শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে অরণ্যকাণ্ডম্ ।
অথ একসপ্ততিতমস্সর্গঃ ।
পুরা রাম মহাবাহো মহাবলপরাক্রম ।
রূপমাসীন্মমা চিন্ত্যং ত্রিষু লোকেষু বিশ্রুতম্ ॥ 1 ॥
যথা সোমস্য শক্রস্য সূর্যস্য চ যথা বপুঃ ।
সোঽহং রূপমিদং কৃত্বা লোকবিত্রাসনং মহত্ ॥ 2 ॥
ঋষীন্বনগতান্রাম ত্রাসযামি ততস্ততঃ ।
ততস্স্থূলশিরা নাম মহর্ষিঃ কোপিতো মযা ॥ 3 ॥
সঞ্চিন্বন্বিবিধং বন্যং রূপেণানেন ধর্ষিতঃ ।
তেনাহমুক্তঃ প্রেক্ষ্যৈবং ঘোরশাপাভিধাযিনা ॥ 4 ॥
এতদেব নৃশংসং তে রূপমস্তু বিগর্হিতম্ ।
স মযা যাচিতঃ ক্রুদ্ধশ্শাপস্যোন্তো ভবেদিতি ॥ 5 ॥
অভিশাপকৃতস্যেতি তেনেদং ভাষিতং বচঃ ।
যদা ছিত্ত্বা ভুজৌ রামস্ত্বাং দহেদ্বিজনে বনে ॥ 6 ॥
তদা ত্বং প্রাপ্স্যসে রূপং স্বমেব বিপুলং শুভম্ ।
শ্রিযা বিরাজিতং পুত্রং দনোস্ত্বং বিদ্ধি লক্ষ্মণ ॥ 7 ॥
ইন্দ্রকোপাদিদং রূপং প্রাপ্তমেবং রণাজিরে ।
অহং হি তপসোগ্রেণ পিতামহমতোষযম্ ॥ 8 ॥
দীর্ঘমাযুস্স মে প্রাদাত্ততো মাং বিভ্রমোঽস্পৃশত্ ।
দীর্ঘমাযুর্মযা প্রাপ্তং কিং মে শক্রঃ করিষ্যতি ॥ 9 ॥
ইত্যেবং বুদ্ধিমাস্থায রণে শক্রমধর্ষযম্ ।
তস্য বাহুপ্রযুক্তেন বজ্রেণ শতপর্বণা ॥ 10 ॥
সক্থিনী চৈব মূর্ধা চ শরীরে সম্প্রবেশিতম্ ।
স মযা যাচ্যমানস্সন্নানযদ্যমসাদনম্ ॥ 11 ॥
পিতামহবচস্সত্যং তদস্ত্বিতি মমাব্রবীত্ ।
অনাহারঃ কথং শক্তো ভগ্নসক্থিশিরোমুখঃ ॥ 12 ॥
বজ্রেণাভিহতঃ কালং সুদীর্ঘমপি জীবিতুম্ ।
এবমুক্তস্তু মে শক্রো বাহূ যোজনমাযতৌ ॥ 13 ॥
প্রাদাদাস্যং চ মে কুক্ষৌ তীক্ষ্ণদংষ্ট্রমকল্পযত্ ।
সোঽহং ভুজাভ্যাং দীর্ঘাভ্যাং সঙ্কৃষ্যাস্মিন্বনে চরান্ ॥ 14 ॥
সিংহব্দিপমৃগব্যাঘ্রান্ ভক্ষযামি সমন্ততঃ ।
স তু মামব্রবীদিন্দ্রো যদা রামস্সলক্ষ্মণঃ ॥ 15 ॥
ছেত্স্যতে সমরে বাহূ তদা স্বর্গং গমিষ্যসি ।
অনেন বপুষা রাম বনেঽস্মিন্রাজসত্তম ॥ 16 ॥
যদ্যত্পশ্যামি সর্বস্য গ্রহণং সাধু রোচযে ।
অবশ্যং গ্রহণং রামো মন্যেঽহং সমুপৈষ্যতি ॥ 17 ॥
ইমাং বুদ্ধিং পুরস্কৃত্য দেহন্যাসকৃতশ্রমঃ ।
স ত্বং রামোঽসি ভদ্রং তে নাহমন্যেন রাঘব ॥ 18 ॥
শক্যো হন্তুং যথাতত্ত্বমেবমুক্তং মহর্ষিণা ।
অহং হি মতিসাচিব্যং করিষ্যামি নরর্ষভ ॥ 19 ॥
মিত্রং চৈবোপদেক্ষ্যামি যুবাভ্যাং সংস্কৃতোঽগ্নিনা ।
এবমুক্তস্তু ধর্মাত্মা দনুনা তেন রাঘবঃ ॥ 20 ॥
ইদং জগাদ বচনং লক্ষ্মণস্যোপশৃণ্বতঃ ।
রাবণেন হৃতা ভার্যা মম সীতা যশস্স্বিনী ॥ 21 ॥
নিষ্ক্রান্তস্য জনস্থানাত্সহভ্রাত্রা যথাসুখম্ ।
নামমাত্রং তু জানামি ন রূপং তস্য রক্ষসঃ ॥ 22 ॥
নিবাসং বা প্রভাবং বা বযং তস্য ন বিদ্মহে ।
শোকার্তানামনাথানামেবং বিপরিধাবতাম্ ॥ 23 ॥
কারুণ্যং সদৃশং কর্তুমুপকারে চ বর্ততাম্ ।
কাষ্ঠান্যাদায শুষ্কাণি কালে ভগ্নানি কুঞ্জরৈঃ ॥ 24 ॥
