શ્રીમદ્વાલ્મીકીય રામાયણે યુદ્ધકાણ્ડમ્ ।
અથ નવતિતમસ્સર્ગઃ ।
યુધ્યમાનૌતુતૌદૃષ્ટવાપ્રસક્તૌનરરાક્ષસૌ ।
પ્રભિન્નાવિવમાતઙ્ગૌપરસ્પરવધૈષિણૌ ॥ 1 ॥
તૌદ્રષ્ટુકામસ્સઙ્ગ્રામેપરસ્પરગતૌબલી ।
શૂરસ્સરાવણભ્રાતાતસ્થૌસઙ્ગ્રામમૂર્ધનિ ॥ 2 ॥
તતોવિષ્ફારયામાસમહદ્ધનુરવસ્થિતઃ ।
ઉત્સસર્જ ચ તીક્ષ્ણાગ્રાન્ રાક્ષસેષુમહાશરાન્ ॥ 3 ॥
તેશરાઃશિખિસમ્પર્શાનિપતન્તસ્સમાહિતાઃ ।
રાક્ષસાન્ દારયામાસુર્વજ્રાણીવમહાગિરીન્ ॥ 4 ॥
વિભીષણસ્યાનુચરાસ્તેપિશૂલાસિપટ્ટસૈઃ ।
ચિચ્છિદુઃસમરેવીરાન્રાક્ષસાન્રાક્ષસોત્તમાઃ ॥ 5 ॥
રાક્ષસૈસ્સ્સૈઃપરિવૃતસ્સતદાતુવિભીષણઃ ।
બભૌમધ્યેપ્રહૃષ્ટાનામાકલભાનામિવદ્વિપઃ ॥ 6 ॥
તતસ્સ્સંઞ્ચોદયાનોવૈહરીન્રક્ષોરણપ્રિયાન્ ।
ઉવાચવચનઙ્કાલેકાલજ્ઞોરક્ષસાંવરઃ ॥ 7 ॥
એકોઽયંરાક્ષસેન્દ્રસ્યપરાયણમવસ્થિતઃ ।
એતચ્છેષમ્બલન્તસ્યકિન્તિષ્ઠતહરીશ્વરાઃ ॥ 8 ॥
અસ્મિન્ન્વિનિહતેપાપેરાક્ષસેરણમૂર્થનિ ।
રાવણંવર્જયિત્વાતુશેષમસ્યબલંહતમ્ ॥ 9 ॥
પ્રહસ્તોનિહતોવીરોનિકુમ્ભશ્ચમહાબલ. ।
કુમ્ભકર્ણશ્ચકુમ્ભશ્ચધૂમ્રાક્ષશ્ચનિશાચરઃ ॥ 10 ॥
જમ્બુમાલીમહામાલીતીક્ષ્ણવેગોઽશનિપ્રભઃ ।
સુપ્તઘ્નોયજ્ઞકોપશ્ચવજ્રદંષ્ટ્રશ્ચરાક્ષસઃ ॥ 11 ॥
સમ્હ્રાદીવિકટોઽરિઘ્નસ્તપનોદમએવ ચ ।
પ્રઘાસઃપ્રઘસશ્ચૈવપ્રજઙ્ઘોજઙ્ઘએવ ચ ॥ 12 ॥
અગ્નિકેતુશ્ચદુર્ધર્ષોરશ્મિકેતુશ્ચવીર્યવાન્ ।
વિદ્યુજ્જિહ્વાદ્વિજિહ્વશ્ચસૂર્યશત્રુશ્ચરાક્ષસઃ ॥ 13 ॥
અકમ્પનઃસુપાર્શ્વશ્ચચક્રમાલી ચ રાક્ષસઃ ।
કમ્પનસ્સત્ત્વવન્તૌતૌદેવાન્તકનરાન્તકૌ ॥ 14 ॥
એતાન્નિહત્યાતિબલાન્બહૂન્રાક્ષસસત્તમાન્ ।
બાહુભ્યાંસાગરન્તીર્ત્વાલઙ્ઘ્યતાઙ્ગોષ્પદં લઘુ ॥ 15 ॥
એતાવદેવશેષંવોજેતવ્યમિહવાનરાઃ ।
હતાસ્સર્વેસમાગમ્યરાક્ષસાબલદર્પિતાઃ ॥ 16 ॥
અયુક્તન્નિધનઙ્કર્તુમ્પુત્રસ્યજનિતુર્મમ ।
ઘૃણામપાસ્યરામાર્થેનિહન્યામ્ભ્રાતુરાત્મજમ્ ॥ 17 ॥
હન્તુકામસ્યમેબાષ્પઞ્ચક્ષુશ્ચૈવનિરુધ્યતિ ।
તમેવૈષમહાબાહુર્લક્ષ્મણશ્શમયિષ્યતિ ॥ 18 ॥
વાનરાઘ્નતસમ્ભૂયભૃત્યાનસ્યસમીપગાન્ ।
ઇતિતેનાતિયશસારાક્ષસેનાભિચોદિતાઃ ॥ 19 ॥
વાનરેન્દ્રાજહૃષિરેલાઙ્ગૂલાનિ ચ વિવ્યધુઃ ।
તતસ્તુકપિશાર્દૂલાઃશ્રવેન્તઃશ્ચપુનઃપુનઃ ॥ 20 ॥
મુમુચુર્વિવિધાન્નાદાન્મેઘાન્ દૃષ્ટવેવબર્હિણઃ ।
જામ્બવાનપિતૈઃસર્વૈઃસયૂથ્યૈરભિસમ્વૃતઃ ॥ 21 ॥
તેઽશ્મભિસ્તાડયામાસુર્નખૈર્ધન્સ્સૈશ્ચરાક્ષસાન્ ।
નિઘ્નન્તમૃક્ષાધિપતિંરાક્ષસાસ્તેમહાબલાઃ ॥ 22 ॥
પરિવવ્રુર્ભયન્ત્યક્ત્વાતમનેકવિધાયુથાઃ ।
શરૈઃપરશુભિસ્તીક્ષ્ણૈઃપટ્ટિશૈર્યષ્ટિતોમરૈઃ ॥ 23 ॥
જામ્બવન્તમ્મૃધેજઘ્નુર્નિઘ્નન્તંરાક્ષસીઞ્ચમૂમ્ ।
સ સમ્પ્રહારસ્તુમુલઃસઞ્જજ્ઞેકપિરક્ષસામ્ ॥ 24 ॥
દેવાસુરાણાઙ્ક્રુદ્ધાનાંયથાભીમોમહાસ્વનઃ ।
હનુમાનપિસઙ્ક્રુદ્ધઃસાનુમુત્પાટ્યપર્વતાત્ ॥ 25 ॥
સ લક્ષ્મણંસ્વયમ્પૃષ્ઠાદવરોપ્યમહામનાઃ ।
રક્ષસાઙ્કદનઞ્ચક્રેસમાસાદ્યસહસ્રશઃ ॥ 26 ॥
સ દત્ત્વાતુમુલંયુદ્ધમ્પિતૃવ્યસ્યેન્દ્રજત્ બલી ।
લક્ષ્મણમ્પરવીરઘ્નઃપુનરેવાભ્યધાવત ॥ 27 ॥
તૌપ્રયુદ્દૌતદાવીરૌમૃધેલક્ષ્મણરાક્ષસૌ ।
શરૌઘાનભિવર્ષન્તૌજઘ્નતુસ્તૌપરસ્પરમ્ ॥ 28 ॥
અભીક્ષણમન્તર્ધદતુશ્શરજાલૈર્મહાબલૌ ।
ચન્દ્રાદિત્યાવિવોષ્ણાન્તેયથામેઘૈસ્તરસ્વિનૌ ॥ 29 ॥
