𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌬𑌾𑌲𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥 𑌦𑌶𑌮𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
𑌸𑍁𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌶𑍍𑌚𑍋𑌦𑌿𑌤𑍋 𑌰𑌾𑌜𑍍𑌞𑌾 𑌪𑍍𑌰𑍋𑌵𑌾𑌚𑍇𑌦𑌂 𑌵𑌚𑌸𑍍𑌤𑌦𑌾 ।
𑌯𑌥𑌰𑍍𑌶𑍍𑌯𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾𑌨𑍀𑌤 𑌶𑍍𑌶𑍍𑌰𑍁𑌣𑍁 𑌮𑍇 𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌭𑌿𑌸𑍍𑌸𑌹 ॥ 1 ॥
𑌰𑍋𑌮𑌪𑌾𑌦𑌮𑍁𑌵𑌾𑌚𑍇𑌦𑌂 𑌸𑌹𑌾𑌮𑌾𑌤𑍍𑌯𑌃 𑌪𑍁𑌰𑍋𑌹𑌿𑌤𑌃 ।
𑌉𑌪𑌾𑌯𑍋 𑌨𑌿𑌰𑌪𑌾𑌯𑍋𑌽𑌯𑌮𑌸𑍍𑌮𑌾𑌭𑌿𑌰𑌭𑌿𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌿𑌤𑌃 ॥ 2 ॥
𑌋𑌶𑍍𑌯𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑍋 𑌵𑌨𑌚𑌰𑌸𑍍𑌤𑌪𑌸𑍍𑌸𑍍𑌵𑌾𑌧𑍍𑌯𑌯𑌨𑍇 𑌰𑌤𑌃 ।
𑌅𑌨𑌭𑌿𑌜𑍍𑌞𑌸𑍍𑌸 𑌨𑌾𑌰𑍀𑌣𑌾𑌂 𑌵𑌿𑌷𑌯𑌾𑌣𑌾𑌂 𑌸𑍁𑌖𑌸𑍍𑌯 𑌚 ॥ 3 ॥
𑌇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾𑌰𑍍𑌥𑍈𑌰𑌭𑌿𑌮𑌤𑍈𑌰𑍍𑌨𑌰𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑌪𑍍𑌰𑌮𑌾𑌥𑌿𑌭𑌿𑌃 ।
𑌪𑍁𑌰𑌮𑌾𑌨𑌾𑌯𑌯𑌿𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌃 𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑍍𑌰𑌂 𑌚𑌾𑌧𑍍𑌯𑌵𑌸𑍀𑌯𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 4 ॥
𑌗𑌣𑌿𑌕𑌾𑌸𑍍𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌗𑌚𑍍𑌛𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌰𑍂𑌪𑌵𑌤𑍍𑌯𑌸𑍍𑌸𑍍𑌵𑌲𑌙𑍍𑌕𑍃𑌤𑌾𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑌲𑍋𑌭𑍍𑌯 𑌵𑌿𑌵𑌿𑌧𑍋𑌪𑌾𑌯𑍈𑌰𑌾𑌨𑍇𑌷𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑍀𑌹 𑌸𑌤𑍍𑌕𑍃𑌤𑌾𑌃 ॥ 5 ॥
𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌤𑌥𑍇𑌤𑌿 𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌚 𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑍁𑌵𑌾𑌚 𑌪𑍁𑌰𑍋𑌹𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌪𑍁𑌰𑍋𑌹𑌿𑌤𑍋 𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌣𑌶𑍍𑌚 𑌤𑌥𑌾 𑌚𑌕𑍍𑌰𑍁𑌶𑍍𑌚 𑌤𑍇 𑌤𑌦𑌾 ॥ 6 ॥
𑌵𑌾𑌰𑌮𑍁𑌖𑍍𑌯𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌤𑌚𑍍𑌛𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌵𑌨𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌵𑌿𑌵𑌿𑌶𑍁𑌰𑍍𑌮𑌹𑌤𑍍 ।
𑌆𑌶𑍍𑌰𑌮𑌸𑍍𑌯𑌾𑌵𑌿𑌦𑍂𑌰𑍇𑌽𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍 𑌯𑌤𑍍𑌨𑌂 𑌕𑍁𑌰𑍍𑌵𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑍇 ॥ 7 ॥
𑌋𑌷𑌿𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌧𑍀𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌮𑌾𑌶𑍍𑌰𑌮𑌵𑌾𑌸𑌿𑌨𑌃 ।
