𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌅𑌰𑌣𑍍𑌯𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥 𑌤𑍍𑌰𑌯𑍋𑌦𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
𑌰𑌾𑌮 𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑍋𑌽𑌸𑍍𑌮𑌿 𑌭𑌦𑍍𑌰𑌂 𑌤𑍇 𑌪𑌰𑌿𑌤𑍁𑌷𑍍𑌟𑍋𑌽𑌸𑍍𑌮𑌿 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣 ।
𑌅𑌭𑌿𑌵𑌾𑌦𑌯𑌿𑌤𑍁𑌂 𑌯𑌨𑍍𑌮𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌤𑍗 𑌸𑍍𑌥 𑌸𑍍𑌸𑌹 𑌸𑍀𑌤𑌯𑌾 ॥ 1 ॥
𑌅𑌧𑍍𑌵𑌶𑍍𑌰𑌮𑍇𑌣 𑌵𑌾𑌂 𑌖𑍇𑌦𑍋 𑌬𑌾𑌧𑌤𑍇 𑌪𑍍𑌰𑌚𑍁𑌰𑌶𑍍𑌰𑌮𑌃 ।
𑌵𑍍𑌯𑌕𑍍𑌤𑌮𑍁𑌤𑍍𑌕𑌣𑍍𑌠𑌤𑍇 𑌵𑌾𑌪𑌿 𑌮𑍈𑌥𑌿𑌲𑍀 𑌜𑌨𑌕𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑌾 ॥ 2 ॥
𑌏𑌷𑌾 𑌹𑌿 𑌸𑍁𑌕𑍁𑌮𑌾𑌰𑍀 𑌚 𑌦𑍁𑌃𑌖𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌨 𑌵𑌿𑌮𑌾𑌨𑌿𑌤𑌾 ।
𑌪𑍍𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌦𑍋𑌷𑌂 𑌵𑌨𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌤𑌾 𑌭𑌰𑍍𑌤𑍃𑌸𑍍𑌨𑍇𑌹𑌪𑍍𑌰𑌚𑍋𑌦𑌿𑌤𑌾 ॥ 3 ॥
𑌯𑌥𑍈𑌷𑌾 𑌰𑌮𑌤𑍇 𑌰𑌾𑌮 𑌇𑌹 𑌸𑍀𑌤𑌾 𑌤𑌥𑌾 𑌕𑍁𑌰𑍁 ।
𑌦𑍁𑌷𑍍𑌕𑌰𑌂 𑌕𑍃𑌤𑌵𑌤𑍍𑌯𑍇𑌷𑌾 𑌵𑌨𑍇 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌮𑌨𑍁𑌗𑌚𑍍𑌛𑌤𑍀 ॥ 4 ॥
𑌏𑌷𑌾 𑌹𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌕𑍃𑌤𑌿𑌃 𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑍀𑌣𑌾𑌮𑌾𑌸𑍃𑌷𑍍𑌟𑍇 𑌰𑌘𑍁𑌨𑌨𑍍𑌦𑌨 ।
𑌸𑌮𑌸𑍍𑌥𑌮𑌨𑍁𑌰𑌜𑍍𑌯𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌵𑌿𑌷𑌮𑌸𑍍𑌥𑌂 𑌤𑍍𑌯𑌜𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌚 ॥ 5 ॥
𑌶𑌤𑌹𑍍𑌰𑌦𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌲𑍋𑌲𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌶𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌣𑌾𑌂 𑌤𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌣𑌤𑌾𑌂 𑌤𑌥𑌾 ।
𑌗𑌰𑍂𑌡𑌾𑌨𑌿𑌲𑌯𑍋𑌶𑍍𑌶𑍈𑌘𑍍𑌰𑍍𑌯𑌮𑌨𑍁𑌗𑌚𑍍𑌛𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌯𑍋𑌷𑌿𑌤𑌃 ॥ 6 ॥
𑌇𑌯𑌂 𑌤𑍁 𑌭𑌵𑌤𑍋 𑌭𑌾𑌰𑍍𑌯𑌾 𑌦𑍋𑌷𑍈𑌰𑍇𑌤𑍈𑌰𑍍𑌵𑌿𑌵𑌰𑍍𑌜𑌿𑌤𑌾 ।
𑌶𑍍𑌲𑌾𑌘𑍍𑌯𑌾 𑌚 𑌵𑍍𑌯𑌪𑌦𑍇𑌶𑍍𑌯𑌾 𑌚 𑌯𑌥𑌾 𑌦𑍇𑌵𑍀 𑌹𑍍𑌯𑌰𑍁𑌨𑍍𑌧𑌤𑍀 ॥ 7 ॥
𑌅𑌲𑌙𑍍𑌕𑍃𑌤𑍋𑌽𑌯𑌂 𑌦𑍇𑌶𑌶𑍍𑌚 𑌯𑌤𑍍𑌰 𑌸𑍗𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌿𑌣𑌾 𑌸𑌹 ।
𑌵𑍈𑌦𑍇𑌹𑍍𑌯𑌾 𑌚𑌾𑌨𑌯𑌾 𑌰𑌾𑌮 𑌵𑌤𑍍𑌸𑍍𑌯𑌸𑌿 𑌤𑍍𑌵𑌮𑌰𑌿𑌨𑍍𑌦𑌮 ॥ 8 ॥
