ಶ್ರೀಮದ್ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ರಾಮಾಯಣೇ ಯುದ್ಧಕಾಣ್ಡಮ್ ।
ಅಥ ಸಪ್ತಾಶೀತಿತಮಸ್ಸರ್ಗಃ ।
ಏವಮುಕ್ತ್ವಾತುಸೌಮಿತ್ರಿಞ್ಜಾತಹರ್ಷೋವಿಭೀಷಣಃ ।
ಧನುಷ್ಪಾಣಿನ್ನಮಾದಾಯತ್ವರಮಾಣೋಜಗಾಮಸಃ ॥ 1 ॥
ಅವಿದೂರನ್ತತೋಗತ್ವಾಪ್ರವಿಶ್ಯತುಮಹದ್ವನಮ್ ।
ದರ್ಶಮಾಮಾಸತತ್ಕರ್ಮಲಕ್ಷ್ಮಣಾತವಿಭೀಷಣಃ ॥ 2 ॥
ನೀಲಜೀಮೂತಸಙ್ಕಾಶನ್ನ್ಯಗ್ರೋಧಮ್ಭೀಮದರ್ಶನಮ್ ।
ತೇಜಸ್ವೀರಾವಣಭ್ರಾತಾಲಕ್ಷ್ಮಣಾಯನ್ಯವೇದಯತ್ ॥ 3 ॥
ಇಹೋಪಹಾರಮ್ಭೂತಾನಾಮ್ಬಲವಾನ್ರಾವಣಾತ್ಮಜಃ ।
ಉಪಹೃತ್ಯತತಃಪಶ್ಚಾತ್ಸಙ್ಗ್ರಾಮಮಭಿವರ್ತತೇ ॥ 4 ॥
ಅದೃಶ್ಟಸ್ಸರ್ವಭೂತಾನಾನ್ತತೋಭವತಿರಾಕ್ಷಸಃ ।
ನಿಹನ್ತಿಸಮರೇಶತ್ರೂನ್ ಬಧ್ನಾತಿ ಚ ಶರೋತ್ತಮೈಃ ॥ 5 ॥
ತಮಪ್ರವಿಷ್ಟನ್ನ್ಯಗ್ರೋಧಮ್ಬಲಿನಂರಾವಣಾತ್ಮಜಮ್ ।
ವಿಧ್ವಂಸಯಶರೈರ್ದೀಪ್ಟೈಃ ಸರಥಂಸಾಶ್ವಸಾರಥಿಮ್ ॥ 6 ॥
ತಥೇತ್ಯುಕ್ತ್ವಾಮಹಾತೇಜಾಸ್ಸೌಮಿತ್ರಿರ್ಮಿತ್ರನನ್ದನಃ ।
ಬಭೂವಾವಸ್ಥಿತಸ್ತತ್ರಚಿತ್ರಂವಿಸ್ಫಾರಯನ್? ಧನುಃ ॥ 7 ॥
ಸ ರಥೇನಾಗ್ನಿವರ್ಣೇನಬಲವಾನ್ರಾವಣಾತ್ಮಜಃ ।
ಇನ್ದ್ರಜಿತ್ಕವಚೀಖಙ್ಗೀಸಧ್ವಜಃಪ್ರತ್ಯದೃಶ್ಯತ ॥ 8 ॥
ತಮುವಾಚಮಹಾತೇಜಾಃಪೌಲಸ್ತ್ಯಮಪರಾಜಿತಮ್ ।
ಸಮಹ್ವಯೇತ್ವಾಂಸಮರೇಸಮ್ಯಗ್ಯುದ್ಧಮ್ಪ್ರಯಚ್ಛಮೇ ॥ 9 ॥
ಏವಮುಕ್ತೋಮಹಾತೇಜಾಮನಸ್ವೀರಾವಣಾತ್ಮಜಃ ।
ಅಬ್ರವೀತ್ಪರುಷಂವಾಕ್ಯನ್ತತ್ರದೃಷ್ಟವಾವಿಭೀಷಣಮ್ ॥ 10 ॥
ಇಹತ್ವಞ್ಜಾತಸಮ್ವೃದ್ಧಃಸಾಕ್ಷಾದ್ಭ್ರಾತಾಪಿತುರ್ಮಮ ।
ಕಥನ್ದ್ರುಹ್ಯಸಿಪುತ್ರಸ್ಯಪಿತೃವ್ಯೋಮಮರಾಕ್ಷಸ ॥ 11 ॥
ನ ಜ್ಞಾತಿತ್ವಂ ನ ಸೌಹಾರ್ಧಂ ನ ಜಾತಿಸ್ತವದುರ್ಮತೇ ।
ಪ್ರಮಾಣಂ ನ ಚ ಸೌದರ್ಯಂ ನ ಧರ್ಮೋಧರ್ಮದೂಷಣ ॥ 12 ॥
ಶೋಚ್ಯಸ್ತ್ವಮಸಿದುರ್ಬುದ್ಧೇನಿನ್ದನೀಯಶ್ಚಸಾಧುಭಿಃ ।
ಯಸ್ತ್ವಂಸ್ವಜನಮುತ್ಸೃಜ್ಯಪರಭೃತ್ಯತ್ವಮಾಗತಃ ॥ 13 ॥
ನೈತಛಚಿಥಿಲಯಾಬುದ್ಧ್ಯಾತ್ವಂವೇಸತಿಮಹದನ್ತರಮ್ ।
ಕ್ವ ಚ ಸ್ವಜನಸಮ್ವಾಸಃಕ್ವ ಚ ನೀಚಪರಾಶ್ರಯಃ ॥ 14 ॥
ಗುಣವಾನ್ವಾಪರಜನಃಸ್ವಜನೋನಿರ್ಗುಣೋಽಪಿವಾ ।
ನಿರ್ಗುಣಃಸ್ವಜನಃಶ್ರೇಯಾನ್ ಯಃಪರಃಪರಏವಸಃ ॥ 15 ॥
ಯಸಸ್ಸ್ವಪಕ್ಷಮ್ಪರಿತ್ಯಜ್ಯಪರಪಕ್ಷನ್ನಿಷೇವತೇ ।
ಸ ಸ್ವಪಕ್ಷೇಕ್ಷ್ಯಮ್ಪ್ರಾಪ್ತೇಪಶ್ಚಾಸ್ತ್ತೈರೇವಹನ್ಯತೇ ॥ 16 ॥
ನಿರನುಕ್ರೋಶತಾಚೇಯಂಯಾದೃಶೀತೇನಿಶಾಚರ ।
ಸ್ವಜನೇನತ್ವಯಾಶಕ್ಯಮ್ಪೌರುಷಂರಾವಣಾನುಜ ॥ 17 ॥
ಇತ್ಯುಕ್ತೋಭ್ರಾತೃಪುತ್ರೇಣಪ್ರತ್ಯುವಾಚವಿಭೀಷಣಃ ।
ಅಜಾನನ್ನಿವಮಛಚೀಲಙ್ಕಿಂರಾಕ್ಷಸವಿಕತ್ಥಸೇ ॥ 18 ॥
ರಾಕ್ಷಸೇನ್ದ್ರಸುತಾಸಾಧೋಪಾರುಷ್ಯನ್ತ್ಯಜಗೌರವಾತ್ ।
ಕುಲೇಯದ್ಯಪ್ಯಹಞ್ಜಾತೋರಕ್ಷಸಾಙ್ಕ್ರೂರಕರ್ಮಣಾಮ್ ॥ 19 ॥
