ਸ਼੍ਰੀਮਦ੍ਵਾਲ੍ਮੀਕੀਯ ਰਾਮਾਯਣੇ ਯੁਦ੍ਧਕਾਣ੍ਡਮ੍ ।
ਅਥ ਦ੍ਵਾਦਸ਼ਾਧਿਕਸ਼ਤਤਮਸ੍ਸਰ੍ਗਃ ।
ਭ੍ਰਾਤਰਨ੍ਨਿਹਤਨ੍ਦृष੍ਟਵਾਸ਼ਯਾਨਨ੍ਨਿਰ੍ਜਿਤਂਰਣੇ ।
ਸ਼ੋਕਵੇਗਪਰੀਤਾਤ੍ਮਾਵਿਲਲਾਪਵਿਭੀषਣਃ ॥ 1 ॥
ਵੀਰ ਵਿਕ੍ਰਾਨ੍ਤ ਵਿਖ੍ਯਾਤ ਪ੍ਰਵੀਣ ਨਯਕੋਵਿਦ ।
ਮਹਾਰ੍ਹਾਸ਼ਯਨੋਪੇਤਕਿਂਸ਼ੇषੇਨਿਹਤੋਭੁਵਿ ॥ 2 ॥
ਵਿਕ੍षਿਪ੍ਯਦੀਰ੍ਘੌਨਿਸ਼੍ਚੇष੍ਟੌਭੁਜਾਵਙ੍ਗਭੂषਿਤੌ ।
ਮੁਕੁਟੇਨਾਪਵृਤ੍ਤੇਨਭਾਸ੍ਕਰਾਕਾਰਵਰ੍ਚਸਾ ॥ 3 ॥
ਦਂਵੀਰਸਮ੍ਪ੍ਰਾਪ੍ਤਂਯਨ੍ਮਯਾਪੂਰ੍ਵਮੀਰਿਤਮ੍ ।
ਕਾਮਮੋਹਪਰੀਤਸ੍ਯਯਤ੍ਤਨ੍ਨਰੁਚਿਤਨ੍ਤਵ ॥ 4 ॥
ਯਨ੍ਨਦਰ੍ਪਾਤ੍ਪ੍ਰਹਸ੍ਤੋਵਾਨੇਨ੍ਦ੍ਰਜਿਨ੍ਨਾਪਰੇਜਨਾਃ ।
ਨ ਕੁਮ੍ਬਕਰ੍ਣੋऽਤਿਰਥੋਨਾਤਿਕਾਯੋਨਰਾਨ੍ਤਕਃ ॥ 5 ॥
ਨ ਸ੍ਵਯਨ੍ਤ੍ਵਮਮਨ੍ਯੇਥਾਸ੍ਤਸ੍ਯੋਦਰ੍ਕੋऽਯਮਾਗਤਃ ।
ਗਤਸ੍ਸੇਤੁਸ੍ਸੁਨੀਤੀਨਾਙ੍ਗਤੋਧਰ੍ਮਸ੍ਯਵਿਗ੍ਰਹਃ ॥ 6 ॥
ਗਤਸ੍ਸਤ੍ਤ੍ਵਸ੍ਯਸਙ੍ਕ੍षੇਪਃਪ੍ਰਸ੍ਤਾਵਾਨਾਙ੍ਗਤਿਰ੍ਗਤਾ ।
ਆਦਿਤ੍ਯਃਪਤਿਤੋਭੂਮੌਮਗ੍ਨਸ੍ਤਮਸਿਚਨ੍ਦ੍ਰਮਾਃ ॥ 7 ॥
ਚਿਤ੍ਰਭਾਨੁਃਪ੍ਰਸ਼ਾਨ੍ਤਾਰ੍ਚਿਰ੍ਵ੍ਯਵਸਾਯੋਨਿਰੁਦ੍ਯਮਃ ।
ਅਸ੍ਮਿਨ੍ਨਿਪਤਿਤੇਵੀਰੇ ਭੂਮੌਸ਼ਸ੍ਤ੍ਰਭृਤਾਂਵਰੇ ॥ 8 ॥
ਸੌਮਿਤ੍ਰਿਂ ਸਤ੍ਤ੍ਵਸਮ੍ਪਨ੍ਨਂ ਲਕ੍ष੍ਮਣਂ ਸ਼ੁਭਲਕ੍षਣਮ੍ ।
ਵਿਭੀषਣਮਿਮਂ ਸੌਮ੍ਯ ਲਙ੍ਕਾਯਾਮਭਿषੇਚਯ ॥ 9 ॥
ਧृਤਿਪ੍ਰਵਾਲਃਪ੍ਰਸਹ੍ਯਾਗ੍ਯ੍ਰਪੁष੍ਪਸ੍ਤਪੋਬਲਸ਼੍ਸ਼ੌਰ੍ਯਨਿਬਦ੍ਧਮੂਲਃ ।
ਰਣੇਮਹਾਨ੍ਰਾਕ੍षਸਰਾਜਵृਕ੍षਃਸਮ੍ਮਰ੍ਦਿਤੋਰਾਘਵਮਾਰੁਤੇਨ ॥ 10 ॥
ਤੇਜੋਵਿषਾਣਃਕੁਲਵਂਸ਼ਵਂਸ਼ਃਕੋਪਪ੍ਰਸਾਦਾਪਰਗਾਤ੍ਰਹਸ੍ਤਃ ।
ਇਕ੍ष੍ਵਾਕੁਸਿਂਹਾਵਗृਹੀਤਦੇਹਃਸੁਪ੍ਤਃਕ੍षਿਤੌਰਾਵਣਗਨ੍ਧਹਸ੍ਤੀ ॥ 11 ॥
ਪਰਾਕ੍ਰਮੋਤ੍ਸਾਹਵਿਜृਮ੍ਭਿਤਾਰ੍ਚਿਰ੍ਨਿਃਸ਼੍ਵਾਸਧੂਮਸ੍ਸ੍ਵਬਲਪ੍ਰਤਾਪਃ ।
ਪ੍ਰਤਾਪਵਾਨ੍ਸਮ੍ਯਤਿਰਾਕ੍षਸਾਗ੍ਨਿਰ੍ਵਿਰ੍ਵਾਪਿਤੋਰਾਮਪਯੋਧਰੇਣ ॥ 12 ॥
ਸਿਂਹਰਕ੍षਲਾਙ੍ਗੂਲਕਕੁਦ੍ਵਿषਾਣਃਪਰਾਭਿਜਿਦ੍ਗਨ੍ਧਨਗਨ੍ਧਹਸ੍ਤੀ ।
ਰਕ੍षੋਵृषਸ਼੍ਚਾਪਲਕਰ੍ਣਚਕ੍षੁਃਕ੍षਿਤੀਸ਼੍ਵਰਵ੍ਯਾਘ੍ਰਹਤੋऽਵਸਨ੍ਨਃ ॥ 13 ॥
ਵਦਨ੍ਤਂਹੇਤੁਮਦ੍ਵਾਕ੍ਯਮ੍ਪਰਿਦृष੍ਟਾਰ੍ਥਨਿਸ਼੍ਚਯਮ੍ ।
ਰਾਮਃਸ਼ੋਕਸਮਾਵਿष੍ਟਮਿਤ੍ਯੁਵਾਚਵਿਭੀषਣਮ੍ ॥ 14 ॥
ਨਾਯਂਵਿਨष੍ਟੋਨਿਸ਼੍ਚੇष੍ਟਸ੍ਸਮਰੇਚਣ੍ਡਵਿਕ੍ਰਮਃ ।
ਅਤ੍ਯੁਨ੍ਨਤਮਹੋਤ੍ਸਾਹਃਪਤਿਤੋऽਯਮਸ਼ਙ੍ਕਿਤਃ ॥ 15 ॥
ਨੈਵਂਵਿਨष੍ਟਾਃਸ਼ੋਚ੍ਯਨ੍ਤੇਕ੍षਤ੍ਰਧਰ੍ਮਵ੍ਯਵਸ੍ਥਿਤਾਃ ।
