ଶ୍ରୀମଦ୍ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ରାମାଯଣେ ବାଲକାଣ୍ଡମ୍ ।
ଅଥ ଦ୍ଵିତୀଯସ୍ସର୍ଗଃ ।
ନାରଦସ୍ଯ ତୁ ତଦ୍ଵାକ୍ଯଂ ଶ୍ରୁତ୍ଵା ଵାକ୍ଯଵିଶାରଦଃ ।
ପୂଜଯାମାସ ଧର୍ମାତ୍ମା ସହଶିଷ୍ଯୋ ମହାମୁନିଃ ॥ 1 ॥
ଯଥାଵତ୍ପୂଜିତସ୍ତେନ ଦେଵର୍ଷିର୍ନାରଦସ୍ତଦା ।
ଆପୃଷ୍ଟ୍ଵୈଵାଭ୍ଯନୁଜ୍ଞାତସ୍ସ ଜଗାମ ଵିହାଯସମ୍ ॥ 2 ॥
ସ ମୁହୂର୍ତଂ ଗତେ ତସ୍ମିନ୍ଦେଵଲୋକଂ ମୁନିସ୍ତଦା ।
ଜଗାମ ତମସାତୀରଂ ଜାହ୍ନଵ୍ଯାସ୍ତ୍ଵଵିଦୂରତଃ ॥ 3 ॥
ସ ତୁ ତୀରଂ ସମାସାଦ୍ଯ ତମସାଯା ମହାମୁନିଃ ।
ଶିଷ୍ଯମାହ ସ୍ଥିତଂ ପାର୍ଶ୍ଵେ ଦୃଷ୍ଟ୍ଵା ତୀର୍ଥମକର୍ଦମମ୍ ॥ 4 ॥
ଅକର୍ଦମମିଦଂ ତୀର୍ଥଂ ଭରଦ୍ଵାଜ ନିଶାମଯ ।
ରମଣୀଯଂ ପ୍ରସନ୍ନାମ୍ବୁ ସନ୍ମନୁଷ୍ଯମନୋ ଯଥା ॥ 5 ॥
ନ୍ଯସ୍ଯତାଂ କଲଶସ୍ତାତ ଦୀଯତାଂ ଵଲ୍କଲଂ ମମ ।
ଇଦମେଵାଵଗାହିଷ୍ଯେ ତମସାତୀର୍ଥମୁତ୍ତମମ୍ ॥ 6 ॥
ଏଵମୁକ୍ତୋ ଭରଦ୍ଵାଜୋ ଵାଲ୍ମୀକେନ ମହାତ୍ମନା ।
ପ୍ରାଯଚ୍ଛତ ମୁନେସ୍ତସ୍ଯ ଵଲ୍କଲଂ ନିଯତୋ ଗୁରୋଃ ॥ 7 ॥
ସ ଶିଷ୍ଯହସ୍ତାଦାଦାଯ ଵଲ୍କଲଂ ନିଯତେନ୍ଦ୍ରିଯଃ ।
ଵିଚଚାର ହ ପଶ୍ଯଂସ୍ତତ୍ସର୍ଵତୋ ଵିପୁଲଂ ଵନମ୍ ॥ 8 ॥
ତସ୍ଯାଭ୍ଯାଶେ ତୁ ମିଥୁନଂ ଚରନ୍ତମନପାଯିନମ୍ ।
ଦଦର୍ଶ ଭଗଵାଂସ୍ତତ୍ର କ୍ରୌଞ୍ଚଯୋଶ୍ଚାରୁନିସ୍ଵନମ୍ ॥ 9 ॥
ତସ୍ମାତ୍ତୁ ମିଥୁନାଦେକଂ ପୁମାଂସଂ ପାପନିଶ୍ଚଯଃ ।
ଜଘାନ ଵୈରନିଲଯୋ ନିଷାଦସ୍ତସ୍ଯ ପଶ୍ଯତଃ ॥ 10 ॥
ତଂ ଶୋଣିତପରୀତାଙ୍ଗଂ ଵେଷ୍ଟମାନଂ ମହୀତଲେ ।
ଭାର୍ଯା ତୁ ନିହତଂ ଦୃଷ୍ଟ୍ଵା ରୁରାଵ କରୁଣାଂ ଗିରମ୍ ॥ 11 ॥
ଵିଯୁକ୍ତା ପତିନା ତେନ ଦ୍ଵିଜେନ ସହଚାରିଣା ।
ତାମ୍ରଶୀର୍ଷେଣ ମତ୍ତେନ ପତ୍ରିଣା ସହିତେନ ଵୈ ॥ 12 ॥
ତଦା ତୁ ତଂ ଦ୍ଵିଜଂ ଦୃଷ୍ଟ୍ଵା ନିଷାଦେନ ନିପାତିତମ୍ ।
ଋଷେର୍ଧର୍ମାତ୍ମନସ୍ତସ୍ଯ କାରୁଣ୍ଯଂ ସମପଦ୍ଯତ ॥ 13 ॥
ତତଃ କରୁଣଵେଦିତ୍ଵାଦଧର୍ମୋଽଯମିତି ଦ୍ଵିଜଃ ।
ନିଶାମ୍ଯ ରୁଦତୀଂ କ୍ରୌଞ୍ଚୀମିଦଂ ଵଚନମବ୍ରଵୀତ୍ ॥ 14 ॥
ମା ନିଷାଦ ପ୍ରତିଷ୍ଠାଂ ତ୍ଵମଗମଶ୍ଶାଶ୍ଵତୀସ୍ସମାଃ ।
ଯତ୍କ୍ରୌଞ୍ଚମିଥୁନାଦେକମଵଧୀଃ କାମମୋହିତମ୍ ॥ 15 ॥
15 ତସ୍ଯୈଵଂ ବ୍ରୁଵତଶ୍ଚିନ୍ତା ବଭୂଵ ହୃଦି ଵୀକ୍ଷତଃ ।
ଶୋକାର୍ତେନାସ୍ଯ ଶକୁନେଃ କିମିଦଂ ଵ୍ଯାହୃତଂ ମଯା ॥ 16 ॥
ଚିନ୍ତଯନ୍ସ ମହାପ୍ରାଜ୍ଞଶ୍ଚକାର ମତିମାନ୍ମତିମ୍ ।
ଶିଷ୍ଯଂ ଚୈଵାଽବ୍ରଵୀଦ୍ଵାକ୍ଯମିଦଂ ସ ମୁନିପୁଙ୍ଗଵଃ ॥ 17 ॥
ପାଦବଦ୍ଧୋଽକ୍ଷରସମସ୍ତନ୍ତ୍ରୀଲଯସମନ୍ଵିତଃ ।
ଶୋକାର୍ତସ୍ଯ ପ୍ରଵୃତ୍ତୋ ମେ ଶ୍ଲୋକୋ ଭଵତୁ ନାନ୍ଯଥା ॥ 18 ॥
ଶିଷ୍ଯସ୍ତୁ ତସ୍ଯ ବ୍ରୁଵତୋ ମୁନେର୍ଵାକ୍ଯମନୁତ୍ତମମ୍ ।
ପ୍ରତିଜଗ୍ରାହ ସଂହୃଷ୍ଟସ୍ତସ୍ଯ ତୁଷ୍ଟୋଽଭଵଦ୍ଗୁରୁଃ ॥ 19 ॥
ସୋଽଭିଷେକଂ ତତଃ କୃତ୍ଵା ତୀର୍ଥେ ତସ୍ମିନ୍ଯଥାଵିଧି ।
ତମେଵ ଚିନ୍ତଯନ୍ନର୍ଥମୁପାଵର୍ତତ ଵୈ ମୁନିଃ ॥ 20 ॥
ଭରଦ୍ଵାଜସ୍ତତଶ୍ଶିଷ୍ଯୋ ଵିନୀତଶ୍ଶ୍ରୁତଵାନ୍ମୁନେଃ ।
କଲଶଂ ପୂର୍ଣମାଦାଯ ପୃଷ୍ଠତୋଽନୁଜଗାମ ହ ॥ 21 ॥
ସ ପ୍ରଵିଶ୍ଯାଶ୍ରମପଦଂ ଶିଷ୍ଯେଣ ସହ ଧର୍ମଵିତ୍ ।
ଉପଵିଷ୍ଟଃ କଥାଶ୍ଚାନ୍ଯାଶ୍ଚକାର ଧ୍ଯାନମାସ୍ଥିତଃ ॥ 22 ॥
ଆଜଗାମ ତତୋ ବ୍ରହ୍ମା ଲୋକକର୍ତା ସ୍ଵଯଂ ପ୍ରଭୁଃ ।
ଚତୁର୍ମୁଖୋ ମହାତେଜା ଦ୍ରଷ୍ଟୁଂ ତଂ ମୁନିପୁଙ୍ଗଵମ୍ ॥ 23 ॥
ଵାଲ୍ମୀକିରଥ ତଂ ଦୃଷ୍ଟ୍ଵା ସହସୋତ୍ଥାଯ ଵାଗ୍ଯତଃ ।
