𑌪𑍍𑌰𑌹𑍍𑌲𑌾𑌦𑌨𑌾𑌰𑌦𑌪𑌰𑌾𑌶𑌰𑌪𑍁𑌣𑍍𑌡𑌰𑍀𑌕-
𑌵𑍍𑌯𑌾𑌸𑌾𑌮𑍍𑌬𑌰𑍀𑌷𑌶𑍁𑌕𑌶𑍗𑌨𑌕𑌭𑍀𑌷𑍍𑌮𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑌾𑌃 ।
𑌰𑍁𑌕𑍍𑌮𑌾𑌙𑍍𑌗𑌦𑌾𑌰𑍍𑌜𑍁𑌨𑌵𑌸𑌿𑌷𑍍𑌠𑌵𑌿𑌭𑍀𑌷𑌣𑌾𑌦𑍍𑌯𑌾
𑌏𑌤𑌾𑌨𑌹𑌂 𑌪𑌰𑌮𑌭𑌾𑌗𑌵𑌤𑌾𑌨𑍍 𑌨𑌮𑌾𑌮𑌿 ॥ 1॥
𑌲𑍋𑌮𑌹𑌰𑍍𑌷𑌣 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌧𑌰𑍍𑌮𑍋 𑌵𑌿𑌵𑌰𑍍𑌧𑌤𑌿 𑌯𑍁𑌧𑌿𑌷𑍍𑌠𑌿𑌰𑌕𑍀𑌰𑍍𑌤𑌨𑍇𑌨
𑌪𑌾𑌪𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌣𑌶𑍍𑌯𑌤𑌿 𑌵𑍃𑌕𑍋𑌦𑌰𑌕𑍀𑌰𑍍𑌤𑌨𑍇𑌨 ।
𑌶𑌤𑍍𑌰𑍁𑌰𑍍𑌵𑌿𑌨𑌶𑍍𑌯𑌤𑌿 𑌧𑌨𑌞𑍍𑌜𑌯𑌕𑍀𑌰𑍍𑌤𑌨𑍇𑌨
𑌮𑌾𑌦𑍍𑌰𑍀𑌸𑍁𑌤𑍗 𑌕𑌥𑌯𑌤𑌾𑌂 𑌨 𑌭𑌵𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌰𑍋𑌗𑌾𑌃 ॥ 2॥
𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑍋𑌵𑌾𑌚 ।
𑌯𑍇 𑌮𑌾𑌨𑌵𑌾 𑌵𑌿𑌗𑌤𑌰𑌾𑌗𑌪𑌰𑌾¶𑌜𑍍𑌞𑌾
𑌨𑌾𑌰𑌾𑌯𑌣𑌂 𑌸𑍁𑌰𑌗𑍁𑌰𑍁𑌂 𑌸𑌤𑌤𑌂 𑌸𑍍𑌮𑌰𑌨𑍍𑌤𑌿 ।
𑌧𑍍𑌯𑌾𑌨𑍇𑌨 𑌤𑍇𑌨 𑌹𑌤𑌕𑌿𑌲𑍍𑌬𑌿𑌷 𑌚𑍇𑌤𑌨𑌾𑌸𑍍𑌤𑍇
𑌮𑌾𑌤𑍁𑌃 𑌪𑌯𑍋𑌧𑌰𑌰𑌸𑌂 𑌨 𑌪𑍁𑌨𑌃 𑌪𑌿𑌬𑌨𑍍𑌤𑌿 ॥ 3॥
𑌇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌨𑌾𑌰𑌾𑌯𑌣𑍋 𑌨𑌾𑌮 𑌨𑌰𑍋 𑌨𑌰𑌾𑌣𑌾𑌂
𑌪𑍍𑌰𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌚𑍗𑌰𑌃 𑌕𑌥𑌿𑌤𑌃 𑌪𑍃𑌥𑌿𑌵𑍍𑌯𑌾𑌮𑍍 ।
𑌅𑌨𑍇𑌕𑌜𑌨𑍍𑌮𑌾𑌰𑍍𑌜𑌿𑌤𑌪𑌾𑌪𑌸𑌞𑍍𑌚𑌯𑌂
𑌹𑌰𑌤𑍍𑌯𑌶𑍇𑌷𑌂 𑌸𑍍𑌮𑍃𑌤𑌮𑌾𑌤𑍍𑌰 𑌏𑌵 𑌯𑌃 ॥ 4॥
𑌯𑍁𑌧𑌿𑌷𑍍𑌠𑌿𑌰 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌮𑍇𑌘𑌶𑍍𑌯𑌾𑌮𑌂 𑌪𑍀𑌤𑌕𑍗𑌶𑍇𑌯𑌵𑌾𑌸𑌂
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌵𑌤𑍍𑌸𑌾𑌙𑍍𑌕𑌂 𑌕𑍗𑌸𑍍𑌤𑍁𑌭𑍋𑌦𑍍𑌭𑌾𑌸𑌿𑌤𑌾𑌙𑍍𑌗𑌮𑍍 ।
𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑍋𑌪𑍇𑌤𑌂 𑌪𑍁𑌣𑍍𑌡𑌰𑍀𑌕𑌾𑌯𑌤𑌾𑌕𑍍𑌷𑌂
𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁𑌂 𑌵𑌨𑍍𑌦𑍇 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌲𑍋𑌕𑍈𑌕𑌨𑌾𑌥𑌮𑍍 ॥ 5॥
𑌭𑍀𑌮 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌜𑌲𑍗𑌘𑌮𑌗𑍍𑌨𑌾 𑌸𑌚𑌰𑌾𑌽𑌚𑌰𑌾 𑌧𑌰𑌾
𑌵𑌿𑌷𑌾𑌣𑌕𑍋𑌟𑍍𑌯𑌾𑌽𑌖𑌿𑌲𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤𑌿𑌨𑌾 ।
𑌸𑌮𑍁𑌦𑍍𑌧𑍃𑌤𑌾 𑌯𑍇𑌨 𑌵𑌰𑌾𑌹𑌰𑍂𑌪𑌿𑌣𑌾
𑌸 𑌮𑍇 𑌸𑍍𑌵𑌯𑌮𑍍𑌭𑍂𑌰𑍍𑌭𑌗𑌵𑌾𑌨𑍍 𑌪𑍍𑌰𑌸𑍀𑌦𑌰𑍁 ॥ 6॥
𑌅𑌰𑍍𑌜𑍁𑌨 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌅𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌮𑌵𑍍𑌯𑌕𑍍𑌤𑌮𑌨𑌨𑍍𑌤𑌮𑌵𑍍𑌯𑌯𑌂
𑌵𑌿𑌭𑍁𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌭𑍁𑌂 𑌭𑌾𑌵𑌿𑌤𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌭𑌾𑌵𑌨𑌮𑍍 ।
𑌤𑍍𑌰𑍈𑌲𑍋𑌕𑍍𑌯𑌵𑌿𑌸𑍍𑌤𑌾𑌰𑌵𑌿𑌚𑌾𑌰𑌕𑌾𑌰𑌕𑌂
𑌹𑌰𑌿𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌪𑌨𑍍𑌨𑍋𑌽𑌸𑍍𑌮𑌿 𑌗𑌤𑌿𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌾𑌮𑍍 ॥ 7॥
𑌨𑌕𑍁𑌲 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌯𑌦𑌿 𑌗𑌮𑌨𑌮𑌧𑌸𑍍𑌤𑌾𑌤𑍍 𑌕𑌾𑌲𑌪𑌾𑌶𑌾𑌨𑍁𑌬𑌨𑍍𑌧𑌾𑌦𑍍
𑌯𑌦𑌿 𑌚 𑌕𑍁𑌲𑌵𑌿𑌹𑍀𑌨𑍇 𑌜𑌾𑌯𑌤𑍇 𑌪𑌕𑍍𑌷𑌿𑌕𑍀𑌟𑍇 ।
𑌕𑍃𑌮𑌿𑌶𑌤𑌮𑌪𑌿 𑌗𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌧𑍍𑌯𑌾𑌯𑌤𑍇 𑌚𑌾𑌨𑍍𑌤𑌰𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾
𑌮𑌮 𑌭𑌵𑌤𑍁 𑌹𑍃𑌦𑌿𑌸𑍍𑌥𑌾 𑌕𑍇𑌶𑌵𑍇 𑌭𑌕𑍍𑌤𑌿𑌰𑍇𑌕𑌾 ॥ 8॥
𑌸𑌹𑌦𑍇𑌵 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌯𑌜𑍍𑌞𑌵𑌰𑌾𑌹𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍋𑌰𑌤𑍁𑌲𑌤𑍇𑌜𑌸𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑌣𑌾𑌮𑌂 𑌯𑍇 𑌪𑍍𑌰𑌕𑍁𑌰𑍍𑌵𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌤𑍇𑌷𑌾𑌮𑌪𑌿 𑌨𑌮𑍋 𑌨𑌮𑌃 ॥ 9॥
𑌕𑍁𑌨𑍍𑌤𑍀 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌸𑍍𑌵𑌕𑌰𑍍𑌮𑌫𑌲𑌨𑌿𑌰𑍍𑌦𑌿𑌷𑍍𑌟𑌾𑌂 𑌯𑌾𑌂 𑌯𑌾𑌂 𑌯𑍋𑌨𑌿𑌂 𑌵𑍍𑌰𑌜𑌾𑌮𑍍𑌯𑌹𑌮𑍍 ।
𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌹𑍃𑌷𑍀𑌕𑍇𑌶 𑌤𑍍𑌵𑌯𑌿 𑌭𑌕𑍍𑌤𑌿𑌰𑍍𑌦𑍃𑌢𑌾𑌽𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌮𑍇 ॥ 10॥
𑌮𑌾𑌦𑍍𑌰𑍀 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣𑍇 𑌰𑌤𑌾𑌃 𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣𑌮𑌨𑍁𑌸𑍍𑌮𑌰𑌨𑍍𑌤𑌿
𑌰𑌾𑌤𑍍𑌰𑍗 𑌚 𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣𑌂 𑌪𑍁𑌨𑌰𑍁𑌤𑍍𑌥𑌿𑌤𑌾 𑌯𑍇 ।
𑌤𑍇 𑌭𑌿𑌨𑍍𑌨𑌦𑍇𑌹𑌾𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌵𑌿𑌶𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣𑍇
𑌹𑌵𑌿𑌰𑍍𑌯𑌥𑌾 𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌹𑍁𑌤𑌂 𑌹𑍁𑌤𑌾𑌶𑍇 ॥ 11॥
𑌦𑍍𑌰𑍗𑌪𑌦𑍀 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌕𑍀𑌟𑍇𑌷𑍁 𑌪𑌕𑍍𑌷𑌿𑌷𑍁 𑌮𑍃𑌗𑍇𑌷𑍁 𑌸𑌰𑍀𑌸𑍃𑌪𑍇𑌷𑍁
𑌰𑌕𑍍𑌷𑌃𑌪𑌿𑌶𑌾𑌚𑌮𑌨𑍁𑌜𑍇𑌷𑍍𑌵𑌪𑌿 𑌯𑌤𑍍𑌰 𑌯𑌤𑍍𑌰 ।
𑌜𑌾𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌮𑍇 𑌭𑌵𑌤𑍁 𑌕𑍇𑌶𑌵 𑌤𑍍𑌵𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌸𑌾𑌦𑌾𑌤𑍍
𑌤𑍍𑌵𑌯𑍍𑌯𑍇𑌵 𑌭𑌕𑍍𑌤𑌿𑌰𑌚𑌲𑌾𑌽𑌵𑍍𑌯𑌭𑌿𑌚𑌾𑌰𑌿𑌣𑍀 𑌚 ॥ 12॥
𑌸𑍁𑌭𑌦𑍍𑌰𑌾 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌏𑌕𑍋𑌽𑌪𑌿 𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣𑌸𑍍𑌯 𑌕𑍃𑌤𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌣𑌾𑌮𑍋
𑌦𑌶𑌾𑌶𑍍𑌵𑌮𑍇𑌧𑌾𑌵𑌭𑍃𑌥𑍇𑌨 𑌤𑍁𑌲𑍍𑌯𑌃 ।
𑌦𑌶𑌾𑌶𑍍𑌵𑌮𑍇𑌧𑍀 𑌪𑍁𑌨𑌰𑍇𑌤𑌿 𑌜𑌨𑍍𑌮
𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣𑌪𑍍𑌰𑌣𑌾𑌮𑍀 𑌨 𑌪𑍁𑌨𑌰𑍍𑌭𑌵𑌾𑌯 ॥ 13॥
𑌅𑌭𑌿𑌮𑌨𑍍𑌯𑍁𑌰𑍁𑌵𑌾𑌚 ।
𑌗𑍋𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦 𑌗𑍋𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦 𑌹𑌰𑍇 𑌮𑍁𑌰𑌾𑌰𑍇
𑌗𑍋𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦 𑌗𑍋𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦 𑌮𑍁𑌕𑍁𑌨𑍍𑌦 𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣
𑌗𑍋𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦 𑌗𑍋𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦 𑌰𑌥𑌾𑌙𑍍𑌗𑌪𑌾𑌣𑍇 ।
𑌗𑍋𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦 𑌗𑍋𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦 𑌨𑌮𑌾𑌮𑌿 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌮𑍍 ॥ 14॥
𑌧𑍃𑌷𑍍𑌟𑌦𑍍𑌯𑍁𑌮𑍍𑌨 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌰𑌾𑌮 𑌨𑌾𑌰𑌾𑌯𑌣 𑌵𑌾𑌸𑍁𑌦𑍇𑌵
𑌗𑍋𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦 𑌵𑍈𑌕𑍁𑌣𑍍𑌠 𑌮𑍁𑌕𑍁𑌨𑍍𑌦 𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣 ।
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌕𑍇𑌶𑌵𑌾𑌨𑌨𑍍𑌤 𑌨𑍃𑌸𑌿𑌂𑌹 𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍋
𑌮𑌾𑌂 𑌤𑍍𑌰𑌾𑌹𑌿 𑌸𑌂𑌸𑌾𑌰𑌭𑍁𑌜𑌙𑍍𑌗𑌦𑌷𑍍𑌟𑌮𑍍 ॥ 15॥
𑌸𑌾𑌤𑍍𑌯𑌕𑌿𑌰𑍁𑌵𑌾𑌚 ।
𑌅𑌪𑍍𑌰𑌮𑍇𑌯 𑌹𑌰𑍇 𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍋 𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣 𑌦𑌾𑌮𑍋𑌦𑌰𑌾𑌽𑌚𑍍𑌯𑍁𑌤 ।
𑌗𑍋𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦𑌾𑌨𑌨𑍍𑌤 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇𑌶 𑌵𑌾𑌸𑍁𑌦𑍇𑌵 𑌨𑌮𑍋𑌽𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌤𑍇 ॥ 16॥
𑌉𑌦𑍍𑌧𑌵 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌵𑌾𑌸𑍁𑌦𑍇𑌵𑌂 𑌪𑌰𑌿𑌤𑍍𑌯𑌜𑍍𑌯 𑌯𑍋𑌽𑌨𑍍𑌯𑌂 𑌦𑍇𑌵𑌮𑍁𑌪𑌾𑌸𑌤𑍇 ।
𑌤𑍃𑌷𑌿𑌤𑍋 𑌜𑌾𑌹𑍍𑌨𑌵𑍀𑌤𑍀𑌰𑍇 𑌕𑍂𑌪𑌂 𑌖𑌨𑌤𑌿 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌮𑌤𑌿𑌃 ॥ 17॥
𑌧𑍗𑌮𑍍𑌯 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌅𑌪𑌾𑌂 𑌸𑌮𑍀𑌪𑍇 𑌶𑌯𑌨𑌾𑌸𑌨𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑍇
𑌦𑌿𑌵𑌾 𑌚 𑌰𑌾𑌤𑍍𑌰𑍗 𑌚 𑌯𑌥𑌾𑌧𑌿𑌗𑌚𑍍𑌛𑌤𑌾 ।
𑌯𑌦𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌕𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿𑌤𑍍 𑌸𑍁𑌕𑍃𑌤𑌂 𑌕𑍃𑌤𑌂 𑌮𑌯𑌾
𑌜𑌨𑌾𑌰𑍍𑌦𑌨𑌸𑍍𑌤𑍇𑌨 𑌕𑍃𑌤𑍇𑌨 𑌤𑍁𑌷𑍍𑌯𑌤𑍁 ॥ 18॥
𑌸𑌞𑍍𑌜𑌯 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌆𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌵𑌿𑌷𑌣𑍍𑌣𑌾𑌃 𑌶𑌿𑌥𑌿𑌲𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌭𑍀𑌤𑌾
𑌘𑍋𑌰𑍇𑌷𑍁 𑌵𑍍𑌯𑌾𑌘𑍍𑌰𑌾𑌦𑌿𑌷𑍁 𑌵𑌰𑍍𑌤𑌮𑌾𑌨𑌾𑌃 ।
𑌸𑌙𑍍𑌕𑍀𑌰𑍍𑌤𑍍𑌯 𑌨𑌾𑌰𑌾𑌯𑌣𑌶𑌬𑍍𑌦𑌮𑌾𑌤𑍍𑌰𑌂
𑌵𑌿𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌦𑍁𑌃𑌖𑌾𑌃 𑌸𑍁𑌖𑌿𑌨𑍋 𑌭𑌵𑌨𑍍𑌤𑌿 ॥ 19॥
𑌅𑌕𑍍𑌰𑍂𑌰 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌅𑌹𑌂 𑌤𑍁 𑌨𑌾𑌰𑌾𑌯𑌣𑌦𑌾𑌸𑌦𑌾𑌸-
𑌦𑌾𑌸𑌸𑍍𑌯 𑌦𑌾𑌸𑌸𑍍𑌯 𑌚 𑌦𑌾𑌸𑌦𑌾𑌸𑌃 ।
𑌅𑌨𑍍𑌯𑍋 𑌨 𑌹𑍀𑌶𑍋 𑌜𑌗𑌤𑍋 𑌨𑌰𑌾𑌣𑌾𑌂
𑌤𑌸𑍍𑌮𑌾𑌦𑌹𑌂 𑌧𑌨𑍍𑌯𑌤𑌰𑍋𑌽𑌸𑍍𑌮𑌿 𑌲𑍋𑌕𑍇 ॥ 20॥
𑌵𑌿𑌰𑌾𑌟 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌵𑌾𑌸𑍁𑌦𑍇𑌵𑌸𑍍𑌯 𑌯𑍇 𑌭𑌕𑍍𑌤𑌾𑌃 𑌶𑌾𑌨𑍍𑌤𑌾𑌸𑍍𑌤𑌦𑍍𑌗𑌤𑌚𑍇𑌤𑌸𑌃 ।
𑌤𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌦𑌾𑌸𑌸𑍍𑌯 𑌦𑌾𑌸𑍋𑌽𑌹𑌂 𑌭𑌵𑍇𑌯𑌂 𑌜𑌨𑍍𑌮𑌜𑌨𑍍𑌮𑌨𑌿 ॥ 21॥
𑌭𑍀𑌷𑍍𑌮 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌵𑌿𑌪𑌰𑍀𑌤𑍇𑌷𑍁 𑌕𑌾𑌲𑍇𑌷𑍁 𑌪𑌰𑌿𑌕𑍍𑌷𑍀𑌣𑍇𑌷𑍁 𑌬𑌨𑍍𑌧𑍁𑌷𑍁 ।
𑌤𑍍𑌰𑌾𑌹𑌿 𑌮𑌾𑌂 𑌕𑍃𑌪𑌯𑌾 𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣 𑌶𑌰𑌣𑌾𑌗𑌤𑌵𑌤𑍍𑌸𑌲 ॥ 22॥
𑌦𑍍𑌰𑍋𑌣 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌯𑍇 𑌯𑍇 𑌹𑌤𑌾𑌶𑍍𑌚𑌕𑍍𑌰𑌧𑌰𑍇𑌣 𑌦𑍈𑌤𑍍𑌯𑌾𑌂-
𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑍈𑌲𑍋𑌕𑍍𑌯𑌨𑌾𑌥𑍇𑌨 𑌜𑌨𑌾𑌰𑍍𑌦𑌨𑍇𑌨 ।
