॥ ಇತಿ ಶ್ರೀಮಹಾಭಾರತೇ ಉದ್ಯೋಗಪರ್ವಣಿ ಪ್ರಜಾಗರಪರ್ವಣಿ
ವಿದುರವಾಕ್ಯೇ ಏಕೋನಚತ್ವಾರಿಂಶೋಽಧ್ಯಾಯಃ ॥
ಧೃತರಾಷ್ಟ್ರ ಉವಾಚ ।
ಅನೀಶ್ವರೋಽಯಂ ಪುರುಷೋ ಭವಾಭವೇ
ಸೂತ್ರಪ್ರೋತಾ ದಾರುಮಯೀವ ಯೋಷಾ ।
ಧಾತ್ರಾ ಹಿ ದಿಷ್ಟಸ್ಯ ವಶೇ ಕಿಲಾಯಂ
ತಸ್ಮಾದ್ವದ ತ್ವಂ ಶ್ರವಣೇ ಘೃತೋಽಹಮ್ ॥ 1॥
ವಿದುರ ಉವಾಚ ।
ಅಪ್ರಾಪ್ತಕಾಲಂ ವಚನಂ ಬೃಹಸ್ಪತಿರಪಿ ಬ್ರುವನ್ ।
ಲಭತೇ ಬುದ್ಧ್ಯವಜ್ಞಾನಮವಮಾನಂ ಚ ಭಾರತ ॥ 2॥
ಪ್ರಿಯೋ ಭವತಿ ದಾನೇನ ಪ್ರಿಯವಾದೇನ ಚಾಪರಃ ।
ಮನ್ತ್ರಂ ಮೂಲಬಲೇನಾನ್ಯೋ ಯಃ ಪ್ರಿಯಃ ಪ್ರಿಯ ಏವ ಸಃ ॥ 3॥
ದ್ವೇಷ್ಯೋ ನ ಸಾಧುರ್ಭವತಿ ನ ಮೇಧಾವೀ ನ ಪಣ್ಡಿತಃ ।
ಪ್ರಿಯೇ ಶುಭಾನಿ ಕರ್ಮಾಣಿ ದ್ವೇಷ್ಯೇ ಪಾಪಾನಿ ಭಾರತ ॥ 4॥
ನ ಸ ಕ್ಷಯೋ ಮಹಾರಾಜ ಯಃ ಕ್ಷಯೋ ವೃದ್ಧಿಮಾವಹೇತ್ ।
ಕ್ಷಯಃ ಸ ತ್ವಿಹ ಮನ್ತವ್ಯೋ ಯಂ ಲಬ್ಧ್ವಾ ಬಹು ನಾಶಯೇತ್ ॥ 5॥
ಸಮೃದ್ಧಾ ಗುಣತಃ ಕೇ ಚಿದ್ಭವನ್ತಿ ಧನತೋಽಪರೇ ।
ಧನವೃದ್ಧಾನ್ಗುಣೈರ್ಹೀನಾನ್ಧೃತರಾಷ್ಟ್ರ ವಿವರ್ಜಯೇತ್ ॥ 6॥
ಧೃತರಾಷ್ಟ್ರ ಉವಾಚ ।
ಸರ್ವಂ ತ್ವಮಾಯತೀ ಯುಕ್ತಂ ಭಾಷಸೇ ಪ್ರಾಜ್ಞಸಮ್ಮತಮ್ ।
ನ ಚೋತ್ಸಹೇ ಸುತಂ ತ್ಯಕ್ತುಂ ಯತೋ ಧರ್ಮಸ್ತತೋ ಜಯಃ ॥ 7॥
ವಿದುರ ಉವಾಚ ।
ಸ್ವಭಾವಗುಣಸಮ್ಪನ್ನೋ ನ ಜಾತು ವಿನಯಾನ್ವಿತಃ ।
ಸುಸೂಕ್ಷ್ಮಮಪಿ ಭೂತಾನಾಮುಪಮರ್ದಂ ಪ್ರಯೋಕ್ಷ್ಯತೇ ॥ 8॥
ಪರಾಪವಾದ ನಿರತಾಃ ಪರದುಃಖೋದಯೇಷು ಚ ।
ಪರಸ್ಪರವಿರೋಧೇ ಚ ಯತನ್ತೇ ಸತತೋಥಿತಾಃ ॥ 9॥
ಸ ದೋಷಂ ದರ್ಶನಂ ಯೇಷಾಂ ಸಂವಾಸೇ ಸುಮಹದ್ಭಯಮ್ ।
ಅರ್ಥಾದಾನೇ ಮಹಾನ್ದೋಷಃ ಪ್ರದಾನೇ ಚ ಮಹದ್ಭಯಮ್ ॥ 10॥
ಯೇ ಪಾಪಾ ಇತಿ ವಿಖ್ಯಾತಾಃ ಸಂವಾಸೇ ಪರಿಗರ್ಹಿತಾಃ ।
ಯುಕ್ತಾಶ್ಚಾನ್ಯೈರ್ಮಹಾದೋಷೈರ್ಯೇ ನರಾಸ್ತಾನ್ವಿವರ್ಜಯೇತ್ ॥ 11॥
ನಿವರ್ತಮಾನೇ ಸೌಹಾರ್ದೇ ಪ್ರೀತಿರ್ನೀಚೇ ಪ್ರಣಶ್ಯತಿ ।
ಯಾ ಚೈವ ಫಲನಿರ್ವೃತ್ತಿಃ ಸೌಹೃದೇ ಚೈವ ಯತ್ಸುಖಮ್ ॥ 12॥
ಯತತೇ ಚಾಪವಾದಾಯ ಯತ್ನಮಾರಭತೇ ಕ್ಷಯೇ ।
ಅಲ್ಪೇಽಪ್ಯಪಕೃತೇ ಮೋಹಾನ್ನ ಶಾನ್ತಿಮುಪಗಚ್ಛತಿ ॥ 13॥
ತಾದೃಶೈಃ ಸಙ್ಗತಂ ನೀಚೈರ್ನೃಶಂಸೈರಕೃತಾತ್ಮಭಿಃ ।
ನಿಶಾಮ್ಯ ನಿಪುಣಂ ಬುದ್ಧ್ಯಾ ವಿದ್ವಾನ್ದೂರಾದ್ವಿವರ್ಜಯೇತ್ ॥ 14॥
ಯೋ ಜ್ಞಾತಿಮನುಗೃಹ್ಣಾತಿ ದರಿದ್ರಂ ದೀನಮಾತುರಮ್ ।
ಸಪುತ್ರಪಶುಭಿರ್ವೃದ್ಧಿಂ ಯಶಶ್ಚಾವ್ಯಯಮಶ್ನುತೇ ॥ 15॥
ಜ್ಞಾತಯೋ ವರ್ಧನೀಯಾಸ್ತೈರ್ಯ ಇಚ್ಛನ್ತ್ಯಾತ್ಮನಃ ಶುಭಮ್ ।
ಕುಲವೃದ್ಧಿಂ ಚ ರಾಜೇನ್ದ್ರ ತಸ್ಮಾತ್ಸಾಧು ಸಮಾಚರ ॥ 16॥
ಶ್ರೇಯಸಾ ಯೋಕ್ಷ್ಯಸೇ ರಾಜನ್ಕುರ್ವಾಣೋ ಜ್ಞಾತಿಸತ್ಕ್ರಿಯಾಮ್ ।
ವಿಗುಣಾ ಹ್ಯಪಿ ಸಂರಕ್ಷ್ಯಾ ಜ್ಞಾತಯೋ ಭರತರ್ಷಭ ॥ 17॥
ಕಿಂ ಪುನರ್ಗುಣವನ್ತಸ್ತೇ ತ್ವತ್ಪ್ರಸಾದಾಭಿಕಾಙ್ಕ್ಷಿಣಃ ।
ಪ್ರಸಾದಂ ಕುರು ದೀನಾನಾಂ ಪಾಣ್ಡವಾನಾಂ ವಿಶಾಂ ಪತೇ ॥ 18॥
ದೀಯನ್ತಾಂ ಗ್ರಾಮಕಾಃ ಕೇ ಚಿತ್ತೇಷಾಂ ವೃತ್ತ್ಯರ್ಥಮೀಶ್ವರ ।
ಏವಂ ಲೋಕೇ ಯಶಃಪ್ರಾಪ್ತೋ ಭವಿಷ್ಯತ್ಸಿ ನರಾಧಿಪ ॥ 19॥
ವೃದ್ಧೇನ ಹಿ ತ್ವಯಾ ಕಾರ್ಯಂ ಪುತ್ರಾಣಾಂ ತಾತ ರಕ್ಷಣಮ್ ।
ಮಯಾ ಚಾಪಿ ಹಿತಂ ವಾಚ್ಯಂ ವಿದ್ಧಿ ಮಾಂ ತ್ವದ್ಧಿತೈಷಿಣಮ್ ॥ 20॥
ಜ್ಞಾತಿಭಿರ್ವಿಗ್ರಹಸ್ತಾತ ನ ಕರ್ತವ್ಯೋ ಭವಾರ್ಥಿನಾ ।
ಸುಖಾನಿ ಸಹ ಭೋಜ್ಯಾನಿ ಜ್ಞಾತಿಭಿರ್ಭರತರ್ಷಭ ॥ 21॥
ಸಮ್ಭೋಜನಂ ಸಙ್ಕಥನಂ ಸಮ್ಪ್ರೀತಿಶ್ ಚ ಪರಸ್ಪರಮ್ ।
ಜ್ಞಾತಿಭಿಃ ಸಹ ಕಾರ್ಯಾಣಿ ನ ವಿರೋಧಃ ಕಥಂ ಚನ ॥ 22॥
ಜ್ಞಾತಯಸ್ತಾರಯನ್ತೀಹ ಜ್ಞಾತಯೋ ಮಜ್ಜಯನ್ತಿ ಚ ।
ಸುವೃತ್ತಾಸ್ತಾರಯನ್ತೀಹ ದುರ್ವೃತ್ತಾ ಮಜ್ಜಯನ್ತಿ ಚ ॥ 23॥
ಸುವೃತ್ತೋ ಭವ ರಾಜೇನ್ದ್ರ ಪಾಣ್ಡವಾನ್ಪ್ರತಿ ಮಾನದ ।
ಅಧರ್ಷಣೀಯಃ ಶತ್ರೂಣಾಂ ತೈರ್ವೃತಸ್ತ್ವಂ ಭವಿಷ್ಯಸಿ ॥ 24॥
ಶ್ರೀಮನ್ತಂ ಜ್ಞಾತಿಮಾಸಾದ್ಯ ಯೋ ಜ್ಞಾತಿರವಸೀದತಿ ।
ದಿಗ್ಧಹಸ್ತಂ ಮೃಗ ಇವ ಸ ಏನಸ್ತಸ್ಯ ವಿನ್ದತಿ ॥ 25॥
ಪಶ್ಚಾದಪಿ ನರಶ್ರೇಷ್ಠ ತವ ತಾಪೋ ಭವಿಷ್ಯತಿ ।
ತಾನ್ವಾ ಹತಾನ್ಸುತಾನ್ವಾಪಿ ಶ್ರುತ್ವಾ ತದನುಚಿನ್ತಯ ॥ 26॥
ಯೇನ ಖಟ್ವಾಂ ಸಮಾರೂಢಃ ಪರಿತಪ್ಯೇತ ಕರ್ಮಣಾ ।
ಆದಾವೇವ ನ ತತ್ಕುರ್ಯಾದಧ್ರುವೇ ಜೀವಿತೇ ಸತಿ ॥ 27॥
ನ ಕಶ್ಚಿನ್ನಾಪನಯತೇ ಪುಮಾನನ್ಯತ್ರ ಭಾರ್ಗವಾತ್ ।
ಶೇಷಸಮ್ಪ್ರತಿಪತ್ತಿಸ್ತು ಬುದ್ಧಿಮತ್ಸ್ವೇವ ತಿಷ್ಠತಿ ॥ 28॥
ದುರ್ಯೋಧನೇನ ಯದ್ಯೇತತ್ಪಾಪಂ ತೇಷು ಪುರಾ ಕೃತಮ್ ।
ತ್ವಯಾ ತತ್ಕುಲವೃದ್ಧೇನ ಪ್ರತ್ಯಾನೇಯಂ ನರೇಶ್ವರ ॥ 29॥
ತಾಂಸ್ತ್ವಂ ಪದೇ ಪ್ರತಿಷ್ಠಾಪ್ಯ ಲೋಕೇ ವಿಗತಕಲ್ಮಷಃ ।
ಭವಿಷ್ಯಸಿ ನರಶ್ರೇಷ್ಠ ಪೂಜನೀಯೋ ಮನೀಷಿಣಾಮ್ ॥ 30॥
ಸುವ್ಯಾಹೃತಾನಿ ಧೀರಾಣಾಂ ಫಲತಃ ಪ್ರವಿಚಿನ್ತ್ಯ ಯಃ ।
ಅಧ್ಯವಸ್ಯತಿ ಕಾರ್ಯೇಷು ಚಿರಂ ಯಶಸಿ ತಿಷ್ಠತಿ ॥ 31॥
ಅವೃತ್ತಿಂ ವಿನಯೋ ಹನ್ತಿ ಹನ್ತ್ಯನರ್ಥಂ ಪರಾಕ್ರಮಃ ।
ಹನ್ತಿ ನಿತ್ಯಂ ಕ್ಷಮಾ ಕ್ರೋಧಮಾಚಾರೋ ಹನ್ತ್ಯಲಕ್ಷಣಮ್ ॥ 32॥
ಪರಿಚ್ಛದೇನ ಕ್ಷತ್ರೇಣ ವೇಶ್ಮನಾ ಪರಿಚರ್ಯಯಾ ।
ಪರೀಕ್ಷೇತ ಕುಲಂ ರಾಜನ್ಭೋಜನಾಚ್ಛಾದನೇನ ಚ ॥ 33॥
ಯಯೋಶ್ಚಿತ್ತೇನ ವಾ ಚಿತ್ತಂ ನೈಭೃತಂ ನೈಭೃತೇನ ವಾ ।
ಸಮೇತಿ ಪ್ರಜ್ಞಯಾ ಪ್ರಜ್ಞಾ ತಯೋರ್ಮೈತ್ರೀ ನ ಜೀರ್ಯತೇ ॥ 34॥
ದುರ್ಬುದ್ಧಿಮಕೃತಪ್ರಜ್ಞಂ ಛನ್ನಂ ಕೂಪಂ ತೃಣೈರಿವ ।
ವಿವರ್ಜಯೀತ ಮೇಧಾವೀ ತಸ್ಮಿನ್ಮೈತ್ರೀ ಪ್ರಣಶ್ಯತಿ ॥ 35॥
ಅವಲಿಪ್ತೇಷು ಮೂರ್ಖೇಷು ರೌದ್ರಸಾಹಸಿಕೇಷು ಚ ।
ತಥೈವಾಪೇತ ಧರ್ಮೇಷು ನ ಮೈತ್ರೀಮಾಚರೇದ್ಬುಧಃ ॥ 36॥
ಕೃತಜ್ಞಂ ಧಾರ್ಮಿಕಂ ಸತ್ಯಮಕ್ಷುದ್ರಂ ದೃಢಭಕ್ತಿಕಮ್ ।
ಜಿತೇನ್ದ್ರಿಯಂ ಸ್ಥಿತಂ ಸ್ಥಿತ್ಯಾಂ ಮಿತ್ರಮತ್ಯಾಗಿ ಚೇಷ್ಯತೇ ॥ 37॥
