3.13 અરણ્યકાણ્ડ - ત્રયોદશ સર્ગઃ

3.13 Aranyakanda - Trayodasha Sargah

✍️ Valmiki 🖋️ Gujarati script
📄 Download PDF
શ્રીમદ્વાલ્મીકીય રામાયણે અરણ્યકાણ્ડમ્ ।
અથ ત્રયોદશસ્સર્ગઃ ।
રામ પ્રીતોઽસ્મિ ભદ્રં તે પરિતુષ્ટોઽસ્મિ લક્ષ્મણ ।
અભિવાદયિતું યન્માં પ્રાપ્તૌ સ્થ સ્સહ સીતયા ॥ 1 ॥
અધ્વશ્રમેણ વાં ખેદો બાધતે પ્રચુરશ્રમઃ ।
વ્યક્તમુત્કણ્ઠતે વાપિ મૈથિલી જનકાત્મજા ॥ 2 ॥
એષા હિ સુકુમારી ચ દુઃખૈશ્ચ ન વિમાનિતા ।
પ્રાજ્યદોષં વનં પ્રાપ્તા ભર્તૃસ્નેહપ્રચોદિતા ॥ 3 ॥
યથૈષા રમતે રામ ઇહ સીતા તથા કુરુ ।
દુષ્કરં કૃતવત્યેષા વને ત્વામનુગચ્છતી ॥ 4 ॥
એષા હિ પ્રકૃતિઃ સ્ત્રીણામાસૃષ્ટે રઘુનન્દન ।
સમસ્થમનુરજ્યાન્તિ વિષમસ્થં ત્યજન્તિ ચ ॥ 5 ॥
શતહ્રદાનાં લોલત્વં શસ્ત્રાણાં તીક્ષ્ણતાં તથા ।
ગરૂડાનિલયોશ્શૈઘ્ર્યમનુગચ્છન્તિ યોષિતઃ ॥ 6 ॥
ઇયં તુ ભવતો ભાર્યા દોષૈરેતૈર્વિવર્જિતા ।
શ્લાઘ્યા ચ વ્યપદેશ્યા ચ યથા દેવી હ્યરુન્ધતી ॥ 7 ॥
અલઙ્કૃતોઽયં દેશશ્ચ યત્ર સૌમિત્રિણા સહ ।
વૈદેહ્યા ચાનયા રામ વત્સ્યસિ ત્વમરિન્દમ ॥ 8 ॥
એવમુક્તસ્સમુનિના રાઘવસ્સંયતાઞ્જલિઃ ।
ઉવાચ પ્રશ્રિતં વાક્યમૃષિં દીપ્તમિવાનલમ્ ॥ 9 ॥
ધન્યોઽસ્મ્યનુગૃહીતોઽસ્મિ યસ્ય મે મુનિપુઙ્ગવઃ ।
ગુણૈસ્સભ્રાતૃભાર્યસ્ય વરદઃ પરિતુષ્યતિ ॥ 10 ॥
કિન્તુ વ્યાદિશ મે દેશં સોદકં બહુકાનનમ્ ।
યત્રાશ્રમપદં કૃત્વા વસેયં નિરતસ્સુખમ્ ॥ 11 ॥
તતોઽબ્રવીન્મુનિશ્રેષ્ઠશ્શ્રુત્વા રામસ્ય તદ્વચઃ ।
ધ્યાત્વા મુહૂર્તં ધર્માત્મા ધીરો ધીરતરં વચઃ ॥ 12 ॥
ઇતો દ્વિયોજને તાત બહુમૂલફલોદકઃ ।
દેશો બહુમૃગશ્શ્રીમાન્પઞ્ચવટ્યભિવિશ્રુતઃ ॥ 13 ॥
તત્ર ગત્વાઽઽશ્રમપદં કૃત્વા સૌમિત્રિણા સહ ।
રમસ્વ ત્વં પિતુર્વાક્યં તથોક્તમનુપાલયન્ ॥ 14 ॥
કાલોઽયં ગતભૂયિષ્ઠો યઃ કાલ સ્તવ રાઘવ ।
સમયો યો નરેન્દ્રેણ કૃતો દશરથેન તે ॥ 15 ॥
તીર્ણપ્રતિજ્ઞઃ કાકુત્સ્થ સુખં રાજ્યે નિવત્સ્યસિ ।
ધન્યસ્તે જનકો રામ સ રાજા રઘુનન્દન ॥ 16 ॥
યસ્ત્વયા જ્યેષ્ઠપુત્રેણ યયાતિરિવ તારિતઃ ।
વિદિતો હ્યેષ વૃત્તાન્તો મમ સર્વસ્તવાનઘ ॥ 17 ॥
તપસશ્ચ પ્રભાવેણ સ્નેહાદ્દશરથસ્ય ચ ।
હૃદયસ્થશ્ચ તે છન્દો વિજ્ઞાતસ્તપસા મયા ॥ 18 ॥
ઇહાવાસં પ્રતિજ્ઞાય મયા સહ તપોવને ।
અતશ્ચ ત્વામહં બ્રૂમિ ગચ્છ પઞ્ચવટીમિતિ ॥ 19 ॥
સ હિ રમ્યો વનોદ્દેશો મૈથિલી તત્ર રંસ્યતે ।
સ દેશશ્શ્લાઘનીયશ્ચ નાતિદૂરે ચ રાઘવ ॥ 20 ॥
ગોદાવર્યાસ્સમીપે ચ મૈથિલી તત્ર રંસ્યતે ।
પ્રાજ્યમૂલફલશ્ચૈવ નાનાદ્વિજગણાયુતઃ ॥ 21 ॥
વિવિક્તશ્ચ મહાબાહો પુણ્યોરમ્યસ્તથૈવ ચ ।
ભવાનપિ સદારશ્ચ શક્તશ્ચ પરિરક્ષણે ।
અપિ ચાત્ર વસન્રામ તાપસાન્પાલયિષ્યસિ ॥ 22 ॥
એતદાલક્ષ્યતે વીર મધૂકાનાં મહદ્વનમ્ ।
ઉત્તરેણાસ્ય ગન્તવ્યં ન્યગ્રોધમભિગચ્છતા ॥ 23 ॥
