শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে যুদ্ধকাণ্ডম্ ।
অথ দ্বাদশাধিকশততমস্সর্গঃ ।
ভ্রাতরন্নিহতন্দৃষ্টবাশযানন্নির্জিতংরণে ।
শোকবেগপরীতাত্মাবিললাপবিভীষণঃ ॥ 1 ॥
বীর বিক্রান্ত বিখ্যাত প্রবীণ নযকোবিদ ।
মহার্হাশযনোপেতকিংশেষেনিহতোভুবি ॥ 2 ॥
বিক্ষিপ্যদীর্ঘৌনিশ্চেষ্টৌভুজাবঙ্গভূষিতৌ ।
মুকুটেনাপবৃত্তেনভাস্করাকারবর্চসা ॥ 3 ॥
দংবীরসম্প্রাপ্তংযন্মযাপূর্বমীরিতম্ ।
কামমোহপরীতস্যযত্তন্নরুচিতন্তব ॥ 4 ॥
যন্নদর্পাত্প্রহস্তোবানেন্দ্রজিন্নাপরেজনাঃ ।
ন কুম্বকর্ণোঽতিরথোনাতিকাযোনরান্তকঃ ॥ 5 ॥
ন স্বযন্ত্বমমন্যেথাস্তস্যোদর্কোঽযমাগতঃ ।
গতস্সেতুস্সুনীতীনাঙ্গতোধর্মস্যবিগ্রহঃ ॥ 6 ॥
গতস্সত্ত্বস্যসঙ্ক্ষেপঃপ্রস্তাবানাঙ্গতির্গতা ।
আদিত্যঃপতিতোভূমৌমগ্নস্তমসিচন্দ্রমাঃ ॥ 7 ॥
চিত্রভানুঃপ্রশান্তার্চির্ব্যবসাযোনিরুদ্যমঃ ।
অস্মিন্নিপতিতেবীরে ভূমৌশস্ত্রভৃতাংবরে ॥ 8 ॥
সৌমিত্রিং সত্ত্বসম্পন্নং লক্ষ্মণং শুভলক্ষণম্ ।
বিভীষণমিমং সৌম্য লঙ্কাযামভিষেচয ॥ 9 ॥
ধৃতিপ্রবালঃপ্রসহ্যাগ্য্রপুষ্পস্তপোবলশ্শৌর্যনিবদ্ধমূলঃ ।
রণেমহান্রাক্ষসরাজবৃক্ষঃসম্মর্দিতোরাঘবমারুতেন ॥ 10 ॥
তেজোবিষাণঃকুলবংশবংশঃকোপপ্রসাদাপরগাত্রহস্তঃ ।
ইক্ষ্বাকুসিংহাবগৃহীতদেহঃসুপ্তঃক্ষিতৌরাবণগন্ধহস্তী ॥ 11 ॥
পরাক্রমোত্সাহবিজৃম্ভিতার্চির্নিঃশ্বাসধূমস্স্ববলপ্রতাপঃ ।
প্রতাপবান্সম্যতিরাক্ষসাগ্নির্বির্বাপিতোরামপযোধরেণ ॥ 12 ॥
সিংহরক্ষলাঙ্গূলককুদ্বিষাণঃপরাভিজিদ্গন্ধনগন্ধহস্তী ।
রক্ষোবৃষশ্চাপলকর্ণচক্ষুঃক্ষিতীশ্বরব্যাঘ্রহতোঽবসন্নঃ ॥ 13 ॥
বদন্তংহেতুমদ্বাক্যম্পরিদৃষ্টার্থনিশ্চযম্ ।
রামঃশোকসমাবিষ্টমিত্যুবাচবিভীষণম্ ॥ 14 ॥
নাযংবিনষ্টোনিশ্চেষ্টস্সমরেচণ্ডবিক্রমঃ ।
অত্যুন্নতমহোত্সাহঃপতিতোঽযমশঙ্কিতঃ ॥ 15 ॥
নৈবংবিনষ্টাঃশোচ্যন্তেক্ষত্রধর্মব্যবস্থিতাঃ ।
বৃধদিমাশংসমানাযেনিপতন্তিরণাজিরে ॥ 16 ॥
যেনসেন্দ্রাস্ত্রযোলোকাস্ত্রাসিতাযুধিধীমতা ।
তস্মিন্কালসমাযুক্তে ন কালঃপরিশোচিতুম্ ॥ 17 ॥
নৈকান্তবিজযোযুদ্ধেভূতপূর্বঃকদাচন ।
পরৈরাহন্যতেবীরঃপরান্বাহন্তিসংযুগে ॥ 18 ॥
স তদ্রাজ্যং মহত্প্রাপ্য রামদত্তং বিভীষণঃ ।
প্রকৃতীঃ সান্ত্যযিত্বা চ ততো রামমুপাগমত্ ॥ 19 ॥
তদেবন্নিশ্চযন্দৃষ্টবাতত্ত্বমাস্থাযবিজ্বরঃ ।
যদিহানন্তরঙ্কার্যঙ্কল্প্যন্তদনুচিন্তয ॥ 20 ॥
মুক্তবাক্যংবিক্রান্তংরাজপুত্রংবিভীষণঃ ।
উবাচশোকসন্তপ্তোভ্রাতুর্হিতমনন্তরম্ ॥ 21 ॥
যোঽযংবিমর্দেষ্ববিভগ্নপূর্বঃসুরৈস্সমস্থেরপিবাসবেন ।
ভবন্তমাসাদ্যরণেবিভগ্নোবেলামিবাসাদ্যযথাসমুদ্রঃ ॥ 22 ॥