ಇನ್ದ್ರಿಯಾಣಾಮನುತ್ಸರ್ಗೋ ಮೃತ್ಯುನಾ ನ ವಿಶಿಷ್ಯತೇ ।
ಅತ್ಯರ್ಥಂ ಪುನರುತ್ಸರ್ಗಃ ಸಾದಯೇದ್ದೈವತಾನ್ಯಪಿ ॥ 38॥
ಮಾರ್ದವಂ ಸರ್ವಭೂತಾನಾಮನಸೂಯಾ ಕ್ಷಮಾ ಧೃತಿಃ ।
ಆಯುಷ್ಯಾಣಿ ಬುಧಾಃ ಪ್ರಾಹುರ್ಮಿತ್ರಾಣಾಂ ಚಾವಿಮಾನನಾ ॥ 39॥
ಅಪನೀತಂ ಸುನೀತೇನ ಯೋಽರ್ಥಂ ಪ್ರತ್ಯಾನಿನೀಷತೇ ।
ಮತಿಮಾಸ್ಥಾಯ ಸುದೃಢಾಂ ತದಕಾಪುರುಷ ವ್ರತಮ್ ॥ 40॥
ಆಯತ್ಯಾಂ ಪ್ರತಿಕಾರಜ್ಞಸ್ತದಾತ್ವೇ ದೃಢನಿಶ್ಚಯಃ ।
ಅತೀತೇ ಕಾರ್ಯಶೇಷಜ್ಞೋ ನರೋಽರ್ಥೈರ್ನ ಪ್ರಹೀಯತೇ ॥ 41॥
ಕರ್ಮಣಾ ಮನಸಾ ವಾಚಾ ಯದಭೀಕ್ಷ್ಣಂ ನಿಷೇವತೇ ।
ತದೇವಾಪಹರತ್ಯೇನಂ ತಸ್ಮಾತ್ಕಲ್ಯಾಣಮಾಚರೇತ್ ॥ 42॥
ಮಙ್ಗಲಾಲಮ್ಭನಂ ಯೋಗಃ ಶ್ರುತಮುತ್ಥಾನಮಾರ್ಜವಮ್ ।
ಭೂತಿಮೇತಾನಿ ಕುರ್ವನ್ತಿ ಸತಾಂ ಚಾಭೀಕ್ಷ್ಣ ದರ್ಶನಮ್ ॥ 43॥
ಅನಿರ್ವೇದಃ ಶ್ರಿಯೋ ಮೂಲಂ ದುಃಖನಾಶೇ ಸುಖಸ್ಯ ಚ ।
ಮಹಾನ್ಭವತ್ಯನಿರ್ವಿಣ್ಣಃ ಸುಖಂ ಚಾತ್ಯನ್ತಮಶ್ನುತೇ ॥ 44॥
ನಾತಃ ಶ್ರೀಮತ್ತರಂ ಕಿಂ ಚಿದನ್ಯತ್ಪಥ್ಯತಮಂ ತಥಾ ।
ಪ್ರಭ ವಿಷ್ಣೋರ್ಯಥಾ ತಾತ ಕ್ಷಮಾ ಸರ್ವತ್ರ ಸರ್ವದಾ ॥ 45॥
ಕ್ಷಮೇದಶಕ್ತಃ ಸರ್ವಸ್ಯ ಶಕ್ತಿಮಾನ್ಧರ್ಮಕಾರಣಾತ್ ।
ಅರ್ಥಾನರ್ಥೌ ಸಮೌ ಯಸ್ಯ ತಸ್ಯ ನಿತ್ಯಂ ಕ್ಷಮಾ ಹಿತಾ ॥ 46॥
ಯತ್ಸುಖಂ ಸೇವಮಾನೋಽಪಿ ಧರ್ಮಾರ್ಥಾಭ್ಯಾಂ ನ ಹೀಯತೇ ।
ಕಾಮಂ ತದುಪಸೇವೇತ ನ ಮೂಢ ವ್ರತಮಾಚರೇತ್ ॥ 47॥
ದುಃಖಾರ್ತೇಷು ಪ್ರಮತ್ತೇಷು ನಾಸ್ತಿಕೇಷ್ವಲಸೇಷು ಚ ।
ನ ಶ್ರೀರ್ವಸತ್ಯದಾನ್ತೇಷು ಯೇ ಚೋತ್ಸಾಹ ವಿವರ್ಜಿತಾಃ ॥ 48॥
ಆರ್ಜವೇನ ನರಂ ಯುಕ್ತಮಾರ್ಜವಾತ್ಸವ್ಯಪತ್ರಪಮ್ ।
ಅಶಕ್ತಿಮನ್ತಂ ಮನ್ಯನ್ತೋ ಧರ್ಷಯನ್ತಿ ಕುಬುದ್ಧಯಃ ॥ 49॥
ಅತ್ಯಾರ್ಯಮತಿದಾತಾರಮತಿಶೂರಮತಿವ್ರತಮ್ ।
ಪ್ರಜ್ಞಾಭಿಮಾನಿನಂ ಚೈವ ಶ್ರೀರ್ಭಯಾನ್ನೋಪಸರ್ಪತಿ ॥ 50॥
ಅಗ್ನಿಹೋತ್ರಫಲಾ ವೇದಾಃ ಶೀಲವೃತ್ತಫಲಂ ಶ್ರುತಮ್ ।
ರತಿಪುತ್ರ ಫಲಾ ದಾರಾ ದತ್ತಭುಕ್ತ ಫಲಂ ಧನಮ್ ॥ 51॥
ಅಧರ್ಮೋಪಾರ್ಜಿತೈರರ್ಥೈರ್ಯಃ ಕರೋತ್ಯೌರ್ಧ್ವ ದೇಹಿಕಮ್ ।
ನ ಸ ತಸ್ಯ ಫಲಂ ಪ್ರೇತ್ಯ ಭುಙ್ಕ್ತೇಽರ್ಥಸ್ಯ ದುರಾಗಮಾತ್ ॥ 52॥
ಕಾನಾರ ವನದುರ್ಗೇಷು ಕೃಚ್ಛ್ರಾಸ್ವಾಪತ್ಸು ಸಮ್ಭ್ರಮೇ ।
ಉದ್ಯತೇಷು ಚ ಶಸ್ತ್ರೇಷು ನಾಸ್ತಿ ಶೇಷವತಾಂ ಭಯಮ್ ॥ 53॥
ಉತ್ಥಾನಂ ಸಂಯಮೋ ದಾಕ್ಷ್ಯಮಪ್ರಮಾದೋ ಧೃತಿಃ ಸ್ಮೃತಿಃ ।
ಸಮೀಕ್ಷ್ಯ ಚ ಸಮಾರಮ್ಭೋ ವಿದ್ಧಿ ಮೂಲಂ ಭವಸ್ಯ ತತ್ ॥ 54॥
ತಪೋಬಲಂ ತಾಪಸಾನಾಂ ಬ್ರಹ್ಮ ಬ್ರಹ್ಮವಿದಾಂ ಬಲಮ್ ।
ಹಿಂಸಾ ಬಲಮಸಾಧೂನಾಂ ಕ್ಷಮಾಗುಣವತಾಂ ಬಲಮ್ ॥ 55॥
ಅಷ್ಟೌ ತಾನ್ಯವ್ರತಘ್ನಾನಿ ಆಪೋ ಮೂಲಂ ಫಲಂ ಪಯಃ ।
ಹವಿರ್ಬ್ರಾಹ್ಮಣ ಕಾಮ್ಯಾ ಚ ಗುರೋರ್ವಚನಮೌಷಧಮ್ ॥ 56॥
ನ ತತ್ಪರಸ್ಯ ಸನ್ದಧ್ಯಾತ್ಪ್ರತಿಕೂಲಂ ಯದಾತ್ಮನಃ ।
ಸಙ್ಗ್ರಹೇಣೈಷ ಧರ್ಮಃ ಸ್ಯಾತ್ಕಾಮಾದನ್ಯಃ ಪ್ರವರ್ತತೇ ॥ 57॥
ಅಕ್ರೋಧೇನ ಜಯೇತ್ಕ್ರೋಧಮಸಾಧುಂ ಸಾಧುನಾ ಜಯೇತ್ ।
ಜಯೇತ್ಕದರ್ಯಂ ದಾನೇನ ಜಯೇತ್ಸತ್ಯೇನ ಚಾನೃತಮ್ ॥ 58॥
ಸ್ತ್ರೀ ಧೂರ್ತಕೇಽಲಸೇ ಭೀರೌ ಚಣ್ಡೇ ಪುರುಷಮಾನಿನಿ ।
ಚೌರೇ ಕೃತಘ್ನೇ ವಿಶ್ವಾಸೋ ನ ಕಾರ್ಯೋ ನ ಚ ನಾಸ್ತಿಕೇ ॥ 59॥
ಅಭಿವಾದನಶೀಲಸ್ಯ ನಿತ್ಯಂ ವೃದ್ಧೋಪಸೇವಿನಃ ।
ಚತ್ವಾರಿ ಸಮ್ಪ್ರವರ್ಧನ್ತೇ ಕೀರ್ತಿರಾಯುರ್ಯಶೋಬಲಮ್ ॥ 60॥
ಅತಿಕ್ಲೇಶೇನ ಯೇಽರ್ಥಾಃ ಸ್ಯುರ್ಧರ್ಮಸ್ಯಾತಿಕ್ರಮೇಣ ಚ ।
ಅರೇರ್ವಾ ಪ್ರಣಿಪಾತೇನ ಮಾ ಸ್ಮ ತೇಷು ಮನಃ ಕೃಥಾಃ ॥ 61॥
ಅವಿದ್ಯಃ ಪುರುಷಃ ಶೋಚ್ಯಃ ಶೋಚ್ಯಂ ಮಿಥುನಮಪ್ರಜಮ್ ।
ನಿರಾಹಾರಾಃ ಪ್ರಜಾಃ ಶೋಚ್ಯಾಃ ಶೋಚ್ಯಂ ರಾಷ್ಟ್ರಮರಾಜಕಮ್ ॥ 62॥
ಅಧ್ವಾ ಜರಾ ದೇಹವತಾಂ ಪರ್ವತಾನಾಂ ಜಲಂ ಜರಾ ।
ಅಸಮ್ಭೋಗೋ ಜರಾ ಸ್ತ್ರೀಣಾಂ ವಾಕ್ಷಲ್ಯಂ ಮನಸೋ ಜರಾ ॥ 63॥
ಅನಾಮ್ನಾಯ ಮಲಾ ವೇದಾ ಬ್ರಾಹ್ಮಣಸ್ಯಾವ್ರತಂ ಮಲಮ್ ।
ಕೌತೂಹಲಮಲಾ ಸಾಧ್ವೀ ವಿಪ್ರವಾಸ ಮಲಾಃ ಸ್ತ್ರಿಯಃ ॥ 64॥
ಸುವರ್ಣಸ್ಯ ಮಲಂ ರೂಪ್ಯಂ ರೂಪ್ಯಸ್ಯಾಪಿ ಮಲಂ ತ್ರಪು ।
ಜ್ಞೇಯಂ ತ್ರಪು ಮಲಂ ಸೀಸಂ ಸೀಸಸ್ಯಾಪಿ ಮಲಂ ಮಲಮ್ ॥ 65॥
ನ ಸ್ವಪ್ನೇನ ಜಯೇನ್ನಿದ್ರಾಂ ನ ಕಾಮೇನ ಸ್ತ್ರಿಯಂ ಜಯೇತ್ ।
ನೇನ್ಧನೇನ ಜಯೇದಗ್ನಿಂ ನ ಪಾನೇನ ಸುರಾಂ ಜಯೇತ್ ॥ 66॥
ಯಸ್ಯ ದಾನಜಿತಂ ಮಿತ್ರಮಮಿತ್ರಾ ಯುಧಿ ನಿರ್ಜಿತಾಃ ।
ಅನ್ನಪಾನಜಿತಾ ದಾರಾಃ ಸಫಲಂ ತಸ್ಯ ಜೀವಿತಮ್ ॥ 67॥
ಸಹಸ್ರಿಣೋಽಪಿ ಜೀವನ್ತಿ ಜೀವನ್ತಿ ಶತಿನಸ್ತಥಾ ।
ಧೃತರಾಷ್ಟ್ರಂ ವಿಮುಞ್ಚೇಚ್ಛಾಂ ನ ಕಥಂ ಚಿನ್ನ ಜೀವ್ಯತೇ ॥ 68॥
ಯತ್ಪೃಥಿವ್ಯಾಂ ವ್ರೀಹಿ ಯವಂ ಹಿರಣ್ಯಂ ಪಶವಃ ಸ್ತ್ರಿಯಃ ।
ನಾಲಮೇಕಸ್ಯ ತತ್ಸರ್ವಮಿತಿ ಪಶ್ಯನ್ನ ಮುಹ್ಯತಿ ॥ 69॥
ರಾಜನ್ಭೂಯೋ ಬ್ರವೀಮಿ ತ್ವಾಂ ಪುತ್ರೇಷು ಸಮಮಾಚರ ।
ಸಮತಾ ಯದಿ ತೇ ರಾಜನ್ಸ್ವೇಷು ಪಾಣ್ಡುಸುತೇಷು ಚ ॥ 70॥
॥ ಇತಿ ಶ್ರೀಮಹಾಭಾರತೇ ಉದ್ಯೋಗಪರ್ವಣಿ ಪ್ರಜಾಗರಪರ್ವಣಿ
ವಿದುರವಾಕ್ಯೇ ಏಕೋನಚತ್ವಾರಿಂಶೋಽಧ್ಯಾಯಃ ॥ 39॥
Roman (IAST) Transliteration
|| iti śrīmahābhārate udyogaparvaṇi prajāgaraparvaṇi
viduravākye ekonacatvāriṃśo'dhyāyaḥ ||
dhṛtarāṣṭra uvāca |
anīśvaro'yaṃ puruṣo bhavābhave
sūtraprotā dārumayīva yoṣā |
dhātrā hi diṣṭasya vaśe kilāyaṃ
tasmādvada tvaṃ śravaṇe ghṛto'ham || 1||
vidura uvāca |
aprāptakālaṃ vacanaṃ bṛhaspatirapi bruvan |
labhate buddhyavajñānamavamānaṃ ca bhārata || 2||
