ଶ୍ରୀମଦ୍ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ରାମାଯଣେ ଯୁଦ୍ଧକାଣ୍ଡମ୍ ।
ଅଥ ଷଟ୍ଚତ୍ଵାରିଂଶସ୍ସର୍ଗଃ ।
ତତୋଦ୍ଯାମ୍ପୃଥିଵୀଞ୍ଚୈଵଵୀକ୍ଷମାଣାଵନୌକସଃ ।
ଦଦୃଶୁଃସନ୍ତତୌବାଣୈର୍ଭ୍ରାତରୌରାମଲକ୍ଷ୍ମଣୌ ॥ 1 ॥
ଵୃଷ୍ଟଵେଵୋପରତେଦେଵେକୃତକର୍ମଣିରାକ୍ଷସେ ।
ଆଜଗାମାଥତନ୍ଦେଶଂସସୁଗ୍ରୀଵୋଵିଭୀଷଣଃ ॥ 2 ॥
ନୀଲଦ୍ଵିଵିଦମୈନ୍ଦାଶ୍ଚସୁଷେଣଃକୁମୁଦାଙ୍ଗଦାଃ ।
ତୂର୍ଣଂହନୁମତାସାର୍ଧମନ୍ଵଶୋଚନ୍ତରାଘଵୌ ॥ 3 ॥
ଅଚେଷ୍ଟୌମନ୍ଦନିଶ୍ଶ୍ଵାସୌଶୋଣିତୌଘପରିପ୍ଲୁତୌ ।
ଶରଜାଲାଚିତୌସ୍ତବ୍ଦୌଶଯାନୌଶରତଲ୍ପଯୋଃ ॥ 4 ॥
ନିଃଶ୍ଵସନ୍ତୌଯଥାସର୍ପୌନିଶ୍ଚେଷ୍ଟୌମନ୍ଦଵିକ୍ରମୌ ।
ରୁଧିରସ୍ରାଦ୍ଵିଗ୍ଧାଙ୍ଗୌତାପନୀଯାଵିଵଧ୍ଵଜୌ ॥ 5 ॥
ତୌଵୀରଶଯନେଵୀରୌଶଯାନୌମନ୍ଦଚେଷ୍ଟିତୌ ।
ଯୂଥପୈସ୍ତୈଃ ପରିଵୃତୌବାଷ୍ପଵ୍ଯାକୁଲଲୋଚନୈଃ ॥ 6 ॥
ରାଘଵୌପତିତୌଦୃଷ୍ଟଵାଶରଜାଲସମାଵୃତୌ ।
ବଭୂଵୁର୍ଵେର୍ଵ୍ଯଥିତାସ୍ସର୍ଵେଵାନରାସ୍ସଵିଭୀଷଣାଃ ॥ 7 ॥
ଅନ୍ତରିକ୍ଷନ୍ନିରୀକ୍ଷନ୍ତୋଦିଶସ୍ସର୍ଵାଶ୍ଚଵାନରାଃ ।
ନଚୈନମ୍ମାଯଯାଛନ୍ନନ୍ଦଦୃଶୂରାଵଣିଃରଣେ ॥ 8 ॥
ତନ୍ତୁମାଯାପ୍ରତିଚ୍ଛନ୍ନମ୍ମାଯଯୈଵଵିଭୀଷଣଃ ।
ଵୀକ୍ଷମାଣୋଦଦର୍ଶାଥଭ୍ରାତୁଃପୁତ୍ରମଵସ୍ଥିତମ୍ ॥ 9 ॥
ତମପ୍ରତିକର୍ମାଣମପ୍ରତିଦ୍ଵନ୍ଦ୍ଵମାହଵେ ।
ଦଦର୍ଶାନ୍ତର୍ହିତଂଵୀରଂଵରଦାନାଦ୍ଵିଭୀଷଣଃ ॥ 10 ॥
ତେଜସାଯଶସାଚୈଵଵିକ୍ରମେଣଚସମ୍ଯୁତମ୍ ।
ଇନ୍ଦ୍ରଜିତ୍ତ୍ଵାତ୍ମନଃକର୍ମତୌଶଯାନୌସମୀକ୍ଷ୍ଯଚ ॥ 11 ॥
ଉଵାଚପରମପ୍ରୀତୋହର୍ଷଯନ୍ ସର୍ଵନୈରୃତାନ୍ ।
ଦୂଷଣସ୍ଯଚହନ୍ତାରୌଖରସ୍ଯଚମହାବଲୌ ॥ 12 ॥
ସାଦିତୌମାମକୈର୍ବାଣୈର୍ଭ୍ରାତରୌରାମଲକ୍ଷ୍ମଣୌ ।
ନେମୌମୋକ୍ଷଯିତୁଂଶକ୍ଯାଵେତସ୍ମାଦିଷୁବନ୍ଧନାତ୍ ॥ 13 ॥
ସର୍ଵୈରପିସମାଗମ୍ଯସର୍ଷିସଙ୍ଘୈସ୍ସୁରାସୁରୈଃ ।
ଯତ୍କୃତେଚିନ୍ତଯାନସ୍ଯଶୋକାର୍ତସ୍ଯପିତୁର୍ମମ ॥ 14 ॥
ଅସ୍ପୃଷ୍ଟଵାଶଯନଙ୍ଗାତ୍ରୈସ୍ତ୍ରିଯାମାଯାତିଶର୍ଵରୀ ।
ତ୍ସ୍ନେଯଂଯତ୍କୃତେଲଙ୍କାନଦୀଵର୍ଷାସ୍ଵିଵାକୁଲା ॥ 15 ॥
ସୋଽଯମ୍ମୂଲହରୋଽନର୍ଥଃସର୍ଵେଷାନ୍ନିହତୋମଯା ।
ରାମସ୍ଯଲକ୍ଷ୍ମଣସ୍ଯୈଵସର୍ଵେଷାଞ୍ଚଵନୌକସାମ୍ ।
ଵିକ୍ରମାନିଷ୍ଫଲାଃସର୍ଵେଯଥାଶରଦିତୋଯଦାଃ ॥ 16 ॥
ଏଵମୁକ୍ତ୍ଵାତୁତାନ୍ ସର୍ଵାନ୍ରାକ୍ଷସାନ୍ପରିପାର୍ଶ୍ଵତଃ ॥ 17 ॥
ଯୂଥପାନପିତାନ୍ସର୍ଵାଂସ୍ତାଡଯାମାସରାଵଣିଃ ।
ନୀଲନ୍ନଵଭିରାହତ୍ଯମୈନ୍ଦଞ୍ଚଦ୍ଵିଵିଦନ୍ତଥା ॥ 18 ॥
ତ୍ରିଭିସ୍ତ୍ରିଭିରମିତ୍ରଘ୍ନସ୍ତତାପପ୍ରଵରେଷୁଭିଃ ।
ଜାମ୍ବଵନ୍ତମ୍ମହେଷ୍ଵାସୋଵିଦ୍ ଧ୍ଵାବାଣେନଵକ୍ଷସି ॥ 19 ॥
ହନୂମତୋଵେଗଵତୋଵିସସର୍ଜଶରାନ୍ଦଶ ।
ଗଵାକ୍ଷଂଶରଭଞ୍ଚୈଵଦ୍ଵାଵପ୍ଯମିତତେଜସୌ ॥ 20 ॥
ଦ୍ଵାଭ୍ଯାନ୍ଦ୍ଵାଭ୍ଯାମ୍ମହାଵେଗୋଵିଵ୍ଯାଧଯୁଧିରାଵଣିଃ ।
ଗୋଲାଙ୍ଗୂଲେଶ୍ଵରଞ୍ଚୈଵଵାଲିପୁତ୍ରମଥାଙ୍ଗଦମ୍ ॥ 21 ॥
ଵିଵ୍ଯାଧବହୁଭିର୍ବାଣୈସ୍ତ୍ଵରମାଣୋଽଥରାଵଣିଃ ।
ତାନ୍ଵାନରଵରାନ୍ଭିତ୍ତ୍ଵାଶରୈରଗ୍ନିଶିଖୋପମୈଃ ॥ 22 ॥
ନନାଦବଲଵାଂସ୍ତତ୍ରମହାସତ୍ତ୍ଵସ୍ସରାଵଣିଃ ।
ତାନର୍ଧଯିତ୍ଵାବାଣୌଘୈସ୍ତ୍ରାସଯିତ୍ଵାଚଵାନରାନ୍ ॥ 23 ॥
ପ୍ରଜହାସମହାବାହୁର୍ଵଚନଞ୍ଚେଦମବ୍ରଵୀତ୍ ।
ଶରଶବ୍ଦେନଘୋରେଣମଯାବଦ୍ଧୌଚମୂମୁଖେ ॥ 24 ॥
ସହିତୌଭ୍ରାତରଵେତୌନିଶାମଯତରାକ୍ଷସାଃ ।
ଏଵମୁକ୍ତାସ୍ତୁତେସର୍ଵେରାକ୍ଷସାଃକୂଟଯୋଧିନଃ ॥ 25 ॥
ପରଂଵିସ୍ମଯାମାଜଗ୍ମୁଃକର୍ମଣାତେନହର୍ଷିତାଃ ।