તતઃ સ્થલમુપારુહ્ય પર્વતસ્યાવિદૂરતઃ ।
ખ્યાતઃ પઞ્ચવટીત્યેવ નિત્યપુષ્પિતકાનનઃ ॥ 24 ॥
અગસ્ત્યેનૈવમુક્તસ્તુ રામસ્સૌમિત્રિણા સહ ।
સત્કૃત્યામન્ત્રયામાસ તમૃષિં સત્યવાદિનમ્ ॥ 25 ॥
તૌ તુ તેનાભ્યનુજ્ઞાતૌ કૃતપાદાભિવન્દનૌ ।
તદાશ્રમાત્પઞ્ચવટીં જગ્મતુસ્સીતયા સહ ॥ 26 ॥
ગૃહીતચાપૌ તુ નરાધિપાત્મજૌ વિષક્તતૂણૌ સમરેષ્વકાતરૌ ।
યથોપદિષ્ટેન પથા મહર્ષિણા પ્રજગ્મતુઃ પઞ્ચવટીં સમાહિતૌ ॥ 27 ॥
ઇત્યાર્ષે શ્રીમદ્રામાયણે વાલ્મીકીય આદિકાવ્યે અરણ્યકાણ્ડે ત્રયોદશસ્સર્ગઃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha trayodaśassargaḥ |
rāma prīto'smi bhadraṃ te parituṣṭo'smi lakṣmaṇa |
abhivādayituṃ yanmāṃ prāptau stha ssaha sītayā || 1 ||
adhvaśrameṇa vāṃ khedo bādhate pracuraśramaḥ |
vyaktamutkaṇṭhate vāpi maithilī janakātmajā || 2 ||
eṣā hi sukumārī ca duḥkhaiśca na vimānitā |
prājyadoṣaṃ vanaṃ prāptā bhartṛsnehapracoditā || 3 ||
yathaiṣā ramate rāma iha sītā tathā kuru |
duṣkaraṃ kṛtavatyeṣā vane tvāmanugacchatī || 4 ||
eṣā hi prakṛtiḥ strīṇāmāsṛṣṭe raghunandana |
samasthamanurajyānti viṣamasthaṃ tyajanti ca || 5 ||
śatahradānāṃ lolatvaṃ śastrāṇāṃ tīkṣṇatāṃ tathā |
garūḍānilayośśaighryamanugacchanti yoṣitaḥ || 6 ||
iyaṃ tu bhavato bhāryā doṣairetairvivarjitā |
ślāghyā ca vyapadeśyā ca yathā devī hyarundhatī || 7 ||
alaṅkṛto'yaṃ deśaśca yatra saumitriṇā saha |
vaidehyā cānayā rāma vatsyasi tvamarindama || 8 ||
evamuktassamuninā rāghavassaṃyatāñjaliḥ |
uvāca praśritaṃ vākyamṛṣiṃ dīptamivānalam || 9 ||
dhanyo'smyanugṛhīto'smi yasya me munipuṅgavaḥ |
guṇaissabhrātṛbhāryasya varadaḥ parituṣyati || 10 ||
kintu vyādiśa me deśaṃ sodakaṃ bahukānanam |
yatrāśramapadaṃ kṛtvā vaseyaṃ niratassukham || 11 ||
tato'bravīnmuniśreṣṭhaśśrutvā rāmasya tadvacaḥ |
dhyātvā muhūrtaṃ dharmātmā dhīro dhīrataraṃ vacaḥ || 12 ||
ito dviyojane tāta bahumūlaphalodakaḥ |
deśo bahumṛgaśśrīmānpañcavaṭyabhiviśrutaḥ || 13 ||
tatra gatvā''śramapadaṃ kṛtvā saumitriṇā saha |
ramasva tvaṃ piturvākyaṃ tathoktamanupālayan || 14 ||
kālo'yaṃ gatabhūyiṣṭho yaḥ kāla stava rāghava |
samayo yo narendreṇa kṛto daśarathena te || 15 ||
tīrṇapratijñaḥ kākutstha sukhaṃ rājye nivatsyasi |
dhanyaste janako rāma sa rājā raghunandana || 16 ||
yastvayā jyeṣṭhaputreṇa yayātiriva tāritaḥ |
vidito hyeṣa vṛttānto mama sarvastavānagha || 17 ||