ਵृਧਦਿਮਾਸ਼ਂਸਮਾਨਾਯੇਨਿਪਤਨ੍ਤਿਰਣਾਜਿਰੇ ॥ 16 ॥
ਯੇਨਸੇਨ੍ਦ੍ਰਾਸ੍ਤ੍ਰਯੋਲੋਕਾਸ੍ਤ੍ਰਾਸਿਤਾਯੁਧਿਧੀਮਤਾ ।
ਤਸ੍ਮਿਨ੍ਕਾਲਸਮਾਯੁਕ੍ਤੇ ਨ ਕਾਲਃਪਰਿਸ਼ੋਚਿਤੁਮ੍ ॥ 17 ॥
ਨੈਕਾਨ੍ਤਵਿਜਯੋਯੁਦ੍ਧੇਭੂਤਪੂਰ੍ਵਃਕਦਾਚਨ ।
ਪਰੈਰਾਹਨ੍ਯਤੇਵੀਰਃਪਰਾਨ੍ਵਾਹਨ੍ਤਿਸਂਯੁਗੇ ॥ 18 ॥
ਸ ਤਦ੍ਰਾਜ੍ਯਂ ਮਹਤ੍ਪ੍ਰਾਪ੍ਯ ਰਾਮਦਤ੍ਤਂ ਵਿਭੀषਣਃ ।
ਪ੍ਰਕृਤੀਃ ਸਾਨ੍ਤ੍ਯਯਿਤ੍ਵਾ ਚ ਤਤੋ ਰਾਮਮੁਪਾਗਮਤ੍ ॥ 19 ॥
ਤਦੇਵਨ੍ਨਿਸ਼੍ਚਯਨ੍ਦृष੍ਟਵਾਤਤ੍ਤ੍ਵਮਾਸ੍ਥਾਯਵਿਜ੍ਵਰਃ ।
ਯਦਿਹਾਨਨ੍ਤਰਙ੍ਕਾਰ੍ਯਙ੍ਕਲ੍ਪ੍ਯਨ੍ਤਦਨੁਚਿਨ੍ਤਯ ॥ 20 ॥
ਮੁਕ੍ਤਵਾਕ੍ਯਂਵਿਕ੍ਰਾਨ੍ਤਂਰਾਜਪੁਤ੍ਰਂਵਿਭੀषਣਃ ।
ਉਵਾਚਸ਼ੋਕਸਨ੍ਤਪ੍ਤੋਭ੍ਰਾਤੁਰ੍ਹਿਤਮਨਨ੍ਤਰਮ੍ ॥ 21 ॥
ਯੋऽਯਂਵਿਮਰ੍ਦੇष੍ਵਵਿਭਗ੍ਨਪੂਰ੍ਵਃਸੁਰੈਸ੍ਸਮਸ੍ਥੇਰਪਿਵਾਸਵੇਨ ।
ਭਵਨ੍ਤਮਾਸਾਦ੍ਯਰਣੇਵਿਭਗ੍ਨੋਵੇਲਾਮਿਵਾਸਾਦ੍ਯਯਥਾਸਮੁਦ੍ਰਃ ॥ 22 ॥
ਅਨੇਨਦਤ੍ਤਾਨਿਵਨੀਪਕੇषੁਭੁਕ੍ਤਾਸ਼੍ਚਭੋਗਾਨਿਭृਤਾਸ਼੍ਚਭृਤ੍ਯਾਃ ।
ਧਨਾਨਿਮਿਤ੍ਰੇषੁਸਮਰ੍ਪਿਤਾਨਿਵੈਰਾਣ੍ਯਮਿਤ੍ਰੇषੁਨਿਪਾਤਿਤਾਨਿ ॥ 23 ॥
ਏषੋਹਿਤਾਗ੍ਨਿਸ਼੍ਚਃਮਹਾਤਪਾਸ਼੍ਚਵੇਦਾਨ੍ਤਗਃਕਰ੍ਮਸੁਚਾਗ੍ਯ੍ਰਸ਼ੂਰਃ ।
ਏਤਸ੍ਯਯਤ੍ਪ੍ਰੇਤਗਤਸ੍ਯਕृਤ੍ਯਨ੍ਤਤ੍ਕਰ੍ਤੁਮਿਚ੍ਛਾਮਿਤਵਪ੍ਰਸਾਦਾਤ੍ ॥ 24 ॥
ਮਰਣਾਨ੍ਤਾਨਿਵੈਰਾਣਿਨਿਰ੍ਵृਤ੍ਤਂਵਃਪ੍ਰਯੋਜਨਮ੍ ।
ਕ੍ਰਿਯਤਾਮਸ੍ਯਸਂਸ੍ਕਾਰੋਮਮਾਪ੍ਯੇषਯਥਾਤਵ ॥ 25 ॥
ਇਤ੍ਯਾਰ੍षੇ ਸ਼੍ਰੀਮਦ੍ਰਾਮਾਯਣੇ ਵਾਲ੍ਮੀਕੀਯ ਆਦਿਕਾਵ੍ਯੇ ਯੁਦ੍ਧਕਾਣ੍ਡੇ ਦ੍ਵਾਦਸ਼ਾਧਿਕਸ਼ਤਤਮਸ੍ਸਰ੍ਗਃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha dvādaśādhikaśatatamassargaḥ |
bhrātarannihatandṛṣṭavāśayānannirjitaṃraṇe |
śokavegaparītātmāvilalāpavibhīṣaṇaḥ || 1 ||
vīra vikrānta vikhyāta pravīṇa nayakovida |
mahārhāśayanopetakiṃśeṣenihatobhuvi || 2 ||
vikṣipyadīrghauniśceṣṭaubhujāvaṅgabhūṣitau |
mukuṭenāpavṛttenabhāskarākāravarcasā || 3 ||
daṃvīrasamprāptaṃyanmayāpūrvamīritam |
kāmamohaparītasyayattannarucitantava || 4 ||
yannadarpātprahastovānendrajinnāparejanāḥ |
na kumbakarṇo'tirathonātikāyonarāntakaḥ || 5 ||
