𑌕𑌨𑍍𑌦 𑌷𑌷𑍍𑌟𑌿 𑌕𑌵𑌚𑌮𑍍 (𑌤𑌮𑌿𑌲𑍍)

Kanda Shashti Kavacham (tamil)

📂 Kavacham 🖋️ Grantha script
📄 Download PDF
𑌕𑌾𑌪𑍍𑌪𑍁
𑌤𑍁𑌦𑌿𑌪𑍍𑌪𑍋𑌰𑍍‍𑌕𑍍𑌕𑍁 𑌵𑌲𑍍𑌵𑌿𑌨𑍈𑌪𑍋𑌂 𑌤𑍁𑌨𑍍𑌬𑌂 𑌪𑍋𑌂
𑌨𑍇𑌀𑌞𑍍𑌜𑌿𑌲𑍍 𑌪𑌦𑌿𑌪𑍍𑌪𑍋𑌰𑍍𑌕𑍁 𑌸𑍇𑌀𑌲𑍍𑌵𑌂 𑌪𑌲𑌿𑌤𑍍𑌤𑍁 𑌕𑌦𑌿𑌤𑍍𑌤𑍋𑌙𑍍𑌗𑍁𑌮𑍍
𑌨𑌿𑌷𑍍𑌟𑍈𑌯𑍁𑌂 𑌕𑍈𑌕𑍂𑌡𑍁𑌂, 𑌨𑌿𑌮𑌲𑌰𑌰𑍁𑌲𑍍 𑌕𑌨𑍍𑌦𑌰𑍍
𑌷𑌷𑍍𑌠𑌿 𑌕𑌵𑌚𑌨𑍍 𑌤𑌨𑍈 ।
𑌕𑍁𑌰𑌼𑌲𑍍 𑌵𑍇𑌀𑌣𑍍𑌬𑌾 ।
𑌅𑌮𑌰𑌰𑍍 𑌇𑌡𑌰𑍍𑌤𑍀𑌰 𑌅𑌮𑌰𑌂 𑌪𑍁𑌰𑌿𑌨𑍍𑌦
𑌕𑍁𑌮𑌰𑌨𑍍 𑌅𑌡𑌿 𑌨𑍇𑌀𑌞𑍍𑌜𑍇 𑌕𑍁𑌰𑌼𑌿 ।
𑌨𑍂𑌲𑍍
𑌷𑌷𑍍𑌠𑌿𑌯𑍈 𑌨𑍋𑌕𑍍𑌕 𑌶𑌰𑌵𑌣 𑌭𑌵𑌨𑌾𑌰𑍍
𑌶𑌿𑌷𑍍𑌟𑌰𑍁𑌕𑍍𑌕𑍁𑌦𑌵𑍁𑌂 𑌶𑍇𑌀𑌙𑍍𑌕𑌦𑌿𑌰𑍍 𑌵𑍇𑌲𑍋𑌨𑍍
𑌪𑌾𑌦𑌮𑌿𑌰𑌣𑍍𑌡𑌿𑌲𑍍 𑌪𑌨𑍍𑌮𑌣𑌿𑌚𑍍 𑌚𑌦𑌙𑍍𑌗𑍈
𑌗𑍀𑌤𑌂 𑌪𑌾𑌡 𑌕𑌿𑌙𑍍𑌕𑌿𑌣𑌿 𑌯𑌾𑌡
𑌮𑍈𑌯 𑌨𑌡𑌨𑌂 𑌚𑍇𑌀𑌯𑍍𑌯𑍁𑌂 𑌮𑌯𑌿𑌲𑍍 𑌵𑌾𑌹𑌨𑌨𑌾𑌰𑍍 (5)
𑌕𑍈𑌯𑌿𑌲𑍍 𑌵𑍇𑌲𑌾𑌲𑍍 𑌏𑌀𑌨𑍈𑌕𑍍𑌕𑌾𑌕𑍍𑌕𑌵𑍇𑌀𑌨𑍍‍𑌋 𑌵𑌨𑍍𑌦𑍁
𑌵𑌰 𑌵𑌰 𑌵𑍇𑌲𑌾𑌯𑍁𑌧𑌨𑌾𑌰𑍍 𑌵𑌰𑍁𑌗
𑌵𑌰𑍁𑌗 𑌵𑌰𑍁𑌗 𑌮𑌯𑌿𑌲𑍋𑌨𑍍 𑌵𑌰𑍁𑌗
𑌇𑌨𑍍𑌦𑌿𑌰𑌨𑍍 𑌮𑍁𑌦𑌲𑌾 𑌏𑌀𑌣𑍍𑌡𑌿𑌶𑍈 𑌪𑍋𑌟𑍍𑌰
𑌮𑌨𑍍𑌦𑌿𑌰 𑌵𑌡𑌿𑌵𑍇𑌲𑍍 𑌵𑌰𑍁𑌗 𑌵𑌰𑍁𑌗 (10)
𑌵𑌾𑌸𑌵𑌨𑍍 𑌮𑌰𑍁𑌗𑌾 𑌵𑌰𑍁𑌗 𑌵𑌰𑍁𑌗
𑌨𑍇𑌶𑌕𑍍 𑌕𑍁𑌰𑌼𑌮𑌗𑌲𑍍 𑌨𑌿𑌨𑍈𑌵𑍋𑌨𑍍 𑌵𑌰𑍁𑌗
𑌆𑌋𑌮𑍁𑌗𑌂 𑌪𑌡𑍈𑌤𑍍𑌤 𑌅𑌯𑍍𑌯𑌾 𑌵𑌰𑍁𑌗
𑌨𑍀𑌰𑌼𑌿𑌡𑍁𑌂 𑌵𑍇𑌲𑌵𑌨𑍍 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌤𑌂 𑌵𑌰𑍁𑌗
𑌶𑌿𑌰𑌗𑌿𑌰𑌿 𑌵𑍇𑌲𑌵𑌨𑍍 𑌸𑍀𑌕𑍍𑌕𑌿𑌰𑌂 𑌵𑌰𑍁𑌗 (15)
𑌶𑌰𑌹𑌣 𑌭𑌵𑌨𑌾𑌰𑍍 𑌸𑌡𑍁𑌦𑌿𑌯𑌿𑌲𑍍 𑌵𑌰𑍁𑌗
𑌰𑌹𑌣 𑌭𑌵𑌶 𑌰𑌰𑌰𑌰 𑌰𑌰𑌰
𑌰𑌿𑌹𑌣 𑌭𑌵𑌶 𑌰𑌿𑌰𑌿𑌰𑌿𑌰𑌿 𑌰𑌿𑌰𑌿𑌰𑌿
𑌵𑌿𑌣𑌭𑌵 𑌶𑌰𑌹𑌣 𑌵𑍀𑌰𑌾 𑌨𑌮𑍋 𑌨𑌮
𑌨𑌿𑌭𑌵 𑌶𑌰𑌹𑌣 𑌨𑌿𑌰𑌼 𑌨𑌿𑌰𑌼 𑌨𑌿𑌰𑌼𑍇𑌀𑌨 (20)
𑌵𑌶𑌰 𑌹𑌣𑌭 𑌵𑌰𑍁𑌗 𑌵𑌰𑍁𑌗
𑌅𑌸𑍁𑌰𑌰𑍍 𑌕𑍁𑌡𑌿 𑌕𑍇𑌀𑌡𑍁𑌤𑍍𑌤 𑌅𑌯𑍍𑌯𑌾 𑌵𑌰𑍁𑌗
𑌏𑌀𑌨𑍍𑌨𑍈 𑌯𑌾𑌲𑍁𑌂 𑌇𑌲𑍈𑌯𑍋𑌨𑍍 𑌕𑍈𑌯𑌿𑌲𑍍
𑌪𑌨𑍍𑌨𑌿𑌰𑌣𑍍𑌡𑌾𑌯𑍁𑌧𑌂 𑌪𑌾𑌶𑌾𑌙𑍍𑌕𑍁𑌶𑌮𑍁𑌂
𑌪𑌰𑌨𑍍𑌦 𑌵𑌿𑌲𑌿’𑌗𑌲𑍍 𑌪𑌨𑍍𑌨𑌿𑌰𑌣𑍍𑌡𑌿𑌲𑌙𑍍𑌗 (25)
𑌵𑌿𑌰𑍈𑌨𑍍𑌦𑍇𑌀𑌨𑍈𑌕𑍍 𑌕𑌾𑌕𑍍𑌕 𑌵𑍇𑌲𑍋𑌨𑍍 𑌵𑌰𑍁𑌗
𑌐𑌯𑍁𑌂 𑌕𑌿𑌲𑌿𑌯𑍁𑌂 𑌅𑌡𑍈𑌵𑍁𑌡𑌨𑍍 𑌸𑍗𑌵𑍁𑌂
𑌉𑌯𑍍𑌯𑍋𑌀𑌲𑌿 𑌸𑍗𑌵𑍁𑌂, 𑌉𑌯𑌿𑌰𑍈𑌯𑍁𑌂 𑌕𑌿𑌲𑌿𑌯𑍁𑌂
𑌕𑌿𑌲𑌿𑌯𑍁𑌂 𑌸𑍗𑌵𑍁𑌂 𑌕𑌿𑌲𑌰𑍋𑌲𑌿𑌯𑍈𑌯𑍁𑌂
𑌨𑌿𑌲𑍈 𑌪𑍇𑌀𑌟𑍍𑌰𑍇𑌀𑌨𑍍𑌮𑍁𑌨𑍍 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌤𑌮𑍁𑌂 𑌓𑌀𑌲𑌿𑌰𑍁𑌂 (30)
𑌷𑌣𑍍𑌮𑍁𑌗𑌨𑍍 𑌨𑍀𑌯𑍁𑌂 𑌤𑌨𑌿𑌯𑍋𑌀𑌲𑌿 𑌯𑍋𑌀𑌵𑍍𑌵𑍁𑌂
𑌕𑍁𑌣𑍍𑌡𑌲𑌿𑌯𑌾𑌂 𑌶𑌿𑌵 𑌗𑍁𑌹𑌨𑍍 𑌦𑌿𑌨𑌂 𑌵𑌰𑍁𑌗
𑌆𑌋𑌮𑍁𑌗𑌮𑍁𑌂 𑌅𑌣𑌿𑌮𑍁𑌡𑌿 𑌆𑌋𑌂
𑌨𑍀𑌰𑌼𑌿𑌡𑍁 𑌨𑍇𑌀𑌟𑍍𑌰𑌿𑌯𑍁𑌂 𑌨𑍀𑌣𑍍𑌡 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌵𑌮𑍁𑌂
𑌪𑌨𑍍𑌨𑌿𑌰𑍁 𑌕𑌣𑍍𑌣𑍁𑌂 𑌪𑌵𑌲𑌚𑍍 𑌚𑍇𑌀𑌵𑍍𑌵𑌾𑌯𑍁𑌂 (35)
𑌨𑌨𑍍𑌨𑍇𑌀𑌰𑌼𑌿 𑌨𑍇𑌀𑌟𑍍𑌰𑌿𑌯𑌿𑌲𑍍 𑌨𑌵𑌮𑌣𑌿𑌚𑍍 𑌚𑍁𑌟𑍍𑌟𑌿𑌯𑍁𑌂
𑌈𑌰𑌾𑌋 𑌸𑍇𑌀𑌵𑌿𑌯𑌿𑌲𑍍 𑌇𑌲𑌗𑍁𑌕𑍁𑌣𑍍𑌡𑌲𑌮𑍁𑌂
𑌆𑌰𑌼𑌿𑌰𑍁 𑌤𑌿𑌣𑍍𑌬𑍁𑌯𑌤𑍍 𑌤𑌲𑌿’𑌗𑌿𑌯 𑌮𑌾𑌰𑍍𑌬𑌿𑌲𑍍
𑌪𑌲𑍍𑌬𑍂𑌷𑌣𑌮𑍁𑌂 𑌪𑌦𑌕𑍍𑌕𑌮𑍁𑌂 𑌤𑌰𑌿𑌤𑍍𑌤𑍁
𑌨𑌨𑍍𑌮𑌣𑌿 𑌪𑍂𑌣𑍍𑌡 𑌨𑌵𑌰𑌤𑍍𑌨 𑌮𑌾𑌲𑍈𑌯𑍁𑌂 (40)
𑌮𑍁𑌪𑍍𑌪𑍁𑌰𑌿 𑌨𑍂𑌲𑍁𑌂 𑌮𑍁𑌤𑍍𑌤𑌣𑌿 𑌮𑌾𑌰𑍍𑌬𑍁𑌂
𑌶𑍇𑌀𑌪𑍍𑌪𑌲’𑌗𑍁𑌡𑍈𑌯 𑌤𑌿𑌰𑍁𑌵𑌯𑌿 𑌋𑌨𑍍𑌦𑌿𑌯𑍁𑌂
𑌤𑍁𑌵𑌣𑍍𑌡 𑌮𑌰𑍁𑌙𑍍𑌗𑌿𑌲𑍍 𑌶𑍁𑌡𑌰𑍋𑌀𑌲𑌿 𑌪𑌟𑍍𑌟𑍁𑌂
𑌨𑌵𑌰𑌤𑍍𑌨𑌂 𑌪𑌦𑌿𑌤𑍍𑌤 𑌨𑌰𑌼𑍍‍ 𑌚𑍀𑌰𑌼𑌾𑌵𑍁𑌂
𑌇𑌰𑍁𑌤𑍋𑌀𑌡𑍈𑌯𑌲’𑌗𑍁𑌂 𑌇𑌣𑍈𑌮𑍁𑌲’𑌨𑍍𑌦𑌾𑌲𑍁𑌂 (45)
𑌤𑌿𑌰𑍁𑌵𑌡𑌿 𑌯𑌦𑌨𑌿𑌲𑍍 𑌶𑌿𑌲𑌮𑍍𑌬𑍋𑌀𑌲𑌿 𑌮𑍁𑌲’𑌙𑍍𑌗
𑌸𑌗𑌗𑌣 𑌸𑌗𑌗𑌣 𑌸𑌗𑌗𑌣 𑌸𑌗𑌣
𑌮𑍋𑌀𑌗𑌮𑍋𑌀𑌗 𑌮𑍋𑌀𑌗𑌮𑍋𑌀𑌗 𑌮𑍋𑌀𑌗𑌮𑍋𑌀𑌗 𑌮𑍋𑌀𑌗𑌨
𑌨𑌗𑌨𑌗 𑌨𑌗𑌨𑌗 𑌨𑌗𑌨𑌗 𑌨𑌗𑍇𑌀𑌨
𑌡𑌿𑌗𑍁𑌗𑍁𑌣 𑌡𑌿𑌗𑍁𑌡𑌿𑌗𑍁 𑌡𑌿𑌗𑍁𑌗𑍁𑌣 𑌡𑌿𑌗𑍁𑌣 (50)
𑌰𑌰𑌰𑌰 𑌰𑌰𑌰𑌰 𑌰𑌰𑌰𑌰 𑌰𑌰𑌰
𑌰𑌿𑌰𑌿𑌰𑌿𑌰𑌿 𑌰𑌿𑌰𑌿𑌰𑌿𑌰𑌿 𑌰𑌿𑌰𑌿𑌰𑌿𑌰𑌿 𑌰𑌿𑌰𑌿𑌰𑌿
𑌡𑍁𑌡𑍁𑌡𑍁𑌡𑍁 𑌡𑍁𑌡𑍁𑌡𑍁𑌡𑍁 𑌡𑍁𑌡𑍁𑌡𑍁𑌡𑍁 𑌡𑍁𑌡𑍁𑌡𑍁
𑌡𑌗𑍁𑌡𑌗𑍁 𑌡𑌿𑌗𑍁𑌡𑌿𑌗𑍁 𑌡𑌙𑍍𑌗𑍁 𑌡𑌿𑌙𑍍𑌗𑍁𑌗𑍁
𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦𑍁 𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦𑍁 𑌮𑌯𑌿𑌲𑍋𑌨𑍍 𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦𑍁 (55)
𑌮𑍁𑌨𑍍𑌦𑍁 𑌮𑍁𑌨𑍍𑌦𑍁 𑌮𑍁𑌰𑍁𑌗𑌵𑍇𑌲𑍍 𑌮𑍁𑌨𑍍𑌦𑍁
𑌏𑌀𑌨𑍍𑌦𑌨𑍈 𑌯𑌾𑌲𑍁𑌂 𑌏𑌰𑌗𑌚𑍍 𑌚𑍇𑌀𑌲𑍍𑌵 !