𑌪𑌿𑌤𑍁𑌸𑍍𑌸𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌸𑌨𑍍𑌤𑍁𑌷𑍍𑌟𑍋 𑌨𑌾𑌤𑌿𑌚𑌕𑍍𑌰𑌾𑌮 𑌚𑌾𑌶𑍍𑌰𑌮𑌾𑌤𑍍 ॥ 8 ॥
𑌨 𑌤𑍇𑌨 𑌜𑌨𑍍𑌮𑌪𑍍𑌰𑌭𑍃𑌤𑌿 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌂 𑌤𑌪𑌸𑍍𑌵𑌿𑌨𑌾 ।
𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑍀 𑌵𑌾 𑌪𑍁𑌮𑌾𑌨𑍍𑌵𑌾 𑌯𑌚𑍍𑌚𑌾𑌨𑍍𑌯𑌤𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌂 𑌨𑌗𑌰𑌰𑌾𑌷𑍍𑌟𑍍𑌰𑌜𑌮𑍍 ॥ 9 ॥
𑌤𑌤𑌃 𑌕𑌦𑌾𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑌂 𑌦𑍇𑌶𑌮𑌾𑌜𑌗𑌾𑌮 𑌯𑌦𑍃𑌚𑍍𑌛𑌯𑌾 ।
𑌵𑌿𑌭𑌣𑍍𑌡𑌕𑌸𑍁𑌤𑌸𑍍𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌤𑌾𑌶𑍍𑌚𑌾𑌪𑌶𑍍𑌯𑌦𑍍𑌵𑌰𑌾𑌙𑍍𑌗𑌨𑌾𑌃 ॥ 10 ॥
𑌤𑌾𑌶𑍍𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌵𑍇𑌷𑌾𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌮𑌦𑌾 𑌗𑌾𑌯𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑍋 𑌮𑌧𑍁𑌰𑌸𑍍𑌵𑌰𑌾𑌃 ।
𑌋𑌷𑌿𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌮𑍁𑌪𑌾𑌗𑌮𑍍𑌯 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾 𑌵𑌚𑌨𑌮𑌬𑍍𑌰𑍁𑌵𑌨𑍍 ॥ 11 ॥
𑌕𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌕𑌿𑌂 𑌵𑌰𑍍𑌤𑌸𑍇 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌨𑍍 𑌜𑍍𑌞𑌾𑌤𑍁𑌮𑌿𑌚𑍍𑌛𑌾𑌮𑌹𑍇 𑌵𑌯𑌮𑍍 ।
𑌏𑌕𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌵𑌿𑌜𑌨𑍇 𑌘𑍋𑌰𑍇 𑌵𑌨𑍇 𑌚𑌰𑌸𑌿 𑌶𑌂𑌸 𑌨𑌃 ॥ 12 ॥
𑌅𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌰𑍂𑌪𑌾𑌸𑍍𑌤𑌾𑌸𑍍𑌤𑍇𑌨 𑌕𑌾𑌮𑍍𑌯𑌰𑍂𑌪𑌾 𑌵𑌨𑍇 𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃 ।
𑌹𑌾𑌰𑍍𑌦𑌾𑌤𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌮𑌤𑌿𑌰𑍍𑌜𑌾𑌤𑌾 𑌵𑍍𑌯𑌾𑌖𑍍𑌯𑌾𑌤𑍁𑌂 𑌪𑌿𑌤𑌰𑌂 𑌸𑍍𑌵𑌕𑌮𑍍 ॥ 13 ॥
𑌪𑌿𑌤𑌾 𑌵𑌿𑌭𑌣𑍍𑌡𑌕𑍋𑌽𑌸𑍍𑌮𑌾𑌕𑌂 𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾𑌹𑌂 𑌸𑍁𑌤 𑌔𑌰𑌸𑌃 ।
𑌋𑌶𑍍𑌯𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗 𑌇𑌤𑌿 𑌖𑍍𑌯𑌾𑌤𑌂 𑌨𑌾𑌮 𑌕𑌰𑍍𑌮 𑌚 𑌮𑍇 𑌭𑍁𑌵𑌿 ॥ 14 ॥
𑌇𑌹𑌾𑌶𑍍𑌰𑌮𑌪𑌦𑍋𑌽𑌸𑍍𑌮𑌾𑌕𑌂 𑌸𑌮𑍀𑌪𑍇 𑌶𑍁𑌭𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑌾𑌃 ।
𑌕𑌰𑌿𑌷𑍍𑌯𑍇 𑌵𑍋𑌽𑌤𑍍𑌰 𑌪𑍂𑌜𑌾𑌂 𑌵𑍈 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌵𑌿𑌧𑌿𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌕𑌮𑍍 ॥ 15 ॥
𑌋𑌷𑌿𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌵𑌚𑌶𑍍𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌸𑌾𑌂 𑌮𑌤𑌿𑌰𑌾𑌸 𑌵𑍈 ।
𑌤𑌦𑌾𑌶𑍍𑌰𑌮𑌪𑌦𑌂 𑌦𑍍𑌰𑌷𑍍𑌟𑍁𑌂 𑌜𑌗𑍍𑌮𑍁𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌤𑍇𑌨 𑌤𑌾𑌃 ॥ 16 ॥
𑌆𑌗𑌤𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌤𑌤𑌃 𑌪𑍂𑌜𑌾𑌮𑍃𑌷𑌿𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌶𑍍𑌚𑌕𑌾𑌰 𑌹 ।
