ശ്രീമദ്വാല്മീകീയ രാമായണേ യുദ്ധകാണ്ഡമ് ।
അഥ അഷ്ടനവതിതമസ്സര്ഗഃ ।
ഹന്യമാനേബലേതൂര്ണമന്യോന്യന്തേമഹാമൃഥേ ।
സരസീവമഹാഘര്മേസോപക്ഷീണേബഭൂവതുഃ ॥ 1 ॥
സ്വബലസ്യവിഘാതേനവിരൂപാക്ഷ്വധേന ച ।
ബഭൂവദ്വിഗുണങ്ക്രുദ്ധോരാവണോരാക്ഷസാധിപഃ ॥ 2 ॥
പ്രക്ഷീണന്തുബലന്ദൃഷ്ടവാവധ്യമാനംവലീമുഖൈഃ ।
ബഭൂവാസ്യവ്യഥായുദ്ധേപ്രേക്ഷ്യദൈവവിപര്യയമ് ॥ 3 ॥
ഉവാച ച സമീപസ്ഥമ്മഹോദരമരിന്ദമമ് ।
അസ്മിന്കാലേമഹാബാഹോജയാശാത്വയിമേസ്ഥിതാ ॥ 4 ॥
ജഹിശത്രുചമൂംവീരദര്ശയാദ്യപരാക്രമമ് ।
ഭര്തൃപിണ്ഡസ്യകാലോഽഽയന്നിര്ദേഷ്ടുംസാധുയുധ്യതാമ് ॥ 5 ॥
വേഗന് ചക്രേ മഹാബാഹുഃ സമുദ്ര ഇവ പര്വണി ।
ആയസം പരിഘന് ഗൃഹ്യ സൂര്യരശ്മിസമപ്രഭമ് ॥ 6 ॥
തതസ്സകദനഞ്ചക്രേവാനരാണാമ്മഹാബലഃ ।
ഭര്തൃവാക്യേനതേജസ്വീസ്വേനവീര്യേണചോദിതഃ ॥ 7 ॥
വാനരാശ്ചമഹാസത്ത്വാഃപ്രഗൃഹ്വഃവിപുലാശശിലാഃ ।
പ്രവിശ്യാരിബലമ്ഭീമഞ്ജഘ്നുസ്തേരജനീചരാന് ॥ 8 ॥
മഹോദരസ്തുസങ്കൃദ്ധശ്ശരൈഃകാഞ്ചനഭൂഷണൈഃ ।
ചിച്ഛേദപാണിപാദോരുന്വാനരാണാമ്മഹാഹവേ ॥ 9 ॥
തതസ്തേവാനരാസ്സര്വേരാക്ഷസൈരര്ദിതാഭൃശമ് ।
ദിശോദശദ്രുതാഃകേചിത്കേചിത്സുഗ്രീവമാശ്രിതാഃ ॥ 10 ॥
പ്രഭഗ്നാംസമരേദൃഷ്ടവാവാനരാണാമ്മഹാചമൂമ് ।
അഭിദുദ്രാവസുഗ്രീവോമഹോദരമനന്തരമ് ॥ 11 ॥
പ്രഗൃഹ്യവിപുലാങ്ഘോരാമ്മഹീധരസമാംശിലാമ് ।
ചിക്ഷേപ സ മഹാതേജാസ്തദ്വധായഹരീശ്വരഃ ॥ 12 ॥
താമാപതതനീംസഹസാശിലാന്ദൃഷ്ടവാമഹോദരഃ ।
അസമ്ഭ്രാന്തസ്തതോബാണൈര്നിര്ബിഭേദദുരാസദാമ് ॥ 13 ॥
രക്ഷസാതേനബാണൌഘൈര്നികൃത്താസാസഹസ്രധാ ।
നിപപാതശിലാഭൂമൌഗൃധ്രചക്രമിവാകുലമ് ॥ 14 ॥
താന്തുഭിന്നാംശിലാന്ദൃഷ്ടവാസുഗ്രീവഃക്രോധമൂര്ഛിതഃ ।
സാലമുത്പാട്യചിക്ഷേപരാക്ഷസേരണമൂര്ഥനി ॥ 15 ॥
ശരൈശ്ചവിദദാരൈനംശൂരഃപരപുരഞ്ജയഃ ।
സ ദദര്ശതതഃക്രുദ്ധഃപരിഘമ്പതിതമ്ഭുവി ॥ 16 ॥
ആവിധ്യതു സ തന്ദീപ്തമ്പരിഘന്തസ്യദര്ശയന് ।
പരിഘാഗ്രേണവേഗേനജഘാനാസ്യഹയോത്തമാന് ॥ 17 ॥
തസ്മാദ്ധതഹയാവദീരഃസോഽഽവപ്ലുത്യമഹാരഥാത് ।
ഗദാഞ്ജഗ്രാഹസങ്ക്രുദ്ധോരാക്ഷസോഽഽഥമഹോദരഃ ॥ 18 ॥
ഗദാപരിഘഹസ്തൌതൌയുധിവീരൌസമീയതുഃ ।
നര്ദന്തൌഗോവൃഷപ്രഖ്യൌഘനാവിവസവിദ്യുതൌ ॥ 19 ॥
തതഃക്രുദ്ധോഗദാന്തസ്യൈചിക്ഷേപരജനീചരഃ ।
ജ്വലതനീമ്ഭാസ്കരാഭാസാംസുഗ്രീവായമഹോദരഃ ॥ 20 ॥
ഗദാന്താംസുമഹാഘോരാമാപതതനീമ്മഹാബലഃ ।
സുഗ്രീവോരോഷതാമ്രാക്ഷസ്സമുദ്യമ്യമഹാഹവേ ॥ 21 ॥