𑌤𑍇 𑌤𑍇 𑌗𑌤𑌾 𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁𑌪𑍁𑌰𑍀𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌯𑌾𑌤𑌾𑌃
𑌕𑍍𑌰𑍋𑌧𑍋𑌽𑌪𑌿 𑌦𑍇𑌵𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌰𑍇𑌣 𑌤𑍁𑌲𑍍𑌯𑌃 ॥ 23॥
𑌕𑍃𑌪𑌾𑌚𑌾𑌰𑍍𑌯 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌮𑌜𑍍𑌜𑌨𑍍𑌮𑌨𑌃 𑌫𑌲𑌮𑌿𑌦𑌂 𑌮𑌧𑍁𑌕𑍈𑌟𑌭𑌾𑌰𑍇
𑌮𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌾𑌰𑍍𑌥𑌨𑍀𑌯 𑌮𑌦𑌨𑍁𑌗𑍍𑌰𑌹 𑌏𑌷 𑌏𑌵 ।
𑌤𑍍𑌵𑌦𑍍𑌭𑍃𑌤𑍍𑌯𑌭𑍃𑌤𑍍𑌯𑌪𑌰𑌿𑌚𑌾𑌰𑌕𑌭𑍃𑌤𑍍𑌯𑌭𑍃𑌤𑍍𑌯-
𑌭𑍃𑌤𑍍𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌭𑍃𑌤𑍍𑌯 𑌇𑌤𑌿 𑌮𑌾𑌂 𑌸𑍍𑌮𑌰 𑌲𑍋𑌕𑌨𑌾𑌥 ॥ 24॥
𑌅𑌶𑍍𑌵𑌤𑍍𑌥𑌾𑌮 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌗𑍋𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦 𑌕𑍇𑌶𑌵 𑌜𑌨𑌾𑌰𑍍𑌦𑌨 𑌵𑌾𑌸𑍁𑌦𑍇𑌵
𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑍇𑌶 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵 𑌮𑌧𑍁𑌸𑍂𑌦𑌨 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌰𑍂𑌪 ।
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌪𑌦𑍍𑌮𑌨𑌾𑌭 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮 𑌦𑍇𑌹𑌿 𑌦𑌾𑌸𑍍𑌯𑌂
𑌨𑌾𑌰𑌾𑌯𑌣𑌾𑌚𑍍𑌯𑍁𑌤 𑌨𑍃𑌸𑌿𑌂𑌹 𑌨𑌮𑍋 𑌨𑌮𑌸𑍍𑌤𑍇 ॥ 25॥
𑌕𑌰𑍍𑌣 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌨𑌾𑌨𑍍𑌯𑌂 𑌵𑌦𑌾𑌮𑌿 𑌨 𑌶𑌋𑌣𑍋𑌮𑌿 𑌨 𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌯𑌾𑌮𑌿
𑌨𑌾𑌨𑍍𑌯𑌂 𑌸𑍍𑌮𑌰𑌾𑌮𑌿 𑌨 𑌭𑌜𑌾𑌮𑌿 𑌨 𑌚𑌾𑌶𑍍𑌰𑌯𑌾𑌮𑌿 ।
𑌭𑌕𑍍𑌤𑍍𑌯𑌾 𑌤𑍍𑌵𑌦𑍀𑌯𑌚𑌰𑌣𑌾𑌮𑍍𑌬𑍁𑌜𑌮𑌾𑌦𑌰𑍇𑌣
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌶𑍍𑌰𑍀𑌨𑌿𑌵𑌾𑌸 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮 𑌦𑍇𑌹𑌿 𑌦𑌾𑌸𑍍𑌯𑌮𑍍 ॥ 26॥
𑌧𑍃𑌤𑌰𑌾𑌷𑍍𑌟𑍍𑌰 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌨𑌮𑍋 𑌨𑌮𑌃 𑌕𑌾𑌰𑌣𑌵𑌾𑌮𑌨𑌾𑌯
𑌨𑌾𑌰𑌾𑌯𑌣𑌾𑌯𑌾𑌮𑌿𑌤𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑌾𑌯 ।
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌶𑌾𑌰𑍍𑌙𑍍𑌗𑌚𑌕𑍍𑌰𑌾𑌸𑌿𑌗𑌦𑌾𑌧𑌰𑌾𑌯
𑌨𑌮𑍋𑌽𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌤𑌸𑍍𑌮𑍈 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮𑌾𑌯 ॥ 27॥
𑌗𑌾𑌨𑍍𑌧𑌾𑌰𑍀 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌤𑍍𑌵𑌮𑍇𑌵 𑌮𑌾𑌤𑌾 𑌚 𑌪𑌿𑌤𑌾 𑌤𑍍𑌵𑌮𑍇𑌵
𑌤𑍍𑌵𑌮𑍇𑌵 𑌬𑌨𑍍𑌧𑍁𑌶𑍍𑌚 𑌸𑌖𑌾 𑌤𑍍𑌵𑌮𑍇𑌵 ।
𑌤𑍍𑌵𑌮𑍇𑌵 𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾 𑌦𑍍𑌰𑌵𑌿𑌣𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌮𑍇𑌵
𑌤𑍍𑌵𑌮𑍇𑌵 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌂 𑌮𑌮 𑌦𑍇𑌵 𑌦𑍇𑌵 ॥ 28॥
𑌦𑍍𑌰𑍁𑌪𑌦 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌯𑌜𑍍𑌞𑍇𑌶𑌾𑌚𑍍𑌯𑍁𑌤 𑌗𑍋𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦 𑌮𑌾𑌧𑌵𑌾𑌨𑌨𑍍𑌤 𑌕𑍇𑌶𑌵 ।
𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣 𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍋 𑌹𑍃𑌷𑍀𑌕𑍇𑌶 𑌵𑌾𑌸𑍁𑌦𑍇𑌵 𑌨𑌮𑍋𑌽𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌤𑍇 ॥ 29॥
𑌜𑌯𑌦𑍍𑌰𑌥 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌨𑌮𑌃 𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣𑌾𑌯 𑌦𑍇𑌵𑌾𑌯 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌣𑍇𑌽𑌨𑌨𑍍𑌤𑌶𑌕𑍍𑌤𑌯𑍇 ।
𑌯𑍋𑌗𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾𑌯 𑌯𑍋𑌗𑌾𑌯 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌮𑌹𑌂 𑌶𑌰𑌣𑌂 𑌗𑌤𑌃 ॥ 30॥
𑌵𑌿𑌕𑌰𑍍𑌣 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣𑌾𑌯 𑌵𑌾𑌸𑍁𑌦𑍇𑌵𑌾𑌯 𑌦𑍇𑌵𑌕𑍀𑌨𑌨𑍍𑌦𑌨𑌾𑌯 𑌚 ।
𑌨𑌨𑍍𑌦𑌗𑍋𑌪𑌕𑍁𑌮𑌾𑌰𑌾𑌯 𑌗𑍋𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦𑌾𑌯 𑌨𑌮𑍋 𑌨𑌮𑌃 ॥ 31॥
𑌵𑌿𑌰𑌾𑌟 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌨𑌮𑍋 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌣𑍍𑌯𑌦𑍇𑌵𑌾𑌯 𑌗𑍋𑌬𑍍𑌰𑌾𑌹𑍍𑌮𑌣𑌹𑌿𑌤𑌾𑌯 𑌚 ।
𑌜𑌗𑌦𑍍𑌧𑌿𑌤𑌾𑌯 𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣𑌾𑌯 𑌗𑍋𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦𑌾𑌯 𑌨𑌮𑍋 𑌨𑌮𑌃 ॥ 32॥
𑌶𑌲𑍍𑌯 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌅𑌤𑌸𑍀𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌸𑌙𑍍𑌕𑌾𑌶𑌂 𑌪𑍀𑌤𑌵𑌾𑌸𑌸𑌮𑌚𑍍𑌯𑍁𑌤𑌮𑍍 ।
𑌯𑍇 𑌨𑌮𑌸𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌗𑍋𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦𑌂 𑌤𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌨 𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌤𑍇 𑌭𑌯𑌮𑍍 ॥ 33॥
𑌬𑌲𑌭𑌦𑍍𑌰 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣 𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣 𑌕𑍃𑌪𑌾𑌲𑍋 𑌤𑍍𑌵𑌮𑌗𑌤𑍀𑌨𑌾𑌂 𑌗𑌤𑌿𑌰𑍍𑌭𑌵 ।
𑌸𑌂𑌸𑌾𑌰𑌾𑌰𑍍𑌣𑌵𑌮𑌗𑍍𑌨𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌸𑍀𑌦 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮 ॥ 34॥
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣 𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣𑍇𑌤𑌿 𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣𑍇𑌤𑌿 𑌯𑍋 𑌮𑌾𑌂 𑌸𑍍𑌮𑌰𑌤𑌿 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌶𑌃 ।
𑌜𑌲𑌂 𑌭𑌿𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌯𑌥𑌾 𑌪𑌦𑍍𑌮𑌂 𑌨𑌰𑌕𑌾𑌦𑍁𑌦𑍍𑌧𑌰𑌾𑌮𑍍𑌯𑌹𑌮𑍍 ॥ 35॥
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌵𑌦𑌾𑌮𑌿 𑌮𑌨𑍁𑌜𑌾𑌃 𑌸𑍍𑌵𑌯𑌮𑍂𑌰𑍍𑌧𑍍𑌵𑌬𑌾𑌹𑍁-
𑌰𑍍𑌯𑍋 𑌮𑌾𑌂 𑌮𑍁𑌕𑍁𑌨𑍍𑌦 𑌨𑌰𑌸𑌿𑌂𑌹 𑌜𑌨𑌾𑌰𑍍𑌦𑌨𑍇𑌤𑌿 ।
𑌜𑍀𑌵𑍋 𑌜𑌪𑌤𑍍𑌯𑌨𑍁𑌦𑌿𑌨𑌂 𑌮𑌰𑌣𑍇 𑌰𑌣𑍇 𑌵𑌾
𑌪𑌾𑌷𑌾𑌣𑌕𑌾𑌷𑍍𑌠𑌸𑌦𑍃𑌶𑌾𑌯 𑌦𑌦𑌾𑌮𑍍𑌯𑌭𑍀𑌷𑍍𑌟𑌮𑍍 ॥ 36॥
𑌈𑌶𑍍𑌵𑌰 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌸𑌕𑍃𑌨𑍍𑌨𑌾𑌰𑌾𑌯𑌣𑍇𑌤𑍍𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌪𑍁𑌮𑌾𑌨𑍍 𑌕𑌲𑍍𑌪𑌶𑌤𑌤𑍍𑌰𑌯𑌮𑍍 ।
𑌗𑌙𑍍𑌗𑌾𑌦𑌿𑌸𑌰𑍍𑌵𑌤𑍀𑌰𑍍𑌥𑍇𑌷𑍁 𑌸𑍍𑌨𑌾𑌤𑍋 𑌭𑌵𑌤𑌿 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌕 ॥ 37॥
𑌸𑍂𑌤 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌤𑌤𑍍𑌰𑍈𑌵 𑌗𑌙𑍍𑌗𑌾 𑌯𑌮𑍁𑌨𑌾 𑌚 𑌤𑌤𑍍𑌰
𑌗𑍋𑌦𑌾𑌵𑌰𑍀 𑌸𑌿𑌨𑍍𑌧𑍁 𑌸𑌰𑌸𑍍𑌵𑌤𑍀 𑌚 ।
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌣𑌿 𑌤𑍀𑌰𑍍𑌥𑌾𑌨𑌿 𑌵𑌸𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌤𑌤𑍍𑌰
𑌯𑌤𑍍𑌰𑌾𑌚𑍍𑌯𑍁𑌤𑍋𑌦𑌾𑌰 𑌕𑌥𑌾𑌪𑍍𑌰𑌸𑌙𑍍𑌗𑌃 ॥ 38॥
𑌯𑌮 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌨𑌰𑌕𑍇 𑌪𑌚𑍍𑌯𑌮𑌾𑌨𑌂 𑌤𑍁 𑌯𑌮𑍇𑌨𑌂 𑌪𑌰𑌿𑌭𑌾𑌷𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌕𑌿𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌯𑌾 𑌨𑌾𑌰𑍍𑌚𑌿𑌤𑍋 𑌦𑍇𑌵𑌃 𑌕𑍇𑌶𑌵𑌃 𑌕𑍍𑌲𑍇𑌶𑌨𑌾𑌶𑌨𑌃 ॥ 35॥
𑌨𑌾𑌰𑌦 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌜𑌨𑍍𑌮𑌾𑌨𑍍𑌤𑌰𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑍇𑌣 𑌤𑌪𑍋𑌧𑍍𑌯𑌾𑌨𑌸𑌮𑌾𑌧𑌿𑌨𑌾 ।
𑌨𑌰𑌾𑌣𑌾𑌂 𑌕𑍍𑌷𑍀𑌣𑌪𑌾𑌪𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣𑍇 𑌭𑌕𑍍𑌤𑌿𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌜𑌾𑌯𑌤𑍇 ॥ 40॥
𑌪𑍍𑌰𑌹𑍍𑌲𑌾𑌦 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌨𑌾𑌥 𑌯𑍋𑌨𑌿𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑍇𑌷𑍁 𑌯𑍇𑌷𑍁 𑌯𑍇𑌷𑍁 𑌵𑍍𑌰𑌜𑌾𑌮𑍍𑌯𑌹𑌮𑍍 ।
𑌤𑍇𑌷𑍁 𑌤𑍇𑌷𑍍𑌵𑌚𑌲𑌾 𑌭𑌕𑍍𑌤𑌿𑌰𑌚𑍍𑌯𑍁𑌤𑌾𑌽𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌸𑌦𑌾 𑌤𑍍𑌵𑌯𑌿 ॥ 41॥
𑌯𑌾 𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑌿𑌰𑌵𑌿𑌵𑍇𑌕𑌨𑌾𑌂 𑌵𑌿𑌷𑌯𑍇𑌷𑍍𑌵𑌨𑌪𑌾𑌯𑌿𑌨𑌿 ।
𑌤𑍍𑌵𑌾𑌮𑌨𑍁𑌸𑍍𑌮𑌰𑌤𑌃 𑌸𑌾 𑌮𑍇 𑌹𑍃𑌦𑌯𑌾𑌨𑍍𑌮𑌾𑌽𑌪𑌸𑌰𑍍𑌪𑌤𑍁 ॥ 42॥
𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌾𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌕𑌿𑌂 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌦𑌾𑌨𑍈𑌃 𑌕𑌿𑌂 𑌤𑍀𑌰𑍍𑌥𑍈𑌃 𑌕𑌿𑌂 𑌤𑌪𑍋𑌭𑌿𑌃 𑌕𑌿𑌮𑌧𑍍𑌵𑌰𑍈𑌃 ।
𑌯𑍋 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌧𑍍𑌯𑌾𑌯𑌤𑍇 𑌦𑍇𑌵𑌂 𑌨𑌾𑌰𑌾𑌯𑌣𑌮𑌨𑌨𑍍𑌯𑌧𑍀𑌃 ॥ 43॥
𑌜𑌮𑌦𑌗𑍍𑌨𑌿𑌰𑍁𑌵𑌾𑌚 ।
𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑍋𑌤𑍍𑌸𑌵𑍋 𑌭𑌵𑍇𑌤𑍍𑌤𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌚 𑌮𑌙𑍍𑌗𑌲𑌮𑍍 ।
𑌯𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌹𑍃𑌦𑌿𑌸𑍍𑌥𑍋 𑌭𑌗𑌵𑌾𑌨𑍍𑌮𑌙𑍍𑌗𑌲𑌾𑌯𑌤𑌨𑌂 𑌹𑌰𑌿𑌃 ॥ 44॥
𑌭𑌰𑌦𑍍𑌵𑌾𑌜 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌲𑌾𑌭𑌸𑍍𑌤𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌜𑌯𑌸𑍍𑌤𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌕𑍁𑌤𑌸𑍍𑌤𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌪𑌰𑌾𑌜𑌯𑌃 ।
𑌯𑍇𑌷𑌾𑌮𑌿𑌨𑍍𑌦𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌶𑍍𑌯𑌾𑌮𑍋 𑌹𑍃𑌦𑌯𑌸𑍍𑌥𑍋 𑌜𑌨𑌾𑌰𑍍𑌦𑌨𑌃 ॥ 45॥