অনেনদত্তানিবনীপকেষুভুক্তাশ্চভোগানিভৃতাশ্চভৃত্যাঃ ।
ধনানিমিত্রেষুসমর্পিতানিবৈরাণ্যমিত্রেষুনিপাতিতানি ॥ 23 ॥
এষোহিতাগ্নিশ্চঃমহাতপাশ্চবেদান্তগঃকর্মসুচাগ্য্রশূরঃ ।
এতস্যযত্প্রেতগতস্যকৃত্যন্তত্কর্তুমিচ্ছামিতবপ্রসাদাত্ ॥ 24 ॥
মরণান্তানিবৈরাণিনির্বৃত্তংবঃপ্রযোজনম্ ।
ক্রিযতামস্যসংস্কারোমমাপ্যেষযথাতব ॥ 25 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে যুদ্ধকাণ্ডে দ্বাদশাধিকশততমস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha dvādaśādhikaśatatamassargaḥ |
bhrātarannihatandṛṣṭavāśayānannirjitaṃraṇe |
śokavegaparītātmāvilalāpavibhīṣaṇaḥ || 1 ||
vīra vikrānta vikhyāta pravīṇa nayakovida |
mahārhāśayanopetakiṃśeṣenihatobhuvi || 2 ||
vikṣipyadīrghauniśceṣṭaubhujāvaṅgabhūṣitau |
mukuṭenāpavṛttenabhāskarākāravarcasā || 3 ||
daṃvīrasamprāptaṃyanmayāpūrvamīritam |
kāmamohaparītasyayattannarucitantava || 4 ||
yannadarpātprahastovānendrajinnāparejanāḥ |
na kumbakarṇo'tirathonātikāyonarāntakaḥ || 5 ||
na svayantvamamanyethāstasyodarko'yamāgataḥ |
gatassetussunītīnāṅgatodharmasyavigrahaḥ || 6 ||
gatassattvasyasaṅkṣepaḥprastāvānāṅgatirgatā |
ādityaḥpatitobhūmaumagnastamasicandramāḥ || 7 ||
citrabhānuḥpraśāntārcirvyavasāyonirudyamaḥ |
asminnipatitevīre bhūmauśastrabhṛtāṃvare || 8 ||
saumitriṃ sattvasampannaṃ lakṣmaṇaṃ śubhalakṣaṇam |
vibhīṣaṇamimaṃ saumya laṅkāyāmabhiṣecaya || 9 ||
dhṛtipravālaḥprasahyāgyrapuṣpastapobalaśśauryanibaddhamūlaḥ |
raṇemahānrākṣasarājavṛkṣaḥsammarditorāghavamārutena || 10 ||
tejoviṣāṇaḥkulavaṃśavaṃśaḥkopaprasādāparagātrahastaḥ |
ikṣvākusiṃhāvagṛhītadehaḥsuptaḥkṣitaurāvaṇagandhahastī || 11 ||
parākramotsāhavijṛmbhitārcirniḥśvāsadhūmassvabalapratāpaḥ |
pratāpavānsamyatirākṣasāgnirvirvāpitorāmapayodhareṇa || 12 ||
siṃharakṣalāṅgūlakakudviṣāṇaḥparābhijidgandhanagandhahastī |
rakṣovṛṣaścāpalakarṇacakṣuḥkṣitīśvaravyāghrahato'vasannaḥ || 13 ||
vadantaṃhetumadvākyamparidṛṣṭārthaniścayam |
rāmaḥśokasamāviṣṭamityuvācavibhīṣaṇam || 14 ||
nāyaṃvinaṣṭoniśceṣṭassamarecaṇḍavikramaḥ |
atyunnatamahotsāhaḥpatito'yamaśaṅkitaḥ || 15 ||
naivaṃvinaṣṭāḥśocyantekṣatradharmavyavasthitāḥ |
vṛdhadimāśaṃsamānāyenipatantiraṇājire || 16 ||