priyo bhavati dānena priyavādena cāparaḥ |
mantraṃ mūlabalenānyo yaḥ priyaḥ priya eva saḥ || 3||
dveṣyo na sādhurbhavati na medhāvī na paṇḍitaḥ |
priye śubhāni karmāṇi dveṣye pāpāni bhārata || 4||
na sa kṣayo mahārāja yaḥ kṣayo vṛddhimāvahet |
kṣayaḥ sa tviha mantavyo yaṃ labdhvā bahu nāśayet || 5||
samṛddhā guṇataḥ ke cidbhavanti dhanato'pare |
dhanavṛddhānguṇairhīnāndhṛtarāṣṭra vivarjayet || 6||
dhṛtarāṣṭra uvāca |
sarvaṃ tvamāyatī yuktaṃ bhāṣase prājñasammatam |
na cotsahe sutaṃ tyaktuṃ yato dharmastato jayaḥ || 7||
vidura uvāca |
svabhāvaguṇasampanno na jātu vinayānvitaḥ |
susūkṣmamapi bhūtānāmupamardaṃ prayokṣyate || 8||
parāpavāda niratāḥ paraduḥkhodayeṣu ca |
parasparavirodhe ca yatante satatothitāḥ || 9||
sa doṣaṃ darśanaṃ yeṣāṃ saṃvāse sumahadbhayam |
arthādāne mahāndoṣaḥ pradāne ca mahadbhayam || 10||
ye pāpā iti vikhyātāḥ saṃvāse parigarhitāḥ |
yuktāścānyairmahādoṣairye narāstānvivarjayet || 11||
nivartamāne sauhārde prītirnīce praṇaśyati |
yā caiva phalanirvṛttiḥ sauhṛde caiva yatsukham || 12||
yatate cāpavādāya yatnamārabhate kṣaye |
alpe'pyapakṛte mohānna śāntimupagacchati || 13||
tādṛśaiḥ saṅgataṃ nīcairnṛśaṃsairakṛtātmabhiḥ |
niśāmya nipuṇaṃ buddhyā vidvāndūrādvivarjayet || 14||
yo jñātimanugṛhṇāti daridraṃ dīnamāturam |
saputrapaśubhirvṛddhiṃ yaśaścāvyayamaśnute || 15||
jñātayo vardhanīyāstairya icchantyātmanaḥ śubham |
kulavṛddhiṃ ca rājendra tasmātsādhu samācara || 16||
śreyasā yokṣyase rājankurvāṇo jñātisatkriyām |
viguṇā hyapi saṃrakṣyā jñātayo bharatarṣabha || 17||
kiṃ punarguṇavantaste tvatprasādābhikāṅkṣiṇaḥ |
prasādaṃ kuru dīnānāṃ pāṇḍavānāṃ viśāṃ pate || 18||
dīyantāṃ grāmakāḥ ke citteṣāṃ vṛttyarthamīśvara |
evaṃ loke yaśaḥprāpto bhaviṣyatsi narādhipa || 19||
vṛddhena hi tvayā kāryaṃ putrāṇāṃ tāta rakṣaṇam |
mayā cāpi hitaṃ vācyaṃ viddhi māṃ tvaddhitaiṣiṇam || 20||
jñātibhirvigrahastāta na kartavyo bhavārthinā |
sukhāni saha bhojyāni jñātibhirbharatarṣabha || 21||
sambhojanaṃ saṅkathanaṃ samprītiś ca parasparam |
jñātibhiḥ saha kāryāṇi na virodhaḥ kathaṃ cana || 22||
jñātayastārayantīha jñātayo majjayanti ca |
suvṛttāstārayantīha durvṛttā majjayanti ca || 23||
suvṛtto bhava rājendra pāṇḍavānprati mānada |
adharṣaṇīyaḥ śatrūṇāṃ tairvṛtastvaṃ bhaviṣyasi || 24||
śrīmantaṃ jñātimāsādya yo jñātiravasīdati |
digdhahastaṃ mṛga iva sa enastasya vindati || 25||
paścādapi naraśreṣṭha tava tāpo bhaviṣyati |
tānvā hatānsutānvāpi śrutvā tadanucintaya || 26||
yena khaṭvāṃ samārūḍhaḥ paritapyeta karmaṇā |
ādāveva na tatkuryādadhruve jīvite sati || 27||
na kaścinnāpanayate pumānanyatra bhārgavāt |
śeṣasampratipattistu buddhimatsveva tiṣṭhati || 28||
duryodhanena yadyetatpāpaṃ teṣu purā kṛtam |
tvayā tatkulavṛddhena pratyāneyaṃ nareśvara || 29||
tāṃstvaṃ pade pratiṣṭhāpya loke vigatakalmaṣaḥ |
bhaviṣyasi naraśreṣṭha pūjanīyo manīṣiṇām || 30||
suvyāhṛtāni dhīrāṇāṃ phalataḥ pravicintya yaḥ |
adhyavasyati kāryeṣu ciraṃ yaśasi tiṣṭhati || 31||
avṛttiṃ vinayo hanti hantyanarthaṃ parākramaḥ |
hanti nityaṃ kṣamā krodhamācāro hantyalakṣaṇam || 32||
paricchadena kṣatreṇa veśmanā paricaryayā |
parīkṣeta kulaṃ rājanbhojanācchādanena ca || 33||
yayościttena vā cittaṃ naibhṛtaṃ naibhṛtena vā |
sameti prajñayā prajñā tayormaitrī na jīryate || 34||
durbuddhimakṛtaprajñaṃ channaṃ kūpaṃ tṛṇairiva |
vivarjayīta medhāvī tasminmaitrī praṇaśyati || 35||
avalipteṣu mūrkheṣu raudrasāhasikeṣu ca |
tathaivāpeta dharmeṣu na maitrīmācaredbudhaḥ || 36||
kṛtajñaṃ dhārmikaṃ satyamakṣudraṃ dṛḍhabhaktikam |
