ಶ್ರೀಮದ್ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ರಾಮಾಯಣೇ ಯುದ್ಧಕಾಣ್ಡಮ್ ।
ಅಥ ನವತಿತಮಸ್ಸರ್ಗಃ ।
ಯುಧ್ಯಮಾನೌತುತೌದೃಷ್ಟವಾಪ್ರಸಕ್ತೌನರರಾಕ್ಷಸೌ ।
ಪ್ರಭಿನ್ನಾವಿವಮಾತಙ್ಗೌಪರಸ್ಪರವಧೈಷಿಣೌ ॥ 1 ॥
ತೌದ್ರಷ್ಟುಕಾಮಸ್ಸಙ್ಗ್ರಾಮೇಪರಸ್ಪರಗತೌಬಲೀ ।
ಶೂರಸ್ಸರಾವಣಭ್ರಾತಾತಸ್ಥೌಸಙ್ಗ್ರಾಮಮೂರ್ಧನಿ ॥ 2 ॥
ತತೋವಿಷ್ಫಾರಯಾಮಾಸಮಹದ್ಧನುರವಸ್ಥಿತಃ ।
ಉತ್ಸಸರ್ಜ ಚ ತೀಕ್ಷ್ಣಾಗ್ರಾನ್ ರಾಕ್ಷಸೇಷುಮಹಾಶರಾನ್ ॥ 3 ॥
ತೇಶರಾಃಶಿಖಿಸಮ್ಪರ್ಶಾನಿಪತನ್ತಸ್ಸಮಾಹಿತಾಃ ।
ರಾಕ್ಷಸಾನ್ ದಾರಯಾಮಾಸುರ್ವಜ್ರಾಣೀವಮಹಾಗಿರೀನ್ ॥ 4 ॥
ವಿಭೀಷಣಸ್ಯಾನುಚರಾಸ್ತೇಪಿಶೂಲಾಸಿಪಟ್ಟಸೈಃ ।
ಚಿಚ್ಛಿದುಃಸಮರೇವೀರಾನ್ರಾಕ್ಷಸಾನ್ರಾಕ್ಷಸೋತ್ತಮಾಃ ॥ 5 ॥
ರಾಕ್ಷಸೈಸ್ಸ್ಸೈಃಪರಿವೃತಸ್ಸತದಾತುವಿಭೀಷಣಃ ।
ಬಭೌಮಧ್ಯೇಪ್ರಹೃಷ್ಟಾನಾಮಾಕಲಭಾನಾಮಿವದ್ವಿಪಃ ॥ 6 ॥
ತತಸ್ಸ್ಸಂಞ್ಚೋದಯಾನೋವೈಹರೀನ್ರಕ್ಷೋರಣಪ್ರಿಯಾನ್ ।
ಉವಾಚವಚನಙ್ಕಾಲೇಕಾಲಜ್ಞೋರಕ್ಷಸಾಂವರಃ ॥ 7 ॥
ಏಕೋಽಯಂರಾಕ್ಷಸೇನ್ದ್ರಸ್ಯಪರಾಯಣಮವಸ್ಥಿತಃ ।
ಏತಚ್ಛೇಷಮ್ಬಲನ್ತಸ್ಯಕಿನ್ತಿಷ್ಠತಹರೀಶ್ವರಾಃ ॥ 8 ॥
ಅಸ್ಮಿನ್ನ್ವಿನಿಹತೇಪಾಪೇರಾಕ್ಷಸೇರಣಮೂರ್ಥನಿ ।
ರಾವಣಂವರ್ಜಯಿತ್ವಾತುಶೇಷಮಸ್ಯಬಲಂಹತಮ್ ॥ 9 ॥
ಪ್ರಹಸ್ತೋನಿಹತೋವೀರೋನಿಕುಮ್ಭಶ್ಚಮಹಾಬಲ. ।
ಕುಮ್ಭಕರ್ಣಶ್ಚಕುಮ್ಭಶ್ಚಧೂಮ್ರಾಕ್ಷಶ್ಚನಿಶಾಚರಃ ॥ 10 ॥
ಜಮ್ಬುಮಾಲೀಮಹಾಮಾಲೀತೀಕ್ಷ್ಣವೇಗೋಽಶನಿಪ್ರಭಃ ।
ಸುಪ್ತಘ್ನೋಯಜ್ಞಕೋಪಶ್ಚವಜ್ರದಂಷ್ಟ್ರಶ್ಚರಾಕ್ಷಸಃ ॥ 11 ॥
ಸಮ್ಹ್ರಾದೀವಿಕಟೋಽರಿಘ್ನಸ್ತಪನೋದಮಏವ ಚ ।
ಪ್ರಘಾಸಃಪ್ರಘಸಶ್ಚೈವಪ್ರಜಙ್ಘೋಜಙ್ಘಏವ ಚ ॥ 12 ॥
ಅಗ್ನಿಕೇತುಶ್ಚದುರ್ಧರ್ಷೋರಶ್ಮಿಕೇತುಶ್ಚವೀರ್ಯವಾನ್ ।
ವಿದ್ಯುಜ್ಜಿಹ್ವಾದ್ವಿಜಿಹ್ವಶ್ಚಸೂರ್ಯಶತ್ರುಶ್ಚರಾಕ್ಷಸಃ ॥ 13 ॥
ಅಕಮ್ಪನಃಸುಪಾರ್ಶ್ವಶ್ಚಚಕ್ರಮಾಲೀ ಚ ರಾಕ್ಷಸಃ ।
ಕಮ್ಪನಸ್ಸತ್ತ್ವವನ್ತೌತೌದೇವಾನ್ತಕನರಾನ್ತಕೌ ॥ 14 ॥
ಏತಾನ್ನಿಹತ್ಯಾತಿಬಲಾನ್ಬಹೂನ್ರಾಕ್ಷಸಸತ್ತಮಾನ್ ।
ಬಾಹುಭ್ಯಾಂಸಾಗರನ್ತೀರ್ತ್ವಾಲಙ್ಘ್ಯತಾಙ್ಗೋಷ್ಪದಂ ಲಘು ॥ 15 ॥
ಏತಾವದೇವಶೇಷಂವೋಜೇತವ್ಯಮಿಹವಾನರಾಃ ।
ಹತಾಸ್ಸರ್ವೇಸಮಾಗಮ್ಯರಾಕ್ಷಸಾಬಲದರ್ಪಿತಾಃ ॥ 16 ॥
ಅಯುಕ್ತನ್ನಿಧನಙ್ಕರ್ತುಮ್ಪುತ್ರಸ್ಯಜನಿತುರ್ಮಮ ।
ಘೃಣಾಮಪಾಸ್ಯರಾಮಾರ್ಥೇನಿಹನ್ಯಾಮ್ಭ್ರಾತುರಾತ್ಮಜಮ್ ॥ 17 ॥
ಹನ್ತುಕಾಮಸ್ಯಮೇಬಾಷ್ಪಞ್ಚಕ್ಷುಶ್ಚೈವನಿರುಧ್ಯತಿ ।
ತಮೇವೈಷಮಹಾಬಾಹುರ್ಲಕ್ಷ್ಮಣಶ್ಶಮಯಿಷ್ಯತಿ ॥ 18 ॥
ವಾನರಾಘ್ನತಸಮ್ಭೂಯಭೃತ್ಯಾನಸ್ಯಸಮೀಪಗಾನ್ ।
ಇತಿತೇನಾತಿಯಶಸಾರಾಕ್ಷಸೇನಾಭಿಚೋದಿತಾಃ ॥ 19 ॥
ವಾನರೇನ್ದ್ರಾಜಹೃಷಿರೇಲಾಙ್ಗೂಲಾನಿ ಚ ವಿವ್ಯಧುಃ ।
ತತಸ್ತುಕಪಿಶಾರ್ದೂಲಾಃಶ್ರವೇನ್ತಃಶ್ಚಪುನಃಪುನಃ ॥ 20 ॥
ಮುಮುಚುರ್ವಿವಿಧಾನ್ನಾದಾನ್ಮೇಘಾನ್ ದೃಷ್ಟವೇವಬರ್ಹಿಣಃ ।
ಜಾಮ್ಬವಾನಪಿತೈಃಸರ್ವೈಃಸಯೂಥ್ಯೈರಭಿಸಮ್ವೃತಃ ॥ 21 ॥
ತೇಽಶ್ಮಭಿಸ್ತಾಡಯಾಮಾಸುರ್ನಖೈರ್ಧನ್ಸ್ಸೈಶ್ಚರಾಕ್ಷಸಾನ್ ।
ನಿಘ್ನನ್ತಮೃಕ್ಷಾಧಿಪತಿಂರಾಕ್ಷಸಾಸ್ತೇಮಹಾಬಲಾಃ ॥ 22 ॥
ಪರಿವವ್ರುರ್ಭಯನ್ತ್ಯಕ್ತ್ವಾತಮನೇಕವಿಧಾಯುಥಾಃ ।
ಶರೈಃಪರಶುಭಿಸ್ತೀಕ್ಷ್ಣೈಃಪಟ್ಟಿಶೈರ್ಯಷ್ಟಿತೋಮರೈಃ ॥ 23 ॥
ಜಾಮ್ಬವನ್ತಮ್ಮೃಧೇಜಘ್ನುರ್ನಿಘ್ನನ್ತಂರಾಕ್ಷಸೀಞ್ಚಮೂಮ್ ।
ಸ ಸಮ್ಪ್ರಹಾರಸ್ತುಮುಲಃಸಞ್ಜಜ್ಞೇಕಪಿರಕ್ಷಸಾಮ್ ॥ 24 ॥
ದೇವಾಸುರಾಣಾಙ್ಕ್ರುದ್ಧಾನಾಂಯಥಾಭೀಮೋಮಹಾಸ್ವನಃ ।
ಹನುಮಾನಪಿಸಙ್ಕ್ರುದ್ಧಃಸಾನುಮುತ್ಪಾಟ್ಯಪರ್ವತಾತ್ ॥ 25 ॥
ಸ ಲಕ್ಷ್ಮಣಂಸ್ವಯಮ್ಪೃಷ್ಠಾದವರೋಪ್ಯಮಹಾಮನಾಃ ।
ರಕ್ಷಸಾಙ್ಕದನಞ್ಚಕ್ರೇಸಮಾಸಾದ್ಯಸಹಸ್ರಶಃ ॥ 26 ॥
ಸ ದತ್ತ್ವಾತುಮುಲಂಯುದ್ಧಮ್ಪಿತೃವ್ಯಸ್ಯೇನ್ದ್ರಜತ್ ಬಲೀ ।
ಲಕ್ಷ್ಮಣಮ್ಪರವೀರಘ್ನಃಪುನರೇವಾಭ್ಯಧಾವತ ॥ 27 ॥
ತೌಪ್ರಯುದ್ದೌತದಾವೀರೌಮೃಧೇಲಕ್ಷ್ಮಣರಾಕ್ಷಸೌ ।
ಶರೌಘಾನಭಿವರ್ಷನ್ತೌಜಘ್ನತುಸ್ತೌಪರಸ್ಪರಮ್ ॥ 28 ॥
ಅಭೀಕ್ಷಣಮನ್ತರ್ಧದತುಶ್ಶರಜಾಲೈರ್ಮಹಾಬಲೌ ।
