ଶ୍ରୀମଦ୍ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ରାମାଯଣେ ଯୁଦ୍ଧକାଣ୍ଡମ୍ ।
ଅଥ ନଵତିତମସ୍ସର୍ଗଃ ।
ଯୁଧ୍ଯମାନୌତୁତୌଦୃଷ୍ଟଵାପ୍ରସକ୍ତୌନରରାକ୍ଷସୌ ।
ପ୍ରଭିନ୍ନାଵିଵମାତଙ୍ଗୌପରସ୍ପରଵଧୈଷିଣୌ ॥ 1 ॥
ତୌଦ୍ରଷ୍ଟୁକାମସ୍ସଙ୍ଗ୍ରାମେପରସ୍ପରଗତୌବଲୀ ।
ଶୂରସ୍ସରାଵଣଭ୍ରାତାତସ୍ଥୌସଙ୍ଗ୍ରାମମୂର୍ଧନି ॥ 2 ॥
ତତୋଵିଷ୍ଫାରଯାମାସମହଦ୍ଧନୁରଵସ୍ଥିତଃ ।
ଉତ୍ସସର୍ଜ ଚ ତୀକ୍ଷ୍ଣାଗ୍ରାନ୍ ରାକ୍ଷସେଷୁମହାଶରାନ୍ ॥ 3 ॥
ତେଶରାଃଶିଖିସମ୍ପର୍ଶାନିପତନ୍ତସ୍ସମାହିତାଃ ।
ରାକ୍ଷସାନ୍ ଦାରଯାମାସୁର୍ଵଜ୍ରାଣୀଵମହାଗିରୀନ୍ ॥ 4 ॥
ଵିଭୀଷଣସ୍ଯାନୁଚରାସ୍ତେପିଶୂଲାସିପଟ୍ଟସୈଃ ।
ଚିଚ୍ଛିଦୁଃସମରେଵୀରାନ୍ରାକ୍ଷସାନ୍ରାକ୍ଷସୋତ୍ତମାଃ ॥ 5 ॥
ରାକ୍ଷସୈସ୍ସ୍ସୈଃପରିଵୃତସ୍ସତଦାତୁଵିଭୀଷଣଃ ।
ବଭୌମଧ୍ଯେପ୍ରହୃଷ୍ଟାନାମାକଲଭାନାମିଵଦ୍ଵିପଃ ॥ 6 ॥
ତତସ୍ସ୍ସଂଞ୍ଚୋଦଯାନୋଵୈହରୀନ୍ରକ୍ଷୋରଣପ୍ରିଯାନ୍ ।
ଉଵାଚଵଚନଙ୍କାଲେକାଲଜ୍ଞୋରକ୍ଷସାଂଵରଃ ॥ 7 ॥
ଏକୋଽଯଂରାକ୍ଷସେନ୍ଦ୍ରସ୍ଯପରାଯଣମଵସ୍ଥିତଃ ।
ଏତଚ୍ଛେଷମ୍ବଲନ୍ତସ୍ଯକିନ୍ତିଷ୍ଠତହରୀଶ୍ଵରାଃ ॥ 8 ॥
ଅସ୍ମିନ୍ନ୍ଵିନିହତେପାପେରାକ୍ଷସେରଣମୂର୍ଥନି ।
ରାଵଣଂଵର୍ଜଯିତ୍ଵାତୁଶେଷମସ୍ଯବଲଂହତମ୍ ॥ 9 ॥
ପ୍ରହସ୍ତୋନିହତୋଵୀରୋନିକୁମ୍ଭଶ୍ଚମହାବଲ. ।
କୁମ୍ଭକର୍ଣଶ୍ଚକୁମ୍ଭଶ୍ଚଧୂମ୍ରାକ୍ଷଶ୍ଚନିଶାଚରଃ ॥ 10 ॥
ଜମ୍ବୁମାଲୀମହାମାଲୀତୀକ୍ଷ୍ଣଵେଗୋଽଶନିପ୍ରଭଃ ।
ସୁପ୍ତଘ୍ନୋଯଜ୍ଞକୋପଶ୍ଚଵଜ୍ରଦଂଷ୍ଟ୍ରଶ୍ଚରାକ୍ଷସଃ ॥ 11 ॥
ସମ୍ହ୍ରାଦୀଵିକଟୋଽରିଘ୍ନସ୍ତପନୋଦମଏଵ ଚ ।
ପ୍ରଘାସଃପ୍ରଘସଶ୍ଚୈଵପ୍ରଜଙ୍ଘୋଜଙ୍ଘଏଵ ଚ ॥ 12 ॥
ଅଗ୍ନିକେତୁଶ୍ଚଦୁର୍ଧର୍ଷୋରଶ୍ମିକେତୁଶ୍ଚଵୀର୍ଯଵାନ୍ ।
ଵିଦ୍ଯୁଜ୍ଜିହ୍ଵାଦ୍ଵିଜିହ୍ଵଶ୍ଚସୂର୍ଯଶତ୍ରୁଶ୍ଚରାକ୍ଷସଃ ॥ 13 ॥
ଅକମ୍ପନଃସୁପାର୍ଶ୍ଵଶ୍ଚଚକ୍ରମାଲୀ ଚ ରାକ୍ଷସଃ ।
କମ୍ପନସ୍ସତ୍ତ୍ଵଵନ୍ତୌତୌଦେଵାନ୍ତକନରାନ୍ତକୌ ॥ 14 ॥
ଏତାନ୍ନିହତ୍ଯାତିବଲାନ୍ବହୂନ୍ରାକ୍ଷସସତ୍ତମାନ୍ ।
ବାହୁଭ୍ଯାଂସାଗରନ୍ତୀର୍ତ୍ଵାଲଙ୍ଘ୍ଯତାଙ୍ଗୋଷ୍ପଦଂ ଲଘୁ ॥ 15 ॥
ଏତାଵଦେଵଶେଷଂଵୋଜେତଵ୍ଯମିହଵାନରାଃ ।
ହତାସ୍ସର୍ଵେସମାଗମ୍ଯରାକ୍ଷସାବଲଦର୍ପିତାଃ ॥ 16 ॥
ଅଯୁକ୍ତନ୍ନିଧନଙ୍କର୍ତୁମ୍ପୁତ୍ରସ୍ଯଜନିତୁର୍ମମ ।
ଘୃଣାମପାସ୍ଯରାମାର୍ଥେନିହନ୍ଯାମ୍ଭ୍ରାତୁରାତ୍ମଜମ୍ ॥ 17 ॥
ହନ୍ତୁକାମସ୍ଯମେବାଷ୍ପଞ୍ଚକ୍ଷୁଶ୍ଚୈଵନିରୁଧ୍ଯତି ।
ତମେଵୈଷମହାବାହୁର୍ଲକ୍ଷ୍ମଣଶ୍ଶମଯିଷ୍ଯତି ॥ 18 ॥
ଵାନରାଘ୍ନତସମ୍ଭୂଯଭୃତ୍ଯାନସ୍ଯସମୀପଗାନ୍ ।
ଇତିତେନାତିଯଶସାରାକ୍ଷସେନାଭିଚୋଦିତାଃ ॥ 19 ॥
ଵାନରେନ୍ଦ୍ରାଜହୃଷିରେଲାଙ୍ଗୂଲାନି ଚ ଵିଵ୍ଯଧୁଃ ।
ତତସ୍ତୁକପିଶାର୍ଦୂଲାଃଶ୍ରଵେନ୍ତଃଶ୍ଚପୁନଃପୁନଃ ॥ 20 ॥
ମୁମୁଚୁର୍ଵିଵିଧାନ୍ନାଦାନ୍ମେଘାନ୍ ଦୃଷ୍ଟଵେଵବର୍ହିଣଃ ।
ଜାମ୍ବଵାନପିତୈଃସର୍ଵୈଃସଯୂଥ୍ଯୈରଭିସମ୍ଵୃତଃ ॥ 21 ॥
ତେଽଶ୍ମଭିସ୍ତାଡଯାମାସୁର୍ନଖୈର୍ଧନ୍ସ୍ସୈଶ୍ଚରାକ୍ଷସାନ୍ ।
ନିଘ୍ନନ୍ତମୃକ୍ଷାଧିପତିଂରାକ୍ଷସାସ୍ତେମହାବଲାଃ ॥ 22 ॥
ପରିଵଵ୍ରୁର୍ଭଯନ୍ତ୍ଯକ୍ତ୍ଵାତମନେକଵିଧାଯୁଥାଃ ।
ଶରୈଃପରଶୁଭିସ୍ତୀକ୍ଷ୍ଣୈଃପଟ୍ଟିଶୈର୍ଯଷ୍ଟିତୋମରୈଃ ॥ 23 ॥
ଜାମ୍ବଵନ୍ତମ୍ମୃଧେଜଘ୍ନୁର୍ନିଘ୍ନନ୍ତଂରାକ୍ଷସୀଞ୍ଚମୂମ୍ ।
ସ ସମ୍ପ୍ରହାରସ୍ତୁମୁଲଃସଞ୍ଜଜ୍ଞେକପିରକ୍ଷସାମ୍ ॥ 24 ॥
ଦେଵାସୁରାଣାଙ୍କ୍ରୁଦ୍ଧାନାଂଯଥାଭୀମୋମହାସ୍ଵନଃ ।
ହନୁମାନପିସଙ୍କ୍ରୁଦ୍ଧଃସାନୁମୁତ୍ପାଟ୍ଯପର୍ଵତାତ୍ ॥ 25 ॥
ସ ଲକ୍ଷ୍ମଣଂସ୍ଵଯମ୍ପୃଷ୍ଠାଦଵରୋପ୍ଯମହାମନାଃ ।
ରକ୍ଷସାଙ୍କଦନଞ୍ଚକ୍ରେସମାସାଦ୍ଯସହସ୍ରଶଃ ॥ 26 ॥
ସ ଦତ୍ତ୍ଵାତୁମୁଲଂଯୁଦ୍ଧମ୍ପିତୃଵ୍ଯସ୍ଯେନ୍ଦ୍ରଜତ୍ ବଲୀ ।
ଲକ୍ଷ୍ମଣମ୍ପରଵୀରଘ୍ନଃପୁନରେଵାଭ୍ଯଧାଵତ ॥ 27 ॥
ତୌପ୍ରଯୁଦ୍ଦୌତଦାଵୀରୌମୃଧେଲକ୍ଷ୍ମଣରାକ୍ଷସୌ ।
ଶରୌଘାନଭିଵର୍ଷନ୍ତୌଜଘ୍ନତୁସ୍ତୌପରସ୍ପରମ୍ ॥ 28 ॥
ଅଭୀକ୍ଷଣମନ୍ତର୍ଧଦତୁଶ୍ଶରଜାଲୈର୍ମହାବଲୌ ।