na svayantvamamanyethāstasyodarko'yamāgataḥ |
gatassetussunītīnāṅgatodharmasyavigrahaḥ || 6 ||
gatassattvasyasaṅkṣepaḥprastāvānāṅgatirgatā |
ādityaḥpatitobhūmaumagnastamasicandramāḥ || 7 ||
citrabhānuḥpraśāntārcirvyavasāyonirudyamaḥ |
asminnipatitevīre bhūmauśastrabhṛtāṃvare || 8 ||
saumitriṃ sattvasampannaṃ lakṣmaṇaṃ śubhalakṣaṇam |
vibhīṣaṇamimaṃ saumya laṅkāyāmabhiṣecaya || 9 ||
dhṛtipravālaḥprasahyāgyrapuṣpastapobalaśśauryanibaddhamūlaḥ |
raṇemahānrākṣasarājavṛkṣaḥsammarditorāghavamārutena || 10 ||
tejoviṣāṇaḥkulavaṃśavaṃśaḥkopaprasādāparagātrahastaḥ |
ikṣvākusiṃhāvagṛhītadehaḥsuptaḥkṣitaurāvaṇagandhahastī || 11 ||
parākramotsāhavijṛmbhitārcirniḥśvāsadhūmassvabalapratāpaḥ |
pratāpavānsamyatirākṣasāgnirvirvāpitorāmapayodhareṇa || 12 ||
siṃharakṣalāṅgūlakakudviṣāṇaḥparābhijidgandhanagandhahastī |
rakṣovṛṣaścāpalakarṇacakṣuḥkṣitīśvaravyāghrahato'vasannaḥ || 13 ||
vadantaṃhetumadvākyamparidṛṣṭārthaniścayam |
rāmaḥśokasamāviṣṭamityuvācavibhīṣaṇam || 14 ||
nāyaṃvinaṣṭoniśceṣṭassamarecaṇḍavikramaḥ |
atyunnatamahotsāhaḥpatito'yamaśaṅkitaḥ || 15 ||
naivaṃvinaṣṭāḥśocyantekṣatradharmavyavasthitāḥ |
vṛdhadimāśaṃsamānāyenipatantiraṇājire || 16 ||
yenasendrāstrayolokāstrāsitāyudhidhīmatā |
tasminkālasamāyukte na kālaḥpariśocitum || 17 ||
naikāntavijayoyuddhebhūtapūrvaḥkadācana |
parairāhanyatevīraḥparānvāhantisaṃyuge || 18 ||
sa tadrājyaṃ mahatprāpya rāmadattaṃ vibhīṣaṇaḥ |
prakṛtīḥ sāntyayitvā ca tato rāmamupāgamat || 19 ||