yenasendrāstrayolokāstrāsitāyudhidhīmatā |
tasminkālasamāyukte na kālaḥpariśocitum || 17 ||
naikāntavijayoyuddhebhūtapūrvaḥkadācana |
parairāhanyatevīraḥparānvāhantisaṃyuge || 18 ||
sa tadrājyaṃ mahatprāpya rāmadattaṃ vibhīṣaṇaḥ |
prakṛtīḥ sāntyayitvā ca tato rāmamupāgamat || 19 ||
tadevanniścayandṛṣṭavātattvamāsthāyavijvaraḥ |
yadihānantaraṅkāryaṅkalpyantadanucintaya || 20 ||
muktavākyaṃvikrāntaṃrājaputraṃvibhīṣaṇaḥ |
uvācaśokasantaptobhrāturhitamanantaram || 21 ||
yo'yaṃvimardeṣvavibhagnapūrvaḥsuraissamastherapivāsavena |
bhavantamāsādyaraṇevibhagnovelāmivāsādyayathāsamudraḥ || 22 ||
anenadattānivanīpakeṣubhuktāścabhogānibhṛtāścabhṛtyāḥ |
dhanānimitreṣusamarpitānivairāṇyamitreṣunipātitāni || 23 ||
eṣohitāgniścaḥmahātapāścavedāntagaḥkarmasucāgyraśūraḥ |
etasyayatpretagatasyakṛtyantatkartumicchāmitavaprasādāt || 24 ||
maraṇāntānivairāṇinirvṛttaṃvaḥprayojanam |
kriyatāmasyasaṃskāromamāpyeṣayathātava || 25 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe dvādaśādhikaśatatamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ द्वादशाधिकशततमस्सर्गः ।
भ्रातरन्निहतन्दृष्टवाशयानन्निर्जितंरणे ।
शोकवेगपरीतात्माविललापविभीषणः ॥ 1 ॥
वीर विक्रान्त विख्यात प्रवीण नयकोविद ।
महार्हाशयनोपेतकिंशेषेनिहतोभुवि ॥ 2 ॥
विक्षिप्यदीर्घौनिश्चेष्टौभुजावङ्गभूषितौ ।
मुकुटेनापवृत्तेनभास्कराकारवर्चसा ॥ 3 ॥
दंवीरसम्प्राप्तंयन्मयापूर्वमीरितम् ।
काममोहपरीतस्ययत्तन्नरुचितन्तव ॥ 4 ॥
यन्नदर्पात्प्रहस्तोवानेन्द्रजिन्नापरेजनाः ।
न कुम्बकर्णोऽतिरथोनातिकायोनरान्तकः ॥ 5 ॥
न स्वयन्त्वममन्येथास्तस्योदर्कोऽयमागतः ।
गतस्सेतुस्सुनीतीनाङ्गतोधर्मस्यविग्रहः ॥ 6 ॥
गतस्सत्त्वस्यसङ्क्षेपःप्रस्तावानाङ्गतिर्गता ।
आदित्यःपतितोभूमौमग्नस्तमसिचन्द्रमाः ॥ 7 ॥
चित्रभानुःप्रशान्तार्चिर्व्यवसायोनिरुद्यमः ।
अस्मिन्निपतितेवीरे भूमौशस्त्रभृतांवरे ॥ 8 ॥
सौमित्रिं सत्त्वसम्पन्नं लक्ष्मणं शुभलक्षणम् ।
विभीषणमिमं सौम्य लङ्कायामभिषेचय ॥ 9 ॥
धृतिप्रवालःप्रसह्याग्य्रपुष्पस्तपोबलश्शौर्यनिबद्धमूलः ।
रणेमहान्राक्षसराजवृक्षःसम्मर्दितोराघवमारुतेन ॥ 10 ॥
तेजोविषाणःकुलवंशवंशःकोपप्रसादापरगात्रहस्तः ।
इक्ष्वाकुसिंहावगृहीतदेहःसुप्तःक्षितौरावणगन्धहस्ती ॥ 11 ॥