ଵିନେଦୁଶ୍ଚମହାନାଦାନ୍ ସର୍ଵେତେଜଲଦୋପମାଃ ॥ 26 ॥
ହତୋ ରାମ;ଇତି ଜ୍ନାତ୍ଵା ରାଵଣିଂ ସମପୂଜଯନ୍ ।
ନିଷ୍ପନ୍ଦୌ ତୁ ତଦା ଦୃଷ୍ଟ୍ଵା ତାଵ୍ ଉଭୌ ରାମ ଲକ୍ଷ୍ମଣୌ ॥ 27 ॥
ଵସୁଧାଯାଂ ନିରୁଚ୍ଚ୍ଵାସୌ ହତାଵ୍ ଇତ୍ଯ୍ ଅନ୍ଵମନ୍ଯତ ।
ହର୍ଷେଣ ତୁ ସମାଵିଷ୍ଟ;ଇନ୍ଦ୍ରଜିତ୍ ସମିତିଂ ଜଯଃ ॥ 28 ॥
ପ୍ରଵିଵେଶପୁରୀଂଲଙ୍କାଂହର୍ଷଯନ୍ ସର୍ଵନୈର୍ଵୃତାନ୍ ।
ରାମଲକ୍ଷ୍ମଣଯୋର୍ଦୃଷ୍ଟଵାଶରୀରେସାଯକୈଶ୍ଚିତେ ॥ 29 ॥
ସର୍ଵାଣିଚାଙ୍ଗୋପାଙ୍ଗାନିସୁଗ୍ରୀଵମ୍ଭଯମାଵିଶତ୍ ।
ପର୍ଯଵସ୍ଥାପଯାତ୍ମାନମନାଥମ୍ମାଞ୍ଚଵାନର ॥ 30 ॥
ସତ୍ଯଧର୍ମାଭିରକ୍ତାନାନ୍ନାସ୍ତିମୃତ୍ଯୁକୃତମ୍ଭଯମ୍ ।
ଏଵମୁକ୍ତ୍ଵାତତସ୍ତସ୍ଯଜଲକ୍ଲନ୍ନେନପାଣିନା ॥ 31 ॥
ସୁଗ୍ରୀଵସ୍ଯଶୁଭେନେତ୍ରେପ୍ରମମାର୍ଜଵିଭୀଷଣଃ ।
ତତସ୍ସଲିଲମାଦାଯଵିଦ୍ଯଯାପରିଜପ୍ଯଚ ॥ 32 ॥
ସୁଗ୍ରୀଵନେତ୍ରେଧର୍ମାତ୍ମାସମମାର୍ଜଵିଭୀଷଣଃ ।
ଵିମୃଜ୍ଯଵଦନନ୍ତସ୍ଯକପିରାଜସ୍ଯଧୀମତଃ ॥ 33 ॥
ଅବ୍ରଵୀତ୍କାଲସମ୍ପ୍ରାପ୍ତସମ୍ଭ୍ରାନ୍ତମିଦଂଵଚଃ ।
ନକାଲଃକପିରାଜେନ୍ଦ୍ରଵୈକ୍ଲବ୍ଯମଵଲମ୍ବିତୁମ୍ ॥ 34 ॥
ଅତିସ୍ନେହୋଽପ୍ଯକାଲେଽସ୍ମିନ୍ମରଣାଯୋପକଲ୍ପତେ ।
ତସ୍ମାଦୁତ୍ସୃଜ୍ଯଵୈକ୍ଲବ୍ଯଂସର୍ଵକାର୍ଯଵିନାଶନମ୍ ॥ 35 ॥
ହିତଂରାମପୁରୋଗଣାଂସୈନ୍ଯାନାନୁଚିନ୍ତ୍ଯତାମ୍ ।
ଅଥଵାରକ୍ଷ୍ଯତାଂରାମୋଯାଵତ୍ସଞ୍ଜ୍ଞାଵିପର୍ଯଯଃ ॥ 36 ॥
ଲବ୍ଧସଞ୍ଜ୍ଞୌହିକାକୁତ୍ସ୍ଥୌଭଯନ୍ନୌଵ୍ଯପନେଷ୍ଯତଃ ।
ନୈତତ୍କିଞ୍ଚନରାମସ୍ଯନଚରାମୋମୁମୂର୍ଷତି ॥ 37 ॥
ନହ୍ଯେନଂହାସ୍ଯତେଲକ୍ଷ୍ମୀଦ୍ଦୁର୍ଲଭାଯାଗତାଯୁଷାମ୍ ।
ତସ୍ମାଦାଶ୍ଵାସଯାତ୍ମାନମ୍ବଲଞ୍ଚାଶ୍ଵାସଯସ୍ଵକମ୍ ॥ 38 ॥
ଯାଵତ୍କାର୍ଯାଣିସର୍ଵାଣିପୁନଃସଂସ୍ଥାପଯାମ୍ଯହମ୍ ।
ଏତେହିଫୁଲ୍ଲନଯନାସ୍ତ୍ରାସାଦାଗତସାଧ୍ଵସାଃ ॥ 39 ॥
କର୍ଣେକର୍ଣେପ୍ରକଥିତାହରଯୋହରିସତ୍ତମ ।
ମାନ୍ତୁଦୃଷ୍ଟଵାପ୍ରଧାଵନ୍ତମନୀକଂସମ୍ପ୍ରହର୍ଷିତୁମ୍ ॥ 40 ॥
ତ୍ଯଜସ୍ତୁହରଯସ୍ତ୍ରାସମ୍ଭୁକ୍ତପୂର୍ଵାମିଵସ୍ରଜମ୍ ।
ସମାଶ୍ଵାସ୍ଯତୁସୁଗ୍ରୀଵଂରାକ୍ଷସେନ୍ଦ୍ରୋଵିଭୀଷଣଃ ॥ 41 ॥
ଵିଦ୍ରୁତଂଵାନରାନୀକନ୍ତତ୍ସମାଶ୍ଵାସଯତ୍ପୁନଃ ।
ଇନ୍ଦ୍ରଜିତ୍ତୁମହାମାଯଃସର୍ଵସୈନ୍ଯସମାଵୃତଃ ॥ 42 ॥
କର୍ଣେ କର୍ଣେ ପ୍ରକଥିତା ହରଯୋ ହରି ପୁମ୍ଗଵ ।
ମାଂ ତୁ ଦୃଷ୍ଟ୍ଵା ପ୍ରଧାଵନ୍ତଂ ଅନୀକଂ ସମ୍ପ୍ରହର୍ଷିତୁମ୍ ॥ 43 ॥
ଆଚଚକ୍ଷେପ୍ରିଯମ୍ପିତ୍ରେନିହତୌରାମଲକ୍ଷ୍ମଣୌ ।
ଉତ୍ପପାତତତୋହୃଷ୍ଟଃପୁତ୍ରଞ୍ଚପରିଷସ୍ଵଜେ ॥ 44 ॥
ରାଵଣୋରକ୍ଷସାମ୍ମଧ୍ଯେଶ୍ରୁତ୍ଵାଶତ୍ରୂନିପାତିତୌ ।
ଉପାଘ୍ରାଯଚତମ୍ମୂଦ୍ ର୍ନେନମ୍ପପ୍ରଚ୍ଛପ୍ରୀତମାନସଃ ॥ 45 ॥
ପୃଚ୍ଛତେଚଯଥାଵୃତ୍ତମ୍ପିତ୍ରେତସ୍ମୈସର୍ଵନ୍ନ୍ଯଵେଦଯତ୍ ।
ଯଥାତୌଶରବନ୍ଧେନନିଶ୍ଚେଷ୍ଟୌନିଷ୍ପ୍ରଭୌକୃତୌ ॥ 46 ॥
ସହର୍ଷଵେଗାନୁଗତାନ୍ତରାତ୍ମାଶ୍ରୁତ୍ଵାଵଚସ୍ତସ୍ଯମହାରଥସ୍ଯ ।
ଜହୌଜ୍ଵରନ୍ଦାଶରଥେଃସମୁତ୍ଥିତମ୍ପ୍ରହୃଷ୍ଯଵାଚାଽଭିନନନ୍ଦପୁତ୍ରମ୍ ॥ 47 ॥
ଇତ୍ଯାର୍ଷେ ଶ୍ରୀମଦ୍ରାମାଯଣେ ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ଆଦିକାଵ୍ଯେ ଯୁଦ୍ଧକାଣ୍ଡେ ଷଟ୍ଚତ୍ଵାରିଂଶସ୍ସର୍ଗଃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha ṣaṭcatvāriṃśassargaḥ |
tatodyāmpṛthivīñcaivavīkṣamāṇāvanaukasaḥ |
dadṛśuḥsantataubāṇairbhrātaraurāmalakṣmaṇau || 1 ||
vṛṣṭavevoparatedevekṛtakarmaṇirākṣase |