ಗುಣೋಯಃಪ್ರಥಮೋನೃಣನ್ತನ್ಮೇಶೀಲಮರಾಕ್ಷಸಮ್ ।
ನ ರಮೇದಾರುಣೇನಾಹಂ ನ ಚಾಧರ್ಮೇಣವೈರಮೇ ॥ 20 ॥
ಭ್ರಾತ್ರಾವಿಷಶೀಲೋಽಪಿಕಥಮ್ಭ್ರಾತಾನಿರಸ್ಯತೇ ।
ಧರ್ಮಾತ್ಪ್ರಚ್ಯುತಶೀಲಂಹಿಪುರುಷಮ್ಪಾಪನಿಶ್ಚಯಮ್ ॥ 21 ॥
ತ್ಯಕ್ತ್ವಾಸುಖಮವಾಪ್ನೋತಿಹಸ್ತಾದಾಶೀವಿಷಂಯಥಾ ।
ಪರಸ್ವಹರಣೇಯುಕ್ತಮ್ಪರದಾರಾಭಿಮರ್ಶಕಮ್ ॥ 22 ॥
ತ್ಯಾಜ್ಯಮಾಹುರ್ದುರಾತ್ಮಾನಂವೇಶ್ಮಪ್ರಜ್ವಲಿತಂಯಥಾ ।
ಪರಸ್ವಾನಾಂ ಚ ಹರಣಮ್ಪರದಾರಾಭಿಮರ್ಶನಮ್ ॥ 23 ॥
ಸುಹೃದಾಮತಿಶಙ್ಕಾ ಚ ತ್ರಯೋದೋಷಾಃಕ್ಷಯಾವಹಾಃ ।
ಮಹರ್ಷೀಣಾಂವಧೋಘೋರಸ್ಸರ್ವದೇವೈಶ್ಚವಿಗ್ರಹಃ ॥ 24 ॥
ಅಭಿಮಾನಶ್ಚದೋಷಶ್ಚವೈರಿತ್ವಮ್ಪ್ರತಿಕೂಲತಾ ।
ಏತೇದೋಷಾಮಮಭ್ರಾತುರ್ಜೀವಿತೈಶ್ವರ್ಯನಾಶನಾಃ ॥ 25 ॥
ಗುಣಾನ್ಪ್ರಚ್ಛಾದಯಾಮಾಸುಃಪರ್ವತಾನಿವತೋಯದಾಃ ।
ದೋಷೈರೇತೈಃಪರಿತ್ಯಕ್ತೋಮಯಾಭ್ರಾತಾಪಿತಾತವ ॥ 26 ॥
ನೇಯಮಸ್ತಿಪುರೀಲಙ್ಕಾ ನ ಚ ತ್ವಂ ನ ಚ ತೇಪಿತಾ ।
ಅತಿಮಾನನೀ ಚ ಬಾಲಶ್ಚದುರ್ವಿನೀತಶ್ಚರಾಕ್ಷಸ ।
ಬದ್ಧಸ್ತ್ವಙ್ಕಾಲಪಾಶೇನಬ್ರೂಹಿಮಾಂಯದ್ಯದಿಚ್ಛಸಿ ॥ 27 ॥
ಅದ್ಯತೇವ್ಯಸನಮ್ಪ್ರಾಪ್ತಙ್ಕಿಮ್ಮಾನ್ತ್ವಾಮಿಹವಕ್ಷ್ಯಸಿ ।
ಪ್ರವೇಷ್ಟುಂ ನ ತ್ವಯಾಶಕ್ಯನ್ನ್ಯಗ್ರೋಧಂರಾಕ್ಷಸಾಧಮ ॥ 28 ॥
ಧರ್ಷಯಿತ್ವಾ ಚ ಕಾಕುತ್ಸ್ಥಂ ನ ಶಕ್ಯಞ್ಜೀವಿತುನ್ತ್ವಯಾ ।
ಯುಧ್ಯಸ್ವನರದೇವೇನಲಕ್ಷ್ಮಣೇನರಣೇಸಹ ॥ 29 ॥
ಹತಸ್ತ್ವನ್ದೇವತಾಕಾರ್ಯಙ್ಕರಿಷ್ಯಸಿಯಮಕ್ಷಯೇ ।
ನಿದರ್ಶಯಿತ್ವಾತ್ಮಬಲಂಸಮುದ್ಯತಙ್ಕುರುಷ್ವಸರ್ವಾಯುಧಸಾಯಕವ್ಯಯಮ್ ।
ನ ಲಕ್ಷ್ಮಣಸ್ಯೈತ್ಯಹಿಬಾಣಗೋಚರನ್ತ್ವಮದ್ಯಜೀವನ್ ಸಬಲೋಗಮಿಷ್ಯಸಿ ॥ 30 ॥
ಇತ್ಯಾರ್ಷೇ ಶ್ರೀಮದ್ರಾಮಾಯಣೇ ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ಆದಿಕಾವ್ಯೇ ಯುದ್ಧಕಾಣ್ಡೇ ಸಪ್ತಾಶೀತಿತಮಸ್ಸರ್ಗಃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha saptāśītitamassargaḥ |
evamuktvātusaumitriñjātaharṣovibhīṣaṇaḥ |
dhanuṣpāṇinnamādāyatvaramāṇojagāmasaḥ || 1 ||
avidūrantatogatvāpraviśyatumahadvanam |
darśamāmāsatatkarmalakṣmaṇātavibhīṣaṇaḥ || 2 ||
nīlajīmūtasaṅkāśannyagrodhambhīmadarśanam |
tejasvīrāvaṇabhrātālakṣmaṇāyanyavedayat || 3 ||
ihopahārambhūtānāmbalavānrāvaṇātmajaḥ |
upahṛtyatataḥpaścātsaṅgrāmamabhivartate || 4 ||
adṛśṭassarvabhūtānāntatobhavatirākṣasaḥ |
nihantisamareśatrūn badhnāti ca śarottamaiḥ || 5 ||