tadevanniścayandṛṣṭavātattvamāsthāyavijvaraḥ |
yadihānantaraṅkāryaṅkalpyantadanucintaya || 20 ||
muktavākyaṃvikrāntaṃrājaputraṃvibhīṣaṇaḥ |
uvācaśokasantaptobhrāturhitamanantaram || 21 ||
yo'yaṃvimardeṣvavibhagnapūrvaḥsuraissamastherapivāsavena |
bhavantamāsādyaraṇevibhagnovelāmivāsādyayathāsamudraḥ || 22 ||
anenadattānivanīpakeṣubhuktāścabhogānibhṛtāścabhṛtyāḥ |
dhanānimitreṣusamarpitānivairāṇyamitreṣunipātitāni || 23 ||
eṣohitāgniścaḥmahātapāścavedāntagaḥkarmasucāgyraśūraḥ |
etasyayatpretagatasyakṛtyantatkartumicchāmitavaprasādāt || 24 ||
maraṇāntānivairāṇinirvṛttaṃvaḥprayojanam |
kriyatāmasyasaṃskāromamāpyeṣayathātava || 25 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe dvādaśādhikaśatatamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ द्वादशाधिकशततमस्सर्गः ।
भ्रातरन्निहतन्दृष्टवाशयानन्निर्जितंरणे ।
शोकवेगपरीतात्माविललापविभीषणः ॥ 1 ॥
वीर विक्रान्त विख्यात प्रवीण नयकोविद ।
महार्हाशयनोपेतकिंशेषेनिहतोभुवि ॥ 2 ॥
विक्षिप्यदीर्घौनिश्चेष्टौभुजावङ्गभूषितौ ।
मुकुटेनापवृत्तेनभास्कराकारवर्चसा ॥ 3 ॥
दंवीरसम्प्राप्तंयन्मयापूर्वमीरितम् ।
काममोहपरीतस्ययत्तन्नरुचितन्तव ॥ 4 ॥
यन्नदर्पात्प्रहस्तोवानेन्द्रजिन्नापरेजनाः ।
न कुम्बकर्णोऽतिरथोनातिकायोनरान्तकः ॥ 5 ॥
न स्वयन्त्वममन्येथास्तस्योदर्कोऽयमागतः ।
गतस्सेतुस्सुनीतीनाङ्गतोधर्मस्यविग्रहः ॥ 6 ॥
गतस्सत्त्वस्यसङ्क्षेपःप्रस्तावानाङ्गतिर्गता ।
आदित्यःपतितोभूमौमग्नस्तमसिचन्द्रमाः ॥ 7 ॥
चित्रभानुःप्रशान्तार्चिर्व्यवसायोनिरुद्यमः ।
अस्मिन्निपतितेवीरे भूमौशस्त्रभृतांवरे ॥ 8 ॥
सौमित्रिं सत्त्वसम्पन्नं लक्ष्मणं शुभलक्षणम् ।