𑌇𑌦𑌮𑌰𑍍𑌘𑍍𑌯𑌮𑌿𑌦𑌂 𑌪𑌾𑌦𑍍𑌯𑌮𑌿𑌦𑌂 𑌮𑍂𑌲𑌮𑌿𑌦𑌂 𑌫𑌲𑌂 𑌚 𑌨𑌃 ॥ 17 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌗𑍃𑌹𑍍𑌯 𑌚 𑌤𑌾𑌂 𑌪𑍂𑌜𑌾𑌂 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾 𑌏𑌵 𑌸𑌮𑍁𑌤𑍍𑌸𑍁𑌕𑌾𑌃 ।
𑌋𑌷𑍇𑌰𑍍𑌭𑍀𑌤𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌶𑍀𑌘𑍍𑌰𑌂 𑌤𑌾 𑌗𑌮𑌨𑌾𑌯 𑌮𑌤𑌿𑌂 𑌦𑌧𑍁𑌃 ॥ 18 ॥
𑌅𑌸𑍍𑌮𑌾𑌕𑌮𑌪𑌿 𑌮𑍁𑌖𑍍𑌯𑌾𑌨𑌿 𑌫𑌲𑌾𑌨𑍀𑌮𑌾𑌨𑌿 𑌵𑍈 𑌦𑍍𑌵𑌿𑌜 ।
𑌗𑍃𑌹𑌾𑌣 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿 𑌭𑌦𑍍𑌰𑌂 𑌤𑍇 𑌭𑌕𑍍𑌷𑌯𑌸𑍍𑌵 𑌚 𑌮𑌾 𑌚𑌿𑌰𑌮𑍍 ॥ 19 ॥
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑌾𑌸𑍍𑌤𑌂 𑌸𑌮𑌾𑌲𑌿𑌙𑍍𑌗𑍍𑌯 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾 𑌹𑌰𑍍𑌷𑌸𑌮𑌨𑍍𑌵𑌿𑌤𑌾𑌃 ।
𑌮𑍋𑌦𑌕𑌾𑌨𑍍𑌪𑍍𑌰𑌦𑌦𑍁𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌮𑍈 𑌭𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾𑌂𑌶𑍍𑌚 𑌵𑌿𑌵𑌿𑌧𑌾𑌨𑍍 𑌬𑌹𑍂𑌨𑍍 ॥ 20 ॥
𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌚𑌾𑌸𑍍𑌵𑌾𑌦𑍍𑌯 𑌤𑍇𑌜𑌸𑍍𑌵𑍀 𑌫𑌲𑌾𑌨𑍀𑌤𑌿 𑌸𑍍𑌮 𑌮𑌨𑍍𑌯𑌤𑍇 ।
𑌅𑌨𑌾𑌸𑍍𑌵𑌾𑌦𑌿𑌤𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌾𑌣𑌿 𑌵𑌨𑍇 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌨𑌿𑌵𑌾𑌸𑌿𑌨𑌾𑌮𑍍 ॥ 21 ॥
𑌆𑌪𑍃𑌚𑍍𑌛𑍍𑌯 𑌚 𑌤𑌦𑌾 𑌵𑌿𑌪𑍍𑌰𑌂 𑌵𑍍𑌰𑌤𑌚𑌰𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌨𑌿𑌵𑍇𑌦𑍍𑌯 𑌚 ।
𑌗𑌚𑍍𑌛𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌸𑍍𑌮𑌾𑌪𑌦𑍇𑌶𑌾𑌤𑍍𑌤𑌾 𑌭𑍀𑌤𑌾𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌪𑌿𑌤𑍁𑌸𑍍𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃 ॥ 22 ॥
𑌗𑌤𑌾𑌸𑍁 𑌤𑌾𑌸𑍁 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌸𑍁 𑌕𑌾𑌶𑍍𑌯𑌪𑌸𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑍋 𑌦𑍍𑌵𑌿𑌜𑌃 ।
𑌅𑌸𑍍𑌵𑌸𑍍𑌥𑌹𑍃𑌦𑌯𑌶𑍍𑌚𑌾𑌸𑍀𑌦𑍍𑌦𑍁𑌃𑌖𑌂 𑌸𑍍𑌮 𑌪𑌰𑌿𑌵𑌰𑍍𑌤𑌤𑍇 ॥ 23 ॥
𑌤𑌤𑍋𑌽𑌪𑌰𑍇𑌦𑍍𑌯𑍁𑌸𑍍𑌤𑌂 𑌦𑍇𑌶𑌮𑌾𑌜𑌗𑌾𑌮 𑌸 𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌵𑌾𑌨𑍍 ।
𑌮𑌨𑍋𑌜𑍍𑌞𑌾 𑌯𑌤𑍍𑌰 𑌤𑌾 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌾 𑌵𑌾𑌰𑌮𑍁𑌖𑍍𑌯𑌾𑌸𑍍𑌸𑍍𑌵𑌲𑌙𑍍𑌕𑍃𑌤𑌾𑌃 ॥ 24 ॥
𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑍈𑌵 𑌚 𑌤𑌾𑌸𑍍𑌤𑌦𑌾 𑌵𑌿𑌪𑍍𑌰𑌮𑌾𑌯𑌾𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌹𑍃𑌷𑍍𑌟𑌮𑌾𑌨𑌸𑌾𑌃 ।
𑌉𑌪𑌸𑍃𑌤𑍍𑌯 𑌤𑌤𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌸𑍍𑌤𑌾𑌸𑍍𑌤𑌮𑍂𑌚𑍁𑌰𑌿𑌦𑌂 𑌵𑌚𑌃 ॥ 25 ॥
𑌏𑌹𑍍𑌯𑌾𑌶𑍍𑌰𑌮𑌪𑌦𑌂 𑌸𑍗𑌮𑍍𑌯 𑌹𑍍𑌯𑌸𑍍𑌮𑌾𑌕𑌮𑌿𑌤𑌿 𑌚𑌾𑌬𑍍𑌰𑍁𑌵𑌨𑍍 ।
𑌤𑌤𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌯𑍇𑌷 𑌵𑌿𑌧𑌿𑌶𑍍𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌾𑌨𑍍 𑌵𑌿𑌶𑍇𑌷𑍇𑌣 𑌭𑌵𑌿𑌷𑍍𑌯𑌤𑌿 ॥ 26 ॥
𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌤𑍁 𑌵𑌚𑌨𑌂 𑌤𑌾𑌸𑌾𑌂 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌸𑌾𑌂 𑌹𑍃𑌦𑌯𑌙𑍍𑌗𑌮𑌮𑍍 ।