ಚನ್ದ್ರಾದಿತ್ಯಾವಿವೋಷ್ಣಾನ್ತೇಯಥಾಮೇಘೈಸ್ತರಸ್ವಿನೌ ॥ 29 ॥
ನ ಹ್ಯಾದಾನಂ ನ ಸನ್ಧಾನನ್ಧನುಷೋವಾಪರಿಗ್ರಹಃ ।
ನ ವಿಪ್ರಮೋಕ್ಷೋಬಾಣಾನಾಂ ನ ವಿಕರ್ಷೋ ನ ವಿಗ್ರಹಃ ॥ 30 ॥
ನ ಮುಷ್ಟಿಪ್ರತಿಸನ್ಧಾನಂ ನ ಲಕ್ಷ್ಯಪ್ರತಿಪಾದನಮ್ ।
ಅದೃಶ್ಯತತಯೋಸ್ತತ್ರಯುಧ್ಯತೋಃಪಾಣಿಲಾಘವಾತ್ ॥ 31 ॥
ಚಾಪವೇಗಪ್ರಯುಕ್ಸ್ಸೈಶ್ಚಬಾಣಜಾಲೈಃಸಮನ್ತತಃ ।
ಅನ್ತರಿಕೇಽಭಿಸಮ್ಪನ್ನೇ ನ ರೂಪಾಣಿಚಕಾಶಿರೇ ॥ 32 ॥
ಲಕ್ಷ್ಮಣೋರಾವಣಿಮ್ಪ್ರಾಪ್ಯರಾವಣಿಶ್ಚಾಪಿಲಕ್ಷ್ಮಣಮ್ ।
ಅವ್ಯವಸ್ಥಾಭವತ್ಯುಗ್ರಾತಾಭ್ಯಾಮನ್ಯೋನ್ಯವಿಗ್ರಹೇ ॥ 33 ॥
ತಾಭಾಮುಭಾಭ್ಯಾನ್ತರಸಾಪ್ರಸೃಷ್ಟೈರ್ವಿಶಿಖೈಃಶಿತೈಃ ।
ನಿರನ್ತರಮಿವಾಕಾಶಮ್ಬಭೂವತಮಸಾವೃತಮ್ ॥ 34 ॥
ತೈಃಪತಭದಿಶ್ಚಬಹುಭಿಸ್ತಯೋಃಶರಶತೈಃಶಿತೈಃ ।
ದಿಶಶ್ಚಪ್ರದಿಶಶ್ಚೈವಬಭೂವುಃಶರಸಙ್ಕುಲಾಃ ॥ 35 ॥
ತಮಸಾಪಿಹಿತಂಸರ್ವಮಾಸೀತ್ಪ್ರತಿಭಯಮ್ಮಹತ್ ।
ಅಸ್ತಙ್ಗತೇಸಹಸ್ರಾಂಶೇಸಮ್ವೃತೇತಮಸಾ ಚ ವೈ ॥ 36 ॥
ರುಧಿರೌಘಾಮಹಾನದ್ಯಃಪ್ರಾವರ್ತನ್ತಸಹಸ್ರಶಃ ।
ಕ್ರವ್ಯಾದಾದಾರುಣಾವಾಗ್ಭಿಶ್ಚಿಕ್ಷಿಪುರ್ಭೀಮನಿಃಸ್ವನಾನ್ ॥ 37 ॥
ನ ತದಾನೀಂವನೌವಾಯುರ್ನ ಚ ಜಜ್ವಾಲಪಾವಕಃ ।
ಸ್ವ್ಸ್ತ್ವಸ್ತುಲೋಕೇಭ್ಯೈತಿಜಜಲ್ಪುಸ್ತೇಮಹರ್ಷಯಃ ॥ 38 ॥
ಸಮ್ಪೇತುಶ್ಚಾತ್ರಸನ್ತಪ್ತಾಗನ್ಧರ್ವಾಃಸಹಚಾರಣೈಃ ।
ಅಥರಾಕ್ಷಸಸಿಂಹಸ್ಯಕೃಷ್ಣಾನ್ ಕನಕಭೂಷಣಾನ್ ॥ 39 ॥
ಶರೈಶ್ಚತುರ್ಭಿಃಸೌಮಿತ್ರಿದ್ವಿವ್ಯಾಧಚತುರೋಹಯಾನ್ ।
ತತೋಽಪರೇಣಭಲ್ಲೇನಪೀತೇನನಿಶಿತೇನ ಚ ॥ 40 ॥
ಸಮ್ಪೂರ್ಣಾಯತಮುಕ್ತೇನಸುಪತ್ರೇಣಸುವರ್ಚಸಾ ।
ಮಹೇನ್ದ್ರಾಶನಿಕಲ್ಪೇನಸೂತಸ್ಯವಿಚರಿಷ್ಯತಃ ॥ 41 ॥
ಸ ತೇನಬಾಣಾಶನಿನಾತಲಶಬ್ದಾನುವಾದಿನಾ ।
ಲಾಘವಾದ್ರಾಘವಃಶ್ರೀಮಾನ್ ಶಿರಃಕಾಯಾದಪಾಹರತ್ ॥ 42 ॥
ಸ ಯನ್ತರಿಮಹಾತೇಜಾಹತೇಮನ್ದೋದರೀಸುತಃ ।
ಸ್ವಯಂಸಾರಥ್ಯಮಕರೋತ್ಸುನಶ್ಚಧನುರಸ್ಪ ಋಶತ್ ॥ 43 ॥
ತದದ್ಭುತಮಭೂತ್ತತ್ರಸಾಮರ್ಥ್ಯಮ್ಪಶ್ಯತಾಂಯುಧಿ ।
ಹಯೇಷುವ್ಯಗ್ರಹಸ್ತಂ ತ ವಿವ್ಯಾಧನಿಶಿತೈಃಶರೈಃ ॥ 44 ॥
ಧನುಷ್ಯಥಪುನರ್ವ್ಯಗ್ರೇಹಯೇಷುಮುಮುಚೇಶರಾನ್ ।
ಛಿದ್ರೇಷುತೇಷುಬಾಣೌಘೈರ್ವಿಚರನ್ತಮಭೀತವತ್ ॥ 45 ॥
ಅರ್ಧಯಾಮಾಸಸಮರೇಸೌಮಿತ್ರಿಃಶೀಘ್ರಕೃತ್ತಮಃ ।
ನಿಹತಂಸಾರಥಿನ್ದೃಷ್ಟವಾಸಮರೇರಾವಣಾತ್ಮಜಃ ॥ 46 ॥
ಪ್ರಜಹೌಸಮರೋದ್ಧರ್ಷಂವಿಷಣ್ಣಃ ಸ ಬಭೂವ ಹ ।
ವಿಷಣ್ಣವದನನ್ದೃಷ್ಟವಾರಾಕ್ಷಸಂಹರಿಯೂಥಪಾಃ ॥ 47 ॥
ತತಃಪರಮಸಮ್ಹೃಷ್ಟಾಲಕ್ಷ್ಮಣಞ್ಚಾಭ್ಯಪೂಜಯನ್ ।
ತತಃಪ್ರಮಾಥೀರಭಸಃಶರಭೋಗನ್ಧಮಾದನಃ ॥ 48 ॥
ಅಮೃಷ್ಯಮಾಣಾಶ್ಚತ್ವಾರಶ್ಚಕ್ರುರ್ವೇಗಂಹರೀಶ್ವರಾಃ ।
ತೇಚಾಸ್ಯಹಯಮುಖ್ಯೇಷುತೂರ್ಣಮುತ್ಪತ್ಯವಾನರಾಃ ॥ 49 ॥
ಚತುರ್ಷುಸುಮಹಾವೀರ್ಯಾನಿಪೇತುರ್ಭೀಮವಿಕ್ರಮಾಃ ।
ತೇಷಾಮಧಿಷ್ಠಿತಾನಾನ್ತೈರ್ವಾನರೈಃಪರ್ವತೋಪಮೈಃ ॥ 50 ॥
ಮುಖೇಭ್ಯೋರುಧಿರಂರಕ್ತಂಹಯಾನಾಂಸಮವರ್ತತ ।
ತೇಹಯಾಮಥಿತಾಭಗ್ನಾವ್ಯಸವೋಧರಣೀಙ್ಗತಾಃ ॥ 51 ॥
ತೇನಿಹತ್ಯಹಯಾಂಸ್ತಸ್ಯಪ್ರಮಥ್ಯ ಚ ಮಹಾರಥಮ್ ।
ಪುನರುತ್ಪತ್ಯವೇಗೇನತಸ್ಥುರ್ಲಕ್ಷ್ಮಣಪಾರ್ಶ್ವತಃ ॥ 52 ॥
ಸ ಹತಾಶ್ವಾದವಪ್ಲುತ್ಯರಥಾನ್ಮಥಿತಸಾರಥಿಃ ।
ಶರವರ್ಷೇಣಸೌಮಿತ್ರಿಮಭ್ಯಧಾವತರಾವಣಿಃ ॥ 53 ॥
ತತೋಮಹೇನ್ದ್ರಪ್ರತಿಮಃ ಸ ಲಕ್ಷ್ಮಣಃಪದಾತಿನನ್ತನ್ನಿಹತೈರ್ಹಯೋತ್ತಮೈಃ ।
ಸೃಜನ್ತಮಾಜೌನಿಶಿತಾನ್ಶರೋತ್ತಮಾನ್ ಭೃಶನ್ತದಾಬಾಣಗಣೈರ್ನ್ಯವಾರಯತ್ ॥ 54 ॥
ಇತ್ಯಾರ್ಷೇ ಶ್ರೀಮದ್ರಾಮಾಯಣೇ ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ಆದಿಕಾವ್ಯೇ ಯುದ್ಧಕಾಣ್ಡೇ ನವತಿತಮಸ್ಸರ್ಗಃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha navatitamassargaḥ |
yudhyamānaututaudṛṣṭavāprasaktaunararākṣasau |
prabhinnāvivamātaṅgauparasparavadhaiṣiṇau || 1 ||
taudraṣṭukāmassaṅgrāmeparasparagataubalī |
śūrassarāvaṇabhrātātasthausaṅgrāmamūrdhani || 2 ||
