শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে যুদ্ধকাণ্ডম্ ।
অথ অষ্টনবতিতমস্সর্গঃ ।
হন্যমানেবলেতূর্ণমন্যোন্যন্তেমহামৃথে ।
সরসীবমহাঘর্মেসোপক্ষীণেবভূবতুঃ ॥ 1 ॥
স্ববলস্যবিঘাতেনবিরূপাক্ষ্বধেন চ ।
বভূবদ্বিগুণঙ্ক্রুদ্ধোরাবণোরাক্ষসাধিপঃ ॥ 2 ॥
প্রক্ষীণন্তুবলন্দৃষ্টবাবধ্যমানংবলীমুখৈঃ ।
বভূবাস্যব্যথাযুদ্ধেপ্রেক্ষ্যদৈববিপর্যযম্ ॥ 3 ॥
উবাচ চ সমীপস্থম্মহোদরমরিন্দমম্ ।
অস্মিন্কালেমহাবাহোজযাশাত্বযিমেস্থিতা ॥ 4 ॥
জহিশত্রুচমূংবীরদর্শযাদ্যপরাক্রমম্ ।
ভর্তৃপিণ্ডস্যকালোঽঽযন্নির্দেষ্টুংসাধুযুধ্যতাম্ ॥ 5 ॥
বেগন্ চক্রে মহাবাহুঃ সমুদ্র ইব পর্বণি ।
আযসং পরিঘন্ গৃহ্য সূর্যরশ্মিসমপ্রভম্ ॥ 6 ॥
ততস্সকদনঞ্চক্রেবানরাণাম্মহাবলঃ ।
ভর্তৃবাক্যেনতেজস্বীস্বেনবীর্যেণচোদিতঃ ॥ 7 ॥
বানরাশ্চমহাসত্ত্বাঃপ্রগৃহ্বঃবিপুলাশশিলাঃ ।
প্রবিশ্যারিবলম্ভীমঞ্জঘ্নুস্তেরজনীচরান্ ॥ 8 ॥
মহোদরস্তুসঙ্কৃদ্ধশ্শরৈঃকাঞ্চনভূষণৈঃ ।
চিচ্ছেদপাণিপাদোরুন্বানরাণাম্মহাহবে ॥ 9 ॥
ততস্তেবানরাস্সর্বেরাক্ষসৈরর্দিতাভৃশম্ ।
দিশোদশদ্রুতাঃকেচিত্কেচিত্সুগ্রীবমাশ্রিতাঃ ॥ 10 ॥
প্রভগ্নাংসমরেদৃষ্টবাবানরাণাম্মহাচমূম্ ।
অভিদুদ্রাবসুগ্রীবোমহোদরমনন্তরম্ ॥ 11 ॥
প্রগৃহ্যবিপুলাঙ্ঘোরাম্মহীধরসমাংশিলাম্ ।
চিক্ষেপ স মহাতেজাস্তদ্বধাযহরীশ্বরঃ ॥ 12 ॥
তামাপততনীংসহসাশিলান্দৃষ্টবামহোদরঃ ।
অসম্ভ্রান্তস্ততোবাণৈর্নির্বিভেদদুরাসদাম্ ॥ 13 ॥
রক্ষসাতেনবাণৌঘৈর্নিকৃত্তাসাসহস্রধা ।
নিপপাতশিলাভূমৌগৃধ্রচক্রমিবাকুলম্ ॥ 14 ॥
তান্তুভিন্নাংশিলান্দৃষ্টবাসুগ্রীবঃক্রোধমূর্ছিতঃ ।
সালমুত্পাট্যচিক্ষেপরাক্ষসেরণমূর্থনি ॥ 15 ॥
শরৈশ্চবিদদারৈনংশূরঃপরপুরঞ্জযঃ ।
স দদর্শততঃক্রুদ্ধঃপরিঘম্পতিতম্ভুবি ॥ 16 ॥
আবিধ্যতু স তন্দীপ্তম্পরিঘন্তস্যদর্শযন্ ।
পরিঘাগ্রেণবেগেনজঘানাস্যহযোত্তমান্ ॥ 17 ॥
তস্মাদ্ধতহযাবদীরঃসোঽঽবপ্লুত্যমহারথাত্ ।
গদাঞ্জগ্রাহসঙ্ক্রুদ্ধোরাক্ষসোঽঽথমহোদরঃ ॥ 18 ॥
গদাপরিঘহস্তৌতৌযুধিবীরৌসমীযতুঃ ।
নর্দন্তৌগোবৃষপ্রখ্যৌঘনাবিবসবিদ্যুতৌ ॥ 19 ॥
ততঃক্রুদ্ধোগদান্তস্যৈচিক্ষেপরজনীচরঃ ।
জ্বলতনীম্ভাস্করাভাসাংসুগ্রীবাযমহোদরঃ ॥ 20 ॥
গদান্তাংসুমহাঘোরামাপততনীম্মহাবলঃ ।
সুগ্রীবোরোষতাম্রাক্ষস্সমুদ্যম্যমহাহবে ॥ 21 ॥
আজঘানগদান্তস্যপরিঘেণহরীশ্বর ।
পপাত স গদোদ্ভিন্নঃপরিঘস্তস্যভূতলে ॥ 22 ॥
ততোজগ্রাহতেজস্বীসুগ্রীবোবসুধাতলাত্ ।
আযসম্মুসলঙ্ঘোরংসর্বতোহেমভূষিতম্ ॥ 23 ॥
স তমুদ্যম্যচিক্ষেপসোঽঽপ্যন্যাংব্যাক্ষিপদ্গদাম্ ।
ভিন্নাবন্যোন্যমাসাদ্যপেততুদ্দরণীতলে ॥ 24 ॥