ન હ્યાદાનં ન સન્ધાનન્ધનુષોવાપરિગ્રહઃ ।
ન વિપ્રમોક્ષોબાણાનાં ન વિકર્ષો ન વિગ્રહઃ ॥ 30 ॥
ન મુષ્ટિપ્રતિસન્ધાનં ન લક્ષ્યપ્રતિપાદનમ્ ।
અદૃશ્યતતયોસ્તત્રયુધ્યતોઃપાણિલાઘવાત્ ॥ 31 ॥
ચાપવેગપ્રયુક્સ્સૈશ્ચબાણજાલૈઃસમન્તતઃ ।
અન્તરિકેઽભિસમ્પન્ને ન રૂપાણિચકાશિરે ॥ 32 ॥
લક્ષ્મણોરાવણિમ્પ્રાપ્યરાવણિશ્ચાપિલક્ષ્મણમ્ ।
અવ્યવસ્થાભવત્યુગ્રાતાભ્યામન્યોન્યવિગ્રહે ॥ 33 ॥
તાભામુભાભ્યાન્તરસાપ્રસૃષ્ટૈર્વિશિખૈઃશિતૈઃ ।
નિરન્તરમિવાકાશમ્બભૂવતમસાવૃતમ્ ॥ 34 ॥
તૈઃપતભદિશ્ચબહુભિસ્તયોઃશરશતૈઃશિતૈઃ ।
દિશશ્ચપ્રદિશશ્ચૈવબભૂવુઃશરસઙ્કુલાઃ ॥ 35 ॥
તમસાપિહિતંસર્વમાસીત્પ્રતિભયમ્મહત્ ।
અસ્તઙ્ગતેસહસ્રાંશેસમ્વૃતેતમસા ચ વૈ ॥ 36 ॥
રુધિરૌઘામહાનદ્યઃપ્રાવર્તન્તસહસ્રશઃ ।
ક્રવ્યાદાદારુણાવાગ્ભિશ્ચિક્ષિપુર્ભીમનિઃસ્વનાન્ ॥ 37 ॥
ન તદાનીંવનૌવાયુર્ન ચ જજ્વાલપાવકઃ ।
સ્વ્સ્ત્વસ્તુલોકેભ્યૈતિજજલ્પુસ્તેમહર્ષયઃ ॥ 38 ॥
સમ્પેતુશ્ચાત્રસન્તપ્તાગન્ધર્વાઃસહચારણૈઃ ।
અથરાક્ષસસિંહસ્યકૃષ્ણાન્ કનકભૂષણાન્ ॥ 39 ॥
શરૈશ્ચતુર્ભિઃસૌમિત્રિદ્વિવ્યાધચતુરોહયાન્ ।
તતોઽપરેણભલ્લેનપીતેનનિશિતેન ચ ॥ 40 ॥
સમ્પૂર્ણાયતમુક્તેનસુપત્રેણસુવર્ચસા ।
મહેન્દ્રાશનિકલ્પેનસૂતસ્યવિચરિષ્યતઃ ॥ 41 ॥
સ તેનબાણાશનિનાતલશબ્દાનુવાદિના ।
લાઘવાદ્રાઘવઃશ્રીમાન્ શિરઃકાયાદપાહરત્ ॥ 42 ॥
સ યન્તરિમહાતેજાહતેમન્દોદરીસુતઃ ।
સ્વયંસારથ્યમકરોત્સુનશ્ચધનુરસ્પ ઋશત્ ॥ 43 ॥
તદદ્ભુતમભૂત્તત્રસામર્થ્યમ્પશ્યતાંયુધિ ।
હયેષુવ્યગ્રહસ્તં ત વિવ્યાધનિશિતૈઃશરૈઃ ॥ 44 ॥
ધનુષ્યથપુનર્વ્યગ્રેહયેષુમુમુચેશરાન્ ।
છિદ્રેષુતેષુબાણૌઘૈર્વિચરન્તમભીતવત્ ॥ 45 ॥
અર્ધયામાસસમરેસૌમિત્રિઃશીઘ્રકૃત્તમઃ ।
નિહતંસારથિન્દૃષ્ટવાસમરેરાવણાત્મજઃ ॥ 46 ॥
પ્રજહૌસમરોદ્ધર્ષંવિષણ્ણઃ સ બભૂવ હ ।
વિષણ્ણવદનન્દૃષ્ટવારાક્ષસંહરિયૂથપાઃ ॥ 47 ॥
તતઃપરમસમ્હૃષ્ટાલક્ષ્મણઞ્ચાભ્યપૂજયન્ ।
તતઃપ્રમાથીરભસઃશરભોગન્ધમાદનઃ ॥ 48 ॥
અમૃષ્યમાણાશ્ચત્વારશ્ચક્રુર્વેગંહરીશ્વરાઃ ।
તેચાસ્યહયમુખ્યેષુતૂર્ણમુત્પત્યવાનરાઃ ॥ 49 ॥
ચતુર્ષુસુમહાવીર્યાનિપેતુર્ભીમવિક્રમાઃ ।
તેષામધિષ્ઠિતાનાન્તૈર્વાનરૈઃપર્વતોપમૈઃ ॥ 50 ॥
મુખેભ્યોરુધિરંરક્તંહયાનાંસમવર્તત ।
તેહયામથિતાભગ્નાવ્યસવોધરણીઙ્ગતાઃ ॥ 51 ॥
તેનિહત્યહયાંસ્તસ્યપ્રમથ્ય ચ મહારથમ્ ।
પુનરુત્પત્યવેગેનતસ્થુર્લક્ષ્મણપાર્શ્વતઃ ॥ 52 ॥
સ હતાશ્વાદવપ્લુત્યરથાન્મથિતસારથિઃ ।
શરવર્ષેણસૌમિત્રિમભ્યધાવતરાવણિઃ ॥ 53 ॥
તતોમહેન્દ્રપ્રતિમઃ સ લક્ષ્મણઃપદાતિનન્તન્નિહતૈર્હયોત્તમૈઃ ।
સૃજન્તમાજૌનિશિતાન્શરોત્તમાન્ ભૃશન્તદાબાણગણૈર્ન્યવારયત્ ॥ 54 ॥
ઇત્યાર્ષે શ્રીમદ્રામાયણે વાલ્મીકીય આદિકાવ્યે યુદ્ધકાણ્ડે નવતિતમસ્સર્ગઃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha navatitamassargaḥ |
yudhyamānaututaudṛṣṭavāprasaktaunararākṣasau |
prabhinnāvivamātaṅgauparasparavadhaiṣiṇau || 1 ||
taudraṣṭukāmassaṅgrāmeparasparagataubalī |
śūrassarāvaṇabhrātātasthausaṅgrāmamūrdhani || 2 ||
tatoviṣphārayāmāsamahaddhanuravasthitaḥ |
utsasarja ca tīkṣṇāgrān rākṣaseṣumahāśarān || 3 ||