ଚନ୍ଦ୍ରାଦିତ୍ଯାଵିଵୋଷ୍ଣାନ୍ତେଯଥାମେଘୈସ୍ତରସ୍ଵିନୌ ॥ 29 ॥
ନ ହ୍ଯାଦାନଂ ନ ସନ୍ଧାନନ୍ଧନୁଷୋଵାପରିଗ୍ରହଃ ।
ନ ଵିପ୍ରମୋକ୍ଷୋବାଣାନାଂ ନ ଵିକର୍ଷୋ ନ ଵିଗ୍ରହଃ ॥ 30 ॥
ନ ମୁଷ୍ଟିପ୍ରତିସନ୍ଧାନଂ ନ ଲକ୍ଷ୍ଯପ୍ରତିପାଦନମ୍ ।
ଅଦୃଶ୍ଯତତଯୋସ୍ତତ୍ରଯୁଧ୍ଯତୋଃପାଣିଲାଘଵାତ୍ ॥ 31 ॥
ଚାପଵେଗପ୍ରଯୁକ୍ସ୍ସୈଶ୍ଚବାଣଜାଲୈଃସମନ୍ତତଃ ।
ଅନ୍ତରିକେଽଭିସମ୍ପନ୍ନେ ନ ରୂପାଣିଚକାଶିରେ ॥ 32 ॥
ଲକ୍ଷ୍ମଣୋରାଵଣିମ୍ପ୍ରାପ୍ଯରାଵଣିଶ୍ଚାପିଲକ୍ଷ୍ମଣମ୍ ।
ଅଵ୍ଯଵସ୍ଥାଭଵତ୍ଯୁଗ୍ରାତାଭ୍ଯାମନ୍ଯୋନ୍ଯଵିଗ୍ରହେ ॥ 33 ॥
ତାଭାମୁଭାଭ୍ଯାନ୍ତରସାପ୍ରସୃଷ୍ଟୈର୍ଵିଶିଖୈଃଶିତୈଃ ।
ନିରନ୍ତରମିଵାକାଶମ୍ବଭୂଵତମସାଵୃତମ୍ ॥ 34 ॥
ତୈଃପତଭଦିଶ୍ଚବହୁଭିସ୍ତଯୋଃଶରଶତୈଃଶିତୈଃ ।
ଦିଶଶ୍ଚପ୍ରଦିଶଶ୍ଚୈଵବଭୂଵୁଃଶରସଙ୍କୁଲାଃ ॥ 35 ॥
ତମସାପିହିତଂସର୍ଵମାସୀତ୍ପ୍ରତିଭଯମ୍ମହତ୍ ।
ଅସ୍ତଙ୍ଗତେସହସ୍ରାଂଶେସମ୍ଵୃତେତମସା ଚ ଵୈ ॥ 36 ॥
ରୁଧିରୌଘାମହାନଦ୍ଯଃପ୍ରାଵର୍ତନ୍ତସହସ୍ରଶଃ ।
କ୍ରଵ୍ଯାଦାଦାରୁଣାଵାଗ୍ଭିଶ୍ଚିକ୍ଷିପୁର୍ଭୀମନିଃସ୍ଵନାନ୍ ॥ 37 ॥
ନ ତଦାନୀଂଵନୌଵାଯୁର୍ନ ଚ ଜଜ୍ଵାଲପାଵକଃ ।
ସ୍ଵ୍ସ୍ତ୍ଵସ୍ତୁଲୋକେଭ୍ଯୈତିଜଜଲ୍ପୁସ୍ତେମହର୍ଷଯଃ ॥ 38 ॥
ସମ୍ପେତୁଶ୍ଚାତ୍ରସନ୍ତପ୍ତାଗନ୍ଧର୍ଵାଃସହଚାରଣୈଃ ।
ଅଥରାକ୍ଷସସିଂହସ୍ଯକୃଷ୍ଣାନ୍ କନକଭୂଷଣାନ୍ ॥ 39 ॥
ଶରୈଶ୍ଚତୁର୍ଭିଃସୌମିତ୍ରିଦ୍ଵିଵ୍ଯାଧଚତୁରୋହଯାନ୍ ।
ତତୋଽପରେଣଭଲ୍ଲେନପୀତେନନିଶିତେନ ଚ ॥ 40 ॥
ସମ୍ପୂର୍ଣାଯତମୁକ୍ତେନସୁପତ୍ରେଣସୁଵର୍ଚସା ।
ମହେନ୍ଦ୍ରାଶନିକଲ୍ପେନସୂତସ୍ଯଵିଚରିଷ୍ଯତଃ ॥ 41 ॥
ସ ତେନବାଣାଶନିନାତଲଶବ୍ଦାନୁଵାଦିନା ।
ଲାଘଵାଦ୍ରାଘଵଃଶ୍ରୀମାନ୍ ଶିରଃକାଯାଦପାହରତ୍ ॥ 42 ॥
ସ ଯନ୍ତରିମହାତେଜାହତେମନ୍ଦୋଦରୀସୁତଃ ।
ସ୍ଵଯଂସାରଥ୍ଯମକରୋତ୍ସୁନଶ୍ଚଧନୁରସ୍ପ ଋଶତ୍ ॥ 43 ॥
ତଦଦ୍ଭୁତମଭୂତ୍ତତ୍ରସାମର୍ଥ୍ଯମ୍ପଶ୍ଯତାଂଯୁଧି ।
ହଯେଷୁଵ୍ଯଗ୍ରହସ୍ତଂ ତ ଵିଵ୍ଯାଧନିଶିତୈଃଶରୈଃ ॥ 44 ॥
ଧନୁଷ୍ଯଥପୁନର୍ଵ୍ଯଗ୍ରେହଯେଷୁମୁମୁଚେଶରାନ୍ ।
ଛିଦ୍ରେଷୁତେଷୁବାଣୌଘୈର୍ଵିଚରନ୍ତମଭୀତଵତ୍ ॥ 45 ॥
ଅର୍ଧଯାମାସସମରେସୌମିତ୍ରିଃଶୀଘ୍ରକୃତ୍ତମଃ ।
ନିହତଂସାରଥିନ୍ଦୃଷ୍ଟଵାସମରେରାଵଣାତ୍ମଜଃ ॥ 46 ॥
ପ୍ରଜହୌସମରୋଦ୍ଧର୍ଷଂଵିଷଣ୍ଣଃ ସ ବଭୂଵ ହ ।
ଵିଷଣ୍ଣଵଦନନ୍ଦୃଷ୍ଟଵାରାକ୍ଷସଂହରିଯୂଥପାଃ ॥ 47 ॥
ତତଃପରମସମ୍ହୃଷ୍ଟାଲକ୍ଷ୍ମଣଞ୍ଚାଭ୍ଯପୂଜଯନ୍ ।
ତତଃପ୍ରମାଥୀରଭସଃଶରଭୋଗନ୍ଧମାଦନଃ ॥ 48 ॥
ଅମୃଷ୍ଯମାଣାଶ୍ଚତ୍ଵାରଶ୍ଚକ୍ରୁର୍ଵେଗଂହରୀଶ୍ଵରାଃ ।
ତେଚାସ୍ଯହଯମୁଖ୍ଯେଷୁତୂର୍ଣମୁତ୍ପତ୍ଯଵାନରାଃ ॥ 49 ॥
ଚତୁର୍ଷୁସୁମହାଵୀର୍ଯାନିପେତୁର୍ଭୀମଵିକ୍ରମାଃ ।
ତେଷାମଧିଷ୍ଠିତାନାନ୍ତୈର୍ଵାନରୈଃପର୍ଵତୋପମୈଃ ॥ 50 ॥
ମୁଖେଭ୍ଯୋରୁଧିରଂରକ୍ତଂହଯାନାଂସମଵର୍ତତ ।
ତେହଯାମଥିତାଭଗ୍ନାଵ୍ଯସଵୋଧରଣୀଙ୍ଗତାଃ ॥ 51 ॥
ତେନିହତ୍ଯହଯାଂସ୍ତସ୍ଯପ୍ରମଥ୍ଯ ଚ ମହାରଥମ୍ ।
ପୁନରୁତ୍ପତ୍ଯଵେଗେନତସ୍ଥୁର୍ଲକ୍ଷ୍ମଣପାର୍ଶ୍ଵତଃ ॥ 52 ॥
ସ ହତାଶ୍ଵାଦଵପ୍ଲୁତ୍ଯରଥାନ୍ମଥିତସାରଥିଃ ।
ଶରଵର୍ଷେଣସୌମିତ୍ରିମଭ୍ଯଧାଵତରାଵଣିଃ ॥ 53 ॥
ତତୋମହେନ୍ଦ୍ରପ୍ରତିମଃ ସ ଲକ୍ଷ୍ମଣଃପଦାତିନନ୍ତନ୍ନିହତୈର୍ହଯୋତ୍ତମୈଃ ।
ସୃଜନ୍ତମାଜୌନିଶିତାନ୍ଶରୋତ୍ତମାନ୍ ଭୃଶନ୍ତଦାବାଣଗଣୈର୍ନ୍ଯଵାରଯତ୍ ॥ 54 ॥
ଇତ୍ଯାର୍ଷେ ଶ୍ରୀମଦ୍ରାମାଯଣେ ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ଆଦିକାଵ୍ଯେ ଯୁଦ୍ଧକାଣ୍ଡେ ନଵତିତମସ୍ସର୍ଗଃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha navatitamassargaḥ |
yudhyamānaututaudṛṣṭavāprasaktaunararākṣasau |
prabhinnāvivamātaṅgauparasparavadhaiṣiṇau || 1 ||
taudraṣṭukāmassaṅgrāmeparasparagataubalī |
śūrassarāvaṇabhrātātasthausaṅgrāmamūrdhani || 2 ||