ആജഘാനഗദാന്തസ്യപരിഘേണഹരീശ്വര ।
പപാത സ ഗദോദ്ഭിന്നഃപരിഘസ്തസ്യഭൂതലേ ॥ 22 ॥
തതോജഗ്രാഹതേജസ്വീസുഗ്രീവോവസുധാതലാത് ।
ആയസമ്മുസലങ്ഘോരംസര്വതോഹേമഭൂഷിതമ് ॥ 23 ॥
സ തമുദ്യമ്യചിക്ഷേപസോഽഽപ്യന്യാംവ്യാക്ഷിപദ്ഗദാമ് ।
ഭിന്നാവന്യോന്യമാസാദ്യപേതതുദ്ദരണീതലേ ॥ 24 ॥
തതോഗ്നപ്രഹരണൌമുഷ്ടിഭ്യാന്തൌസമീയതുഃ ।
തേജോബലസമാവിഷ്ടൌദീപ്താവിവഹുതാശനൌ ॥ 25 ॥
ജഘ്നതുസ്തൌതദാന്യോന്യംവേദതുശ്ചപുനഃപുനഃ ।
തലൈശ്ചാന്യോന്യമഹത്യപേതതുശ്ചമഹീതലേ ॥ 26 ॥
ഉത്പേതതുസ്തതസ്തൂര്ണഞ്ജഘ്നതുശ്ചപരസ്പരമ് ।
ഭുജൈശ്ചിക്ഷിപതുര്വീരാവന്യോന്യമപരാജിതൌ ॥ 27 ॥
ജഗ്മതുസ്തൌശ്രമംവീരൌബാഹുയുധേപരന്തപൌ ।
അജഹാരതദാഖഡഗമദൂരപരിവര്തിനമ് ॥ 28 ॥
രാക്ഷസശ്ചര്മണാസാര്ധമ്മഹാവേഗോമഹോദരഃ ।
ഥൈവ ച മഹാഖഡഗഞ്ചര്മണാപതിതംസഹ ॥ 29 ॥
ജഗ്രാഹവാനരശ്രേഷ്ഠസ്സുഗ്രീവോവേഗവത്തരഃ ।
തൌതുരോഷപരീതാങ്ഗൌനര്ദന്താവഭ്യധാവതാമ് ॥ 30 ॥
ഉദ്യതാസീരണേഹൃഷ്ടാവുഭൌശസ്ത്രവിശാരദൌ ।
ദക്ഷിണമ്മണ്ഡലഞ്ചോഭൌസുതൂര്ണംസമ്പരീയതുഃ ॥ 31 ॥
അന്യോന്യമഭിസങ്കൃദ്ധൌ ജയേ പ്രണിഹിതാവുഭൌ ।
തുശൂരോമഹാവേഗോവീര്യശ്ലാഘീമഹോദരഃ ॥ 32 ॥
മഹാചര്മണിതങ്ഖഡഗമ്പാതയാമാസദുര്മതിഃ ।
ലഗ്നമുത്കര്ഷതഃഖഡഗങ്ഖഡഗേനകപികുഞ്ജരഃ ॥ 33 ॥
ജഹാരസശിരസ്ത്രാണങ്കുണ്ഡലോപഹിതംശിരഃ ।
നികൃത്തശിരസസ്തസ്യപതിതസ്യമഹീതലേ ॥ 34 ॥
തദ്ബലംരാക്ഷസേന്ദ്രസ്യദൃഷ്ടവാതത്ര ന തിഷ്ടതേ ।
ഹത്വാന്തംവാനരൈസ്സാര്ധന്നനാദമുദിതോഹരിഃ ॥ 35 ॥
ചുക്രോധ ച ദശഗ്രീവോബഭൌഹൃഷ്ടശ്ചരാഘവഃ ।
വിഷണ്ണവദനാസ്സര്വേരാക്ഷസാദീനചേതസഃ ॥ 36 ॥
വിദ്രവന്തിതതസ്സര്വേഭയവിത്രസ്തചേതസഃ ।
മഹോദരന്തന്ന്വീപാത്യഭൂമൌമഹാഗിരേഃകീര്ണമിവൈകദേശമ് ।
സൂര്യാത്മജസ്തത്രരരാജലക്ഷ്മ്യസൂര്യസ്സ്വതേജോഭിരിവാപ്രധൃഷ്യഃ ॥ 37 ॥
അഥവിജയമവാപ്യവാനരേന്ദ്രസ്സമരമുഖേസുരസിദ്ധയക്ഷസങ്ഘൈ ।
അന്വിതലഗതൈശ്ചഭൂതസങ്ഘൈര്ഹര്ഷരുഷസമാകുലിതൈസ്തുതോമഹാത്മാ ॥ 38 ॥
ഇത്യാര്ഷേ ശ്രീമദ്രാമായണേ വാല്മീകീയ ആദികാവ്യേ യുദ്ധകാണ്ഡേ അഷ്ടനവതിതമസ്സര്ഗഃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha aṣṭanavatitamassargaḥ |
hanyamānebaletūrṇamanyonyantemahāmṛthe |
sarasīvamahāgharmesopakṣīṇebabhūvatuḥ || 1 ||
svabalasyavighātenavirūpākṣvadhena ca |
babhūvadviguṇaṅkruddhorāvaṇorākṣasādhipaḥ || 2 ||