ততোগ্নপ্রহরণৌমুষ্টিভ্যান্তৌসমীযতুঃ ।
তেজোবলসমাবিষ্টৌদীপ্তাবিবহুতাশনৌ ॥ 25 ॥
জঘ্নতুস্তৌতদান্যোন্যংবেদতুশ্চপুনঃপুনঃ ।
তলৈশ্চান্যোন্যমহত্যপেততুশ্চমহীতলে ॥ 26 ॥
উত্পেততুস্ততস্তূর্ণঞ্জঘ্নতুশ্চপরস্পরম্ ।
ভুজৈশ্চিক্ষিপতুর্বীরাবন্যোন্যমপরাজিতৌ ॥ 27 ॥
জগ্মতুস্তৌশ্রমংবীরৌবাহুযুধেপরন্তপৌ ।
অজহারতদাখডগমদূরপরিবর্তিনম্ ॥ 28 ॥
রাক্ষসশ্চর্মণাসার্ধম্মহাবেগোমহোদরঃ ।
থৈব চ মহাখডগঞ্চর্মণাপতিতংসহ ॥ 29 ॥
জগ্রাহবানরশ্রেষ্ঠস্সুগ্রীবোবেগবত্তরঃ ।
তৌতুরোষপরীতাঙ্গৌনর্দন্তাবভ্যধাবতাম্ ॥ 30 ॥
উদ্যতাসীরণেহৃষ্টাবুভৌশস্ত্রবিশারদৌ ।
দক্ষিণম্মণ্ডলঞ্চোভৌসুতূর্ণংসম্পরীযতুঃ ॥ 31 ॥
অন্যোন্যমভিসঙ্কৃদ্ধৌ জযে প্রণিহিতাবুভৌ ।
তুশূরোমহাবেগোবীর্যশ্লাঘীমহোদরঃ ॥ 32 ॥
মহাচর্মণিতঙ্খডগম্পাতযামাসদুর্মতিঃ ।
লগ্নমুত্কর্ষতঃখডগঙ্খডগেনকপিকুঞ্জরঃ ॥ 33 ॥
জহারসশিরস্ত্রাণঙ্কুণ্ডলোপহিতংশিরঃ ।
নিকৃত্তশিরসস্তস্যপতিতস্যমহীতলে ॥ 34 ॥
তদ্বলংরাক্ষসেন্দ্রস্যদৃষ্টবাতত্র ন তিষ্টতে ।
হত্বান্তংবানরৈস্সার্ধন্ননাদমুদিতোহরিঃ ॥ 35 ॥
চুক্রোধ চ দশগ্রীবোবভৌহৃষ্টশ্চরাঘবঃ ।
বিষণ্ণবদনাস্সর্বেরাক্ষসাদীনচেতসঃ ॥ 36 ॥
বিদ্রবন্তিততস্সর্বেভযবিত্রস্তচেতসঃ ।
মহোদরন্তন্ন্বীপাত্যভূমৌমহাগিরেঃকীর্ণমিবৈকদেশম্ ।
সূর্যাত্মজস্তত্রররাজলক্ষ্ম্যসূর্যস্স্বতেজোভিরিবাপ্রধৃষ্যঃ ॥ 37 ॥
অথবিজযমবাপ্যবানরেন্দ্রস্সমরমুখেসুরসিদ্ধযক্ষসঙ্ঘৈ ।
অন্বিতলগতৈশ্চভূতসঙ্ঘৈর্হর্ষরুষসমাকুলিতৈস্তুতোমহাত্মা ॥ 38 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে যুদ্ধকাণ্ডে অষ্টনবতিতমস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha aṣṭanavatitamassargaḥ |
hanyamānebaletūrṇamanyonyantemahāmṛthe |
sarasīvamahāgharmesopakṣīṇebabhūvatuḥ || 1 ||
svabalasyavighātenavirūpākṣvadhena ca |
babhūvadviguṇaṅkruddhorāvaṇorākṣasādhipaḥ || 2 ||
prakṣīṇantubalandṛṣṭavāvadhyamānaṃvalīmukhaiḥ |
babhūvāsyavyathāyuddheprekṣyadaivaviparyayam || 3 ||
uvāca ca samīpasthammahodaramarindamam |
asminkālemahābāhojayāśātvayimesthitā || 4 ||
jahiśatrucamūṃvīradarśayādyaparākramam |
bhartṛpiṇḍasyakālo''yannirdeṣṭuṃsādhuyudhyatām || 5 ||
vegan cakre mahābāhuḥ samudra iva parvaṇi |
āyasaṃ parighan gṛhya sūryaraśmisamaprabham || 6 ||
tatassakadanañcakrevānarāṇāmmahābalaḥ |
bhartṛvākyenatejasvīsvenavīryeṇacoditaḥ || 7 ||