ধক্ষ্যামস্ত্বাং বযং বীর শ্বভ্রে মহতি কল্পিতে ।
স ত্বং সীতাং সমাচক্ষ্ব যেন বা যত্র বা হৃতা ॥ 25 ॥
কুরু কল্যাণমত্যর্থং যদি জানাসি তত্ত্বতঃ ।
এবমুক্তস্তু রামেণ বাক্যং দনুরনুত্তমম্ ॥ 26 ॥
প্রোবাচ কুশলো বক্তুং বক্তারমপি রাঘবম্ ।
দিব্যমস্তি ন মে জ্ঞানং নাভিজানামি মৈথিলীম্ ॥ 27 ॥
যস্তাং জ্ঞাস্যতি তং বক্ষ্যে দগ্ধস্স্বং রূপমাস্থিতঃ ।
অদগ্ধস্য তু বিজ্ঞাতুং শক্তিরস্তি ন মে প্রভো ॥ 28 ॥
রাক্ষসং তং মহাবীর্যং সীতা যেন হৃতা তব ।
বিজ্ঞানং হি মম ভ্রষ্টং শাপদোষেণ রাঘব ॥ 29 ॥
স্বকৃতেন মযা প্রাপ্তং রূপং লোকবিগর্হিতম্ ।
কিং তু যাবন্ন যাত্যস্তং সবিতা শ্রান্তবাহনঃ ॥ 30 ॥
তাবন্মামবটে ক্ষিপ্ত্বা দহ রাম যথাবিধি ।
দগ্ধস্ত্বযাহমবটে ন্যাযেন রঘুনন্ধন ॥ 31 ॥
বক্ষ্যামি তমহং বীর যস্তং জ্ঞাস্যতি রাক্ষসম্ ।
তেন সখ্যং চ কর্তব্যং ন্যায্যবৃত্তেন রাঘব ॥ 32 ॥
কল্পযিষ্যতি তে প্রীতস্সাহায্যং লঘুবিক্রমঃ ।
ন হি তস্যাস্ত্যবিজ্ঞাতং ত্রিষু লেকেষু রাঘব ॥ 33 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে অরণ্যকাণ্ডে একসপ্ততিতমস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha ekasaptatitamassargaḥ |
purā rāma mahābāho mahābalaparākrama |
rūpamāsīnmamā cintyaṃ triṣu lokeṣu viśrutam || 1 ||
yathā somasya śakrasya sūryasya ca yathā vapuḥ |
so'haṃ rūpamidaṃ kṛtvā lokavitrāsanaṃ mahat || 2 ||
ṛṣīnvanagatānrāma trāsayāmi tatastataḥ |
tatassthūlaśirā nāma maharṣiḥ kopito mayā || 3 ||
sañcinvanvividhaṃ vanyaṃ rūpeṇānena dharṣitaḥ |
tenāhamuktaḥ prekṣyaivaṃ ghoraśāpābhidhāyinā || 4 ||
etadeva nṛśaṃsaṃ te rūpamastu vigarhitam |
sa mayā yācitaḥ kruddhaśśāpasyonto bhavediti || 5 ||
abhiśāpakṛtasyeti tenedaṃ bhāṣitaṃ vacaḥ |
yadā chittvā bhujau rāmastvāṃ dahedvijane vane || 6 ||
tadā tvaṃ prāpsyase rūpaṃ svameva vipulaṃ śubham |
śriyā virājitaṃ putraṃ danostvaṃ viddhi lakṣmaṇa || 7 ||
indrakopādidaṃ rūpaṃ prāptamevaṃ raṇājire |
ahaṃ hi tapasogreṇa pitāmahamatoṣayam || 8 ||
dīrghamāyussa me prādāttato māṃ vibhramo'spṛśat |
dīrghamāyurmayā prāptaṃ kiṃ me śakraḥ kariṣyati || 9 ||
ityevaṃ buddhimāsthāya raṇe śakramadharṣayam |
tasya bāhuprayuktena vajreṇa śataparvaṇā || 10 ||
sakthinī caiva mūrdhā ca śarīre sampraveśitam |
sa mayā yācyamānassannānayadyamasādanam || 11 ||
pitāmahavacassatyaṃ tadastviti mamābravīt |
anāhāraḥ kathaṃ śakto bhagnasakthiśiromukhaḥ || 12 ||