prakṣīṇantubalandṛṣṭavāvadhyamānaṃvalīmukhaiḥ |
babhūvāsyavyathāyuddheprekṣyadaivaviparyayam || 3 ||
uvāca ca samīpasthammahodaramarindamam |
asminkālemahābāhojayāśātvayimesthitā || 4 ||
jahiśatrucamūṃvīradarśayādyaparākramam |
bhartṛpiṇḍasyakālo''yannirdeṣṭuṃsādhuyudhyatām || 5 ||
vegan cakre mahābāhuḥ samudra iva parvaṇi |
āyasaṃ parighan gṛhya sūryaraśmisamaprabham || 6 ||
tatassakadanañcakrevānarāṇāmmahābalaḥ |
bhartṛvākyenatejasvīsvenavīryeṇacoditaḥ || 7 ||
vānarāścamahāsattvāḥpragṛhvaḥvipulāśaśilāḥ |
praviśyāribalambhīmañjaghnusterajanīcarān || 8 ||
mahodarastusaṅkṛddhaśśaraiḥkāñcanabhūṣaṇaiḥ |
cicchedapāṇipādorunvānarāṇāmmahāhave || 9 ||
tatastevānarāssarverākṣasairarditābhṛśam |
diśodaśadrutāḥkecitkecitsugrīvamāśritāḥ || 10 ||
prabhagnāṃsamaredṛṣṭavāvānarāṇāmmahācamūm |
abhidudrāvasugrīvomahodaramanantaram || 11 ||
pragṛhyavipulāṅghorāmmahīdharasamāṃśilām |
cikṣepa sa mahātejāstadvadhāyaharīśvaraḥ || 12 ||
tāmāpatatanīṃsahasāśilāndṛṣṭavāmahodaraḥ |
asambhrāntastatobāṇairnirbibhedadurāsadām || 13 ||
rakṣasātenabāṇaughairnikṛttāsāsahasradhā |
nipapātaśilābhūmaugṛdhracakramivākulam || 14 ||
tāntubhinnāṃśilāndṛṣṭavāsugrīvaḥkrodhamūrchitaḥ |
sālamutpāṭyacikṣeparākṣaseraṇamūrthani || 15 ||
śaraiścavidadārainaṃśūraḥparapurañjayaḥ |
sa dadarśatataḥkruddhaḥparighampatitambhuvi || 16 ||
āvidhyatu sa tandīptamparighantasyadarśayan |
parighāgreṇavegenajaghānāsyahayottamān || 17 ||
tasmāddhatahayāvadīraḥso''vaplutyamahārathāt |
gadāñjagrāhasaṅkruddhorākṣaso''thamahodaraḥ || 18 ||
gadāparighahastautauyudhivīrausamīyatuḥ |
nardantaugovṛṣaprakhyaughanāvivasavidyutau || 19 ||
tataḥkruddhogadāntasyaicikṣeparajanīcaraḥ |
jvalatanīmbhāskarābhāsāṃsugrīvāyamahodaraḥ || 20 ||
gadāntāṃsumahāghorāmāpatatanīmmahābalaḥ |
sugrīvoroṣatāmrākṣassamudyamyamahāhave || 21 ||
ājaghānagadāntasyaparigheṇaharīśvara |