विभीषणमिमं सौम्य लङ्कायामभिषेचय ॥ 9 ॥
धृतिप्रवालःप्रसह्याग्य्रपुष्पस्तपोबलश्शौर्यनिबद्धमूलः ।
रणेमहान्राक्षसराजवृक्षःसम्मर्दितोराघवमारुतेन ॥ 10 ॥
तेजोविषाणःकुलवंशवंशःकोपप्रसादापरगात्रहस्तः ।
इक्ष्वाकुसिंहावगृहीतदेहःसुप्तःक्षितौरावणगन्धहस्ती ॥ 11 ॥
पराक्रमोत्साहविजृम्भितार्चिर्निःश्वासधूमस्स्वबलप्रतापः ।
प्रतापवान्सम्यतिराक्षसाग्निर्विर्वापितोरामपयोधरेण ॥ 12 ॥
सिंहरक्षलाङ्गूलककुद्विषाणःपराभिजिद्गन्धनगन्धहस्ती ।
रक्षोवृषश्चापलकर्णचक्षुःक्षितीश्वरव्याघ्रहतोऽवसन्नः ॥ 13 ॥
वदन्तंहेतुमद्वाक्यम्परिदृष्टार्थनिश्चयम् ।
रामःशोकसमाविष्टमित्युवाचविभीषणम् ॥ 14 ॥
नायंविनष्टोनिश्चेष्टस्समरेचण्डविक्रमः ।
अत्युन्नतमहोत्साहःपतितोऽयमशङ्कितः ॥ 15 ॥
नैवंविनष्टाःशोच्यन्तेक्षत्रधर्मव्यवस्थिताः ।
वृधदिमाशंसमानायेनिपतन्तिरणाजिरे ॥ 16 ॥
येनसेन्द्रास्त्रयोलोकास्त्रासितायुधिधीमता ।
तस्मिन्कालसमायुक्ते न कालःपरिशोचितुम् ॥ 17 ॥
नैकान्तविजयोयुद्धेभूतपूर्वःकदाचन ।
परैराहन्यतेवीरःपरान्वाहन्तिसंयुगे ॥ 18 ॥
स तद्राज्यं महत्प्राप्य रामदत्तं विभीषणः ।
प्रकृतीः सान्त्ययित्वा च ततो राममुपागमत् ॥ 19 ॥
तदेवन्निश्चयन्दृष्टवातत्त्वमास्थायविज्वरः ।
यदिहानन्तरङ्कार्यङ्कल्प्यन्तदनुचिन्तय ॥ 20 ॥
मुक्तवाक्यंविक्रान्तंराजपुत्रंविभीषणः ।
उवाचशोकसन्तप्तोभ्रातुर्हितमनन्तरम् ॥ 21 ॥
योऽयंविमर्देष्वविभग्नपूर्वःसुरैस्समस्थेरपिवासवेन ।
भवन्तमासाद्यरणेविभग्नोवेलामिवासाद्ययथासमुद्रः ॥ 22 ॥
अनेनदत्तानिवनीपकेषुभुक्ताश्चभोगानिभृताश्चभृत्याः ।
धनानिमित्रेषुसमर्पितानिवैराण्यमित्रेषुनिपातितानि ॥ 23 ॥
एषोहिताग्निश्चःमहातपाश्चवेदान्तगःकर्मसुचाग्य्रशूरः ।
एतस्ययत्प्रेतगतस्यकृत्यन्तत्कर्तुमिच्छामितवप्रसादात् ॥ 24 ॥