𑌏𑌵𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌸𑍍𑌸𑌮𑍁𑌨𑌿𑌨𑌾 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌸𑍍𑌸𑌂𑌯𑌤𑌾𑌞𑍍𑌜𑌲𑌿𑌃 ।
𑌉𑌵𑌾𑌚 𑌪𑍍𑌰𑌶𑍍𑌰𑌿𑌤𑌂 𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌮𑍃𑌷𑌿𑌂 𑌦𑍀𑌪𑍍𑌤𑌮𑌿𑌵𑌾𑌨𑌲𑌮𑍍 ॥ 9 ॥
𑌧𑌨𑍍𑌯𑍋𑌽𑌸𑍍𑌮𑍍𑌯𑌨𑍁𑌗𑍃𑌹𑍀𑌤𑍋𑌽𑌸𑍍𑌮𑌿 𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌮𑍇 𑌮𑍁𑌨𑌿𑌪𑍁𑌙𑍍𑌗𑌵𑌃 ।
𑌗𑍁𑌣𑍈𑌸𑍍𑌸𑌭𑍍𑌰𑌾𑌤𑍃𑌭𑌾𑌰𑍍𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌰𑌦𑌃 𑌪𑌰𑌿𑌤𑍁𑌷𑍍𑌯𑌤𑌿 ॥ 10 ॥
𑌕𑌿𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌵𑍍𑌯𑌾𑌦𑌿𑌶 𑌮𑍇 𑌦𑍇𑌶𑌂 𑌸𑍋𑌦𑌕𑌂 𑌬𑌹𑍁𑌕𑌾𑌨𑌨𑌮𑍍 ।
𑌯𑌤𑍍𑌰𑌾𑌶𑍍𑌰𑌮𑌪𑌦𑌂 𑌕𑍃𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌵𑌸𑍇𑌯𑌂 𑌨𑌿𑌰𑌤𑌸𑍍𑌸𑍁𑌖𑌮𑍍 ॥ 11 ॥
𑌤𑌤𑍋𑌽𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌨𑍍𑌮𑍁𑌨𑌿𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠𑌶𑍍𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌯 𑌤𑌦𑍍𑌵𑌚𑌃 ।
𑌧𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌮𑍁𑌹𑍂𑌰𑍍𑌤𑌂 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌧𑍀𑌰𑍋 𑌧𑍀𑌰𑌤𑌰𑌂 𑌵𑌚𑌃 ॥ 12 ॥
𑌇𑌤𑍋 𑌦𑍍𑌵𑌿𑌯𑍋𑌜𑌨𑍇 𑌤𑌾𑌤 𑌬𑌹𑍁𑌮𑍂𑌲𑌫𑌲𑍋𑌦𑌕𑌃 ।
𑌦𑍇𑌶𑍋 𑌬𑌹𑍁𑌮𑍃𑌗𑌶𑍍𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌾𑌨𑍍𑌪𑌞𑍍𑌚𑌵𑌟𑍍𑌯𑌭𑌿𑌵𑌿𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑌃 ॥ 13 ॥
𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌗𑌤𑍍𑌵𑌾𑌽𑌽𑌶𑍍𑌰𑌮𑌪𑌦𑌂 𑌕𑍃𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌸𑍗𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌿𑌣𑌾 𑌸𑌹 ।
𑌰𑌮𑌸𑍍𑌵 𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌪𑌿𑌤𑍁𑌰𑍍𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌂 𑌤𑌥𑍋𑌕𑍍𑌤𑌮𑌨𑍁𑌪𑌾𑌲𑌯𑌨𑍍 ॥ 14 ॥
𑌕𑌾𑌲𑍋𑌽𑌯𑌂 𑌗𑌤𑌭𑍂𑌯𑌿𑌷𑍍𑌠𑍋 𑌯𑌃 𑌕𑌾𑌲 𑌸𑍍𑌤𑌵 𑌰𑌾𑌘𑌵 ।
𑌸𑌮𑌯𑍋 𑌯𑍋 𑌨𑌰𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑍇𑌣 𑌕𑍃𑌤𑍋 𑌦𑌶𑌰𑌥𑍇𑌨 𑌤𑍇 ॥ 15 ॥
𑌤𑍀𑌰𑍍𑌣𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌜𑍍𑌞𑌃 𑌕𑌾𑌕𑍁𑌤𑍍𑌸𑍍𑌥 𑌸𑍁𑌖𑌂 𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑍇 𑌨𑌿𑌵𑌤𑍍𑌸𑍍𑌯𑌸𑌿 ।
𑌧𑌨𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌜𑌨𑌕𑍋 𑌰𑌾𑌮 𑌸 𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌰𑌘𑍁𑌨𑌨𑍍𑌦𑌨 ॥ 16 ॥
