শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে যুদ্ধকাণ্ডম্ ।
অথ পঞ্চষষ্টিতমস্সর্গঃ ।
স তথোক্তস্তুনির্ভর্ত্স্যকুম্ভকর্ণোমহোদরম্ ।
অব্রবীদ্রাক্ষসশ্রেষ্ঠম্ভ্রাতরংরাবণন্ততঃ ॥ 1 ॥
সোঽহন্তবভযঙ্ঘোরংবধাত্তস্যদুরাত্মনঃ ।
রামস্যাদ্যপ্রমার্জামিনির্বৈরোহিসুখীভব ॥ 2 ॥
গর্জন্তি ন বৃথাশূরানির্জলাইবতোযদাঃ ।
পশ্যসম্পদ্যমানন্তুগর্জিতংযুধিকর্মণা ॥ 3 ॥
ন মর্ষযন্তিচাত্মানংসম্ভাবযতিনাত্মনা ।
অদর্শযিত্বাশূরাস্তুকর্মকুর্বন্তিদুষ্করম্ ॥ 4 ॥
বিক্লবানামবুদ্ধীনাংরাজ্ঞাপণ্ডিতমানিনাম্ ।
শ্রৃণ্বতাসদিতমিদন্ত্বাদ্বিধানাম্মহোদর ॥ 5 ॥
যুদ্ধেকাপুরুষৈর্নিত্যম্ভবদ্ভিঃপ্রিযবাদিভিঃ ।
রাজানমনুগচ্ছদ্ভিঃসর্বঙ্কৃত্যমোদ্ধিসাদিতম্ ॥ 6 ॥
রাজশেষাকৃতালঙ্কাক্ষীণঃকোশোবলংহতম্ ।
রাজানমিমমাসাদ্যসুহৃচচিহ্নমমিত্রকম্ ॥ 7 ॥
এষনির্যাম্যহংযুদ্ধমুদ্যতশ্শত্রুনির্জযে ।
দুর্নযম্ভবতামদ্যসমীকর্তুম্মিহাহবে ॥ 8 ॥
এবমুক্তবতোবাক্যঙ্কুম্ভকর্ণস্যধীমতঃ ।
প্রত্যুবাচততোবাক্যম্প্রহসন্রাক্ষসাধিপঃ ॥ 9 ॥
মহোদরোঽযংরামাত্তুপরিত্রস্তো ন সংশযঃ ।
ন হিরোচযতেতাত যুদ্ধংযুদ্ধবিশারদ ॥ 10 ॥
কশ্চিন্মেত্বত্সমোনাস্তিসৌহৃদেনবলেন চ ।
গচ্ছশত্রুবধাযত্বঙ্কুম্ভকর্ণজযায চ ॥ 11 ॥
তস্মাত্তুশত্রুনাশার্থম্ভবান্সম্বোধিতোমযা ।
অযংহিকালস্সুহৃদাংরাক্ষসানামরিন্দম ॥ 12 ॥
তদ্গচ্ছ শূলমাদায পাশহস্ত ইবান্তকঃ ।
বানরান্ রাজপুত্রৌ চ ভক্ষযাদিত্যতেজসৌ ॥ 13 ॥
সমালোক্যতুতেরূপংবিদ্রবিষ্যন্তিবানরাঃ ।
রামলক্ষ্মণযোশ্চাপিহৃদযেপ্রস্ফুটিষ্যতঃ ॥ 14 ॥
এবমুক্ত্বামহাতেজাঃকুম্ভকর্ণম্মহাবলম্ ।
পুনর্জাতমিবাত্মানম্মেনেরাক্ষসপুঙ্গবঃ ॥ 15 ॥
কুম্ভকর্ণবলাভিজ্ঞো জানংস্তস্য পরাক্রমম্ ।
বভূব মুদিতো রাজা শশাঙ্ক ইব নির্মলঃ ॥ 16 ॥
ইত্যেবমুক্তঃসম্হৃষ্টোনির্জগামমহাবলঃ ।
রাজ্ঞস্তুবচনংশ্রুত্বাকুম্ভকর্ণস্সমুদ্যতঃ ॥ 17 ॥
আদদেনিশিতংশূলংবেগাচ্ছত্রুনিবর্হণম্ ।
সর্বকালাযসন্দীপ্তন্তপ্তকাঞ্চনভূষণম্ ॥ 18 ॥
ইন্দ্রাশনিসমম্ভীমংবজ্রপ্রতিমগৌরবম্ ।
দেবদানবগন্ধর্বযক্ষপন্নগসূদনম্ ॥ 19 ॥
রক্তমাল্যম্মহাধামংস্বতশ্চোদ্গতপাবকম্ ।
আদাযনিশিতংশূলংশত্রুশোণিতরঞ্জিতম্ ॥ 20 ॥