𑌮𑍈𑌨𑍍𑌦𑌨𑍍 𑌵𑍇𑌣𑍍𑌡𑍁𑌂 𑌵𑌰𑌮𑌗𑌿𑌲𑍍‍’𑌨𑍍𑌦𑍁𑌦𑌵𑍁𑌂
𑌲𑌾𑌲𑌾 𑌲𑌾𑌲𑌾 𑌲𑌾𑌲𑌾 𑌵𑍇𑌶𑌮𑍁𑌂
𑌲𑍀𑌲𑌾 𑌲𑍀𑌲𑌾 𑌲𑍀𑌲𑌾 𑌵𑌿𑌨𑍋𑌦 𑌨𑍇𑌀𑌨𑍍‍𑌋 (60)
𑌉𑌨𑍍‍𑌰𑌼𑌿𑌰𑍁 𑌵𑌡𑌿𑌯𑍈 𑌉𑌋𑌦𑌿𑌯𑍇𑌀𑌣𑍍 𑌰𑌼𑍇𑌀𑌣𑍍𑌣𑍁𑌂
𑌏𑌀𑌨𑍍𑌤𑌲𑍈𑌵𑍈𑌤𑍍𑌤𑍁𑌨𑍍 𑌇𑌣𑍈𑌯𑌡𑌿 𑌕𑌾𑌕𑍍𑌕
𑌏𑌀𑌨𑍍𑌨𑍁𑌯𑌿𑌰𑍍𑌕𑍍 𑌕𑍁𑌯𑌿𑌰𑌾𑌂 𑌇𑌰𑌼𑍈𑌵𑌨𑍍 𑌕𑌾𑌕𑍍𑌕
𑌪𑌨𑍍𑌨𑌿𑌰𑍁 𑌵𑌿𑌲𑌿’𑌯𑌾𑌲𑍍 𑌬𑌾𑌲𑌨𑍈 𑌕𑌾𑌕𑍍𑌕
𑌅𑌡𑌿𑌯𑍇𑌨𑍍 𑌵𑌦𑌨𑌂 𑌅𑌲’𑌗𑍁𑌵𑍇𑌲𑍍 𑌕𑌾𑌕𑍍𑌕 (65)
𑌪𑍋𑌀𑌡𑌿𑌪𑍁𑌨𑍈 𑌨𑍇𑌀𑌟𑍍𑌰𑌿𑌯𑍈 𑌪𑍁𑌨𑌿𑌦𑌵𑍇𑌲𑍍 𑌕𑌾𑌕𑍍𑌕
𑌕𑌦𑌿𑌰𑍍𑌵𑍇𑌲𑍍 𑌇𑌰𑌣𑍍𑌡𑍁𑌂 𑌕𑌣𑍍𑌣𑌿𑌨𑍈 𑌕𑌾𑌕𑍍𑌕
𑌵𑌿𑌦𑌿𑌸𑍇𑌀𑌵𑌿 𑌇𑌰𑌣𑍍𑌡𑍁𑌂 𑌵𑍇𑌲𑌵𑌰𑍍 𑌕𑌾𑌕𑍍𑌕
𑌨𑌾𑌸𑌿𑌗𑌲𑍍 𑌇𑌰𑌣𑍍𑌡𑍁𑌂 𑌨𑌲𑍍𑌵𑍇𑌲𑍍 𑌕𑌾𑌕𑍍𑌕
𑌪𑍇𑌶𑌿𑌯 𑌵𑌾𑌯𑍍𑌦𑌨𑍈 𑌪𑍇𑌀𑌰𑍁𑌵𑍇𑌲𑍍 𑌕𑌾𑌕𑍍𑌕 (70)
𑌮𑍁𑌪𑍍𑌪𑌤𑍍𑌤𑌿𑌰𑍁𑌪𑌲𑍍 𑌮𑍁𑌨𑍈𑌵𑍇𑌲𑍍 𑌕𑌾𑌕𑍍𑌕
𑌶𑍇𑌀𑌪𑍍𑌪𑌿𑌯 𑌨𑌾𑌵𑍈 𑌚𑍇𑌀𑌵𑍍𑌵𑍇𑌲𑍍 𑌕𑌾𑌕𑍍𑌕
𑌕𑌨𑍍𑌨𑌂 𑌇𑌰𑌣𑍍𑌡𑍁𑌂 𑌕𑌦𑌿𑌰𑍍𑌵𑍇𑌲𑍍 𑌕𑌾𑌕𑍍𑌕
𑌏𑌀𑌨𑍍𑌨𑌿𑌲𑌂 𑌕𑌲𑍁’𑌤𑍍𑌤𑍈 𑌇𑌨𑌿𑌯𑌵𑍇𑌲𑍍 𑌕𑌾𑌕𑍍𑌕
𑌮𑌾𑌰𑍍𑌬𑍈 𑌰𑌤𑍍𑌤𑌿𑌨 𑌵𑌡𑌿𑌵𑍇𑌲𑍍 𑌕𑌾𑌕𑍍𑌕 (75)
𑌶𑍇𑌀𑌰𑌿𑌲 𑌮𑍁𑌲𑍈𑌮𑌾𑌰𑍍 𑌤𑌿𑌰𑍁𑌵𑍇𑌲𑍍 𑌕𑌾𑌕𑍍𑌕
𑌵𑌡𑌿𑌵𑍇𑌲𑍍 𑌇𑌰𑍁𑌤𑍋𑌲𑍍 𑌵𑌲𑌮𑍍𑌪𑍇𑌀𑌰𑌼 𑌕𑌾𑌕𑍍𑌕
𑌪𑌿𑌡𑌰𑌿𑌗𑌲𑍍 𑌇𑌰𑌣𑍍𑌡𑍁𑌂 𑌪𑍇𑌀𑌰𑍁𑌵𑍇𑌲𑍍 𑌕𑌾𑌕𑍍𑌕
𑌅𑌲’𑌗𑍁𑌡𑌨𑍍 𑌮𑍁𑌦𑍁𑌗𑍈 𑌅𑌰𑍁𑌲𑍍𑌵𑍇𑌲𑍍 𑌕𑌾𑌕𑍍𑌕
𑌪𑌲𑍁’𑌪𑌦𑌿𑌨𑌾𑌋𑌂 𑌪𑌰𑍁𑌵𑍇𑌲𑍍 𑌕𑌾𑌕𑍍𑌕 (80)
𑌵𑍇𑌀𑌟𑍍𑌰𑌿𑌵𑍇𑌲𑍍 𑌵𑌯𑌿𑌟𑍍𑌰𑍈 𑌵𑌿𑌲𑌙𑍍𑌗𑌵𑍇 𑌕𑌾𑌕𑍍𑌕
𑌸𑌿𑌟𑍍𑌰𑌿𑌡𑍈 𑌅𑌲’𑌗𑍁𑌰𑌼 𑌚𑍇𑌀𑌵𑍍𑌵𑍇𑌲𑍍 𑌕𑌾𑌕𑍍𑌕
𑌨𑌾𑌣𑌾𑌂 𑌕𑌯𑌿𑌟𑍍𑌰𑍈 𑌨𑌲𑍍𑌵𑍇𑌲𑍍 𑌕𑌾𑌕𑍍𑌕
𑌆𑌣𑍍 𑌪𑍇𑌀𑌣𑍍 𑌕𑍁𑌰𑌼𑌿𑌕𑌲𑍈 𑌅𑌯𑌿𑌲𑍍𑌵𑍇𑌲𑍍 𑌕𑌾𑌕𑍍𑌕
𑌪𑌿𑌟𑍍𑌟𑌂 𑌇𑌰𑌣𑍍𑌡𑍁𑌂 𑌪𑍇𑌀𑌰𑍁𑌵𑍇𑌲𑍍 𑌕𑌾𑌕𑍍𑌕 (85)
𑌵𑌟𑍍𑌟𑌕𑍍𑌕𑍁𑌦𑌤𑍍𑌤𑍈 𑌵𑌲𑍍𑌵𑍇𑌲𑍍 𑌕𑌾𑌕𑍍𑌕
𑌪𑌣𑍈𑌤𑍍𑌤𑍋𑌀𑌡𑍈 𑌇𑌰𑌣𑍍𑌡𑍁𑌂 𑌪𑌰𑍁𑌵𑍇𑌲𑍍 𑌕𑌾𑌕𑍍𑌕
𑌕𑌣𑍈𑌕𑍍𑌕𑌾𑌲𑍍 𑌮𑍁𑌲’𑌨𑍍𑌦𑌾𑌲𑍍 𑌕𑌦𑌿𑌰𑍍𑌵𑍇𑌲𑍍 𑌕𑌾𑌕𑍍𑌕
𑌐𑌵𑌿𑌰𑌲𑍍 𑌅𑌡𑌿𑌯𑌿𑌨𑍈 𑌅𑌰𑍁𑌲𑍍𑌵𑍇𑌲𑍍 𑌕𑌾𑌕𑍍𑌕
𑌕𑍈𑌗𑌲𑍍 𑌇𑌰𑌣𑍍𑌡𑍁𑌂 𑌕𑌰𑍁𑌣𑍈 𑌵𑍇𑌲𑍍 𑌕𑌾𑌕𑍍𑌕 (90)
𑌮𑍁𑌨𑍍 𑌕𑍈𑌯𑌿𑌰𑌣𑍍𑌡𑍁𑌂 𑌮𑍁𑌰𑌣𑍍𑌵𑍇𑌲𑍍 𑌕𑌾𑌕𑍍𑌕
𑌪𑌿𑌨𑍍 𑌕𑍈𑌯𑌿𑌰𑌣𑍍𑌡𑍁𑌂 𑌪𑌿𑌨𑍍𑌨𑌵𑌲𑍍 𑌇𑌰𑍁𑌕𑍍𑌕
𑌨𑌾𑌵𑌿𑌲𑍍 𑌸𑌰𑌸𑍍𑌵𑌤𑌿 𑌨𑌟𑍍𑌰𑍁𑌣𑍈𑌯𑌾𑌗
𑌨𑌾𑌬𑌿𑌕𑍍𑌕𑌮𑌲𑌂 𑌨𑌲𑍍𑌵𑍇𑌲𑍍 𑌕𑌾𑌕𑍍𑌕
𑌮𑍁𑌪𑍍𑌪𑌾𑌲𑍍 𑌨𑌾𑌡𑌿𑌯𑍈 𑌮𑍁𑌨𑍈𑌵𑍇𑌲𑍍 𑌕𑌾𑌕𑍍𑌕 (95)
𑌏𑌀𑌪𑍍𑌪𑍋𑌀𑌲𑍁’𑌦𑍁𑌂 𑌏𑌀𑌨𑍈 𑌏𑌀𑌦𑌿𑌰𑍍𑌵𑍇𑌲𑍍 𑌕𑌾𑌕𑍍𑌕
𑌅𑌡𑌿𑌯𑍇𑌨𑍍 𑌵𑌶𑌨𑌂 𑌅𑌶𑍈𑌵𑍁𑌲 𑌨𑍇𑌰𑌂
𑌕𑌡𑍁𑌗𑌵𑍇 𑌵𑌨𑍍𑌦𑍁 𑌕𑌨𑌕𑌵𑍇𑌲𑍍 𑌕𑌾𑌕𑍍𑌕
𑌵𑌰𑍁𑌂 𑌪𑌗𑌲𑍍 𑌤𑌨𑍍𑌨𑌿𑌲𑍍 𑌵𑌜𑍍𑌰𑌵𑍇𑌲𑍍 𑌕𑌾𑌕𑍍𑌕
𑌅𑌰𑍈𑌯𑌿𑌰𑍁𑌲𑍍 𑌤𑌨𑍍𑌨𑌿𑌲𑍍 𑌅𑌨𑍈𑌯𑌵𑍇𑌲𑍍 𑌕𑌾𑌕𑍍𑌕 (100)
𑌏𑌮𑌤𑍍𑌤𑌿𑌲𑍍 𑌸𑌾𑌮𑌤𑍍𑌤𑌿𑌲𑍍 𑌏𑌀𑌦𑌿𑌰𑍍𑌵𑍇𑌲𑍍 𑌕𑌾𑌕𑍍𑌕
𑌤𑌾𑌮𑌦𑌂 𑌨𑍀𑌕𑍍𑌕𑌿 𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌵𑍇𑌲𑍍 𑌕𑌾𑌕𑍍𑌕
𑌕𑌾𑌕𑍍𑌕 𑌕𑌾𑌕𑍍𑌕 𑌕𑌨𑌕𑌵𑍇𑌲𑍍 𑌕𑌾𑌕𑍍𑌕
𑌨𑍋𑌕𑍍𑌕 𑌨𑍋𑌕𑍍𑌕 𑌨𑍋𑌀𑌡𑌿𑌯𑌿𑌲𑍍 𑌨𑍋𑌕𑍍𑌕
𑌤𑌾𑌕𑍍𑌕 𑌤𑌾𑌕𑍍𑌕 𑌤𑌡𑍈𑌯𑌰𑌼 𑌤𑌾𑌕𑍍𑌕 (105)
𑌪𑌾𑌰𑍍𑌕 𑌪𑌾𑌰𑍍𑌕 𑌪𑌾𑌵𑌂 𑌪𑍋𑌀𑌡𑌿𑌪𑌡
𑌪𑌿𑌲𑍍𑌲𑌿 𑌶𑍂𑌨𑌿𑌯𑌂 𑌪𑍇𑌀𑌰𑍁𑌮𑍍𑌪𑌗𑍈𑌯𑌗𑌲
𑌵𑌲𑍍𑌲 𑌭𑍂𑌤𑌂 𑌵𑌲𑌾𑌟𑍍𑌟𑌿𑌗 𑌪𑍇𑌯𑍍𑌗𑌲𑍍
𑌅𑌲𑍍𑌲𑌰𑌼𑍍‍𑌪𑌡𑍁𑌤𑍍𑌤𑍁𑌂 𑌅𑌡𑌙𑍍𑌗 𑌮𑍁𑌨𑌿𑌯𑍁𑌂
𑌪𑌿𑌲𑍍𑌲𑍈𑌗𑌲𑍍 𑌤𑌿𑌨𑍍𑌨𑍁𑌂 𑌪𑍁𑌲’𑌕𑍍𑌕𑌡𑍈 𑌮𑍁𑌨𑌿𑌯𑍁𑌂 (110)
𑌕𑍋𑌀𑌲𑍍𑌲𑌿𑌵𑌾𑌯𑍍 𑌪𑍇𑌯𑍍𑌗𑌲𑍁𑌂 𑌕𑍁𑌰𑌼𑌲𑍈𑌪𑍍 𑌪𑍇𑌯𑍍𑌗𑌲𑍁𑌂
𑌪𑍇𑌀𑌣𑍍 𑌗𑌲𑍈𑌤𑍍𑌤𑍋𑌀𑌡𑌰𑍁𑌂 𑌬𑍍𑌰𑌮𑍍𑌮𑌰𑌾𑌚𑍍𑌚𑌦𑌰𑍁𑌂
𑌅𑌡𑌿𑌯𑌨𑍈𑌕𑍍𑌕𑌣𑍍𑌡𑌾𑌲𑍍 𑌅𑌲𑌰𑌼𑌿𑌕𑍍𑌕𑌲𑌙𑍍𑌗𑌿𑌡
𑌇𑌰𑌿𑌶𑌿𑌕𑌾𑌟𑍍𑌟𑍇𑌰𑌿 𑌇𑌤𑍍𑌤𑍁𑌨𑍍𑌬 𑌶𑍇𑌨𑍈𑌯𑍁𑌂
𑌏𑌀𑌲𑍍𑌲𑌿𑌨𑍁𑌂 𑌇𑌰𑍁𑌟𑍍𑌟𑌿𑌲𑍁𑌂 𑌏𑌀𑌦𑌿𑌰𑍍𑌪𑌡𑍁𑌂 𑌅𑌣𑍍𑌣𑌰𑍁𑌂 (115)
𑌕𑌨𑌪𑍂𑌶𑍈 𑌕𑍋𑌀𑌲𑍍𑌲𑍁𑌂 𑌕𑌾𑌲𑌿𑌯𑍋𑌡𑌨𑍈𑌵𑌰𑍁𑌂
𑌵𑌿𑌟𑍍𑌟𑌾𑌙𑍍𑌕𑌾𑌰𑌰𑍁𑌂 𑌮𑌿𑌗𑍁𑌪𑌲 𑌪𑍇𑌯𑍍𑌗𑌲𑍁𑌂
𑌤𑌣𑍍𑌡𑌿𑌯𑌕𑌾𑌰𑌰𑍁𑌂 𑌚𑌣𑍍𑌡𑌾𑌲𑌰𑍍𑌗𑌲𑍁𑌂