vajreṇābhihataḥ kālaṃ sudīrghamapi jīvitum |
evamuktastu me śakro bāhū yojanamāyatau || 13 ||
prādādāsyaṃ ca me kukṣau tīkṣṇadaṃṣṭramakalpayat |
so'haṃ bhujābhyāṃ dīrghābhyāṃ saṅkṛṣyāsminvane carān || 14 ||
siṃhavdipamṛgavyāghrān bhakṣayāmi samantataḥ |
sa tu māmabravīdindro yadā rāmassalakṣmaṇaḥ || 15 ||
chetsyate samare bāhū tadā svargaṃ gamiṣyasi |
anena vapuṣā rāma vane'sminrājasattama || 16 ||
yadyatpaśyāmi sarvasya grahaṇaṃ sādhu rocaye |
avaśyaṃ grahaṇaṃ rāmo manye'haṃ samupaiṣyati || 17 ||
imāṃ buddhiṃ puraskṛtya dehanyāsakṛtaśramaḥ |
sa tvaṃ rāmo'si bhadraṃ te nāhamanyena rāghava || 18 ||
śakyo hantuṃ yathātattvamevamuktaṃ maharṣiṇā |
ahaṃ hi matisācivyaṃ kariṣyāmi nararṣabha || 19 ||
mitraṃ caivopadekṣyāmi yuvābhyāṃ saṃskṛto'gninā |
evamuktastu dharmātmā danunā tena rāghavaḥ || 20 ||
idaṃ jagāda vacanaṃ lakṣmaṇasyopaśṛṇvataḥ |
rāvaṇena hṛtā bhāryā mama sītā yaśassvinī || 21 ||
niṣkrāntasya janasthānātsahabhrātrā yathāsukham |
nāmamātraṃ tu jānāmi na rūpaṃ tasya rakṣasaḥ || 22 ||
nivāsaṃ vā prabhāvaṃ vā vayaṃ tasya na vidmahe |
śokārtānāmanāthānāmevaṃ viparidhāvatām || 23 ||
kāruṇyaṃ sadṛśaṃ kartumupakāre ca vartatām |
kāṣṭhānyādāya śuṣkāṇi kāle bhagnāni kuñjaraiḥ || 24 ||
dhakṣyāmastvāṃ vayaṃ vīra śvabhre mahati kalpite |
sa tvaṃ sītāṃ samācakṣva yena vā yatra vā hṛtā || 25 ||
kuru kalyāṇamatyarthaṃ yadi jānāsi tattvataḥ |
evamuktastu rāmeṇa vākyaṃ danuranuttamam || 26 ||
provāca kuśalo vaktuṃ vaktāramapi rāghavam |
divyamasti na me jñānaṃ nābhijānāmi maithilīm || 27 ||
yastāṃ jñāsyati taṃ vakṣye dagdhassvaṃ rūpamāsthitaḥ |
adagdhasya tu vijñātuṃ śaktirasti na me prabho || 28 ||
rākṣasaṃ taṃ mahāvīryaṃ sītā yena hṛtā tava |
vijñānaṃ hi mama bhraṣṭaṃ śāpadoṣeṇa rāghava || 29 ||
svakṛtena mayā prāptaṃ rūpaṃ lokavigarhitam |
kiṃ tu yāvanna yātyastaṃ savitā śrāntavāhanaḥ || 30 ||
tāvanmāmavaṭe kṣiptvā daha rāma yathāvidhi |
dagdhastvayāhamavaṭe nyāyena raghunandhana || 31 ||
vakṣyāmi tamahaṃ vīra yastaṃ jñāsyati rākṣasam |
tena sakhyaṃ ca kartavyaṃ nyāyyavṛttena rāghava || 32 ||
kalpayiṣyati te prītassāhāyyaṃ laghuvikramaḥ |
na hi tasyāstyavijñātaṃ triṣu lekeṣu rāghava || 33 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe ekasaptatitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अरण्यकाण्डम् ।