tamapraviṣṭannyagrodhambalinaṃrāvaṇātmajam |
vidhvaṃsayaśarairdīpṭaiḥ sarathaṃsāśvasārathim || 6 ||
tathetyuktvāmahātejāssaumitrirmitranandanaḥ |
babhūvāvasthitastatracitraṃvisphārayan? dhanuḥ || 7 ||
sa rathenāgnivarṇenabalavānrāvaṇātmajaḥ |
indrajitkavacīkhaṅgīsadhvajaḥpratyadṛśyata || 8 ||
tamuvācamahātejāḥpaulastyamaparājitam |
samahvayetvāṃsamaresamyagyuddhamprayacchame || 9 ||
evamuktomahātejāmanasvīrāvaṇātmajaḥ |
abravītparuṣaṃvākyantatradṛṣṭavāvibhīṣaṇam || 10 ||
ihatvañjātasamvṛddhaḥsākṣādbhrātāpiturmama |
kathandruhyasiputrasyapitṛvyomamarākṣasa || 11 ||
na jñātitvaṃ na sauhārdhaṃ na jātistavadurmate |
pramāṇaṃ na ca saudaryaṃ na dharmodharmadūṣaṇa || 12 ||
śocyastvamasidurbuddhenindanīyaścasādhubhiḥ |
yastvaṃsvajanamutsṛjyaparabhṛtyatvamāgataḥ || 13 ||
naitachacithilayābuddhyātvaṃvesatimahadantaram |
kva ca svajanasamvāsaḥkva ca nīcaparāśrayaḥ || 14 ||
guṇavānvāparajanaḥsvajanonirguṇo'pivā |
nirguṇaḥsvajanaḥśreyān yaḥparaḥparaevasaḥ || 15 ||
yasassvapakṣamparityajyaparapakṣanniṣevate |
sa svapakṣekṣyamprāptepaścāsttairevahanyate || 16 ||
niranukrośatāceyaṃyādṛśīteniśācara |
svajanenatvayāśakyampauruṣaṃrāvaṇānuja || 17 ||
ityuktobhrātṛputreṇapratyuvācavibhīṣaṇaḥ |
ajānannivamachacīlaṅkiṃrākṣasavikatthase || 18 ||
rākṣasendrasutāsādhopāruṣyantyajagauravāt |
kuleyadyapyahañjātorakṣasāṅkrūrakarmaṇām || 19 ||
guṇoyaḥprathamonṛṇantanmeśīlamarākṣasam |
na ramedāruṇenāhaṃ na cādharmeṇavairame || 20 ||
bhrātrāviṣaśīlo'pikathambhrātānirasyate |
dharmātpracyutaśīlaṃhipuruṣampāpaniścayam || 21 ||
tyaktvāsukhamavāpnotihastādāśīviṣaṃyathā |
parasvaharaṇeyuktamparadārābhimarśakam || 22 ||
tyājyamāhurdurātmānaṃveśmaprajvalitaṃyathā |
parasvānāṃ ca haraṇamparadārābhimarśanam || 23 ||