𑌏𑌀𑌨𑍍 𑌪𑍇𑌀𑌯𑌰𑍍 𑌶𑍋𑌀𑌲𑍍𑌲𑌵𑍁𑌂 𑌇𑌡𑌿𑌵𑌿𑌲𑍁’𑌨𑍍 𑌦𑍋𑌀𑌡𑌿𑌡
𑌆𑌨𑍈𑌯𑌡𑌿𑌯𑌿𑌨𑌿𑌲𑍍 𑌅𑌰𑍁𑌮𑍍𑌪𑌾𑌵𑍈𑌗𑌲𑍁𑌂 (120)
𑌪𑍂𑌨𑍈 𑌮𑌯𑌿𑌰𑍁𑌂 𑌪𑌿𑌲𑍍𑌲𑍈𑌗𑌲𑍍 𑌏𑌀𑌨𑍍𑌬𑍁𑌂
𑌨𑌗𑌮𑍁𑌂 𑌮𑌯𑌿𑌰𑍁𑌂 𑌨𑍀𑌲𑍍𑌮𑍁𑌡𑌿 𑌮𑌣𑍍𑌡𑍈𑌯𑍁𑌂
𑌪𑌾𑌵𑍈𑌗𑌲𑍁𑌡𑌨𑍇 𑌪𑌲𑌕𑌲𑌶𑌤𑍍𑌤𑍁𑌡𑌨𑍍
𑌮𑌨𑍈𑌯𑌿𑌰𑌼𑍍 𑌪𑍁𑌦𑍈𑌤𑍍𑌤 𑌵𑌞𑍍𑌜𑌨𑍈 𑌤𑌨𑍈𑌯𑍁𑌂
𑌓𑌀𑌟𑍍𑌟𑌿𑌯 𑌪𑌾𑌵𑍈𑌯𑍁𑌂 𑌓𑌀𑌟𑍍𑌟𑌿𑌯 𑌶𑍇𑌀𑌰𑍁𑌕𑍍𑌕𑍁𑌂 (125)
𑌕𑌾𑌶𑍁𑌂 𑌪𑌣𑌮𑍁𑌂 𑌕𑌾𑌵𑍁𑌡𑌨𑍍 𑌶𑍋𑌋𑌂
𑌓𑌦𑍁𑌮𑌞𑍍𑌜𑌨𑌮𑍁𑌂 𑌓𑌀𑌰𑍁𑌵𑌲𑌿’𑌪𑍍 𑌪𑍋𑌕𑍍𑌕𑍁𑌂
𑌅𑌡𑌿𑌯𑌨𑍈𑌕𑍍𑌕𑌣𑍍𑌡𑌾𑌲𑍍 𑌅𑌲𑍈𑌨𑍍𑌦𑍁 𑌕𑍁𑌲𑍈𑌨𑍍𑌦𑌿𑌡
𑌮𑌾𑌟𑍍𑌰𑌾𑌰𑍍 𑌵𑌞𑍍𑌚𑌗𑌰𑍍 𑌵𑌨𑍍𑌦𑍁 𑌵𑌣𑌙𑍍𑌗𑌿𑌡
𑌕𑌾𑌲𑌦𑍂𑌦𑌾𑌲𑍍 𑌏𑌀𑌨𑍈𑌕𑍍 𑌕𑌣𑍍𑌡𑌾𑌲𑍍 𑌕𑌲𑌙𑍍𑌗𑌿𑌡 (130)
𑌅𑌞𑍍𑌜𑌿 𑌨𑌡𑍁𑌙𑍍𑌗𑌿𑌡 𑌅𑌰𑌣𑍍𑌡𑍁 𑌪𑍁𑌰𑌣𑍍𑌡𑌿𑌡
𑌵𑌾𑌯𑍍‍𑌵𑌿𑌟𑍍𑌟𑌲𑌰𑌼𑌿 𑌮𑌦𑌿𑌕𑍇𑌀𑌟𑍍𑌟𑍋𑌡
𑌪𑌡𑌿𑌯𑌿𑌨𑌿𑌲𑍍 𑌮𑍁𑌟𑍍𑌟𑌪𑍍𑌪𑌾𑌶𑌕𑍍𑌕𑌯𑌿𑌟𑍍𑌰𑌾𑌲𑍍
𑌕𑌟𑍍𑌟𑍁𑌡𑌨𑍍 𑌅𑌙𑍍𑌗𑌂 𑌕𑌦𑌰𑌼𑌿𑌡𑌕𑍍𑌕𑌟𑍍𑌟𑍁
𑌕𑌟𑍍𑌟𑌿 𑌯𑍁𑌰𑍁𑌟𑍍𑌟𑍁 𑌕𑌾𑌲𑍍 𑌕𑍈𑌮𑍁𑌰𑌼𑌿𑌯 (135)
𑌕𑌟𑍍𑌟𑍁 𑌕𑌟𑍍𑌟𑍁 𑌕𑌦𑌰𑌼𑌿𑌡𑌕𑍍𑌕𑌟𑍍𑌟𑍁
𑌮𑍁𑌟𑍍𑌟𑍁 𑌮𑍁𑌟𑍍𑌟𑍁 𑌮𑍁𑌲𑌿’𑌗𑌲𑍍 𑌪𑌿𑌦𑍁𑌙𑍍𑌗𑌿𑌡
𑌚𑍇𑌀𑌕𑍍𑌕𑍁 𑌚𑍇𑌀𑌕𑍍𑌕𑍁 𑌚𑍇𑌀𑌦𑌿𑌲𑍍 𑌚𑍇𑌀𑌦𑌿𑌲𑌾𑌗
𑌚𑍋𑌀𑌕𑍍𑌕𑍁 𑌚𑍋𑌀𑌕𑍍𑌕𑍁 𑌶𑍂𑌰𑍍‍𑌪𑍍𑌪𑌗𑍈 𑌚𑍋𑌀𑌕𑍍𑌕𑍁
𑌕𑍁𑌤𑍍𑌤𑍁 𑌕𑍁𑌤𑍍𑌤𑍁 𑌕𑍂𑌰𑍍𑌵𑌡𑌿 𑌵𑍇𑌲𑌾𑌲𑍍 (140)
𑌪𑌟𑍍𑌰𑍁 𑌪𑌟𑍍𑌰𑍁 𑌪𑌗𑌲𑌵𑌨𑍍 𑌤𑌣𑌲𑍇𑌀𑌰𑌿
𑌤𑌣𑌲𑍇𑌀𑌰𑌿 𑌤𑌣𑌲𑍇𑌀𑌰𑌿 𑌤𑌣𑌲𑌦𑍁𑌵𑌾𑌗
𑌵𑌿𑌡𑍁𑌵𑌿𑌡𑍁 𑌵𑍇𑌲𑍈 𑌵𑍇𑌀𑌰𑍁𑌣𑍍𑌡𑌦𑍁 𑌓𑌡
𑌪𑍁𑌲𑌿𑌯𑍁𑌂 𑌨𑌰𑌿𑌯𑍁𑌂 𑌪𑍁𑌨𑍍𑌨𑌰𑌿 𑌨𑌾𑌯𑍁𑌂
𑌏𑌀𑌲𑌿𑌯𑍁𑌂 𑌕𑌰𑌡𑌿𑌯𑍁𑌂 𑌇𑌨𑌿𑌤𑍍𑌤𑍋𑌀𑌡𑌰𑍍‍𑌨𑍍𑌦𑍋𑌡 (145)
𑌤𑍇𑌲𑍁𑌂 𑌪𑌾𑌮𑍍𑌬𑍁𑌂 𑌶𑍇𑌀𑌯𑍍𑌯𑌾𑌨𑍍 𑌪𑍂𑌰𑌾𑌨𑍍
𑌕𑌡𑌿𑌵𑌿𑌡 𑌵𑌿𑌷𑌙𑍍𑌗𑌲𑍍 𑌕𑌡𑌿𑌤𑍍𑌤𑍁𑌯 𑌰𑌙𑍍𑌗𑌂
𑌏𑌰𑌼𑌿𑌯 𑌵𑌿𑌷𑌙𑍍𑌗𑌲𑍍 𑌏𑌀𑌲𑌿𑌦𑍁𑌡𑌨𑍍 𑌇𑌰𑌙𑍍𑌗
𑌓𑌀𑌲𑍁𑌪𑍍𑌪𑍁𑌂 𑌚𑍁𑌲𑍁𑌕𑍍𑌕𑍁𑌂 𑌓𑌀𑌰𑍁𑌤𑌲𑍈 𑌨𑍋𑌯𑍁𑌂
𑌵𑌾𑌦𑌂 𑌶𑌯𑌿𑌤𑍍𑌤𑌿𑌯𑌂 𑌵𑌲𑌿𑌪𑍍𑌪𑍁𑌪𑍍𑌪𑌿𑌤𑍍𑌤𑌂 (150)
𑌶𑍂𑌲𑍈 𑌸𑌯𑌙𑍍𑌗𑍁𑌨𑍍𑌮𑌂 𑌶𑍋𑌀𑌕𑍍𑌕𑍁𑌚𑍍 𑌚𑌿𑌰𑌼𑌙𑍍𑌗𑍁
𑌕𑍁𑌡𑍈𑌚𑍍𑌚𑌲𑍍 𑌶𑌿𑌲𑌨𑍍𑌦𑌿 𑌕𑍁𑌡𑌲𑍍𑌵𑌿𑌪𑍍 𑌪𑌿𑌰𑍁𑌦𑌿
𑌪𑌕𑍍𑌕𑌪𑍍𑌪𑌿𑌲𑌵𑍈 𑌪𑌡𑌰𑍍𑌤𑍋𑌀𑌡𑍈 𑌵𑌾𑌲𑍈’
𑌕𑌡𑍁𑌵𑌨𑍍 𑌪𑌡𑍁𑌵𑌨𑍍 𑌕𑍈𑌤𑍍𑌤𑌾𑌲𑍍 𑌶𑌿𑌲𑌨𑍍𑌦𑌿
𑌪𑌰𑌼𑍍𑌕𑍁𑌤𑍍𑌤𑍁 𑌅𑌰𑌣𑍈 𑌪𑌰𑍁 𑌅𑌰𑍈 𑌯𑌾𑌪𑍍𑌪𑍁𑌂 (155)
𑌏𑌀𑌲𑍍𑌲𑌾𑌪𑍍𑌪𑌿𑌣𑌿𑌯𑍁𑌂 𑌏𑌀𑌨𑍍‍𑌰𑌼𑌨𑍈𑌕𑍍𑌕𑌣𑍍𑌡𑌾𑌲𑍍
𑌨𑌿𑌲𑍍𑌲𑌾 𑌦𑍋𑌡 𑌨𑍀𑌯𑍇𑌀𑌨𑌕𑍍𑌕𑌰𑍁𑌲𑍍𑌵𑌾𑌯𑍍
𑌈𑌰𑍇𑌲𑍍’ 𑌉𑌲𑌗𑌮𑍁𑌂 𑌏𑌀𑌨𑌕𑍍𑌕𑍁𑌰𑌼 𑌵𑌾𑌗
𑌆𑌣𑍁𑌂 𑌪𑍇𑌀𑌣𑍍𑌣𑍁𑌂 𑌅𑌨𑍈𑌵𑌰𑍁𑌂 𑌏𑌀𑌨𑌕𑍍𑌕𑌾
𑌮𑌣𑍍𑌣𑌾𑌲𑌰𑌶𑌰𑍁𑌂 𑌮𑌗𑌿𑌲𑍍’𑌨𑍍𑌦𑍁𑌰𑌼 𑌵𑌾𑌗𑌵𑍁𑌮𑍍 (160)
𑌉𑌨𑍍𑌨𑍈𑌤𑍍 𑌤𑍁𑌦𑌿𑌕𑍍𑌕 𑌉𑌨𑍍 𑌤𑌿𑌰𑍁𑌨𑌾𑌮𑌂
𑌶𑌰𑌵𑌣 𑌬𑌵𑌨𑍇 𑌶𑍈𑌲𑍋𑌀𑌲𑌿 𑌬𑌵𑌨𑍇
𑌤𑌿𑌰𑌿𑌪𑍁𑌰 𑌬𑌵𑌨𑍇 𑌤𑌿𑌗𑌲𑍋𑌀’𑌲𑌿 𑌬𑌵𑌨𑍇
𑌪𑌰𑌿𑌪𑍁𑌰 𑌬𑌵𑌨𑍇 𑌪𑌵𑌮𑍋𑌀𑌲𑌿 𑌬𑌵𑌨𑍇
𑌅𑌰𑌿𑌤𑌿𑌰𑍁 𑌮𑌰𑍁𑌗𑌾 𑌅𑌮𑌰𑌾𑌪𑌦𑌿𑌯𑍈 (165)
𑌕𑌾𑌤𑍍𑌤𑍁𑌦𑍍𑌦𑍇𑌵𑌰𑍍𑌗𑌲𑍍 𑌕𑌡𑍁𑌞𑍍𑌜𑌿𑌰𑍈 𑌵𑌿𑌡𑍁𑌤𑍍𑌤𑌾𑌯𑍍
𑌕𑌨𑍍𑌦𑌾 𑌗𑍁𑌹𑌨𑍇 𑌕𑌦𑌿𑌰𑍍 𑌵𑍇𑌲𑌵𑌨𑍇
𑌕𑌾𑌰𑍍𑌤𑌿𑌗𑍈 𑌮𑍈𑌨𑍍𑌦𑌾 𑌕𑌡𑌮𑍍𑌬𑌾 𑌕𑌡𑌮𑍍𑌬𑌨𑍈
𑌇𑌡𑍁𑌮𑍍𑌬𑌨𑍈 𑌅𑌲𑌿’𑌤𑍍𑌤 𑌇𑌨𑌿𑌯 𑌵𑍇𑌲𑍍 𑌮𑍁𑌰𑍁𑌗𑌾
𑌤𑌣𑌿𑌕𑌾𑌚𑌲𑌨𑍇 𑌶𑌙𑍍𑌕𑌰𑌨𑍍 𑌪𑍁𑌦𑌲𑍍𑌵𑌾 (170)
𑌕𑌦𑌿𑌰𑍍𑌕𑌾𑌮𑌤𑍍𑌤𑍁𑌰𑌼𑍈 𑌕𑌦𑌿𑌰𑍍𑌵𑍇𑌲𑍍 𑌮𑍁𑌰𑍁𑌗𑌾
𑌪𑌲’𑌨𑌿 𑌪𑌦𑌿𑌵𑌾𑌲𑍍’ 𑌬𑌾𑌲𑌕𑍁𑌮𑌾𑌰𑌾
𑌆𑌵𑌿𑌨𑌨𑍍 𑌕𑍁𑌡𑌿𑌵𑌾𑌲𑍍’ 𑌅𑌲’𑌗𑌿𑌯 𑌵𑍇𑌲𑌾
𑌸𑍇𑌀𑌨𑍍𑌦𑌿𑌨𑍍 𑌮𑌾𑌮𑌲𑍈𑌯𑍁𑌋𑌂 𑌚𑍇𑌀𑌙𑍍𑌕𑌲𑍍𑌵𑌰𑌾𑌯𑌾
𑌶𑌮𑌰𑌾𑌪𑍁𑌰𑌿𑌵𑌾𑌲𑍍’ 𑌷𑌣𑍍𑌮𑍁𑌗𑌤𑍍𑌤𑌰𑌸𑍇 (175)
𑌕𑌾𑌰𑌾𑌰𑍍 𑌕𑍁𑌲’𑌲𑌾𑌲𑍍 𑌕𑌲𑍈𑌮𑌗𑌲𑍍 𑌨𑌨𑍍‍𑌰𑌼𑌾𑌯𑍍
𑌏𑌀𑌨𑍍 𑌨𑌾 𑌇𑌰𑍁𑌕𑍍𑌕 𑌯𑌾𑌨𑍁𑌨𑍈𑌪𑍍𑌪𑌾𑌡
𑌏𑌀𑌨𑍈𑌤𑍍𑌤𑍋𑌀𑌡𑌰𑍍𑌨𑍍𑌦𑌿𑌰𑍁𑌕𑍍𑌕𑍁𑌂 𑌏𑌀𑌨𑍍𑌦𑍈 𑌮𑍁𑌰𑍁𑌗𑌨𑍈
𑌪𑌾𑌡𑌿𑌨𑍇𑌨𑍍 𑌆𑌡𑌿𑌨𑍇𑌨𑍍 𑌪𑌰𑌵𑌶𑌮𑌾𑌗
𑌆𑌡𑌿𑌨𑍇𑌨𑍍 𑌨𑌾𑌡𑌿𑌨𑍇𑌨𑍍 𑌆𑌵𑌿𑌨𑌨𑍍 𑌬𑍂𑌦𑌿𑌯𑍈 (180)
𑌨𑍇𑌶𑌮𑍁𑌡𑌨𑍍 𑌯𑌾𑌨𑍍 𑌨𑍇𑌀𑌟𑍍𑌰𑌿𑌯𑌿𑌲𑌣𑌿𑌯
𑌪𑌾𑌶𑌵𑌿𑌨𑍈𑌗𑌲𑍍 𑌪𑌟𑍍𑌰𑌦𑍁 𑌨𑍀𑌙𑍍𑌗𑌿