tatoviṣphārayāmāsamahaddhanuravasthitaḥ |
utsasarja ca tīkṣṇāgrān rākṣaseṣumahāśarān || 3 ||
teśarāḥśikhisamparśānipatantassamāhitāḥ |
rākṣasān dārayāmāsurvajrāṇīvamahāgirīn || 4 ||
vibhīṣaṇasyānucarāstepiśūlāsipaṭṭasaiḥ |
cicchiduḥsamarevīrānrākṣasānrākṣasottamāḥ || 5 ||
rākṣasaisssaiḥparivṛtassatadātuvibhīṣaṇaḥ |
babhaumadhyeprahṛṣṭānāmākalabhānāmivadvipaḥ || 6 ||
tatasssaṃñcodayānovaiharīnrakṣoraṇapriyān |
uvācavacanaṅkālekālajñorakṣasāṃvaraḥ || 7 ||
eko'yaṃrākṣasendrasyaparāyaṇamavasthitaḥ |
etaccheṣambalantasyakintiṣṭhataharīśvarāḥ || 8 ||
asminnvinihatepāperākṣaseraṇamūrthani |
rāvaṇaṃvarjayitvātuśeṣamasyabalaṃhatam || 9 ||
prahastonihatovīronikumbhaścamahābala. |
kumbhakarṇaścakumbhaścadhūmrākṣaścaniśācaraḥ || 10 ||
jambumālīmahāmālītīkṣṇavego'śaniprabhaḥ |
suptaghnoyajñakopaścavajradaṃṣṭraścarākṣasaḥ || 11 ||
samhrādīvikaṭo'righnastapanodamaeva ca |
praghāsaḥpraghasaścaivaprajaṅghojaṅghaeva ca || 12 ||
agniketuścadurdharṣoraśmiketuścavīryavān |
vidyujjihvādvijihvaścasūryaśatruścarākṣasaḥ || 13 ||
akampanaḥsupārśvaścacakramālī ca rākṣasaḥ |
kampanassattvavantautaudevāntakanarāntakau || 14 ||
etānnihatyātibalānbahūnrākṣasasattamān |
bāhubhyāṃsāgarantīrtvālaṅghyatāṅgoṣpadaṃ laghu || 15 ||
etāvadevaśeṣaṃvojetavyamihavānarāḥ |
hatāssarvesamāgamyarākṣasābaladarpitāḥ || 16 ||
ayuktannidhanaṅkartumputrasyajaniturmama |
ghṛṇāmapāsyarāmārthenihanyāmbhrāturātmajam || 17 ||
hantukāmasyamebāṣpañcakṣuścaivanirudhyati |
tamevaiṣamahābāhurlakṣmaṇaśśamayiṣyati || 18 ||
vānarāghnatasambhūyabhṛtyānasyasamīpagān |
ititenātiyaśasārākṣasenābhicoditāḥ || 19 ||
vānarendrājahṛṣirelāṅgūlāni ca vivyadhuḥ |
tatastukapiśārdūlāḥśraventaḥścapunaḥpunaḥ || 20 ||
mumucurvividhānnādānmeghān dṛṣṭavevabarhiṇaḥ |
jāmbavānapitaiḥsarvaiḥsayūthyairabhisamvṛtaḥ || 21 ||
te'śmabhistāḍayāmāsurnakhairdhanssaiścarākṣasān |
nighnantamṛkṣādhipatiṃrākṣasāstemahābalāḥ || 22 ||
parivavrurbhayantyaktvātamanekavidhāyuthāḥ |
śaraiḥparaśubhistīkṣṇaiḥpaṭṭiśairyaṣṭitomaraiḥ || 23 ||
jāmbavantammṛdhejaghnurnighnantaṃrākṣasīñcamūm |
sa samprahārastumulaḥsañjajñekapirakṣasām || 24 ||
devāsurāṇāṅkruddhānāṃyathābhīmomahāsvanaḥ |
hanumānapisaṅkruddhaḥsānumutpāṭyaparvatāt || 25 ||
sa lakṣmaṇaṃsvayampṛṣṭhādavaropyamahāmanāḥ |
rakṣasāṅkadanañcakresamāsādyasahasraśaḥ || 26 ||
sa dattvātumulaṃyuddhampitṛvyasyendrajat balī |
lakṣmaṇamparavīraghnaḥpunarevābhyadhāvata || 27 ||
tauprayuddautadāvīraumṛdhelakṣmaṇarākṣasau |
śaraughānabhivarṣantaujaghnatustauparasparam || 28 ||
abhīkṣaṇamantardhadatuśśarajālairmahābalau |