𑌗𑍗𑌤𑌮 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌗𑍋𑌕𑍋𑌟𑌿𑌦𑌾𑌨𑌂 𑌗𑍍𑌰𑌹𑌣𑍇𑌷𑍁 𑌕𑌾𑌶𑍀-
𑌪𑍍𑌰𑌯𑌾𑌗𑌗𑌙𑍍𑌗𑌾𑌯𑍁𑌤𑌕𑌲𑍍𑌪𑌵𑌾𑌸𑌃 ।
𑌯𑌜𑍍𑌞𑌾𑌯𑍁𑌤𑌂 𑌮𑍇𑌰𑍁𑌸𑍁𑌵𑌰𑍍𑌣𑌦𑌾𑌨𑌂
𑌗𑍋𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦𑌨𑌾𑌮𑌸𑍍𑌮𑌰𑌣𑍇𑌨 𑌤𑍁𑌲𑍍𑌯𑌮𑍍 ॥ 46॥
𑌅𑌗𑍍𑌨𑌿𑌰𑍁𑌵𑌾𑌚 ।
𑌗𑍋𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦𑍇𑌤𑌿 𑌸𑌦𑌾 𑌸𑍍𑌨𑌾𑌨𑌂 𑌗𑍋𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦𑍇𑌤𑌿 𑌸𑌦𑌾 𑌜𑌪𑌃 ।
𑌗𑍋𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦𑍇𑌤𑌿 𑌸𑌦𑌾 𑌧𑍍𑌯𑌾𑌨𑌂 𑌸𑌦𑌾 𑌗𑍋𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦𑌕𑍀𑌰𑍍𑌤𑌨𑌮𑍍 ॥ 47॥
𑌤𑍍𑌰𑍍𑌯𑌕𑍍𑌷𑌰𑌂 𑌪𑌰𑌮𑌂 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮 𑌗𑍋𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦 𑌤𑍍𑌰𑍍𑌯𑌕𑍍𑌷𑌰𑌂 𑌪𑌰𑌮𑍍 ।
𑌤𑌸𑍍𑌮𑌾𑌦𑍁𑌚𑍍𑌚𑌾𑌰𑌿𑌤𑌂 𑌯𑍇𑌨 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌭𑍂𑌯𑌾𑌯 𑌕𑌲𑍍𑌪𑌤𑍇 ॥ 48॥
𑌵𑍇𑌦𑌵𑍍𑌯𑌾𑌸 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌅𑌚𑍍𑌯𑍁𑌤𑌃 𑌕𑌲𑍍𑌪𑌵𑍃𑌕𑍍𑌷𑍋𑌽𑌸𑌾𑌵𑌨𑌨𑍍𑌤𑌃 𑌕𑌾𑌮𑌧𑍇𑌨𑍁 𑌵𑍈 ।
𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌾𑌮𑌣𑌿𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌗𑍋𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦𑍋 𑌹𑌰𑍇𑌰𑍍𑌨𑌾𑌮 𑌵𑌿𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌯𑍇𑌤𑍍 ॥ 49॥
𑌇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌜𑌯𑌤𑍁 𑌜𑌯𑌤𑍁 𑌦𑍇𑌵𑍋 𑌦𑍇𑌵𑌕𑍀𑌨𑌨𑍍𑌦𑌨𑍋𑌽𑌯𑌂
𑌜𑌯𑌤𑍁 𑌜𑌯𑌤𑍁 𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣𑍋 𑌵𑍃𑌷𑍍𑌣𑌿𑌵𑌂𑌶𑌪𑍍𑌰𑌦𑍀𑌪𑌃 ।
𑌜𑌯𑌤𑍁 𑌜𑌯𑌤𑍁 𑌮𑍇𑌘𑌶𑍍𑌯𑌾𑌮𑌲𑌃 𑌕𑍋𑌮𑌲𑌾𑌙𑍍𑌗𑍋
𑌜𑌯𑌤𑍁 𑌜𑌯𑌤𑍁 𑌪𑍃𑌥𑍍𑌵𑍀𑌭𑌾𑌰𑌨𑌾𑌶𑍋 𑌮𑍁𑌕𑍁𑌨𑍍𑌦𑌃 ॥ 50॥
𑌪𑌿𑌪𑍍𑌪𑌲𑌾𑌯𑌨 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌨𑍍𑌨𑍃𑌸𑌿𑌂𑌹𑌵𑌿𑌭𑌵𑍇 𑌗𑌰𑍁𑌡𑌧𑍍𑌵𑌜𑌾𑌯
𑌤𑌾𑌪𑌤𑍍𑌰𑌯𑍋𑌪𑌶𑌮𑌨𑌾𑌯 𑌭𑌵𑍗𑌷𑌧𑌾𑌯 ।
𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣𑌾𑌯 𑌵𑍃𑌶𑍍𑌚𑌿𑌕𑌜𑌲𑌾𑌗𑍍𑌨𑌿𑌭𑍁𑌜𑌙𑍍𑌗𑌰𑍋𑌗-
𑌕𑍍𑌲𑍇𑌶𑌵𑍍𑌯𑌯𑌾𑌯 𑌹𑌰𑌯𑍇 𑌗𑍁𑌰𑌵𑍇 𑌨𑌮𑌸𑍍𑌤𑍇 ॥ 51॥
𑌆𑌵𑌿𑌰𑍍𑌹𑍋𑌤𑍍𑌰 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣 𑌤𑍍𑌵𑌦𑍀𑌯𑌪𑌦𑌪𑌙𑍍𑌕𑌜𑌪𑌞𑍍𑌜𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑍇
𑌅𑌦𑍍𑌯𑍈𑌵 𑌮𑍇 𑌵𑌿𑌶𑌤𑍁 𑌮𑌾𑌨𑌸𑌰𑌾𑌜𑌹𑌂𑌸𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌪𑍍𑌰𑌯𑌾𑌣𑌸𑌮𑌯𑍇 𑌕𑌫𑌵𑌾𑌤𑌪𑌿𑌤𑍍𑌤𑍈𑌃
𑌕𑌣𑍍𑌠𑌾𑌵𑌰𑍋𑌧𑌨𑌵𑌿𑌧𑍗 𑌸𑍍𑌮𑌰𑌣𑌂 𑌕𑍁𑌤𑌸𑍍𑌤𑍇 ॥ 52॥
𑌵𑌿𑌦𑍁𑌰 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌹𑌰𑍇𑌰𑍍𑌨𑌾𑌮𑍈𑌵 𑌨𑌾𑌮𑍈𑌵 𑌨𑌾𑌮𑍈𑌵 𑌮𑌮 𑌜𑍀𑌵𑌨𑌮𑍍 ।
𑌕𑌲𑍗 𑌨𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌯𑍇𑌵 𑌨𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌯𑍇𑌵 𑌨𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌯𑍇𑌵 𑌗𑌤𑌿𑌰𑌨𑍍𑌯𑌥𑌾 ॥ 53॥
𑌵𑌸𑌿𑌷𑍍𑌠 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣𑍇𑌤𑌿 𑌮𑌙𑍍𑌗𑌲𑌂 𑌨𑌾𑌮 𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌾𑌚𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌵𑌰𑍍𑌤𑌤𑍇 ।
𑌭𑌸𑍍𑌮𑍀𑌭𑌵𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾𑌶𑍁 𑌮𑌹𑌾𑌪𑌾𑌤𑌕𑌕𑍋𑌟𑌯𑌃 ॥ 54॥
𑌅𑌰𑍁𑌨𑍍𑌧𑌤𑍍𑌯𑍁𑌵𑌾𑌚 ।
𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣𑌾𑌯 𑌵𑌾𑌸𑍁𑌦𑍇𑌵𑌾𑌯 𑌹𑌰𑌯𑍇 𑌪𑌰𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑍇 ।
𑌪𑍍𑌰𑌣𑌤𑌕𑍍𑌲𑍇𑌶𑌨𑌾𑌶𑌾𑌯 𑌗𑍋𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦𑌾𑌯 𑌨𑌮𑍋 𑌨𑌮𑌃 ॥ 55॥
𑌕𑌶𑍍𑌯𑌪 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣𑌾𑌨𑍁𑌸𑍍𑌮𑌰𑌣𑌾𑌦𑍇𑌵 𑌪𑌾𑌪𑌸𑌙𑍍𑌘𑌟𑍍𑌟𑌪𑌞𑍍𑌜𑌰𑌮𑍍 ।
𑌶𑌤𑌧𑌾 𑌭𑍇𑌦𑌮𑌾𑌪𑍍𑌨𑍋𑌤𑌿 𑌗𑌿𑌰𑌿𑌰𑍍𑌵𑌜𑍍𑌰𑌹𑌤𑍋 𑌯𑌥𑌾 ॥ 56॥
𑌦𑍁𑌰𑍍𑌯𑍋𑌧𑌨 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌜𑌾𑌨𑌾𑌮𑌿 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌂 𑌨 𑌚 𑌮𑍇 𑌪𑍍𑌰𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌿-
𑌰𑍍𑌜𑌾𑌨𑌾𑌮𑌿 𑌪𑌾𑌪𑌂 𑌨 𑌚 𑌮𑍇 𑌨𑌿𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌿𑌃 ।
𑌕𑍇𑌨𑌾𑌪𑌿 𑌦𑍇𑌵𑍇𑌨 𑌹𑍃𑌦𑌿 𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑍇𑌨
𑌯𑌥𑌾 𑌨𑌿𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑍋𑌽𑌸𑍍𑌮𑌿 𑌤𑌥𑌾 𑌕𑌰𑍋𑌮𑌿 ॥ 57॥
𑌯𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌮𑌮 𑌦𑍋𑌷𑍇𑌣 𑌕𑍍𑌷𑌮𑍍𑌯𑌤𑌾𑌂 𑌮𑌧𑍁𑌸𑍂𑌦𑌨 ।
𑌅𑌹𑌂 𑌯𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌭𑌵𑌾𑌨𑍍 𑌯𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑍀 𑌮𑌮 𑌦𑍋𑌷𑍋 𑌨 𑌦𑍀𑌯𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 58॥
𑌭𑍃𑌗𑍁𑌰𑍁𑌵𑌾𑌚 ।
𑌨𑌾𑌮𑍈𑌵 𑌤𑌵 𑌗𑍋𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦 𑌨𑌾𑌮 𑌤𑍍𑌵𑌤𑍍𑌤𑌃 𑌶𑌤𑌾𑌧𑌿𑌕𑌮𑍍 ।
𑌦𑌦𑌾𑌤𑍍𑌤𑍍𑌯𑍁𑌚𑍍𑌚𑌾𑌰𑌣𑌾𑌨𑍍𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌿𑌃 𑌭𑌵𑌾𑌨𑌷𑍍𑌟𑌾𑌙𑍍𑌗𑌯𑍋𑌗𑌤𑌃 ॥ 59॥
𑌲𑍋𑌮𑌶 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌨𑌮𑌾𑌮𑌿 𑌨𑌾𑌰𑌾𑌯𑌣 𑌪𑌾𑌦𑌪𑌙𑍍𑌕𑌜𑌂
𑌕𑌰𑍋𑌮𑌿 𑌨𑌾𑌰𑌾𑌯𑌣𑌪𑍂𑌜𑌨𑌂 𑌸𑌦𑌾 ।
𑌵𑌦𑌾𑌮𑌿 𑌨𑌾𑌰𑌾𑌯𑌣𑌨𑌾𑌮 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌲𑌂
𑌸𑍍𑌮𑌰𑌾𑌮𑌿 𑌨𑌾𑌰𑌾𑌯𑌣𑌤𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌮𑌵𑍍𑌯𑌯𑌮𑍍 ॥ 60॥
𑌶𑍗𑌨𑌕 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌸𑍍𑌮𑍃𑌤𑍇𑌃 𑌸𑌕𑌲𑌕𑌲𑍍𑌯𑌾𑌣𑌂 𑌭𑌜𑌨𑌂 𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌜𑌾𑌯𑌤𑍇 ।
𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑌂 𑌤𑌮𑌜𑌂 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌵𑍍𑌰𑌜𑌾𑌮𑌿 𑌶𑌰𑌣𑌂 𑌹𑌰𑌿𑌮𑍍 ॥ 61॥
𑌗𑌰𑍍𑌗 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌨𑌾𑌰𑌾𑌯𑌣𑍇𑌤𑌿 𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑍋𑌽𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌵𑌾𑌗𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌵𑌶𑌵𑌰𑍍𑌤𑌿𑌨𑍀 ।
𑌤𑌥𑌾𑌪𑌿 𑌨𑌰𑌕𑍇 𑌘𑍋𑌰𑍇 𑌪𑌤𑌨𑍍𑌤𑍀𑌤𑍍𑌯𑌦𑍍𑌭𑍁𑌤𑌂 𑌮𑌹𑌤𑍍 ॥ 62॥
𑌦𑌾𑌲𑍍𑌭𑍍𑌯 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌕𑌿𑌂 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌬𑌹𑍁𑌭𑌿𑌰𑍍𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑍈𑌰𑍍𑌭𑌕𑍍𑌤𑌿𑌰𑍍𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌜𑌨𑌾𑌰𑍍𑌦𑌨𑍇 ।
𑌨𑌮𑍋 𑌨𑌾𑌰𑌾𑌯𑌣𑌾𑌯𑍇𑌤𑌿 𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌰𑍍𑌥𑌸𑌾𑌧𑌾𑌕𑍇 ॥ 63॥
𑌵𑍈𑌶𑌮𑍍𑌪𑌾𑌯𑌨 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌯𑌤𑍍𑌰 𑌯𑍋𑌗𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌃 𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣𑍋 𑌯𑌤𑍍𑌰 𑌪𑌾𑌰𑍍𑌥𑍋 𑌧𑌨𑍁𑌰𑍍𑌧𑌰𑌃 ।
𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌰𑍍𑌵𑌿𑌜𑌯𑍋 𑌭𑍂𑌤𑌿𑌰𑍍𑌧𑍍𑌰𑍁𑌵𑌾 𑌨𑍀𑌤𑌿𑌰𑍍𑌮𑌤𑌿𑌰𑍍𑌮𑌮 ॥ 64॥
𑌅𑌗𑍍𑌨𑌿𑌰𑍁𑌵𑌾𑌚 ।
𑌹𑌰𑌿𑌰𑍍𑌹𑌰𑌤𑌿 𑌪𑌾𑌪𑌾𑌨𑌿 𑌦𑍁𑌷𑍍𑌟𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑍈𑌰𑌪𑌿 𑌸𑍍𑌮𑍃𑌤𑌃 ।
𑌅𑌨𑌿𑌚𑍍𑌛𑌯𑌾𑌪𑌿 𑌸𑌂𑌸𑍍𑌪𑍃𑌷𑍍𑌟𑍋 𑌦𑌹𑌤𑍍𑌯𑍇𑌵 𑌹𑌿 𑌪𑌾𑌵𑌕𑌃 ॥ 65॥
𑌪𑌰𑌮𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌸𑌕𑍃𑌦𑍁𑌚𑍍𑌚𑌰𑌿𑌤𑌂 𑌯𑍇𑌨 𑌹𑌰𑌿𑌰𑌿𑌤𑍍𑌯𑌕𑍍𑌷𑌰𑌦𑍍𑌵𑌯𑌮𑍍 ।
𑌲𑌬𑍍𑌧𑌃 𑌪𑌰𑌿𑌕𑌰𑌸𑍍𑌤𑍇𑌨 𑌮𑍋𑌕𑍍𑌷𑌾𑌯 𑌗𑌮𑌨𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿 ॥ 66॥
𑌪𑍁𑌲𑌸𑍍𑌤𑍍𑌯 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌹𑍇 𑌜𑌿𑌹𑍍𑌵𑍇 𑌰𑌸𑌸𑌾𑌰𑌜𑍍𑌞𑍇 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌦𑌾 𑌮𑌧𑍁𑌰𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑍇 ।
𑌨𑌾𑌰𑌾𑌯𑌣𑌾𑌖𑍍𑌯𑌪𑍀𑌯𑍂𑌷𑌂 𑌪𑌿𑌬 𑌜𑌿𑌹𑍍𑌵𑍇 𑌨𑌿𑌰𑌨𑍍𑌤𑌰𑌮𑍍 ॥ 67॥
𑌵𑍍𑌯𑌾𑌸 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌸𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌪𑍁𑌨𑌃 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌵𑌦𑌾𑌮𑍍𑌯𑌹𑌮𑍍 ।
𑌨𑌾𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌵𑍇𑌦𑌾𑌤𑍍𑌪𑌰𑌂 𑌶𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌨 𑌦𑍇𑌵𑌃 𑌕𑍇𑌶𑌵𑌾𑌤𑍍𑌪𑌰𑌃 ॥ 68॥
𑌧𑌨𑍍𑌵𑌨𑍍𑌤𑌰𑌿𑌰𑍁𑌵𑌾𑌚 ।
𑌅𑌚𑍍𑌯𑍁𑌤𑌾𑌨𑌨𑍍𑌤 𑌗𑍋𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦 𑌨𑌾𑌮𑍋𑌚𑍍𑌚𑌾𑌰𑌣𑌭𑍇𑌷𑌜𑌾𑌤𑍍 ।
𑌨𑌶𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌸𑌕𑌲𑌾 𑌰𑍋𑌗𑌾𑌃 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌵𑌦𑌾𑌮𑍍𑌯𑌹𑌮𑍍 ॥ 69॥
𑌮𑌾𑌰𑍍𑌕𑌣𑍍𑌡𑍇𑌯 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌸𑍍𑌵𑌰𑍍𑌗𑌦𑌂 𑌮𑍋𑌕𑍍𑌷𑌦𑌂 𑌦𑍇𑌵𑌂 𑌸𑍁𑌖𑌦𑌂 𑌜𑌗𑌤𑍋 𑌗𑍁𑌰𑍁𑌮𑍍 ।
𑌕𑌥𑌂 𑌮𑍁𑌹𑍁𑌰𑍍𑌤𑌮𑌪𑌿 𑌤𑌂 𑌵𑌾𑌸𑍁𑌦𑍇𑌵𑌂 𑌨 𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌯𑍇𑌤𑍍 ॥ 70॥
𑌅𑌗𑌸𑍍𑌤𑍍𑌯 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌨𑌿𑌮𑌿𑌷𑌂 𑌨𑌿𑌮𑌿𑌷𑌾𑌰𑍍𑌧𑌂 𑌵𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿𑌨𑌾𑌂 𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌨𑌮𑍍 ।
𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌕𑍁𑌰𑍁𑌕𑍍𑌷𑍇𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌯𑌾𑌗𑍋 𑌨𑍈𑌮𑌿𑌷𑌂 𑌵𑌰𑌮𑍍 ॥ 71॥
𑌵𑌾𑌮𑌦𑍇𑌵 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌨𑌿𑌮𑌿𑌷𑌂 𑌨𑌿𑌮𑌿𑌷𑌾𑌰𑍍𑌧𑌂 𑌵𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿𑌨𑌾𑌂 𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌨𑌮𑍍 ।
𑌕𑌲𑍍𑌪𑌕𑍋𑌟𑌿𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿 𑌲𑌭𑌤𑍇 𑌵𑌾𑌞𑍍𑌛𑌿𑌤𑌂 𑌫𑌲𑌮𑍍 ॥ 72॥
𑌶𑍁𑌕 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌆𑌲𑍋𑌡𑍍𑌯 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌶𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿 𑌵𑌿𑌚𑌾𑌰𑍍𑌯 𑌚 𑌪𑍁𑌨𑌃 𑌪𑍁𑌨𑌃 ।
𑌇𑌦𑌮𑍇𑌕𑌂 𑌸𑍁𑌨𑌿𑌷𑍍𑌪𑌨𑍍𑌨𑌂 𑌧𑍍𑌯𑍇𑌯𑍋 𑌨𑌾𑌰𑌾𑌯𑌣𑌃 𑌸𑌦𑌾 ॥ 73॥
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌹𑌾𑌦𑍇𑌵 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌶𑌰𑍀𑌰𑍇 𑌜𑌰𑍍𑌜𑌰𑍀𑌭𑍂𑌤𑍇 𑌵𑍍𑌯𑌾𑌧𑌿𑌗𑍍𑌰𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌕𑌲𑍇𑌵𑌰𑍇 ।
𑌔𑌷𑌧𑌂 𑌜𑌾𑌹𑍍𑌨𑌵𑍀𑌤𑍋𑌯𑌂 𑌵𑍈𑌦𑍍𑌯𑍋 𑌨𑌾𑌰𑌾𑌯𑌣𑍋 𑌹𑌰𑌿𑌃 ॥ 74॥
𑌶𑍗𑌨𑌕 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌭𑍋𑌜𑌨𑌾𑌚𑍍𑌛𑌾𑌦𑌨𑍇 𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌾𑌂 𑌵𑍃𑌥𑌾 𑌕𑍁𑌰𑍍𑌵𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌵𑍈𑌷𑍍𑌣𑌵𑌾𑌃 ।
𑌯𑍋𑌽𑌸𑍗 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌮𑍍𑌭𑌰𑍋 𑌦𑍇𑌵𑌃 𑌸 𑌕𑌿𑌂 𑌭𑌕𑍍𑌤𑌾𑌨𑍁𑌪𑍇𑌕𑍍𑌷𑌤𑍇 ॥ 75॥
𑌸𑌨𑌤𑍍𑌕𑍁𑌮𑌾𑌰 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌹𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌗𑌦𑌾 𑌚𑌕𑍍𑌰𑌂 𑌗𑌰𑍁𑌡𑍋 𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌾𑌹𑌨𑌮𑍍 ।
𑌶𑌙𑍍𑌖𑌚𑌕𑍍𑌰𑌗𑌦𑌾𑌪𑌦𑍍𑌮𑍀 𑌸 𑌮𑍇 𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌸𑍀𑌦𑌤𑍁 ॥ 76॥
𑌏𑌵𑌂 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾𑌦𑌯𑍋 𑌦𑍇𑌵𑌾 𑌋𑌷𑌯𑌶𑍍𑌚 𑌤𑌪𑍋𑌧𑌨𑌾𑌃 ।
𑌕𑍀𑌰𑍍𑌤𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌸𑍁𑌰𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠𑌮𑍇𑌵𑌂 𑌨𑌾𑌰𑌾𑌯𑌣𑌂 𑌵𑌿𑌭𑍁𑌮𑍍 ॥ 77॥
𑌇𑌦𑌂 𑌪𑌵𑌿𑌤𑍍𑌰𑌮𑌾𑌯𑍁𑌷𑍍𑌯𑌂 𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑌂 𑌪𑌾𑌪𑌪𑍍𑌰𑌣𑌾𑌶𑌨𑌮𑍍 ।
𑌦𑍁𑌃𑌸𑍍𑌵𑌪𑍍𑌨𑌨𑌾𑌶𑌨𑌂 𑌸𑍍𑌤𑍋𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌪𑌾𑌣𑍍𑌡𑌵𑍈𑌃 𑌪𑌰𑌿𑌕𑍀𑌰𑍍𑌤𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 78॥
𑌯𑌃 𑌪𑌠𑍇𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌾𑌤𑌰𑍁𑌤𑍍𑌥𑌾𑌯 𑌶𑍁𑌚𑌿𑌸𑍍𑌤𑌦𑍍𑌗𑌤𑌮𑌾𑌨𑌸𑌃 ।
𑌗𑌵𑌾𑌂 𑌶𑌤𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌸𑌮𑍍𑌯𑌗𑍍𑌦𑌤𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌯𑌤𑍍𑌫𑌲𑌮𑍍 ॥ 79॥
𑌤𑌤𑍍𑌫𑌲𑌂 𑌸𑌮𑌵𑌾𑌪𑍍𑌨𑍋𑌤𑌿 𑌯𑌃 𑌪𑌠𑍇𑌦𑌿𑌤𑌿 𑌸𑌂𑌸𑍍𑌤𑌵𑌮𑍍 ।
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌪𑌾𑌪𑌵𑌿𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑍋 𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁𑌲𑍋𑌕𑌂 𑌸 𑌗𑌚𑍍𑌛𑌤𑌿 ॥ 80॥
𑌗𑌙𑍍𑌗𑌾 𑌗𑍀𑌤𑌾 𑌚 𑌗𑌾𑌯𑌤𑍍𑌰𑍀 𑌗𑍋𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦𑍋 𑌗𑌰𑍁𑌡𑌧𑍍𑌵𑌜𑌃 ।
𑌗𑌕𑌾𑌰𑍈𑌃 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌭𑌿𑌰𑍍𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌃 𑌪𑍁𑌨𑌰𑍍𑌜𑌨𑍍𑌮 𑌨 𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌤𑍇 ॥ 81॥
𑌗𑍀𑌤𑌾𑌂 𑌯𑌃 𑌪𑌠𑌤𑍇 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌶𑍍𑌲𑍋𑌕𑌾𑌰𑍍𑌧𑌂 𑌶𑍍𑌲𑍋𑌕𑌮𑍇𑌵 𑌵𑌾 ।
𑌮𑍁𑌚𑍍𑌯𑌤𑍇 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌪𑌾𑌪𑍇𑌭𑍍𑌯𑍋 𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁𑌲𑍋𑌕𑌂 𑌸 𑌗𑌚𑍍𑌛𑌤𑌿 ॥ 82॥
𑌇𑌤𑌿 𑌪𑌾𑌣𑍍𑌡𑌵𑌗𑍀𑌤𑌾 𑌅𑌥𑌵𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌪𑌨𑍍𑌨𑌗𑍀𑌤𑌾 𑌸𑌮𑌾𑌪𑍍𑌤𑌾 ।
𑍐 𑌤𑌤𑍍𑌸𑌤𑍍 ।
Roman (IAST) Transliteration
prahlādanāradaparāśarapuṇḍarīka-
vyāsāmbarīṣaśukaśaunakabhīṣmakāvyāḥ |
rukmāṅgadārjunavasiṣṭhavibhīṣaṇādyā
etānahaṃ paramabhāgavatān namāmi || 1||
lomaharṣaṇa uvāca |
dharmo vivardhati yudhiṣṭhirakīrtanena
pāpaṃ praṇaśyati vṛkodarakīrtanena |
śatrurvinaśyati dhanañjayakīrtanena
mādrīsutau kathayatāṃ na bhavanti rogāḥ || 2||
brahmovāca |
ye mānavā vigatarāgaparā¶jñā
nārāyaṇaṃ suraguruṃ satataṃ smaranti |
dhyānena tena hatakilbiṣa cetanāste
mātuḥ payodhararasaṃ na punaḥ pibanti || 3||
indra uvāca |
nārāyaṇo nāma naro narāṇāṃ
prasiddhacauraḥ kathitaḥ pṛthivyām |
anekajanmārjitapāpasañcayaṃ
haratyaśeṣaṃ smṛtamātra eva yaḥ || 4||
yudhiṣṭhira uvāca |
meghaśyāmaṃ pītakauśeyavāsaṃ
śrīvatsāṅkaṃ kaustubhodbhāsitāṅgam |
puṇyopetaṃ puṇḍarīkāyatākṣaṃ
viṣṇuṃ vande sarvalokaikanātham || 5||
bhīma uvāca |
jalaughamagnā sacarā'carā dharā
viṣāṇakoṭyā'khilaviśvamūrtinā |
samuddhṛtā yena varāharūpiṇā
sa me svayambhūrbhagavān prasīdaru || 6||
arjuna uvāca |
acintyamavyaktamanantamavyayaṃ
vibhuṃ prabhuṃ bhāvitaviśvabhāvanam |
trailokyavistāravicārakārakaṃ
hariṃ prapanno'smi gatiṃ mahātmanām || 7||
nakula uvāca |
yadi gamanamadhastāt kālapāśānubandhād
yadi ca kulavihīne jāyate pakṣikīṭe |
kṛmiśatamapi gatvā dhyāyate cāntarātmā
mama bhavatu hṛdisthā keśave bhaktirekā || 8||
sahadeva uvāca |
tasya yajñavarāhasya viṣṇoratulatejasaḥ |
praṇāmaṃ ye prakurvanti teṣāmapi namo namaḥ || 9||
kuntī uvāca |
svakarmaphalanirdiṣṭāṃ yāṃ yāṃ yoniṃ vrajāmyaham |
tasyāṃ tasyāṃ hṛṣīkeśa tvayi bhaktirdṛḍhā'stu me || 10||
mādrī uvāca |
kṛṣṇe ratāḥ kṛṣṇamanusmaranti
rātrau ca kṛṣṇaṃ punarutthitā ye |
te bhinnadehāḥ praviśanti kṛṣṇe
haviryathā mantrahutaṃ hutāśe || 11||
draupadī uvāca |
kīṭeṣu pakṣiṣu mṛgeṣu sarīsṛpeṣu
rakṣaḥpiśācamanujeṣvapi yatra yatra |
jātasya me bhavatu keśava tvatprasādāt
tvayyeva bhaktiracalā'vyabhicāriṇī ca || 12||
subhadrā uvāca |
eko'pi kṛṣṇasya kṛtaḥ praṇāmo
daśāśvamedhāvabhṛthena tulyaḥ |
daśāśvamedhī punareti janma
kṛṣṇapraṇāmī na punarbhavāya || 13||
abhimanyuruvāca |
govinda govinda hare murāre
govinda govinda mukunda kṛṣṇa
govinda govinda rathāṅgapāṇe |
govinda govinda namāmi nityam || 14||
dhṛṣṭadyumna uvāca |
śrīrāma nārāyaṇa vāsudeva
govinda vaikuṇṭha mukunda kṛṣṇa |
śrīkeśavānanta nṛsiṃha viṣṇo
māṃ trāhi saṃsārabhujaṅgadaṣṭam || 15||
sātyakiruvāca |
aprameya hare viṣṇo kṛṣṇa dāmodarā'cyuta |
govindānanta sarveśa vāsudeva namo'stu te || 16||
uddhava uvāca |
vāsudevaṃ parityajya yo'nyaṃ devamupāsate |
tṛṣito jāhnavītīre kūpaṃ khanati durmatiḥ || 17||
dhaumya uvāca |
apāṃ samīpe śayanāsanasthite
divā ca rātrau ca yathādhigacchatā |
yadyasti kiñcit sukṛtaṃ kṛtaṃ mayā
janārdanastena kṛtena tuṣyatu || 18||
sañjaya uvāca |
ārtā viṣaṇṇāḥ śithilāśca bhītā
ghoreṣu vyāghrādiṣu vartamānāḥ |
saṅkīrtya nārāyaṇaśabdamātraṃ
vimuktaduḥkhāḥ sukhino bhavanti || 19||
akrūra uvāca |
ahaṃ tu nārāyaṇadāsadāsa-
dāsasya dāsasya ca dāsadāsaḥ |
anyo na hīśo jagato narāṇāṃ
tasmādahaṃ dhanyataro'smi loke || 20||
virāṭa uvāca |
vāsudevasya ye bhaktāḥ śāntāstadgatacetasaḥ |
teṣāṃ dāsasya dāso'haṃ bhaveyaṃ janmajanmani || 21||
bhīṣma uvāca |
viparīteṣu kāleṣu parikṣīṇeṣu bandhuṣu |
trāhi māṃ kṛpayā kṛṣṇa śaraṇāgatavatsala || 22||
droṇa uvāca |
ye ye hatāścakradhareṇa daityāṃ-
strailokyanāthena janārdanena |
te te gatā viṣṇupurīṃ prayātāḥ
krodho'pi devasya vareṇa tulyaḥ || 23||
kṛpācārya uvāca |
majjanmanaḥ phalamidaṃ madhukaiṭabhāre
matprārthanīya madanugraha eṣa eva |
tvadbhṛtyabhṛtyaparicārakabhṛtyabhṛtya-
bhṛtyasya bhṛtya iti māṃ smara lokanātha || 24||
aśvatthāma uvāca |
govinda keśava janārdana vāsudeva
viśveśa viśva madhusūdana viśvarūpa |