मरणान्तानिवैराणिनिर्वृत्तंवःप्रयोजनम् ।
क्रियतामस्यसंस्कारोममाप्येषयथातव ॥ 25 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे द्वादशाधिकशततमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha dvādaśādhikaśatatamassargaḥ |
bhrātarannihatandṛṣṭavāśayānannirjitaṃraṇe |
śokavegaparītātmāvilalāpavibhīṣaṇaḥ || 1 ||
vīra vikrānta vikhyāta pravīṇa nayakovida |
mahārhāśayanopetakiṃśeṣenihatobhuvi || 2 ||
vikṣipyadīrghauniśceṣṭaubhujāvaṅgabhūṣitau |
mukuṭenāpavṛttenabhāskarākāravarcasā || 3 ||
daṃvīrasamprāptaṃyanmayāpūrvamīritam |
kāmamohaparītasyayattannarucitantava || 4 ||
yannadarpātprahastovānendrajinnāparejanāḥ |
na kumbakarṇo'tirathonātikāyonarāntakaḥ || 5 ||
na svayantvamamanyethāstasyodarko'yamāgataḥ |
gatassetussunītīnāṅgatodharmasyavigrahaḥ || 6 ||
gatassattvasyasaṅkṣepaḥprastāvānāṅgatirgatā |
ādityaḥpatitobhūmaumagnastamasicandramāḥ || 7 ||
citrabhānuḥpraśāntārcirvyavasāyonirudyamaḥ |
asminnipatitevīre bhūmauśastrabhṛtāṃvare || 8 ||
saumitriṃ sattvasampannaṃ lakṣmaṇaṃ śubhalakṣaṇam |
vibhīṣaṇamimaṃ saumya laṅkāyāmabhiṣecaya || 9 ||
dhṛtipravālaḥprasahyāgyrapuṣpastapobalaśśauryanibaddhamūlaḥ |
raṇemahānrākṣasarājavṛkṣaḥsammarditorāghavamārutena || 10 ||
tejoviṣāṇaḥkulavaṃśavaṃśaḥkopaprasādāparagātrahastaḥ |
ikṣvākusiṃhāvagṛhītadehaḥsuptaḥkṣitaurāvaṇagandhahastī || 11 ||
parākramotsāhavijṛmbhitārcirniḥśvāsadhūmassvabalapratāpaḥ |
pratāpavānsamyatirākṣasāgnirvirvāpitorāmapayodhareṇa || 12 ||
siṃharakṣalāṅgūlakakudviṣāṇaḥparābhijidgandhanagandhahastī |