ājagāmāthatandeśaṃsasugrīvovibhīṣaṇaḥ || 2 ||
nīladvividamaindāścasuṣeṇaḥkumudāṅgadāḥ |
tūrṇaṃhanumatāsārdhamanvaśocantarāghavau || 3 ||
aceṣṭaumandaniśśvāsauśoṇitaughapariplutau |
śarajālācitaustabdauśayānauśaratalpayoḥ || 4 ||
niḥśvasantauyathāsarpauniśceṣṭaumandavikramau |
rudhirasrādvigdhāṅgautāpanīyāvivadhvajau || 5 ||
tauvīraśayanevīrauśayānaumandaceṣṭitau |
yūthapaistaiḥ parivṛtaubāṣpavyākulalocanaiḥ || 6 ||
rāghavaupatitaudṛṣṭavāśarajālasamāvṛtau |
babhūvurvervyathitāssarvevānarāssavibhīṣaṇāḥ || 7 ||
antarikṣannirīkṣantodiśassarvāścavānarāḥ |
nacainammāyayāchannandadṛśūrāvaṇiḥraṇe || 8 ||
tantumāyāpraticchannammāyayaivavibhīṣaṇaḥ |
vīkṣamāṇodadarśāthabhrātuḥputramavasthitam || 9 ||
tamapratikarmāṇamapratidvandvamāhave |
dadarśāntarhitaṃvīraṃvaradānādvibhīṣaṇaḥ || 10 ||
tejasāyaśasācaivavikrameṇacasamyutam |
indrajittvātmanaḥkarmatauśayānausamīkṣyaca || 11 ||
uvācaparamaprītoharṣayan sarvanairṛtān |
dūṣaṇasyacahantāraukharasyacamahābalau || 12 ||
sāditaumāmakairbāṇairbhrātaraurāmalakṣmaṇau |
nemaumokṣayituṃśakyāvetasmādiṣubandhanāt || 13 ||
sarvairapisamāgamyasarṣisaṅghaissurāsuraiḥ |
yatkṛtecintayānasyaśokārtasyapiturmama || 14 ||
aspṛṣṭavāśayanaṅgātraistriyāmāyātiśarvarī |
tsneyaṃyatkṛtelaṅkānadīvarṣāsvivākulā || 15 ||
so'yammūlaharo'narthaḥsarveṣānnihatomayā |
rāmasyalakṣmaṇasyaivasarveṣāñcavanaukasām |
vikramāniṣphalāḥsarveyathāśaraditoyadāḥ || 16 ||
evamuktvātutān sarvānrākṣasānparipārśvataḥ || 17 ||
yūthapānapitānsarvāṃstāḍayāmāsarāvaṇiḥ |
nīlannavabhirāhatyamaindañcadvividantathā || 18 ||
tribhistribhiramitraghnastatāpapravareṣubhiḥ |
jāmbavantammaheṣvāsovid dhvābāṇenavakṣasi || 19 ||
hanūmatovegavatovisasarjaśarāndaśa |
gavākṣaṃśarabhañcaivadvāvapyamitatejasau || 20 ||
dvābhyāndvābhyāmmahāvegovivyādhayudhirāvaṇiḥ |
golāṅgūleśvarañcaivavāliputramathāṅgadam || 21 ||
vivyādhabahubhirbāṇaistvaramāṇo'tharāvaṇiḥ |
tānvānaravarānbhittvāśarairagniśikhopamaiḥ || 22 ||
nanādabalavāṃstatramahāsattvassarāvaṇiḥ |
tānardhayitvābāṇaughaistrāsayitvācavānarān || 23 ||
prajahāsamahābāhurvacanañcedamabravīt |
śaraśabdenaghoreṇamayābaddhaucamūmukhe || 24 ||
sahitaubhrātaravetauniśāmayatarākṣasāḥ |
evamuktāstutesarverākṣasāḥkūṭayodhinaḥ || 25 ||