śrīpadmanābha puruṣottama dehi dāsyaṃ
nārāyaṇācyuta nṛsiṃha namo namaste || 25||
karṇa uvāca |
nānyaṃ vadāmi na śaṛṇomi na cintayāmi
nānyaṃ smarāmi na bhajāmi na cāśrayāmi |
bhaktyā tvadīyacaraṇāmbujamādareṇa
śrīśrīnivāsa puruṣottama dehi dāsyam || 26||
dhṛtarāṣṭra uvāca |
namo namaḥ kāraṇavāmanāya
nārāyaṇāyāmitavikramāya |
śrīśārṅgacakrāsigadādharāya
namo'stu tasmai puruṣottamāya || 27||
gāndhārī uvāca |
tvameva mātā ca pitā tvameva
tvameva bandhuśca sakhā tvameva |
tvameva vidyā draviṇaṃ tvameva
tvameva sarvaṃ mama deva deva || 28||
drupada uvāca |
yajñeśācyuta govinda mādhavānanta keśava |
kṛṣṇa viṣṇo hṛṣīkeśa vāsudeva namo'stu te || 29||
jayadratha uvāca |
namaḥ kṛṣṇāya devāya brahmaṇe'nantaśaktaye |
yogeśvarāya yogāya tvāmahaṃ śaraṇaṃ gataḥ || 30||
vikarṇa uvāca |
kṛṣṇāya vāsudevāya devakīnandanāya ca |
nandagopakumārāya govindāya namo namaḥ || 31||
virāṭa uvāca |
namo brahmaṇyadevāya gobrāhmaṇahitāya ca |
jagaddhitāya kṛṣṇāya govindāya namo namaḥ || 32||
śalya uvāca |
atasīpuṣpasaṅkāśaṃ pītavāsasamacyutam |
ye namasyanti govindaṃ teṣāṃ na vidyate bhayam || 33||
balabhadra uvāca |
kṛṣṇa kṛṣṇa kṛpālo tvamagatīnāṃ gatirbhava |
saṃsārārṇavamagnānāṃ prasīda puruṣottama || 34||
śrīkṛṣṇa uvāca |
kṛṣṇa kṛṣṇeti kṛṣṇeti yo māṃ smarati nityaśaḥ |
jalaṃ bhitvā yathā padmaṃ narakāduddharāmyaham || 35||
śrīkṛṣṇa uvāca |
nityaṃ vadāmi manujāḥ svayamūrdhvabāhu-
ryo māṃ mukunda narasiṃha janārdaneti |
jīvo japatyanudinaṃ maraṇe raṇe vā
pāṣāṇakāṣṭhasadṛśāya dadāmyabhīṣṭam || 36||
īśvara uvāca |
sakṛnnārāyaṇetyuktvā pumān kalpaśatatrayam |
gaṅgādisarvatīrtheṣu snāto bhavati putraka || 37||
sūta uvāca |
tatraiva gaṅgā yamunā ca tatra
godāvarī sindhu sarasvatī ca |
sarvāṇi tīrthāni vasanti tatra
yatrācyutodāra kathāprasaṅgaḥ || 38||
yama uvāca |
narake pacyamānaṃ tu yamenaṃ paribhāṣitam |
kiṃ tvayā nārcito devaḥ keśavaḥ kleśanāśanaḥ || 35||
nārada uvāca |
janmāntarasahasreṇa tapodhyānasamādhinā |
narāṇāṃ kṣīṇapāpānāṃ kṛṣṇe bhaktiḥ prajāyate || 40||
prahlāda uvāca |
nātha yonisahasreṣu yeṣu yeṣu vrajāmyaham |
teṣu teṣvacalā bhaktiracyutā'stu sadā tvayi || 41||
yā prītiravivekanāṃ viṣayeṣvanapāyini |
tvāmanusmarataḥ sā me hṛdayānmā'pasarpatu || 42||
viśvāmitra uvāca |
kiṃ tasya dānaiḥ kiṃ tīrthaiḥ kiṃ tapobhiḥ kimadhvaraiḥ |
yo nityaṃ dhyāyate devaṃ nārāyaṇamananyadhīḥ || 43||
jamadagniruvāca |
nityotsavo bhavetteṣāṃ nityaṃ nityaṃ ca maṅgalam |
yeṣāṃ hṛdistho bhagavānmaṅgalāyatanaṃ hariḥ || 44||
bharadvāja uvāca |
lābhasteṣāṃ jayasteṣāṃ kutasteṣāṃ parājayaḥ |
yeṣāmindīśvaraśyāmo hṛdayastho janārdanaḥ || 45||
gautama uvāca |
gokoṭidānaṃ grahaṇeṣu kāśī-
prayāgagaṅgāyutakalpavāsaḥ |
yajñāyutaṃ merusuvarṇadānaṃ
govindanāmasmaraṇena tulyam || 46||
agniruvāca |
govindeti sadā snānaṃ govindeti sadā japaḥ |
govindeti sadā dhyānaṃ sadā govindakīrtanam || 47||
tryakṣaraṃ paramaṃ brahma govinda tryakṣaraṃ param |
tasmāduccāritaṃ yena brahmabhūyāya kalpate || 48||
vedavyāsa uvāca |
acyutaḥ kalpavṛkṣo'sāvanantaḥ kāmadhenu vai |
cintāmaṇistu govindo harernāma vicintayet || 49||
indra uvāca |
jayatu jayatu devo devakīnandano'yaṃ
jayatu jayatu kṛṣṇo vṛṣṇivaṃśapradīpaḥ |
jayatu jayatu meghaśyāmalaḥ komalāṅgo
jayatu jayatu pṛthvībhāranāśo mukundaḥ || 50||
pippalāyana uvāca |
śrīmannṛsiṃhavibhave garuḍadhvajāya
tāpatrayopaśamanāya bhavauṣadhāya |
kṛṣṇāya vṛścikajalāgnibhujaṅgaroga-
kleśavyayāya haraye gurave namaste || 51||
āvirhotra uvāca |
kṛṣṇa tvadīyapadapaṅkajapañjarānte
adyaiva me viśatu mānasarājahaṃsaḥ |
prāṇaprayāṇasamaye kaphavātapittaiḥ
kaṇṭhāvarodhanavidhau smaraṇaṃ kutaste || 52||
vidura uvāca |
harernāmaiva nāmaiva nāmaiva mama jīvanam |
kalau nāstyeva nāstyeva nāstyeva gatiranyathā || 53||
vasiṣṭha uvāca |
kṛṣṇeti maṅgalaṃ nāma yasya vāci pravartate |
bhasmībhavanti tasyāśu mahāpātakakoṭayaḥ || 54||
arundhatyuvāca |
kṛṣṇāya vāsudevāya haraye paramātmane |
praṇatakleśanāśāya govindāya namo namaḥ || 55||
kaśyapa uvāca |
kṛṣṇānusmaraṇādeva pāpasaṅghaṭṭapañjaram |
śatadhā bhedamāpnoti girirvajrahato yathā || 56||
duryodhana uvāca |
jānāmi dharmaṃ na ca me pravṛtti-
rjānāmi pāpaṃ na ca me nivṛttiḥ |
kenāpi devena hṛdi sthitena
yathā niyukto'smi tathā karomi || 57||
yantrasya mama doṣeṇa kṣamyatāṃ madhusūdana |
ahaṃ yantraṃ bhavān yantrī mama doṣo na dīyatām || 58||
bhṛguruvāca |
nāmaiva tava govinda nāma tvattaḥ śatādhikam |
dadāttyuccāraṇānmuktiḥ bhavānaṣṭāṅgayogataḥ || 59||
lomaśa uvāca |
namāmi nārāyaṇa pādapaṅkajaṃ
karomi nārāyaṇapūjanaṃ sadā |
vadāmi nārāyaṇanāma nirmalaṃ
smarāmi nārāyaṇatattvamavyayam || 60||
śaunaka uvāca |
smṛteḥ sakalakalyāṇaṃ bhajanaṃ yasya jāyate |
puruṣaṃ tamajaṃ nityaṃ vrajāmi śaraṇaṃ harim || 61||
garga uvāca |
nārāyaṇeti mantro'sti vāgasti vaśavartinī |
tathāpi narake ghore patantītyadbhutaṃ mahat || 62||
dālbhya uvāca |
kiṃ tasya bahubhirmantrairbhaktiryasya janārdane |
namo nārāyaṇāyeti mantraḥ sarvārthasādhāke || 63||
vaiśampāyana uvāca |
yatra yogeśvaraḥ kṛṣṇo yatra pārtho dhanurdharaḥ |
tatra śrīrvijayo bhūtirdhruvā nītirmatirmama || 64||
agniruvāca |
harirharati pāpāni duṣṭacittairapi smṛtaḥ |
anicchayāpi saṃspṛṣṭo dahatyeva hi pāvakaḥ || 65||
parameśvara uvāca |
sakṛduccaritaṃ yena harirityakṣaradvayam |
labdhaḥ parikarastena mokṣāya gamanaṃ prati || 66||
pulastya uvāca |
he jihve rasasārajñe sarvadā madhurapriye |
nārāyaṇākhyapīyūṣaṃ piba jihve nirantaram || 67||
vyāsa uvāca |
satyaṃ satyaṃ punaḥ satyaṃ satyaṃ satyaṃ vadāmyaham |
nāsti vedātparaṃ śāstraṃ na devaḥ keśavātparaḥ || 68||
dhanvantariruvāca |
acyutānanta govinda nāmoccāraṇabheṣajāt |
naśyanti sakalā rogāḥ satyaṃ satyaṃ vadāmyaham || 69||
mārkaṇḍeya uvāca |
svargadaṃ mokṣadaṃ devaṃ sukhadaṃ jagato gurum |
kathaṃ muhurtamapi taṃ vāsudevaṃ na cintayet || 70||
agastya uvāca |
nimiṣaṃ nimiṣārdhaṃ vā prāṇināṃ viṣṇucintanam |
tatra tatra kurukṣetraṃ prayāgo naimiṣaṃ varam || 71||
vāmadeva uvāca |
nimiṣaṃ nimiṣārdhaṃ vā prāṇināṃ viṣṇucintanam |
kalpakoṭisahasrāṇi labhate vāñchitaṃ phalam || 72||
śuka uvāca |
āloḍya sarvaśāstrāṇi vicārya ca punaḥ punaḥ |
idamekaṃ suniṣpannaṃ dhyeyo nārāyaṇaḥ sadā || 73||
śrīmahādeva uvāca |
śarīre jarjarībhūte vyādhigraste kalevare |
auṣadhaṃ jāhnavītoyaṃ vaidyo nārāyaṇo hariḥ || 74||
śaunaka uvāca |
bhojanācchādane cintāṃ vṛthā kurvanti vaiṣṇavāḥ |
yo'sau viśvambharo devaḥ sa kiṃ bhaktānupekṣate || 75||
sanatkumāra uvāca |
yasya haste gadā cakraṃ garuḍo yasya vāhanam |
śaṅkhacakragadāpadmī sa me viṣṇuḥ prasīdatu || 76||
evaṃ brahmādayo devā ṛṣayaśca tapodhanāḥ |
kīrtayanti suraśreṣṭhamevaṃ nārāyaṇaṃ vibhum || 77||
idaṃ pavitramāyuṣyaṃ puṇyaṃ pāpapraṇāśanam |
duḥsvapnanāśanaṃ stotraṃ pāṇḍavaiḥ parikīrtitam || 78||
yaḥ paṭhetprātarutthāya śucistadgatamānasaḥ |
gavāṃ śatasahasrasya samyagdattasya yatphalam || 79||
tatphalaṃ samavāpnoti yaḥ paṭhediti saṃstavam |
sarvapāpavinirmukto viṣṇulokaṃ sa gacchati || 80||