𑌗𑌮𑌨𑌾𑌯 𑌮𑌤𑌿𑌂 𑌚𑌕𑍍𑌰𑍇 𑌤𑌂 𑌚 𑌨𑌿𑌨𑍍𑌯𑍁𑌸𑍍𑌤𑌦𑌾 𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃 ॥ 27 ॥
𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌚𑌾𑌨𑍀𑌯𑌮𑌾𑌨𑍇 𑌤𑍁 𑌵𑌿𑌪𑍍𑌰𑍇 𑌤𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌿 ।
𑌵𑌵𑌰𑍍𑌷 𑌸𑌹𑌸𑌾 𑌦𑍇𑌵𑍋 𑌜𑌗𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌹𑍍𑌲𑌾𑌦𑌯𑌂𑌸𑍍𑌤𑌦𑌾 ॥ 28 ॥
𑌵𑌰𑍍𑌷𑍇𑌣𑍈𑌵𑌾𑌗𑌤𑌂 𑌵𑌿𑌪𑍍𑌰𑌂 𑌵𑌿𑌷𑌯𑌂 𑌸𑍍𑌵𑌂 𑌨𑌰𑌾𑌧𑌿𑌪𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑍁𑌦𑍍𑌗𑌮𑍍𑌯 𑌮𑍁𑌨𑌿𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌹𑍍𑌵𑌶𑍍𑌶𑌿𑌰𑌸𑌾 𑌚 𑌮𑌹𑍀𑌂 𑌗𑌤𑌃 ॥ 29 ॥
𑌅𑌰𑍍𑌘𑍍𑌯𑌂 𑌚 𑌪𑍍𑌰𑌦𑌦𑍗 𑌤𑌸𑍍𑌮𑍈 𑌨𑍍𑌯𑌾𑌯𑌤𑌸𑍍𑌸𑍁𑌸𑌮𑌾𑌹𑌿𑌤𑌃 ।
𑌵𑌵𑍍𑌰𑍇 𑌪𑍍𑌰𑌸𑌾𑌦𑌂 𑌵𑌿𑌪𑍍𑌰𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌮𑌾 𑌵𑌿𑌪𑍍𑌰𑌂 𑌮𑌨𑍍𑌯𑍁𑌰𑌾𑌵𑌿𑌶𑍇𑌤𑍍 ॥ 30 ॥
𑌅𑌨𑍍𑌤𑌃𑌪𑍁𑌰𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌵𑌿𑌶𑍍𑌯𑌾𑌸𑍍𑌮𑍈 𑌕𑌨𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌦𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌯𑌥𑌾𑌵𑌿𑌧𑌿 ।
𑌶𑌾𑌨𑍍𑌤𑌾𑌂 𑌶𑌾𑌨𑍍𑌤𑍇𑌨 𑌮𑌨𑌸𑌾 𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌹𑌰𑍍𑌷𑌮𑌵𑌾𑌪 𑌸𑌃 ॥ 31 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌬𑌾𑌲𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌦𑌶𑌮𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha daśamassargaḥ |
sumantraścodito rājñā provācedaṃ vacastadā |
yatharśyaśṛṅgastvānīta śśruṇu me mantribhissaha || 1 ||
romapādamuvācedaṃ sahāmātyaḥ purohitaḥ |
upāyo nirapāyo'yamasmābhirabhicintitaḥ || 2 ||
ṛśyaśṛṅgo vanacarastapassvādhyayane rataḥ |
anabhijñassa nārīṇāṃ viṣayāṇāṃ sukhasya ca || 3 ||
indriyārthairabhimatairnaracittapramāthibhiḥ |
puramānāyayiṣyāmaḥ kṣipraṃ cādhyavasīyatām || 4 ||
gaṇikāstatra gacchantu rūpavatyassvalaṅkṛtāḥ |
pralobhya vividhopāyairāneṣyantīha satkṛtāḥ || 5 ||
śrutvā tatheti rājā ca pratyuvāca purohitam |
purohito mantriṇaśca tathā cakruśca te tadā || 6 ||
vāramukhyāśca tacchrutvā vanaṃ praviviśurmahat |
āśramasyāvidūre'smin yatnaṃ kurvanti darśane || 7 ||
ṛṣiputrasya dhīrasya nityamāśramavāsinaḥ |
pitussanityasantuṣṭo nāticakrāma cāśramāt || 8 ||
na tena janmaprabhṛti dṛṣṭapūrvaṃ tapasvinā |
strī vā pumānvā yaccānyatsarvaṃ nagararāṣṭrajam || 9 ||
tataḥ kadācittaṃ deśamājagāma yadṛcchayā |