𑌯𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌯𑌾 𑌜𑍍𑌯𑍇𑌷𑍍𑌠𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑍇𑌣 𑌯𑌯𑌾𑌤𑌿𑌰𑌿𑌵 𑌤𑌾𑌰𑌿𑌤𑌃 ।
𑌵𑌿𑌦𑌿𑌤𑍋 𑌹𑍍𑌯𑍇𑌷 𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌾𑌨𑍍𑌤𑍋 𑌮𑌮 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌸𑍍𑌤𑌵𑌾𑌨𑌘 ॥ 17 ॥
𑌤𑌪𑌸𑌶𑍍𑌚 𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾𑌵𑍇𑌣 𑌸𑍍𑌨𑍇𑌹𑌾𑌦𑍍𑌦𑌶𑌰𑌥𑌸𑍍𑌯 𑌚 ।
𑌹𑍃𑌦𑌯𑌸𑍍𑌥𑌶𑍍𑌚 𑌤𑍇 𑌛𑌨𑍍𑌦𑍋 𑌵𑌿𑌜𑍍𑌞𑌾𑌤𑌸𑍍𑌤𑌪𑌸𑌾 𑌮𑌯𑌾 ॥ 18 ॥
𑌇𑌹𑌾𑌵𑌾𑌸𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌜𑍍𑌞𑌾𑌯 𑌮𑌯𑌾 𑌸𑌹 𑌤𑌪𑍋𑌵𑌨𑍇 ।
𑌅𑌤𑌶𑍍𑌚 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌮𑌹𑌂 𑌬𑍍𑌰𑍂𑌮𑌿 𑌗𑌚𑍍𑌛 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌵𑌟𑍀𑌮𑌿𑌤𑌿 ॥ 19 ॥
𑌸 𑌹𑌿 𑌰𑌮𑍍𑌯𑍋 𑌵𑌨𑍋𑌦𑍍𑌦𑍇𑌶𑍋 𑌮𑍈𑌥𑌿𑌲𑍀 𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌰𑌂𑌸𑍍𑌯𑌤𑍇 ।
𑌸 𑌦𑍇𑌶𑌶𑍍𑌶𑍍𑌲𑌾𑌘𑌨𑍀𑌯𑌶𑍍𑌚 𑌨𑌾𑌤𑌿𑌦𑍂𑌰𑍇 𑌚 𑌰𑌾𑌘𑌵 ॥ 20 ॥
𑌗𑍋𑌦𑌾𑌵𑌰𑍍𑌯𑌾𑌸𑍍𑌸𑌮𑍀𑌪𑍇 𑌚 𑌮𑍈𑌥𑌿𑌲𑍀 𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌰𑌂𑌸𑍍𑌯𑌤𑍇 ।
𑌪𑍍𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌮𑍂𑌲𑌫𑌲𑌶𑍍𑌚𑍈𑌵 𑌨𑌾𑌨𑌾𑌦𑍍𑌵𑌿𑌜𑌗𑌣𑌾𑌯𑍁𑌤𑌃 ॥ 21 ॥
𑌵𑌿𑌵𑌿𑌕𑍍𑌤𑌶𑍍𑌚 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌾𑌹𑍋 𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑍋𑌰𑌮𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑌥𑍈𑌵 𑌚 ।
𑌭𑌵𑌾𑌨𑌪𑌿 𑌸𑌦𑌾𑌰𑌶𑍍𑌚 𑌶𑌕𑍍𑌤𑌶𑍍𑌚 𑌪𑌰𑌿𑌰𑌕𑍍𑌷𑌣𑍇 ।
𑌅𑌪𑌿 𑌚𑌾𑌤𑍍𑌰 𑌵𑌸𑌨𑍍𑌰𑌾𑌮 𑌤𑌾𑌪𑌸𑌾𑌨𑍍𑌪𑌾𑌲𑌯𑌿𑌷𑍍𑌯𑌸𑌿 ॥ 22 ॥
𑌏𑌤𑌦𑌾𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌤𑍇 𑌵𑍀𑌰 𑌮𑌧𑍂𑌕𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌮𑌹𑌦𑍍𑌵𑌨𑌮𑍍 ।
𑌉𑌤𑍍𑌤𑌰𑍇𑌣𑌾𑌸𑍍𑌯 𑌗𑌨𑍍𑌤𑌵𑍍𑌯𑌂 𑌨𑍍𑌯𑌗𑍍𑌰𑍋𑌧𑌮𑌭𑌿𑌗𑌚𑍍𑌛𑌤𑌾 ॥ 23 ॥
𑌤𑌤𑌃 𑌸𑍍𑌥𑌲𑌮𑍁𑌪𑌾𑌰𑍁𑌹𑍍𑌯 𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾𑌵𑌿𑌦𑍂𑌰𑌤𑌃 ।
𑌖𑍍𑌯𑌾𑌤𑌃 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌵𑌟𑍀𑌤𑍍𑌯𑍇𑌵 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌿𑌤𑌕𑌾𑌨𑌨𑌃 ॥ 24 ॥
𑌅𑌗𑌸𑍍𑌤𑍍𑌯𑍇𑌨𑍈𑌵𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌸𑍗𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌿𑌣𑌾 𑌸𑌹 ।