paraṃvismayāmājagmuḥkarmaṇātenaharṣitāḥ |
vineduścamahānādān sarvetejaladopamāḥ || 26 ||
hato rāma;iti jnātvā rāvaṇiṃ samapūjayan |
niṣpandau tu tadā dṛṣṭvā tāv ubhau rāma lakṣmaṇau || 27 ||
vasudhāyāṃ niruccvāsau hatāv ity anvamanyata |
harṣeṇa tu samāviṣṭa;indrajit samitiṃ jayaḥ || 28 ||
praviveśapurīṃlaṅkāṃharṣayan sarvanairvṛtān |
rāmalakṣmaṇayordṛṣṭavāśarīresāyakaiścite || 29 ||
sarvāṇicāṅgopāṅgānisugrīvambhayamāviśat |
paryavasthāpayātmānamanāthammāñcavānara || 30 ||
satyadharmābhiraktānānnāstimṛtyukṛtambhayam |
evamuktvātatastasyajalaklannenapāṇinā || 31 ||
sugrīvasyaśubhenetrepramamārjavibhīṣaṇaḥ |
tatassalilamādāyavidyayāparijapyaca || 32 ||
sugrīvanetredharmātmāsamamārjavibhīṣaṇaḥ |
vimṛjyavadanantasyakapirājasyadhīmataḥ || 33 ||
abravītkālasamprāptasambhrāntamidaṃvacaḥ |
nakālaḥkapirājendravaiklabyamavalambitum || 34 ||
atisneho'pyakāle'sminmaraṇāyopakalpate |
tasmādutsṛjyavaiklabyaṃsarvakāryavināśanam || 35 ||
hitaṃrāmapurogaṇāṃsainyānānucintyatām |
athavārakṣyatāṃrāmoyāvatsañjñāviparyayaḥ || 36 ||
labdhasañjñauhikākutsthaubhayannauvyapaneṣyataḥ |
naitatkiñcanarāmasyanacarāmomumūrṣati || 37 ||
nahyenaṃhāsyatelakṣmīddurlabhāyāgatāyuṣām |
tasmādāśvāsayātmānambalañcāśvāsayasvakam || 38 ||
yāvatkāryāṇisarvāṇipunaḥsaṃsthāpayāmyaham |
etehiphullanayanāstrāsādāgatasādhvasāḥ || 39 ||
karṇekarṇeprakathitāharayoharisattama |
māntudṛṣṭavāpradhāvantamanīkaṃsampraharṣitum || 40 ||
tyajastuharayastrāsambhuktapūrvāmivasrajam |
samāśvāsyatusugrīvaṃrākṣasendrovibhīṣaṇaḥ || 41 ||
vidrutaṃvānarānīkantatsamāśvāsayatpunaḥ |
indrajittumahāmāyaḥsarvasainyasamāvṛtaḥ || 42 ||
karṇe karṇe prakathitā harayo hari pumgava |
māṃ tu dṛṣṭvā pradhāvantaṃ anīkaṃ sampraharṣitum || 43 ||
ācacakṣepriyampitrenihataurāmalakṣmaṇau |
utpapātatatohṛṣṭaḥputrañcapariṣasvaje || 44 ||
rāvaṇorakṣasāmmadhyeśrutvāśatrūnipātitau |
upāghrāyacatammūd rnenampapracchaprītamānasaḥ || 45 ||
pṛcchatecayathāvṛttampitretasmaisarvannyavedayat |
yathātauśarabandhenaniśceṣṭauniṣprabhaukṛtau || 46 ||
saharṣavegānugatāntarātmāśrutvāvacastasyamahārathasya |
jahaujvarandāśaratheḥsamutthitamprahṛṣyavācā'bhinanandaputram || 47 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe ṣaṭcatvāriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ षट्चत्वारिंशस्सर्गः ।