কুম্ভকর্ণোমহাতেজারাবণংবাক্যমব্রবীত্ ।
গমিষ্যাম্যহমেকাকীতিষ্ঠত্বিহবলম্মম ॥ 21 ॥
অদ্যতান্ ক্ষুভিতান্ ক্রুদ্ধোভক্ষযিষ্যামিবানরান্ ।
কুম্ভকর্ণবচশ্শ্রুত্বারাবণোবাক্যমব্রবীত্ ॥ 22 ॥
সৈন্যৈঃপরিবৃতোগচ্ছশূলমুদ্গতপাণিভিঃ ।
বানরাহিমহাত্মানশ্শীঘ্রাস্সব্যবসাযিনঃ ॥ 23 ॥
একাকিনম্প্রমত্তংবানযেযুদ্ধশনৈঃক্ষ্যম্ ।
তস্মাত্পরমদুর্ধর্ষৈঃ সৈন্যৈঃপরিবৃতোব্রজ ॥ 24 ॥
রক্ষসামহিতংসর্বংশত্রুপক্ষন্নিষূদয ।
অথাসনাত্সমুত্পত্যস্রজং মণিকৃতান্তরাম্ ॥ 25 ॥
আববন্ধমহাতেজাঃকুম্ভকর্ণস্যরাবণঃ ।
অঙ্গদান্যঙ্গুলীবেষ্টান্বরাণ্যাভরণানি চ ॥ 26 ॥
হারং চ শ্শিসঙ্কাশমাববন্দমহাত্মনঃ ।
দিব্যানি চ সুগন্ধীনিমাল্যদামানিরাবণঃ ॥ 27 ॥
শ্রোত্রিচাসঞ্জযামাসশ্রীমতীচাস্যকুণ্ডলে ।
কাঞ্চনাঙ্গদকেযূরোনিষ্কাভরণভূষিতঃ ॥ 28 ॥
কুম্ভকর্ণোবৃহত্কর্ণস্সুহুতোঽগ্নিরিবাবভৌ ।
শ্রোণীসূত্রেণমহতামেচকেনব্যরাজত ॥ 29 ॥
অমৃতোত্পাদনেনদ্ধোভুজঙ্গেনেবমন্দরঃ ।
স কাঞ্চনম্ভারসহন্নিবাতংবিদ্যুত্প্রভন্দীপ্তমিবাত্মভাসা ।
আবধ্যমানঃকবচংররাজসন্ধ্যাভ্রসম্বীতরাজঃ ॥ 30 ॥
সর্বাভরণনদ্ধাঙ্গঃ শূলপাণিঃ স রাক্ষসঃ ।
ত্রিবিক্রমকৃতোত্সাহো নারাযণ ইবাবভৌ ॥ 31 ॥
ভ্রাতরংসম্পরিষ্বজ্যকৃত্বাচাপিপ্রদক্ষিণম্ ।
প্রণম্যশিরসাতস্মৈসম্প্রতস্থেমহাবলঃ ॥ 32 ॥
নিষ্পতন্তম্মহাকাযম্মহানাদম্মহাবলম্ ।
তমাশীর্ভিঃপ্রশস্তাভিঃপ্রেষযামাসরাবণঃ ॥ 33 ॥
শঙ্খদুন্দুভিনির্ঘোষৈস্সৈন্যৈশ্চাপিবরাযুথৈঃ ।
তঙ্গজৈশ্চতুরঙ্গৈশ্চস্যন্দনৈশ্চাম্বুদস্বনৈঃ ॥ 34 ॥
অনুজগ্মুর্মহাত্মানং রথিনো রথিনাং বরম্ ।
সর্পৈরুষ্ট্রৈঃখরৈরশ্বৈস্সিম্হদ্বিপমৃগদ্বিজৈঃ ।
অনুজগ্মুশ্চতঙ্ঘোরঙ্কুম্ভকর্ণম্মহাবলম্ ॥ 35 ॥
স পুষ্পবর্ষৈরবকীর্যমাণোধৃতাতপত্রঃশিতশূলপাণিঃ ।
মদোত্কটঃশোণিতগন্ধমত্তোবিনির্যযৌদাবনদেবশত্রুঃ ॥ 36 ॥
পদাতযশ্চবহবোমহানাদামহাবলাঃ ।
অন্বযূরাক্ষসাভীমাভীমাক্ষাশ্শস্ত্রপাণযঃ ॥ 37 ॥
রক্তাক্ষাস্সুমহাকাযানীলাঞ্চনচযোপমাঃ ।
শূলানুদ্যম্যখডগাংশ্চনিশিতাংশ্চপরশ্বধান্ ॥ 38 ॥
বহুব্যামাংশ্চপরিঘান্গদাশ্চমুসলানি চ ।
তালস্কন্ধাংশ্চবিপুলান্ক্ষেপণীযান্দুরাসদান্ ॥ 39 ॥