𑌸𑌤𑍍𑌕𑍃𑌤𑍍𑌯𑌾𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸 𑌤𑌮𑍃𑌷𑌿𑌂 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌵𑌾𑌦𑌿𑌨𑌮𑍍 ॥ 25 ॥
𑌤𑍗 𑌤𑍁 𑌤𑍇𑌨𑌾𑌭𑍍𑌯𑌨𑍁𑌜𑍍𑌞𑌾𑌤𑍗 𑌕𑍃𑌤𑌪𑌾𑌦𑌾𑌭𑌿𑌵𑌨𑍍𑌦𑌨𑍗 ।
𑌤𑌦𑌾𑌶𑍍𑌰𑌮𑌾𑌤𑍍𑌪𑌞𑍍𑌚𑌵𑌟𑍀𑌂 𑌜𑌗𑍍𑌮𑌤𑍁𑌸𑍍𑌸𑍀𑌤𑌯𑌾 𑌸𑌹 ॥ 26 ॥
𑌗𑍃𑌹𑍀𑌤𑌚𑌾𑌪𑍗 𑌤𑍁 𑌨𑌰𑌾𑌧𑌿𑌪𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑍗 𑌵𑌿𑌷𑌕𑍍𑌤𑌤𑍂𑌣𑍗 𑌸𑌮𑌰𑍇𑌷𑍍𑌵𑌕𑌾𑌤𑌰𑍗 ।
𑌯𑌥𑍋𑌪𑌦𑌿𑌷𑍍𑌟𑍇𑌨 𑌪𑌥𑌾 𑌮𑌹𑌰𑍍𑌷𑌿𑌣𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌜𑌗𑍍𑌮𑌤𑍁𑌃 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌵𑌟𑍀𑌂 𑌸𑌮𑌾𑌹𑌿𑌤𑍗 ॥ 27 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌅𑌰𑌣𑍍𑌯𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌤𑍍𑌰𑌯𑍋𑌦𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha trayodaśassargaḥ |
rāma prīto'smi bhadraṃ te parituṣṭo'smi lakṣmaṇa |
abhivādayituṃ yanmāṃ prāptau stha ssaha sītayā || 1 ||
adhvaśrameṇa vāṃ khedo bādhate pracuraśramaḥ |
vyaktamutkaṇṭhate vāpi maithilī janakātmajā || 2 ||
eṣā hi sukumārī ca duḥkhaiśca na vimānitā |
prājyadoṣaṃ vanaṃ prāptā bhartṛsnehapracoditā || 3 ||
yathaiṣā ramate rāma iha sītā tathā kuru |
duṣkaraṃ kṛtavatyeṣā vane tvāmanugacchatī || 4 ||
eṣā hi prakṛtiḥ strīṇāmāsṛṣṭe raghunandana |
samasthamanurajyānti viṣamasthaṃ tyajanti ca || 5 ||
śatahradānāṃ lolatvaṃ śastrāṇāṃ tīkṣṇatāṃ tathā |
garūḍānilayośśaighryamanugacchanti yoṣitaḥ || 6 ||
iyaṃ tu bhavato bhāryā doṣairetairvivarjitā |
ślāghyā ca vyapadeśyā ca yathā devī hyarundhatī || 7 ||
alaṅkṛto'yaṃ deśaśca yatra saumitriṇā saha |
vaidehyā cānayā rāma vatsyasi tvamarindama || 8 ||
evamuktassamuninā rāghavassaṃyatāñjaliḥ |
uvāca praśritaṃ vākyamṛṣiṃ dīptamivānalam || 9 ||
dhanyo'smyanugṛhīto'smi yasya me munipuṅgavaḥ |
guṇaissabhrātṛbhāryasya varadaḥ parituṣyati || 10 ||
kintu vyādiśa me deśaṃ sodakaṃ bahukānanam |
yatrāśramapadaṃ kṛtvā vaseyaṃ niratassukham || 11 ||