papāta sa gadodbhinnaḥparighastasyabhūtale || 22 ||
tatojagrāhatejasvīsugrīvovasudhātalāt |
āyasammusalaṅghoraṃsarvatohemabhūṣitam || 23 ||
sa tamudyamyacikṣepaso''pyanyāṃvyākṣipadgadām |
bhinnāvanyonyamāsādyapetatuddaraṇītale || 24 ||
tatognapraharaṇaumuṣṭibhyāntausamīyatuḥ |
tejobalasamāviṣṭaudīptāvivahutāśanau || 25 ||
jaghnatustautadānyonyaṃvedatuścapunaḥpunaḥ |
talaiścānyonyamahatyapetatuścamahītale || 26 ||
utpetatustatastūrṇañjaghnatuścaparasparam |
bhujaiścikṣipaturvīrāvanyonyamaparājitau || 27 ||
jagmatustauśramaṃvīraubāhuyudheparantapau |
ajahāratadākhaḍagamadūraparivartinam || 28 ||
rākṣasaścarmaṇāsārdhammahāvegomahodaraḥ |
thaiva ca mahākhaḍagañcarmaṇāpatitaṃsaha || 29 ||
jagrāhavānaraśreṣṭhassugrīvovegavattaraḥ |
tauturoṣaparītāṅgaunardantāvabhyadhāvatām || 30 ||
udyatāsīraṇehṛṣṭāvubhauśastraviśāradau |
dakṣiṇammaṇḍalañcobhausutūrṇaṃsamparīyatuḥ || 31 ||
anyonyamabhisaṅkṛddhau jaye praṇihitāvubhau |
tuśūromahāvegovīryaślāghīmahodaraḥ || 32 ||
mahācarmaṇitaṅkhaḍagampātayāmāsadurmatiḥ |
lagnamutkarṣataḥkhaḍagaṅkhaḍagenakapikuñjaraḥ || 33 ||
jahārasaśirastrāṇaṅkuṇḍalopahitaṃśiraḥ |
nikṛttaśirasastasyapatitasyamahītale || 34 ||
tadbalaṃrākṣasendrasyadṛṣṭavātatra na tiṣṭate |
hatvāntaṃvānaraissārdhannanādamuditohariḥ || 35 ||
cukrodha ca daśagrīvobabhauhṛṣṭaścarāghavaḥ |
viṣaṇṇavadanāssarverākṣasādīnacetasaḥ || 36 ||
vidravantitatassarvebhayavitrastacetasaḥ |
mahodarantannvīpātyabhūmaumahāgireḥkīrṇamivaikadeśam |
sūryātmajastatrararājalakṣmyasūryassvatejobhirivāpradhṛṣyaḥ || 37 ||
athavijayamavāpyavānarendrassamaramukhesurasiddhayakṣasaṅghai |
anvitalagataiścabhūtasaṅghairharṣaruṣasamākulitaistutomahātmā || 38 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe aṣṭanavatitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ अष्टनवतितमस्सर्गः ।