tatoviṣphārayāmāsamahaddhanuravasthitaḥ |
utsasarja ca tīkṣṇāgrān rākṣaseṣumahāśarān || 3 ||
teśarāḥśikhisamparśānipatantassamāhitāḥ |
rākṣasān dārayāmāsurvajrāṇīvamahāgirīn || 4 ||
vibhīṣaṇasyānucarāstepiśūlāsipaṭṭasaiḥ |
cicchiduḥsamarevīrānrākṣasānrākṣasottamāḥ || 5 ||
rākṣasaisssaiḥparivṛtassatadātuvibhīṣaṇaḥ |
babhaumadhyeprahṛṣṭānāmākalabhānāmivadvipaḥ || 6 ||
tatasssaṃñcodayānovaiharīnrakṣoraṇapriyān |
uvācavacanaṅkālekālajñorakṣasāṃvaraḥ || 7 ||
eko'yaṃrākṣasendrasyaparāyaṇamavasthitaḥ |
etaccheṣambalantasyakintiṣṭhataharīśvarāḥ || 8 ||
asminnvinihatepāperākṣaseraṇamūrthani |
rāvaṇaṃvarjayitvātuśeṣamasyabalaṃhatam || 9 ||
prahastonihatovīronikumbhaścamahābala. |
kumbhakarṇaścakumbhaścadhūmrākṣaścaniśācaraḥ || 10 ||
jambumālīmahāmālītīkṣṇavego'śaniprabhaḥ |
suptaghnoyajñakopaścavajradaṃṣṭraścarākṣasaḥ || 11 ||
samhrādīvikaṭo'righnastapanodamaeva ca |
praghāsaḥpraghasaścaivaprajaṅghojaṅghaeva ca || 12 ||
agniketuścadurdharṣoraśmiketuścavīryavān |
vidyujjihvādvijihvaścasūryaśatruścarākṣasaḥ || 13 ||
akampanaḥsupārśvaścacakramālī ca rākṣasaḥ |
kampanassattvavantautaudevāntakanarāntakau || 14 ||
etānnihatyātibalānbahūnrākṣasasattamān |
bāhubhyāṃsāgarantīrtvālaṅghyatāṅgoṣpadaṃ laghu || 15 ||
etāvadevaśeṣaṃvojetavyamihavānarāḥ |
hatāssarvesamāgamyarākṣasābaladarpitāḥ || 16 ||
ayuktannidhanaṅkartumputrasyajaniturmama |
ghṛṇāmapāsyarāmārthenihanyāmbhrāturātmajam || 17 ||
hantukāmasyamebāṣpañcakṣuścaivanirudhyati |
tamevaiṣamahābāhurlakṣmaṇaśśamayiṣyati || 18 ||
vānarāghnatasambhūyabhṛtyānasyasamīpagān |
ititenātiyaśasārākṣasenābhicoditāḥ || 19 ||
vānarendrājahṛṣirelāṅgūlāni ca vivyadhuḥ |
tatastukapiśārdūlāḥśraventaḥścapunaḥpunaḥ || 20 ||
mumucurvividhānnādānmeghān dṛṣṭavevabarhiṇaḥ |
jāmbavānapitaiḥsarvaiḥsayūthyairabhisamvṛtaḥ || 21 ||
te'śmabhistāḍayāmāsurnakhairdhanssaiścarākṣasān |
nighnantamṛkṣādhipatiṃrākṣasāstemahābalāḥ || 22 ||
parivavrurbhayantyaktvātamanekavidhāyuthāḥ |
śaraiḥparaśubhistīkṣṇaiḥpaṭṭiśairyaṣṭitomaraiḥ || 23 ||
jāmbavantammṛdhejaghnurnighnantaṃrākṣasīñcamūm |
sa samprahārastumulaḥsañjajñekapirakṣasām || 24 ||
devāsurāṇāṅkruddhānāṃyathābhīmomahāsvanaḥ |
hanumānapisaṅkruddhaḥsānumutpāṭyaparvatāt || 25 ||
sa lakṣmaṇaṃsvayampṛṣṭhādavaropyamahāmanāḥ |
rakṣasāṅkadanañcakresamāsādyasahasraśaḥ || 26 ||
sa dattvātumulaṃyuddhampitṛvyasyendrajat balī |
lakṣmaṇamparavīraghnaḥpunarevābhyadhāvata || 27 ||
tauprayuddautadāvīraumṛdhelakṣmaṇarākṣasau |
śaraughānabhivarṣantaujaghnatustauparasparam || 28 ||
abhīkṣaṇamantardhadatuśśarajālairmahābalau |