ପ୍ରାଞ୍ଜଲିଃ ପ୍ରଯତୋ ଭୂତ୍ଵା ତସ୍ଥୌ ପରମଵିସ୍ମିତଃ ॥ 24 ॥
ପୂଜଯାମାସ ତଂ ଦେଵଂ ପାଦ୍ଯାର୍ଘ୍ଯାସନଵନ୍ଦନୈଃ ।
ପ୍ରଣମ୍ଯ ଵିଧିଵଚ୍ଚୈନଂ ପୃଷ୍ଟ୍ଵାଽନାମଯମଵ୍ଯଯମ୍ ॥ 25 ॥
ଅଥୋପଵିଶ୍ଯ ଭଗଵାନାସନେ ପରମାର୍ଚିତେ ।
ଵାଲ୍ମୀକଯେ ମହର୍ଷଯେ ସନ୍ଦିଦେଶାସନଂ ତତଃ ॥ 26 ॥
ବ୍ରହ୍ମଣା ସମନୁଜ୍ଞାତସ୍ସୋଽପ୍ଯୁପାଵିଶଦାସନେ ।
ଉପଵିଷ୍ଟେ ତଦା ତସ୍ମିନ୍ସର୍ଵଲୋକପିତାମହେ ।
ତଦ୍ଗତେନୈଵ ମନସା ଵାଲ୍ମୀକିର୍ଧ୍ଯାନମାସ୍ଥିତଃ ॥ 27 ॥
ପାପାତ୍ମନା କୃତଂ କଷ୍ଟଂ ଵୈରଗ୍ରହଣବୁଦ୍ଧିନା ।
ଯସ୍ତାଦୃଶଂ ଚାରୁରଵଂ କ୍ରୌଞ୍ଚଂ ହନ୍ଯାଦକାରଣାତ୍ ॥ 28 ॥
ଶୋଚନ୍ନେଵ ମୁହୁଃ କ୍ରୌଞ୍ଚୀମୁପଶ୍ଲୋକମିମଂ ପୁନଃ ।
ଜଗାଵନ୍ତର୍ଗତମନା ଭୂତ୍ଵା ଶୋକପରାଯଣଃ ॥ 29 ॥
ତମୁଵାଚ ତତୋ ବ୍ରହ୍ମା ପ୍ରହସନ୍ମୁନିପୁଙ୍ଗଵମ୍ ।
ଶ୍ଲୋକ ଏଵ ତ୍ଵଯା ବଦ୍ଧୋ ନାତ୍ର କାର୍ଯା ଵିଚାରଣା ॥ 30 ॥
ମଚ୍ଛନ୍ଦାଦେଵ ତେ ବ୍ରହ୍ମନ୍ ପ୍ରଵୃତ୍ତେଯଂ ସରସ୍ଵତୀ ।
ରାମସ୍ଯ ଚରିତଂ ସର୍ଵଂ କୁରୁ ତ୍ଵମୃଷିସତ୍ତମ ॥ 31 ॥
ଧର୍ମାତ୍ମନୋ ଗୁଣଵତୋ ଲୋକେ ରାମସ୍ଯ ଧୀମତଃ ।
ଵୃତ୍ତଂ କଥଯ ଧୀରସ୍ଯ ଯଥା ତେ ନାରଦାଚ୍ଛ୍ରୁତମ୍ ॥ 32 ॥
ରହସ୍ଯଂ ଚ ପ୍ରକାଶଂ ଚ ଯଦ୍ଵୃତ୍ତଂ ତସ୍ଯ ଧୀମତଃ ।
ରାମସ୍ଯ ସହସୌମିତ୍ରେଃ ରାକ୍ଷସାନାଂ ଚ ସର୍ଵଶଃ ॥ 33 ॥
ଵୈଦେହ୍ଯାଶ୍ଚୈଵ ଯଦ୍ଵୃତ୍ତଂ ପ୍ରକାଶଂ ଯଦି ଵା ରହଃ ।
ତଚ୍ଚାପ୍ଯଵିଦିତଂ ସର୍ଵଂ ଵିଦିତଂ ତେ ଭଵିଷ୍ଯତି ॥ 34 ॥
ନ ତେ ଵାଗନୃତା କାଵ୍ଯେ କାଚିଦତ୍ର ଭଵିଷ୍ଯତି ।
କୁରୁ ରାମକଥାଂ ପୁଣ୍ଯାଂ ଶ୍ଲୋକବଦ୍ଧାଂ ମନୋରମାମ୍ ॥ 35 ॥
ଯାଵତ୍ ସ୍ଥାସ୍ଯନ୍ତି ଗିରଯସ୍ସରିତଶ୍ଚ ମହୀତଲେ ।
ତାଵଦ୍ରାମାଯଣକଥା ଲୋକେଷୁ ପ୍ରଚରିଷ୍ଯତି ॥ 36 ॥
ଯାଵଦ୍ରାମାଯଣକଥା ତ୍ଵତ୍କୃତା ପ୍ରଚରିଷ୍ଯତି ।
ତାଵଦୂର୍ଧ୍ଵମଧଶ୍ଚ ତ୍ଵଂ ମଲ୍ଲୋକେଷୁ ନିଵତ୍ସ୍ଯସି ॥ 37 ॥
ଇତ୍ଯୁକ୍ତ୍ଵା ଭଗଵାନ୍ବ୍ରହ୍ମା ତତ୍ରୈଵାନ୍ତରଧୀଯତ ।
ତତସ୍ସଶିଷ୍ଯୋ ଭଗଵାନ୍ମୁନିର୍ଵିସ୍ମଯମାଯଯୌ ॥ 38 ॥
ତସ୍ଯ ଶିଷ୍ଯାସ୍ତତସ୍ସର୍ଵେ ଜଗୁଶ୍ଶ୍ଲୋକମିମଂ ପୁନଃ ।
ମୁହୁର୍ମୁହୁଃ ପ୍ରୀଯମାଣାଃ ପ୍ରାହୁଶ୍ଚ ଭୃଶଵିସ୍ମିତାଃ ॥ 39 ॥
ସମାକ୍ଷରୈଶ୍ଚତୁର୍ଭିର୍ଯଃ ପାଦୈର୍ଗୀତୋ ମହର୍ଷିଣା ।
ସୋଽନୁଵ୍ଯାହରଣାଦ୍ଭୂଯଶ୍ଶ୍ଲୋକଶ୍ଶ୍ଲୋକତ୍ଵମାଗତଃ ॥ 40 ॥
ତସ୍ଯ ବୁଦ୍ଧିରିଯଂ ଜାତା ଵାଲ୍ମୀକେର୍ଭାଵିତାତ୍ମନଃ ।
କୃତ୍ସ୍ନଂ ରାମାଯଣଂ କାଵ୍ଯମୀଦୃଶୈଃ କରଵାଣ୍ଯହମ୍ ॥ 41 ॥
ଉଦାରଵୃତ୍ତାର୍ଥପଦୈର୍ମନୋରମୈଃ ତଦାସ୍ଯ ରାମସ୍ଯ ଚକାରକୀର୍ତିମାନ୍ ।
ସମାକ୍ଷରୈଶ୍ଶ୍ଲୋକଶତୈର୍ଯଶସ୍ଵିନୋ ଯଶସ୍କରଂ କାଵ୍ଯମୁଦାରଧୀର୍ମୁନିଃ ॥ 42 ॥
ତଦୁପଗତସମାସସନ୍ଧିଯୋଗଂ ସମମଧୁରୋପନତାର୍ଥଵାକ୍ଯବଦ୍ଧମ୍ ।
ରଘୁଵରଚରିତଂ ମୁନିପ୍ରଣୀତଂ ଦଶଶିରସଶ୍ଚ ଵଧଂ ନିଶାମଯଧ୍ଵମ୍ ॥ 43 ॥
ଇତ୍ଯାର୍ଷେ ଶ୍ରୀମଦ୍ରାମାଯଣେ ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ଆଦିକାଵ୍ଯେ ବାଲକାଣ୍ଡେ ଦ୍ଵିତୀଯସ୍ସର୍ଗଃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha dvitīyassargaḥ |
nāradasya tu tadvākyaṃ śrutvā vākyaviśāradaḥ |
pūjayāmāsa dharmātmā sahaśiṣyo mahāmuniḥ || 1 ||
yathāvatpūjitastena devarṣirnāradastadā |
