ଶ୍ରୀମଦ୍ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ରାମାଯଣେ ଅଯୋଧ୍ଯାକାଣ୍ଡମ୍ ।
ଅଥ ପଞ୍ଚସପ୍ତତିତମସ୍ସର୍ଗଃ ।
ଦୀର୍ଘକାଲାତ୍ସମୁତ୍ଥାଯ ସଞ୍ଜ୍ଞାଂ ଲବ୍ଧ୍ଵା ଚ ଵୀର୍ଯଵାନ୍ ।
ନେତ୍ରାଭ୍ଯାମଶ୍ରୁପୂର୍ଣାଭ୍ଯାଂ ଦୀନାମୁଦ୍ଵୀକ୍ଷ୍ଯ ମାତରମ୍ ॥ 1 ॥
ସୋଽମାତ୍ଯମଧ୍ଯେ ଭରତୋ ଜନନୀମଭ୍ଯକୁତ୍ସଯତ୍ ।
ରାଜ୍ଯଂ ନ କାମଯେ ଜାତୁ ମନ୍ତ୍ରଯେ ନାପି ମାତରମ୍ ॥ 2 ॥
ଅଭିଷେକଂ ନ ଜାନାମି ଯୋଽଭୂଦ୍ରାଜ୍ଞା ସମୀକ୍ଷିତଃ ।
ଵିପ୍ରକୃଷ୍ଟେହ୍ଯହଂ ଦେଶେ ଶତ୍ରୁଘ୍ନସହିତୋଽଵସମ୍ ॥ 3 ॥
ଵନଵାସଂ ନ ଜାନାମି ରାମସ୍ଯାହଂ ମହାତ୍ମନଃ ।
ଵିଵାସନଂ ଵା ସୌମିତ୍ରେ ସ୍ସୀତାଯାଶ୍ଚ ଯଥାଽଭଵତ୍ ॥ 4 ॥
ତଥୈଵ କ୍ରୋଶତସ୍ତସ୍ଯ ଭରତସ୍ଯ ମହାତ୍ମନଃ ।
କୌସଲ୍ଯା ଶବ୍ଦମାଜ୍ଞାଯ ସୁମିତ୍ରାମିଦମବ୍ରଵୀତ୍ ॥ 5 ॥
ଆଗତଃ କ୍ରୂରକାର୍ଯାଯାଃ କୈକେଯ୍ଯା ଭରତସ୍ସୁତଃ ।
ତମହଂ ଦ୍ରଷ୍ଟୁମିଚ୍ଛାମି ଭରତଂ ଦୀର୍ଘଦର୍ଶିନମ୍ ॥ 6 ॥
ଏଵମୁକ୍ତ୍ଵା ସୁମିତ୍ରାଂ ସା ଵିଵର୍ଣା ମଲିନା କୃଶା ।
ପ୍ରତସ୍ଥେ ଭରତୋ ଯତ୍ର ଵେପମାନା ଵିଚେତନା ॥ 7 ॥
ସ ତୁ ରାମାନୁଜଶ୍ଚାପି ଶତ୍ରୁଘ୍ନସହିତସ୍ତଦା ।
ପ୍ରତସ୍ଥେ ଭରତୋ ଯତ୍ର କୌସଲ୍ଯାଯା ନିଵେଶନମ୍ ॥ 8 ॥
ତତ ଶ୍ଶତ୍ରୁଘ୍ନଭରତୌ କୌସଲ୍ଯାଂ ପ୍ରେକ୍ଷ୍ଯ ଦୁଃଖିତୌ ।
ପର୍ଯଷ୍ଵଜେତାଂ ଦୁଃଖାର୍ତାଂ ପତିତାଂ ନଷ୍ଟଚେତସାମ୍ ॥ 9 ॥
ରୁଦନ୍ତୌ ରୁଦତୀଂ ଦୁଃଖାତ୍ସମେତ୍ଯାର୍ଯାଂ ମନସ୍ସ୍ଵିନୀମ୍ ।
ଭରତଂ ପ୍ରତ୍ଯୁଵାଚେଦଂ କୌସଲ୍ଯା ଭୃଶଦୁଃଖିତା ॥ 10 ॥
ଇଦଂ ତେ ରାଜ୍ଯକାମସ୍ଯ ରାଜ୍ଯଂ ପ୍ରାପ୍ତମକଣ୍ଟକମ୍ ।
ସମ୍ପ୍ରାପ୍ତଂ ବତ କୈକେଯ୍ଯା ଶଶୀଘ୍ରଂ କ୍ରୂରେଣ କର୍ମଣା ॥ 11 ॥
ପ୍ରସ୍ଥାପ୍ଯ ଚୀରଵସନଂ ପୁତ୍ରଂ ମେ ଵନଵାସିନମ୍ ।
କୈକେଯୀ କଂ ଗୁଣଂ ତତ୍ର ପଶ୍ଯତି କ୍ରୂରଦର୍ଶିନୀ ॥ 12 ॥
କ୍ଷିପ୍ରଂ ମାମପି କୈକେଯୀ ପ୍ରସ୍ଥାପଯିତୁମର୍ହତି ।
ହିରଣ୍ଯନାଭୋ ଯତ୍ରାସ୍ତେ ସୁତୋ ମେ ସୁମହାଯଶାଃ ॥ 13 ॥
ଅଥଵା ସ୍ଵଯମେଵାହଂ ସୁମିତ୍ରାନୁଚରା ସୁଖମ୍ ।
ଅଗ୍ନିହୋତ୍ରଂ ପୁରସ୍କୃତ୍ଯ ପ୍ରସ୍ଥାସ୍ଯେ ଯତ୍ର ରାଘଵଃ ॥ 14 ॥
କାମଂ ଵା ସ୍ଵଯମେଵାଦ୍ଯ ତତ୍ର ମାଂ ନେତୁମର୍ହସି ।
ଯତ୍ରାସୌ ପୁରୁଷଵ୍ଯାଘ୍ରଃ ପୁତ୍ରୋ ମେ ତପ୍ଯତେ ତପଃ ॥ 15 ॥
ଇଦଂ ହି ତଵ ଵିସ୍ତୀର୍ଣଂ ଧନଧାନ୍ଯସମାଚିତମ୍ ।
ହସ୍ତ୍ଵଶ୍ଵରଥସମ୍ପୂର୍ଣଂ ରାଜ୍ଯଂ ନିର୍ଯାତିତଂ ତଯା ॥ 16 ॥
ଇତ୍ଯାଦିବହୁଭିର୍ଵାକ୍ଯୈଃ କ୍ରୂରୈଃ ସମ୍ଭର୍ତ୍ସିତୋଽନଘଃ ।
ଵିଵ୍ଯଥେ ଭରତସ୍ତୀଵ୍ରଂ ଵ୍ରଣେ ତୁଦ୍ଯେଵ ସୂଚିନା ॥ 17 ॥
ପପାତ ଚରଣୌ ତସ୍ଯାସ୍ତଦା ସମ୍ଭ୍ରାନ୍ତଚେତନଃ ।
ଵିଲପ୍ଯ ବହୁଧାଽସଞ୍ଜ୍ଞୋ ଲବ୍ଧସଞ୍ଜ୍ଞସ୍ତତଃ ସ୍ଥିତଃ ॥ 18 ॥
ଏଵଂ ଵିଲପମାନାଂ ତାଂ ଭରତଃ ପ୍ରାଞ୍ଜଲିସ୍ତଦା ।
କୌସଲ୍ଯାଂ ପ୍ରତ୍ଯୁଵାଚେଦଂ ଶୋକୈର୍ବହୁଭିରାଵୃତାମ୍ ॥ 19 ॥
ଆର୍ଯେ କସ୍ମାଦଜାନନ୍ତଂ ଗର୍ହସେ ମାମକିଲ୍ବିଷମ୍ ।
ଵିପୁଲାଂ ଚ ମମ ପ୍ରୀତିଂ ସ୍ଥିରାଂ ଜାନାସି ରାଘଵେ ॥ 20 ॥
କୃତା ଶାସ୍ତ୍ରାନୁଗା ବୁଦ୍ଧିର୍ମାଭୂତ୍ତସ୍ଯ କଦାଚନ ।
ସତ୍ଯସନ୍ଧ ସ୍ସତାଂ ଶ୍ରେଷ୍ଠୋ ଯସ୍ଯାଽର୍ଯୋଽନୁମତେ ଗତଃ ॥ 21 ॥
ପ୍ରେଷ୍ଯଂ ପାପୀଯସାଂ ଯାତୁ ସୂର୍ଯଞ୍ଚ ପ୍ରତିମେହତୁ ।
ହନ୍ତୁ ପାଦେନ ଗାଂ ସୁପ୍ତାଂ ଯସ୍ଯାଽର୍ଯୋଽନୁମତେ ଗତଃ ॥ 22 ॥
କାରଯିତ୍ଵା ମହତ୍କର୍ମ ଭର୍ତା ଭୃତ୍ଯମନର୍ଥକମ୍ ।
ଅଧର୍ମୋ ଯୋଽସ୍ଯ ସୋଽସ୍ଯାସ୍ତୁ ଯସ୍ଯାଽର୍ଯୋଽନୁମତେଗତଃ ॥ 23 ॥
ପରିପାଲଯମାନସ୍ଯ ରାଜ୍ଞୋ ଭୂତାନି ପୁଯତ୍ରଵତ୍ ।
ତତସ୍ନୁ ଦୁହ୍ଯତାଂ ପାପଂ ଯସ୍ଯାଽର୍ଯୋଽନୁମତେ ଗତଃ ॥ 24 ॥
ବଲିଷଡ୍ଭାଗମୁଦ୍ଧୃତ୍ଯ ନୃପସ୍ଯାରକ୍ଷତଃ ପ୍ରଜାଃ ।
ଅଧର୍ମୋ ଯୋଽସ୍ଯ ସୋଽସ୍ଯାସ୍ତୁ ଯସ୍ଯାର୍ଥୋଽନୁମତେ ଗତଃ ॥ 25 ॥
ସଂଶ୍ରୁତ୍ଯ ଚ ତପସ୍ଵିଭ୍ଯସ୍ସତ୍ରେ ଵୈ ଯଜ୍ଞଦକ୍ଷିଣାମ୍ ।
ତାଂ ଵିପ୍ରଲପତାଂ ପାପଂ ଯସ୍ଯାର୍ଯୋଽନୁମତେ ଗତଃ ॥ 26 ॥
ହସ୍ତ୍ଯଶ୍ଵରଥସମ୍ବାଧେ ଯୁଦ୍ଧେ ଶସ୍ତ୍ରସମାକୁଲେ ।
ମା ସ୍ମ କାର୍ଷୀତ୍ସତାଂ ଧର୍ମଂ ଯସ୍ଯାର୍ଯୋଽନୁମତେ ଗତଃ ॥ 27 ॥
ଉପଦିଷ୍ଟଂ ସୁସୂକ୍ଷ୍ମାର୍ଥଂ ଶାସ୍ତ୍ରଂ ଯତ୍ନେନ ଧୀମତା ।
ସ ନାଶଯତୁ ଦୁଷ୍ଟାତ୍ମା ଯସ୍ଯାଽର୍ଯୋଽନୁମତେ ଗତଃ ॥ 28 ॥
ମା ଚ ତଂ ଵ୍ଯୂଢବାହ୍ଵଂସଂ ଚନ୍ଦ୍ରାର୍କସମତେଜସମ୍ ।
ଦ୍ରାକ୍ଷୀଦ୍ରାଜ୍ଯସ୍ଥମାସୀନଂ ଯସ୍ଯାର୍ଯୋଽନୁମତେଗତଃ ॥ 29 ॥
ପାଯସଂ କୃସରଂ ଛାଗଂ ଵୃଥା ସୋଽଶ୍ନାତୁ ନିର୍ଘୃଣଃ ।
ଗୁରୂଂଶ୍ଚାପ୍ଯଵଜାନାତୁ ଯସ୍ଯାଽର୍ଯୋଽନୁମତେ ଗତଃ ॥ 30 ॥
ଗାଶ୍ଚ ସ୍ପୃଶତୁ ପାଦେନ ଗୁରୂନ୍ପରିଵଦେତ୍ସ୍ଵଯମ୍ ।
ମିତ୍ରେ ଦ୍ରୁହ୍ଯେତ ସୋଽତ୍ଯନ୍ତଂ ଯସ୍ଯାଽର୍ଯୋଽନୁମତେ ଗତଃ ॥ 31 ॥
ଵିଶ୍ଵାସାତ୍କଥିତଂ କିଞ୍ଚିତ୍ପରିଵାଦଂ ମିଥଃ କ୍ଵଚିତ୍ ।
ଵିଵୃଣୋତୁ ସ ଦୁଷ୍ଟାତ୍ମା ଯସ୍ଯାଽର୍ଯୋଽମତେ ଗତଃ ॥ 32 ॥
ଅକର୍ତା ହ୍ଯକୃତଜ୍ଞଶ୍ଚ ତ୍ଯକ୍ତାଚାଽତ୍ମା ନିରପତ୍ରପଃ ।
ଲୋକେ ଭଵତୁ ଵିଦ୍ଵିଷ୍ଟୋ ଯସ୍ଯାର୍ଯୋଽନୁମତେ ଗତଃ ॥ 33 ॥
ପୁତ୍ରୈର୍ଦାରୈଶ୍ଚ ଭୃତ୍ଯୈଶ୍ଚ ସ୍ଵଗୃହେ ପରିଵାରିତଃ ।