अथ एकसप्ततितमस्सर्गः ।
पुरा राम महाबाहो महाबलपराक्रम ।
रूपमासीन्ममा चिन्त्यं त्रिषु लोकेषु विश्रुतम् ॥ 1 ॥
यथा सोमस्य शक्रस्य सूर्यस्य च यथा वपुः ।
सोऽहं रूपमिदं कृत्वा लोकवित्रासनं महत् ॥ 2 ॥
ऋषीन्वनगतान्राम त्रासयामि ततस्ततः ।
ततस्स्थूलशिरा नाम महर्षिः कोपितो मया ॥ 3 ॥
सञ्चिन्वन्विविधं वन्यं रूपेणानेन धर्षितः ।
तेनाहमुक्तः प्रेक्ष्यैवं घोरशापाभिधायिना ॥ 4 ॥
एतदेव नृशंसं ते रूपमस्तु विगर्हितम् ।
स मया याचितः क्रुद्धश्शापस्योन्तो भवेदिति ॥ 5 ॥
अभिशापकृतस्येति तेनेदं भाषितं वचः ।
यदा छित्त्वा भुजौ रामस्त्वां दहेद्विजने वने ॥ 6 ॥
तदा त्वं प्राप्स्यसे रूपं स्वमेव विपुलं शुभम् ।
श्रिया विराजितं पुत्रं दनोस्त्वं विद्धि लक्ष्मण ॥ 7 ॥
इन्द्रकोपादिदं रूपं प्राप्तमेवं रणाजिरे ।
अहं हि तपसोग्रेण पितामहमतोषयम् ॥ 8 ॥
दीर्घमायुस्स मे प्रादात्ततो मां विभ्रमोऽस्पृशत् ।
दीर्घमायुर्मया प्राप्तं किं मे शक्रः करिष्यति ॥ 9 ॥
इत्येवं बुद्धिमास्थाय रणे शक्रमधर्षयम् ।
तस्य बाहुप्रयुक्तेन वज्रेण शतपर्वणा ॥ 10 ॥
सक्थिनी चैव मूर्धा च शरीरे सम्प्रवेशितम् ।
स मया याच्यमानस्सन्नानयद्यमसादनम् ॥ 11 ॥
पितामहवचस्सत्यं तदस्त्विति ममाब्रवीत् ।
अनाहारः कथं शक्तो भग्नसक्थिशिरोमुखः ॥ 12 ॥
वज्रेणाभिहतः कालं सुदीर्घमपि जीवितुम् ।
एवमुक्तस्तु मे शक्रो बाहू योजनमायतौ ॥ 13 ॥
प्रादादास्यं च मे कुक्षौ तीक्ष्णदंष्ट्रमकल्पयत् ।
सोऽहं भुजाभ्यां दीर्घाभ्यां सङ्कृष्यास्मिन्वने चरान् ॥ 14 ॥
सिंहव्दिपमृगव्याघ्रान् भक्षयामि समन्ततः ।
स तु मामब्रवीदिन्द्रो यदा रामस्सलक्ष्मणः ॥ 15 ॥
छेत्स्यते समरे बाहू तदा स्वर्गं गमिष्यसि ।
अनेन वपुषा राम वनेऽस्मिन्राजसत्तम ॥ 16 ॥
यद्यत्पश्यामि सर्वस्य ग्रहणं साधु रोचये ।
अवश्यं ग्रहणं रामो मन्येऽहं समुपैष्यति ॥ 17 ॥
इमां बुद्धिं पुरस्कृत्य देहन्यासकृतश्रमः ।
स त्वं रामोऽसि भद्रं ते नाहमन्येन राघव ॥ 18 ॥
शक्यो हन्तुं यथातत्त्वमेवमुक्तं महर्षिणा ।
अहं हि मतिसाचिव्यं करिष्यामि नरर्षभ ॥ 19 ॥
मित्रं चैवोपदेक्ष्यामि युवाभ्यां संस्कृतोऽग्निना ।
एवमुक्तस्तु धर्मात्मा दनुना तेन राघवः ॥ 20 ॥
इदं जगाद वचनं लक्ष्मणस्योपशृण्वतः ।
रावणेन हृता भार्या मम सीता यशस्स्विनी ॥ 21 ॥
निष्क्रान्तस्य जनस्थानात्सहभ्रात्रा यथासुखम् ।
नाममात्रं तु जानामि न रूपं तस्य रक्षसः ॥ 22 ॥
निवासं वा प्रभावं वा वयं तस्य न विद्महे ।
शोकार्तानामनाथानामेवं विपरिधावताम् ॥ 23 ॥
कारुण्यं सदृशं कर्तुमुपकारे च वर्तताम् ।
काष्ठान्यादाय शुष्काणि काले भग्नानि कुञ्जरैः ॥ 24 ॥