teśarāḥśikhisamparśānipatantassamāhitāḥ |
rākṣasān dārayāmāsurvajrāṇīvamahāgirīn || 4 ||
vibhīṣaṇasyānucarāstepiśūlāsipaṭṭasaiḥ |
cicchiduḥsamarevīrānrākṣasānrākṣasottamāḥ || 5 ||
rākṣasaisssaiḥparivṛtassatadātuvibhīṣaṇaḥ |
babhaumadhyeprahṛṣṭānāmākalabhānāmivadvipaḥ || 6 ||
tatasssaṃñcodayānovaiharīnrakṣoraṇapriyān |
uvācavacanaṅkālekālajñorakṣasāṃvaraḥ || 7 ||
eko'yaṃrākṣasendrasyaparāyaṇamavasthitaḥ |
etaccheṣambalantasyakintiṣṭhataharīśvarāḥ || 8 ||
asminnvinihatepāperākṣaseraṇamūrthani |
rāvaṇaṃvarjayitvātuśeṣamasyabalaṃhatam || 9 ||
prahastonihatovīronikumbhaścamahābala. |
kumbhakarṇaścakumbhaścadhūmrākṣaścaniśācaraḥ || 10 ||
jambumālīmahāmālītīkṣṇavego'śaniprabhaḥ |
suptaghnoyajñakopaścavajradaṃṣṭraścarākṣasaḥ || 11 ||
samhrādīvikaṭo'righnastapanodamaeva ca |
praghāsaḥpraghasaścaivaprajaṅghojaṅghaeva ca || 12 ||
agniketuścadurdharṣoraśmiketuścavīryavān |
vidyujjihvādvijihvaścasūryaśatruścarākṣasaḥ || 13 ||
akampanaḥsupārśvaścacakramālī ca rākṣasaḥ |
kampanassattvavantautaudevāntakanarāntakau || 14 ||
etānnihatyātibalānbahūnrākṣasasattamān |
bāhubhyāṃsāgarantīrtvālaṅghyatāṅgoṣpadaṃ laghu || 15 ||
etāvadevaśeṣaṃvojetavyamihavānarāḥ |
hatāssarvesamāgamyarākṣasābaladarpitāḥ || 16 ||
ayuktannidhanaṅkartumputrasyajaniturmama |
ghṛṇāmapāsyarāmārthenihanyāmbhrāturātmajam || 17 ||
hantukāmasyamebāṣpañcakṣuścaivanirudhyati |
tamevaiṣamahābāhurlakṣmaṇaśśamayiṣyati || 18 ||
vānarāghnatasambhūyabhṛtyānasyasamīpagān |
ititenātiyaśasārākṣasenābhicoditāḥ || 19 ||
vānarendrājahṛṣirelāṅgūlāni ca vivyadhuḥ |
tatastukapiśārdūlāḥśraventaḥścapunaḥpunaḥ || 20 ||
mumucurvividhānnādānmeghān dṛṣṭavevabarhiṇaḥ |
jāmbavānapitaiḥsarvaiḥsayūthyairabhisamvṛtaḥ || 21 ||
te'śmabhistāḍayāmāsurnakhairdhanssaiścarākṣasān |
nighnantamṛkṣādhipatiṃrākṣasāstemahābalāḥ || 22 ||
parivavrurbhayantyaktvātamanekavidhāyuthāḥ |
śaraiḥparaśubhistīkṣṇaiḥpaṭṭiśairyaṣṭitomaraiḥ || 23 ||
jāmbavantammṛdhejaghnurnighnantaṃrākṣasīñcamūm |
sa samprahārastumulaḥsañjajñekapirakṣasām || 24 ||
devāsurāṇāṅkruddhānāṃyathābhīmomahāsvanaḥ |
hanumānapisaṅkruddhaḥsānumutpāṭyaparvatāt || 25 ||
sa lakṣmaṇaṃsvayampṛṣṭhādavaropyamahāmanāḥ |
rakṣasāṅkadanañcakresamāsādyasahasraśaḥ || 26 ||
sa dattvātumulaṃyuddhampitṛvyasyendrajat balī |
lakṣmaṇamparavīraghnaḥpunarevābhyadhāvata || 27 ||
tauprayuddautadāvīraumṛdhelakṣmaṇarākṣasau |
śaraughānabhivarṣantaujaghnatustauparasparam || 28 ||
abhīkṣaṇamantardhadatuśśarajālairmahābalau |
candrādityāvivoṣṇānteyathāmeghaistarasvinau || 29 ||