ସ ଏକୋ ମୃଷ୍ଟମଶ୍ନାତୁ ଯସ୍ଯାର୍ଯୋଽନୁମତେ ଗତଃ ॥ 34 ॥
ଅପ୍ରାପ୍ଯ ସଦୃଶାନ୍ ଦାରାନନପତ୍ଯଃ ପ୍ରମୀଯତାମ୍ ।
ଅନଵାପ୍ଯ କ୍ରିଯାଂ ଧର୍ମ୍ଯାଂ ଯସ୍ଯାଽର୍ଯୋଽନୁମତେ ଗତଃ ॥ 35 ॥
ମାଽତ୍ମନସ୍ସନ୍ତତିଂ ଦ୍ରାକ୍ଷୀତ୍ସ୍ଵେଷୁ ଦାରେଷୁ ଦୁଃଖିତଃ ।
ଆଯୁସ୍ସମଗ୍ରମପ୍ରାପ୍ଯ ଯଽସ୍ଯାର୍ଯୋଽନୁମତେ ଗତଃ ॥ 36 ॥
ରାଜସ୍ତ୍ରୀବାଲଵୃଦ୍ଧାନାଂ ଵଧେ ଯତ୍ପାପମୁଚ୍ଯତେ ।
ଭୃତ୍ଯତ୍ଯାଗେ ଚ ଯତ୍ପାପଂ ତତ୍ପାପଂ ପ୍ରତିପଦ୍ଯତାମ୍ ॥ 37 ॥
ଲାକ୍ଷଯା ମଧୁମାଂସେନ ଲୋହେନ ଚ ଵିଷେଣ ଚ ।
ସଦୈଵ ବିଭୃଯାଦ୍ଭୃତ୍ଯାନ୍ଯସ୍ଯାର୍ଯୋଽନୁମତେ ଗତଃ ॥ 38 ॥
ସଙ୍ଗ୍ରମେ ସମୁପୋଢେ ସ୍ମ ଶତ୍ରୁପକ୍ଷଭଯଙ୍କରେ ।
ପଲାଯାମାନୋ ଵଧ୍ଯେତ ଯସ୍ଯାର୍ଯୋଽନୁମତେ ଗତଃ ॥ 39 ॥
କପାଲପାଣିଃ ପୃଥିଵୀମଟତାଂ ଚୀରସଂଵୃତଃ ।
ଭିକ୍ଷମାଣୋ ଯଥୋନ୍ମତ୍ତୋ ଯସ୍ଯାର୍ଯୋଽନୁମତେ ଗତଃ ॥ 40 ॥
ମଦ୍ଯେ ପ୍ରସକ୍ତୋ ଭଵତୁ ସ୍ତ୍ରୀଷ୍ଵକ୍ଷେଷୁ ଚ ନିତ୍ଯଶଃ ।
କାମକ୍ରୋଧାଭିଭୂତସ୍ତୁ ଯସ୍ଯାର୍ଯୋଽନୁମତେ ଗତଃ ॥ 41 ॥
ମାସ୍ମ ଧର୍ମେ ମନୋ ଭୂଯାଦଧର୍ମଂ ସ ନିଷେଵତାମ୍ ।
ଅପାତ୍ରଵର୍ଷୀ ଭଵତୁ ଯସ୍ଯାର୍ଯୋଽନୁମତେ ଗତଃ ॥ 42 ॥
ସଞ୍ଚିତାନ୍ଯସ୍ଯ ଵିତ୍ତନି ଵିଵିଧାନି ସହସ୍ରଶଃ ।
ଦସ୍ଯୁଭିର୍ଵିପ୍ରଲୁପ୍ଯନ୍ତାଂ ଯସ୍ଯାର୍ଯୋଽନୁମତେ ଗତଃ ॥ 43 ॥
ଉଭେ ସନ୍ଧ୍ଯେ ଶଯାନସ୍ଯ ଯତ୍ପାପଂ ପରିକଲ୍ପ୍ଯତେ ।
ତଚ୍ଚପାପଂ ଭଵେତ୍ତସ୍ଯ ଯସ୍ଯାର୍ଯୋଽନୁମତେ ଗତଃ ॥ 44 ॥
ଯଦଗ୍ନିଦାଯକେ ପାପଂ ଯତ୍ପାପଂ ଗୁରତଲ୍ପଗେ ।
ମିତ୍ରଦ୍ରୋହେ ଚ ଯତ୍ପାପଂ ତତ୍ପାପଂ ପ୍ରତିପଦ୍ଯତାମ୍ ॥ 45 ॥
ଦେଵତାନାଂ ପିତ୍ରୂଣାଂ ଚ ମାତାପିତ୍ରୋସ୍ତଥୈଵ ଚ ।
ମା ସ୍ମ କାର୍ଷୀତ୍ସ ଶୁଶ୍ରୂଷାଂ ଯସ୍ଯାର୍ଯୋଽନୁମତେ ଗତଃ ॥ 46 ॥
ସତାଂ ଲୋକାତ୍ସତାଂ କୀର୍ତ୍ଯା ସ୍ସଞ୍ଜୁଷ୍ଟାତ୍କର୍ମଣସ୍ତଥା ।
ଭ୍ରଶ୍ଯତୁ କ୍ଷିପ୍ରମଦ୍ଯୈଵ ଯସ୍ଯାର୍ଯୋଽନୁମତେ ଗତଃ ॥ 47 ॥
ଅପାସ୍ଯ ମାତୃଶୁଶ୍ରୂଷାମନର୍ଥେ ସୋଽଵତିଷ୍ଠତାମ୍ ।
ଦୀର୍ଘବାହୁର୍ମହାଵକ୍ଷାଃ ଯସ୍ଯାର୍ଯୋଽନୁମତେ ଗତଃ ॥ 48 ॥
ବହୁପୁତ୍ରୋ ଦରିଦ୍ରଶ୍ଚ ଜ୍ଵରରୋଗସମନ୍ଵିତଃ ।
ସ ଭୂଯାତ୍ସତତ କ୍ଲେଶୀ ଯସ୍ଯାର୍ଯୋଽନୁମତେ ଗତଃ ॥ 49 ॥
ଆଶାମାଶଂସମାନାନାଂ ଦୀନାନାମୂର୍ଧ୍ଵଚକ୍ଷୁଷାମ୍ ।
ଅର୍ଥିନାଂ ଵିତଥାଂ କୁର୍ଯାଦ୍ଯସ୍ଯାର୍ଯୋଽନୁମତେ ଗତଃ ॥ 50 ॥
ମାଯଯା ରମତାଂ ନିତ୍ଯଂ ପରୁଷଃ ପିଶୁନୋଽଶୁଚିଃ ।
ରାଜ୍ଞୋ ଭୀତସ୍ତ୍ଵଧର୍ମାତ୍ମା ଯସ୍ଯାର୍ଯୋଽନୁମତେ ଗତଃ ॥ 51 ॥
ଋତୁସ୍ନାତାଂ ସତୀଂ ଭାର୍ଯାମୃତୁକାଲାନୁରୋଧିନୀମ୍ ।
ଅତିଵର୍ତେତ ଦୁଷ୍ଟାତ୍ମା ଯସ୍ଯାର୍ଯୋଽନୁମତେ ଗତଃ ॥ 52 ॥
ସଧର୍ମଦାରାନ୍ପରିତ୍ଯଜ୍ଯ ପରଦାରାନ୍ନିଷେଵତାମ୍ ।
ତ୍ଯକ୍ତଧର୍ମରତିର୍ମୂଢୋ ଯସ୍ଯାର୍ଯୋଽନୁମତେ ଗତଃ ॥ 53 ॥
ଵିପ୍ରଲୁପ୍ତପ୍ରଜାତସ୍ଯ ଦୁଷ୍କୃତଂ ବ୍ରାହ୍ମଣସ୍ଯ ଯତ୍ ।
ତଦେଵ ପ୍ରତିପଦ୍ଯେତ ଯସ୍ଯାର୍ଯୋଽନୁମତେ ଗତଃ ॥ 54 ॥
ପାନୀଯଦୂଷକେ ପାପଂ ତଥୈଵ ଵିଷଦାଯକେ ।
ଯତ୍ତଦେକସ୍ସ ଲଭତାଂ ଯସ୍ଯାର୍ଯୋଽନୁମତେ ଗତଃ ॥ 55 ॥
ବ୍ରାହ୍ମଣାଯୋଦ୍ଯତାଂ ପୂଜାଂ ଵିହନ୍ତୁ କଲୁଷେନ୍ଦ୍ରିଯଃ ।
ବାଲଵତ୍ସାଂ ଚ ଗାଂ ଦୋଗ୍ଧୁ ଯସ୍ଯାର୍ଯୋ ଽନୁମତେ ଗତଃ ॥ 56 ॥
ତୁର୍ଷ୍ଣାର୍ତଂ ସତି ପାନୀଯେ ଵିପ୍ରଲମ୍ଭେନ ଯୋଜଯେତ୍ ।
ଲଭେତ ତସ୍ଯ ଯତ୍ପାପଂ ଯସ୍ଯାର୍ଯୋଽନୁମତେ ଗତଃ ॥ 57 ॥
ଭକ୍ତ୍ଯା ଵିଵଦମାନେଷୁ ମାର୍ଗମାଶ୍ରିତ୍ଯ ପଶ୍ଯତଃ ।
ତସ୍ଯ ପାପେନ ଯୁଜ୍ଯେତ ଯସ୍ଯାର୍ଯୋଽନୁମତେ ଗତଃ ॥ 58 ॥
ଵିହୀନାଂ ପତିପୁତ୍ରାଭ୍ଯାଂ କୌସଲ୍ଯାଂ ପାର୍ଥିଵାତ୍ମଜଃ ।
ଏଵମାଶ୍ଵାସଯନ୍ନେଵ ଦୁଃଖାର୍ତୋ ନିପପାତ ହ ॥ 59 ॥
ତଥା ତୁ ଶପଥୈଃ କଷ୍ଟୈ ଶ୍ଶପମାନମଚେତନମ୍ ।
ଭରତଂ ଶୋକସନ୍ତପ୍ତଂ କୌସଲ୍ଯା ଵାକ୍ଯମବ୍ରଵୀତ୍ ॥ 60 ॥
ମମ ଦୁଃଖମିଦଂ ପୁତ୍ର ଭୂଯସ୍ସମୁପଜାଯତେ ।
ଶପଥୈ ଶ୍ଶପମାନୋ ହି ପ୍ରାଣାନୁପରୁଣତ୍ସି ମେ ॥ 61 ॥
ଦିଷ୍ଟ୍ଯା ନ ଚଲିତୋ ଧର୍ମାଦାତ୍ମା ତେ ସହଲକ୍ଷ୍ମଣଃ ।
ଵତ୍ସ ସତ୍ଯପ୍ରତିଜ୍ଞୋ ତେ ସତାଂ ଲୋକମଵାପ୍ସ୍ଯସି ॥ 62 ॥
ଇତ୍ଯୁକ୍ତ୍ଵା ଚାଙ୍କମାନୀଯ ଭରତଂ ଭ୍ରାତୃଵତ୍ସଲମ୍ ।
ପରିଷ୍ଵଜ୍ଯ ମହାବାହୁଂ ରୁରୋଦ ଭୃଶଦୁଃଖିତା ॥ 63 ॥
ଏଵଂ ଵିଲପମାନସ୍ଯ ଦୁଃଖାର୍ତସ୍ଯ ମହାତ୍ମନଃ ।
ମୋହାଚ୍ଚ ଶୋକସମ୍ରୋଧାଦ୍ବଭୂଵ ଲୁଲିତଂ ମନଃ ॥ 64 ॥
ଲାଲପ୍ଯମାନସ୍ଯ ଵିଚେତନସ୍ଯ ପ୍ରଣଷ୍ଟବୁଦ୍ଧେଃ ପତିତସ୍ଯ ଭୂମୌ ।
ମୁହୁର୍ମୁହୁର୍ନିଶ୍ଶ୍ଵସତଶ୍ଚ ଘର୍ମଂ ସା ତସ୍ଯ ଶୋକେନ ଜଗାମ ରାତ୍ରିଃ ॥ 65 ॥
ଇତ୍ଯାର୍ଷେ ଶ୍ରୀମଦ୍ରାମାଯଣେ ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ଆଦିକାଵ୍ଯେ ଅଯୋଧ୍ଯାକାଣ୍ଡେ ପଞ୍ଚସପ୍ତତିତମସ୍ସର୍ଗଃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha pañcasaptatitamassargaḥ |
dīrghakālātsamutthāya sañjñāṃ labdhvā ca vīryavān |
netrābhyāmaśrupūrṇābhyāṃ dīnāmudvīkṣya mātaram || 1 ||
so'mātyamadhye bharato jananīmabhyakutsayat |
rājyaṃ na kāmaye jātu mantraye nāpi mātaram || 2 ||