candrādityāvivoṣṇānteyathāmeghaistarasvinau || 29 ||
na hyādānaṃ na sandhānandhanuṣovāparigrahaḥ |
na vipramokṣobāṇānāṃ na vikarṣo na vigrahaḥ || 30 ||
na muṣṭipratisandhānaṃ na lakṣyapratipādanam |
adṛśyatatayostatrayudhyatoḥpāṇilāghavāt || 31 ||
cāpavegaprayukssaiścabāṇajālaiḥsamantataḥ |
antarike'bhisampanne na rūpāṇicakāśire || 32 ||
lakṣmaṇorāvaṇimprāpyarāvaṇiścāpilakṣmaṇam |
avyavasthābhavatyugrātābhyāmanyonyavigrahe || 33 ||
tābhāmubhābhyāntarasāprasṛṣṭairviśikhaiḥśitaiḥ |
nirantaramivākāśambabhūvatamasāvṛtam || 34 ||
taiḥpatabhadiścabahubhistayoḥśaraśataiḥśitaiḥ |
diśaścapradiśaścaivababhūvuḥśarasaṅkulāḥ || 35 ||
tamasāpihitaṃsarvamāsītpratibhayammahat |
astaṅgatesahasrāṃśesamvṛtetamasā ca vai || 36 ||
rudhiraughāmahānadyaḥprāvartantasahasraśaḥ |
kravyādādāruṇāvāgbhiścikṣipurbhīmaniḥsvanān || 37 ||
na tadānīṃvanauvāyurna ca jajvālapāvakaḥ |
svstvastulokebhyaitijajalpustemaharṣayaḥ || 38 ||
sampetuścātrasantaptāgandharvāḥsahacāraṇaiḥ |
atharākṣasasiṃhasyakṛṣṇān kanakabhūṣaṇān || 39 ||
śaraiścaturbhiḥsaumitridvivyādhacaturohayān |
tato'pareṇabhallenapītenaniśitena ca || 40 ||
sampūrṇāyatamuktenasupatreṇasuvarcasā |
mahendrāśanikalpenasūtasyavicariṣyataḥ || 41 ||
sa tenabāṇāśaninātalaśabdānuvādinā |
lāghavādrāghavaḥśrīmān śiraḥkāyādapāharat || 42 ||
sa yantarimahātejāhatemandodarīsutaḥ |
svayaṃsārathyamakarotsunaścadhanuraspa ṛśat || 43 ||
tadadbhutamabhūttatrasāmarthyampaśyatāṃyudhi |
hayeṣuvyagrahastaṃ ta vivyādhaniśitaiḥśaraiḥ || 44 ||
dhanuṣyathapunarvyagrehayeṣumumuceśarān |
chidreṣuteṣubāṇaughairvicarantamabhītavat || 45 ||
ardhayāmāsasamaresaumitriḥśīghrakṛttamaḥ |
nihataṃsārathindṛṣṭavāsamarerāvaṇātmajaḥ || 46 ||
prajahausamaroddharṣaṃviṣaṇṇaḥ sa babhūva ha |
viṣaṇṇavadanandṛṣṭavārākṣasaṃhariyūthapāḥ || 47 ||
tataḥparamasamhṛṣṭālakṣmaṇañcābhyapūjayan |
tataḥpramāthīrabhasaḥśarabhogandhamādanaḥ || 48 ||
amṛṣyamāṇāścatvāraścakrurvegaṃharīśvarāḥ |
tecāsyahayamukhyeṣutūrṇamutpatyavānarāḥ || 49 ||
caturṣusumahāvīryānipeturbhīmavikramāḥ |
teṣāmadhiṣṭhitānāntairvānaraiḥparvatopamaiḥ || 50 ||
mukhebhyorudhiraṃraktaṃhayānāṃsamavartata |
tehayāmathitābhagnāvyasavodharaṇīṅgatāḥ || 51 ||
tenihatyahayāṃstasyapramathya ca mahāratham |
punarutpatyavegenatasthurlakṣmaṇapārśvataḥ || 52 ||
sa hatāśvādavaplutyarathānmathitasārathiḥ |
śaravarṣeṇasaumitrimabhyadhāvatarāvaṇiḥ || 53 ||
tatomahendrapratimaḥ sa lakṣmaṇaḥpadātinantannihatairhayottamaiḥ |
sṛjantamājauniśitānśarottamān bhṛśantadābāṇagaṇairnyavārayat || 54 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe navatitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ नवतितमस्सर्गः ।
