਿਪੁਰੀਲਙ੍ਕਾ ਨ ਚ ਤ੍ਵਂ ਨ ਚ ਤੇਪਿਤਾ ।
ਅਤਿਮਾਨਨੀ ਚ ਬਾਲਸ਼੍ਚਦੁਰ੍ਵਿਨੀਤਸ਼੍ਚਰਾਕ੍षਸ ।
ਬਦ੍ਧਸ੍ਤ੍ਵਙ੍ਕਾਲਪਾਸ਼ੇਨਬ੍ਰੂਹਿਮਾਂਯਦ੍ਯਦਿਚ੍ਛਸਿ ॥ 27 ॥
ਅਦ੍ਯਤੇਵ੍ਯਸਨਮ੍ਪ੍ਰਾਪ੍ਤਙ੍ਕਿਮ੍ਮਾਨ੍ਤ੍ਵਾਮਿਹਵਕ੍ष੍ਯਸਿ ।
ਪ੍ਰਵੇष੍ਟੁਂ ਨ ਤ੍ਵਯਾਸ਼ਕ੍ਯਨ੍ਨ੍ਯਗ੍ਰੋਧਂਰਾਕ੍षਸਾਧਮ ॥ 28 ॥
ਧਰ੍षਯਿਤ੍ਵਾ ਚ ਕਾਕੁਤ੍ਸ੍ਥਂ ਨ ਸ਼ਕ੍ਯਞ੍ਜੀਵਿਤੁਨ੍ਤ੍ਵਯਾ ।
ਯੁਧ੍ਯਸ੍ਵਨਰਦੇਵੇਨਲਕ੍ष੍ਮਣੇਨਰਣੇਸਹ ॥ 29 ॥
ਹਤਸ੍ਤ੍ਵਨ੍ਦੇਵਤਾਕਾਰ੍ਯਙ੍ਕਰਿष੍ਯਸਿਯਮਕ੍षਯੇ ।
ਨਿਦਰ੍ਸ਼ਯਿਤ੍ਵਾਤ੍ਮਬਲਂਸਮੁਦ੍ਯਤਙ੍ਕੁਰੁष੍ਵਸਰ੍ਵਾਯੁਧਸਾਯਕਵ੍ਯਯਮ੍ ।
ਨ ਲਕ੍ष੍ਮਣਸ੍ਯੈਤ੍ਯਹਿਬਾਣਗੋਚਰਨ੍ਤ੍ਵਮਦ੍ਯਜੀਵਨ੍ ਸਬਲੋਗਮਿष੍ਯਸਿ ॥ 30 ॥
ਇਤ੍ਯਾਰ੍षੇ ਸ਼੍ਰੀਮਦ੍ਰਾਮਾਯਣੇ ਵਾਲ੍ਮੀਕੀਯ ਆਦਿਕਾਵ੍ਯੇ ਯੁਦ੍ਧਕਾਣ੍ਡੇ ਸਪ੍ਤਾਸ਼ੀਤਿਤਮਸ੍ਸਰ੍ਗਃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha saptāśītitamassargaḥ |
evamuktvātusaumitriñjātaharṣovibhīṣaṇaḥ |
dhanuṣpāṇinnamādāyatvaramāṇojagāmasaḥ || 1 ||
avidūrantatogatvāpraviśyatumahadvanam |
darśamāmāsatatkarmalakṣmaṇātavibhīṣaṇaḥ || 2 ||
nīlajīmūtasaṅkāśannyagrodhambhīmadarśanam |
tejasvīrāvaṇabhrātālakṣmaṇāyanyavedayat || 3 ||
ihopahārambhūtānāmbalavānrāvaṇātmajaḥ |
upahṛtyatataḥpaścātsaṅgrāmamabhivartate || 4 ||
adṛśṭassarvabhūtānāntatobhavatirākṣasaḥ |
nihantisamareśatrūn badhnāti ca śarottamaiḥ || 5 ||
tamapraviṣṭannyagrodhambalinaṃrāvaṇātmajam |
vidhvaṃsayaśarairdīpṭaiḥ sarathaṃsāśvasārathim || 6 ||
tathetyuktvāmahātejāssaumitrirmitranandanaḥ |
babhūvāvasthitastatracitraṃvisphārayan? dhanuḥ || 7 ||
sa rathenāgnivarṇenabalavānrāvaṇātmajaḥ |
indrajitkavacīkhaṅgīsadhvajaḥpratyadṛśyata || 8 ||
tamuvācamahātejāḥpaulastyamaparājitam |
samahvayetvāṃsamaresamyagyuddhamprayacchame || 9 ||
evamuktomahātejāmanasvīrāvaṇātmajaḥ |
abravītparuṣaṃvākyantatradṛṣṭavāvibhīṣaṇam || 10 ||
ihatvañjātasamvṛddhaḥsākṣādbhrātāpiturmama |
kathandruhyasiputrasyapitṛvyomamarākṣasa || 11 ||
na jñātitvaṃ na sauhārdhaṃ na jātistavadurmate |
pramāṇaṃ na ca saudaryaṃ na dharmodharmadūṣaṇa || 12 ||
śocyastvamasidurbuddhenindanīyaścasādhubhiḥ |
yastvaṃsvajanamutsṛjyaparabhṛtyatvamāgataḥ || 13 ||
naitachacithilayābuddhyātvaṃvesatimahadantaram |