vānarāścamahāsattvāḥpragṛhvaḥvipulāśaśilāḥ |
praviśyāribalambhīmañjaghnusterajanīcarān || 8 ||
mahodarastusaṅkṛddhaśśaraiḥkāñcanabhūṣaṇaiḥ |
cicchedapāṇipādorunvānarāṇāmmahāhave || 9 ||
tatastevānarāssarverākṣasairarditābhṛśam |
diśodaśadrutāḥkecitkecitsugrīvamāśritāḥ || 10 ||
prabhagnāṃsamaredṛṣṭavāvānarāṇāmmahācamūm |
abhidudrāvasugrīvomahodaramanantaram || 11 ||
pragṛhyavipulāṅghorāmmahīdharasamāṃśilām |
cikṣepa sa mahātejāstadvadhāyaharīśvaraḥ || 12 ||
tāmāpatatanīṃsahasāśilāndṛṣṭavāmahodaraḥ |
asambhrāntastatobāṇairnirbibhedadurāsadām || 13 ||
rakṣasātenabāṇaughairnikṛttāsāsahasradhā |
nipapātaśilābhūmaugṛdhracakramivākulam || 14 ||
tāntubhinnāṃśilāndṛṣṭavāsugrīvaḥkrodhamūrchitaḥ |
sālamutpāṭyacikṣeparākṣaseraṇamūrthani || 15 ||
śaraiścavidadārainaṃśūraḥparapurañjayaḥ |
sa dadarśatataḥkruddhaḥparighampatitambhuvi || 16 ||
āvidhyatu sa tandīptamparighantasyadarśayan |
parighāgreṇavegenajaghānāsyahayottamān || 17 ||
tasmāddhatahayāvadīraḥso''vaplutyamahārathāt |
gadāñjagrāhasaṅkruddhorākṣaso''thamahodaraḥ || 18 ||
gadāparighahastautauyudhivīrausamīyatuḥ |
nardantaugovṛṣaprakhyaughanāvivasavidyutau || 19 ||
tataḥkruddhogadāntasyaicikṣeparajanīcaraḥ |
jvalatanīmbhāskarābhāsāṃsugrīvāyamahodaraḥ || 20 ||
gadāntāṃsumahāghorāmāpatatanīmmahābalaḥ |
sugrīvoroṣatāmrākṣassamudyamyamahāhave || 21 ||
ājaghānagadāntasyaparigheṇaharīśvara |
papāta sa gadodbhinnaḥparighastasyabhūtale || 22 ||
tatojagrāhatejasvīsugrīvovasudhātalāt |
āyasammusalaṅghoraṃsarvatohemabhūṣitam || 23 ||
sa tamudyamyacikṣepaso''pyanyāṃvyākṣipadgadām |
bhinnāvanyonyamāsādyapetatuddaraṇītale || 24 ||
tatognapraharaṇaumuṣṭibhyāntausamīyatuḥ |
tejobalasamāviṣṭaudīptāvivahutāśanau || 25 ||
jaghnatustautadānyonyaṃvedatuścapunaḥpunaḥ |
talaiścānyonyamahatyapetatuścamahītale || 26 ||
utpetatustatastūrṇañjaghnatuścaparasparam |
bhujaiścikṣipaturvīrāvanyonyamaparājitau || 27 ||
jagmatustauśramaṃvīraubāhuyudheparantapau |
ajahāratadākhaḍagamadūraparivartinam || 28 ||
rākṣasaścarmaṇāsārdhammahāvegomahodaraḥ |
thaiva ca mahākhaḍagañcarmaṇāpatitaṃsaha || 29 ||