tato'bravīnmuniśreṣṭhaśśrutvā rāmasya tadvacaḥ |
dhyātvā muhūrtaṃ dharmātmā dhīro dhīrataraṃ vacaḥ || 12 ||
ito dviyojane tāta bahumūlaphalodakaḥ |
deśo bahumṛgaśśrīmānpañcavaṭyabhiviśrutaḥ || 13 ||
tatra gatvā''śramapadaṃ kṛtvā saumitriṇā saha |
ramasva tvaṃ piturvākyaṃ tathoktamanupālayan || 14 ||
kālo'yaṃ gatabhūyiṣṭho yaḥ kāla stava rāghava |
samayo yo narendreṇa kṛto daśarathena te || 15 ||
tīrṇapratijñaḥ kākutstha sukhaṃ rājye nivatsyasi |
dhanyaste janako rāma sa rājā raghunandana || 16 ||
yastvayā jyeṣṭhaputreṇa yayātiriva tāritaḥ |
vidito hyeṣa vṛttānto mama sarvastavānagha || 17 ||
tapasaśca prabhāveṇa snehāddaśarathasya ca |
hṛdayasthaśca te chando vijñātastapasā mayā || 18 ||
ihāvāsaṃ pratijñāya mayā saha tapovane |
ataśca tvāmahaṃ brūmi gaccha pañcavaṭīmiti || 19 ||
sa hi ramyo vanoddeśo maithilī tatra raṃsyate |
sa deśaśślāghanīyaśca nātidūre ca rāghava || 20 ||
godāvaryāssamīpe ca maithilī tatra raṃsyate |
prājyamūlaphalaścaiva nānādvijagaṇāyutaḥ || 21 ||
viviktaśca mahābāho puṇyoramyastathaiva ca |
bhavānapi sadāraśca śaktaśca parirakṣaṇe |
api cātra vasanrāma tāpasānpālayiṣyasi || 22 ||
etadālakṣyate vīra madhūkānāṃ mahadvanam |
uttareṇāsya gantavyaṃ nyagrodhamabhigacchatā || 23 ||
tataḥ sthalamupāruhya parvatasyāvidūrataḥ |
khyātaḥ pañcavaṭītyeva nityapuṣpitakānanaḥ || 24 ||
agastyenaivamuktastu rāmassaumitriṇā saha |
satkṛtyāmantrayāmāsa tamṛṣiṃ satyavādinam || 25 ||
tau tu tenābhyanujñātau kṛtapādābhivandanau |
tadāśramātpañcavaṭīṃ jagmatussītayā saha || 26 ||
gṛhītacāpau tu narādhipātmajau viṣaktatūṇau samareṣvakātarau |
yathopadiṣṭena pathā maharṣiṇā prajagmatuḥ pañcavaṭīṃ samāhitau || 27 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe trayodaśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अरण्यकाण्डम् ।
अथ त्रयोदशस्सर्गः ।