candrādityāvivoṣṇānteyathāmeghaistarasvinau || 29 ||
na hyādānaṃ na sandhānandhanuṣovāparigrahaḥ |
na vipramokṣobāṇānāṃ na vikarṣo na vigrahaḥ || 30 ||
na muṣṭipratisandhānaṃ na lakṣyapratipādanam |
adṛśyatatayostatrayudhyatoḥpāṇilāghavāt || 31 ||
cāpavegaprayukssaiścabāṇajālaiḥsamantataḥ |
antarike'bhisampanne na rūpāṇicakāśire || 32 ||
lakṣmaṇorāvaṇimprāpyarāvaṇiścāpilakṣmaṇam |
avyavasthābhavatyugrātābhyāmanyonyavigrahe || 33 ||
tābhāmubhābhyāntarasāprasṛṣṭairviśikhaiḥśitaiḥ |
nirantaramivākāśambabhūvatamasāvṛtam || 34 ||
taiḥpatabhadiścabahubhistayoḥśaraśataiḥśitaiḥ |
diśaścapradiśaścaivababhūvuḥśarasaṅkulāḥ || 35 ||
tamasāpihitaṃsarvamāsītpratibhayammahat |
astaṅgatesahasrāṃśesamvṛtetamasā ca vai || 36 ||
rudhiraughāmahānadyaḥprāvartantasahasraśaḥ |
kravyādādāruṇāvāgbhiścikṣipurbhīmaniḥsvanān || 37 ||
na tadānīṃvanauvāyurna ca jajvālapāvakaḥ |
svstvastulokebhyaitijajalpustemaharṣayaḥ || 38 ||
sampetuścātrasantaptāgandharvāḥsahacāraṇaiḥ |
atharākṣasasiṃhasyakṛṣṇān kanakabhūṣaṇān || 39 ||
śaraiścaturbhiḥsaumitridvivyādhacaturohayān |
tato'pareṇabhallenapītenaniśitena ca || 40 ||
sampūrṇāyatamuktenasupatreṇasuvarcasā |
mahendrāśanikalpenasūtasyavicariṣyataḥ || 41 ||
sa tenabāṇāśaninātalaśabdānuvādinā |
lāghavādrāghavaḥśrīmān śiraḥkāyādapāharat || 42 ||
sa yantarimahātejāhatemandodarīsutaḥ |
svayaṃsārathyamakarotsunaścadhanuraspa ṛśat || 43 ||
tadadbhutamabhūttatrasāmarthyampaśyatāṃyudhi |
hayeṣuvyagrahastaṃ ta vivyādhaniśitaiḥśaraiḥ || 44 ||
dhanuṣyathapunarvyagrehayeṣumumuceśarān |
chidreṣuteṣubāṇaughairvicarantamabhītavat || 45 ||
ardhayāmāsasamaresaumitriḥśīghrakṛttamaḥ |
nihataṃsārathindṛṣṭavāsamarerāvaṇātmajaḥ || 46 ||
prajahausamaroddharṣaṃviṣaṇṇaḥ sa babhūva ha |
viṣaṇṇavadanandṛṣṭavārākṣasaṃhariyūthapāḥ || 47 ||
tataḥparamasamhṛṣṭālakṣmaṇañcābhyapūjayan |
tataḥpramāthīrabhasaḥśarabhogandhamādanaḥ || 48 ||
amṛṣyamāṇāścatvāraścakrurvegaṃharīśvarāḥ |
tecāsyahayamukhyeṣutūrṇamutpatyavānarāḥ || 49 ||
caturṣusumahāvīryānipeturbhīmavikramāḥ |
teṣāmadhiṣṭhitānāntairvānaraiḥparvatopamaiḥ || 50 ||
mukhebhyorudhiraṃraktaṃhayānāṃsamavartata |
tehayāmathitābhagnāvyasavodharaṇīṅgatāḥ || 51 ||
tenihatyahayāṃstasyapramathya ca mahāratham |
punarutpatyavegenatasthurlakṣmaṇapārśvataḥ || 52 ||
sa hatāśvādavaplutyarathānmathitasārathiḥ |
śaravarṣeṇasaumitrimabhyadhāvatarāvaṇiḥ || 53 ||
tatomahendrapratimaḥ sa lakṣmaṇaḥpadātinantannihatairhayottamaiḥ |
sṛjantamājauniśitānśarottamān bhṛśantadābāṇagaṇairnyavārayat || 54 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe navatitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ नवतितमस्सर्गः ।