tapasaśca prabhāveṇa snehāddaśarathasya ca |
hṛdayasthaśca te chando vijñātastapasā mayā || 18 ||
ihāvāsaṃ pratijñāya mayā saha tapovane |
ataśca tvāmahaṃ brūmi gaccha pañcavaṭīmiti || 19 ||
sa hi ramyo vanoddeśo maithilī tatra raṃsyate |
sa deśaśślāghanīyaśca nātidūre ca rāghava || 20 ||
godāvaryāssamīpe ca maithilī tatra raṃsyate |
prājyamūlaphalaścaiva nānādvijagaṇāyutaḥ || 21 ||
viviktaśca mahābāho puṇyoramyastathaiva ca |
bhavānapi sadāraśca śaktaśca parirakṣaṇe |
api cātra vasanrāma tāpasānpālayiṣyasi || 22 ||
etadālakṣyate vīra madhūkānāṃ mahadvanam |
uttareṇāsya gantavyaṃ nyagrodhamabhigacchatā || 23 ||
tataḥ sthalamupāruhya parvatasyāvidūrataḥ |
khyātaḥ pañcavaṭītyeva nityapuṣpitakānanaḥ || 24 ||
agastyenaivamuktastu rāmassaumitriṇā saha |
satkṛtyāmantrayāmāsa tamṛṣiṃ satyavādinam || 25 ||
tau tu tenābhyanujñātau kṛtapādābhivandanau |
tadāśramātpañcavaṭīṃ jagmatussītayā saha || 26 ||
gṛhītacāpau tu narādhipātmajau viṣaktatūṇau samareṣvakātarau |
yathopadiṣṭena pathā maharṣiṇā prajagmatuḥ pañcavaṭīṃ samāhitau || 27 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe trayodaśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अरण्यकाण्डम् ।
अथ त्रयोदशस्सर्गः ।
राम प्रीतोऽस्मि भद्रं ते परितुष्टोऽस्मि लक्ष्मण ।
अभिवादयितुं यन्मां प्राप्तौ स्थ स्सह सीतया ॥ 1 ॥
अध्वश्रमेण वां खेदो बाधते प्रचुरश्रमः ।
व्यक्तमुत्कण्ठते वापि मैथिली जनकात्मजा ॥ 2 ॥
एषा हि सुकुमारी च दुःखैश्च न विमानिता ।
प्राज्यदोषं वनं प्राप्ता भर्तृस्नेहप्रचोदिता ॥ 3 ॥
यथैषा रमते राम इह सीता तथा कुरु ।
दुष्करं कृतवत्येषा वने त्वामनुगच्छती ॥ 4 ॥
एषा हि प्रकृतिः स्त्रीणामासृष्टे रघुनन्दन ।
समस्थमनुरज्यान्ति विषमस्थं त्यजन्ति च ॥ 5 ॥
शतह्रदानां लोलत्वं शस्त्राणां तीक्ष्णतां तथा ।
गरूडानिलयोश्शैघ्र्यमनुगच्छन्ति योषितः ॥ 6 ॥
इयं तु भवतो भार्या दोषैरेतैर्विवर्जिता ।
श्लाघ्या च व्यपदेश्या च यथा देवी ह्यरुन्धती ॥ 7 ॥
अलङ्कृतोऽयं देशश्च यत्र सौमित्रिणा सह ।
वैदेह्या चानया राम वत्स्यसि त्वमरिन्दम ॥ 8 ॥
एवमुक्तस्समुनिना राघवस्संयताञ्जलिः ।
उवाच प्रश्रितं वाक्यमृषिं दीप्तमिवानलम् ॥ 9 ॥
धन्योऽस्म्यनुगृहीतोऽस्मि यस्य मे मुनिपुङ्गवः ।
गुणैस्सभ्रातृभार्यस्य वरदः परितुष्यति ॥ 10 ॥
किन्तु व्यादिश मे देशं सोदकं बहुकाननम् ।
यत्राश्रमपदं कृत्वा वसेयं निरतस्सुखम् ॥ 11 ॥
ततोऽब्रवीन्मुनिश्रेष्ठश्श्रुत्वा रामस्य तद्वचः ।