jitendriyaṃ sthitaṃ sthityāṃ mitramatyāgi ceṣyate || 37||
indriyāṇāmanutsargo mṛtyunā na viśiṣyate |
atyarthaṃ punarutsargaḥ sādayeddaivatānyapi || 38||
mārdavaṃ sarvabhūtānāmanasūyā kṣamā dhṛtiḥ |
āyuṣyāṇi budhāḥ prāhurmitrāṇāṃ cāvimānanā || 39||
apanītaṃ sunītena yo'rthaṃ pratyāninīṣate |
matimāsthāya sudṛḍhāṃ tadakāpuruṣa vratam || 40||
āyatyāṃ pratikārajñastadātve dṛḍhaniścayaḥ |
atīte kāryaśeṣajño naro'rthairna prahīyate || 41||
karmaṇā manasā vācā yadabhīkṣṇaṃ niṣevate |
tadevāpaharatyenaṃ tasmātkalyāṇamācaret || 42||
maṅgalālambhanaṃ yogaḥ śrutamutthānamārjavam |
bhūtimetāni kurvanti satāṃ cābhīkṣṇa darśanam || 43||
anirvedaḥ śriyo mūlaṃ duḥkhanāśe sukhasya ca |
mahānbhavatyanirviṇṇaḥ sukhaṃ cātyantamaśnute || 44||
nātaḥ śrīmattaraṃ kiṃ cidanyatpathyatamaṃ tathā |
prabha viṣṇoryathā tāta kṣamā sarvatra sarvadā || 45||
kṣamedaśaktaḥ sarvasya śaktimāndharmakāraṇāt |
arthānarthau samau yasya tasya nityaṃ kṣamā hitā || 46||
yatsukhaṃ sevamāno'pi dharmārthābhyāṃ na hīyate |
kāmaṃ tadupaseveta na mūḍha vratamācaret || 47||
duḥkhārteṣu pramatteṣu nāstikeṣvalaseṣu ca |
na śrīrvasatyadānteṣu ye cotsāha vivarjitāḥ || 48||
ārjavena naraṃ yuktamārjavātsavyapatrapam |
aśaktimantaṃ manyanto dharṣayanti kubuddhayaḥ || 49||
atyāryamatidātāramatiśūramativratam |
prajñābhimāninaṃ caiva śrīrbhayānnopasarpati || 50||
agnihotraphalā vedāḥ śīlavṛttaphalaṃ śrutam |
ratiputra phalā dārā dattabhukta phalaṃ dhanam || 51||
adharmopārjitairarthairyaḥ karotyaurdhva dehikam |
na sa tasya phalaṃ pretya bhuṅkte'rthasya durāgamāt || 52||
kānāra vanadurgeṣu kṛcchrāsvāpatsu sambhrame |
udyateṣu ca śastreṣu nāsti śeṣavatāṃ bhayam || 53||
utthānaṃ saṃyamo dākṣyamapramādo dhṛtiḥ smṛtiḥ |
samīkṣya ca samārambho viddhi mūlaṃ bhavasya tat || 54||
tapobalaṃ tāpasānāṃ brahma brahmavidāṃ balam |
hiṃsā balamasādhūnāṃ kṣamāguṇavatāṃ balam || 55||
aṣṭau tānyavrataghnāni āpo mūlaṃ phalaṃ payaḥ |
havirbrāhmaṇa kāmyā ca gurorvacanamauṣadham || 56||
na tatparasya sandadhyātpratikūlaṃ yadātmanaḥ |
saṅgraheṇaiṣa dharmaḥ syātkāmādanyaḥ pravartate || 57||
akrodhena jayetkrodhamasādhuṃ sādhunā jayet |
jayetkadaryaṃ dānena jayetsatyena cānṛtam || 58||
strī dhūrtake'lase bhīrau caṇḍe puruṣamānini |
caure kṛtaghne viśvāso na kāryo na ca nāstike || 59||
abhivādanaśīlasya nityaṃ vṛddhopasevinaḥ |
catvāri sampravardhante kīrtirāyuryaśobalam || 60||
atikleśena ye'rthāḥ syurdharmasyātikrameṇa ca |
arervā praṇipātena mā sma teṣu manaḥ kṛthāḥ || 61||
avidyaḥ puruṣaḥ śocyaḥ śocyaṃ mithunamaprajam |
nirāhārāḥ prajāḥ śocyāḥ śocyaṃ rāṣṭramarājakam || 62||
adhvā jarā dehavatāṃ parvatānāṃ jalaṃ jarā |
asambhogo jarā strīṇāṃ vākṣalyaṃ manaso jarā || 63||
anāmnāya malā vedā brāhmaṇasyāvrataṃ malam |
kautūhalamalā sādhvī vipravāsa malāḥ striyaḥ || 64||
suvarṇasya malaṃ rūpyaṃ rūpyasyāpi malaṃ trapu |
jñeyaṃ trapu malaṃ sīsaṃ sīsasyāpi malaṃ malam || 65||
na svapnena jayennidrāṃ na kāmena striyaṃ jayet |
nendhanena jayedagniṃ na pānena surāṃ jayet || 66||
yasya dānajitaṃ mitramamitrā yudhi nirjitāḥ |
annapānajitā dārāḥ saphalaṃ tasya jīvitam || 67||
sahasriṇo'pi jīvanti jīvanti śatinastathā |
dhṛtarāṣṭraṃ vimuñcecchāṃ na kathaṃ cinna jīvyate || 68||
yatpṛthivyāṃ vrīhi yavaṃ hiraṇyaṃ paśavaḥ striyaḥ |
nālamekasya tatsarvamiti paśyanna muhyati || 69||
rājanbhūyo bravīmi tvāṃ putreṣu samamācara |
samatā yadi te rājansveṣu pāṇḍusuteṣu ca || 70||
|| iti śrīmahābhārate udyogaparvaṇi prajāgaraparvaṇi
viduravākye ekonacatvāriṃśo'dhyāyaḥ || 39||
Sanskrit — Devanagari (original)
