𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌅𑌰𑌣𑍍𑌯𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥 𑌏𑌕𑌸𑌪𑍍𑌤𑌤𑌿𑌤𑌮𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
𑌪𑍁𑌰𑌾 𑌰𑌾𑌮 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌾𑌹𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌪𑌰𑌾𑌕𑍍𑌰𑌮 ।
𑌰𑍂𑌪𑌮𑌾𑌸𑍀𑌨𑍍𑌮𑌮𑌾 𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌷𑍁 𑌲𑍋𑌕𑍇𑌷𑍁 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑌮𑍍 ॥ 1 ॥
𑌯𑌥𑌾 𑌸𑍋𑌮𑌸𑍍𑌯 𑌶𑌕𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌸𑍂𑌰𑍍𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌚 𑌯𑌥𑌾 𑌵𑌪𑍁𑌃 ।
𑌸𑍋𑌽𑌹𑌂 𑌰𑍂𑌪𑌮𑌿𑌦𑌂 𑌕𑍃𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌲𑍋𑌕𑌵𑌿𑌤𑍍𑌰𑌾𑌸𑌨𑌂 𑌮𑌹𑌤𑍍 ॥ 2 ॥
𑌋𑌷𑍀𑌨𑍍𑌵𑌨𑌗𑌤𑌾𑌨𑍍𑌰𑌾𑌮 𑌤𑍍𑌰𑌾𑌸𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑌤𑌃 ।
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌸𑍍𑌥𑍂𑌲𑌶𑌿𑌰𑌾 𑌨𑌾𑌮 𑌮𑌹𑌰𑍍𑌷𑌿𑌃 𑌕𑍋𑌪𑌿𑌤𑍋 𑌮𑌯𑌾 ॥ 3 ॥
𑌸𑌞𑍍𑌚𑌿𑌨𑍍𑌵𑌨𑍍𑌵𑌿𑌵𑌿𑌧𑌂 𑌵𑌨𑍍𑌯𑌂 𑌰𑍂𑌪𑍇𑌣𑌾𑌨𑍇𑌨 𑌧𑌰𑍍𑌷𑌿𑌤𑌃 ।
𑌤𑍇𑌨𑌾𑌹𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌃 𑌪𑍍𑌰𑍇𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑍈𑌵𑌂 𑌘𑍋𑌰𑌶𑌾𑌪𑌾𑌭𑌿𑌧𑌾𑌯𑌿𑌨𑌾 ॥ 4 ॥
𑌏𑌤𑌦𑍇𑌵 𑌨𑍃𑌶𑌂𑌸𑌂 𑌤𑍇 𑌰𑍂𑌪𑌮𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌵𑌿𑌗𑌰𑍍𑌹𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌸 𑌮𑌯𑌾 𑌯𑌾𑌚𑌿𑌤𑌃 𑌕𑍍𑌰𑍁𑌦𑍍𑌧𑌶𑍍𑌶𑌾𑌪𑌸𑍍𑌯𑍋𑌨𑍍𑌤𑍋 𑌭𑌵𑍇𑌦𑌿𑌤𑌿 ॥ 5 ॥
𑌅𑌭𑌿𑌶𑌾𑌪𑌕𑍃𑌤𑌸𑍍𑌯𑍇𑌤𑌿 𑌤𑍇𑌨𑍇𑌦𑌂 𑌭𑌾𑌷𑌿𑌤𑌂 𑌵𑌚𑌃 ।
𑌯𑌦𑌾 𑌛𑌿𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌭𑍁𑌜𑍗 𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌦𑌹𑍇𑌦𑍍𑌵𑌿𑌜𑌨𑍇 𑌵𑌨𑍇 ॥ 6 ॥
𑌤𑌦𑌾 𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌸𑍍𑌯𑌸𑍇 𑌰𑍂𑌪𑌂 𑌸𑍍𑌵𑌮𑍇𑌵 𑌵𑌿𑌪𑍁𑌲𑌂 𑌶𑍁𑌭𑌮𑍍 ।
𑌶𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾 𑌵𑌿𑌰𑌾𑌜𑌿𑌤𑌂 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌦𑌨𑍋𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌵𑌿𑌦𑍍𑌧𑌿 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣 ॥ 7 ॥
𑌇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌕𑍋𑌪𑌾𑌦𑌿𑌦𑌂 𑌰𑍂𑌪𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌤𑌮𑍇𑌵𑌂 𑌰𑌣𑌾𑌜𑌿𑌰𑍇 ।
𑌅𑌹𑌂 𑌹𑌿 𑌤𑌪𑌸𑍋𑌗𑍍𑌰𑍇𑌣 𑌪𑌿𑌤𑌾𑌮𑌹𑌮𑌤𑍋𑌷𑌯𑌮𑍍 ॥ 8 ॥
𑌦𑍀𑌰𑍍𑌘𑌮𑌾𑌯𑍁𑌸𑍍𑌸 𑌮𑍇 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌦𑌾𑌤𑍍𑌤𑌤𑍋 𑌮𑌾𑌂 𑌵𑌿𑌭𑍍𑌰𑌮𑍋𑌽𑌸𑍍𑌪𑍃𑌶𑌤𑍍 ।
𑌦𑍀𑌰𑍍𑌘𑌮𑌾𑌯𑍁𑌰𑍍𑌮𑌯𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌤𑌂 𑌕𑌿𑌂 𑌮𑍇 𑌶𑌕𑍍𑌰𑌃 𑌕𑌰𑌿𑌷𑍍𑌯𑌤𑌿 ॥ 9 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑍇𑌵𑌂 𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑌿𑌮𑌾𑌸𑍍𑌥𑌾𑌯 𑌰𑌣𑍇 𑌶𑌕𑍍𑌰𑌮𑌧𑌰𑍍𑌷𑌯𑌮𑍍 ।
𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌬𑌾𑌹𑍁𑌪𑍍𑌰𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑍇𑌨 𑌵𑌜𑍍𑌰𑍇𑌣 𑌶𑌤𑌪𑌰𑍍𑌵𑌣𑌾 ॥ 10 ॥
𑌸𑌕𑍍𑌥𑌿𑌨𑍀 𑌚𑍈𑌵 𑌮𑍂𑌰𑍍𑌧𑌾 𑌚 𑌶𑌰𑍀𑌰𑍇 𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌵𑍇𑌶𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌸 𑌮𑌯𑌾 𑌯𑌾𑌚𑍍𑌯𑌮𑌾𑌨𑌸𑍍𑌸𑌨𑍍𑌨𑌾𑌨𑌯𑌦𑍍𑌯𑌮𑌸𑌾𑌦𑌨𑌮𑍍 ॥ 11 ॥
𑌪𑌿𑌤𑌾𑌮𑌹𑌵𑌚𑌸𑍍𑌸𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌤𑌦𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌿𑌤𑌿 𑌮𑌮𑌾𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ।
𑌅𑌨𑌾𑌹𑌾𑌰𑌃 𑌕𑌥𑌂 𑌶𑌕𑍍𑌤𑍋 𑌭𑌗𑍍𑌨𑌸𑌕𑍍𑌥𑌿𑌶𑌿𑌰𑍋𑌮𑍁𑌖𑌃 ॥ 12 ॥
𑌵𑌜𑍍𑌰𑍇𑌣𑌾𑌭𑌿𑌹𑌤𑌃 𑌕𑌾𑌲𑌂 𑌸𑍁𑌦𑍀𑌰𑍍𑌘𑌮𑌪𑌿 𑌜𑍀𑌵𑌿𑌤𑍁𑌮𑍍 ।
𑌏𑌵𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌮𑍇 𑌶𑌕𑍍𑌰𑍋 𑌬𑌾𑌹𑍂 𑌯𑍋𑌜𑌨𑌮𑌾𑌯𑌤𑍗 ॥ 13 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌾𑌦𑌾𑌦𑌾𑌸𑍍𑌯𑌂 𑌚 𑌮𑍇 𑌕𑍁𑌕𑍍𑌷𑍗 𑌤𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌣𑌦𑌂𑌷𑍍𑌟𑍍𑌰𑌮𑌕𑌲𑍍𑌪𑌯𑌤𑍍 ।
𑌸𑍋𑌽𑌹𑌂 𑌭𑍁𑌜𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌦𑍀𑌰𑍍𑌘𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌸𑌙𑍍𑌕𑍃𑌷𑍍𑌯𑌾𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍𑌵𑌨𑍇 𑌚𑌰𑌾𑌨𑍍 ॥ 14 ॥
𑌸𑌿𑌂𑌹𑌵𑍍𑌦𑌿𑌪𑌮𑍃𑌗𑌵𑍍𑌯𑌾𑌘𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍 𑌭𑌕𑍍𑌷𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌸𑌮𑌨𑍍𑌤𑌤𑌃 ।
𑌸 𑌤𑍁 𑌮𑌾𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌦𑌿𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑍋 𑌯𑌦𑌾 𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌸𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌃 ॥ 15 ॥
𑌛𑍇𑌤𑍍𑌸𑍍𑌯𑌤𑍇 𑌸𑌮𑌰𑍇 𑌬𑌾𑌹𑍂 𑌤𑌦𑌾 𑌸𑍍𑌵𑌰𑍍𑌗𑌂 𑌗𑌮𑌿𑌷𑍍𑌯𑌸𑌿 ।
𑌅𑌨𑍇𑌨 𑌵𑌪𑍁𑌷𑌾 𑌰𑌾𑌮 𑌵𑌨𑍇𑌽𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍𑌰𑌾𑌜𑌸𑌤𑍍𑌤𑌮 ॥ 16 ॥
𑌯𑌦𑍍𑌯𑌤𑍍𑌪𑌶𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌸𑍍𑌯 𑌗𑍍𑌰𑌹𑌣𑌂 𑌸𑌾𑌧𑍁 𑌰𑍋𑌚𑌯𑍇 ।
𑌅𑌵𑌶𑍍𑌯𑌂 𑌗𑍍𑌰𑌹𑌣𑌂 𑌰𑌾𑌮𑍋 𑌮𑌨𑍍𑌯𑍇𑌽𑌹𑌂 𑌸𑌮𑍁𑌪𑍈𑌷𑍍𑌯𑌤𑌿 ॥ 17 ॥
𑌇𑌮𑌾𑌂 𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑌿𑌂 𑌪𑍁𑌰𑌸𑍍𑌕𑍃𑌤𑍍𑌯 𑌦𑍇𑌹𑌨𑍍𑌯𑌾𑌸𑌕𑍃𑌤𑌶𑍍𑌰𑌮𑌃 ।
𑌸 𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌰𑌾𑌮𑍋𑌽𑌸𑌿 𑌭𑌦𑍍𑌰𑌂 𑌤𑍇 𑌨𑌾𑌹𑌮𑌨𑍍𑌯𑍇𑌨 𑌰𑌾𑌘𑌵 ॥ 18 ॥
𑌶𑌕𑍍𑌯𑍋 𑌹𑌨𑍍𑌤𑍁𑌂 𑌯𑌥𑌾𑌤𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌮𑍇𑌵𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌂 𑌮𑌹𑌰𑍍𑌷𑌿𑌣𑌾 ।
𑌅𑌹𑌂 𑌹𑌿 𑌮𑌤𑌿𑌸𑌾𑌚𑌿𑌵𑍍𑌯𑌂 𑌕𑌰𑌿𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌨𑌰𑌰𑍍𑌷𑌭 ॥ 19 ॥
𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌚𑍈𑌵𑍋𑌪𑌦𑍇𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌯𑍁𑌵𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌸𑌂𑌸𑍍𑌕𑍃𑌤𑍋𑌽𑌗𑍍𑌨𑌿𑌨𑌾 ।
𑌏𑌵𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌦𑌨𑍁𑌨𑌾 𑌤𑍇𑌨 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌃 ॥ 20 ॥
𑌇𑌦𑌂 𑌜𑌗𑌾𑌦 𑌵𑌚𑌨𑌂 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌸𑍍𑌯𑍋𑌪𑌶𑍃𑌣𑍍𑌵𑌤𑌃 ।
𑌰𑌾𑌵𑌣𑍇𑌨 𑌹𑍃𑌤𑌾 𑌭𑌾𑌰𑍍𑌯𑌾 𑌮𑌮 𑌸𑍀𑌤𑌾 𑌯𑌶𑌸𑍍𑌸𑍍𑌵𑌿𑌨𑍀 ॥ 21 ॥
𑌨𑌿𑌷𑍍𑌕𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌜𑌨𑌸𑍍𑌥𑌾𑌨𑌾𑌤𑍍𑌸𑌹𑌭𑍍𑌰𑌾𑌤𑍍𑌰𑌾 𑌯𑌥𑌾𑌸𑍁𑌖𑌮𑍍 ।
𑌨𑌾𑌮𑌮𑌾𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌤𑍁 𑌜𑌾𑌨𑌾𑌮𑌿 𑌨 𑌰𑍂𑌪𑌂 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌰𑌕𑍍𑌷𑌸𑌃 ॥ 22 ॥
𑌨𑌿𑌵𑌾𑌸𑌂 𑌵𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾𑌵𑌂 𑌵𑌾 𑌵𑌯𑌂 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌨 𑌵𑌿𑌦𑍍𑌮𑌹𑍇 ।
𑌶𑍋𑌕𑌾𑌰𑍍𑌤𑌾𑌨𑌾𑌮𑌨𑌾𑌥𑌾𑌨𑌾𑌮𑍇𑌵𑌂 𑌵𑌿𑌪𑌰𑌿𑌧𑌾𑌵𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 23 ॥
𑌕𑌾𑌰𑍁𑌣𑍍𑌯𑌂 𑌸𑌦𑍃𑌶𑌂 𑌕𑌰𑍍𑌤𑍁𑌮𑍁𑌪𑌕𑌾𑌰𑍇 𑌚 𑌵𑌰𑍍𑌤𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌕𑌾𑌷𑍍𑌠𑌾𑌨𑍍𑌯𑌾𑌦𑌾𑌯 𑌶𑍁𑌷𑍍𑌕𑌾𑌣𑌿 𑌕𑌾𑌲𑍇 𑌭𑌗𑍍𑌨𑌾𑌨𑌿 𑌕𑍁𑌞𑍍𑌜𑌰𑍈𑌃 ॥ 24 ॥
𑌧𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌵𑌯𑌂 𑌵𑍀𑌰 𑌶𑍍𑌵𑌭𑍍𑌰𑍇 𑌮𑌹𑌤𑌿 𑌕𑌲𑍍𑌪𑌿𑌤𑍇 ।
𑌸 𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌸𑍀𑌤𑌾𑌂 𑌸𑌮𑌾𑌚𑌕𑍍𑌷𑍍𑌵 𑌯𑍇𑌨 𑌵𑌾 𑌯𑌤𑍍𑌰 𑌵𑌾 𑌹𑍃𑌤𑌾 ॥ 25 ॥
𑌕𑍁𑌰𑍁 𑌕𑌲𑍍𑌯𑌾𑌣𑌮𑌤𑍍𑌯𑌰𑍍𑌥𑌂 𑌯𑌦𑌿 𑌜𑌾𑌨𑌾𑌸𑌿 𑌤𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌤𑌃 ।
𑌏𑌵𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌰𑌾𑌮𑍇𑌣 𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌂 𑌦𑌨𑍁𑌰𑌨𑍁𑌤𑍍𑌤𑌮𑌮𑍍 ॥ 26 ॥
𑌪𑍍𑌰𑍋𑌵𑌾𑌚 𑌕𑍁𑌶𑌲𑍋 𑌵𑌕𑍍𑌤𑍁𑌂 𑌵𑌕𑍍𑌤𑌾𑌰𑌮𑌪𑌿 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌮𑍍 ।
𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯𑌮𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌨 𑌮𑍇 𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌂 𑌨𑌾𑌭𑌿𑌜𑌾𑌨𑌾𑌮𑌿 𑌮𑍈𑌥𑌿𑌲𑍀𑌮𑍍 ॥ 27 ॥
𑌯𑌸𑍍𑌤𑌾𑌂 𑌜𑍍𑌞𑌾𑌸𑍍𑌯𑌤𑌿 𑌤𑌂 𑌵𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑍇 𑌦𑌗𑍍𑌧𑌸𑍍𑌸𑍍𑌵𑌂 𑌰𑍂𑌪𑌮𑌾𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌃 ।
𑌅𑌦𑌗𑍍𑌧𑌸𑍍𑌯 𑌤𑍁 𑌵𑌿𑌜𑍍𑌞𑌾𑌤𑍁𑌂 𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌰𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌨 𑌮𑍇 𑌪𑍍𑌰𑌭𑍋 ॥ 28 ॥
𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌂 𑌤𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌂 𑌸𑍀𑌤𑌾 𑌯𑍇𑌨 𑌹𑍃𑌤𑌾 𑌤𑌵 ।
𑌵𑌿𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌂 𑌹𑌿 𑌮𑌮 𑌭𑍍𑌰𑌷𑍍𑌟𑌂 𑌶𑌾𑌪𑌦𑍋𑌷𑍇𑌣 𑌰𑌾𑌘𑌵 ॥ 29 ॥