ध्यात्वा मुहूर्तं धर्मात्मा धीरो धीरतरं वचः ॥ 12 ॥
इतो द्वियोजने तात बहुमूलफलोदकः ।
देशो बहुमृगश्श्रीमान्पञ्चवट्यभिविश्रुतः ॥ 13 ॥
तत्र गत्वाऽऽश्रमपदं कृत्वा सौमित्रिणा सह ।
रमस्व त्वं पितुर्वाक्यं तथोक्तमनुपालयन् ॥ 14 ॥
कालोऽयं गतभूयिष्ठो यः काल स्तव राघव ।
समयो यो नरेन्द्रेण कृतो दशरथेन ते ॥ 15 ॥
तीर्णप्रतिज्ञः काकुत्स्थ सुखं राज्ये निवत्स्यसि ।
धन्यस्ते जनको राम स राजा रघुनन्दन ॥ 16 ॥
यस्त्वया ज्येष्ठपुत्रेण ययातिरिव तारितः ।
विदितो ह्येष वृत्तान्तो मम सर्वस्तवानघ ॥ 17 ॥
तपसश्च प्रभावेण स्नेहाद्दशरथस्य च ।
हृदयस्थश्च ते छन्दो विज्ञातस्तपसा मया ॥ 18 ॥
इहावासं प्रतिज्ञाय मया सह तपोवने ।
अतश्च त्वामहं ब्रूमि गच्छ पञ्चवटीमिति ॥ 19 ॥
स हि रम्यो वनोद्देशो मैथिली तत्र रंस्यते ।
स देशश्श्लाघनीयश्च नातिदूरे च राघव ॥ 20 ॥
गोदावर्यास्समीपे च मैथिली तत्र रंस्यते ।
प्राज्यमूलफलश्चैव नानाद्विजगणायुतः ॥ 21 ॥
विविक्तश्च महाबाहो पुण्योरम्यस्तथैव च ।
भवानपि सदारश्च शक्तश्च परिरक्षणे ।
अपि चात्र वसन्राम तापसान्पालयिष्यसि ॥ 22 ॥
एतदालक्ष्यते वीर मधूकानां महद्वनम् ।
उत्तरेणास्य गन्तव्यं न्यग्रोधमभिगच्छता ॥ 23 ॥
ततः स्थलमुपारुह्य पर्वतस्याविदूरतः ।
ख्यातः पञ्चवटीत्येव नित्यपुष्पितकाननः ॥ 24 ॥
अगस्त्येनैवमुक्तस्तु रामस्सौमित्रिणा सह ।
सत्कृत्यामन्त्रयामास तमृषिं सत्यवादिनम् ॥ 25 ॥
तौ तु तेनाभ्यनुज्ञातौ कृतपादाभिवन्दनौ ।
तदाश्रमात्पञ्चवटीं जग्मतुस्सीतया सह ॥ 26 ॥
गृहीतचापौ तु नराधिपात्मजौ विषक्ततूणौ समरेष्वकातरौ ।
यथोपदिष्टेन पथा महर्षिणा प्रजग्मतुः पञ्चवटीं समाहितौ ॥ 27 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अरण्यकाण्डे त्रयोदशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha trayodaśassargaḥ |
rāma prīto'smi bhadraṃ te parituṣṭo'smi lakṣmaṇa |
abhivādayituṃ yanmāṃ prāptau stha ssaha sītayā || 1 ||
adhvaśrameṇa vāṃ khedo bādhate pracuraśramaḥ |
vyaktamutkaṇṭhate vāpi maithilī janakātmajā || 2 ||
eṣā hi sukumārī ca duḥkhaiśca na vimānitā |
prājyadoṣaṃ vanaṃ prāptā bhartṛsnehapracoditā || 3 ||
yathaiṣā ramate rāma iha sītā tathā kuru |
duṣkaraṃ kṛtavatyeṣā vane tvāmanugacchatī || 4 ||
eṣā hi prakṛtiḥ strīṇāmāsṛṣṭe raghunandana |
samasthamanurajyānti viṣamasthaṃ tyajanti ca || 5 ||
śatahradānāṃ lolatvaṃ śastrāṇāṃ tīkṣṇatāṃ tathā |
garūḍānilayośśaighryamanugacchanti yoṣitaḥ || 6 ||
iyaṃ tu bhavato bhāryā doṣairetairvivarjitā |
ślāghyā ca vyapadeśyā ca yathā devī hyarundhatī || 7 ||