हन्यमानेबलेतूर्णमन्योन्यन्तेमहामृथे ।
सरसीवमहाघर्मेसोपक्षीणेबभूवतुः ॥ 1 ॥
स्वबलस्यविघातेनविरूपाक्ष्वधेन च ।
बभूवद्विगुणङ्क्रुद्धोरावणोराक्षसाधिपः ॥ 2 ॥
प्रक्षीणन्तुबलन्दृष्टवावध्यमानंवलीमुखैः ।
बभूवास्यव्यथायुद्धेप्रेक्ष्यदैवविपर्ययम् ॥ 3 ॥
उवाच च समीपस्थम्महोदरमरिन्दमम् ।
अस्मिन्कालेमहाबाहोजयाशात्वयिमेस्थिता ॥ 4 ॥
जहिशत्रुचमूंवीरदर्शयाद्यपराक्रमम् ।
भर्तृपिण्डस्यकालोऽऽयन्निर्देष्टुंसाधुयुध्यताम् ॥ 5 ॥
वेगन् चक्रे महाबाहुः समुद्र इव पर्वणि ।
आयसं परिघन् गृह्य सूर्यरश्मिसमप्रभम् ॥ 6 ॥
ततस्सकदनञ्चक्रेवानराणाम्महाबलः ।
भर्तृवाक्येनतेजस्वीस्वेनवीर्येणचोदितः ॥ 7 ॥
वानराश्चमहासत्त्वाःप्रगृह्वःविपुलाशशिलाः ।
प्रविश्यारिबलम्भीमञ्जघ्नुस्तेरजनीचरान् ॥ 8 ॥
महोदरस्तुसङ्कृद्धश्शरैःकाञ्चनभूषणैः ।
चिच्छेदपाणिपादोरुन्वानराणाम्महाहवे ॥ 9 ॥
ततस्तेवानरास्सर्वेराक्षसैरर्दिताभृशम् ।
दिशोदशद्रुताःकेचित्केचित्सुग्रीवमाश्रिताः ॥ 10 ॥
प्रभग्नांसमरेदृष्टवावानराणाम्महाचमूम् ।
अभिदुद्रावसुग्रीवोमहोदरमनन्तरम् ॥ 11 ॥
प्रगृह्यविपुलाङ्घोराम्महीधरसमांशिलाम् ।
चिक्षेप स महातेजास्तद्वधायहरीश्वरः ॥ 12 ॥
तामापततनींसहसाशिलान्दृष्टवामहोदरः ।
असम्भ्रान्तस्ततोबाणैर्निर्बिभेददुरासदाम् ॥ 13 ॥
रक्षसातेनबाणौघैर्निकृत्तासासहस्रधा ।
निपपातशिलाभूमौगृध्रचक्रमिवाकुलम् ॥ 14 ॥
तान्तुभिन्नांशिलान्दृष्टवासुग्रीवःक्रोधमूर्छितः ।
सालमुत्पाट्यचिक्षेपराक्षसेरणमूर्थनि ॥ 15 ॥
शरैश्चविददारैनंशूरःपरपुरञ्जयः ।
स ददर्शततःक्रुद्धःपरिघम्पतितम्भुवि ॥ 16 ॥
आविध्यतु स तन्दीप्तम्परिघन्तस्यदर्शयन् ।
परिघाग्रेणवेगेनजघानास्यहयोत्तमान् ॥ 17 ॥
तस्माद्धतहयावदीरःसोऽऽवप्लुत्यमहारथात् ।
गदाञ्जग्राहसङ्क्रुद्धोराक्षसोऽऽथमहोदरः ॥ 18 ॥
गदापरिघहस्तौतौयुधिवीरौसमीयतुः ।
नर्दन्तौगोवृषप्रख्यौघनाविवसविद्युतौ ॥ 19 ॥
ततःक्रुद्धोगदान्तस्यैचिक्षेपरजनीचरः ।
ज्वलतनीम्भास्कराभासांसुग्रीवायमहोदरः ॥ 20 ॥
गदान्तांसुमहाघोरामापततनीम्महाबलः ।
सुग्रीवोरोषताम्राक्षस्समुद्यम्यमहाहवे ॥ 21 ॥
आजघानगदान्तस्यपरिघेणहरीश्वर ।
पपात स गदोद्भिन्नःपरिघस्तस्यभूतले ॥ 22 ॥