āpṛṣṭvaivābhyanujñātassa jagāma vihāyasam || 2 ||
sa muhūrtaṃ gate tasmindevalokaṃ munistadā |
jagāma tamasātīraṃ jāhnavyāstvavidūrataḥ || 3 ||
sa tu tīraṃ samāsādya tamasāyā mahāmuniḥ |
śiṣyamāha sthitaṃ pārśve dṛṣṭvā tīrthamakardamam || 4 ||
akardamamidaṃ tīrthaṃ bharadvāja niśāmaya |
ramaṇīyaṃ prasannāmbu sanmanuṣyamano yathā || 5 ||
nyasyatāṃ kalaśastāta dīyatāṃ valkalaṃ mama |
idamevāvagāhiṣye tamasātīrthamuttamam || 6 ||
evamukto bharadvājo vālmīkena mahātmanā |
prāyacchata munestasya valkalaṃ niyato guroḥ || 7 ||
sa śiṣyahastādādāya valkalaṃ niyatendriyaḥ |
vicacāra ha paśyaṃstatsarvato vipulaṃ vanam || 8 ||
tasyābhyāśe tu mithunaṃ carantamanapāyinam |
dadarśa bhagavāṃstatra krauñcayoścārunisvanam || 9 ||
tasmāttu mithunādekaṃ pumāṃsaṃ pāpaniścayaḥ |
jaghāna vairanilayo niṣādastasya paśyataḥ || 10 ||
taṃ śoṇitaparītāṅgaṃ veṣṭamānaṃ mahītale |
bhāryā tu nihataṃ dṛṣṭvā rurāva karuṇāṃ giram || 11 ||
viyuktā patinā tena dvijena sahacāriṇā |
tāmraśīrṣeṇa mattena patriṇā sahitena vai || 12 ||
tadā tu taṃ dvijaṃ dṛṣṭvā niṣādena nipātitam |
ṛṣerdharmātmanastasya kāruṇyaṃ samapadyata || 13 ||
tataḥ karuṇaveditvādadharmo'yamiti dvijaḥ |
niśāmya rudatīṃ krauñcīmidaṃ vacanamabravīt || 14 ||
mā niṣāda pratiṣṭhāṃ tvamagamaśśāśvatīssamāḥ |
yatkrauñcamithunādekamavadhīḥ kāmamohitam || 15 ||
15 tasyaivaṃ bruvataścintā babhūva hṛdi vīkṣataḥ |
śokārtenāsya śakuneḥ kimidaṃ vyāhṛtaṃ mayā || 16 ||
cintayansa mahāprājñaścakāra matimānmatim |
śiṣyaṃ caivā'bravīdvākyamidaṃ sa munipuṅgavaḥ || 17 ||
pādabaddho'kṣarasamastantrīlayasamanvitaḥ |
śokārtasya pravṛtto me śloko bhavatu nānyathā || 18 ||
śiṣyastu tasya bruvato munervākyamanuttamam |
pratijagrāha saṃhṛṣṭastasya tuṣṭo'bhavadguruḥ || 19 ||
so'bhiṣekaṃ tataḥ kṛtvā tīrthe tasminyathāvidhi |
tameva cintayannarthamupāvartata vai muniḥ || 20 ||
bharadvājastataśśiṣyo vinītaśśrutavānmuneḥ |
kalaśaṃ pūrṇamādāya pṛṣṭhato'nujagāma ha || 21 ||
sa praviśyāśramapadaṃ śiṣyeṇa saha dharmavit |
upaviṣṭaḥ kathāścānyāścakāra dhyānamāsthitaḥ || 22 ||
ājagāma tato brahmā lokakartā svayaṃ prabhuḥ |
caturmukho mahātejā draṣṭuṃ taṃ munipuṅgavam || 23 ||
vālmīkiratha taṃ dṛṣṭvā sahasotthāya vāgyataḥ |