ततोद्याम्पृथिवीञ्चैववीक्षमाणावनौकसः ।
ददृशुःसन्ततौबाणैर्भ्रातरौरामलक्ष्मणौ ॥ 1 ॥
वृष्टवेवोपरतेदेवेकृतकर्मणिराक्षसे ।
आजगामाथतन्देशंससुग्रीवोविभीषणः ॥ 2 ॥
नीलद्विविदमैन्दाश्चसुषेणःकुमुदाङ्गदाः ।
तूर्णंहनुमतासार्धमन्वशोचन्तराघवौ ॥ 3 ॥
अचेष्टौमन्दनिश्श्वासौशोणितौघपरिप्लुतौ ।
शरजालाचितौस्तब्दौशयानौशरतल्पयोः ॥ 4 ॥
निःश्वसन्तौयथासर्पौनिश्चेष्टौमन्दविक्रमौ ।
रुधिरस्राद्विग्धाङ्गौतापनीयाविवध्वजौ ॥ 5 ॥
तौवीरशयनेवीरौशयानौमन्दचेष्टितौ ।
यूथपैस्तैः परिवृतौबाष्पव्याकुललोचनैः ॥ 6 ॥
राघवौपतितौदृष्टवाशरजालसमावृतौ ।
बभूवुर्वेर्व्यथितास्सर्वेवानरास्सविभीषणाः ॥ 7 ॥
अन्तरिक्षन्निरीक्षन्तोदिशस्सर्वाश्चवानराः ।
नचैनम्माययाछन्नन्ददृशूरावणिःरणे ॥ 8 ॥
तन्तुमायाप्रतिच्छन्नम्माययैवविभीषणः ।
वीक्षमाणोददर्शाथभ्रातुःपुत्रमवस्थितम् ॥ 9 ॥
तमप्रतिकर्माणमप्रतिद्वन्द्वमाहवे ।
ददर्शान्तर्हितंवीरंवरदानाद्विभीषणः ॥ 10 ॥
तेजसायशसाचैवविक्रमेणचसम्युतम् ।
इन्द्रजित्त्वात्मनःकर्मतौशयानौसमीक्ष्यच ॥ 11 ॥
उवाचपरमप्रीतोहर्षयन् सर्वनैरृतान् ।
दूषणस्यचहन्तारौखरस्यचमहाबलौ ॥ 12 ॥
सादितौमामकैर्बाणैर्भ्रातरौरामलक्ष्मणौ ।
नेमौमोक्षयितुंशक्यावेतस्मादिषुबन्धनात् ॥ 13 ॥
सर्वैरपिसमागम्यसर्षिसङ्घैस्सुरासुरैः ।
यत्कृतेचिन्तयानस्यशोकार्तस्यपितुर्मम ॥ 14 ॥
अस्पृष्टवाशयनङ्गात्रैस्त्रियामायातिशर्वरी ।
त्स्नेयंयत्कृतेलङ्कानदीवर्षास्विवाकुला ॥ 15 ॥
सोऽयम्मूलहरोऽनर्थःसर्वेषान्निहतोमया ।
रामस्यलक्ष्मणस्यैवसर्वेषाञ्चवनौकसाम् ।
विक्रमानिष्फलाःसर्वेयथाशरदितोयदाः ॥ 16 ॥
एवमुक्त्वातुतान् सर्वान्राक्षसान्परिपार्श्वतः ॥ 17 ॥
यूथपानपितान्सर्वांस्ताडयामासरावणिः ।
नीलन्नवभिराहत्यमैन्दञ्चद्विविदन्तथा ॥ 18 ॥
त्रिभिस्त्रिभिरमित्रघ्नस्ततापप्रवरेषुभिः ।
जाम्बवन्तम्महेष्वासोविद् ध्वाबाणेनवक्षसि ॥ 19 ॥
हनूमतोवेगवतोविससर्जशरान्दश ।
गवाक्षंशरभञ्चैवद्वावप्यमिततेजसौ ॥ 20 ॥
द्वाभ्यान्द्वाभ्याम्महावेगोविव्याधयुधिरावणिः ।
गोलाङ्गूलेश्वरञ्चैववालिपुत्रमथाङ्गदम् ॥ 21 ॥
विव्याधबहुभिर्बाणैस्त्वरमाणोऽथरावणिः ।
तान्वानरवरान्भित्त्वाशरैरग्निशिखोपमैः ॥ 22 ॥
ननादबलवांस्तत्रमहासत्त्वस्सरावणिः ।
तानर्धयित्वाबाणौघैस्त्रासयित्वाचवानरान् ॥ 23 ॥
प्रजहासमहाबाहुर्वचनञ्चेदमब्रवीत् ।
शरशब्देनघोरेणमयाबद्धौचमूमुखे ॥ 24 ॥
सहितौभ्रातरवेतौनिशामयतराक्षसाः ।
एवमुक्तास्तुतेसर्वेराक्षसाःकूटयोधिनः ॥ 25 ॥
परंविस्मयामाजग्मुःकर्मणातेनहर्षिताः ।
विनेदुश्चमहानादान् सर्वेतेजलदोपमाः ॥ 26 ॥
हतो राम;इति ज्नात्वा रावणिं समपूजयन् ।