युध्यमानौतुतौदृष्टवाप्रसक्तौनरराक्षसौ ।
प्रभिन्नाविवमातङ्गौपरस्परवधैषिणौ ॥ 1 ॥
तौद्रष्टुकामस्सङ्ग्रामेपरस्परगतौबली ।
शूरस्सरावणभ्रातातस्थौसङ्ग्राममूर्धनि ॥ 2 ॥
ततोविष्फारयामासमहद्धनुरवस्थितः ।
उत्ससर्ज च तीक्ष्णाग्रान् राक्षसेषुमहाशरान् ॥ 3 ॥
तेशराःशिखिसम्पर्शानिपतन्तस्समाहिताः ।
राक्षसान् दारयामासुर्वज्राणीवमहागिरीन् ॥ 4 ॥
विभीषणस्यानुचरास्तेपिशूलासिपट्टसैः ।
चिच्छिदुःसमरेवीरान्राक्षसान्राक्षसोत्तमाः ॥ 5 ॥
राक्षसैस्स्सैःपरिवृतस्सतदातुविभीषणः ।
बभौमध्येप्रहृष्टानामाकलभानामिवद्विपः ॥ 6 ॥
ततस्स्संञ्चोदयानोवैहरीन्रक्षोरणप्रियान् ।
उवाचवचनङ्कालेकालज्ञोरक्षसांवरः ॥ 7 ॥
एकोऽयंराक्षसेन्द्रस्यपरायणमवस्थितः ।
एतच्छेषम्बलन्तस्यकिन्तिष्ठतहरीश्वराः ॥ 8 ॥
अस्मिन्न्विनिहतेपापेराक्षसेरणमूर्थनि ।
रावणंवर्जयित्वातुशेषमस्यबलंहतम् ॥ 9 ॥
प्रहस्तोनिहतोवीरोनिकुम्भश्चमहाबल. ।
कुम्भकर्णश्चकुम्भश्चधूम्राक्षश्चनिशाचरः ॥ 10 ॥
जम्बुमालीमहामालीतीक्ष्णवेगोऽशनिप्रभः ।
सुप्तघ्नोयज्ञकोपश्चवज्रदंष्ट्रश्चराक्षसः ॥ 11 ॥
सम्ह्रादीविकटोऽरिघ्नस्तपनोदमएव च ।
प्रघासःप्रघसश्चैवप्रजङ्घोजङ्घएव च ॥ 12 ॥
अग्निकेतुश्चदुर्धर्षोरश्मिकेतुश्चवीर्यवान् ।
विद्युज्जिह्वाद्विजिह्वश्चसूर्यशत्रुश्चराक्षसः ॥ 13 ॥
अकम्पनःसुपार्श्वश्चचक्रमाली च राक्षसः ।
कम्पनस्सत्त्ववन्तौतौदेवान्तकनरान्तकौ ॥ 14 ॥
एतान्निहत्यातिबलान्बहून्राक्षससत्तमान् ।
बाहुभ्यांसागरन्तीर्त्वालङ्घ्यताङ्गोष्पदं लघु ॥ 15 ॥
एतावदेवशेषंवोजेतव्यमिहवानराः ।
हतास्सर्वेसमागम्यराक्षसाबलदर्पिताः ॥ 16 ॥
अयुक्तन्निधनङ्कर्तुम्पुत्रस्यजनितुर्मम ।
घृणामपास्यरामार्थेनिहन्याम्भ्रातुरात्मजम् ॥ 17 ॥
हन्तुकामस्यमेबाष्पञ्चक्षुश्चैवनिरुध्यति ।
तमेवैषमहाबाहुर्लक्ष्मणश्शमयिष्यति ॥ 18 ॥
वानराघ्नतसम्भूयभृत्यानस्यसमीपगान् ।
इतितेनातियशसाराक्षसेनाभिचोदिताः ॥ 19 ॥
वानरेन्द्राजहृषिरेलाङ्गूलानि च विव्यधुः ।
ततस्तुकपिशार्दूलाःश्रवेन्तःश्चपुनःपुनः ॥ 20 ॥
मुमुचुर्विविधान्नादान्मेघान् दृष्टवेवबर्हिणः ।
जाम्बवानपितैःसर्वैःसयूथ्यैरभिसम्वृतः ॥ 21 ॥
तेऽश्मभिस्ताडयामासुर्नखैर्धन्स्सैश्चराक्षसान् ।
निघ्नन्तमृक्षाधिपतिंराक्षसास्तेमहाबलाः ॥ 22 ॥
परिवव्रुर्भयन्त्यक्त्वातमनेकविधायुथाः ।
शरैःपरशुभिस्तीक्ष्णैःपट्टिशैर्यष्टितोमरैः ॥ 23 ॥
जाम्बवन्तम्मृधेजघ्नुर्निघ्नन्तंराक्षसीञ्चमूम् ।
स सम्प्रहारस्तुमुलःसञ्जज्ञेकपिरक्षसाम् ॥ 24 ॥
देवासुराणाङ्क्रुद्धानांयथाभीमोमहास्वनः ।
हनुमानपिसङ्क्रुद्धःसानुमुत्पाट्यपर्वतात् ॥ 25 ॥
स लक्ष्मणंस्वयम्पृष्ठादवरोप्यमहामनाः ।
रक्षसाङ्कदनञ्चक्रेसमासाद्यसहस्रशः ॥ 26 ॥
स दत्त्वातुमुलंयुद्धम्पितृव्यस्येन्द्रजत् बली ।
लक्ष्मणम्परवीरघ्नःपुनरेवाभ्यधावत ॥ 27 ॥
तौप्रयुद्दौतदावीरौमृधेलक्ष्मणराक्षसौ ।
शरौघानभिवर्षन्तौजघ्नतुस्तौपरस्परम् ॥ 28 ॥
अभीक्षणमन्तर्धदतुश्शरजालैर्महाबलौ ।
चन्द्रादित्याविवोष्णान्तेयथामेघैस्तरस्विनौ ॥ 29 ॥