𑌸𑍍𑌵𑌕𑍃𑌤𑍇𑌨 𑌮𑌯𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌤𑌂 𑌰𑍂𑌪𑌂 𑌲𑍋𑌕𑌵𑌿𑌗𑌰𑍍𑌹𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌕𑌿𑌂 𑌤𑍁 𑌯𑌾𑌵𑌨𑍍𑌨 𑌯𑌾𑌤𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑌂 𑌸𑌵𑌿𑌤𑌾 𑌶𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌵𑌾𑌹𑌨𑌃 ॥ 30 ॥
𑌤𑌾𑌵𑌨𑍍𑌮𑌾𑌮𑌵𑌟𑍇 𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌦𑌹 𑌰𑌾𑌮 𑌯𑌥𑌾𑌵𑌿𑌧𑌿 ।
𑌦𑌗𑍍𑌧𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌯𑌾𑌹𑌮𑌵𑌟𑍇 𑌨𑍍𑌯𑌾𑌯𑍇𑌨 𑌰𑌘𑍁𑌨𑌨𑍍𑌧𑌨 ॥ 31 ॥
𑌵𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌤𑌮𑌹𑌂 𑌵𑍀𑌰 𑌯𑌸𑍍𑌤𑌂 𑌜𑍍𑌞𑌾𑌸𑍍𑌯𑌤𑌿 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌮𑍍 ।
𑌤𑍇𑌨 𑌸𑌖𑍍𑌯𑌂 𑌚 𑌕𑌰𑍍𑌤𑌵𑍍𑌯𑌂 𑌨𑍍𑌯𑌾𑌯𑍍𑌯𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑍇𑌨 𑌰𑌾𑌘𑌵 ॥ 32 ॥
𑌕𑌲𑍍𑌪𑌯𑌿𑌷𑍍𑌯𑌤𑌿 𑌤𑍇 𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑌸𑍍𑌸𑌾𑌹𑌾𑌯𑍍𑌯𑌂 𑌲𑌘𑍁𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑌃 ।
𑌨 𑌹𑌿 𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌯𑌵𑌿𑌜𑍍𑌞𑌾𑌤𑌂 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌷𑍁 𑌲𑍇𑌕𑍇𑌷𑍁 𑌰𑌾𑌘𑌵 ॥ 33 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌅𑌰𑌣𑍍𑌯𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌏𑌕𑌸𑌪𑍍𑌤𑌤𑌿𑌤𑌮𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha ekasaptatitamassargaḥ |
purā rāma mahābāho mahābalaparākrama |
rūpamāsīnmamā cintyaṃ triṣu lokeṣu viśrutam || 1 ||
yathā somasya śakrasya sūryasya ca yathā vapuḥ |
so'haṃ rūpamidaṃ kṛtvā lokavitrāsanaṃ mahat || 2 ||
ṛṣīnvanagatānrāma trāsayāmi tatastataḥ |
tatassthūlaśirā nāma maharṣiḥ kopito mayā || 3 ||
sañcinvanvividhaṃ vanyaṃ rūpeṇānena dharṣitaḥ |
tenāhamuktaḥ prekṣyaivaṃ ghoraśāpābhidhāyinā || 4 ||
etadeva nṛśaṃsaṃ te rūpamastu vigarhitam |
sa mayā yācitaḥ kruddhaśśāpasyonto bhavediti || 5 ||
abhiśāpakṛtasyeti tenedaṃ bhāṣitaṃ vacaḥ |
yadā chittvā bhujau rāmastvāṃ dahedvijane vane || 6 ||
tadā tvaṃ prāpsyase rūpaṃ svameva vipulaṃ śubham |
śriyā virājitaṃ putraṃ danostvaṃ viddhi lakṣmaṇa || 7 ||
indrakopādidaṃ rūpaṃ prāptamevaṃ raṇājire |
ahaṃ hi tapasogreṇa pitāmahamatoṣayam || 8 ||
dīrghamāyussa me prādāttato māṃ vibhramo'spṛśat |
dīrghamāyurmayā prāptaṃ kiṃ me śakraḥ kariṣyati || 9 ||
ityevaṃ buddhimāsthāya raṇe śakramadharṣayam |
tasya bāhuprayuktena vajreṇa śataparvaṇā || 10 ||
sakthinī caiva mūrdhā ca śarīre sampraveśitam |