jagrāhavānaraśreṣṭhassugrīvovegavattaraḥ |
tauturoṣaparītāṅgaunardantāvabhyadhāvatām || 30 ||
udyatāsīraṇehṛṣṭāvubhauśastraviśāradau |
dakṣiṇammaṇḍalañcobhausutūrṇaṃsamparīyatuḥ || 31 ||
anyonyamabhisaṅkṛddhau jaye praṇihitāvubhau |
tuśūromahāvegovīryaślāghīmahodaraḥ || 32 ||
mahācarmaṇitaṅkhaḍagampātayāmāsadurmatiḥ |
lagnamutkarṣataḥkhaḍagaṅkhaḍagenakapikuñjaraḥ || 33 ||
jahārasaśirastrāṇaṅkuṇḍalopahitaṃśiraḥ |
nikṛttaśirasastasyapatitasyamahītale || 34 ||
tadbalaṃrākṣasendrasyadṛṣṭavātatra na tiṣṭate |
hatvāntaṃvānaraissārdhannanādamuditohariḥ || 35 ||
cukrodha ca daśagrīvobabhauhṛṣṭaścarāghavaḥ |
viṣaṇṇavadanāssarverākṣasādīnacetasaḥ || 36 ||
vidravantitatassarvebhayavitrastacetasaḥ |
mahodarantannvīpātyabhūmaumahāgireḥkīrṇamivaikadeśam |
sūryātmajastatrararājalakṣmyasūryassvatejobhirivāpradhṛṣyaḥ || 37 ||
athavijayamavāpyavānarendrassamaramukhesurasiddhayakṣasaṅghai |
anvitalagataiścabhūtasaṅghairharṣaruṣasamākulitaistutomahātmā || 38 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe aṣṭanavatitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ अष्टनवतितमस्सर्गः ।
हन्यमानेबलेतूर्णमन्योन्यन्तेमहामृथे ।
सरसीवमहाघर्मेसोपक्षीणेबभूवतुः ॥ 1 ॥
स्वबलस्यविघातेनविरूपाक्ष्वधेन च ।
बभूवद्विगुणङ्क्रुद्धोरावणोराक्षसाधिपः ॥ 2 ॥
प्रक्षीणन्तुबलन्दृष्टवावध्यमानंवलीमुखैः ।
बभूवास्यव्यथायुद्धेप्रेक्ष्यदैवविपर्ययम् ॥ 3 ॥
उवाच च समीपस्थम्महोदरमरिन्दमम् ।
अस्मिन्कालेमहाबाहोजयाशात्वयिमेस्थिता ॥ 4 ॥
जहिशत्रुचमूंवीरदर्शयाद्यपराक्रमम् ।
भर्तृपिण्डस्यकालोऽऽयन्निर्देष्टुंसाधुयुध्यताम् ॥ 5 ॥
वेगन् चक्रे महाबाहुः समुद्र इव पर्वणि ।
आयसं परिघन् गृह्य सूर्यरश्मिसमप्रभम् ॥ 6 ॥
ततस्सकदनञ्चक्रेवानराणाम्महाबलः ।
भर्तृवाक्येनतेजस्वीस्वेनवीर्येणचोदितः ॥ 7 ॥
वानराश्चमहासत्त्वाःप्रगृह्वःविपुलाशशिलाः ।
प्रविश्यारिबलम्भीमञ्जघ्नुस्तेरजनीचरान् ॥ 8 ॥
महोदरस्तुसङ्कृद्धश्शरैःकाञ्चनभूषणैः ।
चिच्छेदपाणिपादोरुन्वानराणाम्महाहवे ॥ 9 ॥
ततस्तेवानरास्सर्वेराक्षसैरर्दिताभृशम् ।
दिशोदशद्रुताःकेचित्केचित्सुग्रीवमाश्रिताः ॥ 10 ॥
प्रभग्नांसमरेदृष्टवावानराणाम्महाचमूम् ।
अभिदुद्रावसुग्रीवोमहोदरमनन्तरम् ॥ 11 ॥
प्रगृह्यविपुलाङ्घोराम्महीधरसमांशिलाम् ।