𑌉𑌨𑍍𑌪𑌦𑌂 𑌪𑍇𑌀𑌰𑌼𑌵𑍇 𑌉𑌨𑍍𑌨𑌰𑍁𑌲𑌾𑌗
𑌅𑌨𑍍𑌬𑍁𑌡𑌨𑍍 𑌰𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌅𑌨𑍍𑌨𑌮𑍁𑌂 𑌚𑍋𑌀𑌨𑍍𑌨𑌮𑍁𑌂
𑌮𑍇𑌀𑌤𑍍𑌤𑌮𑍇𑌀𑌤𑍍𑌤𑌾𑌗 𑌵𑍇𑌲𑌾𑌯𑍁𑌦𑌨𑌾𑌰𑍍 (185)
𑌸𑌿𑌦𑍍𑌦𑌿𑌪𑍇𑌀𑌟𑍍𑌰𑌡𑌿𑌯𑍇𑌀𑌨𑍍 𑌶𑌿𑌰𑌼𑌪𑍍𑌪𑍁𑌡𑌨𑍍 𑌵𑌾𑌲𑍍’𑌗
𑌵𑌾𑌲𑍍’𑌗 𑌵𑌾𑌲𑍍’𑌗 𑌮𑌯𑌿𑌲𑍋𑌨𑍍 𑌵𑌾𑌲𑍍’𑌗
𑌵𑌾𑌲𑍍’𑌗 𑌵𑌾𑌲𑍍’𑌗 𑌵𑌡𑌿𑌵𑍇𑌲𑍍 𑌵𑌾𑌲𑍍’𑌗
𑌵𑌾𑌲𑍍’𑌗 𑌵𑌾𑌲𑍍’𑌗 𑌮𑌲𑍈𑌕𑍍𑌕𑍁𑌰𑍁 𑌵𑌾𑌲𑍍’𑌗
𑌵𑌾𑌲𑍍’𑌗 𑌵𑌾𑌲𑍍’𑌗 𑌮𑌲𑍈𑌕𑍍𑌕𑍁𑌰𑌼 𑌮𑌗𑌲𑍁𑌡𑌨𑍍 (190)
𑌵𑌾𑌲𑍍’𑌗 𑌵𑌾𑌲𑍍’𑌗 𑌵𑌾𑌰𑌣𑌤𑍍𑌤𑍁𑌵𑌶𑌂
𑌵𑌾𑌲𑍍’𑌗 𑌵𑌾𑌲𑍍’𑌗 𑌏𑌀𑌨𑍍 𑌵𑌋𑌮𑍈𑌗𑌲𑍍 𑌨𑍀𑌙𑍍𑌗
𑌏𑌀𑌤𑍍𑌤𑌨𑍈 𑌕𑍁𑌰𑌼𑍈𑌗𑌲𑍍 𑌏𑌀𑌤𑍍𑌤𑌨𑍈 𑌪𑌿𑌲𑍈’𑌗𑌲𑍍
𑌏𑌀𑌤𑍍𑌤𑌨𑍈 𑌅𑌡𑌿𑌯𑍇𑌀𑌨𑍍 𑌏𑌀𑌤𑍍𑌤𑌨𑍈 𑌶𑍇𑌀𑌯𑌿𑌨𑍁𑌂
𑌪𑍇𑌀𑌟𑍍𑌰𑌵𑌨𑍍 𑌨𑍀𑌗𑍁𑌰𑍁 𑌪𑍋𑌀𑌋𑌪𑍍𑌪𑌦𑍁𑌨𑍍𑌕𑌡𑌨𑍍 (195)
𑌪𑍇𑌀𑌟𑍍𑌰𑌵𑌲𑍍 𑌕𑍁𑌰𑌼𑌮𑌗𑌲𑍍 𑌪𑍇𑌀𑌟𑍍𑌰𑌵𑌲𑌾𑌮𑍇
𑌪𑌿𑌲𑍍𑌲𑍈 𑌯𑍇𑌀𑌨𑍍‍𑌰𑌼𑌨𑍍𑌬𑌾𑌯𑍍‍𑌪𑍍 𑌪𑌿𑌰𑌿𑌯𑌮𑌲𑌿𑌤𑍍𑌤𑍁
𑌮𑍈𑌨𑍍𑌦𑌨𑍍 𑌏𑌀𑌨𑍍 𑌮𑍀𑌦𑍁 𑌉𑌨𑍍 𑌮𑌨𑌮𑌗𑌿𑌲𑍍’𑌨𑍍𑌦𑌰𑍁𑌲𑌿
𑌤𑌞𑍍𑌜𑌮𑍇𑌀𑌨𑍍‍𑌰𑌼𑌡𑌿𑌯𑌾𑌰𑍍 𑌤𑌲𑍈’𑌤𑍍𑌤𑌿𑌡 𑌅𑌰𑍁𑌲𑍍’𑌶𑍇𑌀𑌯𑍍
𑌕𑌨𑍍𑌦𑌰𑍍 𑌷𑌷𑍍𑌠𑌿 𑌕𑌵𑌚𑌂 𑌵𑌿𑌰𑍁𑌮𑍍𑌬𑌿𑌯 (200)
𑌬𑌾𑌲𑌨𑍍 𑌦𑍇𑌵𑌰𑌾𑌯𑌨𑍍 𑌪𑌗𑌰𑍍‍𑌨𑍍𑌦𑌦𑍈
𑌕𑌾𑌲𑍈𑌯𑌿𑌲𑍍 𑌮𑌾𑌲𑍈𑌯𑌿𑌲𑍍 𑌕𑌰𑍁𑌤𑍍𑌤𑍁𑌡𑌨𑍍 𑌨𑌾𑌲𑍁𑌂
𑌆𑌚𑌾𑌰𑌤𑍍𑌤𑍁𑌡𑌨𑍍 𑌅𑌙𑍍𑌗𑌂 𑌤𑍁𑌲𑌕𑍍𑌕𑌿
𑌨𑍇𑌶𑌮𑍁𑌡𑌨𑍍 𑌓𑌀𑌰𑍁 𑌨𑌿𑌨𑍈𑌵𑌦𑍁𑌵𑌾𑌗𑌿
𑌕𑌨𑍍𑌦𑌰𑍍 𑌷𑌷𑍍𑌠𑌿 𑌕𑌵𑌚𑌂 𑌇𑌦𑌨𑍈 (205)
𑌚𑌿𑌨𑍍𑌦𑍈 𑌕𑌲𑌙𑍍𑌗𑌾𑌦𑍁 𑌦𑌿𑌯𑌾𑌨𑌿𑌪𑍍𑌪𑌵𑌰𑍍𑌗𑌲𑍍
𑌓𑌀𑌰𑍁𑌨𑌾𑌲𑍍 𑌮𑍁𑌪𑍍𑌪𑌤𑍍𑌤𑌾𑌋𑌰𑍁𑌕𑍍𑌕𑍋𑌀𑌣𑍍𑌡𑍁
𑌓𑌀𑌦𑌿𑌯𑍇 𑌜𑍇𑌀𑌪𑌿𑌤𑍍𑌤𑍁 𑌉𑌗𑌨𑍍𑌦𑍁 𑌨𑍀𑌰𑌼𑌣𑌿𑌯
𑌅𑌷𑍍𑌟𑌦𑌿𑌕𑍍𑌕𑍁𑌲𑍍𑌲𑍋𑌰𑌡𑌙𑍍𑌗𑌲𑍁𑌂 𑌵𑌶𑌮𑌾𑌯𑍍
𑌦𑌿𑌶𑍈 𑌮𑌨𑍍𑌨𑌰𑍇𑌀𑌣𑍍𑌮𑌰𑍍 𑌶𑍇𑌀𑌯𑌲𑌦𑌰𑍁𑌲𑍁𑌵𑌰𑍍 (210)
𑌮𑌾𑌟𑍍𑌰𑌲𑌰𑍇𑌀𑌲𑍍𑌲𑌾𑌂 𑌵𑌨𑍍𑌦𑍁 𑌵𑌣𑌙𑍍𑌗𑍁𑌵𑌰𑍍
𑌨𑌵𑌕𑍋𑌲𑍍 𑌮𑌗𑌿𑌲𑍍’𑌨𑍍𑌦𑍁 𑌨𑌨𑍍𑌮𑍈 𑌯𑌲𑌿𑌤𑍍𑌤𑌿𑌡𑍁𑌂
𑌨𑌵𑌮𑌦 𑌨𑍇𑌀𑌨𑌵𑍁𑌂 𑌨𑌲𑍍𑌲𑍇𑌀𑌲𑌿’𑌲𑍍 𑌪𑍇𑌀𑌋𑌵𑌰𑍍
𑌏𑌀𑌨𑍍𑌦 𑌨𑌾𑌲𑍁𑌂 𑌈𑌰𑍇𑌀𑌟𑍍𑌟𑌾𑌯𑍍 𑌵𑌾𑌲𑍍’𑌵𑌰𑍍
𑌕𑌨𑍍𑌦𑌰𑍍 𑌕𑍈𑌵𑍇𑌲𑌾𑌂 𑌕𑌵𑌚𑌤𑍍𑌤𑌡𑌿𑌯𑍈 (215)
𑌵𑌲𑌿’𑌯𑌾𑌯𑍍 𑌕𑌾𑌣 𑌮𑍇𑌀𑌯𑍍𑌯𑌾𑌯𑍍 𑌵𑌿𑌲𑌙𑍍𑌗𑍁𑌂
𑌵𑌿𑌲𑌿’𑌯𑌾𑌰𑌼𑍍𑌕𑌾𑌣 𑌵𑍇𑌀𑌰𑍁𑌣𑍍𑌡𑌿𑌡𑍁𑌂 𑌪𑍇𑌯𑍍𑌗𑌲𑍍
𑌪𑍋𑌀𑌲𑍍𑌲𑌾 𑌦𑌵𑌰𑍈𑌪𑍍𑌪𑍋𑌀𑌡𑌿𑌪𑍋𑌀𑌡𑌿𑌯𑌾𑌕𑍍𑌕𑍁𑌂
𑌨𑌲𑍍𑌲𑍋𑌰𑍍 𑌨𑌿𑌨𑍈𑌵𑌿𑌲𑍍 𑌨𑌡𑌨𑌂 𑌪𑍁𑌰𑌿𑌯𑍁𑌂
𑌸𑌰𑍍𑌵 𑌸𑌤𑍍𑌤𑍁𑌰𑍁 𑌸𑌙𑍍𑌕𑌾 𑌰𑌤𑍍𑌤𑌡𑌿 (220)
𑌅𑌰𑌼𑌿𑌨𑍍𑌦𑍇𑌀𑌨𑌦𑍁𑌲𑍍𑌲𑌂 𑌅𑌷𑍍𑌟𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌿𑌗𑌲𑌿𑌲𑍍
𑌵𑍀𑌰𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌿𑌕𑍍𑌕𑍁 𑌵𑌿𑌰𑍁𑌨𑍍𑌦𑍁𑌣𑌵𑌾𑌗
𑌶𑍂𑌰 𑌪𑌦𑍍𑌮𑌾𑌵𑍈𑌤𑍍𑌤𑍁𑌣𑌿𑌤𑍍𑌤𑌗𑍈 𑌯𑌦𑌨𑌾𑌲𑍍
𑌇𑌰𑍁𑌵𑌤𑍍𑌤𑍇𑌲𑍍’𑌵𑌰𑍍‍𑌕𑍍𑌕𑍁 𑌉𑌵𑌨𑍍𑌦𑌮𑍁𑌦𑌲𑌿𑌤𑍍𑌤
𑌗𑍁𑌰𑍁𑌪𑌰𑌨𑍍 𑌪𑌲’𑌨𑌿𑌕𑍍 𑌕𑍁𑌨𑍍‍𑌰𑌼𑌿𑌲𑍍 𑌇𑌰𑍁𑌕𑍍𑌕𑍁𑌂 (225)
𑌚𑌿𑌨𑍍𑌨𑌕𑍍𑌕𑍁𑌲’𑌨𑍍𑌦𑍈 𑌶𑍇𑌵𑌡𑌿 𑌪𑍋𑌟𑍍𑌰𑌿
𑌏𑌀𑌨𑍈𑌤𑍍𑌤𑌡𑍁𑌤𑍍𑌤𑌾𑌟𑍍𑌕𑍋𑌀𑌲 𑌏𑌀𑌨𑍍‍𑌰𑌼𑌨𑌦𑍁𑌲𑍍𑌲𑌂
𑌮𑍇𑌵𑌿𑌯 𑌵𑌡𑌿𑌵𑍁𑌋𑌂 𑌵𑍇𑌲𑌵𑌾 𑌪𑍋𑌟𑍍𑌰𑌿
𑌦𑍇𑌵𑌰𑍍𑌗𑌲𑍍 𑌸𑍇𑌨𑌾𑌪𑌤𑌿𑌯𑍇 𑌪𑍋𑌟𑍍𑌰𑌿
𑌕𑍁𑌰𑌼𑌮𑌗𑌲𑍍 𑌮𑌨𑌮𑌗𑌿𑌲𑍍’ 𑌕𑍋𑌵𑍇 𑌪𑍋𑌟𑍍𑌰𑌿 (230)
𑌤𑌿𑌰𑌼𑌮𑌿𑌗𑍁 𑌦𑌿𑌵𑍍𑌵𑌿𑌯 𑌦𑍇𑌗𑌾 𑌪𑍋𑌟𑍍𑌰𑌿
𑌇𑌡𑍁𑌮𑍍𑌬𑌾 𑌯𑍁𑌦𑌨𑍇 𑌇𑌡𑍁𑌮𑍍𑌬𑌾 𑌪𑍋𑌟𑍍𑌰𑌿
𑌕𑌡𑌮𑍍𑌬𑌾 𑌪𑍋𑌟𑍍𑌰𑌿 𑌕𑌨𑍍𑌦𑌾 𑌪𑍋𑌟𑍍𑌰𑌿
𑌵𑍇𑌀𑌟𑍍𑌚𑌿 𑌪𑍁𑌨𑍈𑌯𑍁𑌂 𑌵𑍇𑌲𑍇 𑌪𑍋𑌟𑍍𑌰𑌿
𑌉𑌯𑌰𑍍𑌗𑌿𑌰𑌿 𑌕𑌨𑌕𑌸𑌬𑍈𑌕𑍍𑌕𑍋𑌰𑌰𑌶𑍇 (235)
𑌮𑌯𑌿𑌲𑍍𑌨𑌡𑌮𑌿𑌡𑍁𑌵𑍋𑌀𑌯𑍍 𑌮𑌲𑌰𑌡𑌿 𑌶𑌰𑌣𑌂
𑌶𑌰𑌣𑌂 𑌶𑌰𑌣𑌂 𑌶𑌰𑌵𑌣 𑌭𑌵 𑍐
𑌶𑌰𑌣𑌂 𑌶𑌰𑌣𑌂 𑌷𑌣𑍍𑌮𑍁𑌗𑌾 𑌶𑌰𑌣𑌮𑍍 ॥ (238)
Roman (IAST) Transliteration
kāppu
tudippor‍kku valvinaipoṃ tunbaṃ poṃ
nèñjil padipporku sèlvaṃ palittu kadittoṅgum