न ह्यादानं न सन्धानन्धनुषोवापरिग्रहः ।
न विप्रमोक्षोबाणानां न विकर्षो न विग्रहः ॥ 30 ॥
न मुष्टिप्रतिसन्धानं न लक्ष्यप्रतिपादनम् ।
अदृश्यततयोस्तत्रयुध्यतोःपाणिलाघवात् ॥ 31 ॥
चापवेगप्रयुक्स्सैश्चबाणजालैःसमन्ततः ।
अन्तरिकेऽभिसम्पन्ने न रूपाणिचकाशिरे ॥ 32 ॥
लक्ष्मणोरावणिम्प्राप्यरावणिश्चापिलक्ष्मणम् ।
अव्यवस्थाभवत्युग्राताभ्यामन्योन्यविग्रहे ॥ 33 ॥
ताभामुभाभ्यान्तरसाप्रसृष्टैर्विशिखैःशितैः ।
निरन्तरमिवाकाशम्बभूवतमसावृतम् ॥ 34 ॥
तैःपतभदिश्चबहुभिस्तयोःशरशतैःशितैः ।
दिशश्चप्रदिशश्चैवबभूवुःशरसङ्कुलाः ॥ 35 ॥
तमसापिहितंसर्वमासीत्प्रतिभयम्महत् ।
अस्तङ्गतेसहस्रांशेसम्वृतेतमसा च वै ॥ 36 ॥
रुधिरौघामहानद्यःप्रावर्तन्तसहस्रशः ।
क्रव्यादादारुणावाग्भिश्चिक्षिपुर्भीमनिःस्वनान् ॥ 37 ॥
न तदानींवनौवायुर्न च जज्वालपावकः ।
स्व्स्त्वस्तुलोकेभ्यैतिजजल्पुस्तेमहर्षयः ॥ 38 ॥
सम्पेतुश्चात्रसन्तप्तागन्धर्वाःसहचारणैः ।
अथराक्षससिंहस्यकृष्णान् कनकभूषणान् ॥ 39 ॥
शरैश्चतुर्भिःसौमित्रिद्विव्याधचतुरोहयान् ।
ततोऽपरेणभल्लेनपीतेननिशितेन च ॥ 40 ॥
सम्पूर्णायतमुक्तेनसुपत्रेणसुवर्चसा ।
महेन्द्राशनिकल्पेनसूतस्यविचरिष्यतः ॥ 41 ॥
स तेनबाणाशनिनातलशब्दानुवादिना ।
लाघवाद्राघवःश्रीमान् शिरःकायादपाहरत् ॥ 42 ॥
स यन्तरिमहातेजाहतेमन्दोदरीसुतः ।
स्वयंसारथ्यमकरोत्सुनश्चधनुरस्प ऋशत् ॥ 43 ॥
तदद्भुतमभूत्तत्रसामर्थ्यम्पश्यतांयुधि ।
हयेषुव्यग्रहस्तं त विव्याधनिशितैःशरैः ॥ 44 ॥
धनुष्यथपुनर्व्यग्रेहयेषुमुमुचेशरान् ।
छिद्रेषुतेषुबाणौघैर्विचरन्तमभीतवत् ॥ 45 ॥
अर्धयामाससमरेसौमित्रिःशीघ्रकृत्तमः ।
निहतंसारथिन्दृष्टवासमरेरावणात्मजः ॥ 46 ॥
प्रजहौसमरोद्धर्षंविषण्णः स बभूव ह ।
विषण्णवदनन्दृष्टवाराक्षसंहरियूथपाः ॥ 47 ॥
ततःपरमसम्हृष्टालक्ष्मणञ्चाभ्यपूजयन् ।
ततःप्रमाथीरभसःशरभोगन्धमादनः ॥ 48 ॥
अमृष्यमाणाश्चत्वारश्चक्रुर्वेगंहरीश्वराः ।
तेचास्यहयमुख्येषुतूर्णमुत्पत्यवानराः ॥ 49 ॥
चतुर्षुसुमहावीर्यानिपेतुर्भीमविक्रमाः ।
तेषामधिष्ठितानान्तैर्वानरैःपर्वतोपमैः ॥ 50 ॥
मुखेभ्योरुधिरंरक्तंहयानांसमवर्तत ।
तेहयामथिताभग्नाव्यसवोधरणीङ्गताः ॥ 51 ॥
तेनिहत्यहयांस्तस्यप्रमथ्य च महारथम् ।
पुनरुत्पत्यवेगेनतस्थुर्लक्ष्मणपार्श्वतः ॥ 52 ॥
स हताश्वादवप्लुत्यरथान्मथितसारथिः ।
शरवर्षेणसौमित्रिमभ्यधावतरावणिः ॥ 53 ॥
ततोमहेन्द्रप्रतिमः स लक्ष्मणःपदातिनन्तन्निहतैर्हयोत्तमैः ।
सृजन्तमाजौनिशितान्शरोत्तमान् भृशन्तदाबाणगणैर्न्यवारयत् ॥ 54 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे नवतितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha navatitamassargaḥ |
yudhyamānaututaudṛṣṭavāprasaktaunararākṣasau |
prabhinnāvivamātaṅgauparasparavadhaiṣiṇau || 1 ||
taudraṣṭukāmassaṅgrāmeparasparagataubalī |
śūrassarāvaṇabhrātātasthausaṅgrāmamūrdhani || 2 ||
tatoviṣphārayāmāsamahaddhanuravasthitaḥ |
utsasarja ca tīkṣṇāgrān rākṣaseṣumahāśarān || 3 ||
teśarāḥśikhisamparśānipatantassamāhitāḥ |