abhiṣekaṃ na jānāmi yo'bhūdrājñā samīkṣitaḥ |
viprakṛṣṭehyahaṃ deśe śatrughnasahito'vasam || 3 ||
vanavāsaṃ na jānāmi rāmasyāhaṃ mahātmanaḥ |
vivāsanaṃ vā saumitre ssītāyāśca yathā'bhavat || 4 ||
tathaiva krośatastasya bharatasya mahātmanaḥ |
kausalyā śabdamājñāya sumitrāmidamabravīt || 5 ||
āgataḥ krūrakāryāyāḥ kaikeyyā bharatassutaḥ |
tamahaṃ draṣṭumicchāmi bharataṃ dīrghadarśinam || 6 ||
evamuktvā sumitrāṃ sā vivarṇā malinā kṛśā |
pratasthe bharato yatra vepamānā vicetanā || 7 ||
sa tu rāmānujaścāpi śatrughnasahitastadā |
pratasthe bharato yatra kausalyāyā niveśanam || 8 ||
tata śśatrughnabharatau kausalyāṃ prekṣya duḥkhitau |
paryaṣvajetāṃ duḥkhārtāṃ patitāṃ naṣṭacetasām || 9 ||
rudantau rudatīṃ duḥkhātsametyāryāṃ manassvinīm |
bharataṃ pratyuvācedaṃ kausalyā bhṛśaduḥkhitā || 10 ||
idaṃ te rājyakāmasya rājyaṃ prāptamakaṇṭakam |
samprāptaṃ bata kaikeyyā śaśīghraṃ krūreṇa karmaṇā || 11 ||
prasthāpya cīravasanaṃ putraṃ me vanavāsinam |
kaikeyī kaṃ guṇaṃ tatra paśyati krūradarśinī || 12 ||
kṣipraṃ māmapi kaikeyī prasthāpayitumarhati |
hiraṇyanābho yatrāste suto me sumahāyaśāḥ || 13 ||
athavā svayamevāhaṃ sumitrānucarā sukham |
agnihotraṃ puraskṛtya prasthāsye yatra rāghavaḥ || 14 ||
kāmaṃ vā svayamevādya tatra māṃ netumarhasi |
yatrāsau puruṣavyāghraḥ putro me tapyate tapaḥ || 15 ||
idaṃ hi tava vistīrṇaṃ dhanadhānyasamācitam |
hastvaśvarathasampūrṇaṃ rājyaṃ niryātitaṃ tayā || 16 ||
ityādibahubhirvākyaiḥ krūraiḥ sambhartsito'naghaḥ |
vivyathe bharatastīvraṃ vraṇe tudyeva sūcinā || 17 ||
papāta caraṇau tasyāstadā sambhrāntacetanaḥ |
vilapya bahudhā'sañjño labdhasañjñastataḥ sthitaḥ || 18 ||
evaṃ vilapamānāṃ tāṃ bharataḥ prāñjalistadā |
kausalyāṃ pratyuvācedaṃ śokairbahubhirāvṛtām || 19 ||
ārye kasmādajānantaṃ garhase māmakilbiṣam |
vipulāṃ ca mama prītiṃ sthirāṃ jānāsi rāghave || 20 ||
kṛtā śāstrānugā buddhirmābhūttasya kadācana |
satyasandha ssatāṃ śreṣṭho yasyā'ryo'numate gataḥ || 21 ||
preṣyaṃ pāpīyasāṃ yātu sūryañca pratimehatu |
hantu pādena gāṃ suptāṃ yasyā'ryo'numate gataḥ || 22 ||
kārayitvā mahatkarma bhartā bhṛtyamanarthakam |
adharmo yo'sya so'syāstu yasyā'ryo'numategataḥ || 23 ||
paripālayamānasya rājño bhūtāni puyatravat |
tatasnu duhyatāṃ pāpaṃ yasyā'ryo'numate gataḥ || 24 ||
baliṣaḍbhāgamuddhṛtya nṛpasyārakṣataḥ prajāḥ |
adharmo yo'sya so'syāstu yasyārtho'numate gataḥ || 25 ||
saṃśrutya ca tapasvibhyassatre vai yajñadakṣiṇām |
tāṃ vipralapatāṃ pāpaṃ yasyāryo'numate gataḥ || 26 ||
hastyaśvarathasambādhe yuddhe śastrasamākule |
mā sma kārṣītsatāṃ dharmaṃ yasyāryo'numate gataḥ || 27 ||
upadiṣṭaṃ susūkṣmārthaṃ śāstraṃ yatnena dhīmatā |
sa nāśayatu duṣṭātmā yasyā'ryo'numate gataḥ || 28 ||
mā ca taṃ vyūḍhabāhvaṃsaṃ candrārkasamatejasam |
drākṣīdrājyasthamāsīnaṃ yasyāryo'numategataḥ || 29 ||
pāyasaṃ kṛsaraṃ chāgaṃ vṛthā so'śnātu nirghṛṇaḥ |
gurūṃścāpyavajānātu yasyā'ryo'numate gataḥ || 30 ||
gāśca spṛśatu pādena gurūnparivadetsvayam |
mitre druhyeta so'tyantaṃ yasyā'ryo'numate gataḥ || 31 ||
viśvāsātkathitaṃ kiñcitparivādaṃ mithaḥ kvacit |
vivṛṇotu sa duṣṭātmā yasyā'ryo'mate gataḥ || 32 ||
akartā hyakṛtajñaśca tyaktācā'tmā nirapatrapaḥ |
loke bhavatu vidviṣṭo yasyāryo'numate gataḥ || 33 ||
putrairdāraiśca bhṛtyaiśca svagṛhe parivāritaḥ |