na hyādānaṃ na sandhānandhanuṣovāparigrahaḥ |
na vipramokṣobāṇānāṃ na vikarṣo na vigrahaḥ || 30 ||
na muṣṭipratisandhānaṃ na lakṣyapratipādanam |
adṛśyatatayostatrayudhyatoḥpāṇilāghavāt || 31 ||
cāpavegaprayukssaiścabāṇajālaiḥsamantataḥ |
antarike'bhisampanne na rūpāṇicakāśire || 32 ||
lakṣmaṇorāvaṇimprāpyarāvaṇiścāpilakṣmaṇam |
avyavasthābhavatyugrātābhyāmanyonyavigrahe || 33 ||
tābhāmubhābhyāntarasāprasṛṣṭairviśikhaiḥśitaiḥ |
nirantaramivākāśambabhūvatamasāvṛtam || 34 ||
taiḥpatabhadiścabahubhistayoḥśaraśataiḥśitaiḥ |
diśaścapradiśaścaivababhūvuḥśarasaṅkulāḥ || 35 ||
tamasāpihitaṃsarvamāsītpratibhayammahat |
astaṅgatesahasrāṃśesamvṛtetamasā ca vai || 36 ||
rudhiraughāmahānadyaḥprāvartantasahasraśaḥ |
kravyādādāruṇāvāgbhiścikṣipurbhīmaniḥsvanān || 37 ||
na tadānīṃvanauvāyurna ca jajvālapāvakaḥ |
svstvastulokebhyaitijajalpustemaharṣayaḥ || 38 ||
sampetuścātrasantaptāgandharvāḥsahacāraṇaiḥ |
atharākṣasasiṃhasyakṛṣṇān kanakabhūṣaṇān || 39 ||
śaraiścaturbhiḥsaumitridvivyādhacaturohayān |
tato'pareṇabhallenapītenaniśitena ca || 40 ||
sampūrṇāyatamuktenasupatreṇasuvarcasā |
mahendrāśanikalpenasūtasyavicariṣyataḥ || 41 ||
sa tenabāṇāśaninātalaśabdānuvādinā |
lāghavādrāghavaḥśrīmān śiraḥkāyādapāharat || 42 ||
sa yantarimahātejāhatemandodarīsutaḥ |
svayaṃsārathyamakarotsunaścadhanuraspa ṛśat || 43 ||
tadadbhutamabhūttatrasāmarthyampaśyatāṃyudhi |
hayeṣuvyagrahastaṃ ta vivyādhaniśitaiḥśaraiḥ || 44 ||
dhanuṣyathapunarvyagrehayeṣumumuceśarān |
chidreṣuteṣubāṇaughairvicarantamabhītavat || 45 ||
ardhayāmāsasamaresaumitriḥśīghrakṛttamaḥ |
nihataṃsārathindṛṣṭavāsamarerāvaṇātmajaḥ || 46 ||
prajahausamaroddharṣaṃviṣaṇṇaḥ sa babhūva ha |
viṣaṇṇavadanandṛṣṭavārākṣasaṃhariyūthapāḥ || 47 ||
tataḥparamasamhṛṣṭālakṣmaṇañcābhyapūjayan |
tataḥpramāthīrabhasaḥśarabhogandhamādanaḥ || 48 ||
amṛṣyamāṇāścatvāraścakrurvegaṃharīśvarāḥ |
tecāsyahayamukhyeṣutūrṇamutpatyavānarāḥ || 49 ||
caturṣusumahāvīryānipeturbhīmavikramāḥ |
teṣāmadhiṣṭhitānāntairvānaraiḥparvatopamaiḥ || 50 ||
mukhebhyorudhiraṃraktaṃhayānāṃsamavartata |
tehayāmathitābhagnāvyasavodharaṇīṅgatāḥ || 51 ||
tenihatyahayāṃstasyapramathya ca mahāratham |
punarutpatyavegenatasthurlakṣmaṇapārśvataḥ || 52 ||
sa hatāśvādavaplutyarathānmathitasārathiḥ |
śaravarṣeṇasaumitrimabhyadhāvatarāvaṇiḥ || 53 ||
tatomahendrapratimaḥ sa lakṣmaṇaḥpadātinantannihatairhayottamaiḥ |
sṛjantamājauniśitānśarottamān bhṛśantadābāṇagaṇairnyavārayat || 54 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe navatitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ नवतितमस्सर्गः ।