निष्पन्दौ तु तदा दृष्ट्वा ताव् उभौ राम लक्ष्मणौ ॥ 27 ॥
वसुधायां निरुच्च्वासौ हताव् इत्य् अन्वमन्यत ।
हर्षेण तु समाविष्ट;इन्द्रजित् समितिं जयः ॥ 28 ॥
प्रविवेशपुरींलङ्कांहर्षयन् सर्वनैर्वृतान् ।
रामलक्ष्मणयोर्दृष्टवाशरीरेसायकैश्चिते ॥ 29 ॥
सर्वाणिचाङ्गोपाङ्गानिसुग्रीवम्भयमाविशत् ।
पर्यवस्थापयात्मानमनाथम्माञ्चवानर ॥ 30 ॥
सत्यधर्माभिरक्तानान्नास्तिमृत्युकृतम्भयम् ।
एवमुक्त्वाततस्तस्यजलक्लन्नेनपाणिना ॥ 31 ॥
सुग्रीवस्यशुभेनेत्रेप्रममार्जविभीषणः ।
ततस्सलिलमादायविद्ययापरिजप्यच ॥ 32 ॥
सुग्रीवनेत्रेधर्मात्मासममार्जविभीषणः ।
विमृज्यवदनन्तस्यकपिराजस्यधीमतः ॥ 33 ॥
अब्रवीत्कालसम्प्राप्तसम्भ्रान्तमिदंवचः ।
नकालःकपिराजेन्द्रवैक्लब्यमवलम्बितुम् ॥ 34 ॥
अतिस्नेहोऽप्यकालेऽस्मिन्मरणायोपकल्पते ।
तस्मादुत्सृज्यवैक्लब्यंसर्वकार्यविनाशनम् ॥ 35 ॥
हितंरामपुरोगणांसैन्यानानुचिन्त्यताम् ।
अथवारक्ष्यतांरामोयावत्सञ्ज्ञाविपर्ययः ॥ 36 ॥
लब्धसञ्ज्ञौहिकाकुत्स्थौभयन्नौव्यपनेष्यतः ।
नैतत्किञ्चनरामस्यनचरामोमुमूर्षति ॥ 37 ॥
नह्येनंहास्यतेलक्ष्मीद्दुर्लभायागतायुषाम् ।
तस्मादाश्वासयात्मानम्बलञ्चाश्वासयस्वकम् ॥ 38 ॥
यावत्कार्याणिसर्वाणिपुनःसंस्थापयाम्यहम् ।
एतेहिफुल्लनयनास्त्रासादागतसाध्वसाः ॥ 39 ॥
कर्णेकर्णेप्रकथिताहरयोहरिसत्तम ।
मान्तुदृष्टवाप्रधावन्तमनीकंसम्प्रहर्षितुम् ॥ 40 ॥
त्यजस्तुहरयस्त्रासम्भुक्तपूर्वामिवस्रजम् ।
समाश्वास्यतुसुग्रीवंराक्षसेन्द्रोविभीषणः ॥ 41 ॥
विद्रुतंवानरानीकन्तत्समाश्वासयत्पुनः ।
इन्द्रजित्तुमहामायःसर्वसैन्यसमावृतः ॥ 42 ॥
कर्णे कर्णे प्रकथिता हरयो हरि पुम्गव ।
मां तु दृष्ट्वा प्रधावन्तं अनीकं सम्प्रहर्षितुम् ॥ 43 ॥
आचचक्षेप्रियम्पित्रेनिहतौरामलक्ष्मणौ ।
उत्पपातततोहृष्टःपुत्रञ्चपरिषस्वजे ॥ 44 ॥
रावणोरक्षसाम्मध्येश्रुत्वाशत्रूनिपातितौ ।
उपाघ्रायचतम्मूद् र्नेनम्पप्रच्छप्रीतमानसः ॥ 45 ॥
पृच्छतेचयथावृत्तम्पित्रेतस्मैसर्वन्न्यवेदयत् ।
यथातौशरबन्धेननिश्चेष्टौनिष्प्रभौकृतौ ॥ 46 ॥
सहर्षवेगानुगतान्तरात्माश्रुत्वावचस्तस्यमहारथस्य ।
जहौज्वरन्दाशरथेःसमुत्थितम्प्रहृष्यवाचाऽभिननन्दपुत्रम् ॥ 47 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे षट्चत्वारिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha ṣaṭcatvāriṃśassargaḥ |
tatodyāmpṛthivīñcaivavīkṣamāṇāvanaukasaḥ |
dadṛśuḥsantataubāṇairbhrātaraurāmalakṣmaṇau || 1 ||
vṛṣṭavevoparatedevekṛtakarmaṇirākṣase |
ājagāmāthatandeśaṃsasugrīvovibhīṣaṇaḥ || 2 ||
nīladvividamaindāścasuṣeṇaḥkumudāṅgadāḥ |