ततोजग्राहतेजस्वीसुग्रीवोवसुधातलात् ।
आयसम्मुसलङ्घोरंसर्वतोहेमभूषितम् ॥ 23 ॥
स तमुद्यम्यचिक्षेपसोऽऽप्यन्यांव्याक्षिपद्गदाम् ।
भिन्नावन्योन्यमासाद्यपेततुद्दरणीतले ॥ 24 ॥
ततोग्नप्रहरणौमुष्टिभ्यान्तौसमीयतुः ।
तेजोबलसमाविष्टौदीप्ताविवहुताशनौ ॥ 25 ॥
जघ्नतुस्तौतदान्योन्यंवेदतुश्चपुनःपुनः ।
तलैश्चान्योन्यमहत्यपेततुश्चमहीतले ॥ 26 ॥
उत्पेततुस्ततस्तूर्णञ्जघ्नतुश्चपरस्परम् ।
भुजैश्चिक्षिपतुर्वीरावन्योन्यमपराजितौ ॥ 27 ॥
जग्मतुस्तौश्रमंवीरौबाहुयुधेपरन्तपौ ।
अजहारतदाखडगमदूरपरिवर्तिनम् ॥ 28 ॥
राक्षसश्चर्मणासार्धम्महावेगोमहोदरः ।
थैव च महाखडगञ्चर्मणापतितंसह ॥ 29 ॥
जग्राहवानरश्रेष्ठस्सुग्रीवोवेगवत्तरः ।
तौतुरोषपरीताङ्गौनर्दन्तावभ्यधावताम् ॥ 30 ॥
उद्यतासीरणेहृष्टावुभौशस्त्रविशारदौ ।
दक्षिणम्मण्डलञ्चोभौसुतूर्णंसम्परीयतुः ॥ 31 ॥
अन्योन्यमभिसङ्कृद्धौ जये प्रणिहितावुभौ ।
तुशूरोमहावेगोवीर्यश्लाघीमहोदरः ॥ 32 ॥
महाचर्मणितङ्खडगम्पातयामासदुर्मतिः ।
लग्नमुत्कर्षतःखडगङ्खडगेनकपिकुञ्जरः ॥ 33 ॥
जहारसशिरस्त्राणङ्कुण्डलोपहितंशिरः ।
निकृत्तशिरसस्तस्यपतितस्यमहीतले ॥ 34 ॥
तद्बलंराक्षसेन्द्रस्यदृष्टवातत्र न तिष्टते ।
हत्वान्तंवानरैस्सार्धन्ननादमुदितोहरिः ॥ 35 ॥
चुक्रोध च दशग्रीवोबभौहृष्टश्चराघवः ।
विषण्णवदनास्सर्वेराक्षसादीनचेतसः ॥ 36 ॥
विद्रवन्तिततस्सर्वेभयवित्रस्तचेतसः ।
महोदरन्तन्न्वीपात्यभूमौमहागिरेःकीर्णमिवैकदेशम् ।
सूर्यात्मजस्तत्ररराजलक्ष्म्यसूर्यस्स्वतेजोभिरिवाप्रधृष्यः ॥ 37 ॥
अथविजयमवाप्यवानरेन्द्रस्समरमुखेसुरसिद्धयक्षसङ्घै ।
अन्वितलगतैश्चभूतसङ्घैर्हर्षरुषसमाकुलितैस्तुतोमहात्मा ॥ 38 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे अष्टनवतितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha aṣṭanavatitamassargaḥ |
hanyamānebaletūrṇamanyonyantemahāmṛthe |
sarasīvamahāgharmesopakṣīṇebabhūvatuḥ || 1 ||
svabalasyavighātenavirūpākṣvadhena ca |
babhūvadviguṇaṅkruddhorāvaṇorākṣasādhipaḥ || 2 ||
prakṣīṇantubalandṛṣṭavāvadhyamānaṃvalīmukhaiḥ |
babhūvāsyavyathāyuddheprekṣyadaivaviparyayam || 3 ||