kva ca svajanasamvāsaḥkva ca nīcaparāśrayaḥ || 14 ||
guṇavānvāparajanaḥsvajanonirguṇo'pivā |
nirguṇaḥsvajanaḥśreyān yaḥparaḥparaevasaḥ || 15 ||
yasassvapakṣamparityajyaparapakṣanniṣevate |
sa svapakṣekṣyamprāptepaścāsttairevahanyate || 16 ||
niranukrośatāceyaṃyādṛśīteniśācara |
svajanenatvayāśakyampauruṣaṃrāvaṇānuja || 17 ||
ityuktobhrātṛputreṇapratyuvācavibhīṣaṇaḥ |
ajānannivamachacīlaṅkiṃrākṣasavikatthase || 18 ||
rākṣasendrasutāsādhopāruṣyantyajagauravāt |
kuleyadyapyahañjātorakṣasāṅkrūrakarmaṇām || 19 ||
guṇoyaḥprathamonṛṇantanmeśīlamarākṣasam |
na ramedāruṇenāhaṃ na cādharmeṇavairame || 20 ||
bhrātrāviṣaśīlo'pikathambhrātānirasyate |
dharmātpracyutaśīlaṃhipuruṣampāpaniścayam || 21 ||
tyaktvāsukhamavāpnotihastādāśīviṣaṃyathā |
parasvaharaṇeyuktamparadārābhimarśakam || 22 ||
tyājyamāhurdurātmānaṃveśmaprajvalitaṃyathā |
parasvānāṃ ca haraṇamparadārābhimarśanam || 23 ||
suhṛdāmatiśaṅkā ca trayodoṣāḥkṣayāvahāḥ |
maharṣīṇāṃvadhoghorassarvadevaiścavigrahaḥ || 24 ||
abhimānaścadoṣaścavairitvampratikūlatā |
etedoṣāmamabhrāturjīvitaiśvaryanāśanāḥ || 25 ||
guṇānpracchādayāmāsuḥparvatānivatoyadāḥ |
doṣairetaiḥparityaktomayābhrātāpitātava || 26 ||
neyamastipurīlaṅkā na ca tvaṃ na ca tepitā |
atimānanī ca bālaścadurvinītaścarākṣasa |
baddhastvaṅkālapāśenabrūhimāṃyadyadicchasi || 27 ||
adyatevyasanamprāptaṅkimmāntvāmihavakṣyasi |
praveṣṭuṃ na tvayāśakyannyagrodhaṃrākṣasādhama || 28 ||
dharṣayitvā ca kākutsthaṃ na śakyañjīvituntvayā |
yudhyasvanaradevenalakṣmaṇenaraṇesaha || 29 ||
hatastvandevatākāryaṅkariṣyasiyamakṣaye |
nidarśayitvātmabalaṃsamudyataṅkuruṣvasarvāyudhasāyakavyayam |
na lakṣmaṇasyaityahibāṇagocarantvamadyajīvan sabalogamiṣyasi || 30 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe saptāśītitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ सप्ताशीतितमस्सर्गः ।
एवमुक्त्वातुसौमित्रिञ्जातहर्षोविभीषणः ।
धनुष्पाणिन्नमादायत्वरमाणोजगामसः ॥ 1 ॥
अविदूरन्ततोगत्वाप्रविश्यतुमहद्वनम् ।