युध्यमानौतुतौदृष्टवाप्रसक्तौनरराक्षसौ ।
प्रभिन्नाविवमातङ्गौपरस्परवधैषिणौ ॥ 1 ॥
तौद्रष्टुकामस्सङ्ग्रामेपरस्परगतौबली ।
शूरस्सरावणभ्रातातस्थौसङ्ग्राममूर्धनि ॥ 2 ॥
ततोविष्फारयामासमहद्धनुरवस्थितः ।
उत्ससर्ज च तीक्ष्णाग्रान् राक्षसेषुमहाशरान् ॥ 3 ॥
तेशराःशिखिसम्पर्शानिपतन्तस्समाहिताः ।
राक्षसान् दारयामासुर्वज्राणीवमहागिरीन् ॥ 4 ॥
विभीषणस्यानुचरास्तेपिशूलासिपट्टसैः ।
चिच्छिदुःसमरेवीरान्राक्षसान्राक्षसोत्तमाः ॥ 5 ॥
राक्षसैस्स्सैःपरिवृतस्सतदातुविभीषणः ।
बभौमध्येप्रहृष्टानामाकलभानामिवद्विपः ॥ 6 ॥
ततस्स्संञ्चोदयानोवैहरीन्रक्षोरणप्रियान् ।
उवाचवचनङ्कालेकालज्ञोरक्षसांवरः ॥ 7 ॥
एकोऽयंराक्षसेन्द्रस्यपरायणमवस्थितः ।
एतच्छेषम्बलन्तस्यकिन्तिष्ठतहरीश्वराः ॥ 8 ॥
अस्मिन्न्विनिहतेपापेराक्षसेरणमूर्थनि ।
रावणंवर्जयित्वातुशेषमस्यबलंहतम् ॥ 9 ॥
प्रहस्तोनिहतोवीरोनिकुम्भश्चमहाबल. ।
कुम्भकर्णश्चकुम्भश्चधूम्राक्षश्चनिशाचरः ॥ 10 ॥
जम्बुमालीमहामालीतीक्ष्णवेगोऽशनिप्रभः ।
सुप्तघ्नोयज्ञकोपश्चवज्रदंष्ट्रश्चराक्षसः ॥ 11 ॥
सम्ह्रादीविकटोऽरिघ्नस्तपनोदमएव च ।
प्रघासःप्रघसश्चैवप्रजङ्घोजङ्घएव च ॥ 12 ॥
अग्निकेतुश्चदुर्धर्षोरश्मिकेतुश्चवीर्यवान् ।
विद्युज्जिह्वाद्विजिह्वश्चसूर्यशत्रुश्चराक्षसः ॥ 13 ॥
अकम्पनःसुपार्श्वश्चचक्रमाली च राक्षसः ।
कम्पनस्सत्त्ववन्तौतौदेवान्तकनरान्तकौ ॥ 14 ॥
एतान्निहत्यातिबलान्बहून्राक्षससत्तमान् ।
बाहुभ्यांसागरन्तीर्त्वालङ्घ्यताङ्गोष्पदं लघु ॥ 15 ॥
एतावदेवशेषंवोजेतव्यमिहवानराः ।
हतास्सर्वेसमागम्यराक्षसाबलदर्पिताः ॥ 16 ॥
अयुक्तन्निधनङ्कर्तुम्पुत्रस्यजनितुर्मम ।
घृणामपास्यरामार्थेनिहन्याम्भ्रातुरात्मजम् ॥ 17 ॥
हन्तुकामस्यमेबाष्पञ्चक्षुश्चैवनिरुध्यति ।
तमेवैषमहाबाहुर्लक्ष्मणश्शमयिष्यति ॥ 18 ॥
वानराघ्नतसम्भूयभृत्यानस्यसमीपगान् ।
इतितेनातियशसाराक्षसेनाभिचोदिताः ॥ 19 ॥
वानरेन्द्राजहृषिरेलाङ्गूलानि च विव्यधुः ।
ततस्तुकपिशार्दूलाःश्रवेन्तःश्चपुनःपुनः ॥ 20 ॥
मुमुचुर्विविधान्नादान्मेघान् दृष्टवेवबर्हिणः ।
जाम्बवानपितैःसर्वैःसयूथ्यैरभिसम्वृतः ॥ 21 ॥
तेऽश्मभिस्ताडयामासुर्नखैर्धन्स्सैश्चराक्षसान् ।
निघ्नन्तमृक्षाधिपतिंराक्षसास्तेमहाबलाः ॥ 22 ॥
परिवव्रुर्भयन्त्यक्त्वातमनेकविधायुथाः ।
शरैःपरशुभिस्तीक्ष्णैःपट्टिशैर्यष्टितोमरैः ॥ 23 ॥
जाम्बवन्तम्मृधेजघ्नुर्निघ्नन्तंराक्षसीञ्चमूम् ।
स सम्प्रहारस्तुमुलःसञ्जज्ञेकपिरक्षसाम् ॥ 24 ॥
देवासुराणाङ्क्रुद्धानांयथाभीमोमहास्वनः ।
हनुमानपिसङ्क्रुद्धःसानुमुत्पाट्यपर्वतात् ॥ 25 ॥
स लक्ष्मणंस्वयम्पृष्ठादवरोप्यमहामनाः ।
रक्षसाङ्कदनञ्चक्रेसमासाद्यसहस्रशः ॥ 26 ॥
स दत्त्वातुमुलंयुद्धम्पितृव्यस्येन्द्रजत् बली ।
लक्ष्मणम्परवीरघ्नःपुनरेवाभ्यधावत ॥ 27 ॥
तौप्रयुद्दौतदावीरौमृधेलक्ष्मणराक्षसौ ।
शरौघानभिवर्षन्तौजघ्नतुस्तौपरस्परम् ॥ 28 ॥
अभीक्षणमन्तर्धदतुश्शरजालैर्महाबलौ ।
चन्द्रादित्याविवोष्णान्तेयथामेघैस्तरस्विनौ ॥ 29 ॥
न ह्यादानं न सन्धानन्धनुषोवापरिग्रहः ।