sa mayā yācyamānassannānayadyamasādanam || 11 ||
pitāmahavacassatyaṃ tadastviti mamābravīt |
anāhāraḥ kathaṃ śakto bhagnasakthiśiromukhaḥ || 12 ||
vajreṇābhihataḥ kālaṃ sudīrghamapi jīvitum |
evamuktastu me śakro bāhū yojanamāyatau || 13 ||
prādādāsyaṃ ca me kukṣau tīkṣṇadaṃṣṭramakalpayat |
so'haṃ bhujābhyāṃ dīrghābhyāṃ saṅkṛṣyāsminvane carān || 14 ||
siṃhavdipamṛgavyāghrān bhakṣayāmi samantataḥ |
sa tu māmabravīdindro yadā rāmassalakṣmaṇaḥ || 15 ||
chetsyate samare bāhū tadā svargaṃ gamiṣyasi |
anena vapuṣā rāma vane'sminrājasattama || 16 ||
yadyatpaśyāmi sarvasya grahaṇaṃ sādhu rocaye |
avaśyaṃ grahaṇaṃ rāmo manye'haṃ samupaiṣyati || 17 ||
imāṃ buddhiṃ puraskṛtya dehanyāsakṛtaśramaḥ |
sa tvaṃ rāmo'si bhadraṃ te nāhamanyena rāghava || 18 ||
śakyo hantuṃ yathātattvamevamuktaṃ maharṣiṇā |
ahaṃ hi matisācivyaṃ kariṣyāmi nararṣabha || 19 ||
mitraṃ caivopadekṣyāmi yuvābhyāṃ saṃskṛto'gninā |
evamuktastu dharmātmā danunā tena rāghavaḥ || 20 ||
idaṃ jagāda vacanaṃ lakṣmaṇasyopaśṛṇvataḥ |
rāvaṇena hṛtā bhāryā mama sītā yaśassvinī || 21 ||
niṣkrāntasya janasthānātsahabhrātrā yathāsukham |
nāmamātraṃ tu jānāmi na rūpaṃ tasya rakṣasaḥ || 22 ||
nivāsaṃ vā prabhāvaṃ vā vayaṃ tasya na vidmahe |
śokārtānāmanāthānāmevaṃ viparidhāvatām || 23 ||
kāruṇyaṃ sadṛśaṃ kartumupakāre ca vartatām |
kāṣṭhānyādāya śuṣkāṇi kāle bhagnāni kuñjaraiḥ || 24 ||
dhakṣyāmastvāṃ vayaṃ vīra śvabhre mahati kalpite |
sa tvaṃ sītāṃ samācakṣva yena vā yatra vā hṛtā || 25 ||
kuru kalyāṇamatyarthaṃ yadi jānāsi tattvataḥ |
evamuktastu rāmeṇa vākyaṃ danuranuttamam || 26 ||
provāca kuśalo vaktuṃ vaktāramapi rāghavam |
divyamasti na me jñānaṃ nābhijānāmi maithilīm || 27 ||
yastāṃ jñāsyati taṃ vakṣye dagdhassvaṃ rūpamāsthitaḥ |
adagdhasya tu vijñātuṃ śaktirasti na me prabho || 28 ||
rākṣasaṃ taṃ mahāvīryaṃ sītā yena hṛtā tava |
vijñānaṃ hi mama bhraṣṭaṃ śāpadoṣeṇa rāghava || 29 ||
svakṛtena mayā prāptaṃ rūpaṃ lokavigarhitam |
kiṃ tu yāvanna yātyastaṃ savitā śrāntavāhanaḥ || 30 ||
tāvanmāmavaṭe kṣiptvā daha rāma yathāvidhi |
dagdhastvayāhamavaṭe nyāyena raghunandhana || 31 ||
vakṣyāmi tamahaṃ vīra yastaṃ jñāsyati rākṣasam |
tena sakhyaṃ ca kartavyaṃ nyāyyavṛttena rāghava || 32 ||
kalpayiṣyati te prītassāhāyyaṃ laghuvikramaḥ |