niṣṭaiyuṃ kaikūḍuṃ, nimalararul kandar
ṣaṣṭhi kavacan tanai |
kuṟal vèṇbā |
amarar iḍartīra amaraṃ purinda
kumaran aḍi nèñje kuṟi |
nūl
ṣaṣṭhiyai nokka śaravaṇa bhavanār
śiṣṭarukkudavuṃ śèṅkadir velon
pādamiraṇḍil panmaṇic cadaṅgai
gītaṃ pāḍa kiṅkiṇi yāḍa
maiya naḍanaṃ cèyyuṃ mayil vāhananār (5)
kaiyil velāl ènaikkākkavèn‍ṛ vandu
vara vara velāyudhanār varuga
varuga varuga mayilon varuga
indiran mudalā èṇḍiśai poṭra
mandira vaḍivel varuga varuga (10)
vāsavan marugā varuga varuga
neśak kuṟamagal ninaivon varuga
āṛmugaṃ paḍaitta ayyā varuga
nīṟiḍuṃ velavan nittaṃ varuga
śiragiri velavan sīkkiraṃ varuga (15)
śarahaṇa bhavanār saḍudiyil varuga
rahaṇa bhavaśa rararara rarara
rihaṇa bhavaśa riririri ririri
viṇabhava śarahaṇa vīrā namo nama
nibhava śarahaṇa niṟa niṟa niṟèna (20)
vaśara haṇabha varuga varuga
asurar kuḍi kèḍutta ayyā varuga
ènnai yāluṃ ilaiyon kaiyil
panniraṇḍāyudhaṃ pāśāṅkuśamuṃ
paranda vili’gal panniraṇḍilaṅga (25)
viraindènaik kākka velon varuga
aiyuṃ kiliyuṃ aḍaivuḍan sauvuṃ
uyyòli sauvuṃ, uyiraiyuṃ kiliyuṃ
kiliyuṃ sauvuṃ kilaroliyaiyuṃ
nilai pèṭrènmun nittamuṃ òliruṃ (30)
ṣaṇmugan nīyuṃ taniyòli yòvvuṃ
kuṇḍaliyāṃ śiva guhan dinaṃ varuga
āṛmugamuṃ aṇimuḍi āṛṃ
nīṟiḍu nèṭriyuṃ nīṇḍa puruvamuṃ
panniru kaṇṇuṃ pavalac cèvvāyuṃ (35)
nannèṟi nèṭriyil navamaṇic cuṭṭiyuṃ
īrāṛ sèviyil ilagukuṇḍalamuṃ
āṟiru tiṇbuyat tali’giya mārbil
palbūṣaṇamuṃ padakkamuṃ tarittu
nanmaṇi pūṇḍa navaratna mālaiyuṃ (40)
muppuri nūluṃ muttaṇi mārbuṃ
śèppala’guḍaiya tiruvayi ṛndiyuṃ
tuvaṇḍa maruṅgil śuḍaròli paṭṭuṃ
navaratnaṃ paditta naṟ‍ cīṟāvuṃ
irutòḍaiyala’guṃ iṇaimula’ndāluṃ (45)
tiruvaḍi yadanil śilambòli mula’ṅga
sagagaṇa sagagaṇa sagagaṇa sagaṇa
mògamòga mògamòga mògamòga mògana
naganaga naganaga naganaga nagèna
ḍiguguṇa ḍiguḍigu ḍiguguṇa ḍiguṇa (50)
rararara rararara rararara rarara
riririri riririri riririri ririri
ḍuḍuḍuḍu ḍuḍuḍuḍu ḍuḍuḍuḍu ḍuḍuḍu
ḍaguḍagu ḍiguḍigu ḍaṅgu ḍiṅgugu
vindu vindu mayilon vindu (55)
mundu mundu murugavel mundu
èndanai yāluṃ eragac cèlva !