न विप्रमोक्षोबाणानां न विकर्षो न विग्रहः ॥ 30 ॥
न मुष्टिप्रतिसन्धानं न लक्ष्यप्रतिपादनम् ।
अदृश्यततयोस्तत्रयुध्यतोःपाणिलाघवात् ॥ 31 ॥
चापवेगप्रयुक्स्सैश्चबाणजालैःसमन्ततः ।
अन्तरिकेऽभिसम्पन्ने न रूपाणिचकाशिरे ॥ 32 ॥
लक्ष्मणोरावणिम्प्राप्यरावणिश्चापिलक्ष्मणम् ।
अव्यवस्थाभवत्युग्राताभ्यामन्योन्यविग्रहे ॥ 33 ॥
ताभामुभाभ्यान्तरसाप्रसृष्टैर्विशिखैःशितैः ।
निरन्तरमिवाकाशम्बभूवतमसावृतम् ॥ 34 ॥
तैःपतभदिश्चबहुभिस्तयोःशरशतैःशितैः ।
दिशश्चप्रदिशश्चैवबभूवुःशरसङ्कुलाः ॥ 35 ॥
तमसापिहितंसर्वमासीत्प्रतिभयम्महत् ।
अस्तङ्गतेसहस्रांशेसम्वृतेतमसा च वै ॥ 36 ॥
रुधिरौघामहानद्यःप्रावर्तन्तसहस्रशः ।
क्रव्यादादारुणावाग्भिश्चिक्षिपुर्भीमनिःस्वनान् ॥ 37 ॥
न तदानींवनौवायुर्न च जज्वालपावकः ।
स्व्स्त्वस्तुलोकेभ्यैतिजजल्पुस्तेमहर्षयः ॥ 38 ॥
सम्पेतुश्चात्रसन्तप्तागन्धर्वाःसहचारणैः ।
अथराक्षससिंहस्यकृष्णान् कनकभूषणान् ॥ 39 ॥
शरैश्चतुर्भिःसौमित्रिद्विव्याधचतुरोहयान् ।
ततोऽपरेणभल्लेनपीतेननिशितेन च ॥ 40 ॥
सम्पूर्णायतमुक्तेनसुपत्रेणसुवर्चसा ।
महेन्द्राशनिकल्पेनसूतस्यविचरिष्यतः ॥ 41 ॥
स तेनबाणाशनिनातलशब्दानुवादिना ।
लाघवाद्राघवःश्रीमान् शिरःकायादपाहरत् ॥ 42 ॥
स यन्तरिमहातेजाहतेमन्दोदरीसुतः ।
स्वयंसारथ्यमकरोत्सुनश्चधनुरस्प ऋशत् ॥ 43 ॥
तदद्भुतमभूत्तत्रसामर्थ्यम्पश्यतांयुधि ।
हयेषुव्यग्रहस्तं त विव्याधनिशितैःशरैः ॥ 44 ॥
धनुष्यथपुनर्व्यग्रेहयेषुमुमुचेशरान् ।
छिद्रेषुतेषुबाणौघैर्विचरन्तमभीतवत् ॥ 45 ॥
अर्धयामाससमरेसौमित्रिःशीघ्रकृत्तमः ।
निहतंसारथिन्दृष्टवासमरेरावणात्मजः ॥ 46 ॥
प्रजहौसमरोद्धर्षंविषण्णः स बभूव ह ।
विषण्णवदनन्दृष्टवाराक्षसंहरियूथपाः ॥ 47 ॥
ततःपरमसम्हृष्टालक्ष्मणञ्चाभ्यपूजयन् ।
ततःप्रमाथीरभसःशरभोगन्धमादनः ॥ 48 ॥
अमृष्यमाणाश्चत्वारश्चक्रुर्वेगंहरीश्वराः ।
तेचास्यहयमुख्येषुतूर्णमुत्पत्यवानराः ॥ 49 ॥
चतुर्षुसुमहावीर्यानिपेतुर्भीमविक्रमाः ।
तेषामधिष्ठितानान्तैर्वानरैःपर्वतोपमैः ॥ 50 ॥
मुखेभ्योरुधिरंरक्तंहयानांसमवर्तत ।
तेहयामथिताभग्नाव्यसवोधरणीङ्गताः ॥ 51 ॥
तेनिहत्यहयांस्तस्यप्रमथ्य च महारथम् ।
पुनरुत्पत्यवेगेनतस्थुर्लक्ष्मणपार्श्वतः ॥ 52 ॥
स हताश्वादवप्लुत्यरथान्मथितसारथिः ।
शरवर्षेणसौमित्रिमभ्यधावतरावणिः ॥ 53 ॥
ततोमहेन्द्रप्रतिमः स लक्ष्मणःपदातिनन्तन्निहतैर्हयोत्तमैः ।
सृजन्तमाजौनिशितान्शरोत्तमान् भृशन्तदाबाणगणैर्न्यवारयत् ॥ 54 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे नवतितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha navatitamassargaḥ |
yudhyamānaututaudṛṣṭavāprasaktaunararākṣasau |
prabhinnāvivamātaṅgauparasparavadhaiṣiṇau || 1 ||
taudraṣṭukāmassaṅgrāmeparasparagataubalī |
śūrassarāvaṇabhrātātasthausaṅgrāmamūrdhani || 2 ||
tatoviṣphārayāmāsamahaddhanuravasthitaḥ |
utsasarja ca tīkṣṇāgrān rākṣaseṣumahāśarān || 3 ||
teśarāḥśikhisamparśānipatantassamāhitāḥ |