पराक्रमोत्साहविजृम्भितार्चिर्निःश्वासधूमस्स्वबलप्रतापः ।
प्रतापवान्सम्यतिराक्षसाग्निर्विर्वापितोरामपयोधरेण ॥ 12 ॥
सिंहरक्षलाङ्गूलककुद्विषाणःपराभिजिद्गन्धनगन्धहस्ती ।
रक्षोवृषश्चापलकर्णचक्षुःक्षितीश्वरव्याघ्रहतोऽवसन्नः ॥ 13 ॥
वदन्तंहेतुमद्वाक्यम्परिदृष्टार्थनिश्चयम् ।
रामःशोकसमाविष्टमित्युवाचविभीषणम् ॥ 14 ॥
नायंविनष्टोनिश्चेष्टस्समरेचण्डविक्रमः ।
अत्युन्नतमहोत्साहःपतितोऽयमशङ्कितः ॥ 15 ॥
नैवंविनष्टाःशोच्यन्तेक्षत्रधर्मव्यवस्थिताः ।
वृधदिमाशंसमानायेनिपतन्तिरणाजिरे ॥ 16 ॥
येनसेन्द्रास्त्रयोलोकास्त्रासितायुधिधीमता ।
तस्मिन्कालसमायुक्ते न कालःपरिशोचितुम् ॥ 17 ॥
नैकान्तविजयोयुद्धेभूतपूर्वःकदाचन ।
परैराहन्यतेवीरःपरान्वाहन्तिसंयुगे ॥ 18 ॥
स तद्राज्यं महत्प्राप्य रामदत्तं विभीषणः ।
प्रकृतीः सान्त्ययित्वा च ततो राममुपागमत् ॥ 19 ॥
तदेवन्निश्चयन्दृष्टवातत्त्वमास्थायविज्वरः ।
यदिहानन्तरङ्कार्यङ्कल्प्यन्तदनुचिन्तय ॥ 20 ॥
मुक्तवाक्यंविक्रान्तंराजपुत्रंविभीषणः ।
उवाचशोकसन्तप्तोभ्रातुर्हितमनन्तरम् ॥ 21 ॥
योऽयंविमर्देष्वविभग्नपूर्वःसुरैस्समस्थेरपिवासवेन ।
भवन्तमासाद्यरणेविभग्नोवेलामिवासाद्ययथासमुद्रः ॥ 22 ॥
अनेनदत्तानिवनीपकेषुभुक्ताश्चभोगानिभृताश्चभृत्याः ।
धनानिमित्रेषुसमर्पितानिवैराण्यमित्रेषुनिपातितानि ॥ 23 ॥
एषोहिताग्निश्चःमहातपाश्चवेदान्तगःकर्मसुचाग्य्रशूरः ।
एतस्ययत्प्रेतगतस्यकृत्यन्तत्कर्तुमिच्छामितवप्रसादात् ॥ 24 ॥
मरणान्तानिवैराणिनिर्वृत्तंवःप्रयोजनम् ।
क्रियतामस्यसंस्कारोममाप्येषयथातव ॥ 25 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे द्वादशाधिकशततमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha dvādaśādhikaśatatamassargaḥ |
bhrātarannihatandṛṣṭavāśayānannirjitaṃraṇe |
śokavegaparītātmāvilalāpavibhīṣaṇaḥ || 1 ||
vīra vikrānta vikhyāta pravīṇa nayakovida |
mahārhāśayanopetakiṃśeṣenihatobhuvi || 2 ||
vikṣipyadīrghauniśceṣṭaubhujāvaṅgabhūṣitau |
mukuṭenāpavṛttenabhāskarākāravarcasā || 3 ||
daṃvīrasamprāptaṃyanmayāpūrvamīritam |
kāmamohaparītasyayattannarucitantava || 4 ||
yannadarpātprahastovānendrajinnāparejanāḥ |
na kumbakarṇo'tirathonātikāyonarāntakaḥ || 5 ||
na svayantvamamanyethāstasyodarko'yamāgataḥ |
gatassetussunītīnāṅgatodharmasyavigrahaḥ || 6 ||
gatassattvasyasaṅkṣepaḥprastāvānāṅgatirgatā |