rakṣovṛṣaścāpalakarṇacakṣuḥkṣitīśvaravyāghrahato'vasannaḥ || 13 ||
vadantaṃhetumadvākyamparidṛṣṭārthaniścayam |
rāmaḥśokasamāviṣṭamityuvācavibhīṣaṇam || 14 ||
nāyaṃvinaṣṭoniśceṣṭassamarecaṇḍavikramaḥ |
atyunnatamahotsāhaḥpatito'yamaśaṅkitaḥ || 15 ||
naivaṃvinaṣṭāḥśocyantekṣatradharmavyavasthitāḥ |
vṛdhadimāśaṃsamānāyenipatantiraṇājire || 16 ||
yenasendrāstrayolokāstrāsitāyudhidhīmatā |
tasminkālasamāyukte na kālaḥpariśocitum || 17 ||
naikāntavijayoyuddhebhūtapūrvaḥkadācana |
parairāhanyatevīraḥparānvāhantisaṃyuge || 18 ||
sa tadrājyaṃ mahatprāpya rāmadattaṃ vibhīṣaṇaḥ |
prakṛtīḥ sāntyayitvā ca tato rāmamupāgamat || 19 ||
tadevanniścayandṛṣṭavātattvamāsthāyavijvaraḥ |
yadihānantaraṅkāryaṅkalpyantadanucintaya || 20 ||
muktavākyaṃvikrāntaṃrājaputraṃvibhīṣaṇaḥ |
uvācaśokasantaptobhrāturhitamanantaram || 21 ||
yo'yaṃvimardeṣvavibhagnapūrvaḥsuraissamastherapivāsavena |
bhavantamāsādyaraṇevibhagnovelāmivāsādyayathāsamudraḥ || 22 ||
anenadattānivanīpakeṣubhuktāścabhogānibhṛtāścabhṛtyāḥ |
dhanānimitreṣusamarpitānivairāṇyamitreṣunipātitāni || 23 ||
eṣohitāgniścaḥmahātapāścavedāntagaḥkarmasucāgyraśūraḥ |
etasyayatpretagatasyakṛtyantatkartumicchāmitavaprasādāt || 24 ||
maraṇāntānivairāṇinirvṛttaṃvaḥprayojanam |
kriyatāmasyasaṃskāromamāpyeṣayathātava || 25 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe dvādaśādhikaśatatamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gurmukhi script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.