vibhaṇḍakasutastatra tāścāpaśyadvarāṅganāḥ || 10 ||
tāścitraveṣāḥ pramadā gāyantyo madhurasvarāḥ |
ṛṣiputramupāgamya sarvā vacanamabruvan || 11 ||
kastvaṃ kiṃ vartase brahman jñātumicchāmahe vayam |
ekastvaṃ vijane ghore vane carasi śaṃsa naḥ || 12 ||
adṛṣṭarūpāstāstena kāmyarūpā vane striyaḥ |
hārdāttasya matirjātā vyākhyātuṃ pitaraṃ svakam || 13 ||
pitā vibhaṇḍako'smākaṃ tasyāhaṃ suta aurasaḥ |
ṛśyaśṛṅga iti khyātaṃ nāma karma ca me bhuvi || 14 ||
ihāśramapado'smākaṃ samīpe śubhadarśanāḥ |
kariṣye vo'tra pūjāṃ vai sarveṣāṃ vidhipūrvakam || 15 ||
ṛṣiputravacaśśrutvā sarvāsāṃ matirāsa vai |
tadāśramapadaṃ draṣṭuṃ jagmussarvāśca tena tāḥ || 16 ||
āgatānāṃ tataḥ pūjāmṛṣiputraścakāra ha |
idamarghyamidaṃ pādyamidaṃ mūlamidaṃ phalaṃ ca naḥ || 17 ||
pratigṛhya ca tāṃ pūjāṃ sarvā eva samutsukāḥ |
ṛṣerbhītāśca śīghraṃ tā gamanāya matiṃ dadhuḥ || 18 ||
asmākamapi mukhyāni phalānīmāni vai dvija |
gṛhāṇa prati bhadraṃ te bhakṣayasva ca mā ciram || 19 ||
tatastāstaṃ samāliṅgya sarvā harṣasamanvitāḥ |
modakānpradadustasmai bhakṣyāṃśca vividhān bahūn || 20 ||
tāni cāsvādya tejasvī phalānīti sma manyate |
anāsvāditapūrvāṇi vane nityanivāsinām || 21 ||
āpṛcchya ca tadā vipraṃ vratacaryāṃ nivedya ca |
gacchanti smāpadeśāttā bhītāstasya pitusstriyaḥ || 22 ||
gatāsu tāsu sarvāsu kāśyapasyātmajo dvijaḥ |
asvasthahṛdayaścāsīdduḥkhaṃ sma parivartate || 23 ||
tato'paredyustaṃ deśamājagāma sa vīryavān |
manojñā yatra tā dṛṣṭā vāramukhyāssvalaṅkṛtāḥ || 24 ||
dṛṣṭvaiva ca tāstadā vipramāyāntaṃ hṛṣṭamānasāḥ |
upasṛtya tatassarvāstāstamūcuridaṃ vacaḥ || 25 ||
ehyāśramapadaṃ saumya hyasmākamiti cābruvan |
tatrāpyeṣa vidhiśśrīmān viśeṣeṇa bhaviṣyati || 26 ||
śrutvā tu vacanaṃ tāsāṃ sarvāsāṃ hṛdayaṅgamam |
gamanāya matiṃ cakre taṃ ca ninyustadā striyaḥ || 27 ||
tatra cānīyamāne tu vipre tasminmahātmani |
vavarṣa sahasā devo jagatprahlādayaṃstadā || 28 ||
varṣeṇaivāgataṃ vipraṃ viṣayaṃ svaṃ narādhipaḥ |
pratyudgamya muniṃ prahvaśśirasā ca mahīṃ gataḥ || 29 ||
arghyaṃ ca pradadau tasmai nyāyatassusamāhitaḥ |
vavre prasādaṃ viprendrānmā vipraṃ manyurāviśet || 30 ||
antaḥpuraṃ praviśyāsmai kanyāṃ dattvā yathāvidhi |