ādityaḥpatitobhūmaumagnastamasicandramāḥ || 7 ||
citrabhānuḥpraśāntārcirvyavasāyonirudyamaḥ |
asminnipatitevīre bhūmauśastrabhṛtāṃvare || 8 ||
saumitriṃ sattvasampannaṃ lakṣmaṇaṃ śubhalakṣaṇam |
vibhīṣaṇamimaṃ saumya laṅkāyāmabhiṣecaya || 9 ||
dhṛtipravālaḥprasahyāgyrapuṣpastapobalaśśauryanibaddhamūlaḥ |
raṇemahānrākṣasarājavṛkṣaḥsammarditorāghavamārutena || 10 ||
tejoviṣāṇaḥkulavaṃśavaṃśaḥkopaprasādāparagātrahastaḥ |
ikṣvākusiṃhāvagṛhītadehaḥsuptaḥkṣitaurāvaṇagandhahastī || 11 ||
parākramotsāhavijṛmbhitārcirniḥśvāsadhūmassvabalapratāpaḥ |
pratāpavānsamyatirākṣasāgnirvirvāpitorāmapayodhareṇa || 12 ||
siṃharakṣalāṅgūlakakudviṣāṇaḥparābhijidgandhanagandhahastī |
rakṣovṛṣaścāpalakarṇacakṣuḥkṣitīśvaravyāghrahato'vasannaḥ || 13 ||
vadantaṃhetumadvākyamparidṛṣṭārthaniścayam |
rāmaḥśokasamāviṣṭamityuvācavibhīṣaṇam || 14 ||
nāyaṃvinaṣṭoniśceṣṭassamarecaṇḍavikramaḥ |
atyunnatamahotsāhaḥpatito'yamaśaṅkitaḥ || 15 ||
naivaṃvinaṣṭāḥśocyantekṣatradharmavyavasthitāḥ |
vṛdhadimāśaṃsamānāyenipatantiraṇājire || 16 ||
yenasendrāstrayolokāstrāsitāyudhidhīmatā |
tasminkālasamāyukte na kālaḥpariśocitum || 17 ||
naikāntavijayoyuddhebhūtapūrvaḥkadācana |
parairāhanyatevīraḥparānvāhantisaṃyuge || 18 ||
sa tadrājyaṃ mahatprāpya rāmadattaṃ vibhīṣaṇaḥ |
prakṛtīḥ sāntyayitvā ca tato rāmamupāgamat || 19 ||
tadevanniścayandṛṣṭavātattvamāsthāyavijvaraḥ |
yadihānantaraṅkāryaṅkalpyantadanucintaya || 20 ||
muktavākyaṃvikrāntaṃrājaputraṃvibhīṣaṇaḥ |
uvācaśokasantaptobhrāturhitamanantaram || 21 ||
yo'yaṃvimardeṣvavibhagnapūrvaḥsuraissamastherapivāsavena |
bhavantamāsādyaraṇevibhagnovelāmivāsādyayathāsamudraḥ || 22 ||
anenadattānivanīpakeṣubhuktāścabhogānibhṛtāścabhṛtyāḥ |
dhanānimitreṣusamarpitānivairāṇyamitreṣunipātitāni || 23 ||
eṣohitāgniścaḥmahātapāścavedāntagaḥkarmasucāgyraśūraḥ |
etasyayatpretagatasyakṛtyantatkartumicchāmitavaprasādāt || 24 ||
maraṇāntānivairāṇinirvṛttaṃvaḥprayojanam |
kriyatāmasyasaṃskāromamāpyeṣayathātava || 25 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe dvādaśādhikaśatatamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.