maindan veṇḍuṃ varamagil‍’ndudavuṃ
lālā lālā lālā veśamuṃ
līlā līlā līlā vinoda nèn‍ṛ (60)
un‍ṟiru vaḍiyai uṛdiyèṇ ṟèṇṇuṃ
èntalaivaittun iṇaiyaḍi kākka
ènnuyirk kuyirāṃ iṟaivan kākka
panniru vili’yāl bālanai kākka
aḍiyen vadanaṃ ala’guvel kākka (65)
pòḍipunai nèṭriyai punidavel kākka
kadirvel iraṇḍuṃ kaṇṇinai kākka
vidisèvi iraṇḍuṃ velavar kākka
nāsigal iraṇḍuṃ nalvel kākka
peśiya vāydanai pèruvel kākka (70)
muppattirupal munaivel kākka
śèppiya nāvai cèvvel kākka
kannaṃ iraṇḍuṃ kadirvel kākka
ènnilaṃ kalu’ttai iniyavel kākka
mārbai rattina vaḍivel kākka (75)
śèrila mulaimār tiruvel kākka
vaḍivel irutol valampèṟa kākka
piḍarigal iraṇḍuṃ pèruvel kākka
ala’guḍan mudugai arulvel kākka
palu’padināṛṃ paruvel kākka (80)
vèṭrivel vayiṭrai vilaṅgave kākka
siṭriḍai ala’guṟa cèvvel kākka
nāṇāṃ kayiṭrai nalvel kākka
āṇ pèṇ kuṟikalai ayilvel kākka
piṭṭaṃ iraṇḍuṃ pèruvel kākka (85)
vaṭṭakkudattai valvel kākka
paṇaittòḍai iraṇḍuṃ paruvel kākka
kaṇaikkāl mula’ndāl kadirvel kākka
aiviral aḍiyinai arulvel kākka
kaigal iraṇḍuṃ karuṇai vel kākka (90)
mun kaiyiraṇḍuṃ muraṇvel kākka
pin kaiyiraṇḍuṃ pinnaval irukka
nāvil sarasvati naṭruṇaiyāga
nābikkamalaṃ nalvel kākka
muppāl nāḍiyai munaivel kākka (95)
èppòlu’duṃ ènai èdirvel kākka
aḍiyen vaśanaṃ aśaivula neraṃ
kaḍugave vandu kanakavel kākka
varuṃ pagal tannil vajravel kākka
araiyirul tannil anaiyavel kākka (100)
emattil sāmattil èdirvel kākka
tāmadaṃ nīkki caturvel kākka
kākka kākka kanakavel kākka
nokka nokka nòḍiyil nokka
tākka tākka taḍaiyaṟa tākka (105)
pārka pārka pāvaṃ pòḍipaḍa
pilli śūniyaṃ pèrumpagaiyagala
valla bhūtaṃ valāṭṭiga peygal
allaṟ‍paḍuttuṃ aḍaṅga muniyuṃ
pillaigal tinnuṃ pula’kkaḍai muniyuṃ (110)
kòllivāy peygaluṃ kuṟalaip peygaluṃ
pèṇ galaittòḍaruṃ brammarāccadaruṃ
aḍiyanaikkaṇḍāl alaṟikkalaṅgiḍa
iriśikāṭṭeri ittunba śenaiyuṃ
èllinuṃ iruṭṭiluṃ èdirpaḍuṃ aṇṇaruṃ (115)
kanapūśai kòlluṃ kāliyoḍanaivaruṃ
viṭṭāṅkāraruṃ migupala peygaluṃ
taṇḍiyakāraruṃ caṇḍālargaluṃ
èn pèyar śòllavuṃ iḍivilu’n dòḍiḍa
ānaiyaḍiyinil arumpāvaigaluṃ (120)
pūnai mayiruṃ pillaigal ènbuṃ
nagamuṃ mayiruṃ nīlmuḍi maṇḍaiyuṃ
pāvaigaluḍane palakalaśattuḍan
manaiyiṟ pudaitta vañjanai tanaiyuṃ
òṭṭiya pāvaiyuṃ òṭṭiya śèrukkuṃ (125)
kāśuṃ paṇamuṃ kāvuḍan śoṛṃ
odumañjanamuṃ òruvali’p pokkuṃ
aḍiyanaikkaṇḍāl alaindu kulaindiḍa
māṭrār vañcagar vandu vaṇaṅgiḍa
kāladūdāl ènaik kaṇḍāl kalaṅgiḍa (130)
añji naḍuṅgiḍa araṇḍu puraṇḍiḍa
vāy‍viṭṭalaṟi madikèṭṭoḍa
paḍiyinil muṭṭappāśakkayiṭrāl
kaṭṭuḍan aṅgaṃ kadaṟiḍakkaṭṭu
kaṭṭi yuruṭṭu kāl kaimuṟiya (135)
kaṭṭu kaṭṭu kadaṟiḍakkaṭṭu
muṭṭu muṭṭu muli’gal piduṅgiḍa
cèkku cèkku cèdil cèdilāga
còkku còkku śūr‍ppagai còkku
kuttu kuttu kūrvaḍi velāl (140)
paṭru paṭru pagalavan taṇalèri
taṇalèri taṇalèri taṇaladuvāga
viḍuviḍu velai vèruṇḍadu oḍa
puliyuṃ nariyuṃ punnari nāyuṃ
èliyuṃ karaḍiyuṃ inittòḍar‍ndoḍa (145)
teluṃ pāmbuṃ śèyyān pūrān
kaḍiviḍa viṣaṅgal kaḍittuya raṅgaṃ
eṟiya viṣaṅgal èliduḍan iraṅga
òluppuṃ culukkuṃ òrutalai noyuṃ
vādaṃ śayittiyaṃ valippuppittaṃ (150)
śūlai sayaṅgunmaṃ śòkkuc ciṟaṅgu
kuḍaiccal śilandi kuḍalvip pirudi
pakkappilavai paḍartòḍai vālai’
kaḍuvan paḍuvan kaittāl śilandi
paṟkuttu araṇai paru arai yāppuṃ (155)
èllāppiṇiyuṃ èn‍ṟanaikkaṇḍāl
nillā doḍa nīyènakkarulvāy
īrel’ ulagamuṃ ènakkuṟa vāga
āṇuṃ pèṇṇuṃ anaivaruṃ ènakkā
maṇṇālaraśaruṃ magil’nduṟa vāgavum (160)
unnait tudikka un tirunāmaṃ
śaravaṇa bavane śailòli bavane
tiripura bavane tigalò’li bavane
paripura bavane pavamòli bavane
aritiru marugā amarāpadiyai (165)
kāttuddevargal kaḍuñjirai viḍuttāy
kandā guhane kadir velavane
kārtigai maindā kaḍambā kaḍambanai
iḍumbanai ali’tta iniya vel murugā
taṇikācalane śaṅkaran pudalvā (170)
kadirkāmattuṟai kadirvel murugā
pala’ni padivāl’ bālakumārā
āvinan kuḍivāl’ ala’giya velā
sèndin māmalaiyuṛṃ cèṅkalvarāyā
śamarāpurivāl’ ṣaṇmugattarase (175)
kārār kula’lāl kalaimagal nan‍ṟāy
èn nā irukka yānunaippāḍa
ènaittòḍarndirukkuṃ èndai muruganai
pāḍinen āḍinen paravaśamāga
āḍinen nāḍinen āvinan būdiyai (180)
neśamuḍan yān nèṭriyilaṇiya
pāśavinaigal paṭradu nīṅgi
unpadaṃ pèṟave unnarulāga
anbuḍan rakṣi annamuṃ cònnamuṃ
mèttamèttāga velāyudanār (185)
siddipèṭraḍiyèn śiṟappuḍan vāl’ga
vāl’ga vāl’ga mayilon vāl’ga
vāl’ga vāl’ga vaḍivel vāl’ga
vāl’ga vāl’ga malaikkuru vāl’ga
vāl’ga vāl’ga malaikkuṟa magaluḍan (190)
vāl’ga vāl’ga vāraṇattuvaśaṃ
vāl’ga vāl’ga èn vaṛmaigal nīṅga
èttanai kuṟaigal èttanai pilai’gal
èttanai aḍiyèn èttanai śèyinuṃ
pèṭravan nīguru pòṛppadunkaḍan (195)
pèṭraval kuṟamagal pèṭravalāme
pillai yèn‍ṟanbāy‍p piriyamalittu
maindan èn mīdu un manamagil’ndaruli
tañjamèn‍ṟaḍiyār talai’ttiḍa arul’śèy
kandar ṣaṣṭhi kavacaṃ virumbiya (200)
bālan devarāyan pagar‍ndadai
kālaiyil mālaiyil karuttuḍan nāluṃ
ācārattuḍan aṅgaṃ tulakki
neśamuḍan òru ninaivaduvāgi
kandar ṣaṣṭhi kavacaṃ idanai (205)
cindai kalaṅgādu diyānippavargal
òrunāl muppattāṛrukkòṇḍu
òdiye jèpittu ugandu nīṟaṇiya
aṣṭadikkulloraḍaṅgaluṃ vaśamāy
diśai mannarèṇmar śèyaladaruluvar (210)
māṭralarèllāṃ vandu vaṇaṅguvar
navakol magil’ndu nanmai yalittiḍuṃ
navamada nènavuṃ nallèli’l pèṛvar
ènda nāluṃ īrèṭṭāy vāl’var
kandar kaivelāṃ kavacattaḍiyai (215)
vali’yāy kāṇa mèyyāy vilaṅguṃ
vili’yāṟkāṇa vèruṇḍiḍuṃ peygal
pòllā davaraippòḍipòḍiyākkuṃ
nallor ninaivil naḍanaṃ puriyuṃ
sarva satturu saṅkā rattaḍi (220)
aṟindènadullaṃ aṣṭalakṣmigalil
vīralakṣmikku virunduṇavāga
śūra padmāvaittuṇittagai yadanāl
iruvattel’var‍kku uvandamudalitta
guruparan pala’nik kun‍ṟil irukkuṃ (225)
cinnakkula’ndai śevaḍi poṭri
ènaittaḍuttāṭkòla èn‍ṟanadullaṃ
meviya vaḍivuṛṃ velavā poṭri
devargal senāpatiye poṭri
kuṟamagal manamagil’ kove poṭri (230)
tiṟamigu divviya degā poṭri
iḍumbā yudane iḍumbā poṭri
kaḍambā poṭri kandā poṭri
vèṭci punaiyuṃ vele poṭri
uyargiri kanakasabaikkoraraśe (235)
mayilnaḍamiḍuvòy malaraḍi śaraṇaṃ
śaraṇaṃ śaraṇaṃ śaravaṇa bhava oṃ
śaraṇaṃ śaraṇaṃ ṣaṇmugā śaraṇam || (238)
Sanskrit — Devanagari (original)
काप्पु
तुदिप्पोर्‍क्कु वल्विनैपों तुन्बं पों
नॆञ्जिल् पदिप्पोर्कु सॆल्वं पलित्तु कदित्तोङ्गुम्
निष्टैयुं कैकूडुं, निमलररुल् कन्दर्
षष्ठि कवचन् तनै ।
कुऱल् वॆण्बा ।
अमरर् इडर्तीर अमरं पुरिन्द
कुमरन् अडि नॆञ्जे कुऱि ।
नूल्
षष्ठियै नोक्क शरवण भवनार्
शिष्टरुक्कुदवुं शॆङ्कदिर् वेलोन्
पादमिरण्डिल् पन्मणिच् चदङ्गै
गीतं पाड किङ्किणि याड
मैय नडनं चॆय्युं मयिल् वाहननार् (5)
कैयिल् वेलाल् ऎनैक्काक्कवॆन्‍ऋ वन्दु
वर वर वेलायुधनार् वरुग
वरुग वरुग मयिलोन् वरुग
इन्दिरन् मुदला ऎण्डिशै पोट्र
मन्दिर वडिवेल् वरुग वरुग (10)
वासवन् मरुगा वरुग वरुग
नेशक् कुऱमगल् निनैवोन् वरुग
आऋमुगं पडैत्त अय्या वरुग
नीऱिडुं वेलवन् नित्तं वरुग
शिरगिरि वेलवन् सीक्किरं वरुग (15)
शरहण भवनार् सडुदियिल् वरुग
रहण भवश रररर ररर
रिहण भवश रिरिरिरि रिरिरि
विणभव शरहण वीरा नमो नम
निभव शरहण निऱ निऱ निऱॆन (20)
वशर हणभ वरुग वरुग
असुरर् कुडि कॆडुत्त अय्या वरुग
ऎन्नै यालुं इलैयोन् कैयिल्
पन्निरण्डायुधं पाशाङ्कुशमुं
परन्द विलि’गल् पन्निरण्डिलङ्ग (25)
विरैन्दॆनैक् काक्क वेलोन् वरुग
ऐयुं किलियुं अडैवुडन् सौवुं
उय्यॊलि सौवुं, उयिरैयुं किलियुं
किलियुं सौवुं किलरोलियैयुं
निलै पॆट्रॆन्मुन् नित्तमुं ऒलिरुं (30)
षण्मुगन् नीयुं तनियॊलि यॊव्वुं
कुण्डलियां शिव गुहन् दिनं वरुग
आऋमुगमुं अणिमुडि आऋं
नीऱिडु नॆट्रियुं नीण्ड पुरुवमुं
पन्निरु कण्णुं पवलच् चॆव्वायुं (35)
नन्नॆऱि नॆट्रियिल् नवमणिच् चुट्टियुं
ईराऋ सॆवियिल् इलगुकुण्डलमुं
आऱिरु तिण्बुयत् तलि’गिय मार्बिल्
पल्बूषणमुं पदक्कमुं तरित्तु
नन्मणि पूण्ड नवरत्न मालैयुं (40)
मुप्पुरि नूलुं मुत्तणि मार्बुं
शॆप्पल’गुडैय तिरुवयि ऋन्दियुं
तुवण्ड मरुङ्गिल् शुडरॊलि पट्टुं
नवरत्नं पदित्त नऱ्‍ चीऱावुं
इरुतॊडैयल’गुं इणैमुल’न्दालुं (45)
तिरुवडि यदनिल् शिलम्बॊलि मुल’ङ्ग
सगगण सगगण सगगण सगण
मॊगमॊग मॊगमॊग मॊगमॊग मॊगन
नगनग नगनग नगनग नगॆन
डिगुगुण डिगुडिगु डिगुगुण डिगुण (50)
रररर रररर रररर ररर
रिरिरिरि रिरिरिरि रिरिरिरि रिरिरि
डुडुडुडु डुडुडुडु डुडुडुडु डुडुडु
डगुडगु डिगुडिगु डङ्गु डिङ्गुगु
विन्दु विन्दु मयिलोन् विन्दु (55)
मुन्दु मुन्दु मुरुगवेल् मुन्दु
ऎन्दनै यालुं एरगच् चॆल्व !