॥ इति श्रीमहाभारते उद्योगपर्वणि प्रजागरपर्वणि
विदुरवाक्ये एकोनचत्वारिंशोऽध्यायः ॥
धृतराष्ट्र उवाच ।
अनीश्वरोऽयं पुरुषो भवाभवे
सूत्रप्रोता दारुमयीव योषा ।
धात्रा हि दिष्टस्य वशे किलायं
तस्माद्वद त्वं श्रवणे घृतोऽहम् ॥ 1॥
विदुर उवाच ।
अप्राप्तकालं वचनं बृहस्पतिरपि ब्रुवन् ।
लभते बुद्ध्यवज्ञानमवमानं च भारत ॥ 2॥
प्रियो भवति दानेन प्रियवादेन चापरः ।
मन्त्रं मूलबलेनान्यो यः प्रियः प्रिय एव सः ॥ 3॥
द्वेष्यो न साधुर्भवति न मेधावी न पण्डितः ।
प्रिये शुभानि कर्माणि द्वेष्ये पापानि भारत ॥ 4॥
न स क्षयो महाराज यः क्षयो वृद्धिमावहेत् ।
क्षयः स त्विह मन्तव्यो यं लब्ध्वा बहु नाशयेत् ॥ 5॥
समृद्धा गुणतः के चिद्भवन्ति धनतोऽपरे ।
धनवृद्धान्गुणैर्हीनान्धृतराष्ट्र विवर्जयेत् ॥ 6॥
धृतराष्ट्र उवाच ।
सर्वं त्वमायती युक्तं भाषसे प्राज्ञसम्मतम् ।
न चोत्सहे सुतं त्यक्तुं यतो धर्मस्ततो जयः ॥ 7॥
विदुर उवाच ।
स्वभावगुणसम्पन्नो न जातु विनयान्वितः ।
सुसूक्ष्ममपि भूतानामुपमर्दं प्रयोक्ष्यते ॥ 8॥
परापवाद निरताः परदुःखोदयेषु च ।
परस्परविरोधे च यतन्ते सततोथिताः ॥ 9॥
स दोषं दर्शनं येषां संवासे सुमहद्भयम् ।
अर्थादाने महान्दोषः प्रदाने च महद्भयम् ॥ 10॥
ये पापा इति विख्याताः संवासे परिगर्हिताः ।
युक्ताश्चान्यैर्महादोषैर्ये नरास्तान्विवर्जयेत् ॥ 11॥
निवर्तमाने सौहार्दे प्रीतिर्नीचे प्रणश्यति ।
या चैव फलनिर्वृत्तिः सौहृदे चैव यत्सुखम् ॥ 12॥
यतते चापवादाय यत्नमारभते क्षये ।
अल्पेऽप्यपकृते मोहान्न शान्तिमुपगच्छति ॥ 13॥
तादृशैः सङ्गतं नीचैर्नृशंसैरकृतात्मभिः ।
निशाम्य निपुणं बुद्ध्या विद्वान्दूराद्विवर्जयेत् ॥ 14॥
यो ज्ञातिमनुगृह्णाति दरिद्रं दीनमातुरम् ।
सपुत्रपशुभिर्वृद्धिं यशश्चाव्ययमश्नुते ॥ 15॥
ज्ञातयो वर्धनीयास्तैर्य इच्छन्त्यात्मनः शुभम् ।
कुलवृद्धिं च राजेन्द्र तस्मात्साधु समाचर ॥ 16॥
श्रेयसा योक्ष्यसे राजन्कुर्वाणो ज्ञातिसत्क्रियाम् ।
विगुणा ह्यपि संरक्ष्या ज्ञातयो भरतर्षभ ॥ 17॥
किं पुनर्गुणवन्तस्ते त्वत्प्रसादाभिकाङ्क्षिणः ।
प्रसादं कुरु दीनानां पाण्डवानां विशां पते ॥ 18॥
दीयन्तां ग्रामकाः के चित्तेषां वृत्त्यर्थमीश्वर ।
एवं लोके यशःप्राप्तो भविष्यत्सि नराधिप ॥ 19॥
वृद्धेन हि त्वया कार्यं पुत्राणां तात रक्षणम् ।
मया चापि हितं वाच्यं विद्धि मां त्वद्धितैषिणम् ॥ 20॥
ज्ञातिभिर्विग्रहस्तात न कर्तव्यो भवार्थिना ।
सुखानि सह भोज्यानि ज्ञातिभिर्भरतर्षभ ॥ 21॥
सम्भोजनं सङ्कथनं सम्प्रीतिश् च परस्परम् ।
ज्ञातिभिः सह कार्याणि न विरोधः कथं चन ॥ 22॥
ज्ञातयस्तारयन्तीह ज्ञातयो मज्जयन्ति च ।
सुवृत्तास्तारयन्तीह दुर्वृत्ता मज्जयन्ति च ॥ 23॥
सुवृत्तो भव राजेन्द्र पाण्डवान्प्रति मानद ।
अधर्षणीयः शत्रूणां तैर्वृतस्त्वं भविष्यसि ॥ 24॥
श्रीमन्तं ज्ञातिमासाद्य यो ज्ञातिरवसीदति ।
दिग्धहस्तं मृग इव स एनस्तस्य विन्दति ॥ 25॥
पश्चादपि नरश्रेष्ठ तव तापो भविष्यति ।
तान्वा हतान्सुतान्वापि श्रुत्वा तदनुचिन्तय ॥ 26॥
येन खट्वां समारूढः परितप्येत कर्मणा ।
आदावेव न तत्कुर्यादध्रुवे जीविते सति ॥ 27॥
न कश्चिन्नापनयते पुमानन्यत्र भार्गवात् ।
शेषसम्प्रतिपत्तिस्तु बुद्धिमत्स्वेव तिष्ठति ॥ 28॥
दुर्योधनेन यद्येतत्पापं तेषु पुरा कृतम् ।
त्वया तत्कुलवृद्धेन प्रत्यानेयं नरेश्वर ॥ 29॥
तांस्त्वं पदे प्रतिष्ठाप्य लोके विगतकल्मषः ।
भविष्यसि नरश्रेष्ठ पूजनीयो मनीषिणाम् ॥ 30॥
सुव्याहृतानि धीराणां फलतः प्रविचिन्त्य यः ।
अध्यवस्यति कार्येषु चिरं यशसि तिष्ठति ॥ 31॥
अवृत्तिं विनयो हन्ति हन्त्यनर्थं पराक्रमः ।
हन्ति नित्यं क्षमा क्रोधमाचारो हन्त्यलक्षणम् ॥ 32॥
परिच्छदेन क्षत्रेण वेश्मना परिचर्यया ।
परीक्षेत कुलं राजन्भोजनाच्छादनेन च ॥ 33॥
ययोश्चित्तेन वा चित्तं नैभृतं नैभृतेन वा ।
समेति प्रज्ञया प्रज्ञा तयोर्मैत्री न जीर्यते ॥ 34॥
दुर्बुद्धिमकृतप्रज्ञं छन्नं कूपं तृणैरिव ।
विवर्जयीत मेधावी तस्मिन्मैत्री प्रणश्यति ॥ 35॥
अवलिप्तेषु मूर्खेषु रौद्रसाहसिकेषु च ।
तथैवापेत धर्मेषु न मैत्रीमाचरेद्बुधः ॥ 36॥
कृतज्ञं धार्मिकं सत्यमक्षुद्रं दृढभक्तिकम् ।
जितेन्द्रियं स्थितं स्थित्यां मित्रमत्यागि चेष्यते ॥ 37॥