दर्शमामासतत्कर्मलक्ष्मणातविभीषणः ॥ 2 ॥
नीलजीमूतसङ्काशन्न्यग्रोधम्भीमदर्शनम् ।
तेजस्वीरावणभ्रातालक्ष्मणायन्यवेदयत् ॥ 3 ॥
इहोपहारम्भूतानाम्बलवान्रावणात्मजः ।
उपहृत्यततःपश्चात्सङ्ग्राममभिवर्तते ॥ 4 ॥
अदृश्टस्सर्वभूतानान्ततोभवतिराक्षसः ।
निहन्तिसमरेशत्रून् बध्नाति च शरोत्तमैः ॥ 5 ॥
तमप्रविष्टन्न्यग्रोधम्बलिनंरावणात्मजम् ।
विध्वंसयशरैर्दीप्टैः सरथंसाश्वसारथिम् ॥ 6 ॥
तथेत्युक्त्वामहातेजास्सौमित्रिर्मित्रनन्दनः ।
बभूवावस्थितस्तत्रचित्रंविस्फारयन्? धनुः ॥ 7 ॥
स रथेनाग्निवर्णेनबलवान्रावणात्मजः ।
इन्द्रजित्कवचीखङ्गीसध्वजःप्रत्यदृश्यत ॥ 8 ॥
तमुवाचमहातेजाःपौलस्त्यमपराजितम् ।
समह्वयेत्वांसमरेसम्यग्युद्धम्प्रयच्छमे ॥ 9 ॥
एवमुक्तोमहातेजामनस्वीरावणात्मजः ।
अब्रवीत्परुषंवाक्यन्तत्रदृष्टवाविभीषणम् ॥ 10 ॥
इहत्वञ्जातसम्वृद्धःसाक्षाद्भ्रातापितुर्मम ।
कथन्द्रुह्यसिपुत्रस्यपितृव्योममराक्षस ॥ 11 ॥
न ज्ञातित्वं न सौहार्धं न जातिस्तवदुर्मते ।
प्रमाणं न च सौदर्यं न धर्मोधर्मदूषण ॥ 12 ॥
शोच्यस्त्वमसिदुर्बुद्धेनिन्दनीयश्चसाधुभिः ।
यस्त्वंस्वजनमुत्सृज्यपरभृत्यत्वमागतः ॥ 13 ॥
नैतछचिथिलयाबुद्ध्यात्वंवेसतिमहदन्तरम् ।
क्व च स्वजनसम्वासःक्व च नीचपराश्रयः ॥ 14 ॥
गुणवान्वापरजनःस्वजनोनिर्गुणोऽपिवा ।
निर्गुणःस्वजनःश्रेयान् यःपरःपरएवसः ॥ 15 ॥
यसस्स्वपक्षम्परित्यज्यपरपक्षन्निषेवते ।
स स्वपक्षेक्ष्यम्प्राप्तेपश्चास्त्तैरेवहन्यते ॥ 16 ॥
निरनुक्रोशताचेयंयादृशीतेनिशाचर ।
स्वजनेनत्वयाशक्यम्पौरुषंरावणानुज ॥ 17 ॥
इत्युक्तोभ्रातृपुत्रेणप्रत्युवाचविभीषणः ।
अजानन्निवमछचीलङ्किंराक्षसविकत्थसे ॥ 18 ॥
राक्षसेन्द्रसुतासाधोपारुष्यन्त्यजगौरवात् ।
कुलेयद्यप्यहञ्जातोरक्षसाङ्क्रूरकर्मणाम् ॥ 19 ॥
गुणोयःप्रथमोनृणन्तन्मेशीलमराक्षसम् ।
न रमेदारुणेनाहं न चाधर्मेणवैरमे ॥ 20 ॥
भ्रात्राविषशीलोऽपिकथम्भ्रातानिरस्यते ।
धर्मात्प्रच्युतशीलंहिपुरुषम्पापनिश्चयम् ॥ 21 ॥
त्यक्त्वासुखमवाप्नोतिहस्तादाशीविषंयथा ।
परस्वहरणेयुक्तम्परदाराभिमर्शकम् ॥ 22 ॥
त्याज्यमाहुर्दुरात्मानंवेश्मप्रज्वलितंयथा ।
परस्वानां च हरणम्परदाराभिमर्शनम् ॥ 23 ॥
सुहृदामतिशङ्का च त्रयोदोषाःक्षयावहाः ।
महर्षीणांवधोघोरस्सर्वदेवैश्चविग्रहः ॥ 24 ॥
अभिमानश्चदोषश्चवैरित्वम्प्रतिकूलता ।
एतेदोषाममभ्रातुर्जीवितैश्वर्यनाशनाः ॥ 25 ॥