prāñjaliḥ prayato bhūtvā tasthau paramavismitaḥ || 24 ||
pūjayāmāsa taṃ devaṃ pādyārghyāsanavandanaiḥ |
praṇamya vidhivaccainaṃ pṛṣṭvā'nāmayamavyayam || 25 ||
athopaviśya bhagavānāsane paramārcite |
vālmīkaye maharṣaye sandideśāsanaṃ tataḥ || 26 ||
brahmaṇā samanujñātasso'pyupāviśadāsane |
upaviṣṭe tadā tasminsarvalokapitāmahe |
tadgatenaiva manasā vālmīkirdhyānamāsthitaḥ || 27 ||
pāpātmanā kṛtaṃ kaṣṭaṃ vairagrahaṇabuddhinā |
yastādṛśaṃ cāruravaṃ krauñcaṃ hanyādakāraṇāt || 28 ||
śocanneva muhuḥ krauñcīmupaślokamimaṃ punaḥ |
jagāvantargatamanā bhūtvā śokaparāyaṇaḥ || 29 ||
tamuvāca tato brahmā prahasanmunipuṅgavam |
śloka eva tvayā baddho nātra kāryā vicāraṇā || 30 ||
macchandādeva te brahman pravṛtteyaṃ sarasvatī |
rāmasya caritaṃ sarvaṃ kuru tvamṛṣisattama || 31 ||
dharmātmano guṇavato loke rāmasya dhīmataḥ |
vṛttaṃ kathaya dhīrasya yathā te nāradācchrutam || 32 ||
rahasyaṃ ca prakāśaṃ ca yadvṛttaṃ tasya dhīmataḥ |
rāmasya sahasaumitreḥ rākṣasānāṃ ca sarvaśaḥ || 33 ||
vaidehyāścaiva yadvṛttaṃ prakāśaṃ yadi vā rahaḥ |
taccāpyaviditaṃ sarvaṃ viditaṃ te bhaviṣyati || 34 ||
na te vāganṛtā kāvye kācidatra bhaviṣyati |
kuru rāmakathāṃ puṇyāṃ ślokabaddhāṃ manoramām || 35 ||
yāvat sthāsyanti girayassaritaśca mahītale |
tāvadrāmāyaṇakathā lokeṣu pracariṣyati || 36 ||
yāvadrāmāyaṇakathā tvatkṛtā pracariṣyati |
tāvadūrdhvamadhaśca tvaṃ mallokeṣu nivatsyasi || 37 ||
ityuktvā bhagavānbrahmā tatraivāntaradhīyata |
tatassaśiṣyo bhagavānmunirvismayamāyayau || 38 ||
tasya śiṣyāstatassarve jaguśślokamimaṃ punaḥ |
muhurmuhuḥ prīyamāṇāḥ prāhuśca bhṛśavismitāḥ || 39 ||
samākṣaraiścaturbhiryaḥ pādairgīto maharṣiṇā |
so'nuvyāharaṇādbhūyaśślokaśślokatvamāgataḥ || 40 ||
tasya buddhiriyaṃ jātā vālmīkerbhāvitātmanaḥ |
kṛtsnaṃ rāmāyaṇaṃ kāvyamīdṛśaiḥ karavāṇyaham || 41 ||
udāravṛttārthapadairmanoramaiḥ tadāsya rāmasya cakārakīrtimān |
samākṣaraiśślokaśatairyaśasvino yaśaskaraṃ kāvyamudāradhīrmuniḥ || 42 ||
tadupagatasamāsasandhiyogaṃ samamadhuropanatārthavākyabaddham |
raghuvaracaritaṃ munipraṇītaṃ daśaśirasaśca vadhaṃ niśāmayadhvam || 43 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe dvitīyassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे बालकाण्डम् ।