इन्द्रियाणामनुत्सर्गो मृत्युना न विशिष्यते ।
अत्यर्थं पुनरुत्सर्गः सादयेद्दैवतान्यपि ॥ 38॥
मार्दवं सर्वभूतानामनसूया क्षमा धृतिः ।
आयुष्याणि बुधाः प्राहुर्मित्राणां चाविमानना ॥ 39॥
अपनीतं सुनीतेन योऽर्थं प्रत्यानिनीषते ।
मतिमास्थाय सुदृढां तदकापुरुष व्रतम् ॥ 40॥
आयत्यां प्रतिकारज्ञस्तदात्वे दृढनिश्चयः ।
अतीते कार्यशेषज्ञो नरोऽर्थैर्न प्रहीयते ॥ 41॥
कर्मणा मनसा वाचा यदभीक्ष्णं निषेवते ।
तदेवापहरत्येनं तस्मात्कल्याणमाचरेत् ॥ 42॥
मङ्गलालम्भनं योगः श्रुतमुत्थानमार्जवम् ।
भूतिमेतानि कुर्वन्ति सतां चाभीक्ष्ण दर्शनम् ॥ 43॥
अनिर्वेदः श्रियो मूलं दुःखनाशे सुखस्य च ।
महान्भवत्यनिर्विण्णः सुखं चात्यन्तमश्नुते ॥ 44॥
नातः श्रीमत्तरं किं चिदन्यत्पथ्यतमं तथा ।
प्रभ विष्णोर्यथा तात क्षमा सर्वत्र सर्वदा ॥ 45॥
क्षमेदशक्तः सर्वस्य शक्तिमान्धर्मकारणात् ।
अर्थानर्थौ समौ यस्य तस्य नित्यं क्षमा हिता ॥ 46॥
यत्सुखं सेवमानोऽपि धर्मार्थाभ्यां न हीयते ।
कामं तदुपसेवेत न मूढ व्रतमाचरेत् ॥ 47॥
दुःखार्तेषु प्रमत्तेषु नास्तिकेष्वलसेषु च ।
न श्रीर्वसत्यदान्तेषु ये चोत्साह विवर्जिताः ॥ 48॥
आर्जवेन नरं युक्तमार्जवात्सव्यपत्रपम् ।
अशक्तिमन्तं मन्यन्तो धर्षयन्ति कुबुद्धयः ॥ 49॥
अत्यार्यमतिदातारमतिशूरमतिव्रतम् ।
प्रज्ञाभिमानिनं चैव श्रीर्भयान्नोपसर्पति ॥ 50॥
अग्निहोत्रफला वेदाः शीलवृत्तफलं श्रुतम् ।
रतिपुत्र फला दारा दत्तभुक्त फलं धनम् ॥ 51॥
अधर्मोपार्जितैरर्थैर्यः करोत्यौर्ध्व देहिकम् ।
न स तस्य फलं प्रेत्य भुङ्क्तेऽर्थस्य दुरागमात् ॥ 52॥
कानार वनदुर्गेषु कृच्छ्रास्वापत्सु सम्भ्रमे ।
उद्यतेषु च शस्त्रेषु नास्ति शेषवतां भयम् ॥ 53॥
उत्थानं संयमो दाक्ष्यमप्रमादो धृतिः स्मृतिः ।
समीक्ष्य च समारम्भो विद्धि मूलं भवस्य तत् ॥ 54॥
तपोबलं तापसानां ब्रह्म ब्रह्मविदां बलम् ।
हिंसा बलमसाधूनां क्षमागुणवतां बलम् ॥ 55॥
अष्टौ तान्यव्रतघ्नानि आपो मूलं फलं पयः ।
हविर्ब्राह्मण काम्या च गुरोर्वचनमौषधम् ॥ 56॥
न तत्परस्य सन्दध्यात्प्रतिकूलं यदात्मनः ।
सङ्ग्रहेणैष धर्मः स्यात्कामादन्यः प्रवर्तते ॥ 57॥
अक्रोधेन जयेत्क्रोधमसाधुं साधुना जयेत् ।
जयेत्कदर्यं दानेन जयेत्सत्येन चानृतम् ॥ 58॥
स्त्री धूर्तकेऽलसे भीरौ चण्डे पुरुषमानिनि ।
चौरे कृतघ्ने विश्वासो न कार्यो न च नास्तिके ॥ 59॥
अभिवादनशीलस्य नित्यं वृद्धोपसेविनः ।
चत्वारि सम्प्रवर्धन्ते कीर्तिरायुर्यशोबलम् ॥ 60॥
अतिक्लेशेन येऽर्थाः स्युर्धर्मस्यातिक्रमेण च ।
अरेर्वा प्रणिपातेन मा स्म तेषु मनः कृथाः ॥ 61॥
अविद्यः पुरुषः शोच्यः शोच्यं मिथुनमप्रजम् ।
निराहाराः प्रजाः शोच्याः शोच्यं राष्ट्रमराजकम् ॥ 62॥
अध्वा जरा देहवतां पर्वतानां जलं जरा ।
असम्भोगो जरा स्त्रीणां वाक्षल्यं मनसो जरा ॥ 63॥
अनाम्नाय मला वेदा ब्राह्मणस्याव्रतं मलम् ।
कौतूहलमला साध्वी विप्रवास मलाः स्त्रियः ॥ 64॥
सुवर्णस्य मलं रूप्यं रूप्यस्यापि मलं त्रपु ।
ज्ञेयं त्रपु मलं सीसं सीसस्यापि मलं मलम् ॥ 65॥
न स्वप्नेन जयेन्निद्रां न कामेन स्त्रियं जयेत् ।
नेन्धनेन जयेदग्निं न पानेन सुरां जयेत् ॥ 66॥
यस्य दानजितं मित्रममित्रा युधि निर्जिताः ।
अन्नपानजिता दाराः सफलं तस्य जीवितम् ॥ 67॥
सहस्रिणोऽपि जीवन्ति जीवन्ति शतिनस्तथा ।
धृतराष्ट्रं विमुञ्चेच्छां न कथं चिन्न जीव्यते ॥ 68॥
यत्पृथिव्यां व्रीहि यवं हिरण्यं पशवः स्त्रियः ।
नालमेकस्य तत्सर्वमिति पश्यन्न मुह्यति ॥ 69॥
राजन्भूयो ब्रवीमि त्वां पुत्रेषु सममाचर ।
समता यदि ते राजन्स्वेषु पाण्डुसुतेषु च ॥ 70॥
॥ इति श्रीमहाभारते उद्योगपर्वणि प्रजागरपर्वणि
विदुरवाक्ये एकोनचत्वारिंशोऽध्यायः ॥ 39॥
|| iti śrīmahābhārate udyogaparvaṇi prajāgaraparvaṇi
viduravākye ekonacatvāriṃśo'dhyāyaḥ ||
dhṛtarāṣṭra uvāca |
anīśvaro'yaṃ puruṣo bhavābhave
sūtraprotā dārumayīva yoṣā |
dhātrā hi diṣṭasya vaśe kilāyaṃ
tasmādvada tvaṃ śravaṇe ghṛto'ham || 1||
vidura uvāca |
aprāptakālaṃ vacanaṃ bṛhaspatirapi bruvan |
labhate buddhyavajñānamavamānaṃ ca bhārata || 2||
priyo bhavati dānena priyavādena cāparaḥ |