चिक्षेप स महातेजास्तद्वधायहरीश्वरः ॥ 12 ॥
तामापततनींसहसाशिलान्दृष्टवामहोदरः ।
असम्भ्रान्तस्ततोबाणैर्निर्बिभेददुरासदाम् ॥ 13 ॥
रक्षसातेनबाणौघैर्निकृत्तासासहस्रधा ।
निपपातशिलाभूमौगृध्रचक्रमिवाकुलम् ॥ 14 ॥
तान्तुभिन्नांशिलान्दृष्टवासुग्रीवःक्रोधमूर्छितः ।
सालमुत्पाट्यचिक्षेपराक्षसेरणमूर्थनि ॥ 15 ॥
शरैश्चविददारैनंशूरःपरपुरञ्जयः ।
स ददर्शततःक्रुद्धःपरिघम्पतितम्भुवि ॥ 16 ॥
आविध्यतु स तन्दीप्तम्परिघन्तस्यदर्शयन् ।
परिघाग्रेणवेगेनजघानास्यहयोत्तमान् ॥ 17 ॥
तस्माद्धतहयावदीरःसोऽऽवप्लुत्यमहारथात् ।
गदाञ्जग्राहसङ्क्रुद्धोराक्षसोऽऽथमहोदरः ॥ 18 ॥
गदापरिघहस्तौतौयुधिवीरौसमीयतुः ।
नर्दन्तौगोवृषप्रख्यौघनाविवसविद्युतौ ॥ 19 ॥
ततःक्रुद्धोगदान्तस्यैचिक्षेपरजनीचरः ।
ज्वलतनीम्भास्कराभासांसुग्रीवायमहोदरः ॥ 20 ॥
गदान्तांसुमहाघोरामापततनीम्महाबलः ।
सुग्रीवोरोषताम्राक्षस्समुद्यम्यमहाहवे ॥ 21 ॥
आजघानगदान्तस्यपरिघेणहरीश्वर ।
पपात स गदोद्भिन्नःपरिघस्तस्यभूतले ॥ 22 ॥
ततोजग्राहतेजस्वीसुग्रीवोवसुधातलात् ।
आयसम्मुसलङ्घोरंसर्वतोहेमभूषितम् ॥ 23 ॥
स तमुद्यम्यचिक्षेपसोऽऽप्यन्यांव्याक्षिपद्गदाम् ।
भिन्नावन्योन्यमासाद्यपेततुद्दरणीतले ॥ 24 ॥
ततोग्नप्रहरणौमुष्टिभ्यान्तौसमीयतुः ।
तेजोबलसमाविष्टौदीप्ताविवहुताशनौ ॥ 25 ॥
जघ्नतुस्तौतदान्योन्यंवेदतुश्चपुनःपुनः ।
तलैश्चान्योन्यमहत्यपेततुश्चमहीतले ॥ 26 ॥
उत्पेततुस्ततस्तूर्णञ्जघ्नतुश्चपरस्परम् ।
भुजैश्चिक्षिपतुर्वीरावन्योन्यमपराजितौ ॥ 27 ॥
जग्मतुस्तौश्रमंवीरौबाहुयुधेपरन्तपौ ।
अजहारतदाखडगमदूरपरिवर्तिनम् ॥ 28 ॥
राक्षसश्चर्मणासार्धम्महावेगोमहोदरः ।
थैव च महाखडगञ्चर्मणापतितंसह ॥ 29 ॥
जग्राहवानरश्रेष्ठस्सुग्रीवोवेगवत्तरः ।
तौतुरोषपरीताङ्गौनर्दन्तावभ्यधावताम् ॥ 30 ॥
उद्यतासीरणेहृष्टावुभौशस्त्रविशारदौ ।
दक्षिणम्मण्डलञ्चोभौसुतूर्णंसम्परीयतुः ॥ 31 ॥
अन्योन्यमभिसङ्कृद्धौ जये प्रणिहितावुभौ ।
तुशूरोमहावेगोवीर्यश्लाघीमहोदरः ॥ 32 ॥
महाचर्मणितङ्खडगम्पातयामासदुर्मतिः ।
लग्नमुत्कर्षतःखडगङ्खडगेनकपिकुञ्जरः ॥ 33 ॥
जहारसशिरस्त्राणङ्कुण्डलोपहितंशिरः ।
निकृत्तशिरसस्तस्यपतितस्यमहीतले ॥ 34 ॥
तद्बलंराक्षसेन्द्रस्यदृष्टवातत्र न तिष्टते ।
हत्वान्तंवानरैस्सार्धन्ननादमुदितोहरिः ॥ 35 ॥
चुक्रोध च दशग्रीवोबभौहृष्टश्चराघवः ।
विषण्णवदनास्सर्वेराक्षसादीनचेतसः ॥ 36 ॥
विद्रवन्तिततस्सर्वेभयवित्रस्तचेतसः ।
महोदरन्तन्न्वीपात्यभूमौमहागिरेःकीर्णमिवैकदेशम् ।