युध्यमानौतुतौदृष्टवाप्रसक्तौनरराक्षसौ ।
प्रभिन्नाविवमातङ्गौपरस्परवधैषिणौ ॥ 1 ॥
तौद्रष्टुकामस्सङ्ग्रामेपरस्परगतौबली ।
शूरस्सरावणभ्रातातस्थौसङ्ग्राममूर्धनि ॥ 2 ॥
ततोविष्फारयामासमहद्धनुरवस्थितः ।
उत्ससर्ज च तीक्ष्णाग्रान् राक्षसेषुमहाशरान् ॥ 3 ॥
तेशराःशिखिसम्पर्शानिपतन्तस्समाहिताः ।
राक्षसान् दारयामासुर्वज्राणीवमहागिरीन् ॥ 4 ॥
विभीषणस्यानुचरास्तेपिशूलासिपट्टसैः ।
चिच्छिदुःसमरेवीरान्राक्षसान्राक्षसोत्तमाः ॥ 5 ॥
राक्षसैस्स्सैःपरिवृतस्सतदातुविभीषणः ।
बभौमध्येप्रहृष्टानामाकलभानामिवद्विपः ॥ 6 ॥
ततस्स्संञ्चोदयानोवैहरीन्रक्षोरणप्रियान् ।
उवाचवचनङ्कालेकालज्ञोरक्षसांवरः ॥ 7 ॥
एकोऽयंराक्षसेन्द्रस्यपरायणमवस्थितः ।
एतच्छेषम्बलन्तस्यकिन्तिष्ठतहरीश्वराः ॥ 8 ॥
अस्मिन्न्विनिहतेपापेराक्षसेरणमूर्थनि ।
रावणंवर्जयित्वातुशेषमस्यबलंहतम् ॥ 9 ॥
प्रहस्तोनिहतोवीरोनिकुम्भश्चमहाबल. ।
कुम्भकर्णश्चकुम्भश्चधूम्राक्षश्चनिशाचरः ॥ 10 ॥
जम्बुमालीमहामालीतीक्ष्णवेगोऽशनिप्रभः ।
सुप्तघ्नोयज्ञकोपश्चवज्रदंष्ट्रश्चराक्षसः ॥ 11 ॥
सम्ह्रादीविकटोऽरिघ्नस्तपनोदमएव च ।
प्रघासःप्रघसश्चैवप्रजङ्घोजङ्घएव च ॥ 12 ॥
अग्निकेतुश्चदुर्धर्षोरश्मिकेतुश्चवीर्यवान् ।
विद्युज्जिह्वाद्विजिह्वश्चसूर्यशत्रुश्चराक्षसः ॥ 13 ॥
अकम्पनःसुपार्श्वश्चचक्रमाली च राक्षसः ।
कम्पनस्सत्त्ववन्तौतौदेवान्तकनरान्तकौ ॥ 14 ॥
एतान्निहत्यातिबलान्बहून्राक्षससत्तमान् ।
बाहुभ्यांसागरन्तीर्त्वालङ्घ्यताङ्गोष्पदं लघु ॥ 15 ॥
एतावदेवशेषंवोजेतव्यमिहवानराः ।
हतास्सर्वेसमागम्यराक्षसाबलदर्पिताः ॥ 16 ॥
अयुक्तन्निधनङ्कर्तुम्पुत्रस्यजनितुर्मम ।
घृणामपास्यरामार्थेनिहन्याम्भ्रातुरात्मजम् ॥ 17 ॥
हन्तुकामस्यमेबाष्पञ्चक्षुश्चैवनिरुध्यति ।
तमेवैषमहाबाहुर्लक्ष्मणश्शमयिष्यति ॥ 18 ॥
वानराघ्नतसम्भूयभृत्यानस्यसमीपगान् ।
इतितेनातियशसाराक्षसेनाभिचोदिताः ॥ 19 ॥
वानरेन्द्राजहृषिरेलाङ्गूलानि च विव्यधुः ।
ततस्तुकपिशार्दूलाःश्रवेन्तःश्चपुनःपुनः ॥ 20 ॥
मुमुचुर्विविधान्नादान्मेघान् दृष्टवेवबर्हिणः ।
जाम्बवानपितैःसर्वैःसयूथ्यैरभिसम्वृतः ॥ 21 ॥
तेऽश्मभिस्ताडयामासुर्नखैर्धन्स्सैश्चराक्षसान् ।
निघ्नन्तमृक्षाधिपतिंराक्षसास्तेमहाबलाः ॥ 22 ॥
परिवव्रुर्भयन्त्यक्त्वातमनेकविधायुथाः ।
शरैःपरशुभिस्तीक्ष्णैःपट्टिशैर्यष्टितोमरैः ॥ 23 ॥
जाम्बवन्तम्मृधेजघ्नुर्निघ्नन्तंराक्षसीञ्चमूम् ।
स सम्प्रहारस्तुमुलःसञ्जज्ञेकपिरक्षसाम् ॥ 24 ॥
देवासुराणाङ्क्रुद्धानांयथाभीमोमहास्वनः ।
हनुमानपिसङ्क्रुद्धःसानुमुत्पाट्यपर्वतात् ॥ 25 ॥
स लक्ष्मणंस्वयम्पृष्ठादवरोप्यमहामनाः ।
रक्षसाङ्कदनञ्चक्रेसमासाद्यसहस्रशः ॥ 26 ॥
स दत्त्वातुमुलंयुद्धम्पितृव्यस्येन्द्रजत् बली ।
लक्ष्मणम्परवीरघ्नःपुनरेवाभ्यधावत ॥ 27 ॥
तौप्रयुद्दौतदावीरौमृधेलक्ष्मणराक्षसौ ।
शरौघानभिवर्षन्तौजघ्नतुस्तौपरस्परम् ॥ 28 ॥
अभीक्षणमन्तर्धदतुश्शरजालैर्महाबलौ ।