rākṣasān dārayāmāsurvajrāṇīvamahāgirīn || 4 ||
vibhīṣaṇasyānucarāstepiśūlāsipaṭṭasaiḥ |
cicchiduḥsamarevīrānrākṣasānrākṣasottamāḥ || 5 ||
rākṣasaisssaiḥparivṛtassatadātuvibhīṣaṇaḥ |
babhaumadhyeprahṛṣṭānāmākalabhānāmivadvipaḥ || 6 ||
tatasssaṃñcodayānovaiharīnrakṣoraṇapriyān |
uvācavacanaṅkālekālajñorakṣasāṃvaraḥ || 7 ||
eko'yaṃrākṣasendrasyaparāyaṇamavasthitaḥ |
etaccheṣambalantasyakintiṣṭhataharīśvarāḥ || 8 ||
asminnvinihatepāperākṣaseraṇamūrthani |
rāvaṇaṃvarjayitvātuśeṣamasyabalaṃhatam || 9 ||
prahastonihatovīronikumbhaścamahābala. |
kumbhakarṇaścakumbhaścadhūmrākṣaścaniśācaraḥ || 10 ||
jambumālīmahāmālītīkṣṇavego'śaniprabhaḥ |
suptaghnoyajñakopaścavajradaṃṣṭraścarākṣasaḥ || 11 ||
samhrādīvikaṭo'righnastapanodamaeva ca |
praghāsaḥpraghasaścaivaprajaṅghojaṅghaeva ca || 12 ||
agniketuścadurdharṣoraśmiketuścavīryavān |
vidyujjihvādvijihvaścasūryaśatruścarākṣasaḥ || 13 ||
akampanaḥsupārśvaścacakramālī ca rākṣasaḥ |
kampanassattvavantautaudevāntakanarāntakau || 14 ||
etānnihatyātibalānbahūnrākṣasasattamān |
bāhubhyāṃsāgarantīrtvālaṅghyatāṅgoṣpadaṃ laghu || 15 ||
etāvadevaśeṣaṃvojetavyamihavānarāḥ |
hatāssarvesamāgamyarākṣasābaladarpitāḥ || 16 ||
ayuktannidhanaṅkartumputrasyajaniturmama |
ghṛṇāmapāsyarāmārthenihanyāmbhrāturātmajam || 17 ||
hantukāmasyamebāṣpañcakṣuścaivanirudhyati |
tamevaiṣamahābāhurlakṣmaṇaśśamayiṣyati || 18 ||
vānarāghnatasambhūyabhṛtyānasyasamīpagān |
ititenātiyaśasārākṣasenābhicoditāḥ || 19 ||
vānarendrājahṛṣirelāṅgūlāni ca vivyadhuḥ |
tatastukapiśārdūlāḥśraventaḥścapunaḥpunaḥ || 20 ||
mumucurvividhānnādānmeghān dṛṣṭavevabarhiṇaḥ |
jāmbavānapitaiḥsarvaiḥsayūthyairabhisamvṛtaḥ || 21 ||
te'śmabhistāḍayāmāsurnakhairdhanssaiścarākṣasān |
nighnantamṛkṣādhipatiṃrākṣasāstemahābalāḥ || 22 ||
parivavrurbhayantyaktvātamanekavidhāyuthāḥ |
śaraiḥparaśubhistīkṣṇaiḥpaṭṭiśairyaṣṭitomaraiḥ || 23 ||
jāmbavantammṛdhejaghnurnighnantaṃrākṣasīñcamūm |
sa samprahārastumulaḥsañjajñekapirakṣasām || 24 ||
devāsurāṇāṅkruddhānāṃyathābhīmomahāsvanaḥ |
hanumānapisaṅkruddhaḥsānumutpāṭyaparvatāt || 25 ||
sa lakṣmaṇaṃsvayampṛṣṭhādavaropyamahāmanāḥ |
rakṣasāṅkadanañcakresamāsādyasahasraśaḥ || 26 ||
sa dattvātumulaṃyuddhampitṛvyasyendrajat balī |
lakṣmaṇamparavīraghnaḥpunarevābhyadhāvata || 27 ||
tauprayuddautadāvīraumṛdhelakṣmaṇarākṣasau |
śaraughānabhivarṣantaujaghnatustauparasparam || 28 ||
abhīkṣaṇamantardhadatuśśarajālairmahābalau |
candrādityāvivoṣṇānteyathāmeghaistarasvinau || 29 ||
na hyādānaṃ na sandhānandhanuṣovāparigrahaḥ |
na vipramokṣobāṇānāṃ na vikarṣo na vigrahaḥ || 30 ||