tūrṇaṃhanumatāsārdhamanvaśocantarāghavau || 3 ||
aceṣṭaumandaniśśvāsauśoṇitaughapariplutau |
śarajālācitaustabdauśayānauśaratalpayoḥ || 4 ||
niḥśvasantauyathāsarpauniśceṣṭaumandavikramau |
rudhirasrādvigdhāṅgautāpanīyāvivadhvajau || 5 ||
tauvīraśayanevīrauśayānaumandaceṣṭitau |
yūthapaistaiḥ parivṛtaubāṣpavyākulalocanaiḥ || 6 ||
rāghavaupatitaudṛṣṭavāśarajālasamāvṛtau |
babhūvurvervyathitāssarvevānarāssavibhīṣaṇāḥ || 7 ||
antarikṣannirīkṣantodiśassarvāścavānarāḥ |
nacainammāyayāchannandadṛśūrāvaṇiḥraṇe || 8 ||
tantumāyāpraticchannammāyayaivavibhīṣaṇaḥ |
vīkṣamāṇodadarśāthabhrātuḥputramavasthitam || 9 ||
tamapratikarmāṇamapratidvandvamāhave |
dadarśāntarhitaṃvīraṃvaradānādvibhīṣaṇaḥ || 10 ||
tejasāyaśasācaivavikrameṇacasamyutam |
indrajittvātmanaḥkarmatauśayānausamīkṣyaca || 11 ||
uvācaparamaprītoharṣayan sarvanairṛtān |
dūṣaṇasyacahantāraukharasyacamahābalau || 12 ||
sāditaumāmakairbāṇairbhrātaraurāmalakṣmaṇau |
nemaumokṣayituṃśakyāvetasmādiṣubandhanāt || 13 ||
sarvairapisamāgamyasarṣisaṅghaissurāsuraiḥ |
yatkṛtecintayānasyaśokārtasyapiturmama || 14 ||
aspṛṣṭavāśayanaṅgātraistriyāmāyātiśarvarī |
tsneyaṃyatkṛtelaṅkānadīvarṣāsvivākulā || 15 ||
so'yammūlaharo'narthaḥsarveṣānnihatomayā |
rāmasyalakṣmaṇasyaivasarveṣāñcavanaukasām |
vikramāniṣphalāḥsarveyathāśaraditoyadāḥ || 16 ||
evamuktvātutān sarvānrākṣasānparipārśvataḥ || 17 ||
yūthapānapitānsarvāṃstāḍayāmāsarāvaṇiḥ |
nīlannavabhirāhatyamaindañcadvividantathā || 18 ||
tribhistribhiramitraghnastatāpapravareṣubhiḥ |
jāmbavantammaheṣvāsovid dhvābāṇenavakṣasi || 19 ||
hanūmatovegavatovisasarjaśarāndaśa |
gavākṣaṃśarabhañcaivadvāvapyamitatejasau || 20 ||
dvābhyāndvābhyāmmahāvegovivyādhayudhirāvaṇiḥ |
golāṅgūleśvarañcaivavāliputramathāṅgadam || 21 ||
vivyādhabahubhirbāṇaistvaramāṇo'tharāvaṇiḥ |
tānvānaravarānbhittvāśarairagniśikhopamaiḥ || 22 ||
nanādabalavāṃstatramahāsattvassarāvaṇiḥ |
tānardhayitvābāṇaughaistrāsayitvācavānarān || 23 ||
prajahāsamahābāhurvacanañcedamabravīt |
śaraśabdenaghoreṇamayābaddhaucamūmukhe || 24 ||
sahitaubhrātaravetauniśāmayatarākṣasāḥ |
evamuktāstutesarverākṣasāḥkūṭayodhinaḥ || 25 ||
paraṃvismayāmājagmuḥkarmaṇātenaharṣitāḥ |
vineduścamahānādān sarvetejaladopamāḥ || 26 ||