suhṛdāmatiśaṅkā ca trayodoṣāḥkṣayāvahāḥ |
maharṣīṇāṃvadhoghorassarvadevaiścavigrahaḥ || 24 ||
abhimānaścadoṣaścavairitvampratikūlatā |
etedoṣāmamabhrāturjīvitaiśvaryanāśanāḥ || 25 ||
guṇānpracchādayāmāsuḥparvatānivatoyadāḥ |
doṣairetaiḥparityaktomayābhrātāpitātava || 26 ||
neyamastipurīlaṅkā na ca tvaṃ na ca tepitā |
atimānanī ca bālaścadurvinītaścarākṣasa |
baddhastvaṅkālapāśenabrūhimāṃyadyadicchasi || 27 ||
adyatevyasanamprāptaṅkimmāntvāmihavakṣyasi |
praveṣṭuṃ na tvayāśakyannyagrodhaṃrākṣasādhama || 28 ||
dharṣayitvā ca kākutsthaṃ na śakyañjīvituntvayā |
yudhyasvanaradevenalakṣmaṇenaraṇesaha || 29 ||
hatastvandevatākāryaṅkariṣyasiyamakṣaye |
nidarśayitvātmabalaṃsamudyataṅkuruṣvasarvāyudhasāyakavyayam |
na lakṣmaṇasyaityahibāṇagocarantvamadyajīvan sabalogamiṣyasi || 30 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe saptāśītitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ सप्ताशीतितमस्सर्गः ।
एवमुक्त्वातुसौमित्रिञ्जातहर्षोविभीषणः ।
धनुष्पाणिन्नमादायत्वरमाणोजगामसः ॥ 1 ॥
अविदूरन्ततोगत्वाप्रविश्यतुमहद्वनम् ।
दर्शमामासतत्कर्मलक्ष्मणातविभीषणः ॥ 2 ॥
नीलजीमूतसङ्काशन्न्यग्रोधम्भीमदर्शनम् ।
तेजस्वीरावणभ्रातालक्ष्मणायन्यवेदयत् ॥ 3 ॥
इहोपहारम्भूतानाम्बलवान्रावणात्मजः ।
उपहृत्यततःपश्चात्सङ्ग्राममभिवर्तते ॥ 4 ॥
अदृश्टस्सर्वभूतानान्ततोभवतिराक्षसः ।
निहन्तिसमरेशत्रून् बध्नाति च शरोत्तमैः ॥ 5 ॥
तमप्रविष्टन्न्यग्रोधम्बलिनंरावणात्मजम् ।
विध्वंसयशरैर्दीप्टैः सरथंसाश्वसारथिम् ॥ 6 ॥
तथेत्युक्त्वामहातेजास्सौमित्रिर्मित्रनन्दनः ।
बभूवावस्थितस्तत्रचित्रंविस्फारयन्? धनुः ॥ 7 ॥
स रथेनाग्निवर्णेनबलवान्रावणात्मजः ।
इन्द्रजित्कवचीखङ्गीसध्वजःप्रत्यदृश्यत ॥ 8 ॥
तमुवाचमहातेजाःपौलस्त्यमपराजितम् ।
समह्वयेत्वांसमरेसम्यग्युद्धम्प्रयच्छमे ॥ 9 ॥
एवमुक्तोमहातेजामनस्वीरावणात्मजः ।