धक्ष्यामस्त्वां वयं वीर श्वभ्रे महति कल्पिते ।
स त्वं सीतां समाचक्ष्व येन वा यत्र वा हृता ॥ 25 ॥
कुरु कल्याणमत्यर्थं यदि जानासि तत्त्वतः ।
एवमुक्तस्तु रामेण वाक्यं दनुरनुत्तमम् ॥ 26 ॥
प्रोवाच कुशलो वक्तुं वक्तारमपि राघवम् ।
दिव्यमस्ति न मे ज्ञानं नाभिजानामि मैथिलीम् ॥ 27 ॥
यस्तां ज्ञास्यति तं वक्ष्ये दग्धस्स्वं रूपमास्थितः ।
अदग्धस्य तु विज्ञातुं शक्तिरस्ति न मे प्रभो ॥ 28 ॥
राक्षसं तं महावीर्यं सीता येन हृता तव ।
विज्ञानं हि मम भ्रष्टं शापदोषेण राघव ॥ 29 ॥
स्वकृतेन मया प्राप्तं रूपं लोकविगर्हितम् ।
किं तु यावन्न यात्यस्तं सविता श्रान्तवाहनः ॥ 30 ॥
तावन्मामवटे क्षिप्त्वा दह राम यथाविधि ।
दग्धस्त्वयाहमवटे न्यायेन रघुनन्धन ॥ 31 ॥
वक्ष्यामि तमहं वीर यस्तं ज्ञास्यति राक्षसम् ।
तेन सख्यं च कर्तव्यं न्याय्यवृत्तेन राघव ॥ 32 ॥
कल्पयिष्यति ते प्रीतस्साहाय्यं लघुविक्रमः ।
न हि तस्यास्त्यविज्ञातं त्रिषु लेकेषु राघव ॥ 33 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अरण्यकाण्डे एकसप्ततितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha ekasaptatitamassargaḥ |
purā rāma mahābāho mahābalaparākrama |
rūpamāsīnmamā cintyaṃ triṣu lokeṣu viśrutam || 1 ||
yathā somasya śakrasya sūryasya ca yathā vapuḥ |
so'haṃ rūpamidaṃ kṛtvā lokavitrāsanaṃ mahat || 2 ||
ṛṣīnvanagatānrāma trāsayāmi tatastataḥ |
tatassthūlaśirā nāma maharṣiḥ kopito mayā || 3 ||
sañcinvanvividhaṃ vanyaṃ rūpeṇānena dharṣitaḥ |
tenāhamuktaḥ prekṣyaivaṃ ghoraśāpābhidhāyinā || 4 ||
etadeva nṛśaṃsaṃ te rūpamastu vigarhitam |
sa mayā yācitaḥ kruddhaśśāpasyonto bhavediti || 5 ||
abhiśāpakṛtasyeti tenedaṃ bhāṣitaṃ vacaḥ |
yadā chittvā bhujau rāmastvāṃ dahedvijane vane || 6 ||
tadā tvaṃ prāpsyase rūpaṃ svameva vipulaṃ śubham |
śriyā virājitaṃ putraṃ danostvaṃ viddhi lakṣmaṇa || 7 ||
indrakopādidaṃ rūpaṃ prāptamevaṃ raṇājire |
ahaṃ hi tapasogreṇa pitāmahamatoṣayam || 8 ||
dīrghamāyussa me prādāttato māṃ vibhramo'spṛśat |
dīrghamāyurmayā prāptaṃ kiṃ me śakraḥ kariṣyati || 9 ||
ityevaṃ buddhimāsthāya raṇe śakramadharṣayam |
tasya bāhuprayuktena vajreṇa śataparvaṇā || 10 ||
sakthinī caiva mūrdhā ca śarīre sampraveśitam |
sa mayā yācyamānassannānayadyamasādanam || 11 ||
pitāmahavacassatyaṃ tadastviti mamābravīt |
anāhāraḥ kathaṃ śakto bhagnasakthiśiromukhaḥ || 12 ||
vajreṇābhihataḥ kālaṃ sudīrghamapi jīvitum |