चन्द्रादित्याविवोष्णान्तेयथामेघैस्तरस्विनौ ॥ 29 ॥
न ह्यादानं न सन्धानन्धनुषोवापरिग्रहः ।
न विप्रमोक्षोबाणानां न विकर्षो न विग्रहः ॥ 30 ॥
न मुष्टिप्रतिसन्धानं न लक्ष्यप्रतिपादनम् ।
अदृश्यततयोस्तत्रयुध्यतोःपाणिलाघवात् ॥ 31 ॥
चापवेगप्रयुक्स्सैश्चबाणजालैःसमन्ततः ।
अन्तरिकेऽभिसम्पन्ने न रूपाणिचकाशिरे ॥ 32 ॥
लक्ष्मणोरावणिम्प्राप्यरावणिश्चापिलक्ष्मणम् ।
अव्यवस्थाभवत्युग्राताभ्यामन्योन्यविग्रहे ॥ 33 ॥
ताभामुभाभ्यान्तरसाप्रसृष्टैर्विशिखैःशितैः ।
निरन्तरमिवाकाशम्बभूवतमसावृतम् ॥ 34 ॥
तैःपतभदिश्चबहुभिस्तयोःशरशतैःशितैः ।
दिशश्चप्रदिशश्चैवबभूवुःशरसङ्कुलाः ॥ 35 ॥
तमसापिहितंसर्वमासीत्प्रतिभयम्महत् ।
अस्तङ्गतेसहस्रांशेसम्वृतेतमसा च वै ॥ 36 ॥
रुधिरौघामहानद्यःप्रावर्तन्तसहस्रशः ।
क्रव्यादादारुणावाग्भिश्चिक्षिपुर्भीमनिःस्वनान् ॥ 37 ॥
न तदानींवनौवायुर्न च जज्वालपावकः ।
स्व्स्त्वस्तुलोकेभ्यैतिजजल्पुस्तेमहर्षयः ॥ 38 ॥
सम्पेतुश्चात्रसन्तप्तागन्धर्वाःसहचारणैः ।
अथराक्षससिंहस्यकृष्णान् कनकभूषणान् ॥ 39 ॥
शरैश्चतुर्भिःसौमित्रिद्विव्याधचतुरोहयान् ।
ततोऽपरेणभल्लेनपीतेननिशितेन च ॥ 40 ॥
सम्पूर्णायतमुक्तेनसुपत्रेणसुवर्चसा ।
महेन्द्राशनिकल्पेनसूतस्यविचरिष्यतः ॥ 41 ॥
स तेनबाणाशनिनातलशब्दानुवादिना ।
लाघवाद्राघवःश्रीमान् शिरःकायादपाहरत् ॥ 42 ॥
स यन्तरिमहातेजाहतेमन्दोदरीसुतः ।
स्वयंसारथ्यमकरोत्सुनश्चधनुरस्प ऋशत् ॥ 43 ॥
तदद्भुतमभूत्तत्रसामर्थ्यम्पश्यतांयुधि ।
हयेषुव्यग्रहस्तं त विव्याधनिशितैःशरैः ॥ 44 ॥
धनुष्यथपुनर्व्यग्रेहयेषुमुमुचेशरान् ।
छिद्रेषुतेषुबाणौघैर्विचरन्तमभीतवत् ॥ 45 ॥
अर्धयामाससमरेसौमित्रिःशीघ्रकृत्तमः ।
निहतंसारथिन्दृष्टवासमरेरावणात्मजः ॥ 46 ॥
प्रजहौसमरोद्धर्षंविषण्णः स बभूव ह ।
विषण्णवदनन्दृष्टवाराक्षसंहरियूथपाः ॥ 47 ॥
ततःपरमसम्हृष्टालक्ष्मणञ्चाभ्यपूजयन् ।
ततःप्रमाथीरभसःशरभोगन्धमादनः ॥ 48 ॥
अमृष्यमाणाश्चत्वारश्चक्रुर्वेगंहरीश्वराः ।
तेचास्यहयमुख्येषुतूर्णमुत्पत्यवानराः ॥ 49 ॥
चतुर्षुसुमहावीर्यानिपेतुर्भीमविक्रमाः ।
तेषामधिष्ठितानान्तैर्वानरैःपर्वतोपमैः ॥ 50 ॥
मुखेभ्योरुधिरंरक्तंहयानांसमवर्तत ।
तेहयामथिताभग्नाव्यसवोधरणीङ्गताः ॥ 51 ॥
तेनिहत्यहयांस्तस्यप्रमथ्य च महारथम् ।
पुनरुत्पत्यवेगेनतस्थुर्लक्ष्मणपार्श्वतः ॥ 52 ॥
स हताश्वादवप्लुत्यरथान्मथितसारथिः ।
शरवर्षेणसौमित्रिमभ्यधावतरावणिः ॥ 53 ॥
ततोमहेन्द्रप्रतिमः स लक्ष्मणःपदातिनन्तन्निहतैर्हयोत्तमैः ।
सृजन्तमाजौनिशितान्शरोत्तमान् भृशन्तदाबाणगणैर्न्यवारयत् ॥ 54 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे नवतितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha navatitamassargaḥ |
yudhyamānaututaudṛṣṭavāprasaktaunararākṣasau |
prabhinnāvivamātaṅgauparasparavadhaiṣiṇau || 1 ||
taudraṣṭukāmassaṅgrāmeparasparagataubalī |
śūrassarāvaṇabhrātātasthausaṅgrāmamūrdhani || 2 ||
tatoviṣphārayāmāsamahaddhanuravasthitaḥ |