sa eko mṛṣṭamaśnātu yasyāryo'numate gataḥ || 34 ||
aprāpya sadṛśān dārānanapatyaḥ pramīyatām |
anavāpya kriyāṃ dharmyāṃ yasyā'ryo'numate gataḥ || 35 ||
mā'tmanassantatiṃ drākṣītsveṣu dāreṣu duḥkhitaḥ |
āyussamagramaprāpya ya'syāryo'numate gataḥ || 36 ||
rājastrībālavṛddhānāṃ vadhe yatpāpamucyate |
bhṛtyatyāge ca yatpāpaṃ tatpāpaṃ pratipadyatām || 37 ||
lākṣayā madhumāṃsena lohena ca viṣeṇa ca |
sadaiva bibhṛyādbhṛtyānyasyāryo'numate gataḥ || 38 ||
saṅgrame samupoḍhe sma śatrupakṣabhayaṅkare |
palāyāmāno vadhyeta yasyāryo'numate gataḥ || 39 ||
kapālapāṇiḥ pṛthivīmaṭatāṃ cīrasaṃvṛtaḥ |
bhikṣamāṇo yathonmatto yasyāryo'numate gataḥ || 40 ||
madye prasakto bhavatu strīṣvakṣeṣu ca nityaśaḥ |
kāmakrodhābhibhūtastu yasyāryo'numate gataḥ || 41 ||
māsma dharme mano bhūyādadharmaṃ sa niṣevatām |
apātravarṣī bhavatu yasyāryo'numate gataḥ || 42 ||
sañcitānyasya vittani vividhāni sahasraśaḥ |
dasyubhirvipralupyantāṃ yasyāryo'numate gataḥ || 43 ||
ubhe sandhye śayānasya yatpāpaṃ parikalpyate |
taccapāpaṃ bhavettasya yasyāryo'numate gataḥ || 44 ||
yadagnidāyake pāpaṃ yatpāpaṃ guratalpage |
mitradrohe ca yatpāpaṃ tatpāpaṃ pratipadyatām || 45 ||
devatānāṃ pitrūṇāṃ ca mātāpitrostathaiva ca |
mā sma kārṣītsa śuśrūṣāṃ yasyāryo'numate gataḥ || 46 ||
satāṃ lokātsatāṃ kīrtyā ssañjuṣṭātkarmaṇastathā |
bhraśyatu kṣipramadyaiva yasyāryo'numate gataḥ || 47 ||
apāsya mātṛśuśrūṣāmanarthe so'vatiṣṭhatām |
dīrghabāhurmahāvakṣāḥ yasyāryo'numate gataḥ || 48 ||
bahuputro daridraśca jvararogasamanvitaḥ |
sa bhūyātsatata kleśī yasyāryo'numate gataḥ || 49 ||
āśāmāśaṃsamānānāṃ dīnānāmūrdhvacakṣuṣām |
arthināṃ vitathāṃ kuryādyasyāryo'numate gataḥ || 50 ||
māyayā ramatāṃ nityaṃ paruṣaḥ piśuno'śuciḥ |
rājño bhītastvadharmātmā yasyāryo'numate gataḥ || 51 ||
ṛtusnātāṃ satīṃ bhāryāmṛtukālānurodhinīm |
ativarteta duṣṭātmā yasyāryo'numate gataḥ || 52 ||
sadharmadārānparityajya paradārānniṣevatām |
tyaktadharmaratirmūḍho yasyāryo'numate gataḥ || 53 ||
vipraluptaprajātasya duṣkṛtaṃ brāhmaṇasya yat |
tadeva pratipadyeta yasyāryo'numate gataḥ || 54 ||
pānīyadūṣake pāpaṃ tathaiva viṣadāyake |
yattadekassa labhatāṃ yasyāryo'numate gataḥ || 55 ||
brāhmaṇāyodyatāṃ pūjāṃ vihantu kaluṣendriyaḥ |
bālavatsāṃ ca gāṃ dogdhu yasyāryo 'numate gataḥ || 56 ||
turṣṇārtaṃ sati pānīye vipralambhena yojayet |
labheta tasya yatpāpaṃ yasyāryo'numate gataḥ || 57 ||
bhaktyā vivadamāneṣu mārgamāśritya paśyataḥ |
tasya pāpena yujyeta yasyāryo'numate gataḥ || 58 ||
vihīnāṃ patiputrābhyāṃ kausalyāṃ pārthivātmajaḥ |
evamāśvāsayanneva duḥkhārto nipapāta ha || 59 ||
tathā tu śapathaiḥ kaṣṭai śśapamānamacetanam |
bharataṃ śokasantaptaṃ kausalyā vākyamabravīt || 60 ||
mama duḥkhamidaṃ putra bhūyassamupajāyate |
śapathai śśapamāno hi prāṇānuparuṇatsi me || 61 ||
diṣṭyā na calito dharmādātmā te sahalakṣmaṇaḥ |
vatsa satyapratijño te satāṃ lokamavāpsyasi || 62 ||
ityuktvā cāṅkamānīya bharataṃ bhrātṛvatsalam |
pariṣvajya mahābāhuṃ ruroda bhṛśaduḥkhitā || 63 ||
evaṃ vilapamānasya duḥkhārtasya mahātmanaḥ |
mohācca śokasamrodhādbabhūva lulitaṃ manaḥ || 64 ||
lālapyamānasya vicetanasya praṇaṣṭabuddheḥ patitasya bhūmau |
muhurmuhurniśśvasataśca gharmaṃ sā tasya śokena jagāma rātriḥ || 65 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe pañcasaptatitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ पञ्चसप्ततितमस्सर्गः ।