hato rāma;iti jnātvā rāvaṇiṃ samapūjayan |
niṣpandau tu tadā dṛṣṭvā tāv ubhau rāma lakṣmaṇau || 27 ||
vasudhāyāṃ niruccvāsau hatāv ity anvamanyata |
harṣeṇa tu samāviṣṭa;indrajit samitiṃ jayaḥ || 28 ||
praviveśapurīṃlaṅkāṃharṣayan sarvanairvṛtān |
rāmalakṣmaṇayordṛṣṭavāśarīresāyakaiścite || 29 ||
sarvāṇicāṅgopāṅgānisugrīvambhayamāviśat |
paryavasthāpayātmānamanāthammāñcavānara || 30 ||
satyadharmābhiraktānānnāstimṛtyukṛtambhayam |
evamuktvātatastasyajalaklannenapāṇinā || 31 ||
sugrīvasyaśubhenetrepramamārjavibhīṣaṇaḥ |
tatassalilamādāyavidyayāparijapyaca || 32 ||
sugrīvanetredharmātmāsamamārjavibhīṣaṇaḥ |
vimṛjyavadanantasyakapirājasyadhīmataḥ || 33 ||
abravītkālasamprāptasambhrāntamidaṃvacaḥ |
nakālaḥkapirājendravaiklabyamavalambitum || 34 ||
atisneho'pyakāle'sminmaraṇāyopakalpate |
tasmādutsṛjyavaiklabyaṃsarvakāryavināśanam || 35 ||
hitaṃrāmapurogaṇāṃsainyānānucintyatām |
athavārakṣyatāṃrāmoyāvatsañjñāviparyayaḥ || 36 ||
labdhasañjñauhikākutsthaubhayannauvyapaneṣyataḥ |
naitatkiñcanarāmasyanacarāmomumūrṣati || 37 ||
nahyenaṃhāsyatelakṣmīddurlabhāyāgatāyuṣām |
tasmādāśvāsayātmānambalañcāśvāsayasvakam || 38 ||
yāvatkāryāṇisarvāṇipunaḥsaṃsthāpayāmyaham |
etehiphullanayanāstrāsādāgatasādhvasāḥ || 39 ||
karṇekarṇeprakathitāharayoharisattama |
māntudṛṣṭavāpradhāvantamanīkaṃsampraharṣitum || 40 ||
tyajastuharayastrāsambhuktapūrvāmivasrajam |
samāśvāsyatusugrīvaṃrākṣasendrovibhīṣaṇaḥ || 41 ||
vidrutaṃvānarānīkantatsamāśvāsayatpunaḥ |
indrajittumahāmāyaḥsarvasainyasamāvṛtaḥ || 42 ||
karṇe karṇe prakathitā harayo hari pumgava |
māṃ tu dṛṣṭvā pradhāvantaṃ anīkaṃ sampraharṣitum || 43 ||
ācacakṣepriyampitrenihataurāmalakṣmaṇau |
utpapātatatohṛṣṭaḥputrañcapariṣasvaje || 44 ||
rāvaṇorakṣasāmmadhyeśrutvāśatrūnipātitau |
upāghrāyacatammūd rnenampapracchaprītamānasaḥ || 45 ||
pṛcchatecayathāvṛttampitretasmaisarvannyavedayat |
yathātauśarabandhenaniśceṣṭauniṣprabhaukṛtau || 46 ||
saharṣavegānugatāntarātmāśrutvāvacastasyamahārathasya |
jahaujvarandāśaratheḥsamutthitamprahṛṣyavācā'bhinanandaputram || 47 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe ṣaṭcatvāriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Oriya script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.