अथ द्वितीयस्सर्गः ।
नारदस्य तु तद्वाक्यं श्रुत्वा वाक्यविशारदः ।
पूजयामास धर्मात्मा सहशिष्यो महामुनिः ॥ 1 ॥
यथावत्पूजितस्तेन देवर्षिर्नारदस्तदा ।
आपृष्ट्वैवाभ्यनुज्ञातस्स जगाम विहायसम् ॥ 2 ॥
स मुहूर्तं गते तस्मिन्देवलोकं मुनिस्तदा ।
जगाम तमसातीरं जाह्नव्यास्त्वविदूरतः ॥ 3 ॥
स तु तीरं समासाद्य तमसाया महामुनिः ।
शिष्यमाह स्थितं पार्श्वे दृष्ट्वा तीर्थमकर्दमम् ॥ 4 ॥
अकर्दममिदं तीर्थं भरद्वाज निशामय ।
रमणीयं प्रसन्नाम्बु सन्मनुष्यमनो यथा ॥ 5 ॥
न्यस्यतां कलशस्तात दीयतां वल्कलं मम ।
इदमेवावगाहिष्ये तमसातीर्थमुत्तमम् ॥ 6 ॥
एवमुक्तो भरद्वाजो वाल्मीकेन महात्मना ।
प्रायच्छत मुनेस्तस्य वल्कलं नियतो गुरोः ॥ 7 ॥
स शिष्यहस्तादादाय वल्कलं नियतेन्द्रियः ।
विचचार ह पश्यंस्तत्सर्वतो विपुलं वनम् ॥ 8 ॥
तस्याभ्याशे तु मिथुनं चरन्तमनपायिनम् ।
ददर्श भगवांस्तत्र क्रौञ्चयोश्चारुनिस्वनम् ॥ 9 ॥
तस्मात्तु मिथुनादेकं पुमांसं पापनिश्चयः ।
जघान वैरनिलयो निषादस्तस्य पश्यतः ॥ 10 ॥
तं शोणितपरीताङ्गं वेष्टमानं महीतले ।
भार्या तु निहतं दृष्ट्वा रुराव करुणां गिरम् ॥ 11 ॥
वियुक्ता पतिना तेन द्विजेन सहचारिणा ।
ताम्रशीर्षेण मत्तेन पत्रिणा सहितेन वै ॥ 12 ॥
तदा तु तं द्विजं दृष्ट्वा निषादेन निपातितम् ।
ऋषेर्धर्मात्मनस्तस्य कारुण्यं समपद्यत ॥ 13 ॥
ततः करुणवेदित्वादधर्मोऽयमिति द्विजः ।
निशाम्य रुदतीं क्रौञ्चीमिदं वचनमब्रवीत् ॥ 14 ॥
मा निषाद प्रतिष्ठां त्वमगमश्शाश्वतीस्समाः ।
यत्क्रौञ्चमिथुनादेकमवधीः काममोहितम् ॥ 15 ॥
15 तस्यैवं ब्रुवतश्चिन्ता बभूव हृदि वीक्षतः ।
शोकार्तेनास्य शकुनेः किमिदं व्याहृतं मया ॥ 16 ॥
चिन्तयन्स महाप्राज्ञश्चकार मतिमान्मतिम् ।
शिष्यं चैवाऽब्रवीद्वाक्यमिदं स मुनिपुङ्गवः ॥ 17 ॥
पादबद्धोऽक्षरसमस्तन्त्रीलयसमन्वितः ।
शोकार्तस्य प्रवृत्तो मे श्लोको भवतु नान्यथा ॥ 18 ॥
शिष्यस्तु तस्य ब्रुवतो मुनेर्वाक्यमनुत्तमम् ।
प्रतिजग्राह संहृष्टस्तस्य तुष्टोऽभवद्गुरुः ॥ 19 ॥
सोऽभिषेकं ततः कृत्वा तीर्थे तस्मिन्यथाविधि ।
तमेव चिन्तयन्नर्थमुपावर्तत वै मुनिः ॥ 20 ॥
भरद्वाजस्ततश्शिष्यो विनीतश्श्रुतवान्मुनेः ।
कलशं पूर्णमादाय पृष्ठतोऽनुजगाम ह ॥ 21 ॥
स प्रविश्याश्रमपदं शिष्येण सह धर्मवित् ।
उपविष्टः कथाश्चान्याश्चकार ध्यानमास्थितः ॥ 22 ॥
आजगाम ततो ब्रह्मा लोककर्ता स्वयं प्रभुः ।
चतुर्मुखो महातेजा द्रष्टुं तं मुनिपुङ्गवम् ॥ 23 ॥
वाल्मीकिरथ तं दृष्ट्वा सहसोत्थाय वाग्यतः ।
प्राञ्जलिः प्रयतो भूत्वा तस्थौ परमविस्मितः ॥ 24 ॥