mantraṃ mūlabalenānyo yaḥ priyaḥ priya eva saḥ || 3||
dveṣyo na sādhurbhavati na medhāvī na paṇḍitaḥ |
priye śubhāni karmāṇi dveṣye pāpāni bhārata || 4||
na sa kṣayo mahārāja yaḥ kṣayo vṛddhimāvahet |
kṣayaḥ sa tviha mantavyo yaṃ labdhvā bahu nāśayet || 5||
samṛddhā guṇataḥ ke cidbhavanti dhanato'pare |
dhanavṛddhānguṇairhīnāndhṛtarāṣṭra vivarjayet || 6||
dhṛtarāṣṭra uvāca |
sarvaṃ tvamāyatī yuktaṃ bhāṣase prājñasammatam |
na cotsahe sutaṃ tyaktuṃ yato dharmastato jayaḥ || 7||
vidura uvāca |
svabhāvaguṇasampanno na jātu vinayānvitaḥ |
susūkṣmamapi bhūtānāmupamardaṃ prayokṣyate || 8||
parāpavāda niratāḥ paraduḥkhodayeṣu ca |
parasparavirodhe ca yatante satatothitāḥ || 9||
sa doṣaṃ darśanaṃ yeṣāṃ saṃvāse sumahadbhayam |
arthādāne mahāndoṣaḥ pradāne ca mahadbhayam || 10||
ye pāpā iti vikhyātāḥ saṃvāse parigarhitāḥ |
yuktāścānyairmahādoṣairye narāstānvivarjayet || 11||
nivartamāne sauhārde prītirnīce praṇaśyati |
yā caiva phalanirvṛttiḥ sauhṛde caiva yatsukham || 12||
yatate cāpavādāya yatnamārabhate kṣaye |
alpe'pyapakṛte mohānna śāntimupagacchati || 13||
tādṛśaiḥ saṅgataṃ nīcairnṛśaṃsairakṛtātmabhiḥ |
niśāmya nipuṇaṃ buddhyā vidvāndūrādvivarjayet || 14||
yo jñātimanugṛhṇāti daridraṃ dīnamāturam |
saputrapaśubhirvṛddhiṃ yaśaścāvyayamaśnute || 15||
jñātayo vardhanīyāstairya icchantyātmanaḥ śubham |
kulavṛddhiṃ ca rājendra tasmātsādhu samācara || 16||
śreyasā yokṣyase rājankurvāṇo jñātisatkriyām |
viguṇā hyapi saṃrakṣyā jñātayo bharatarṣabha || 17||
kiṃ punarguṇavantaste tvatprasādābhikāṅkṣiṇaḥ |
prasādaṃ kuru dīnānāṃ pāṇḍavānāṃ viśāṃ pate || 18||
dīyantāṃ grāmakāḥ ke citteṣāṃ vṛttyarthamīśvara |
evaṃ loke yaśaḥprāpto bhaviṣyatsi narādhipa || 19||
vṛddhena hi tvayā kāryaṃ putrāṇāṃ tāta rakṣaṇam |
mayā cāpi hitaṃ vācyaṃ viddhi māṃ tvaddhitaiṣiṇam || 20||
jñātibhirvigrahastāta na kartavyo bhavārthinā |
sukhāni saha bhojyāni jñātibhirbharatarṣabha || 21||
sambhojanaṃ saṅkathanaṃ samprītiś ca parasparam |
jñātibhiḥ saha kāryāṇi na virodhaḥ kathaṃ cana || 22||
jñātayastārayantīha jñātayo majjayanti ca |
suvṛttāstārayantīha durvṛttā majjayanti ca || 23||
suvṛtto bhava rājendra pāṇḍavānprati mānada |
adharṣaṇīyaḥ śatrūṇāṃ tairvṛtastvaṃ bhaviṣyasi || 24||
śrīmantaṃ jñātimāsādya yo jñātiravasīdati |
digdhahastaṃ mṛga iva sa enastasya vindati || 25||
paścādapi naraśreṣṭha tava tāpo bhaviṣyati |
tānvā hatānsutānvāpi śrutvā tadanucintaya || 26||
yena khaṭvāṃ samārūḍhaḥ paritapyeta karmaṇā |
ādāveva na tatkuryādadhruve jīvite sati || 27||
na kaścinnāpanayate pumānanyatra bhārgavāt |
śeṣasampratipattistu buddhimatsveva tiṣṭhati || 28||
duryodhanena yadyetatpāpaṃ teṣu purā kṛtam |
tvayā tatkulavṛddhena pratyāneyaṃ nareśvara || 29||
tāṃstvaṃ pade pratiṣṭhāpya loke vigatakalmaṣaḥ |
bhaviṣyasi naraśreṣṭha pūjanīyo manīṣiṇām || 30||
suvyāhṛtāni dhīrāṇāṃ phalataḥ pravicintya yaḥ |
adhyavasyati kāryeṣu ciraṃ yaśasi tiṣṭhati || 31||
avṛttiṃ vinayo hanti hantyanarthaṃ parākramaḥ |
hanti nityaṃ kṣamā krodhamācāro hantyalakṣaṇam || 32||
paricchadena kṣatreṇa veśmanā paricaryayā |
parīkṣeta kulaṃ rājanbhojanācchādanena ca || 33||
yayościttena vā cittaṃ naibhṛtaṃ naibhṛtena vā |
sameti prajñayā prajñā tayormaitrī na jīryate || 34||
durbuddhimakṛtaprajñaṃ channaṃ kūpaṃ tṛṇairiva |
vivarjayīta medhāvī tasminmaitrī praṇaśyati || 35||
avalipteṣu mūrkheṣu raudrasāhasikeṣu ca |
tathaivāpeta dharmeṣu na maitrīmācaredbudhaḥ || 36||
kṛtajñaṃ dhārmikaṃ satyamakṣudraṃ dṛḍhabhaktikam |
jitendriyaṃ sthitaṃ sthityāṃ mitramatyāgi ceṣyate || 37||