सूर्यात्मजस्तत्ररराजलक्ष्म्यसूर्यस्स्वतेजोभिरिवाप्रधृष्यः ॥ 37 ॥
अथविजयमवाप्यवानरेन्द्रस्समरमुखेसुरसिद्धयक्षसङ्घै ।
अन्वितलगतैश्चभूतसङ्घैर्हर्षरुषसमाकुलितैस्तुतोमहात्मा ॥ 38 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे अष्टनवतितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha aṣṭanavatitamassargaḥ |
hanyamānebaletūrṇamanyonyantemahāmṛthe |
sarasīvamahāgharmesopakṣīṇebabhūvatuḥ || 1 ||
svabalasyavighātenavirūpākṣvadhena ca |
babhūvadviguṇaṅkruddhorāvaṇorākṣasādhipaḥ || 2 ||
prakṣīṇantubalandṛṣṭavāvadhyamānaṃvalīmukhaiḥ |
babhūvāsyavyathāyuddheprekṣyadaivaviparyayam || 3 ||
uvāca ca samīpasthammahodaramarindamam |
asminkālemahābāhojayāśātvayimesthitā || 4 ||
jahiśatrucamūṃvīradarśayādyaparākramam |
bhartṛpiṇḍasyakālo''yannirdeṣṭuṃsādhuyudhyatām || 5 ||
vegan cakre mahābāhuḥ samudra iva parvaṇi |
āyasaṃ parighan gṛhya sūryaraśmisamaprabham || 6 ||
tatassakadanañcakrevānarāṇāmmahābalaḥ |
bhartṛvākyenatejasvīsvenavīryeṇacoditaḥ || 7 ||
vānarāścamahāsattvāḥpragṛhvaḥvipulāśaśilāḥ |
praviśyāribalambhīmañjaghnusterajanīcarān || 8 ||
mahodarastusaṅkṛddhaśśaraiḥkāñcanabhūṣaṇaiḥ |
cicchedapāṇipādorunvānarāṇāmmahāhave || 9 ||
tatastevānarāssarverākṣasairarditābhṛśam |
diśodaśadrutāḥkecitkecitsugrīvamāśritāḥ || 10 ||
prabhagnāṃsamaredṛṣṭavāvānarāṇāmmahācamūm |
abhidudrāvasugrīvomahodaramanantaram || 11 ||
pragṛhyavipulāṅghorāmmahīdharasamāṃśilām |
cikṣepa sa mahātejāstadvadhāyaharīśvaraḥ || 12 ||
tāmāpatatanīṃsahasāśilāndṛṣṭavāmahodaraḥ |
asambhrāntastatobāṇairnirbibhedadurāsadām || 13 ||
rakṣasātenabāṇaughairnikṛttāsāsahasradhā |
nipapātaśilābhūmaugṛdhracakramivākulam || 14 ||
tāntubhinnāṃśilāndṛṣṭavāsugrīvaḥkrodhamūrchitaḥ |
sālamutpāṭyacikṣeparākṣaseraṇamūrthani || 15 ||
śaraiścavidadārainaṃśūraḥparapurañjayaḥ |
sa dadarśatataḥkruddhaḥparighampatitambhuvi || 16 ||
āvidhyatu sa tandīptamparighantasyadarśayan |
parighāgreṇavegenajaghānāsyahayottamān || 17 ||
tasmāddhatahayāvadīraḥso''vaplutyamahārathāt |
gadāñjagrāhasaṅkruddhorākṣaso''thamahodaraḥ || 18 ||
gadāparighahastautauyudhivīrausamīyatuḥ |