दीर्घकालात्समुत्थाय सञ्ज्ञां लब्ध्वा च वीर्यवान् ।
नेत्राभ्यामश्रुपूर्णाभ्यां दीनामुद्वीक्ष्य मातरम् ॥ 1 ॥
सोऽमात्यमध्ये भरतो जननीमभ्यकुत्सयत् ।
राज्यं न कामये जातु मन्त्रये नापि मातरम् ॥ 2 ॥
अभिषेकं न जानामि योऽभूद्राज्ञा समीक्षितः ।
विप्रकृष्टेह्यहं देशे शत्रुघ्नसहितोऽवसम् ॥ 3 ॥
वनवासं न जानामि रामस्याहं महात्मनः ।
विवासनं वा सौमित्रे स्सीतायाश्च यथाऽभवत् ॥ 4 ॥
तथैव क्रोशतस्तस्य भरतस्य महात्मनः ।
कौसल्या शब्दमाज्ञाय सुमित्रामिदमब्रवीत् ॥ 5 ॥
आगतः क्रूरकार्यायाः कैकेय्या भरतस्सुतः ।
तमहं द्रष्टुमिच्छामि भरतं दीर्घदर्शिनम् ॥ 6 ॥
एवमुक्त्वा सुमित्रां सा विवर्णा मलिना कृशा ।
प्रतस्थे भरतो यत्र वेपमाना विचेतना ॥ 7 ॥
स तु रामानुजश्चापि शत्रुघ्नसहितस्तदा ।
प्रतस्थे भरतो यत्र कौसल्याया निवेशनम् ॥ 8 ॥
तत श्शत्रुघ्नभरतौ कौसल्यां प्रेक्ष्य दुःखितौ ।
पर्यष्वजेतां दुःखार्तां पतितां नष्टचेतसाम् ॥ 9 ॥
रुदन्तौ रुदतीं दुःखात्समेत्यार्यां मनस्स्विनीम् ।
भरतं प्रत्युवाचेदं कौसल्या भृशदुःखिता ॥ 10 ॥
इदं ते राज्यकामस्य राज्यं प्राप्तमकण्टकम् ।
सम्प्राप्तं बत कैकेय्या शशीघ्रं क्रूरेण कर्मणा ॥ 11 ॥
प्रस्थाप्य चीरवसनं पुत्रं मे वनवासिनम् ।
कैकेयी कं गुणं तत्र पश्यति क्रूरदर्शिनी ॥ 12 ॥
क्षिप्रं मामपि कैकेयी प्रस्थापयितुमर्हति ।
हिरण्यनाभो यत्रास्ते सुतो मे सुमहायशाः ॥ 13 ॥
अथवा स्वयमेवाहं सुमित्रानुचरा सुखम् ।
अग्निहोत्रं पुरस्कृत्य प्रस्थास्ये यत्र राघवः ॥ 14 ॥
कामं वा स्वयमेवाद्य तत्र मां नेतुमर्हसि ।
यत्रासौ पुरुषव्याघ्रः पुत्रो मे तप्यते तपः ॥ 15 ॥
इदं हि तव विस्तीर्णं धनधान्यसमाचितम् ।
हस्त्वश्वरथसम्पूर्णं राज्यं निर्यातितं तया ॥ 16 ॥
इत्यादिबहुभिर्वाक्यैः क्रूरैः सम्भर्त्सितोऽनघः ।
विव्यथे भरतस्तीव्रं व्रणे तुद्येव सूचिना ॥ 17 ॥
पपात चरणौ तस्यास्तदा सम्भ्रान्तचेतनः ।
विलप्य बहुधाऽसञ्ज्ञो लब्धसञ्ज्ञस्ततः स्थितः ॥ 18 ॥
एवं विलपमानां तां भरतः प्राञ्जलिस्तदा ।
कौसल्यां प्रत्युवाचेदं शोकैर्बहुभिरावृताम् ॥ 19 ॥
आर्ये कस्मादजानन्तं गर्हसे मामकिल्बिषम् ।
विपुलां च मम प्रीतिं स्थिरां जानासि राघवे ॥ 20 ॥
कृता शास्त्रानुगा बुद्धिर्माभूत्तस्य कदाचन ।
सत्यसन्ध स्सतां श्रेष्ठो यस्याऽर्योऽनुमते गतः ॥ 21 ॥
प्रेष्यं पापीयसां यातु सूर्यञ्च प्रतिमेहतु ।
हन्तु पादेन गां सुप्तां यस्याऽर्योऽनुमते गतः ॥ 22 ॥
कारयित्वा महत्कर्म भर्ता भृत्यमनर्थकम् ।
अधर्मो योऽस्य सोऽस्यास्तु यस्याऽर्योऽनुमतेगतः ॥ 23 ॥
परिपालयमानस्य राज्ञो भूतानि पुयत्रवत् ।
ततस्नु दुह्यतां पापं यस्याऽर्योऽनुमते गतः ॥ 24 ॥
बलिषड्भागमुद्धृत्य नृपस्यारक्षतः प्रजाः ।
अधर्मो योऽस्य सोऽस्यास्तु यस्यार्थोऽनुमते गतः ॥ 25 ॥
संश्रुत्य च तपस्विभ्यस्सत्रे वै यज्ञदक्षिणाम् ।
तां विप्रलपतां पापं यस्यार्योऽनुमते गतः ॥ 26 ॥
हस्त्यश्वरथसम्बाधे युद्धे शस्त्रसमाकुले ।
मा स्म कार्षीत्सतां धर्मं यस्यार्योऽनुमते गतः ॥ 27 ॥
उपदिष्टं सुसूक्ष्मार्थं शास्त्रं यत्नेन धीमता ।
स नाशयतु दुष्टात्मा यस्याऽर्योऽनुमते गतः ॥ 28 ॥
मा च तं व्यूढबाह्वंसं चन्द्रार्कसमतेजसम् ।
द्राक्षीद्राज्यस्थमासीनं यस्यार्योऽनुमतेगतः ॥ 29 ॥
पायसं कृसरं छागं वृथा सोऽश्नातु निर्घृणः ।
गुरूंश्चाप्यवजानातु यस्याऽर्योऽनुमते गतः ॥ 30 ॥
गाश्च स्पृशतु पादेन गुरून्परिवदेत्स्वयम् ।
मित्रे द्रुह्येत सोऽत्यन्तं यस्याऽर्योऽनुमते गतः ॥ 31 ॥
विश्वासात्कथितं किञ्चित्परिवादं मिथः क्वचित् ।
विवृणोतु स दुष्टात्मा यस्याऽर्योऽमते गतः ॥ 32 ॥
अकर्ता ह्यकृतज्ञश्च त्यक्ताचाऽत्मा निरपत्रपः ।
लोके भवतु विद्विष्टो यस्यार्योऽनुमते गतः ॥ 33 ॥
पुत्रैर्दारैश्च भृत्यैश्च स्वगृहे परिवारितः ।
स एको मृष्टमश्नातु यस्यार्योऽनुमते गतः ॥ 34 ॥
अप्राप्य सदृशान् दाराननपत्यः प्रमीयताम् ।
