pradyumno raukmiṇeyaḥ sa khalu tava kalā śambareṇāhṛtastaṃ
hatvā ratyā sahāpto nijapuramaharadrukmikanyāṃ ca dhanyām |
tatputro'thāniruddho guṇanidhiravahadrocanāṃ rukmipautrīṃ
Verse 1
tatrodvāhe gatastvaṃ nyavadhi musalinā rukmyapi dyūtavairāt ||1||
bāṇasya sā balisutasya sahasrabāho-
rmāheśvarasya mahitā duhitā kiloṣā |
tvatpautramenamaniruddhamadṛṣṭapūrvaṃ
Verse 2
svapne'nubhūya bhagavan virahāturā'bhūt ||2||
yoginyatīva kuśalā khalu citralekhā
tasyāḥ sakhī vilikhatī taruṇānaśeṣān |
tatrāniruddhamuṣayā viditaṃ niśāyā-
Verse 3
māneṣṭa yogabalato bhavato niketāt ||3||
kanyāpure dayitayā sukhamāramantaṃ
cainaṃ kathañcana babandhuṣi śarvabandhau |
śrīnāradoktatadudantadurantaroṣai-
Verse 4
stvaṃ tasya śoṇitapuraṃ yadubhirnyarundhāḥ ||4||
purīpālaśśailapriyaduhitṛnātho'sya bhagavān
samaṃ bhūtavrātairyadubalamaśaṅkaṃ nirurudhe |
mahāprāṇo bāṇo jhaṭiti yuyudhānenayuyudhe
Verse 5
guhaḥ pradyumnena tvamapi purahantrā jaghaṭiṣe ||5||
niruddhāśeṣāstre mumuhuṣi tavāstreṇa giriśe
drutā bhūtā bhītāḥ pramathakulavīrāḥ pramathitāḥ |
parāskandt skandaḥ kusumaśarabāṇaiśca sacivaḥ
Verse 6
sa kumbhāṇḍo bhāṇḍaṃ navamiva balenāśu bibhide ||6||
cāpānāṃ pañcaśatyā prasabhamupagate chinnacāpe'tha bāṇe
vyarthe yāte sameto jvarapatiraśanairajvari tvajjvareṇa |
jñānī stutvā'tha datvā tava caritajuṣāṃ vijvaraṃ sa jvaro'gāt
Verse 7
prāyo'ntarjñānavanto'pi ca bahutamasā raudraceṣṭā hi raudrāḥ ||7||
bāṇaṃ nānāyudhograṃ punarabhipatitaṃ darpadoṣādvitanvan
nirlūnāśeṣadoṣaṃ sapadi bubudhuṣā śaṅkareṇopagītaḥ |
tadvācā śiṣṭabāhudvitayamubhayato nirbhayaṃ tatpriyaṃ taṃ
Verse 8
muktvā taddattamāno nijapuramagamaḥ sāniruddhaḥ sahoṣaḥ ||8||
muhustāvacchakraṃ varuṇamajayo nandaharaṇe
yamaṃ bālānītau davadahanapāne'nilasakham |
vidhiṃ vatsasteye giriśamiha bāṇasya samare
Verse 9
vibho viśvotkarṣī tadayamavatāro jayati te ||9||
dvijaruṣā kṛkalāsavapurdharaṃ nṛganṛpaṃ tridivālayamāpayan |
Verse 10
nijajane dvijabhaktimanuttamāmupadiśan pavaneśvar pāhi mām ||10||
Sanskrit — Devanagari (original)
प्रद्युम्नो रौक्मिणेयः स खलु तव कला शम्बरेणाहृतस्तं
हत्वा रत्या सहाप्तो निजपुरमहरद्रुक्मिकन्यां च धन्याम् ।
तत्पुत्रोऽथानिरुद्धो गुणनिधिरवहद्रोचनां रुक्मिपौत्रीं
तत्रोद्वाहे गतस्त्वं न्यवधि मुसलिना रुक्म्यपि द्यूतवैरात् ॥1॥
बाणस्य सा बलिसुतस्य सहस्रबाहो-
र्माहेश्वरस्य महिता दुहिता किलोषा ।
त्वत्पौत्रमेनमनिरुद्धमदृष्टपूर्वं
स्वप्नेऽनुभूय भगवन् विरहातुराऽभूत् ॥2॥
योगिन्यतीव कुशला खलु चित्रलेखा
तस्याः सखी विलिखती तरुणानशेषान् ।
तत्रानिरुद्धमुषया विदितं निशाया-
मानेष्ट योगबलतो भवतो निकेतात् ॥3॥
कन्यापुरे दयितया सुखमारमन्तं
चैनं कथञ्चन बबन्धुषि शर्वबन्धौ ।
श्रीनारदोक्ततदुदन्तदुरन्तरोषै-
स्त्वं तस्य शोणितपुरं यदुभिर्न्यरुन्धाः ॥4॥
पुरीपालश्शैलप्रियदुहितृनाथोऽस्य भगवान्
समं भूतव्रातैर्यदुबलमशङ्कं निरुरुधे ।
महाप्राणो बाणो झटिति युयुधानेनयुयुधे
गुहः प्रद्युम्नेन त्वमपि पुरहन्त्रा जघटिषे ॥5॥
निरुद्धाशेषास्त्रे मुमुहुषि तवास्त्रेण गिरिशे
द्रुता भूता भीताः प्रमथकुलवीराः प्रमथिताः ।
परास्कन्द्त् स्कन्दः कुसुमशरबाणैश्च सचिवः
स कुम्भाण्डो भाण्डं नवमिव बलेनाशु बिभिदे ॥6॥
चापानां पञ्चशत्या प्रसभमुपगते छिन्नचापेऽथ बाणे
व्यर्थे याते समेतो ज्वरपतिरशनैरज्वरि त्वज्ज्वरेण ।
ज्ञानी स्तुत्वाऽथ दत्वा तव चरितजुषां विज्वरं स ज्वरोऽगात्
प्रायोऽन्तर्ज्ञानवन्तोऽपि च बहुतमसा रौद्रचेष्टा हि रौद्राः ॥7॥
बाणं नानायुधोग्रं पुनरभिपतितं दर्पदोषाद्वितन्वन्
निर्लूनाशेषदोषं सपदि बुबुधुषा शङ्करेणोपगीतः ।
तद्वाचा शिष्टबाहुद्वितयमुभयतो निर्भयं तत्प्रियं तं
मुक्त्वा तद्दत्तमानो निजपुरमगमः सानिरुद्धः सहोषः ॥8॥
मुहुस्तावच्छक्रं वरुणमजयो नन्दहरणे
यमं बालानीतौ दवदहनपानेऽनिलसखम् ।
विधिं वत्सस्तेये गिरिशमिह बाणस्य समरे
विभो विश्वोत्कर्षी तदयमवतारो जयति ते ॥9॥
द्विजरुषा कृकलासवपुर्धरं नृगनृपं त्रिदिवालयमापयन् ।
निजजने द्विजभक्तिमनुत्तमामुपदिशन् पवनेश्वर् पाहि माम् ॥10॥