मैन्दन् वेण्डुं वरमगिल्‍’न्दुदवुं
लाला लाला लाला वेशमुं
लीला लीला लीला विनोद नॆन्‍ऋ (60)
उन्‍ऱिरु वडियै उऋदियॆण् ऱॆण्णुं
ऎन्तलैवैत्तुन् इणैयडि काक्क
ऎन्नुयिर्क् कुयिरां इऱैवन् काक्क
पन्निरु विलि’याल् बालनै काक्क
अडियेन् वदनं अल’गुवेल् काक्क (65)
पॊडिपुनै नॆट्रियै पुनिदवेल् काक्क
कदिर्वेल् इरण्डुं कण्णिनै काक्क
विदिसॆवि इरण्डुं वेलवर् काक्क
नासिगल् इरण्डुं नल्वेल् काक्क
पेशिय वाय्दनै पॆरुवेल् काक्क (70)
मुप्पत्तिरुपल् मुनैवेल् काक्क
शॆप्पिय नावै चॆव्वेल् काक्क
कन्नं इरण्डुं कदिर्वेल् काक्क
ऎन्निलं कलु’त्तै इनियवेल् काक्क
मार्बै रत्तिन वडिवेल् काक्क (75)
शॆरिल मुलैमार् तिरुवेल् काक्क
वडिवेल् इरुतोल् वलम्पॆऱ काक्क
पिडरिगल् इरण्डुं पॆरुवेल् काक्क
अल’गुडन् मुदुगै अरुल्वेल् काक्क
पलु’पदिनाऋं परुवेल् काक्क (80)
वॆट्रिवेल् वयिट्रै विलङ्गवे काक्क
सिट्रिडै अल’गुऱ चॆव्वेल् काक्क
नाणां कयिट्रै नल्वेल् काक्क
आण् पॆण् कुऱिकलै अयिल्वेल् काक्क
पिट्टं इरण्डुं पॆरुवेल् काक्क (85)
वट्टक्कुदत्तै वल्वेल् काक्क
पणैत्तॊडै इरण्डुं परुवेल् काक्क
कणैक्काल् मुल’न्दाल् कदिर्वेल् काक्क
ऐविरल् अडियिनै अरुल्वेल् काक्क
कैगल् इरण्डुं करुणै वेल् काक्क (90)
मुन् कैयिरण्डुं मुरण्वेल् काक्क
पिन् कैयिरण्डुं पिन्नवल् इरुक्क
नाविल् सरस्वति नट्रुणैयाग
नाबिक्कमलं नल्वेल् काक्क
मुप्पाल् नाडियै मुनैवेल् काक्क (95)
ऎप्पॊलु’दुं ऎनै ऎदिर्वेल् काक्क
अडियेन् वशनं अशैवुल नेरं
कडुगवे वन्दु कनकवेल् काक्क
वरुं पगल् तन्निल् वज्रवेल् काक्क
अरैयिरुल् तन्निल् अनैयवेल् काक्क (100)
एमत्तिल् सामत्तिल् ऎदिर्वेल् काक्क
तामदं नीक्कि चतुर्वेल् काक्क
काक्क काक्क कनकवेल् काक्क
नोक्क नोक्क नॊडियिल् नोक्क
ताक्क ताक्क तडैयऱ ताक्क (105)
पार्क पार्क पावं पॊडिपड
पिल्लि शूनियं पॆरुम्पगैयगल
वल्ल भूतं वलाट्टिग पेय्गल्
अल्लऱ्‍पडुत्तुं अडङ्ग मुनियुं
पिल्लैगल् तिन्नुं पुल’क्कडै मुनियुं (110)
कॊल्लिवाय् पेय्गलुं कुऱलैप् पेय्गलुं
पॆण् गलैत्तॊडरुं ब्रम्मराच्चदरुं
अडियनैक्कण्डाल् अलऱिक्कलङ्गिड
इरिशिकाट्टेरि इत्तुन्ब शेनैयुं
ऎल्लिनुं इरुट्टिलुं ऎदिर्पडुं अण्णरुं (115)
कनपूशै कॊल्लुं कालियोडनैवरुं
विट्टाङ्काररुं मिगुपल पेय्गलुं
तण्डियकाररुं चण्डालर्गलुं
ऎन् पॆयर् शॊल्लवुं इडिविलु’न् दॊडिड
आनैयडियिनिल् अरुम्पावैगलुं (120)
पूनै मयिरुं पिल्लैगल् ऎन्बुं
नगमुं मयिरुं नील्मुडि मण्डैयुं
पावैगलुडने पलकलशत्तुडन्
मनैयिऱ् पुदैत्त वञ्जनै तनैयुं
ऒट्टिय पावैयुं ऒट्टिय शॆरुक्कुं (125)
काशुं पणमुं कावुडन् शोऋं
ओदुमञ्जनमुं ऒरुवलि’प् पोक्कुं
अडियनैक्कण्डाल् अलैन्दु कुलैन्दिड
माट्रार् वञ्चगर् वन्दु वणङ्गिड
कालदूदाल् ऎनैक् कण्डाल् कलङ्गिड (130)
अञ्जि नडुङ्गिड अरण्डु पुरण्डिड
वाय्‍विट्टलऱि मदिकॆट्टोड
पडियिनिल् मुट्टप्पाशक्कयिट्राल्
कट्टुडन् अङ्गं कदऱिडक्कट्टु
कट्टि युरुट्टु काल् कैमुऱिय (135)
कट्टु कट्टु कदऱिडक्कट्टु
मुट्टु मुट्टु मुलि’गल् पिदुङ्गिड
चॆक्कु चॆक्कु चॆदिल् चॆदिलाग
चॊक्कु चॊक्कु शूर्‍प्पगै चॊक्कु
कुत्तु कुत्तु कूर्वडि वेलाल् (140)
पट्रु पट्रु पगलवन् तणलॆरि
तणलॆरि तणलॆरि तणलदुवाग
विडुविडु वेलै वॆरुण्डदु ओड
पुलियुं नरियुं पुन्नरि नायुं
ऎलियुं करडियुं इनित्तॊडर्‍न्दोड (145)
तेलुं पाम्बुं शॆय्यान् पूरान्
कडिविड विषङ्गल् कडित्तुय रङ्गं
एऱिय विषङ्गल् ऎलिदुडन् इरङ्ग
ऒलुप्पुं चुलुक्कुं ऒरुतलै नोयुं
वादं शयित्तियं वलिप्पुप्पित्तं (150)
शूलै सयङ्गुन्मं शॊक्कुच् चिऱङ्गु
कुडैच्चल् शिलन्दि कुडल्विप् पिरुदि
पक्कप्पिलवै पडर्तॊडै वालै’
कडुवन् पडुवन् कैत्ताल् शिलन्दि
पऱ्कुत्तु अरणै परु अरै याप्पुं (155)
ऎल्लाप्पिणियुं ऎन्‍ऱनैक्कण्डाल्
निल्ला दोड नीयॆनक्करुल्वाय्
ईरेल्’ उलगमुं ऎनक्कुऱ वाग
आणुं पॆण्णुं अनैवरुं ऎनक्का
मण्णालरशरुं मगिल्’न्दुऱ वागवुम् (160)
उन्नैत् तुदिक्क उन् तिरुनामं
शरवण बवने शैलॊलि बवने
तिरिपुर बवने तिगलॊ’लि बवने
परिपुर बवने पवमॊलि बवने
अरितिरु मरुगा अमरापदियै (165)
कात्तुद्देवर्गल् कडुञ्जिरै विडुत्ताय्
कन्दा गुहने कदिर् वेलवने
कार्तिगै मैन्दा कडम्बा कडम्बनै
इडुम्बनै अलि’त्त इनिय वेल् मुरुगा
तणिकाचलने शङ्करन् पुदल्वा (170)
कदिर्कामत्तुऱै कदिर्वेल् मुरुगा
पल’नि पदिवाल्’ बालकुमारा
आविनन् कुडिवाल्’ अल’गिय वेला
सॆन्दिन् मामलैयुऋं चॆङ्कल्वराया
शमरापुरिवाल्’ षण्मुगत्तरसे (175)
कारार् कुल’लाल् कलैमगल् नन्‍ऱाय्
ऎन् ना इरुक्क यानुनैप्पाड
ऎनैत्तॊडर्न्दिरुक्कुं ऎन्दै मुरुगनै
पाडिनेन् आडिनेन् परवशमाग
आडिनेन् नाडिनेन् आविनन् बूदियै (180)
नेशमुडन् यान् नॆट्रियिलणिय
पाशविनैगल् पट्रदु नीङ्गि
उन्पदं पॆऱवे उन्नरुलाग
अन्बुडन् रक्षि अन्नमुं चॊन्नमुं
मॆत्तमॆत्ताग वेलायुदनार् (185)
सिद्दिपॆट्रडियॆन् शिऱप्पुडन् वाल्’ग
वाल्’ग वाल्’ग मयिलोन् वाल्’ग
वाल्’ग वाल्’ग वडिवेल् वाल्’ग
वाल्’ग वाल्’ग मलैक्कुरु वाल्’ग
वाल्’ग वाल्’ग मलैक्कुऱ मगलुडन् (190)
वाल्’ग वाल्’ग वारणत्तुवशं
वाल्’ग वाल्’ग ऎन् वऋमैगल् नीङ्ग
ऎत्तनै कुऱैगल् ऎत्तनै पिलै’गल्
ऎत्तनै अडियॆन् ऎत्तनै शॆयिनुं
पॆट्रवन् नीगुरु पॊऋप्पदुन्कडन् (195)
पॆट्रवल् कुऱमगल् पॆट्रवलामे
पिल्लै यॆन्‍ऱन्बाय्‍प् पिरियमलित्तु
मैन्दन् ऎन् मीदु उन् मनमगिल्’न्दरुलि
तञ्जमॆन्‍ऱडियार् तलै’त्तिड अरुल्’शॆय्
कन्दर् षष्ठि कवचं विरुम्बिय (200)
बालन् देवरायन् पगर्‍न्ददै
कालैयिल् मालैयिल् करुत्तुडन् नालुं
आचारत्तुडन् अङ्गं तुलक्कि
नेशमुडन् ऒरु निनैवदुवागि
कन्दर् षष्ठि कवचं इदनै (205)
चिन्दै कलङ्गादु दियानिप्पवर्गल्
ऒरुनाल् मुप्पत्ताऋरुक्कॊण्डु
ऒदिये जॆपित्तु उगन्दु नीऱणिय
अष्टदिक्कुल्लोरडङ्गलुं वशमाय्
दिशै मन्नरॆण्मर् शॆयलदरुलुवर् (210)
माट्रलरॆल्लां वन्दु वणङ्गुवर्
नवकोल् मगिल्’न्दु नन्मै यलित्तिडुं
नवमद नॆनवुं नल्लॆलि’ल् पॆऋवर्
ऎन्द नालुं ईरॆट्टाय् वाल्’वर्
कन्दर् कैवेलां कवचत्तडियै (215)
वलि’याय् काण मॆय्याय् विलङ्गुं
विलि’याऱ्काण वॆरुण्डिडुं पेय्गल्
पॊल्ला दवरैप्पॊडिपॊडियाक्कुं
नल्लोर् निनैविल् नडनं पुरियुं
सर्व सत्तुरु सङ्का रत्तडि (220)
अऱिन्दॆनदुल्लं अष्टलक्ष्मिगलिल्
वीरलक्ष्मिक्कु विरुन्दुणवाग
शूर पद्मावैत्तुणित्तगै यदनाल्
इरुवत्तेल्’वर्‍क्कु उवन्दमुदलित्त
गुरुपरन् पल’निक् कुन्‍ऱिल् इरुक्कुं (225)
चिन्नक्कुल’न्दै शेवडि पोट्रि
ऎनैत्तडुत्ताट्कॊल ऎन्‍ऱनदुल्लं
मेविय वडिवुऋं वेलवा पोट्रि
देवर्गल् सेनापतिये पोट्रि
कुऱमगल् मनमगिल्’ कोवे पोट्रि (230)
तिऱमिगु दिव्विय देगा पोट्रि
इडुम्बा युदने इडुम्बा पोट्रि
कडम्बा पोट्रि कन्दा पोट्रि
वॆट्चि पुनैयुं वेले पोट्रि
उयर्गिरि कनकसबैक्कोररशे (235)
मयिल्नडमिडुवॊय् मलरडि शरणं
शरणं शरणं शरवण भव ॐ
शरणं शरणं षण्मुगा शरणम् ॥ (238)
kāppu
tudippor‍kku valvinaipoṃ tunbaṃ poṃ
nèñjil padipporku sèlvaṃ palittu kadittoṅgum
niṣṭaiyuṃ kaikūḍuṃ, nimalararul kandar
ṣaṣṭhi kavacan tanai |
kuṟal vèṇbā |
amarar iḍartīra amaraṃ purinda
kumaran aḍi nèñje kuṟi |
nūl
ṣaṣṭhiyai nokka śaravaṇa bhavanār
śiṣṭarukkudavuṃ śèṅkadir velon
pādamiraṇḍil panmaṇic cadaṅgai
gītaṃ pāḍa kiṅkiṇi yāḍa
maiya naḍanaṃ cèyyuṃ mayil vāhananār (5)
kaiyil velāl ènaikkākkavèn‍ṛ vandu
vara vara velāyudhanār varuga
varuga varuga mayilon varuga
indiran mudalā èṇḍiśai poṭra
mandira vaḍivel varuga varuga (10)
vāsavan marugā varuga varuga
neśak kuṟamagal ninaivon varuga
āṛmugaṃ paḍaitta ayyā varuga
nīṟiḍuṃ velavan nittaṃ varuga
śiragiri velavan sīkkiraṃ varuga (15)
śarahaṇa bhavanār saḍudiyil varuga
rahaṇa bhavaśa rararara rarara
rihaṇa bhavaśa riririri ririri
viṇabhava śarahaṇa vīrā namo nama
nibhava śarahaṇa niṟa niṟa niṟèna (20)
vaśara haṇabha varuga varuga
asurar kuḍi kèḍutta ayyā varuga
ènnai yāluṃ ilaiyon kaiyil
panniraṇḍāyudhaṃ pāśāṅkuśamuṃ
paranda vili’gal panniraṇḍilaṅga (25)
viraindènaik kākka velon varuga
aiyuṃ kiliyuṃ aḍaivuḍan sauvuṃ
uyyòli sauvuṃ, uyiraiyuṃ kiliyuṃ
kiliyuṃ sauvuṃ kilaroliyaiyuṃ
nilai pèṭrènmun nittamuṃ òliruṃ (30)
ṣaṇmugan nīyuṃ taniyòli yòvvuṃ
kuṇḍaliyāṃ śiva guhan dinaṃ varuga
āṛmugamuṃ aṇimuḍi āṛṃ
nīṟiḍu nèṭriyuṃ nīṇḍa puruvamuṃ
panniru kaṇṇuṃ pavalac cèvvāyuṃ (35)
nannèṟi nèṭriyil navamaṇic cuṭṭiyuṃ
īrāṛ sèviyil ilagukuṇḍalamuṃ
āṟiru tiṇbuyat tali’giya mārbil
palbūṣaṇamuṃ padakkamuṃ tarittu
nanmaṇi pūṇḍa navaratna mālaiyuṃ (40)
muppuri nūluṃ muttaṇi mārbuṃ
śèppala’guḍaiya tiruvayi ṛndiyuṃ
tuvaṇḍa maruṅgil śuḍaròli paṭṭuṃ
navaratnaṃ paditta naṟ‍ cīṟāvuṃ
irutòḍaiyala’guṃ iṇaimula’ndāluṃ (45)
tiruvaḍi yadanil śilambòli mula’ṅga
sagagaṇa sagagaṇa sagagaṇa sagaṇa
mògamòga mògamòga mògamòga mògana
naganaga naganaga naganaga nagèna
ḍiguguṇa ḍiguḍigu ḍiguguṇa ḍiguṇa (50)
rararara rararara rararara rarara
riririri riririri riririri ririri
ḍuḍuḍuḍu ḍuḍuḍuḍu ḍuḍuḍuḍu ḍuḍuḍu
ḍaguḍagu ḍiguḍigu ḍaṅgu ḍiṅgugu
vindu vindu mayilon vindu (55)
mundu mundu murugavel mundu
èndanai yāluṃ eragac cèlva !