na hi tasyāstyavijñātaṃ triṣu lekeṣu rāghava || 33 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe ekasaptatitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अरण्यकाण्डम् ।
अथ एकसप्ततितमस्सर्गः ।
पुरा राम महाबाहो महाबलपराक्रम ।
रूपमासीन्ममा चिन्त्यं त्रिषु लोकेषु विश्रुतम् ॥ 1 ॥
यथा सोमस्य शक्रस्य सूर्यस्य च यथा वपुः ।
सोऽहं रूपमिदं कृत्वा लोकवित्रासनं महत् ॥ 2 ॥
ऋषीन्वनगतान्राम त्रासयामि ततस्ततः ।
ततस्स्थूलशिरा नाम महर्षिः कोपितो मया ॥ 3 ॥
सञ्चिन्वन्विविधं वन्यं रूपेणानेन धर्षितः ।
तेनाहमुक्तः प्रेक्ष्यैवं घोरशापाभिधायिना ॥ 4 ॥
एतदेव नृशंसं ते रूपमस्तु विगर्हितम् ।
स मया याचितः क्रुद्धश्शापस्योन्तो भवेदिति ॥ 5 ॥
अभिशापकृतस्येति तेनेदं भाषितं वचः ।
यदा छित्त्वा भुजौ रामस्त्वां दहेद्विजने वने ॥ 6 ॥
तदा त्वं प्राप्स्यसे रूपं स्वमेव विपुलं शुभम् ।
श्रिया विराजितं पुत्रं दनोस्त्वं विद्धि लक्ष्मण ॥ 7 ॥
इन्द्रकोपादिदं रूपं प्राप्तमेवं रणाजिरे ।
अहं हि तपसोग्रेण पितामहमतोषयम् ॥ 8 ॥
दीर्घमायुस्स मे प्रादात्ततो मां विभ्रमोऽस्पृशत् ।
दीर्घमायुर्मया प्राप्तं किं मे शक्रः करिष्यति ॥ 9 ॥
इत्येवं बुद्धिमास्थाय रणे शक्रमधर्षयम् ।
तस्य बाहुप्रयुक्तेन वज्रेण शतपर्वणा ॥ 10 ॥
सक्थिनी चैव मूर्धा च शरीरे सम्प्रवेशितम् ।
स मया याच्यमानस्सन्नानयद्यमसादनम् ॥ 11 ॥
पितामहवचस्सत्यं तदस्त्विति ममाब्रवीत् ।
अनाहारः कथं शक्तो भग्नसक्थिशिरोमुखः ॥ 12 ॥
वज्रेणाभिहतः कालं सुदीर्घमपि जीवितुम् ।
एवमुक्तस्तु मे शक्रो बाहू योजनमायतौ ॥ 13 ॥
प्रादादास्यं च मे कुक्षौ तीक्ष्णदंष्ट्रमकल्पयत् ।
सोऽहं भुजाभ्यां दीर्घाभ्यां सङ्कृष्यास्मिन्वने चरान् ॥ 14 ॥
सिंहव्दिपमृगव्याघ्रान् भक्षयामि समन्ततः ।
स तु मामब्रवीदिन्द्रो यदा रामस्सलक्ष्मणः ॥ 15 ॥
छेत्स्यते समरे बाहू तदा स्वर्गं गमिष्यसि ।
अनेन वपुषा राम वनेऽस्मिन्राजसत्तम ॥ 16 ॥
यद्यत्पश्यामि सर्वस्य ग्रहणं साधु रोचये ।
अवश्यं ग्रहणं रामो मन्येऽहं समुपैष्यति ॥ 17 ॥
इमां बुद्धिं पुरस्कृत्य देहन्यासकृतश्रमः ।
स त्वं रामोऽसि भद्रं ते नाहमन्येन राघव ॥ 18 ॥
शक्यो हन्तुं यथातत्त्वमेवमुक्तं महर्षिणा ।
अहं हि मतिसाचिव्यं करिष्यामि नरर्षभ ॥ 19 ॥
मित्रं चैवोपदेक्ष्यामि युवाभ्यां संस्कृतोऽग्निना ।
एवमुक्तस्तु धर्मात्मा दनुना तेन राघवः ॥ 20 ॥
इदं जगाद वचनं लक्ष्मणस्योपशृण्वतः ।
रावणेन हृता भार्या मम सीता यशस्स्विनी ॥ 21 ॥
निष्क्रान्तस्य जनस्थानात्सहभ्रात्रा यथासुखम् ।
नाममात्रं तु जानामि न रूपं तस्य रक्षसः ॥ 22 ॥
निवासं वा प्रभावं वा वयं तस्य न विद्महे ।
शोकार्तानामनाथानामेवं विपरिधावताम् ॥ 23 ॥
कारुण्यं सदृशं कर्तुमुपकारे च वर्तताम् ।