अब्रवीत्परुषंवाक्यन्तत्रदृष्टवाविभीषणम् ॥ 10 ॥
इहत्वञ्जातसम्वृद्धःसाक्षाद्भ्रातापितुर्मम ।
कथन्द्रुह्यसिपुत्रस्यपितृव्योममराक्षस ॥ 11 ॥
न ज्ञातित्वं न सौहार्धं न जातिस्तवदुर्मते ।
प्रमाणं न च सौदर्यं न धर्मोधर्मदूषण ॥ 12 ॥
शोच्यस्त्वमसिदुर्बुद्धेनिन्दनीयश्चसाधुभिः ।
यस्त्वंस्वजनमुत्सृज्यपरभृत्यत्वमागतः ॥ 13 ॥
नैतछचिथिलयाबुद्ध्यात्वंवेसतिमहदन्तरम् ।
क्व च स्वजनसम्वासःक्व च नीचपराश्रयः ॥ 14 ॥
गुणवान्वापरजनःस्वजनोनिर्गुणोऽपिवा ।
निर्गुणःस्वजनःश्रेयान् यःपरःपरएवसः ॥ 15 ॥
यसस्स्वपक्षम्परित्यज्यपरपक्षन्निषेवते ।
स स्वपक्षेक्ष्यम्प्राप्तेपश्चास्त्तैरेवहन्यते ॥ 16 ॥
निरनुक्रोशताचेयंयादृशीतेनिशाचर ।
स्वजनेनत्वयाशक्यम्पौरुषंरावणानुज ॥ 17 ॥
इत्युक्तोभ्रातृपुत्रेणप्रत्युवाचविभीषणः ।
अजानन्निवमछचीलङ्किंराक्षसविकत्थसे ॥ 18 ॥
राक्षसेन्द्रसुतासाधोपारुष्यन्त्यजगौरवात् ।
कुलेयद्यप्यहञ्जातोरक्षसाङ्क्रूरकर्मणाम् ॥ 19 ॥
गुणोयःप्रथमोनृणन्तन्मेशीलमराक्षसम् ।
न रमेदारुणेनाहं न चाधर्मेणवैरमे ॥ 20 ॥
भ्रात्राविषशीलोऽपिकथम्भ्रातानिरस्यते ।
धर्मात्प्रच्युतशीलंहिपुरुषम्पापनिश्चयम् ॥ 21 ॥
त्यक्त्वासुखमवाप्नोतिहस्तादाशीविषंयथा ।
परस्वहरणेयुक्तम्परदाराभिमर्शकम् ॥ 22 ॥
त्याज्यमाहुर्दुरात्मानंवेश्मप्रज्वलितंयथा ।
परस्वानां च हरणम्परदाराभिमर्शनम् ॥ 23 ॥
सुहृदामतिशङ्का च त्रयोदोषाःक्षयावहाः ।
महर्षीणांवधोघोरस्सर्वदेवैश्चविग्रहः ॥ 24 ॥
अभिमानश्चदोषश्चवैरित्वम्प्रतिकूलता ।
एतेदोषाममभ्रातुर्जीवितैश्वर्यनाशनाः ॥ 25 ॥
गुणान्प्रच्छादयामासुःपर्वतानिवतोयदाः ।
दोषैरेतैःपरित्यक्तोमयाभ्रातापितातव ॥ 26 ॥
नेयमस्तिपुरीलङ्का न च त्वं न च तेपिता ।
अतिमाननी च बालश्चदुर्विनीतश्चराक्षस ।
बद्धस्त्वङ्कालपाशेनब्रूहिमांयद्यदिच्छसि ॥ 27 ॥
अद्यतेव्यसनम्प्राप्तङ्किम्मान्त्वामिहवक्ष्यसि ।
प्रवेष्टुं न त्वयाशक्यन्न्यग्रोधंराक्षसाधम ॥ 28 ॥
धर्षयित्वा च काकुत्स्थं न शक्यञ्जीवितुन्त्वया ।
युध्यस्वनरदेवेनलक्ष्मणेनरणेसह ॥ 29 ॥