राम प्रीतोऽस्मि भद्रं ते परितुष्टोऽस्मि लक्ष्मण ।
अभिवादयितुं यन्मां प्राप्तौ स्थ स्सह सीतया ॥ 1 ॥
अध्वश्रमेण वां खेदो बाधते प्रचुरश्रमः ।
व्यक्तमुत्कण्ठते वापि मैथिली जनकात्मजा ॥ 2 ॥
एषा हि सुकुमारी च दुःखैश्च न विमानिता ।
प्राज्यदोषं वनं प्राप्ता भर्तृस्नेहप्रचोदिता ॥ 3 ॥
यथैषा रमते राम इह सीता तथा कुरु ।
दुष्करं कृतवत्येषा वने त्वामनुगच्छती ॥ 4 ॥
एषा हि प्रकृतिः स्त्रीणामासृष्टे रघुनन्दन ।
समस्थमनुरज्यान्ति विषमस्थं त्यजन्ति च ॥ 5 ॥
शतह्रदानां लोलत्वं शस्त्राणां तीक्ष्णतां तथा ।
गरूडानिलयोश्शैघ्र्यमनुगच्छन्ति योषितः ॥ 6 ॥
इयं तु भवतो भार्या दोषैरेतैर्विवर्जिता ।
श्लाघ्या च व्यपदेश्या च यथा देवी ह्यरुन्धती ॥ 7 ॥
अलङ्कृतोऽयं देशश्च यत्र सौमित्रिणा सह ।
वैदेह्या चानया राम वत्स्यसि त्वमरिन्दम ॥ 8 ॥
एवमुक्तस्समुनिना राघवस्संयताञ्जलिः ।
उवाच प्रश्रितं वाक्यमृषिं दीप्तमिवानलम् ॥ 9 ॥
धन्योऽस्म्यनुगृहीतोऽस्मि यस्य मे मुनिपुङ्गवः ।
गुणैस्सभ्रातृभार्यस्य वरदः परितुष्यति ॥ 10 ॥
किन्तु व्यादिश मे देशं सोदकं बहुकाननम् ।
यत्राश्रमपदं कृत्वा वसेयं निरतस्सुखम् ॥ 11 ॥
ततोऽब्रवीन्मुनिश्रेष्ठश्श्रुत्वा रामस्य तद्वचः ।
ध्यात्वा मुहूर्तं धर्मात्मा धीरो धीरतरं वचः ॥ 12 ॥
इतो द्वियोजने तात बहुमूलफलोदकः ।
देशो बहुमृगश्श्रीमान्पञ्चवट्यभिविश्रुतः ॥ 13 ॥
तत्र गत्वाऽऽश्रमपदं कृत्वा सौमित्रिणा सह ।
रमस्व त्वं पितुर्वाक्यं तथोक्तमनुपालयन् ॥ 14 ॥
कालोऽयं गतभूयिष्ठो यः काल स्तव राघव ।
समयो यो नरेन्द्रेण कृतो दशरथेन ते ॥ 15 ॥
तीर्णप्रतिज्ञः काकुत्स्थ सुखं राज्ये निवत्स्यसि ।
धन्यस्ते जनको राम स राजा रघुनन्दन ॥ 16 ॥
यस्त्वया ज्येष्ठपुत्रेण ययातिरिव तारितः ।
विदितो ह्येष वृत्तान्तो मम सर्वस्तवानघ ॥ 17 ॥
तपसश्च प्रभावेण स्नेहाद्दशरथस्य च ।
हृदयस्थश्च ते छन्दो विज्ञातस्तपसा मया ॥ 18 ॥
इहावासं प्रतिज्ञाय मया सह तपोवने ।
अतश्च त्वामहं ब्रूमि गच्छ पञ्चवटीमिति ॥ 19 ॥
स हि रम्यो वनोद्देशो मैथिली तत्र रंस्यते ।
स देशश्श्लाघनीयश्च नातिदूरे च राघव ॥ 20 ॥
गोदावर्यास्समीपे च मैथिली तत्र रंस्यते ।