अनवाप्य क्रियां धर्म्यां यस्याऽर्योऽनुमते गतः ॥ 35 ॥
माऽत्मनस्सन्ततिं द्राक्षीत्स्वेषु दारेषु दुःखितः ।
आयुस्समग्रमप्राप्य यऽस्यार्योऽनुमते गतः ॥ 36 ॥
राजस्त्रीबालवृद्धानां वधे यत्पापमुच्यते ।
भृत्यत्यागे च यत्पापं तत्पापं प्रतिपद्यताम् ॥ 37 ॥
लाक्षया मधुमांसेन लोहेन च विषेण च ।
सदैव बिभृयाद्भृत्यान्यस्यार्योऽनुमते गतः ॥ 38 ॥
सङ्ग्रमे समुपोढे स्म शत्रुपक्षभयङ्करे ।
पलायामानो वध्येत यस्यार्योऽनुमते गतः ॥ 39 ॥
कपालपाणिः पृथिवीमटतां चीरसंवृतः ।
भिक्षमाणो यथोन्मत्तो यस्यार्योऽनुमते गतः ॥ 40 ॥
मद्ये प्रसक्तो भवतु स्त्रीष्वक्षेषु च नित्यशः ।
कामक्रोधाभिभूतस्तु यस्यार्योऽनुमते गतः ॥ 41 ॥
मास्म धर्मे मनो भूयादधर्मं स निषेवताम् ।
अपात्रवर्षी भवतु यस्यार्योऽनुमते गतः ॥ 42 ॥
सञ्चितान्यस्य वित्तनि विविधानि सहस्रशः ।
दस्युभिर्विप्रलुप्यन्तां यस्यार्योऽनुमते गतः ॥ 43 ॥
उभे सन्ध्ये शयानस्य यत्पापं परिकल्प्यते ।
तच्चपापं भवेत्तस्य यस्यार्योऽनुमते गतः ॥ 44 ॥
यदग्निदायके पापं यत्पापं गुरतल्पगे ।
मित्रद्रोहे च यत्पापं तत्पापं प्रतिपद्यताम् ॥ 45 ॥
देवतानां पित्रूणां च मातापित्रोस्तथैव च ।
मा स्म कार्षीत्स शुश्रूषां यस्यार्योऽनुमते गतः ॥ 46 ॥
सतां लोकात्सतां कीर्त्या स्सञ्जुष्टात्कर्मणस्तथा ।
भ्रश्यतु क्षिप्रमद्यैव यस्यार्योऽनुमते गतः ॥ 47 ॥
अपास्य मातृशुश्रूषामनर्थे सोऽवतिष्ठताम् ।
दीर्घबाहुर्महावक्षाः यस्यार्योऽनुमते गतः ॥ 48 ॥
बहुपुत्रो दरिद्रश्च ज्वररोगसमन्वितः ।
स भूयात्सतत क्लेशी यस्यार्योऽनुमते गतः ॥ 49 ॥
आशामाशंसमानानां दीनानामूर्ध्वचक्षुषाम् ।
अर्थिनां वितथां कुर्याद्यस्यार्योऽनुमते गतः ॥ 50 ॥
मायया रमतां नित्यं परुषः पिशुनोऽशुचिः ।
राज्ञो भीतस्त्वधर्मात्मा यस्यार्योऽनुमते गतः ॥ 51 ॥
ऋतुस्नातां सतीं भार्यामृतुकालानुरोधिनीम् ।
अतिवर्तेत दुष्टात्मा यस्यार्योऽनुमते गतः ॥ 52 ॥
सधर्मदारान्परित्यज्य परदारान्निषेवताम् ।
त्यक्तधर्मरतिर्मूढो यस्यार्योऽनुमते गतः ॥ 53 ॥
विप्रलुप्तप्रजातस्य दुष्कृतं ब्राह्मणस्य यत् ।
तदेव प्रतिपद्येत यस्यार्योऽनुमते गतः ॥ 54 ॥
पानीयदूषके पापं तथैव विषदायके ।
यत्तदेकस्स लभतां यस्यार्योऽनुमते गतः ॥ 55 ॥
ब्राह्मणायोद्यतां पूजां विहन्तु कलुषेन्द्रियः ।
बालवत्सां च गां दोग्धु यस्यार्यो ऽनुमते गतः ॥ 56 ॥
तुर्ष्णार्तं सति पानीये विप्रलम्भेन योजयेत् ।
लभेत तस्य यत्पापं यस्यार्योऽनुमते गतः ॥ 57 ॥
भक्त्या विवदमानेषु मार्गमाश्रित्य पश्यतः ।
तस्य पापेन युज्येत यस्यार्योऽनुमते गतः ॥ 58 ॥
विहीनां पतिपुत्राभ्यां कौसल्यां पार्थिवात्मजः ।
एवमाश्वासयन्नेव दुःखार्तो निपपात ह ॥ 59 ॥
तथा तु शपथैः कष्टै श्शपमानमचेतनम् ।
भरतं शोकसन्तप्तं कौसल्या वाक्यमब्रवीत् ॥ 60 ॥
मम दुःखमिदं पुत्र भूयस्समुपजायते ।
शपथै श्शपमानो हि प्राणानुपरुणत्सि मे ॥ 61 ॥
दिष्ट्या न चलितो धर्मादात्मा ते सहलक्ष्मणः ।
वत्स सत्यप्रतिज्ञो ते सतां लोकमवाप्स्यसि ॥ 62 ॥
इत्युक्त्वा चाङ्कमानीय भरतं भ्रातृवत्सलम् ।
परिष्वज्य महाबाहुं रुरोद भृशदुःखिता ॥ 63 ॥
एवं विलपमानस्य दुःखार्तस्य महात्मनः ।
मोहाच्च शोकसम्रोधाद्बभूव लुलितं मनः ॥ 64 ॥
लालप्यमानस्य विचेतनस्य प्रणष्टबुद्धेः पतितस्य भूमौ ।
मुहुर्मुहुर्निश्श्वसतश्च घर्मं सा तस्य शोकेन जगाम रात्रिः ॥ 65 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे पञ्चसप्ततितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha pañcasaptatitamassargaḥ |
dīrghakālātsamutthāya sañjñāṃ labdhvā ca vīryavān |
netrābhyāmaśrupūrṇābhyāṃ dīnāmudvīkṣya mātaram || 1 ||
so'mātyamadhye bharato jananīmabhyakutsayat |
rājyaṃ na kāmaye jātu mantraye nāpi mātaram || 2 ||
abhiṣekaṃ na jānāmi yo'bhūdrājñā samīkṣitaḥ |
viprakṛṣṭehyahaṃ deśe śatrughnasahito'vasam || 3 ||