uvāca ca samīpasthammahodaramarindamam |
asminkālemahābāhojayāśātvayimesthitā || 4 ||
jahiśatrucamūṃvīradarśayādyaparākramam |
bhartṛpiṇḍasyakālo''yannirdeṣṭuṃsādhuyudhyatām || 5 ||
vegan cakre mahābāhuḥ samudra iva parvaṇi |
āyasaṃ parighan gṛhya sūryaraśmisamaprabham || 6 ||
tatassakadanañcakrevānarāṇāmmahābalaḥ |
bhartṛvākyenatejasvīsvenavīryeṇacoditaḥ || 7 ||
vānarāścamahāsattvāḥpragṛhvaḥvipulāśaśilāḥ |
praviśyāribalambhīmañjaghnusterajanīcarān || 8 ||
mahodarastusaṅkṛddhaśśaraiḥkāñcanabhūṣaṇaiḥ |
cicchedapāṇipādorunvānarāṇāmmahāhave || 9 ||
tatastevānarāssarverākṣasairarditābhṛśam |
diśodaśadrutāḥkecitkecitsugrīvamāśritāḥ || 10 ||
prabhagnāṃsamaredṛṣṭavāvānarāṇāmmahācamūm |
abhidudrāvasugrīvomahodaramanantaram || 11 ||
pragṛhyavipulāṅghorāmmahīdharasamāṃśilām |
cikṣepa sa mahātejāstadvadhāyaharīśvaraḥ || 12 ||
tāmāpatatanīṃsahasāśilāndṛṣṭavāmahodaraḥ |
asambhrāntastatobāṇairnirbibhedadurāsadām || 13 ||
rakṣasātenabāṇaughairnikṛttāsāsahasradhā |
nipapātaśilābhūmaugṛdhracakramivākulam || 14 ||
tāntubhinnāṃśilāndṛṣṭavāsugrīvaḥkrodhamūrchitaḥ |
sālamutpāṭyacikṣeparākṣaseraṇamūrthani || 15 ||
śaraiścavidadārainaṃśūraḥparapurañjayaḥ |
sa dadarśatataḥkruddhaḥparighampatitambhuvi || 16 ||
āvidhyatu sa tandīptamparighantasyadarśayan |
parighāgreṇavegenajaghānāsyahayottamān || 17 ||
tasmāddhatahayāvadīraḥso''vaplutyamahārathāt |
gadāñjagrāhasaṅkruddhorākṣaso''thamahodaraḥ || 18 ||
gadāparighahastautauyudhivīrausamīyatuḥ |
nardantaugovṛṣaprakhyaughanāvivasavidyutau || 19 ||
tataḥkruddhogadāntasyaicikṣeparajanīcaraḥ |
jvalatanīmbhāskarābhāsāṃsugrīvāyamahodaraḥ || 20 ||
gadāntāṃsumahāghorāmāpatatanīmmahābalaḥ |
sugrīvoroṣatāmrākṣassamudyamyamahāhave || 21 ||
ājaghānagadāntasyaparigheṇaharīśvara |
papāta sa gadodbhinnaḥparighastasyabhūtale || 22 ||