प्राज्यमूलफलश्चैव नानाद्विजगणायुतः ॥ 21 ॥
विविक्तश्च महाबाहो पुण्योरम्यस्तथैव च ।
भवानपि सदारश्च शक्तश्च परिरक्षणे ।
अपि चात्र वसन्राम तापसान्पालयिष्यसि ॥ 22 ॥
एतदालक्ष्यते वीर मधूकानां महद्वनम् ।
उत्तरेणास्य गन्तव्यं न्यग्रोधमभिगच्छता ॥ 23 ॥
ततः स्थलमुपारुह्य पर्वतस्याविदूरतः ।
ख्यातः पञ्चवटीत्येव नित्यपुष्पितकाननः ॥ 24 ॥
अगस्त्येनैवमुक्तस्तु रामस्सौमित्रिणा सह ।
सत्कृत्यामन्त्रयामास तमृषिं सत्यवादिनम् ॥ 25 ॥
तौ तु तेनाभ्यनुज्ञातौ कृतपादाभिवन्दनौ ।
तदाश्रमात्पञ्चवटीं जग्मतुस्सीतया सह ॥ 26 ॥
गृहीतचापौ तु नराधिपात्मजौ विषक्ततूणौ समरेष्वकातरौ ।
यथोपदिष्टेन पथा महर्षिणा प्रजग्मतुः पञ्चवटीं समाहितौ ॥ 27 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अरण्यकाण्डे त्रयोदशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha trayodaśassargaḥ |
rāma prīto'smi bhadraṃ te parituṣṭo'smi lakṣmaṇa |
abhivādayituṃ yanmāṃ prāptau stha ssaha sītayā || 1 ||
adhvaśrameṇa vāṃ khedo bādhate pracuraśramaḥ |
vyaktamutkaṇṭhate vāpi maithilī janakātmajā || 2 ||
eṣā hi sukumārī ca duḥkhaiśca na vimānitā |
prājyadoṣaṃ vanaṃ prāptā bhartṛsnehapracoditā || 3 ||
yathaiṣā ramate rāma iha sītā tathā kuru |
duṣkaraṃ kṛtavatyeṣā vane tvāmanugacchatī || 4 ||
eṣā hi prakṛtiḥ strīṇāmāsṛṣṭe raghunandana |
samasthamanurajyānti viṣamasthaṃ tyajanti ca || 5 ||
śatahradānāṃ lolatvaṃ śastrāṇāṃ tīkṣṇatāṃ tathā |
garūḍānilayośśaighryamanugacchanti yoṣitaḥ || 6 ||
iyaṃ tu bhavato bhāryā doṣairetairvivarjitā |
ślāghyā ca vyapadeśyā ca yathā devī hyarundhatī || 7 ||
alaṅkṛto'yaṃ deśaśca yatra saumitriṇā saha |
vaidehyā cānayā rāma vatsyasi tvamarindama || 8 ||
evamuktassamuninā rāghavassaṃyatāñjaliḥ |
uvāca praśritaṃ vākyamṛṣiṃ dīptamivānalam || 9 ||
dhanyo'smyanugṛhīto'smi yasya me munipuṅgavaḥ |
guṇaissabhrātṛbhāryasya varadaḥ parituṣyati || 10 ||
kintu vyādiśa me deśaṃ sodakaṃ bahukānanam |