हतस्त्वन्देवताकार्यङ्करिष्यसियमक्षये ।
निदर्शयित्वात्मबलंसमुद्यतङ्कुरुष्वसर्वायुधसायकव्ययम् ।
न लक्ष्मणस्यैत्यहिबाणगोचरन्त्वमद्यजीवन् सबलोगमिष्यसि ॥ 30 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे सप्ताशीतितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha saptāśītitamassargaḥ |
evamuktvātusaumitriñjātaharṣovibhīṣaṇaḥ |
dhanuṣpāṇinnamādāyatvaramāṇojagāmasaḥ || 1 ||
avidūrantatogatvāpraviśyatumahadvanam |
darśamāmāsatatkarmalakṣmaṇātavibhīṣaṇaḥ || 2 ||
nīlajīmūtasaṅkāśannyagrodhambhīmadarśanam |
tejasvīrāvaṇabhrātālakṣmaṇāyanyavedayat || 3 ||
ihopahārambhūtānāmbalavānrāvaṇātmajaḥ |
upahṛtyatataḥpaścātsaṅgrāmamabhivartate || 4 ||
adṛśṭassarvabhūtānāntatobhavatirākṣasaḥ |
nihantisamareśatrūn badhnāti ca śarottamaiḥ || 5 ||
tamapraviṣṭannyagrodhambalinaṃrāvaṇātmajam |
vidhvaṃsayaśarairdīpṭaiḥ sarathaṃsāśvasārathim || 6 ||
tathetyuktvāmahātejāssaumitrirmitranandanaḥ |
babhūvāvasthitastatracitraṃvisphārayan? dhanuḥ || 7 ||
sa rathenāgnivarṇenabalavānrāvaṇātmajaḥ |
indrajitkavacīkhaṅgīsadhvajaḥpratyadṛśyata || 8 ||
tamuvācamahātejāḥpaulastyamaparājitam |
samahvayetvāṃsamaresamyagyuddhamprayacchame || 9 ||
evamuktomahātejāmanasvīrāvaṇātmajaḥ |
abravītparuṣaṃvākyantatradṛṣṭavāvibhīṣaṇam || 10 ||
ihatvañjātasamvṛddhaḥsākṣādbhrātāpiturmama |
kathandruhyasiputrasyapitṛvyomamarākṣasa || 11 ||
na jñātitvaṃ na sauhārdhaṃ na jātistavadurmate |
pramāṇaṃ na ca saudaryaṃ na dharmodharmadūṣaṇa || 12 ||
śocyastvamasidurbuddhenindanīyaścasādhubhiḥ |
yastvaṃsvajanamutsṛjyaparabhṛtyatvamāgataḥ || 13 ||
naitachacithilayābuddhyātvaṃvesatimahadantaram |
kva ca svajanasamvāsaḥkva ca nīcaparāśrayaḥ || 14 ||
guṇavānvāparajanaḥsvajanonirguṇo'pivā |