śāntāṃ śāntena manasā rājā harṣamavāpa saḥ || 31 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe daśamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे बालकाण्डम् ।
अथ दशमस्सर्गः ।
सुमन्त्रश्चोदितो राज्ञा प्रोवाचेदं वचस्तदा ।
यथर्श्यशृङ्गस्त्वानीत श्श्रुणु मे मन्त्रिभिस्सह ॥ 1 ॥
रोमपादमुवाचेदं सहामात्यः पुरोहितः ।
उपायो निरपायोऽयमस्माभिरभिचिन्तितः ॥ 2 ॥
ऋश्यशृङ्गो वनचरस्तपस्स्वाध्ययने रतः ।
अनभिज्ञस्स नारीणां विषयाणां सुखस्य च ॥ 3 ॥
इन्द्रियार्थैरभिमतैर्नरचित्तप्रमाथिभिः ।
पुरमानाययिष्यामः क्षिप्रं चाध्यवसीयताम् ॥ 4 ॥
गणिकास्तत्र गच्छन्तु रूपवत्यस्स्वलङ्कृताः ।
प्रलोभ्य विविधोपायैरानेष्यन्तीह सत्कृताः ॥ 5 ॥
श्रुत्वा तथेति राजा च प्रत्युवाच पुरोहितम् ।
पुरोहितो मन्त्रिणश्च तथा चक्रुश्च ते तदा ॥ 6 ॥
वारमुख्याश्च तच्छ्रुत्वा वनं प्रविविशुर्महत् ।
आश्रमस्याविदूरेऽस्मिन् यत्नं कुर्वन्ति दर्शने ॥ 7 ॥
ऋषिपुत्रस्य धीरस्य नित्यमाश्रमवासिनः ।
पितुस्सनित्यसन्तुष्टो नातिचक्राम चाश्रमात् ॥ 8 ॥
न तेन जन्मप्रभृति दृष्टपूर्वं तपस्विना ।
स्त्री वा पुमान्वा यच्चान्यत्सर्वं नगरराष्ट्रजम् ॥ 9 ॥
ततः कदाचित्तं देशमाजगाम यदृच्छया ।
विभण्डकसुतस्तत्र ताश्चापश्यद्वराङ्गनाः ॥ 10 ॥
ताश्चित्रवेषाः प्रमदा गायन्त्यो मधुरस्वराः ।
ऋषिपुत्रमुपागम्य सर्वा वचनमब्रुवन् ॥ 11 ॥
कस्त्वं किं वर्तसे ब्रह्मन् ज्ञातुमिच्छामहे वयम् ।
एकस्त्वं विजने घोरे वने चरसि शंस नः ॥ 12 ॥
अदृष्टरूपास्तास्तेन काम्यरूपा वने स्त्रियः ।
हार्दात्तस्य मतिर्जाता व्याख्यातुं पितरं स्वकम् ॥ 13 ॥
पिता विभण्डकोऽस्माकं तस्याहं सुत औरसः ।
ऋश्यशृङ्ग इति ख्यातं नाम कर्म च मे भुवि ॥ 14 ॥
इहाश्रमपदोऽस्माकं समीपे शुभदर्शनाः ।
करिष्ये वोऽत्र पूजां वै सर्वेषां विधिपूर्वकम् ॥ 15 ॥
ऋषिपुत्रवचश्श्रुत्वा सर्वासां मतिरास वै ।
तदाश्रमपदं द्रष्टुं जग्मुस्सर्वाश्च तेन ताः ॥ 16 ॥
आगतानां ततः पूजामृषिपुत्रश्चकार ह ।
इदमर्घ्यमिदं पाद्यमिदं मूलमिदं फलं च नः ॥ 17 ॥
प्रतिगृह्य च तां पूजां सर्वा एव समुत्सुकाः ।
ऋषेर्भीताश्च शीघ्रं ता गमनाय मतिं दधुः ॥ 18 ॥
अस्माकमपि मुख्यानि फलानीमानि वै द्विज ।
गृहाण प्रति भद्रं ते भक्षयस्व च मा चिरम् ॥ 19 ॥
ततस्तास्तं समालिङ्ग्य सर्वा हर्षसमन्विताः ।
मोदकान्प्रददुस्तस्मै भक्ष्यांश्च विविधान् बहून् ॥ 20 ॥
तानि चास्वाद्य तेजस्वी फलानीति स्म मन्यते ।
अनास्वादितपूर्वाणि वने नित्यनिवासिनाम् ॥ 21 ॥
आपृच्छ्य च तदा विप्रं व्रतचर्यां निवेद्य च ।