rākṣasān dārayāmāsurvajrāṇīvamahāgirīn || 4 ||
vibhīṣaṇasyānucarāstepiśūlāsipaṭṭasaiḥ |
cicchiduḥsamarevīrānrākṣasānrākṣasottamāḥ || 5 ||
rākṣasaisssaiḥparivṛtassatadātuvibhīṣaṇaḥ |
babhaumadhyeprahṛṣṭānāmākalabhānāmivadvipaḥ || 6 ||
tatasssaṃñcodayānovaiharīnrakṣoraṇapriyān |
uvācavacanaṅkālekālajñorakṣasāṃvaraḥ || 7 ||
eko'yaṃrākṣasendrasyaparāyaṇamavasthitaḥ |
etaccheṣambalantasyakintiṣṭhataharīśvarāḥ || 8 ||
asminnvinihatepāperākṣaseraṇamūrthani |
rāvaṇaṃvarjayitvātuśeṣamasyabalaṃhatam || 9 ||
prahastonihatovīronikumbhaścamahābala. |
kumbhakarṇaścakumbhaścadhūmrākṣaścaniśācaraḥ || 10 ||
jambumālīmahāmālītīkṣṇavego'śaniprabhaḥ |
suptaghnoyajñakopaścavajradaṃṣṭraścarākṣasaḥ || 11 ||
samhrādīvikaṭo'righnastapanodamaeva ca |
praghāsaḥpraghasaścaivaprajaṅghojaṅghaeva ca || 12 ||
agniketuścadurdharṣoraśmiketuścavīryavān |
vidyujjihvādvijihvaścasūryaśatruścarākṣasaḥ || 13 ||
akampanaḥsupārśvaścacakramālī ca rākṣasaḥ |
kampanassattvavantautaudevāntakanarāntakau || 14 ||
etānnihatyātibalānbahūnrākṣasasattamān |
bāhubhyāṃsāgarantīrtvālaṅghyatāṅgoṣpadaṃ laghu || 15 ||
etāvadevaśeṣaṃvojetavyamihavānarāḥ |
hatāssarvesamāgamyarākṣasābaladarpitāḥ || 16 ||
ayuktannidhanaṅkartumputrasyajaniturmama |
ghṛṇāmapāsyarāmārthenihanyāmbhrāturātmajam || 17 ||
hantukāmasyamebāṣpañcakṣuścaivanirudhyati |
tamevaiṣamahābāhurlakṣmaṇaśśamayiṣyati || 18 ||
vānarāghnatasambhūyabhṛtyānasyasamīpagān |
ititenātiyaśasārākṣasenābhicoditāḥ || 19 ||
vānarendrājahṛṣirelāṅgūlāni ca vivyadhuḥ |
tatastukapiśārdūlāḥśraventaḥścapunaḥpunaḥ || 20 ||
mumucurvividhānnādānmeghān dṛṣṭavevabarhiṇaḥ |
jāmbavānapitaiḥsarvaiḥsayūthyairabhisamvṛtaḥ || 21 ||
te'śmabhistāḍayāmāsurnakhairdhanssaiścarākṣasān |
nighnantamṛkṣādhipatiṃrākṣasāstemahābalāḥ || 22 ||
parivavrurbhayantyaktvātamanekavidhāyuthāḥ |
śaraiḥparaśubhistīkṣṇaiḥpaṭṭiśairyaṣṭitomaraiḥ || 23 ||
jāmbavantammṛdhejaghnurnighnantaṃrākṣasīñcamūm |
sa samprahārastumulaḥsañjajñekapirakṣasām || 24 ||
devāsurāṇāṅkruddhānāṃyathābhīmomahāsvanaḥ |
hanumānapisaṅkruddhaḥsānumutpāṭyaparvatāt || 25 ||
sa lakṣmaṇaṃsvayampṛṣṭhādavaropyamahāmanāḥ |
rakṣasāṅkadanañcakresamāsādyasahasraśaḥ || 26 ||
sa dattvātumulaṃyuddhampitṛvyasyendrajat balī |
lakṣmaṇamparavīraghnaḥpunarevābhyadhāvata || 27 ||
tauprayuddautadāvīraumṛdhelakṣmaṇarākṣasau |
śaraughānabhivarṣantaujaghnatustauparasparam || 28 ||
abhīkṣaṇamantardhadatuśśarajālairmahābalau |
candrādityāvivoṣṇānteyathāmeghaistarasvinau || 29 ||
na hyādānaṃ na sandhānandhanuṣovāparigrahaḥ |