tatojagrāhatejasvīsugrīvovasudhātalāt |
āyasammusalaṅghoraṃsarvatohemabhūṣitam || 23 ||
sa tamudyamyacikṣepaso''pyanyāṃvyākṣipadgadām |
bhinnāvanyonyamāsādyapetatuddaraṇītale || 24 ||
tatognapraharaṇaumuṣṭibhyāntausamīyatuḥ |
tejobalasamāviṣṭaudīptāvivahutāśanau || 25 ||
jaghnatustautadānyonyaṃvedatuścapunaḥpunaḥ |
talaiścānyonyamahatyapetatuścamahītale || 26 ||
utpetatustatastūrṇañjaghnatuścaparasparam |
bhujaiścikṣipaturvīrāvanyonyamaparājitau || 27 ||
jagmatustauśramaṃvīraubāhuyudheparantapau |
ajahāratadākhaḍagamadūraparivartinam || 28 ||
rākṣasaścarmaṇāsārdhammahāvegomahodaraḥ |
thaiva ca mahākhaḍagañcarmaṇāpatitaṃsaha || 29 ||
jagrāhavānaraśreṣṭhassugrīvovegavattaraḥ |
tauturoṣaparītāṅgaunardantāvabhyadhāvatām || 30 ||
udyatāsīraṇehṛṣṭāvubhauśastraviśāradau |
dakṣiṇammaṇḍalañcobhausutūrṇaṃsamparīyatuḥ || 31 ||
anyonyamabhisaṅkṛddhau jaye praṇihitāvubhau |
tuśūromahāvegovīryaślāghīmahodaraḥ || 32 ||
mahācarmaṇitaṅkhaḍagampātayāmāsadurmatiḥ |
lagnamutkarṣataḥkhaḍagaṅkhaḍagenakapikuñjaraḥ || 33 ||
jahārasaśirastrāṇaṅkuṇḍalopahitaṃśiraḥ |
nikṛttaśirasastasyapatitasyamahītale || 34 ||
tadbalaṃrākṣasendrasyadṛṣṭavātatra na tiṣṭate |
hatvāntaṃvānaraissārdhannanādamuditohariḥ || 35 ||
cukrodha ca daśagrīvobabhauhṛṣṭaścarāghavaḥ |
viṣaṇṇavadanāssarverākṣasādīnacetasaḥ || 36 ||
vidravantitatassarvebhayavitrastacetasaḥ |
mahodarantannvīpātyabhūmaumahāgireḥkīrṇamivaikadeśam |
sūryātmajastatrararājalakṣmyasūryassvatejobhirivāpradhṛṣyaḥ || 37 ||
athavijayamavāpyavānarendrassamaramukhesurasiddhayakṣasaṅghai |
anvitalagataiścabhūtasaṅghairharṣaruṣasamākulitaistutomahātmā || 38 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe aṣṭanavatitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Malayalam script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.