maindan veṇḍuṃ varamagil‍’ndudavuṃ
lālā lālā lālā veśamuṃ
līlā līlā līlā vinoda nèn‍ṛ (60)
un‍ṟiru vaḍiyai uṛdiyèṇ ṟèṇṇuṃ
èntalaivaittun iṇaiyaḍi kākka
ènnuyirk kuyirāṃ iṟaivan kākka
panniru vili’yāl bālanai kākka
aḍiyen vadanaṃ ala’guvel kākka (65)
pòḍipunai nèṭriyai punidavel kākka
kadirvel iraṇḍuṃ kaṇṇinai kākka
vidisèvi iraṇḍuṃ velavar kākka
nāsigal iraṇḍuṃ nalvel kākka
peśiya vāydanai pèruvel kākka (70)
muppattirupal munaivel kākka
śèppiya nāvai cèvvel kākka
kannaṃ iraṇḍuṃ kadirvel kākka
ènnilaṃ kalu’ttai iniyavel kākka
mārbai rattina vaḍivel kākka (75)
śèrila mulaimār tiruvel kākka
vaḍivel irutol valampèṟa kākka
piḍarigal iraṇḍuṃ pèruvel kākka
ala’guḍan mudugai arulvel kākka
palu’padināṛṃ paruvel kākka (80)
vèṭrivel vayiṭrai vilaṅgave kākka
siṭriḍai ala’guṟa cèvvel kākka
nāṇāṃ kayiṭrai nalvel kākka
āṇ pèṇ kuṟikalai ayilvel kākka
piṭṭaṃ iraṇḍuṃ pèruvel kākka (85)
vaṭṭakkudattai valvel kākka
paṇaittòḍai iraṇḍuṃ paruvel kākka
kaṇaikkāl mula’ndāl kadirvel kākka
aiviral aḍiyinai arulvel kākka
kaigal iraṇḍuṃ karuṇai vel kākka (90)
mun kaiyiraṇḍuṃ muraṇvel kākka
pin kaiyiraṇḍuṃ pinnaval irukka
nāvil sarasvati naṭruṇaiyāga
nābikkamalaṃ nalvel kākka
muppāl nāḍiyai munaivel kākka (95)
èppòlu’duṃ ènai èdirvel kākka
aḍiyen vaśanaṃ aśaivula neraṃ
kaḍugave vandu kanakavel kākka
varuṃ pagal tannil vajravel kākka
araiyirul tannil anaiyavel kākka (100)
emattil sāmattil èdirvel kākka
tāmadaṃ nīkki caturvel kākka
kākka kākka kanakavel kākka
nokka nokka nòḍiyil nokka
tākka tākka taḍaiyaṟa tākka (105)
pārka pārka pāvaṃ pòḍipaḍa
pilli śūniyaṃ pèrumpagaiyagala
valla bhūtaṃ valāṭṭiga peygal
allaṟ‍paḍuttuṃ aḍaṅga muniyuṃ
pillaigal tinnuṃ pula’kkaḍai muniyuṃ (110)
kòllivāy peygaluṃ kuṟalaip peygaluṃ
pèṇ galaittòḍaruṃ brammarāccadaruṃ
aḍiyanaikkaṇḍāl alaṟikkalaṅgiḍa
iriśikāṭṭeri ittunba śenaiyuṃ
èllinuṃ iruṭṭiluṃ èdirpaḍuṃ aṇṇaruṃ (115)
kanapūśai kòlluṃ kāliyoḍanaivaruṃ
viṭṭāṅkāraruṃ migupala peygaluṃ
taṇḍiyakāraruṃ caṇḍālargaluṃ
èn pèyar śòllavuṃ iḍivilu’n dòḍiḍa
ānaiyaḍiyinil arumpāvaigaluṃ (120)
pūnai mayiruṃ pillaigal ènbuṃ
nagamuṃ mayiruṃ nīlmuḍi maṇḍaiyuṃ
pāvaigaluḍane palakalaśattuḍan
manaiyiṟ pudaitta vañjanai tanaiyuṃ
òṭṭiya pāvaiyuṃ òṭṭiya śèrukkuṃ (125)
kāśuṃ paṇamuṃ kāvuḍan śoṛṃ
odumañjanamuṃ òruvali’p pokkuṃ
aḍiyanaikkaṇḍāl alaindu kulaindiḍa
māṭrār vañcagar vandu vaṇaṅgiḍa
kāladūdāl ènaik kaṇḍāl kalaṅgiḍa (130)
añji naḍuṅgiḍa araṇḍu puraṇḍiḍa
vāy‍viṭṭalaṟi madikèṭṭoḍa
paḍiyinil muṭṭappāśakkayiṭrāl
kaṭṭuḍan aṅgaṃ kadaṟiḍakkaṭṭu
kaṭṭi yuruṭṭu kāl kaimuṟiya (135)
kaṭṭu kaṭṭu kadaṟiḍakkaṭṭu
muṭṭu muṭṭu muli’gal piduṅgiḍa
cèkku cèkku cèdil cèdilāga
còkku còkku śūr‍ppagai còkku
kuttu kuttu kūrvaḍi velāl (140)
paṭru paṭru pagalavan taṇalèri
taṇalèri taṇalèri taṇaladuvāga
viḍuviḍu velai vèruṇḍadu oḍa
puliyuṃ nariyuṃ punnari nāyuṃ
èliyuṃ karaḍiyuṃ inittòḍar‍ndoḍa (145)
teluṃ pāmbuṃ śèyyān pūrān
kaḍiviḍa viṣaṅgal kaḍittuya raṅgaṃ
eṟiya viṣaṅgal èliduḍan iraṅga
òluppuṃ culukkuṃ òrutalai noyuṃ
vādaṃ śayittiyaṃ valippuppittaṃ (150)
śūlai sayaṅgunmaṃ śòkkuc ciṟaṅgu
kuḍaiccal śilandi kuḍalvip pirudi
pakkappilavai paḍartòḍai vālai’
kaḍuvan paḍuvan kaittāl śilandi
paṟkuttu araṇai paru arai yāppuṃ (155)
èllāppiṇiyuṃ èn‍ṟanaikkaṇḍāl
nillā doḍa nīyènakkarulvāy
īrel’ ulagamuṃ ènakkuṟa vāga
āṇuṃ pèṇṇuṃ anaivaruṃ ènakkā
maṇṇālaraśaruṃ magil’nduṟa vāgavum (160)
unnait tudikka un tirunāmaṃ
śaravaṇa bavane śailòli bavane
tiripura bavane tigalò’li bavane
paripura bavane pavamòli bavane
aritiru marugā amarāpadiyai (165)
kāttuddevargal kaḍuñjirai viḍuttāy
kandā guhane kadir velavane
kārtigai maindā kaḍambā kaḍambanai
iḍumbanai ali’tta iniya vel murugā
taṇikācalane śaṅkaran pudalvā (170)
kadirkāmattuṟai kadirvel murugā
pala’ni padivāl’ bālakumārā
āvinan kuḍivāl’ ala’giya velā
sèndin māmalaiyuṛṃ cèṅkalvarāyā
śamarāpurivāl’ ṣaṇmugattarase (175)
kārār kula’lāl kalaimagal nan‍ṟāy
èn nā irukka yānunaippāḍa
ènaittòḍarndirukkuṃ èndai muruganai
pāḍinen āḍinen paravaśamāga
āḍinen nāḍinen āvinan būdiyai (180)
neśamuḍan yān nèṭriyilaṇiya
pāśavinaigal paṭradu nīṅgi
unpadaṃ pèṟave unnarulāga
anbuḍan rakṣi annamuṃ cònnamuṃ
mèttamèttāga velāyudanār (185)
siddipèṭraḍiyèn śiṟappuḍan vāl’ga
vāl’ga vāl’ga mayilon vāl’ga
vāl’ga vāl’ga vaḍivel vāl’ga
vāl’ga vāl’ga malaikkuru vāl’ga
vāl’ga vāl’ga malaikkuṟa magaluḍan (190)
vāl’ga vāl’ga vāraṇattuvaśaṃ
vāl’ga vāl’ga èn vaṛmaigal nīṅga
èttanai kuṟaigal èttanai pilai’gal
èttanai aḍiyèn èttanai śèyinuṃ
pèṭravan nīguru pòṛppadunkaḍan (195)
pèṭraval kuṟamagal pèṭravalāme
pillai yèn‍ṟanbāy‍p piriyamalittu
maindan èn mīdu un manamagil’ndaruli
tañjamèn‍ṟaḍiyār talai’ttiḍa arul’śèy
kandar ṣaṣṭhi kavacaṃ virumbiya (200)
bālan devarāyan pagar‍ndadai
kālaiyil mālaiyil karuttuḍan nāluṃ
ācārattuḍan aṅgaṃ tulakki
neśamuḍan òru ninaivaduvāgi
kandar ṣaṣṭhi kavacaṃ idanai (205)
cindai kalaṅgādu diyānippavargal
òrunāl muppattāṛrukkòṇḍu
òdiye jèpittu ugandu nīṟaṇiya
aṣṭadikkulloraḍaṅgaluṃ vaśamāy
diśai mannarèṇmar śèyaladaruluvar (210)
māṭralarèllāṃ vandu vaṇaṅguvar
navakol magil’ndu nanmai yalittiḍuṃ
navamada nènavuṃ nallèli’l pèṛvar
ènda nāluṃ īrèṭṭāy vāl’var
kandar kaivelāṃ kavacattaḍiyai (215)
vali’yāy kāṇa mèyyāy vilaṅguṃ
vili’yāṟkāṇa vèruṇḍiḍuṃ peygal
pòllā davaraippòḍipòḍiyākkuṃ
nallor ninaivil naḍanaṃ puriyuṃ
sarva satturu saṅkā rattaḍi (220)
aṟindènadullaṃ aṣṭalakṣmigalil
vīralakṣmikku virunduṇavāga
śūra padmāvaittuṇittagai yadanāl
iruvattel’var‍kku uvandamudalitta
guruparan pala’nik kun‍ṟil irukkuṃ (225)
cinnakkula’ndai śevaḍi poṭri
ènaittaḍuttāṭkòla èn‍ṟanadullaṃ
meviya vaḍivuṛṃ velavā poṭri
devargal senāpatiye poṭri
kuṟamagal manamagil’ kove poṭri (230)
tiṟamigu divviya degā poṭri
iḍumbā yudane iḍumbā poṭri
kaḍambā poṭri kandā poṭri
vèṭci punaiyuṃ vele poṭri
uyargiri kanakasabaikkoraraśe (235)
mayilnaḍamiḍuvòy malaraḍi śaraṇaṃ
śaraṇaṃ śaraṇaṃ śaravaṇa bhava oṃ
śaraṇaṃ śaraṇaṃ ṣaṇmugā śaraṇam || (238)
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script. Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.
🕉 InfoLyter.in