utsasarja ca tīkṣṇāgrān rākṣaseṣumahāśarān || 3 ||
teśarāḥśikhisamparśānipatantassamāhitāḥ |
rākṣasān dārayāmāsurvajrāṇīvamahāgirīn || 4 ||
vibhīṣaṇasyānucarāstepiśūlāsipaṭṭasaiḥ |
cicchiduḥsamarevīrānrākṣasānrākṣasottamāḥ || 5 ||
rākṣasaisssaiḥparivṛtassatadātuvibhīṣaṇaḥ |
babhaumadhyeprahṛṣṭānāmākalabhānāmivadvipaḥ || 6 ||
tatasssaṃñcodayānovaiharīnrakṣoraṇapriyān |
uvācavacanaṅkālekālajñorakṣasāṃvaraḥ || 7 ||
eko'yaṃrākṣasendrasyaparāyaṇamavasthitaḥ |
etaccheṣambalantasyakintiṣṭhataharīśvarāḥ || 8 ||
asminnvinihatepāperākṣaseraṇamūrthani |
rāvaṇaṃvarjayitvātuśeṣamasyabalaṃhatam || 9 ||
prahastonihatovīronikumbhaścamahābala. |
kumbhakarṇaścakumbhaścadhūmrākṣaścaniśācaraḥ || 10 ||
jambumālīmahāmālītīkṣṇavego'śaniprabhaḥ |
suptaghnoyajñakopaścavajradaṃṣṭraścarākṣasaḥ || 11 ||
samhrādīvikaṭo'righnastapanodamaeva ca |
praghāsaḥpraghasaścaivaprajaṅghojaṅghaeva ca || 12 ||
agniketuścadurdharṣoraśmiketuścavīryavān |
vidyujjihvādvijihvaścasūryaśatruścarākṣasaḥ || 13 ||
akampanaḥsupārśvaścacakramālī ca rākṣasaḥ |
kampanassattvavantautaudevāntakanarāntakau || 14 ||
etānnihatyātibalānbahūnrākṣasasattamān |
bāhubhyāṃsāgarantīrtvālaṅghyatāṅgoṣpadaṃ laghu || 15 ||
etāvadevaśeṣaṃvojetavyamihavānarāḥ |
hatāssarvesamāgamyarākṣasābaladarpitāḥ || 16 ||
ayuktannidhanaṅkartumputrasyajaniturmama |
ghṛṇāmapāsyarāmārthenihanyāmbhrāturātmajam || 17 ||
hantukāmasyamebāṣpañcakṣuścaivanirudhyati |
tamevaiṣamahābāhurlakṣmaṇaśśamayiṣyati || 18 ||
vānarāghnatasambhūyabhṛtyānasyasamīpagān |
ititenātiyaśasārākṣasenābhicoditāḥ || 19 ||
vānarendrājahṛṣirelāṅgūlāni ca vivyadhuḥ |
tatastukapiśārdūlāḥśraventaḥścapunaḥpunaḥ || 20 ||
mumucurvividhānnādānmeghān dṛṣṭavevabarhiṇaḥ |
jāmbavānapitaiḥsarvaiḥsayūthyairabhisamvṛtaḥ || 21 ||
te'śmabhistāḍayāmāsurnakhairdhanssaiścarākṣasān |
nighnantamṛkṣādhipatiṃrākṣasāstemahābalāḥ || 22 ||
parivavrurbhayantyaktvātamanekavidhāyuthāḥ |
śaraiḥparaśubhistīkṣṇaiḥpaṭṭiśairyaṣṭitomaraiḥ || 23 ||
jāmbavantammṛdhejaghnurnighnantaṃrākṣasīñcamūm |
sa samprahārastumulaḥsañjajñekapirakṣasām || 24 ||
devāsurāṇāṅkruddhānāṃyathābhīmomahāsvanaḥ |
hanumānapisaṅkruddhaḥsānumutpāṭyaparvatāt || 25 ||
sa lakṣmaṇaṃsvayampṛṣṭhādavaropyamahāmanāḥ |
rakṣasāṅkadanañcakresamāsādyasahasraśaḥ || 26 ||
sa dattvātumulaṃyuddhampitṛvyasyendrajat balī |
lakṣmaṇamparavīraghnaḥpunarevābhyadhāvata || 27 ||
tauprayuddautadāvīraumṛdhelakṣmaṇarākṣasau |
śaraughānabhivarṣantaujaghnatustauparasparam || 28 ||
abhīkṣaṇamantardhadatuśśarajālairmahābalau |
candrādityāvivoṣṇānteyathāmeghaistarasvinau || 29 ||