nardantaugovṛṣaprakhyaughanāvivasavidyutau || 19 ||
tataḥkruddhogadāntasyaicikṣeparajanīcaraḥ |
jvalatanīmbhāskarābhāsāṃsugrīvāyamahodaraḥ || 20 ||
gadāntāṃsumahāghorāmāpatatanīmmahābalaḥ |
sugrīvoroṣatāmrākṣassamudyamyamahāhave || 21 ||
ājaghānagadāntasyaparigheṇaharīśvara |
papāta sa gadodbhinnaḥparighastasyabhūtale || 22 ||
tatojagrāhatejasvīsugrīvovasudhātalāt |
āyasammusalaṅghoraṃsarvatohemabhūṣitam || 23 ||
sa tamudyamyacikṣepaso''pyanyāṃvyākṣipadgadām |
bhinnāvanyonyamāsādyapetatuddaraṇītale || 24 ||
tatognapraharaṇaumuṣṭibhyāntausamīyatuḥ |
tejobalasamāviṣṭaudīptāvivahutāśanau || 25 ||
jaghnatustautadānyonyaṃvedatuścapunaḥpunaḥ |
talaiścānyonyamahatyapetatuścamahītale || 26 ||
utpetatustatastūrṇañjaghnatuścaparasparam |
bhujaiścikṣipaturvīrāvanyonyamaparājitau || 27 ||
jagmatustauśramaṃvīraubāhuyudheparantapau |
ajahāratadākhaḍagamadūraparivartinam || 28 ||
rākṣasaścarmaṇāsārdhammahāvegomahodaraḥ |
thaiva ca mahākhaḍagañcarmaṇāpatitaṃsaha || 29 ||
jagrāhavānaraśreṣṭhassugrīvovegavattaraḥ |
tauturoṣaparītāṅgaunardantāvabhyadhāvatām || 30 ||
udyatāsīraṇehṛṣṭāvubhauśastraviśāradau |
dakṣiṇammaṇḍalañcobhausutūrṇaṃsamparīyatuḥ || 31 ||
anyonyamabhisaṅkṛddhau jaye praṇihitāvubhau |
tuśūromahāvegovīryaślāghīmahodaraḥ || 32 ||
mahācarmaṇitaṅkhaḍagampātayāmāsadurmatiḥ |
lagnamutkarṣataḥkhaḍagaṅkhaḍagenakapikuñjaraḥ || 33 ||
jahārasaśirastrāṇaṅkuṇḍalopahitaṃśiraḥ |
nikṛttaśirasastasyapatitasyamahītale || 34 ||
tadbalaṃrākṣasendrasyadṛṣṭavātatra na tiṣṭate |
hatvāntaṃvānaraissārdhannanādamuditohariḥ || 35 ||
cukrodha ca daśagrīvobabhauhṛṣṭaścarāghavaḥ |
viṣaṇṇavadanāssarverākṣasādīnacetasaḥ || 36 ||
vidravantitatassarvebhayavitrastacetasaḥ |
mahodarantannvīpātyabhūmaumahāgireḥkīrṇamivaikadeśam |
sūryātmajastatrararājalakṣmyasūryassvatejobhirivāpradhṛṣyaḥ || 37 ||
athavijayamavāpyavānarendrassamaramukhesurasiddhayakṣasaṅghai |
anvitalagataiścabhūtasaṅghairharṣaruṣasamākulitaistutomahātmā || 38 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe aṣṭanavatitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.