nirguṇaḥsvajanaḥśreyān yaḥparaḥparaevasaḥ || 15 ||
yasassvapakṣamparityajyaparapakṣanniṣevate |
sa svapakṣekṣyamprāptepaścāsttairevahanyate || 16 ||
niranukrośatāceyaṃyādṛśīteniśācara |
svajanenatvayāśakyampauruṣaṃrāvaṇānuja || 17 ||
ityuktobhrātṛputreṇapratyuvācavibhīṣaṇaḥ |
ajānannivamachacīlaṅkiṃrākṣasavikatthase || 18 ||
rākṣasendrasutāsādhopāruṣyantyajagauravāt |
kuleyadyapyahañjātorakṣasāṅkrūrakarmaṇām || 19 ||
guṇoyaḥprathamonṛṇantanmeśīlamarākṣasam |
na ramedāruṇenāhaṃ na cādharmeṇavairame || 20 ||
bhrātrāviṣaśīlo'pikathambhrātānirasyate |
dharmātpracyutaśīlaṃhipuruṣampāpaniścayam || 21 ||
tyaktvāsukhamavāpnotihastādāśīviṣaṃyathā |
parasvaharaṇeyuktamparadārābhimarśakam || 22 ||
tyājyamāhurdurātmānaṃveśmaprajvalitaṃyathā |
parasvānāṃ ca haraṇamparadārābhimarśanam || 23 ||
suhṛdāmatiśaṅkā ca trayodoṣāḥkṣayāvahāḥ |
maharṣīṇāṃvadhoghorassarvadevaiścavigrahaḥ || 24 ||
abhimānaścadoṣaścavairitvampratikūlatā |
etedoṣāmamabhrāturjīvitaiśvaryanāśanāḥ || 25 ||
guṇānpracchādayāmāsuḥparvatānivatoyadāḥ |
doṣairetaiḥparityaktomayābhrātāpitātava || 26 ||
neyamastipurīlaṅkā na ca tvaṃ na ca tepitā |
atimānanī ca bālaścadurvinītaścarākṣasa |
baddhastvaṅkālapāśenabrūhimāṃyadyadicchasi || 27 ||
adyatevyasanamprāptaṅkimmāntvāmihavakṣyasi |
praveṣṭuṃ na tvayāśakyannyagrodhaṃrākṣasādhama || 28 ||
dharṣayitvā ca kākutsthaṃ na śakyañjīvituntvayā |
yudhyasvanaradevenalakṣmaṇenaraṇesaha || 29 ||
hatastvandevatākāryaṅkariṣyasiyamakṣaye |
nidarśayitvātmabalaṃsamudyataṅkuruṣvasarvāyudhasāyakavyayam |
na lakṣmaṇasyaityahibāṇagocarantvamadyajīvan sabalogamiṣyasi || 30 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe saptāśītitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.