evamuktastu me śakro bāhū yojanamāyatau || 13 ||
prādādāsyaṃ ca me kukṣau tīkṣṇadaṃṣṭramakalpayat |
so'haṃ bhujābhyāṃ dīrghābhyāṃ saṅkṛṣyāsminvane carān || 14 ||
siṃhavdipamṛgavyāghrān bhakṣayāmi samantataḥ |
sa tu māmabravīdindro yadā rāmassalakṣmaṇaḥ || 15 ||
chetsyate samare bāhū tadā svargaṃ gamiṣyasi |
anena vapuṣā rāma vane'sminrājasattama || 16 ||
yadyatpaśyāmi sarvasya grahaṇaṃ sādhu rocaye |
avaśyaṃ grahaṇaṃ rāmo manye'haṃ samupaiṣyati || 17 ||
imāṃ buddhiṃ puraskṛtya dehanyāsakṛtaśramaḥ |
sa tvaṃ rāmo'si bhadraṃ te nāhamanyena rāghava || 18 ||
śakyo hantuṃ yathātattvamevamuktaṃ maharṣiṇā |
ahaṃ hi matisācivyaṃ kariṣyāmi nararṣabha || 19 ||
mitraṃ caivopadekṣyāmi yuvābhyāṃ saṃskṛto'gninā |
evamuktastu dharmātmā danunā tena rāghavaḥ || 20 ||
idaṃ jagāda vacanaṃ lakṣmaṇasyopaśṛṇvataḥ |
rāvaṇena hṛtā bhāryā mama sītā yaśassvinī || 21 ||
niṣkrāntasya janasthānātsahabhrātrā yathāsukham |
nāmamātraṃ tu jānāmi na rūpaṃ tasya rakṣasaḥ || 22 ||
nivāsaṃ vā prabhāvaṃ vā vayaṃ tasya na vidmahe |
śokārtānāmanāthānāmevaṃ viparidhāvatām || 23 ||
kāruṇyaṃ sadṛśaṃ kartumupakāre ca vartatām |
kāṣṭhānyādāya śuṣkāṇi kāle bhagnāni kuñjaraiḥ || 24 ||
dhakṣyāmastvāṃ vayaṃ vīra śvabhre mahati kalpite |
sa tvaṃ sītāṃ samācakṣva yena vā yatra vā hṛtā || 25 ||
kuru kalyāṇamatyarthaṃ yadi jānāsi tattvataḥ |
evamuktastu rāmeṇa vākyaṃ danuranuttamam || 26 ||
provāca kuśalo vaktuṃ vaktāramapi rāghavam |
divyamasti na me jñānaṃ nābhijānāmi maithilīm || 27 ||
yastāṃ jñāsyati taṃ vakṣye dagdhassvaṃ rūpamāsthitaḥ |
adagdhasya tu vijñātuṃ śaktirasti na me prabho || 28 ||
rākṣasaṃ taṃ mahāvīryaṃ sītā yena hṛtā tava |
vijñānaṃ hi mama bhraṣṭaṃ śāpadoṣeṇa rāghava || 29 ||
svakṛtena mayā prāptaṃ rūpaṃ lokavigarhitam |
kiṃ tu yāvanna yātyastaṃ savitā śrāntavāhanaḥ || 30 ||
tāvanmāmavaṭe kṣiptvā daha rāma yathāvidhi |
dagdhastvayāhamavaṭe nyāyena raghunandhana || 31 ||
vakṣyāmi tamahaṃ vīra yastaṃ jñāsyati rākṣasam |
tena sakhyaṃ ca kartavyaṃ nyāyyavṛttena rāghava || 32 ||
kalpayiṣyati te prītassāhāyyaṃ laghuvikramaḥ |
na hi tasyāstyavijñātaṃ triṣu lekeṣu rāghava || 33 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe ekasaptatitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.