पूजयामास तं देवं पाद्यार्घ्यासनवन्दनैः ।
प्रणम्य विधिवच्चैनं पृष्ट्वाऽनामयमव्ययम् ॥ 25 ॥
अथोपविश्य भगवानासने परमार्चिते ।
वाल्मीकये महर्षये सन्दिदेशासनं ततः ॥ 26 ॥
ब्रह्मणा समनुज्ञातस्सोऽप्युपाविशदासने ।
उपविष्टे तदा तस्मिन्सर्वलोकपितामहे ।
तद्गतेनैव मनसा वाल्मीकिर्ध्यानमास्थितः ॥ 27 ॥
पापात्मना कृतं कष्टं वैरग्रहणबुद्धिना ।
यस्तादृशं चारुरवं क्रौञ्चं हन्यादकारणात् ॥ 28 ॥
शोचन्नेव मुहुः क्रौञ्चीमुपश्लोकमिमं पुनः ।
जगावन्तर्गतमना भूत्वा शोकपरायणः ॥ 29 ॥
तमुवाच ततो ब्रह्मा प्रहसन्मुनिपुङ्गवम् ।
श्लोक एव त्वया बद्धो नात्र कार्या विचारणा ॥ 30 ॥
मच्छन्दादेव ते ब्रह्मन् प्रवृत्तेयं सरस्वती ।
रामस्य चरितं सर्वं कुरु त्वमृषिसत्तम ॥ 31 ॥
धर्मात्मनो गुणवतो लोके रामस्य धीमतः ।
वृत्तं कथय धीरस्य यथा ते नारदाच्छ्रुतम् ॥ 32 ॥
रहस्यं च प्रकाशं च यद्वृत्तं तस्य धीमतः ।
रामस्य सहसौमित्रेः राक्षसानां च सर्वशः ॥ 33 ॥
वैदेह्याश्चैव यद्वृत्तं प्रकाशं यदि वा रहः ।
तच्चाप्यविदितं सर्वं विदितं ते भविष्यति ॥ 34 ॥
न ते वागनृता काव्ये काचिदत्र भविष्यति ।
कुरु रामकथां पुण्यां श्लोकबद्धां मनोरमाम् ॥ 35 ॥
यावत् स्थास्यन्ति गिरयस्सरितश्च महीतले ।
तावद्रामायणकथा लोकेषु प्रचरिष्यति ॥ 36 ॥
यावद्रामायणकथा त्वत्कृता प्रचरिष्यति ।
तावदूर्ध्वमधश्च त्वं मल्लोकेषु निवत्स्यसि ॥ 37 ॥
इत्युक्त्वा भगवान्ब्रह्मा तत्रैवान्तरधीयत ।
ततस्सशिष्यो भगवान्मुनिर्विस्मयमाययौ ॥ 38 ॥
तस्य शिष्यास्ततस्सर्वे जगुश्श्लोकमिमं पुनः ।
मुहुर्मुहुः प्रीयमाणाः प्राहुश्च भृशविस्मिताः ॥ 39 ॥
समाक्षरैश्चतुर्भिर्यः पादैर्गीतो महर्षिणा ।
सोऽनुव्याहरणाद्भूयश्श्लोकश्श्लोकत्वमागतः ॥ 40 ॥
तस्य बुद्धिरियं जाता वाल्मीकेर्भावितात्मनः ।
कृत्स्नं रामायणं काव्यमीदृशैः करवाण्यहम् ॥ 41 ॥
उदारवृत्तार्थपदैर्मनोरमैः तदास्य रामस्य चकारकीर्तिमान् ।
समाक्षरैश्श्लोकशतैर्यशस्विनो यशस्करं काव्यमुदारधीर्मुनिः ॥ 42 ॥
तदुपगतसमाससन्धियोगं सममधुरोपनतार्थवाक्यबद्धम् ।
रघुवरचरितं मुनिप्रणीतं दशशिरसश्च वधं निशामयध्वम् ॥ 43 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये बालकाण्डे द्वितीयस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha dvitīyassargaḥ |
nāradasya tu tadvākyaṃ śrutvā vākyaviśāradaḥ |
pūjayāmāsa dharmātmā sahaśiṣyo mahāmuniḥ || 1 ||
yathāvatpūjitastena devarṣirnāradastadā |
āpṛṣṭvaivābhyanujñātassa jagāma vihāyasam || 2 ||
sa muhūrtaṃ gate tasmindevalokaṃ munistadā |