गच्छन्ति स्मापदेशात्ता भीतास्तस्य पितुस्स्त्रियः ॥ 22 ॥
गतासु तासु सर्वासु काश्यपस्यात्मजो द्विजः ।
अस्वस्थहृदयश्चासीद्दुःखं स्म परिवर्तते ॥ 23 ॥
ततोऽपरेद्युस्तं देशमाजगाम स वीर्यवान् ।
मनोज्ञा यत्र ता दृष्टा वारमुख्यास्स्वलङ्कृताः ॥ 24 ॥
दृष्ट्वैव च तास्तदा विप्रमायान्तं हृष्टमानसाः ।
उपसृत्य ततस्सर्वास्तास्तमूचुरिदं वचः ॥ 25 ॥
एह्याश्रमपदं सौम्य ह्यस्माकमिति चाब्रुवन् ।
तत्राप्येष विधिश्श्रीमान् विशेषेण भविष्यति ॥ 26 ॥
श्रुत्वा तु वचनं तासां सर्वासां हृदयङ्गमम् ।
गमनाय मतिं चक्रे तं च निन्युस्तदा स्त्रियः ॥ 27 ॥
तत्र चानीयमाने तु विप्रे तस्मिन्महात्मनि ।
ववर्ष सहसा देवो जगत्प्रह्लादयंस्तदा ॥ 28 ॥
वर्षेणैवागतं विप्रं विषयं स्वं नराधिपः ।
प्रत्युद्गम्य मुनिं प्रह्वश्शिरसा च महीं गतः ॥ 29 ॥
अर्घ्यं च प्रददौ तस्मै न्यायतस्सुसमाहितः ।
वव्रे प्रसादं विप्रेन्द्रान्मा विप्रं मन्युराविशेत् ॥ 30 ॥
अन्तःपुरं प्रविश्यास्मै कन्यां दत्त्वा यथाविधि ।
शान्तां शान्तेन मनसा राजा हर्षमवाप सः ॥ 31 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये बालकाण्डे दशमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha daśamassargaḥ |
sumantraścodito rājñā provācedaṃ vacastadā |
yatharśyaśṛṅgastvānīta śśruṇu me mantribhissaha || 1 ||
romapādamuvācedaṃ sahāmātyaḥ purohitaḥ |
upāyo nirapāyo'yamasmābhirabhicintitaḥ || 2 ||
ṛśyaśṛṅgo vanacarastapassvādhyayane rataḥ |
anabhijñassa nārīṇāṃ viṣayāṇāṃ sukhasya ca || 3 ||
indriyārthairabhimatairnaracittapramāthibhiḥ |
puramānāyayiṣyāmaḥ kṣipraṃ cādhyavasīyatām || 4 ||
gaṇikāstatra gacchantu rūpavatyassvalaṅkṛtāḥ |
pralobhya vividhopāyairāneṣyantīha satkṛtāḥ || 5 ||
śrutvā tatheti rājā ca pratyuvāca purohitam |
purohito mantriṇaśca tathā cakruśca te tadā || 6 ||
vāramukhyāśca tacchrutvā vanaṃ praviviśurmahat |
āśramasyāvidūre'smin yatnaṃ kurvanti darśane || 7 ||
ṛṣiputrasya dhīrasya nityamāśramavāsinaḥ |
pitussanityasantuṣṭo nāticakrāma cāśramāt || 8 ||
na tena janmaprabhṛti dṛṣṭapūrvaṃ tapasvinā |
strī vā pumānvā yaccānyatsarvaṃ nagararāṣṭrajam || 9 ||
tataḥ kadācittaṃ deśamājagāma yadṛcchayā |
vibhaṇḍakasutastatra tāścāpaśyadvarāṅganāḥ || 10 ||
tāścitraveṣāḥ pramadā gāyantyo madhurasvarāḥ |
ṛṣiputramupāgamya sarvā vacanamabruvan || 11 ||