gaṅgā gītā ca gāyatrī govindo garuḍadhvajaḥ |
gakāraiḥ pañcabhiryuktaḥ punarjanma na vidyate || 81||
gītāṃ yaḥ paṭhate nityaṃ ślokārdhaṃ ślokameva vā |
mucyate sarvapāpebhyo viṣṇulokaṃ sa gacchati || 82||
iti pāṇḍavagītā athavā prapannagītā samāptā |
oṃ tatsat |
Sanskrit — Devanagari (original)
प्रह्लादनारदपराशरपुण्डरीक-
व्यासाम्बरीषशुकशौनकभीष्मकाव्याः ।
रुक्माङ्गदार्जुनवसिष्ठविभीषणाद्या
एतानहं परमभागवतान् नमामि ॥ 1॥
लोमहर्षण उवाच ।
धर्मो विवर्धति युधिष्ठिरकीर्तनेन
पापं प्रणश्यति वृकोदरकीर्तनेन ।
शत्रुर्विनश्यति धनञ्जयकीर्तनेन
माद्रीसुतौ कथयतां न भवन्ति रोगाः ॥ 2॥
ब्रह्मोवाच ।
ये मानवा विगतरागपरा¶ज्ञा
नारायणं सुरगुरुं सततं स्मरन्ति ।
ध्यानेन तेन हतकिल्बिष चेतनास्ते
मातुः पयोधररसं न पुनः पिबन्ति ॥ 3॥
इन्द्र उवाच ।
नारायणो नाम नरो नराणां
प्रसिद्धचौरः कथितः पृथिव्याम् ।
अनेकजन्मार्जितपापसञ्चयं
हरत्यशेषं स्मृतमात्र एव यः ॥ 4॥
युधिष्ठिर उवाच ।
मेघश्यामं पीतकौशेयवासं
श्रीवत्साङ्कं कौस्तुभोद्भासिताङ्गम् ।
पुण्योपेतं पुण्डरीकायताक्षं
विष्णुं वन्दे सर्वलोकैकनाथम् ॥ 5॥
भीम उवाच ।
जलौघमग्ना सचराऽचरा धरा
विषाणकोट्याऽखिलविश्वमूर्तिना ।
समुद्धृता येन वराहरूपिणा
स मे स्वयम्भूर्भगवान् प्रसीदरु ॥ 6॥
अर्जुन उवाच ।
अचिन्त्यमव्यक्तमनन्तमव्ययं
विभुं प्रभुं भावितविश्वभावनम् ।
त्रैलोक्यविस्तारविचारकारकं
हरिं प्रपन्नोऽस्मि गतिं महात्मनाम् ॥ 7॥
नकुल उवाच ।
यदि गमनमधस्तात् कालपाशानुबन्धाद्
यदि च कुलविहीने जायते पक्षिकीटे ।
कृमिशतमपि गत्वा ध्यायते चान्तरात्मा
मम भवतु हृदिस्था केशवे भक्तिरेका ॥ 8॥
सहदेव उवाच ।
तस्य यज्ञवराहस्य विष्णोरतुलतेजसः ।
प्रणामं ये प्रकुर्वन्ति तेषामपि नमो नमः ॥ 9॥
कुन्ती उवाच ।
स्वकर्मफलनिर्दिष्टां यां यां योनिं व्रजाम्यहम् ।
तस्यां तस्यां हृषीकेश त्वयि भक्तिर्दृढाऽस्तु मे ॥ 10॥
माद्री उवाच ।
कृष्णे रताः कृष्णमनुस्मरन्ति
रात्रौ च कृष्णं पुनरुत्थिता ये ।
ते भिन्नदेहाः प्रविशन्ति कृष्णे
हविर्यथा मन्त्रहुतं हुताशे ॥ 11॥
द्रौपदी उवाच ।
कीटेषु पक्षिषु मृगेषु सरीसृपेषु
रक्षःपिशाचमनुजेष्वपि यत्र यत्र ।
जातस्य मे भवतु केशव त्वत्प्रसादात्
त्वय्येव भक्तिरचलाऽव्यभिचारिणी च ॥ 12॥
सुभद्रा उवाच ।
एकोऽपि कृष्णस्य कृतः प्रणामो
दशाश्वमेधावभृथेन तुल्यः ।
दशाश्वमेधी पुनरेति जन्म
कृष्णप्रणामी न पुनर्भवाय ॥ 13॥
अभिमन्युरुवाच ।
गोविन्द गोविन्द हरे मुरारे
गोविन्द गोविन्द मुकुन्द कृष्ण
गोविन्द गोविन्द रथाङ्गपाणे ।
गोविन्द गोविन्द नमामि नित्यम् ॥ 14॥
धृष्टद्युम्न उवाच ।
श्रीराम नारायण वासुदेव
गोविन्द वैकुण्ठ मुकुन्द कृष्ण ।
श्रीकेशवानन्त नृसिंह विष्णो
मां त्राहि संसारभुजङ्गदष्टम् ॥ 15॥
सात्यकिरुवाच ।
अप्रमेय हरे विष्णो कृष्ण दामोदराऽच्युत ।
गोविन्दानन्त सर्वेश वासुदेव नमोऽस्तु ते ॥ 16॥
उद्धव उवाच ।
वासुदेवं परित्यज्य योऽन्यं देवमुपासते ।
तृषितो जाह्नवीतीरे कूपं खनति दुर्मतिः ॥ 17॥
धौम्य उवाच ।
अपां समीपे शयनासनस्थिते
दिवा च रात्रौ च यथाधिगच्छता ।
यद्यस्ति किञ्चित् सुकृतं कृतं मया
जनार्दनस्तेन कृतेन तुष्यतु ॥ 18॥
सञ्जय उवाच ।
आर्ता विषण्णाः शिथिलाश्च भीता
घोरेषु व्याघ्रादिषु वर्तमानाः ।
सङ्कीर्त्य नारायणशब्दमात्रं
विमुक्तदुःखाः सुखिनो भवन्ति ॥ 19॥
अक्रूर उवाच ।
अहं तु नारायणदासदास-
दासस्य दासस्य च दासदासः ।
अन्यो न हीशो जगतो नराणां
तस्मादहं धन्यतरोऽस्मि लोके ॥ 20॥
विराट उवाच ।
वासुदेवस्य ये भक्ताः शान्तास्तद्गतचेतसः ।
तेषां दासस्य दासोऽहं भवेयं जन्मजन्मनि ॥ 21॥
भीष्म उवाच ।
विपरीतेषु कालेषु परिक्षीणेषु बन्धुषु ।
त्राहि मां कृपया कृष्ण शरणागतवत्सल ॥ 22॥
द्रोण उवाच ।
ये ये हताश्चक्रधरेण दैत्यां-
स्त्रैलोक्यनाथेन जनार्दनेन ।
ते ते गता विष्णुपुरीं प्रयाताः
क्रोधोऽपि देवस्य वरेण तुल्यः ॥ 23॥
कृपाचार्य उवाच ।
मज्जन्मनः फलमिदं मधुकैटभारे
मत्प्रार्थनीय मदनुग्रह एष एव ।
त्वद्भृत्यभृत्यपरिचारकभृत्यभृत्य-
भृत्यस्य भृत्य इति मां स्मर लोकनाथ ॥ 24॥
अश्वत्थाम उवाच ।
गोविन्द केशव जनार्दन वासुदेव
विश्वेश विश्व मधुसूदन विश्वरूप ।
श्रीपद्मनाभ पुरुषोत्तम देहि दास्यं
नारायणाच्युत नृसिंह नमो नमस्ते ॥ 25॥
कर्ण उवाच ।
नान्यं वदामि न शऋणोमि न चिन्तयामि
नान्यं स्मरामि न भजामि न चाश्रयामि ।
भक्त्या त्वदीयचरणाम्बुजमादरेण
श्रीश्रीनिवास पुरुषोत्तम देहि दास्यम् ॥ 26॥
धृतराष्ट्र उवाच ।
नमो नमः कारणवामनाय
नारायणायामितविक्रमाय ।
श्रीशार्ङ्गचक्रासिगदाधराय
नमोऽस्तु तस्मै पुरुषोत्तमाय ॥ 27॥
गान्धारी उवाच ।
त्वमेव माता च पिता त्वमेव
त्वमेव बन्धुश्च सखा त्वमेव ।
त्वमेव विद्या द्रविणं त्वमेव
त्वमेव सर्वं मम देव देव ॥ 28॥
द्रुपद उवाच ।
यज्ञेशाच्युत गोविन्द माधवानन्त केशव ।
कृष्ण विष्णो हृषीकेश वासुदेव नमोऽस्तु ते ॥ 29॥
जयद्रथ उवाच ।
नमः कृष्णाय देवाय ब्रह्मणेऽनन्तशक्तये ।
योगेश्वराय योगाय त्वामहं शरणं गतः ॥ 30॥
विकर्ण उवाच ।
कृष्णाय वासुदेवाय देवकीनन्दनाय च ।
नन्दगोपकुमाराय गोविन्दाय नमो नमः ॥ 31॥
विराट उवाच ।
नमो ब्रह्मण्यदेवाय गोब्राह्मणहिताय च ।
जगद्धिताय कृष्णाय गोविन्दाय नमो नमः ॥ 32॥
शल्य उवाच ।
अतसीपुष्पसङ्काशं पीतवाससमच्युतम् ।
ये नमस्यन्ति गोविन्दं तेषां न विद्यते भयम् ॥ 33॥
बलभद्र उवाच ।
कृष्ण कृष्ण कृपालो त्वमगतीनां गतिर्भव ।
संसारार्णवमग्नानां प्रसीद पुरुषोत्तम ॥ 34॥
श्रीकृष्ण उवाच ।
कृष्ण कृष्णेति कृष्णेति यो मां स्मरति नित्यशः ।
जलं भित्वा यथा पद्मं नरकादुद्धराम्यहम् ॥ 35॥
श्रीकृष्ण उवाच ।
नित्यं वदामि मनुजाः स्वयमूर्ध्वबाहु-
र्यो मां मुकुन्द नरसिंह जनार्दनेति ।
जीवो जपत्यनुदिनं मरणे रणे वा
पाषाणकाष्ठसदृशाय ददाम्यभीष्टम् ॥ 36॥
ईश्वर उवाच ।
सकृन्नारायणेत्युक्त्वा पुमान् कल्पशतत्रयम् ।
गङ्गादिसर्वतीर्थेषु स्नातो भवति पुत्रक ॥ 37॥
सूत उवाच ।
तत्रैव गङ्गा यमुना च तत्र
गोदावरी सिन्धु सरस्वती च ।
सर्वाणि तीर्थानि वसन्ति तत्र
यत्राच्युतोदार कथाप्रसङ्गः ॥ 38॥
यम उवाच ।
नरके पच्यमानं तु यमेनं परिभाषितम् ।
किं त्वया नार्चितो देवः केशवः क्लेशनाशनः ॥ 35॥
नारद उवाच ।
जन्मान्तरसहस्रेण तपोध्यानसमाधिना ।
नराणां क्षीणपापानां कृष्णे भक्तिः प्रजायते ॥ 40॥
प्रह्लाद उवाच ।
नाथ योनिसहस्रेषु येषु येषु व्रजाम्यहम् ।
तेषु तेष्वचला भक्तिरच्युताऽस्तु सदा त्वयि ॥ 41॥
या प्रीतिरविवेकनां विषयेष्वनपायिनि ।
त्वामनुस्मरतः सा मे हृदयान्माऽपसर्पतु ॥ 42॥
विश्वामित्र उवाच ।
किं तस्य दानैः किं तीर्थैः किं तपोभिः किमध्वरैः ।
यो नित्यं ध्यायते देवं नारायणमनन्यधीः ॥ 43॥
जमदग्निरुवाच ।
नित्योत्सवो भवेत्तेषां नित्यं नित्यं च मङ्गलम् ।
येषां हृदिस्थो भगवान्मङ्गलायतनं हरिः ॥ 44॥
भरद्वाज उवाच ।
लाभस्तेषां जयस्तेषां कुतस्तेषां पराजयः ।
येषामिन्दीश्वरश्यामो हृदयस्थो जनार्दनः ॥ 45॥
गौतम उवाच ।
गोकोटिदानं ग्रहणेषु काशी-
प्रयागगङ्गायुतकल्पवासः ।
यज्ञायुतं मेरुसुवर्णदानं
गोविन्दनामस्मरणेन तुल्यम् ॥ 46॥
अग्निरुवाच ।
गोविन्देति सदा स्नानं गोविन्देति सदा जपः ।
गोविन्देति सदा ध्यानं सदा गोविन्दकीर्तनम् ॥ 47॥
त्र्यक्षरं परमं ब्रह्म गोविन्द त्र्यक्षरं परम् ।
तस्मादुच्चारितं येन ब्रह्मभूयाय कल्पते ॥ 48॥
वेदव्यास उवाच ।
अच्युतः कल्पवृक्षोऽसावनन्तः कामधेनु वै ।
चिन्तामणिस्तु गोविन्दो हरेर्नाम विचिन्तयेत् ॥ 49॥
इन्द्र उवाच ।
जयतु जयतु देवो देवकीनन्दनोऽयं
जयतु जयतु कृष्णो वृष्णिवंशप्रदीपः ।
जयतु जयतु मेघश्यामलः कोमलाङ्गो
जयतु जयतु पृथ्वीभारनाशो मुकुन्दः ॥ 50॥
पिप्पलायन उवाच ।
श्रीमन्नृसिंहविभवे गरुडध्वजाय
तापत्रयोपशमनाय भवौषधाय ।
कृष्णाय वृश्चिकजलाग्निभुजङ्गरोग-
क्लेशव्ययाय हरये गुरवे नमस्ते ॥ 51॥
आविर्होत्र उवाच ।
कृष्ण त्वदीयपदपङ्कजपञ्जरान्ते
अद्यैव मे विशतु मानसराजहंसः ।
प्राणप्रयाणसमये कफवातपित्तैः
कण्ठावरोधनविधौ स्मरणं कुतस्ते ॥ 52॥
विदुर उवाच ।
हरेर्नामैव नामैव नामैव मम जीवनम् ।
कलौ नास्त्येव नास्त्येव नास्त्येव गतिरन्यथा ॥ 53॥
वसिष्ठ उवाच ।
कृष्णेति मङ्गलं नाम यस्य वाचि प्रवर्तते ।
भस्मीभवन्ति तस्याशु महापातककोटयः ॥ 54॥
अरुन्धत्युवाच ।