na muṣṭipratisandhānaṃ na lakṣyapratipādanam |
adṛśyatatayostatrayudhyatoḥpāṇilāghavāt || 31 ||
cāpavegaprayukssaiścabāṇajālaiḥsamantataḥ |
antarike'bhisampanne na rūpāṇicakāśire || 32 ||
lakṣmaṇorāvaṇimprāpyarāvaṇiścāpilakṣmaṇam |
avyavasthābhavatyugrātābhyāmanyonyavigrahe || 33 ||
tābhāmubhābhyāntarasāprasṛṣṭairviśikhaiḥśitaiḥ |
nirantaramivākāśambabhūvatamasāvṛtam || 34 ||
taiḥpatabhadiścabahubhistayoḥśaraśataiḥśitaiḥ |
diśaścapradiśaścaivababhūvuḥśarasaṅkulāḥ || 35 ||
tamasāpihitaṃsarvamāsītpratibhayammahat |
astaṅgatesahasrāṃśesamvṛtetamasā ca vai || 36 ||
rudhiraughāmahānadyaḥprāvartantasahasraśaḥ |
kravyādādāruṇāvāgbhiścikṣipurbhīmaniḥsvanān || 37 ||
na tadānīṃvanauvāyurna ca jajvālapāvakaḥ |
svstvastulokebhyaitijajalpustemaharṣayaḥ || 38 ||
sampetuścātrasantaptāgandharvāḥsahacāraṇaiḥ |
atharākṣasasiṃhasyakṛṣṇān kanakabhūṣaṇān || 39 ||
śaraiścaturbhiḥsaumitridvivyādhacaturohayān |
tato'pareṇabhallenapītenaniśitena ca || 40 ||
sampūrṇāyatamuktenasupatreṇasuvarcasā |
mahendrāśanikalpenasūtasyavicariṣyataḥ || 41 ||
sa tenabāṇāśaninātalaśabdānuvādinā |
lāghavādrāghavaḥśrīmān śiraḥkāyādapāharat || 42 ||
sa yantarimahātejāhatemandodarīsutaḥ |
svayaṃsārathyamakarotsunaścadhanuraspa ṛśat || 43 ||
tadadbhutamabhūttatrasāmarthyampaśyatāṃyudhi |
hayeṣuvyagrahastaṃ ta vivyādhaniśitaiḥśaraiḥ || 44 ||
dhanuṣyathapunarvyagrehayeṣumumuceśarān |
chidreṣuteṣubāṇaughairvicarantamabhītavat || 45 ||
ardhayāmāsasamaresaumitriḥśīghrakṛttamaḥ |
nihataṃsārathindṛṣṭavāsamarerāvaṇātmajaḥ || 46 ||
prajahausamaroddharṣaṃviṣaṇṇaḥ sa babhūva ha |
viṣaṇṇavadanandṛṣṭavārākṣasaṃhariyūthapāḥ || 47 ||
tataḥparamasamhṛṣṭālakṣmaṇañcābhyapūjayan |
tataḥpramāthīrabhasaḥśarabhogandhamādanaḥ || 48 ||
amṛṣyamāṇāścatvāraścakrurvegaṃharīśvarāḥ |
tecāsyahayamukhyeṣutūrṇamutpatyavānarāḥ || 49 ||
caturṣusumahāvīryānipeturbhīmavikramāḥ |
teṣāmadhiṣṭhitānāntairvānaraiḥparvatopamaiḥ || 50 ||
mukhebhyorudhiraṃraktaṃhayānāṃsamavartata |
tehayāmathitābhagnāvyasavodharaṇīṅgatāḥ || 51 ||
tenihatyahayāṃstasyapramathya ca mahāratham |
punarutpatyavegenatasthurlakṣmaṇapārśvataḥ || 52 ||
sa hatāśvādavaplutyarathānmathitasārathiḥ |
śaravarṣeṇasaumitrimabhyadhāvatarāvaṇiḥ || 53 ||
tatomahendrapratimaḥ sa lakṣmaṇaḥpadātinantannihatairhayottamaiḥ |
sṛjantamājauniśitānśarottamān bhṛśantadābāṇagaṇairnyavārayat || 54 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe navatitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gujarati script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.