kastvaṃ kiṃ vartase brahman jñātumicchāmahe vayam |
ekastvaṃ vijane ghore vane carasi śaṃsa naḥ || 12 ||
adṛṣṭarūpāstāstena kāmyarūpā vane striyaḥ |
hārdāttasya matirjātā vyākhyātuṃ pitaraṃ svakam || 13 ||
pitā vibhaṇḍako'smākaṃ tasyāhaṃ suta aurasaḥ |
ṛśyaśṛṅga iti khyātaṃ nāma karma ca me bhuvi || 14 ||
ihāśramapado'smākaṃ samīpe śubhadarśanāḥ |
kariṣye vo'tra pūjāṃ vai sarveṣāṃ vidhipūrvakam || 15 ||
ṛṣiputravacaśśrutvā sarvāsāṃ matirāsa vai |
tadāśramapadaṃ draṣṭuṃ jagmussarvāśca tena tāḥ || 16 ||
āgatānāṃ tataḥ pūjāmṛṣiputraścakāra ha |
idamarghyamidaṃ pādyamidaṃ mūlamidaṃ phalaṃ ca naḥ || 17 ||
pratigṛhya ca tāṃ pūjāṃ sarvā eva samutsukāḥ |
ṛṣerbhītāśca śīghraṃ tā gamanāya matiṃ dadhuḥ || 18 ||
asmākamapi mukhyāni phalānīmāni vai dvija |
gṛhāṇa prati bhadraṃ te bhakṣayasva ca mā ciram || 19 ||
tatastāstaṃ samāliṅgya sarvā harṣasamanvitāḥ |
modakānpradadustasmai bhakṣyāṃśca vividhān bahūn || 20 ||
tāni cāsvādya tejasvī phalānīti sma manyate |
anāsvāditapūrvāṇi vane nityanivāsinām || 21 ||
āpṛcchya ca tadā vipraṃ vratacaryāṃ nivedya ca |
gacchanti smāpadeśāttā bhītāstasya pitusstriyaḥ || 22 ||
gatāsu tāsu sarvāsu kāśyapasyātmajo dvijaḥ |
asvasthahṛdayaścāsīdduḥkhaṃ sma parivartate || 23 ||
tato'paredyustaṃ deśamājagāma sa vīryavān |
manojñā yatra tā dṛṣṭā vāramukhyāssvalaṅkṛtāḥ || 24 ||
dṛṣṭvaiva ca tāstadā vipramāyāntaṃ hṛṣṭamānasāḥ |
upasṛtya tatassarvāstāstamūcuridaṃ vacaḥ || 25 ||
ehyāśramapadaṃ saumya hyasmākamiti cābruvan |
tatrāpyeṣa vidhiśśrīmān viśeṣeṇa bhaviṣyati || 26 ||
śrutvā tu vacanaṃ tāsāṃ sarvāsāṃ hṛdayaṅgamam |
gamanāya matiṃ cakre taṃ ca ninyustadā striyaḥ || 27 ||
tatra cānīyamāne tu vipre tasminmahātmani |
vavarṣa sahasā devo jagatprahlādayaṃstadā || 28 ||
varṣeṇaivāgataṃ vipraṃ viṣayaṃ svaṃ narādhipaḥ |
pratyudgamya muniṃ prahvaśśirasā ca mahīṃ gataḥ || 29 ||
arghyaṃ ca pradadau tasmai nyāyatassusamāhitaḥ |
vavre prasādaṃ viprendrānmā vipraṃ manyurāviśet || 30 ||
antaḥpuraṃ praviśyāsmai kanyāṃ dattvā yathāvidhi |
śāntāṃ śāntena manasā rājā harṣamavāpa saḥ || 31 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe daśamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.