काष्ठान्यादाय शुष्काणि काले भग्नानि कुञ्जरैः ॥ 24 ॥
धक्ष्यामस्त्वां वयं वीर श्वभ्रे महति कल्पिते ।
स त्वं सीतां समाचक्ष्व येन वा यत्र वा हृता ॥ 25 ॥
कुरु कल्याणमत्यर्थं यदि जानासि तत्त्वतः ।
एवमुक्तस्तु रामेण वाक्यं दनुरनुत्तमम् ॥ 26 ॥
प्रोवाच कुशलो वक्तुं वक्तारमपि राघवम् ।
दिव्यमस्ति न मे ज्ञानं नाभिजानामि मैथिलीम् ॥ 27 ॥
यस्तां ज्ञास्यति तं वक्ष्ये दग्धस्स्वं रूपमास्थितः ।
अदग्धस्य तु विज्ञातुं शक्तिरस्ति न मे प्रभो ॥ 28 ॥
राक्षसं तं महावीर्यं सीता येन हृता तव ।
विज्ञानं हि मम भ्रष्टं शापदोषेण राघव ॥ 29 ॥
स्वकृतेन मया प्राप्तं रूपं लोकविगर्हितम् ।
किं तु यावन्न यात्यस्तं सविता श्रान्तवाहनः ॥ 30 ॥
तावन्मामवटे क्षिप्त्वा दह राम यथाविधि ।
दग्धस्त्वयाहमवटे न्यायेन रघुनन्धन ॥ 31 ॥
वक्ष्यामि तमहं वीर यस्तं ज्ञास्यति राक्षसम् ।
तेन सख्यं च कर्तव्यं न्याय्यवृत्तेन राघव ॥ 32 ॥
कल्पयिष्यति ते प्रीतस्साहाय्यं लघुविक्रमः ।
न हि तस्यास्त्यविज्ञातं त्रिषु लेकेषु राघव ॥ 33 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अरण्यकाण्डे एकसप्ततितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha ekasaptatitamassargaḥ |
purā rāma mahābāho mahābalaparākrama |
rūpamāsīnmamā cintyaṃ triṣu lokeṣu viśrutam || 1 ||
yathā somasya śakrasya sūryasya ca yathā vapuḥ |
so'haṃ rūpamidaṃ kṛtvā lokavitrāsanaṃ mahat || 2 ||
ṛṣīnvanagatānrāma trāsayāmi tatastataḥ |
tatassthūlaśirā nāma maharṣiḥ kopito mayā || 3 ||
sañcinvanvividhaṃ vanyaṃ rūpeṇānena dharṣitaḥ |
tenāhamuktaḥ prekṣyaivaṃ ghoraśāpābhidhāyinā || 4 ||
etadeva nṛśaṃsaṃ te rūpamastu vigarhitam |
sa mayā yācitaḥ kruddhaśśāpasyonto bhavediti || 5 ||
abhiśāpakṛtasyeti tenedaṃ bhāṣitaṃ vacaḥ |
yadā chittvā bhujau rāmastvāṃ dahedvijane vane || 6 ||
tadā tvaṃ prāpsyase rūpaṃ svameva vipulaṃ śubham |
śriyā virājitaṃ putraṃ danostvaṃ viddhi lakṣmaṇa || 7 ||
indrakopādidaṃ rūpaṃ prāptamevaṃ raṇājire |
ahaṃ hi tapasogreṇa pitāmahamatoṣayam || 8 ||
dīrghamāyussa me prādāttato māṃ vibhramo'spṛśat |
dīrghamāyurmayā prāptaṃ kiṃ me śakraḥ kariṣyati || 9 ||
ityevaṃ buddhimāsthāya raṇe śakramadharṣayam |
tasya bāhuprayuktena vajreṇa śataparvaṇā || 10 ||
sakthinī caiva mūrdhā ca śarīre sampraveśitam |
sa mayā yācyamānassannānayadyamasādanam || 11 ||
pitāmahavacassatyaṃ tadastviti mamābravīt |
anāhāraḥ kathaṃ śakto bhagnasakthiśiromukhaḥ || 12 ||