कृष्णाय वासुदेवाय हरये परमात्मने ।
प्रणतक्लेशनाशाय गोविन्दाय नमो नमः ॥ 55॥
कश्यप उवाच ।
कृष्णानुस्मरणादेव पापसङ्घट्टपञ्जरम् ।
शतधा भेदमाप्नोति गिरिर्वज्रहतो यथा ॥ 56॥
दुर्योधन उवाच ।
जानामि धर्मं न च मे प्रवृत्ति-
र्जानामि पापं न च मे निवृत्तिः ।
केनापि देवेन हृदि स्थितेन
यथा नियुक्तोऽस्मि तथा करोमि ॥ 57॥
यन्त्रस्य मम दोषेण क्षम्यतां मधुसूदन ।
अहं यन्त्रं भवान् यन्त्री मम दोषो न दीयताम् ॥ 58॥
भृगुरुवाच ।
नामैव तव गोविन्द नाम त्वत्तः शताधिकम् ।
ददात्त्युच्चारणान्मुक्तिः भवानष्टाङ्गयोगतः ॥ 59॥
लोमश उवाच ।
नमामि नारायण पादपङ्कजं
करोमि नारायणपूजनं सदा ।
वदामि नारायणनाम निर्मलं
स्मरामि नारायणतत्त्वमव्ययम् ॥ 60॥
शौनक उवाच ।
स्मृतेः सकलकल्याणं भजनं यस्य जायते ।
पुरुषं तमजं नित्यं व्रजामि शरणं हरिम् ॥ 61॥
गर्ग उवाच ।
नारायणेति मन्त्रोऽस्ति वागस्ति वशवर्तिनी ।
तथापि नरके घोरे पतन्तीत्यद्भुतं महत् ॥ 62॥
दाल्भ्य उवाच ।
किं तस्य बहुभिर्मन्त्रैर्भक्तिर्यस्य जनार्दने ।
नमो नारायणायेति मन्त्रः सर्वार्थसाधाके ॥ 63॥
वैशम्पायन उवाच ।
यत्र योगेश्वरः कृष्णो यत्र पार्थो धनुर्धरः ।
तत्र श्रीर्विजयो भूतिर्ध्रुवा नीतिर्मतिर्मम ॥ 64॥
अग्निरुवाच ।
हरिर्हरति पापानि दुष्टचित्तैरपि स्मृतः ।
अनिच्छयापि संस्पृष्टो दहत्येव हि पावकः ॥ 65॥
परमेश्वर उवाच ।
सकृदुच्चरितं येन हरिरित्यक्षरद्वयम् ।
लब्धः परिकरस्तेन मोक्षाय गमनं प्रति ॥ 66॥
पुलस्त्य उवाच ।
हे जिह्वे रससारज्ञे सर्वदा मधुरप्रिये ।
नारायणाख्यपीयूषं पिब जिह्वे निरन्तरम् ॥ 67॥
व्यास उवाच ।
सत्यं सत्यं पुनः सत्यं सत्यं सत्यं वदाम्यहम् ।
नास्ति वेदात्परं शास्त्रं न देवः केशवात्परः ॥ 68॥
धन्वन्तरिरुवाच ।
अच्युतानन्त गोविन्द नामोच्चारणभेषजात् ।
नश्यन्ति सकला रोगाः सत्यं सत्यं वदाम्यहम् ॥ 69॥
मार्कण्डेय उवाच ।
स्वर्गदं मोक्षदं देवं सुखदं जगतो गुरुम् ।
कथं मुहुर्तमपि तं वासुदेवं न चिन्तयेत् ॥ 70॥
अगस्त्य उवाच ।
निमिषं निमिषार्धं वा प्राणिनां विष्णुचिन्तनम् ।
तत्र तत्र कुरुक्षेत्रं प्रयागो नैमिषं वरम् ॥ 71॥
वामदेव उवाच ।
निमिषं निमिषार्धं वा प्राणिनां विष्णुचिन्तनम् ।
कल्पकोटिसहस्राणि लभते वाञ्छितं फलम् ॥ 72॥
शुक उवाच ।
आलोड्य सर्वशास्त्राणि विचार्य च पुनः पुनः ।
इदमेकं सुनिष्पन्नं ध्येयो नारायणः सदा ॥ 73॥
श्रीमहादेव उवाच ।
शरीरे जर्जरीभूते व्याधिग्रस्ते कलेवरे ।
औषधं जाह्नवीतोयं वैद्यो नारायणो हरिः ॥ 74॥
शौनक उवाच ।
भोजनाच्छादने चिन्तां वृथा कुर्वन्ति वैष्णवाः ।
योऽसौ विश्वम्भरो देवः स किं भक्तानुपेक्षते ॥ 75॥
सनत्कुमार उवाच ।
यस्य हस्ते गदा चक्रं गरुडो यस्य वाहनम् ।
शङ्खचक्रगदापद्मी स मे विष्णुः प्रसीदतु ॥ 76॥
एवं ब्रह्मादयो देवा ऋषयश्च तपोधनाः ।
कीर्तयन्ति सुरश्रेष्ठमेवं नारायणं विभुम् ॥ 77॥
इदं पवित्रमायुष्यं पुण्यं पापप्रणाशनम् ।
दुःस्वप्ननाशनं स्तोत्रं पाण्डवैः परिकीर्तितम् ॥ 78॥
यः पठेत्प्रातरुत्थाय शुचिस्तद्गतमानसः ।
गवां शतसहस्रस्य सम्यग्दत्तस्य यत्फलम् ॥ 79॥
तत्फलं समवाप्नोति यः पठेदिति संस्तवम् ।
सर्वपापविनिर्मुक्तो विष्णुलोकं स गच्छति ॥ 80॥
गङ्गा गीता च गायत्री गोविन्दो गरुडध्वजः ।
गकारैः पञ्चभिर्युक्तः पुनर्जन्म न विद्यते ॥ 81॥
गीतां यः पठते नित्यं श्लोकार्धं श्लोकमेव वा ।
मुच्यते सर्वपापेभ्यो विष्णुलोकं स गच्छति ॥ 82॥
इति पाण्डवगीता अथवा प्रपन्नगीता समाप्ता ।
ॐ तत्सत् ।
prahlādanāradaparāśarapuṇḍarīka-
vyāsāmbarīṣaśukaśaunakabhīṣmakāvyāḥ |
rukmāṅgadārjunavasiṣṭhavibhīṣaṇādyā
etānahaṃ paramabhāgavatān namāmi || 1||
lomaharṣaṇa uvāca |
dharmo vivardhati yudhiṣṭhirakīrtanena
pāpaṃ praṇaśyati vṛkodarakīrtanena |
śatrurvinaśyati dhanañjayakīrtanena
mādrīsutau kathayatāṃ na bhavanti rogāḥ || 2||
brahmovāca |
ye mānavā vigatarāgaparā¶jñā
nārāyaṇaṃ suraguruṃ satataṃ smaranti |
dhyānena tena hatakilbiṣa cetanāste
mātuḥ payodhararasaṃ na punaḥ pibanti || 3||
indra uvāca |
nārāyaṇo nāma naro narāṇāṃ
prasiddhacauraḥ kathitaḥ pṛthivyām |
anekajanmārjitapāpasañcayaṃ
haratyaśeṣaṃ smṛtamātra eva yaḥ || 4||
yudhiṣṭhira uvāca |
meghaśyāmaṃ pītakauśeyavāsaṃ
śrīvatsāṅkaṃ kaustubhodbhāsitāṅgam |
puṇyopetaṃ puṇḍarīkāyatākṣaṃ
viṣṇuṃ vande sarvalokaikanātham || 5||
bhīma uvāca |
jalaughamagnā sacarā'carā dharā
viṣāṇakoṭyā'khilaviśvamūrtinā |
samuddhṛtā yena varāharūpiṇā
sa me svayambhūrbhagavān prasīdaru || 6||
arjuna uvāca |
acintyamavyaktamanantamavyayaṃ
vibhuṃ prabhuṃ bhāvitaviśvabhāvanam |
trailokyavistāravicārakārakaṃ
hariṃ prapanno'smi gatiṃ mahātmanām || 7||
nakula uvāca |
yadi gamanamadhastāt kālapāśānubandhād
yadi ca kulavihīne jāyate pakṣikīṭe |
kṛmiśatamapi gatvā dhyāyate cāntarātmā
mama bhavatu hṛdisthā keśave bhaktirekā || 8||
sahadeva uvāca |
tasya yajñavarāhasya viṣṇoratulatejasaḥ |
praṇāmaṃ ye prakurvanti teṣāmapi namo namaḥ || 9||
kuntī uvāca |
svakarmaphalanirdiṣṭāṃ yāṃ yāṃ yoniṃ vrajāmyaham |
tasyāṃ tasyāṃ hṛṣīkeśa tvayi bhaktirdṛḍhā'stu me || 10||
mādrī uvāca |
kṛṣṇe ratāḥ kṛṣṇamanusmaranti
rātrau ca kṛṣṇaṃ punarutthitā ye |
te bhinnadehāḥ praviśanti kṛṣṇe
haviryathā mantrahutaṃ hutāśe || 11||
draupadī uvāca |
kīṭeṣu pakṣiṣu mṛgeṣu sarīsṛpeṣu
rakṣaḥpiśācamanujeṣvapi yatra yatra |
jātasya me bhavatu keśava tvatprasādāt
tvayyeva bhaktiracalā'vyabhicāriṇī ca || 12||
subhadrā uvāca |
eko'pi kṛṣṇasya kṛtaḥ praṇāmo
daśāśvamedhāvabhṛthena tulyaḥ |
daśāśvamedhī punareti janma
kṛṣṇapraṇāmī na punarbhavāya || 13||
abhimanyuruvāca |
govinda govinda hare murāre
govinda govinda mukunda kṛṣṇa
govinda govinda rathāṅgapāṇe |
govinda govinda namāmi nityam || 14||
dhṛṣṭadyumna uvāca |
śrīrāma nārāyaṇa vāsudeva
govinda vaikuṇṭha mukunda kṛṣṇa |
śrīkeśavānanta nṛsiṃha viṣṇo
māṃ trāhi saṃsārabhujaṅgadaṣṭam || 15||
sātyakiruvāca |
aprameya hare viṣṇo kṛṣṇa dāmodarā'cyuta |
govindānanta sarveśa vāsudeva namo'stu te || 16||
uddhava uvāca |
vāsudevaṃ parityajya yo'nyaṃ devamupāsate |
tṛṣito jāhnavītīre kūpaṃ khanati durmatiḥ || 17||
dhaumya uvāca |
apāṃ samīpe śayanāsanasthite
divā ca rātrau ca yathādhigacchatā |
yadyasti kiñcit sukṛtaṃ kṛtaṃ mayā
janārdanastena kṛtena tuṣyatu || 18||
sañjaya uvāca |
ārtā viṣaṇṇāḥ śithilāśca bhītā
ghoreṣu vyāghrādiṣu vartamānāḥ |
saṅkīrtya nārāyaṇaśabdamātraṃ
vimuktaduḥkhāḥ sukhino bhavanti || 19||
akrūra uvāca |
ahaṃ tu nārāyaṇadāsadāsa-
dāsasya dāsasya ca dāsadāsaḥ |
anyo na hīśo jagato narāṇāṃ
tasmādahaṃ dhanyataro'smi loke || 20||
virāṭa uvāca |
vāsudevasya ye bhaktāḥ śāntāstadgatacetasaḥ |
teṣāṃ dāsasya dāso'haṃ bhaveyaṃ janmajanmani || 21||
bhīṣma uvāca |
viparīteṣu kāleṣu parikṣīṇeṣu bandhuṣu |
trāhi māṃ kṛpayā kṛṣṇa śaraṇāgatavatsala || 22||
droṇa uvāca |
ye ye hatāścakradhareṇa daityāṃ-
strailokyanāthena janārdanena |
te te gatā viṣṇupurīṃ prayātāḥ
krodho'pi devasya vareṇa tulyaḥ || 23||
kṛpācārya uvāca |
majjanmanaḥ phalamidaṃ madhukaiṭabhāre
matprārthanīya madanugraha eṣa eva |
tvadbhṛtyabhṛtyaparicārakabhṛtyabhṛtya-
bhṛtyasya bhṛtya iti māṃ smara lokanātha || 24||
aśvatthāma uvāca |
govinda keśava janārdana vāsudeva
viśveśa viśva madhusūdana viśvarūpa |
śrīpadmanābha puruṣottama dehi dāsyaṃ
nārāyaṇācyuta nṛsiṃha namo namaste || 25||
karṇa uvāca |
nānyaṃ vadāmi na śaṛṇomi na cintayāmi
nānyaṃ smarāmi na bhajāmi na cāśrayāmi |
bhaktyā tvadīyacaraṇāmbujamādareṇa
śrīśrīnivāsa puruṣottama dehi dāsyam || 26||
dhṛtarāṣṭra uvāca |
namo namaḥ kāraṇavāmanāya
nārāyaṇāyāmitavikramāya |