alaṅkṛto'yaṃ deśaśca yatra saumitriṇā saha |
vaidehyā cānayā rāma vatsyasi tvamarindama || 8 ||
evamuktassamuninā rāghavassaṃyatāñjaliḥ |
uvāca praśritaṃ vākyamṛṣiṃ dīptamivānalam || 9 ||
dhanyo'smyanugṛhīto'smi yasya me munipuṅgavaḥ |
guṇaissabhrātṛbhāryasya varadaḥ parituṣyati || 10 ||
kintu vyādiśa me deśaṃ sodakaṃ bahukānanam |
yatrāśramapadaṃ kṛtvā vaseyaṃ niratassukham || 11 ||
tato'bravīnmuniśreṣṭhaśśrutvā rāmasya tadvacaḥ |
dhyātvā muhūrtaṃ dharmātmā dhīro dhīrataraṃ vacaḥ || 12 ||
ito dviyojane tāta bahumūlaphalodakaḥ |
deśo bahumṛgaśśrīmānpañcavaṭyabhiviśrutaḥ || 13 ||
tatra gatvā''śramapadaṃ kṛtvā saumitriṇā saha |
ramasva tvaṃ piturvākyaṃ tathoktamanupālayan || 14 ||
kālo'yaṃ gatabhūyiṣṭho yaḥ kāla stava rāghava |
samayo yo narendreṇa kṛto daśarathena te || 15 ||
tīrṇapratijñaḥ kākutstha sukhaṃ rājye nivatsyasi |
dhanyaste janako rāma sa rājā raghunandana || 16 ||
yastvayā jyeṣṭhaputreṇa yayātiriva tāritaḥ |
vidito hyeṣa vṛttānto mama sarvastavānagha || 17 ||
tapasaśca prabhāveṇa snehāddaśarathasya ca |
hṛdayasthaśca te chando vijñātastapasā mayā || 18 ||
ihāvāsaṃ pratijñāya mayā saha tapovane |
ataśca tvāmahaṃ brūmi gaccha pañcavaṭīmiti || 19 ||
sa hi ramyo vanoddeśo maithilī tatra raṃsyate |
sa deśaśślāghanīyaśca nātidūre ca rāghava || 20 ||
godāvaryāssamīpe ca maithilī tatra raṃsyate |
prājyamūlaphalaścaiva nānādvijagaṇāyutaḥ || 21 ||
viviktaśca mahābāho puṇyoramyastathaiva ca |
bhavānapi sadāraśca śaktaśca parirakṣaṇe |
api cātra vasanrāma tāpasānpālayiṣyasi || 22 ||
etadālakṣyate vīra madhūkānāṃ mahadvanam |
uttareṇāsya gantavyaṃ nyagrodhamabhigacchatā || 23 ||
tataḥ sthalamupāruhya parvatasyāvidūrataḥ |
khyātaḥ pañcavaṭītyeva nityapuṣpitakānanaḥ || 24 ||
agastyenaivamuktastu rāmassaumitriṇā saha |
satkṛtyāmantrayāmāsa tamṛṣiṃ satyavādinam || 25 ||
tau tu tenābhyanujñātau kṛtapādābhivandanau |
tadāśramātpañcavaṭīṃ jagmatussītayā saha || 26 ||
gṛhītacāpau tu narādhipātmajau viṣaktatūṇau samareṣvakātarau |
yathopadiṣṭena pathā maharṣiṇā prajagmatuḥ pañcavaṭīṃ samāhitau || 27 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe trayodaśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gujarati script. Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.
🕉 InfoLyter.in