jagāma tamasātīraṃ jāhnavyāstvavidūrataḥ || 3 ||
sa tu tīraṃ samāsādya tamasāyā mahāmuniḥ |
śiṣyamāha sthitaṃ pārśve dṛṣṭvā tīrthamakardamam || 4 ||
akardamamidaṃ tīrthaṃ bharadvāja niśāmaya |
ramaṇīyaṃ prasannāmbu sanmanuṣyamano yathā || 5 ||
nyasyatāṃ kalaśastāta dīyatāṃ valkalaṃ mama |
idamevāvagāhiṣye tamasātīrthamuttamam || 6 ||
evamukto bharadvājo vālmīkena mahātmanā |
prāyacchata munestasya valkalaṃ niyato guroḥ || 7 ||
sa śiṣyahastādādāya valkalaṃ niyatendriyaḥ |
vicacāra ha paśyaṃstatsarvato vipulaṃ vanam || 8 ||
tasyābhyāśe tu mithunaṃ carantamanapāyinam |
dadarśa bhagavāṃstatra krauñcayoścārunisvanam || 9 ||
tasmāttu mithunādekaṃ pumāṃsaṃ pāpaniścayaḥ |
jaghāna vairanilayo niṣādastasya paśyataḥ || 10 ||
taṃ śoṇitaparītāṅgaṃ veṣṭamānaṃ mahītale |
bhāryā tu nihataṃ dṛṣṭvā rurāva karuṇāṃ giram || 11 ||
viyuktā patinā tena dvijena sahacāriṇā |
tāmraśīrṣeṇa mattena patriṇā sahitena vai || 12 ||
tadā tu taṃ dvijaṃ dṛṣṭvā niṣādena nipātitam |
ṛṣerdharmātmanastasya kāruṇyaṃ samapadyata || 13 ||
tataḥ karuṇaveditvādadharmo'yamiti dvijaḥ |
niśāmya rudatīṃ krauñcīmidaṃ vacanamabravīt || 14 ||
mā niṣāda pratiṣṭhāṃ tvamagamaśśāśvatīssamāḥ |
yatkrauñcamithunādekamavadhīḥ kāmamohitam || 15 ||
15 tasyaivaṃ bruvataścintā babhūva hṛdi vīkṣataḥ |
śokārtenāsya śakuneḥ kimidaṃ vyāhṛtaṃ mayā || 16 ||
cintayansa mahāprājñaścakāra matimānmatim |
śiṣyaṃ caivā'bravīdvākyamidaṃ sa munipuṅgavaḥ || 17 ||
pādabaddho'kṣarasamastantrīlayasamanvitaḥ |
śokārtasya pravṛtto me śloko bhavatu nānyathā || 18 ||
śiṣyastu tasya bruvato munervākyamanuttamam |
pratijagrāha saṃhṛṣṭastasya tuṣṭo'bhavadguruḥ || 19 ||
so'bhiṣekaṃ tataḥ kṛtvā tīrthe tasminyathāvidhi |
tameva cintayannarthamupāvartata vai muniḥ || 20 ||
bharadvājastataśśiṣyo vinītaśśrutavānmuneḥ |
kalaśaṃ pūrṇamādāya pṛṣṭhato'nujagāma ha || 21 ||
sa praviśyāśramapadaṃ śiṣyeṇa saha dharmavit |
upaviṣṭaḥ kathāścānyāścakāra dhyānamāsthitaḥ || 22 ||
ājagāma tato brahmā lokakartā svayaṃ prabhuḥ |
caturmukho mahātejā draṣṭuṃ taṃ munipuṅgavam || 23 ||
vālmīkiratha taṃ dṛṣṭvā sahasotthāya vāgyataḥ |
prāñjaliḥ prayato bhūtvā tasthau paramavismitaḥ || 24 ||
pūjayāmāsa taṃ devaṃ pādyārghyāsanavandanaiḥ |