vanavāsaṃ na jānāmi rāmasyāhaṃ mahātmanaḥ |
vivāsanaṃ vā saumitre ssītāyāśca yathā'bhavat || 4 ||
tathaiva krośatastasya bharatasya mahātmanaḥ |
kausalyā śabdamājñāya sumitrāmidamabravīt || 5 ||
āgataḥ krūrakāryāyāḥ kaikeyyā bharatassutaḥ |
tamahaṃ draṣṭumicchāmi bharataṃ dīrghadarśinam || 6 ||
evamuktvā sumitrāṃ sā vivarṇā malinā kṛśā |
pratasthe bharato yatra vepamānā vicetanā || 7 ||
sa tu rāmānujaścāpi śatrughnasahitastadā |
pratasthe bharato yatra kausalyāyā niveśanam || 8 ||
tata śśatrughnabharatau kausalyāṃ prekṣya duḥkhitau |
paryaṣvajetāṃ duḥkhārtāṃ patitāṃ naṣṭacetasām || 9 ||
rudantau rudatīṃ duḥkhātsametyāryāṃ manassvinīm |
bharataṃ pratyuvācedaṃ kausalyā bhṛśaduḥkhitā || 10 ||
idaṃ te rājyakāmasya rājyaṃ prāptamakaṇṭakam |
samprāptaṃ bata kaikeyyā śaśīghraṃ krūreṇa karmaṇā || 11 ||
prasthāpya cīravasanaṃ putraṃ me vanavāsinam |
kaikeyī kaṃ guṇaṃ tatra paśyati krūradarśinī || 12 ||
kṣipraṃ māmapi kaikeyī prasthāpayitumarhati |
hiraṇyanābho yatrāste suto me sumahāyaśāḥ || 13 ||
athavā svayamevāhaṃ sumitrānucarā sukham |
agnihotraṃ puraskṛtya prasthāsye yatra rāghavaḥ || 14 ||
kāmaṃ vā svayamevādya tatra māṃ netumarhasi |
yatrāsau puruṣavyāghraḥ putro me tapyate tapaḥ || 15 ||
idaṃ hi tava vistīrṇaṃ dhanadhānyasamācitam |
hastvaśvarathasampūrṇaṃ rājyaṃ niryātitaṃ tayā || 16 ||
ityādibahubhirvākyaiḥ krūraiḥ sambhartsito'naghaḥ |
vivyathe bharatastīvraṃ vraṇe tudyeva sūcinā || 17 ||
papāta caraṇau tasyāstadā sambhrāntacetanaḥ |
vilapya bahudhā'sañjño labdhasañjñastataḥ sthitaḥ || 18 ||
evaṃ vilapamānāṃ tāṃ bharataḥ prāñjalistadā |
kausalyāṃ pratyuvācedaṃ śokairbahubhirāvṛtām || 19 ||
ārye kasmādajānantaṃ garhase māmakilbiṣam |
vipulāṃ ca mama prītiṃ sthirāṃ jānāsi rāghave || 20 ||
kṛtā śāstrānugā buddhirmābhūttasya kadācana |
satyasandha ssatāṃ śreṣṭho yasyā'ryo'numate gataḥ || 21 ||
preṣyaṃ pāpīyasāṃ yātu sūryañca pratimehatu |
hantu pādena gāṃ suptāṃ yasyā'ryo'numate gataḥ || 22 ||
kārayitvā mahatkarma bhartā bhṛtyamanarthakam |
adharmo yo'sya so'syāstu yasyā'ryo'numategataḥ || 23 ||
paripālayamānasya rājño bhūtāni puyatravat |
tatasnu duhyatāṃ pāpaṃ yasyā'ryo'numate gataḥ || 24 ||
baliṣaḍbhāgamuddhṛtya nṛpasyārakṣataḥ prajāḥ |
adharmo yo'sya so'syāstu yasyārtho'numate gataḥ || 25 ||
saṃśrutya ca tapasvibhyassatre vai yajñadakṣiṇām |
tāṃ vipralapatāṃ pāpaṃ yasyāryo'numate gataḥ || 26 ||
hastyaśvarathasambādhe yuddhe śastrasamākule |
mā sma kārṣītsatāṃ dharmaṃ yasyāryo'numate gataḥ || 27 ||
upadiṣṭaṃ susūkṣmārthaṃ śāstraṃ yatnena dhīmatā |
sa nāśayatu duṣṭātmā yasyā'ryo'numate gataḥ || 28 ||
mā ca taṃ vyūḍhabāhvaṃsaṃ candrārkasamatejasam |
drākṣīdrājyasthamāsīnaṃ yasyāryo'numategataḥ || 29 ||
pāyasaṃ kṛsaraṃ chāgaṃ vṛthā so'śnātu nirghṛṇaḥ |
gurūṃścāpyavajānātu yasyā'ryo'numate gataḥ || 30 ||
gāśca spṛśatu pādena gurūnparivadetsvayam |
mitre druhyeta so'tyantaṃ yasyā'ryo'numate gataḥ || 31 ||
viśvāsātkathitaṃ kiñcitparivādaṃ mithaḥ kvacit |
vivṛṇotu sa duṣṭātmā yasyā'ryo'mate gataḥ || 32 ||
akartā hyakṛtajñaśca tyaktācā'tmā nirapatrapaḥ |
loke bhavatu vidviṣṭo yasyāryo'numate gataḥ || 33 ||
putrairdāraiśca bhṛtyaiśca svagṛhe parivāritaḥ |
sa eko mṛṣṭamaśnātu yasyāryo'numate gataḥ || 34 ||
aprāpya sadṛśān dārānanapatyaḥ pramīyatām |