śrīśārṅgacakrāsigadādharāya
namo'stu tasmai puruṣottamāya || 27||
gāndhārī uvāca |
tvameva mātā ca pitā tvameva
tvameva bandhuśca sakhā tvameva |
tvameva vidyā draviṇaṃ tvameva
tvameva sarvaṃ mama deva deva || 28||
drupada uvāca |
yajñeśācyuta govinda mādhavānanta keśava |
kṛṣṇa viṣṇo hṛṣīkeśa vāsudeva namo'stu te || 29||
jayadratha uvāca |
namaḥ kṛṣṇāya devāya brahmaṇe'nantaśaktaye |
yogeśvarāya yogāya tvāmahaṃ śaraṇaṃ gataḥ || 30||
vikarṇa uvāca |
kṛṣṇāya vāsudevāya devakīnandanāya ca |
nandagopakumārāya govindāya namo namaḥ || 31||
virāṭa uvāca |
namo brahmaṇyadevāya gobrāhmaṇahitāya ca |
jagaddhitāya kṛṣṇāya govindāya namo namaḥ || 32||
śalya uvāca |
atasīpuṣpasaṅkāśaṃ pītavāsasamacyutam |
ye namasyanti govindaṃ teṣāṃ na vidyate bhayam || 33||
balabhadra uvāca |
kṛṣṇa kṛṣṇa kṛpālo tvamagatīnāṃ gatirbhava |
saṃsārārṇavamagnānāṃ prasīda puruṣottama || 34||
śrīkṛṣṇa uvāca |
kṛṣṇa kṛṣṇeti kṛṣṇeti yo māṃ smarati nityaśaḥ |
jalaṃ bhitvā yathā padmaṃ narakāduddharāmyaham || 35||
śrīkṛṣṇa uvāca |
nityaṃ vadāmi manujāḥ svayamūrdhvabāhu-
ryo māṃ mukunda narasiṃha janārdaneti |
jīvo japatyanudinaṃ maraṇe raṇe vā
pāṣāṇakāṣṭhasadṛśāya dadāmyabhīṣṭam || 36||
īśvara uvāca |
sakṛnnārāyaṇetyuktvā pumān kalpaśatatrayam |
gaṅgādisarvatīrtheṣu snāto bhavati putraka || 37||
sūta uvāca |
tatraiva gaṅgā yamunā ca tatra
godāvarī sindhu sarasvatī ca |
sarvāṇi tīrthāni vasanti tatra
yatrācyutodāra kathāprasaṅgaḥ || 38||
yama uvāca |
narake pacyamānaṃ tu yamenaṃ paribhāṣitam |
kiṃ tvayā nārcito devaḥ keśavaḥ kleśanāśanaḥ || 35||
nārada uvāca |
janmāntarasahasreṇa tapodhyānasamādhinā |
narāṇāṃ kṣīṇapāpānāṃ kṛṣṇe bhaktiḥ prajāyate || 40||
prahlāda uvāca |
nātha yonisahasreṣu yeṣu yeṣu vrajāmyaham |
teṣu teṣvacalā bhaktiracyutā'stu sadā tvayi || 41||
yā prītiravivekanāṃ viṣayeṣvanapāyini |
tvāmanusmarataḥ sā me hṛdayānmā'pasarpatu || 42||
viśvāmitra uvāca |
kiṃ tasya dānaiḥ kiṃ tīrthaiḥ kiṃ tapobhiḥ kimadhvaraiḥ |
yo nityaṃ dhyāyate devaṃ nārāyaṇamananyadhīḥ || 43||
jamadagniruvāca |
nityotsavo bhavetteṣāṃ nityaṃ nityaṃ ca maṅgalam |
yeṣāṃ hṛdistho bhagavānmaṅgalāyatanaṃ hariḥ || 44||
bharadvāja uvāca |
lābhasteṣāṃ jayasteṣāṃ kutasteṣāṃ parājayaḥ |
yeṣāmindīśvaraśyāmo hṛdayastho janārdanaḥ || 45||
gautama uvāca |
gokoṭidānaṃ grahaṇeṣu kāśī-
prayāgagaṅgāyutakalpavāsaḥ |
yajñāyutaṃ merusuvarṇadānaṃ
govindanāmasmaraṇena tulyam || 46||
agniruvāca |
govindeti sadā snānaṃ govindeti sadā japaḥ |
govindeti sadā dhyānaṃ sadā govindakīrtanam || 47||
tryakṣaraṃ paramaṃ brahma govinda tryakṣaraṃ param |
tasmāduccāritaṃ yena brahmabhūyāya kalpate || 48||
vedavyāsa uvāca |
acyutaḥ kalpavṛkṣo'sāvanantaḥ kāmadhenu vai |
cintāmaṇistu govindo harernāma vicintayet || 49||
indra uvāca |
jayatu jayatu devo devakīnandano'yaṃ
jayatu jayatu kṛṣṇo vṛṣṇivaṃśapradīpaḥ |
jayatu jayatu meghaśyāmalaḥ komalāṅgo
jayatu jayatu pṛthvībhāranāśo mukundaḥ || 50||
pippalāyana uvāca |
śrīmannṛsiṃhavibhave garuḍadhvajāya
tāpatrayopaśamanāya bhavauṣadhāya |
kṛṣṇāya vṛścikajalāgnibhujaṅgaroga-
kleśavyayāya haraye gurave namaste || 51||
āvirhotra uvāca |
kṛṣṇa tvadīyapadapaṅkajapañjarānte
adyaiva me viśatu mānasarājahaṃsaḥ |
prāṇaprayāṇasamaye kaphavātapittaiḥ
kaṇṭhāvarodhanavidhau smaraṇaṃ kutaste || 52||
vidura uvāca |
harernāmaiva nāmaiva nāmaiva mama jīvanam |
kalau nāstyeva nāstyeva nāstyeva gatiranyathā || 53||
vasiṣṭha uvāca |
kṛṣṇeti maṅgalaṃ nāma yasya vāci pravartate |
bhasmībhavanti tasyāśu mahāpātakakoṭayaḥ || 54||
arundhatyuvāca |
kṛṣṇāya vāsudevāya haraye paramātmane |
praṇatakleśanāśāya govindāya namo namaḥ || 55||
kaśyapa uvāca |
kṛṣṇānusmaraṇādeva pāpasaṅghaṭṭapañjaram |
śatadhā bhedamāpnoti girirvajrahato yathā || 56||
duryodhana uvāca |
jānāmi dharmaṃ na ca me pravṛtti-
rjānāmi pāpaṃ na ca me nivṛttiḥ |
kenāpi devena hṛdi sthitena
yathā niyukto'smi tathā karomi || 57||
yantrasya mama doṣeṇa kṣamyatāṃ madhusūdana |
ahaṃ yantraṃ bhavān yantrī mama doṣo na dīyatām || 58||
bhṛguruvāca |
nāmaiva tava govinda nāma tvattaḥ śatādhikam |
dadāttyuccāraṇānmuktiḥ bhavānaṣṭāṅgayogataḥ || 59||
lomaśa uvāca |
namāmi nārāyaṇa pādapaṅkajaṃ
karomi nārāyaṇapūjanaṃ sadā |
vadāmi nārāyaṇanāma nirmalaṃ
smarāmi nārāyaṇatattvamavyayam || 60||
śaunaka uvāca |
smṛteḥ sakalakalyāṇaṃ bhajanaṃ yasya jāyate |
puruṣaṃ tamajaṃ nityaṃ vrajāmi śaraṇaṃ harim || 61||
garga uvāca |
nārāyaṇeti mantro'sti vāgasti vaśavartinī |
tathāpi narake ghore patantītyadbhutaṃ mahat || 62||
dālbhya uvāca |
kiṃ tasya bahubhirmantrairbhaktiryasya janārdane |
namo nārāyaṇāyeti mantraḥ sarvārthasādhāke || 63||
vaiśampāyana uvāca |
yatra yogeśvaraḥ kṛṣṇo yatra pārtho dhanurdharaḥ |
tatra śrīrvijayo bhūtirdhruvā nītirmatirmama || 64||
agniruvāca |
harirharati pāpāni duṣṭacittairapi smṛtaḥ |
anicchayāpi saṃspṛṣṭo dahatyeva hi pāvakaḥ || 65||
parameśvara uvāca |
sakṛduccaritaṃ yena harirityakṣaradvayam |
labdhaḥ parikarastena mokṣāya gamanaṃ prati || 66||
pulastya uvāca |
he jihve rasasārajñe sarvadā madhurapriye |
nārāyaṇākhyapīyūṣaṃ piba jihve nirantaram || 67||
vyāsa uvāca |
satyaṃ satyaṃ punaḥ satyaṃ satyaṃ satyaṃ vadāmyaham |
nāsti vedātparaṃ śāstraṃ na devaḥ keśavātparaḥ || 68||
dhanvantariruvāca |
acyutānanta govinda nāmoccāraṇabheṣajāt |
naśyanti sakalā rogāḥ satyaṃ satyaṃ vadāmyaham || 69||
mārkaṇḍeya uvāca |
svargadaṃ mokṣadaṃ devaṃ sukhadaṃ jagato gurum |
kathaṃ muhurtamapi taṃ vāsudevaṃ na cintayet || 70||
agastya uvāca |
nimiṣaṃ nimiṣārdhaṃ vā prāṇināṃ viṣṇucintanam |
tatra tatra kurukṣetraṃ prayāgo naimiṣaṃ varam || 71||
vāmadeva uvāca |
nimiṣaṃ nimiṣārdhaṃ vā prāṇināṃ viṣṇucintanam |
kalpakoṭisahasrāṇi labhate vāñchitaṃ phalam || 72||
śuka uvāca |
āloḍya sarvaśāstrāṇi vicārya ca punaḥ punaḥ |
idamekaṃ suniṣpannaṃ dhyeyo nārāyaṇaḥ sadā || 73||
śrīmahādeva uvāca |
śarīre jarjarībhūte vyādhigraste kalevare |
auṣadhaṃ jāhnavītoyaṃ vaidyo nārāyaṇo hariḥ || 74||
śaunaka uvāca |
bhojanācchādane cintāṃ vṛthā kurvanti vaiṣṇavāḥ |
yo'sau viśvambharo devaḥ sa kiṃ bhaktānupekṣate || 75||
sanatkumāra uvāca |
yasya haste gadā cakraṃ garuḍo yasya vāhanam |
śaṅkhacakragadāpadmī sa me viṣṇuḥ prasīdatu || 76||
evaṃ brahmādayo devā ṛṣayaśca tapodhanāḥ |
kīrtayanti suraśreṣṭhamevaṃ nārāyaṇaṃ vibhum || 77||
idaṃ pavitramāyuṣyaṃ puṇyaṃ pāpapraṇāśanam |
duḥsvapnanāśanaṃ stotraṃ pāṇḍavaiḥ parikīrtitam || 78||
yaḥ paṭhetprātarutthāya śucistadgatamānasaḥ |
gavāṃ śatasahasrasya samyagdattasya yatphalam || 79||
tatphalaṃ samavāpnoti yaḥ paṭhediti saṃstavam |
sarvapāpavinirmukto viṣṇulokaṃ sa gacchati || 80||
gaṅgā gītā ca gāyatrī govindo garuḍadhvajaḥ |
gakāraiḥ pañcabhiryuktaḥ punarjanma na vidyate || 81||
gītāṃ yaḥ paṭhate nityaṃ ślokārdhaṃ ślokameva vā |
mucyate sarvapāpebhyo viṣṇulokaṃ sa gacchati || 82||
iti pāṇḍavagītā athavā prapannagītā samāptā |
oṃ tatsat |
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.