praṇamya vidhivaccainaṃ pṛṣṭvā'nāmayamavyayam || 25 ||
athopaviśya bhagavānāsane paramārcite |
vālmīkaye maharṣaye sandideśāsanaṃ tataḥ || 26 ||
brahmaṇā samanujñātasso'pyupāviśadāsane |
upaviṣṭe tadā tasminsarvalokapitāmahe |
tadgatenaiva manasā vālmīkirdhyānamāsthitaḥ || 27 ||
pāpātmanā kṛtaṃ kaṣṭaṃ vairagrahaṇabuddhinā |
yastādṛśaṃ cāruravaṃ krauñcaṃ hanyādakāraṇāt || 28 ||
śocanneva muhuḥ krauñcīmupaślokamimaṃ punaḥ |
jagāvantargatamanā bhūtvā śokaparāyaṇaḥ || 29 ||
tamuvāca tato brahmā prahasanmunipuṅgavam |
śloka eva tvayā baddho nātra kāryā vicāraṇā || 30 ||
macchandādeva te brahman pravṛtteyaṃ sarasvatī |
rāmasya caritaṃ sarvaṃ kuru tvamṛṣisattama || 31 ||
dharmātmano guṇavato loke rāmasya dhīmataḥ |
vṛttaṃ kathaya dhīrasya yathā te nāradācchrutam || 32 ||
rahasyaṃ ca prakāśaṃ ca yadvṛttaṃ tasya dhīmataḥ |
rāmasya sahasaumitreḥ rākṣasānāṃ ca sarvaśaḥ || 33 ||
vaidehyāścaiva yadvṛttaṃ prakāśaṃ yadi vā rahaḥ |
taccāpyaviditaṃ sarvaṃ viditaṃ te bhaviṣyati || 34 ||
na te vāganṛtā kāvye kācidatra bhaviṣyati |
kuru rāmakathāṃ puṇyāṃ ślokabaddhāṃ manoramām || 35 ||
yāvat sthāsyanti girayassaritaśca mahītale |
tāvadrāmāyaṇakathā lokeṣu pracariṣyati || 36 ||
yāvadrāmāyaṇakathā tvatkṛtā pracariṣyati |
tāvadūrdhvamadhaśca tvaṃ mallokeṣu nivatsyasi || 37 ||
ityuktvā bhagavānbrahmā tatraivāntaradhīyata |
tatassaśiṣyo bhagavānmunirvismayamāyayau || 38 ||
tasya śiṣyāstatassarve jaguśślokamimaṃ punaḥ |
muhurmuhuḥ prīyamāṇāḥ prāhuśca bhṛśavismitāḥ || 39 ||
samākṣaraiścaturbhiryaḥ pādairgīto maharṣiṇā |
so'nuvyāharaṇādbhūyaśślokaśślokatvamāgataḥ || 40 ||
tasya buddhiriyaṃ jātā vālmīkerbhāvitātmanaḥ |
kṛtsnaṃ rāmāyaṇaṃ kāvyamīdṛśaiḥ karavāṇyaham || 41 ||
udāravṛttārthapadairmanoramaiḥ tadāsya rāmasya cakārakīrtimān |
samākṣaraiśślokaśatairyaśasvino yaśaskaraṃ kāvyamudāradhīrmuniḥ || 42 ||
tadupagatasamāsasandhiyogaṃ samamadhuropanatārthavākyabaddham |
raghuvaracaritaṃ munipraṇītaṃ daśaśirasaśca vadhaṃ niśāmayadhvam || 43 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe dvitīyassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Oriya script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.