indriyāṇāmanutsargo mṛtyunā na viśiṣyate |
atyarthaṃ punarutsargaḥ sādayeddaivatānyapi || 38||
mārdavaṃ sarvabhūtānāmanasūyā kṣamā dhṛtiḥ |
āyuṣyāṇi budhāḥ prāhurmitrāṇāṃ cāvimānanā || 39||
apanītaṃ sunītena yo'rthaṃ pratyāninīṣate |
matimāsthāya sudṛḍhāṃ tadakāpuruṣa vratam || 40||
āyatyāṃ pratikārajñastadātve dṛḍhaniścayaḥ |
atīte kāryaśeṣajño naro'rthairna prahīyate || 41||
karmaṇā manasā vācā yadabhīkṣṇaṃ niṣevate |
tadevāpaharatyenaṃ tasmātkalyāṇamācaret || 42||
maṅgalālambhanaṃ yogaḥ śrutamutthānamārjavam |
bhūtimetāni kurvanti satāṃ cābhīkṣṇa darśanam || 43||
anirvedaḥ śriyo mūlaṃ duḥkhanāśe sukhasya ca |
mahānbhavatyanirviṇṇaḥ sukhaṃ cātyantamaśnute || 44||
nātaḥ śrīmattaraṃ kiṃ cidanyatpathyatamaṃ tathā |
prabha viṣṇoryathā tāta kṣamā sarvatra sarvadā || 45||
kṣamedaśaktaḥ sarvasya śaktimāndharmakāraṇāt |
arthānarthau samau yasya tasya nityaṃ kṣamā hitā || 46||
yatsukhaṃ sevamāno'pi dharmārthābhyāṃ na hīyate |
kāmaṃ tadupaseveta na mūḍha vratamācaret || 47||
duḥkhārteṣu pramatteṣu nāstikeṣvalaseṣu ca |
na śrīrvasatyadānteṣu ye cotsāha vivarjitāḥ || 48||
ārjavena naraṃ yuktamārjavātsavyapatrapam |
aśaktimantaṃ manyanto dharṣayanti kubuddhayaḥ || 49||
atyāryamatidātāramatiśūramativratam |
prajñābhimāninaṃ caiva śrīrbhayānnopasarpati || 50||
agnihotraphalā vedāḥ śīlavṛttaphalaṃ śrutam |
ratiputra phalā dārā dattabhukta phalaṃ dhanam || 51||
adharmopārjitairarthairyaḥ karotyaurdhva dehikam |
na sa tasya phalaṃ pretya bhuṅkte'rthasya durāgamāt || 52||
kānāra vanadurgeṣu kṛcchrāsvāpatsu sambhrame |
udyateṣu ca śastreṣu nāsti śeṣavatāṃ bhayam || 53||
utthānaṃ saṃyamo dākṣyamapramādo dhṛtiḥ smṛtiḥ |
samīkṣya ca samārambho viddhi mūlaṃ bhavasya tat || 54||
tapobalaṃ tāpasānāṃ brahma brahmavidāṃ balam |
hiṃsā balamasādhūnāṃ kṣamāguṇavatāṃ balam || 55||
aṣṭau tānyavrataghnāni āpo mūlaṃ phalaṃ payaḥ |
havirbrāhmaṇa kāmyā ca gurorvacanamauṣadham || 56||
na tatparasya sandadhyātpratikūlaṃ yadātmanaḥ |
saṅgraheṇaiṣa dharmaḥ syātkāmādanyaḥ pravartate || 57||
akrodhena jayetkrodhamasādhuṃ sādhunā jayet |
jayetkadaryaṃ dānena jayetsatyena cānṛtam || 58||
strī dhūrtake'lase bhīrau caṇḍe puruṣamānini |
caure kṛtaghne viśvāso na kāryo na ca nāstike || 59||
abhivādanaśīlasya nityaṃ vṛddhopasevinaḥ |
catvāri sampravardhante kīrtirāyuryaśobalam || 60||
atikleśena ye'rthāḥ syurdharmasyātikrameṇa ca |
arervā praṇipātena mā sma teṣu manaḥ kṛthāḥ || 61||
avidyaḥ puruṣaḥ śocyaḥ śocyaṃ mithunamaprajam |
nirāhārāḥ prajāḥ śocyāḥ śocyaṃ rāṣṭramarājakam || 62||
adhvā jarā dehavatāṃ parvatānāṃ jalaṃ jarā |
asambhogo jarā strīṇāṃ vākṣalyaṃ manaso jarā || 63||
anāmnāya malā vedā brāhmaṇasyāvrataṃ malam |
kautūhalamalā sādhvī vipravāsa malāḥ striyaḥ || 64||
suvarṇasya malaṃ rūpyaṃ rūpyasyāpi malaṃ trapu |
jñeyaṃ trapu malaṃ sīsaṃ sīsasyāpi malaṃ malam || 65||
na svapnena jayennidrāṃ na kāmena striyaṃ jayet |
nendhanena jayedagniṃ na pānena surāṃ jayet || 66||
yasya dānajitaṃ mitramamitrā yudhi nirjitāḥ |
annapānajitā dārāḥ saphalaṃ tasya jīvitam || 67||
sahasriṇo'pi jīvanti jīvanti śatinastathā |
dhṛtarāṣṭraṃ vimuñcecchāṃ na kathaṃ cinna jīvyate || 68||
yatpṛthivyāṃ vrīhi yavaṃ hiraṇyaṃ paśavaḥ striyaḥ |
nālamekasya tatsarvamiti paśyanna muhyati || 69||
rājanbhūyo bravīmi tvāṃ putreṣu samamācara |
samatā yadi te rājansveṣu pāṇḍusuteṣu ca || 70||
|| iti śrīmahābhārate udyogaparvaṇi prajāgaraparvaṇi
viduravākye ekonacatvāriṃśo'dhyāyaḥ || 39||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.