vajreṇābhihataḥ kālaṃ sudīrghamapi jīvitum |
evamuktastu me śakro bāhū yojanamāyatau || 13 ||
prādādāsyaṃ ca me kukṣau tīkṣṇadaṃṣṭramakalpayat |
so'haṃ bhujābhyāṃ dīrghābhyāṃ saṅkṛṣyāsminvane carān || 14 ||
siṃhavdipamṛgavyāghrān bhakṣayāmi samantataḥ |
sa tu māmabravīdindro yadā rāmassalakṣmaṇaḥ || 15 ||
chetsyate samare bāhū tadā svargaṃ gamiṣyasi |
anena vapuṣā rāma vane'sminrājasattama || 16 ||
yadyatpaśyāmi sarvasya grahaṇaṃ sādhu rocaye |
avaśyaṃ grahaṇaṃ rāmo manye'haṃ samupaiṣyati || 17 ||
imāṃ buddhiṃ puraskṛtya dehanyāsakṛtaśramaḥ |
sa tvaṃ rāmo'si bhadraṃ te nāhamanyena rāghava || 18 ||
śakyo hantuṃ yathātattvamevamuktaṃ maharṣiṇā |
ahaṃ hi matisācivyaṃ kariṣyāmi nararṣabha || 19 ||
mitraṃ caivopadekṣyāmi yuvābhyāṃ saṃskṛto'gninā |
evamuktastu dharmātmā danunā tena rāghavaḥ || 20 ||
idaṃ jagāda vacanaṃ lakṣmaṇasyopaśṛṇvataḥ |
rāvaṇena hṛtā bhāryā mama sītā yaśassvinī || 21 ||
niṣkrāntasya janasthānātsahabhrātrā yathāsukham |
nāmamātraṃ tu jānāmi na rūpaṃ tasya rakṣasaḥ || 22 ||
nivāsaṃ vā prabhāvaṃ vā vayaṃ tasya na vidmahe |
śokārtānāmanāthānāmevaṃ viparidhāvatām || 23 ||
kāruṇyaṃ sadṛśaṃ kartumupakāre ca vartatām |
kāṣṭhānyādāya śuṣkāṇi kāle bhagnāni kuñjaraiḥ || 24 ||
dhakṣyāmastvāṃ vayaṃ vīra śvabhre mahati kalpite |
sa tvaṃ sītāṃ samācakṣva yena vā yatra vā hṛtā || 25 ||
kuru kalyāṇamatyarthaṃ yadi jānāsi tattvataḥ |
evamuktastu rāmeṇa vākyaṃ danuranuttamam || 26 ||
provāca kuśalo vaktuṃ vaktāramapi rāghavam |
divyamasti na me jñānaṃ nābhijānāmi maithilīm || 27 ||
yastāṃ jñāsyati taṃ vakṣye dagdhassvaṃ rūpamāsthitaḥ |
adagdhasya tu vijñātuṃ śaktirasti na me prabho || 28 ||
rākṣasaṃ taṃ mahāvīryaṃ sītā yena hṛtā tava |
vijñānaṃ hi mama bhraṣṭaṃ śāpadoṣeṇa rāghava || 29 ||
svakṛtena mayā prāptaṃ rūpaṃ lokavigarhitam |
kiṃ tu yāvanna yātyastaṃ savitā śrāntavāhanaḥ || 30 ||
tāvanmāmavaṭe kṣiptvā daha rāma yathāvidhi |
dagdhastvayāhamavaṭe nyāyena raghunandhana || 31 ||
vakṣyāmi tamahaṃ vīra yastaṃ jñāsyati rākṣasam |
tena sakhyaṃ ca kartavyaṃ nyāyyavṛttena rāghava || 32 ||
kalpayiṣyati te prītassāhāyyaṃ laghuvikramaḥ |
na hi tasyāstyavijñātaṃ triṣu lekeṣu rāghava || 33 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe ekasaptatitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.