anavāpya kriyāṃ dharmyāṃ yasyā'ryo'numate gataḥ || 35 ||
mā'tmanassantatiṃ drākṣītsveṣu dāreṣu duḥkhitaḥ |
āyussamagramaprāpya ya'syāryo'numate gataḥ || 36 ||
rājastrībālavṛddhānāṃ vadhe yatpāpamucyate |
bhṛtyatyāge ca yatpāpaṃ tatpāpaṃ pratipadyatām || 37 ||
lākṣayā madhumāṃsena lohena ca viṣeṇa ca |
sadaiva bibhṛyādbhṛtyānyasyāryo'numate gataḥ || 38 ||
saṅgrame samupoḍhe sma śatrupakṣabhayaṅkare |
palāyāmāno vadhyeta yasyāryo'numate gataḥ || 39 ||
kapālapāṇiḥ pṛthivīmaṭatāṃ cīrasaṃvṛtaḥ |
bhikṣamāṇo yathonmatto yasyāryo'numate gataḥ || 40 ||
madye prasakto bhavatu strīṣvakṣeṣu ca nityaśaḥ |
kāmakrodhābhibhūtastu yasyāryo'numate gataḥ || 41 ||
māsma dharme mano bhūyādadharmaṃ sa niṣevatām |
apātravarṣī bhavatu yasyāryo'numate gataḥ || 42 ||
sañcitānyasya vittani vividhāni sahasraśaḥ |
dasyubhirvipralupyantāṃ yasyāryo'numate gataḥ || 43 ||
ubhe sandhye śayānasya yatpāpaṃ parikalpyate |
taccapāpaṃ bhavettasya yasyāryo'numate gataḥ || 44 ||
yadagnidāyake pāpaṃ yatpāpaṃ guratalpage |
mitradrohe ca yatpāpaṃ tatpāpaṃ pratipadyatām || 45 ||
devatānāṃ pitrūṇāṃ ca mātāpitrostathaiva ca |
mā sma kārṣītsa śuśrūṣāṃ yasyāryo'numate gataḥ || 46 ||
satāṃ lokātsatāṃ kīrtyā ssañjuṣṭātkarmaṇastathā |
bhraśyatu kṣipramadyaiva yasyāryo'numate gataḥ || 47 ||
apāsya mātṛśuśrūṣāmanarthe so'vatiṣṭhatām |
dīrghabāhurmahāvakṣāḥ yasyāryo'numate gataḥ || 48 ||
bahuputro daridraśca jvararogasamanvitaḥ |
sa bhūyātsatata kleśī yasyāryo'numate gataḥ || 49 ||
āśāmāśaṃsamānānāṃ dīnānāmūrdhvacakṣuṣām |
arthināṃ vitathāṃ kuryādyasyāryo'numate gataḥ || 50 ||
māyayā ramatāṃ nityaṃ paruṣaḥ piśuno'śuciḥ |
rājño bhītastvadharmātmā yasyāryo'numate gataḥ || 51 ||
ṛtusnātāṃ satīṃ bhāryāmṛtukālānurodhinīm |
ativarteta duṣṭātmā yasyāryo'numate gataḥ || 52 ||
sadharmadārānparityajya paradārānniṣevatām |
tyaktadharmaratirmūḍho yasyāryo'numate gataḥ || 53 ||
vipraluptaprajātasya duṣkṛtaṃ brāhmaṇasya yat |
tadeva pratipadyeta yasyāryo'numate gataḥ || 54 ||
pānīyadūṣake pāpaṃ tathaiva viṣadāyake |
yattadekassa labhatāṃ yasyāryo'numate gataḥ || 55 ||
brāhmaṇāyodyatāṃ pūjāṃ vihantu kaluṣendriyaḥ |
bālavatsāṃ ca gāṃ dogdhu yasyāryo 'numate gataḥ || 56 ||
turṣṇārtaṃ sati pānīye vipralambhena yojayet |
labheta tasya yatpāpaṃ yasyāryo'numate gataḥ || 57 ||
bhaktyā vivadamāneṣu mārgamāśritya paśyataḥ |
tasya pāpena yujyeta yasyāryo'numate gataḥ || 58 ||
vihīnāṃ patiputrābhyāṃ kausalyāṃ pārthivātmajaḥ |
evamāśvāsayanneva duḥkhārto nipapāta ha || 59 ||
tathā tu śapathaiḥ kaṣṭai śśapamānamacetanam |
bharataṃ śokasantaptaṃ kausalyā vākyamabravīt || 60 ||
mama duḥkhamidaṃ putra bhūyassamupajāyate |
śapathai śśapamāno hi prāṇānuparuṇatsi me || 61 ||
diṣṭyā na calito dharmādātmā te sahalakṣmaṇaḥ |
vatsa satyapratijño te satāṃ lokamavāpsyasi || 62 ||
ityuktvā cāṅkamānīya bharataṃ bhrātṛvatsalam |
pariṣvajya mahābāhuṃ ruroda bhṛśaduḥkhitā || 63 ||
evaṃ vilapamānasya duḥkhārtasya mahātmanaḥ |
mohācca śokasamrodhādbabhūva lulitaṃ manaḥ || 64 ||
lālapyamānasya vicetanasya praṇaṣṭabuddheḥ patitasya bhūmau |
muhurmuhurniśśvasataśca gharmaṃ sā tasya śokena jagāma rātriḥ || 65 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe pañcasaptatitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Oriya script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.