yatrāśramapadaṃ kṛtvā vaseyaṃ niratassukham || 11 ||
tato'bravīnmuniśreṣṭhaśśrutvā rāmasya tadvacaḥ |
dhyātvā muhūrtaṃ dharmātmā dhīro dhīrataraṃ vacaḥ || 12 ||
ito dviyojane tāta bahumūlaphalodakaḥ |
deśo bahumṛgaśśrīmānpañcavaṭyabhiviśrutaḥ || 13 ||
tatra gatvā''śramapadaṃ kṛtvā saumitriṇā saha |
ramasva tvaṃ piturvākyaṃ tathoktamanupālayan || 14 ||
kālo'yaṃ gatabhūyiṣṭho yaḥ kāla stava rāghava |
samayo yo narendreṇa kṛto daśarathena te || 15 ||
tīrṇapratijñaḥ kākutstha sukhaṃ rājye nivatsyasi |
dhanyaste janako rāma sa rājā raghunandana || 16 ||
yastvayā jyeṣṭhaputreṇa yayātiriva tāritaḥ |
vidito hyeṣa vṛttānto mama sarvastavānagha || 17 ||
tapasaśca prabhāveṇa snehāddaśarathasya ca |
hṛdayasthaśca te chando vijñātastapasā mayā || 18 ||
ihāvāsaṃ pratijñāya mayā saha tapovane |
ataśca tvāmahaṃ brūmi gaccha pañcavaṭīmiti || 19 ||
sa hi ramyo vanoddeśo maithilī tatra raṃsyate |
sa deśaśślāghanīyaśca nātidūre ca rāghava || 20 ||
godāvaryāssamīpe ca maithilī tatra raṃsyate |
prājyamūlaphalaścaiva nānādvijagaṇāyutaḥ || 21 ||
viviktaśca mahābāho puṇyoramyastathaiva ca |
bhavānapi sadāraśca śaktaśca parirakṣaṇe |
api cātra vasanrāma tāpasānpālayiṣyasi || 22 ||
etadālakṣyate vīra madhūkānāṃ mahadvanam |
uttareṇāsya gantavyaṃ nyagrodhamabhigacchatā || 23 ||
tataḥ sthalamupāruhya parvatasyāvidūrataḥ |
khyātaḥ pañcavaṭītyeva nityapuṣpitakānanaḥ || 24 ||
agastyenaivamuktastu rāmassaumitriṇā saha |
satkṛtyāmantrayāmāsa tamṛṣiṃ satyavādinam || 25 ||
tau tu tenābhyanujñātau kṛtapādābhivandanau |
tadāśramātpañcavaṭīṃ jagmatussītayā saha || 26 ||
gṛhītacāpau tu narādhipātmajau viṣaktatūṇau samareṣvakātarau |
yathopadiṣṭena pathā maharṣiṇā prajagmatuḥ pañcavaṭīṃ samāhitau || 27 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe trayodaśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.