na hyādānaṃ na sandhānandhanuṣovāparigrahaḥ |
na vipramokṣobāṇānāṃ na vikarṣo na vigrahaḥ || 30 ||
na muṣṭipratisandhānaṃ na lakṣyapratipādanam |
adṛśyatatayostatrayudhyatoḥpāṇilāghavāt || 31 ||
cāpavegaprayukssaiścabāṇajālaiḥsamantataḥ |
antarike'bhisampanne na rūpāṇicakāśire || 32 ||
lakṣmaṇorāvaṇimprāpyarāvaṇiścāpilakṣmaṇam |
avyavasthābhavatyugrātābhyāmanyonyavigrahe || 33 ||
tābhāmubhābhyāntarasāprasṛṣṭairviśikhaiḥśitaiḥ |
nirantaramivākāśambabhūvatamasāvṛtam || 34 ||
taiḥpatabhadiścabahubhistayoḥśaraśataiḥśitaiḥ |
diśaścapradiśaścaivababhūvuḥśarasaṅkulāḥ || 35 ||
tamasāpihitaṃsarvamāsītpratibhayammahat |
astaṅgatesahasrāṃśesamvṛtetamasā ca vai || 36 ||
rudhiraughāmahānadyaḥprāvartantasahasraśaḥ |
kravyādādāruṇāvāgbhiścikṣipurbhīmaniḥsvanān || 37 ||
na tadānīṃvanauvāyurna ca jajvālapāvakaḥ |
svstvastulokebhyaitijajalpustemaharṣayaḥ || 38 ||
sampetuścātrasantaptāgandharvāḥsahacāraṇaiḥ |
atharākṣasasiṃhasyakṛṣṇān kanakabhūṣaṇān || 39 ||
śaraiścaturbhiḥsaumitridvivyādhacaturohayān |
tato'pareṇabhallenapītenaniśitena ca || 40 ||
sampūrṇāyatamuktenasupatreṇasuvarcasā |
mahendrāśanikalpenasūtasyavicariṣyataḥ || 41 ||
sa tenabāṇāśaninātalaśabdānuvādinā |
lāghavādrāghavaḥśrīmān śiraḥkāyādapāharat || 42 ||
sa yantarimahātejāhatemandodarīsutaḥ |
svayaṃsārathyamakarotsunaścadhanuraspa ṛśat || 43 ||
tadadbhutamabhūttatrasāmarthyampaśyatāṃyudhi |
hayeṣuvyagrahastaṃ ta vivyādhaniśitaiḥśaraiḥ || 44 ||
dhanuṣyathapunarvyagrehayeṣumumuceśarān |
chidreṣuteṣubāṇaughairvicarantamabhītavat || 45 ||
ardhayāmāsasamaresaumitriḥśīghrakṛttamaḥ |
nihataṃsārathindṛṣṭavāsamarerāvaṇātmajaḥ || 46 ||
prajahausamaroddharṣaṃviṣaṇṇaḥ sa babhūva ha |
viṣaṇṇavadanandṛṣṭavārākṣasaṃhariyūthapāḥ || 47 ||
tataḥparamasamhṛṣṭālakṣmaṇañcābhyapūjayan |
tataḥpramāthīrabhasaḥśarabhogandhamādanaḥ || 48 ||
amṛṣyamāṇāścatvāraścakrurvegaṃharīśvarāḥ |
tecāsyahayamukhyeṣutūrṇamutpatyavānarāḥ || 49 ||
caturṣusumahāvīryānipeturbhīmavikramāḥ |
teṣāmadhiṣṭhitānāntairvānaraiḥparvatopamaiḥ || 50 ||
mukhebhyorudhiraṃraktaṃhayānāṃsamavartata |
tehayāmathitābhagnāvyasavodharaṇīṅgatāḥ || 51 ||
tenihatyahayāṃstasyapramathya ca mahāratham |
punarutpatyavegenatasthurlakṣmaṇapārśvataḥ || 52 ||
sa hatāśvādavaplutyarathānmathitasārathiḥ |
śaravarṣeṇasaumitrimabhyadhāvatarāvaṇiḥ || 53 ||
tatomahendrapratimaḥ sa lakṣmaṇaḥpadātinantannihatairhayottamaiḥ |
sṛjantamājauniśitānśarottamān bhṛśantadābāṇagaṇairnyavārayat || 54 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe navatitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.