गुणान्प्रच्छादयामासुःपर्वतानिवतोयदाः ।
दोषैरेतैःपरित्यक्तोमयाभ्रातापितातव ॥ 26 ॥
नेयमस्तिपुरीलङ्का न च त्वं न च तेपिता ।
अतिमाननी च बालश्चदुर्विनीतश्चराक्षस ।
बद्धस्त्वङ्कालपाशेनब्रूहिमांयद्यदिच्छसि ॥ 27 ॥
अद्यतेव्यसनम्प्राप्तङ्किम्मान्त्वामिहवक्ष्यसि ।
प्रवेष्टुं न त्वयाशक्यन्न्यग्रोधंराक्षसाधम ॥ 28 ॥
धर्षयित्वा च काकुत्स्थं न शक्यञ्जीवितुन्त्वया ।
युध्यस्वनरदेवेनलक्ष्मणेनरणेसह ॥ 29 ॥
हतस्त्वन्देवताकार्यङ्करिष्यसियमक्षये ।
निदर्शयित्वात्मबलंसमुद्यतङ्कुरुष्वसर्वायुधसायकव्ययम् ।
न लक्ष्मणस्यैत्यहिबाणगोचरन्त्वमद्यजीवन् सबलोगमिष्यसि ॥ 30 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे सप्ताशीतितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha saptāśītitamassargaḥ |
evamuktvātusaumitriñjātaharṣovibhīṣaṇaḥ |
dhanuṣpāṇinnamādāyatvaramāṇojagāmasaḥ || 1 ||
avidūrantatogatvāpraviśyatumahadvanam |
darśamāmāsatatkarmalakṣmaṇātavibhīṣaṇaḥ || 2 ||
nīlajīmūtasaṅkāśannyagrodhambhīmadarśanam |
tejasvīrāvaṇabhrātālakṣmaṇāyanyavedayat || 3 ||
ihopahārambhūtānāmbalavānrāvaṇātmajaḥ |
upahṛtyatataḥpaścātsaṅgrāmamabhivartate || 4 ||
adṛśṭassarvabhūtānāntatobhavatirākṣasaḥ |
nihantisamareśatrūn badhnāti ca śarottamaiḥ || 5 ||
tamapraviṣṭannyagrodhambalinaṃrāvaṇātmajam |
vidhvaṃsayaśarairdīpṭaiḥ sarathaṃsāśvasārathim || 6 ||
tathetyuktvāmahātejāssaumitrirmitranandanaḥ |
babhūvāvasthitastatracitraṃvisphārayan? dhanuḥ || 7 ||
sa rathenāgnivarṇenabalavānrāvaṇātmajaḥ |
indrajitkavacīkhaṅgīsadhvajaḥpratyadṛśyata || 8 ||
tamuvācamahātejāḥpaulastyamaparājitam |
samahvayetvāṃsamaresamyagyuddhamprayacchame || 9 ||
evamuktomahātejāmanasvīrāvaṇātmajaḥ |
abravītparuṣaṃvākyantatradṛṣṭavāvibhīṣaṇam || 10 ||
ihatvañjātasamvṛddhaḥsākṣādbhrātāpiturmama |
kathandruhyasiputrasyapitṛvyomamarākṣasa || 11 ||
na jñātitvaṃ na sauhārdhaṃ na jātistavadurmate |
pramāṇaṃ na ca saudaryaṃ na dharmodharmadūṣaṇa || 12 ||
śocyastvamasidurbuddhenindanīyaścasādhubhiḥ |
yastvaṃsvajanamutsṛjyaparabhṛtyatvamāgataḥ || 13 ||