na vipramokṣobāṇānāṃ na vikarṣo na vigrahaḥ || 30 ||
na muṣṭipratisandhānaṃ na lakṣyapratipādanam |
adṛśyatatayostatrayudhyatoḥpāṇilāghavāt || 31 ||
cāpavegaprayukssaiścabāṇajālaiḥsamantataḥ |
antarike'bhisampanne na rūpāṇicakāśire || 32 ||
lakṣmaṇorāvaṇimprāpyarāvaṇiścāpilakṣmaṇam |
avyavasthābhavatyugrātābhyāmanyonyavigrahe || 33 ||
tābhāmubhābhyāntarasāprasṛṣṭairviśikhaiḥśitaiḥ |
nirantaramivākāśambabhūvatamasāvṛtam || 34 ||
taiḥpatabhadiścabahubhistayoḥśaraśataiḥśitaiḥ |
diśaścapradiśaścaivababhūvuḥśarasaṅkulāḥ || 35 ||
tamasāpihitaṃsarvamāsītpratibhayammahat |
astaṅgatesahasrāṃśesamvṛtetamasā ca vai || 36 ||
rudhiraughāmahānadyaḥprāvartantasahasraśaḥ |
kravyādādāruṇāvāgbhiścikṣipurbhīmaniḥsvanān || 37 ||
na tadānīṃvanauvāyurna ca jajvālapāvakaḥ |
svstvastulokebhyaitijajalpustemaharṣayaḥ || 38 ||
sampetuścātrasantaptāgandharvāḥsahacāraṇaiḥ |
atharākṣasasiṃhasyakṛṣṇān kanakabhūṣaṇān || 39 ||
śaraiścaturbhiḥsaumitridvivyādhacaturohayān |
tato'pareṇabhallenapītenaniśitena ca || 40 ||
sampūrṇāyatamuktenasupatreṇasuvarcasā |
mahendrāśanikalpenasūtasyavicariṣyataḥ || 41 ||
sa tenabāṇāśaninātalaśabdānuvādinā |
lāghavādrāghavaḥśrīmān śiraḥkāyādapāharat || 42 ||
sa yantarimahātejāhatemandodarīsutaḥ |
svayaṃsārathyamakarotsunaścadhanuraspa ṛśat || 43 ||
tadadbhutamabhūttatrasāmarthyampaśyatāṃyudhi |
hayeṣuvyagrahastaṃ ta vivyādhaniśitaiḥśaraiḥ || 44 ||
dhanuṣyathapunarvyagrehayeṣumumuceśarān |
chidreṣuteṣubāṇaughairvicarantamabhītavat || 45 ||
ardhayāmāsasamaresaumitriḥśīghrakṛttamaḥ |
nihataṃsārathindṛṣṭavāsamarerāvaṇātmajaḥ || 46 ||
prajahausamaroddharṣaṃviṣaṇṇaḥ sa babhūva ha |
viṣaṇṇavadanandṛṣṭavārākṣasaṃhariyūthapāḥ || 47 ||
tataḥparamasamhṛṣṭālakṣmaṇañcābhyapūjayan |
tataḥpramāthīrabhasaḥśarabhogandhamādanaḥ || 48 ||
amṛṣyamāṇāścatvāraścakrurvegaṃharīśvarāḥ |
tecāsyahayamukhyeṣutūrṇamutpatyavānarāḥ || 49 ||
caturṣusumahāvīryānipeturbhīmavikramāḥ |
teṣāmadhiṣṭhitānāntairvānaraiḥparvatopamaiḥ || 50 ||
mukhebhyorudhiraṃraktaṃhayānāṃsamavartata |
tehayāmathitābhagnāvyasavodharaṇīṅgatāḥ || 51 ||
tenihatyahayāṃstasyapramathya ca mahāratham |
punarutpatyavegenatasthurlakṣmaṇapārśvataḥ || 52 ||
sa hatāśvādavaplutyarathānmathitasārathiḥ |
śaravarṣeṇasaumitrimabhyadhāvatarāvaṇiḥ || 53 ||
tatomahendrapratimaḥ sa lakṣmaṇaḥpadātinantannihatairhayottamaiḥ |
sṛjantamājauniśitānśarottamān bhṛśantadābāṇagaṇairnyavārayat || 54 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe navatitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Oriya script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.