naitachacithilayābuddhyātvaṃvesatimahadantaram |
kva ca svajanasamvāsaḥkva ca nīcaparāśrayaḥ || 14 ||
guṇavānvāparajanaḥsvajanonirguṇo'pivā |
nirguṇaḥsvajanaḥśreyān yaḥparaḥparaevasaḥ || 15 ||
yasassvapakṣamparityajyaparapakṣanniṣevate |
sa svapakṣekṣyamprāptepaścāsttairevahanyate || 16 ||
niranukrośatāceyaṃyādṛśīteniśācara |
svajanenatvayāśakyampauruṣaṃrāvaṇānuja || 17 ||
ityuktobhrātṛputreṇapratyuvācavibhīṣaṇaḥ |
ajānannivamachacīlaṅkiṃrākṣasavikatthase || 18 ||
rākṣasendrasutāsādhopāruṣyantyajagauravāt |
kuleyadyapyahañjātorakṣasāṅkrūrakarmaṇām || 19 ||
guṇoyaḥprathamonṛṇantanmeśīlamarākṣasam |
na ramedāruṇenāhaṃ na cādharmeṇavairame || 20 ||
bhrātrāviṣaśīlo'pikathambhrātānirasyate |
dharmātpracyutaśīlaṃhipuruṣampāpaniścayam || 21 ||
tyaktvāsukhamavāpnotihastādāśīviṣaṃyathā |
parasvaharaṇeyuktamparadārābhimarśakam || 22 ||
tyājyamāhurdurātmānaṃveśmaprajvalitaṃyathā |
parasvānāṃ ca haraṇamparadārābhimarśanam || 23 ||
suhṛdāmatiśaṅkā ca trayodoṣāḥkṣayāvahāḥ |
maharṣīṇāṃvadhoghorassarvadevaiścavigrahaḥ || 24 ||
abhimānaścadoṣaścavairitvampratikūlatā |
etedoṣāmamabhrāturjīvitaiśvaryanāśanāḥ || 25 ||
guṇānpracchādayāmāsuḥparvatānivatoyadāḥ |
doṣairetaiḥparityaktomayābhrātāpitātava || 26 ||
neyamastipurīlaṅkā na ca tvaṃ na ca tepitā |
atimānanī ca bālaścadurvinītaścarākṣasa |
baddhastvaṅkālapāśenabrūhimāṃyadyadicchasi || 27 ||
adyatevyasanamprāptaṅkimmāntvāmihavakṣyasi |
praveṣṭuṃ na tvayāśakyannyagrodhaṃrākṣasādhama || 28 ||
dharṣayitvā ca kākutsthaṃ na śakyañjīvituntvayā |
yudhyasvanaradevenalakṣmaṇenaraṇesaha || 29 ||
hatastvandevatākāryaṅkariṣyasiyamakṣaye |
nidarśayitvātmabalaṃsamudyataṅkuruṣvasarvāyudhasāyakavyayam |
na lakṣmaṇasyaityahibāṇagocarantvamadyajīvan sabalogamiṣyasi || 30 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe saptāśītitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gurmukhi script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.