অথান্যদ্বপুরাদাযদারুণংরোমহর্ষণম্ ।
নিষ্পপাতমহাতেজাঃকুম্ভকর্ণোমহাবলঃ ॥ 40 ॥
ধনুঃশতপরীণাহঃ স ষট্ছত্রসমুচ্ছ্রিতঃ ।
রৌদ্রঃশকটচক্রাক্ষোমহাপর্বতসন্নিভঃ ॥ 41 ॥
সন্নিপত্য চ রক্ষাংসিদগ্ধশৈলোপমামহান্ ।
কুম্ভকর্ণোমহাবক্ত্রঃপ্রহসন্নিদমব্রবীত্ ॥ 42 ॥
অদ্যবানরমুখ্যানান্তানিযূথানিভাগশ ।
নির্দহিষ্যামিসঙ্খ্রুদ্ধশ্শলাভানিবপাবকঃ ॥ 43 ॥
নাপরাধ্যন্তিমেকামংবানরাঃ বনচারিণঃ ।
জাতিরস্মদ্বিধানাংসাপুরোদ্যানবিভূষণম্ ॥ 44 ॥
পুররোধস্যমূলন্তুরাঘবস্সহলক্ষ্মণঃ ।
হতেতস্মিন্ হতংসর্বন্তংবধিষ্যামিসংযুগে ॥ 45 ॥
এবং তস্য ব্রুবাণস্য কুম্ভকর্ণস্য রাক্ষসাঃ ।
নাদং চক্রুর্মহাঘোরং কম্পযন্ত ইবার্ণবম্ ॥ 46 ॥
তস্যনিষ্পততস্তূর্ণঙ্কুম্ভকর্ণস্যধীমতঃ ।
বভূবুর্ঘোররূপাণিনিমিত্তানিসমন্ততঃ ॥ 47 ॥
উল্কাশনিযুতামেঘাবভূবুর্গর্ধভারুণাঃ ।
সসাগরবনাচৈববসুধাসমকম্পত ॥ 48 ॥
ঘোররূপাশ্শিবানেদুস্সজ্বালকবলৈর্মুখৈঃ ।
মণ্ডলান্যপসব্যানিববন্ধুশ্চবিহঙ্গমাঃ ॥ 49 ॥
নিষ্পপাত চ গৃধ্রোমালেবাঽস্যপথিগচ্ছতঃ ।
প্রাস্ফুরন্নযনঞ্চাস্যসব্যোবাহুশ্চকম্পত ॥ 50 ॥
নিষ্পপাততদাচোল্কাজ্বলন্তীভীমনিশ্শ্বনা ।
আদিত্যোনিষ্প্রভশ্চাসীন্নপ্রবাতি চ ঽনিলঃ ॥ 51 ॥
অচিন্তযন্মহোত্পাতানুদিতান্রোমহর্ষণান্ ।
নির্যযৌকুম্ভকর্ণস্তুকৃতান্তবলচোদিতঃ ॥ 52 ॥
ন লঙ্ঘযিত্বাপ্রাকারম্পদ্ভ্যাম্পর্বতসন্নিভঃ ।
দদর্শাভ্রঘনপ্রখ্যংবানরানীকমদ্ভুতম্ ॥ 53 ॥
তেদৃষ্টবারাক্ষসশ্রেষ্ঠংবানরাঃপর্বতোপমম্ ।
বাযুনুন্নাইবঘনাযযুস্সর্বাদিশস্তদা ॥ 54 ॥
তদ্বানরানীকমতিপ্রচণ্ডন্দিশোদ্রবদ্ভিন্নমবাভ্রজালম্ ।
স কুম্ভকর্ণস্সমবেক্ষ্যহর্ষান্ননাদভূযোঘনবদ্ঘনাভঃ ॥ 55 ॥
তেতস্যঘোরন্নিনদন্নিশম্যযথানিনাদন্দিবিবারিদস্য ।
পেতুর্ধরণ্যাম্বহবঃপ্লবঙ্গানিকৃত্তমূলাইবশালবৃক্ষাঃ ॥ 56 ॥
বিপুলপরিঘবান্ স কুম্ভকর্ণোরিপুনিধনাযবিনিস্পৃতোত্মা ।
কপিষণভযমাদদত্সুভীমম্প্রভুরিবদণ্ডবান্যুগান্তে ॥ 57 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে যুদ্ধকাণ্ডে পঞ্চষষ্টিতমস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha pañcaṣaṣṭitamassargaḥ |
sa tathoktastunirbhartsyakumbhakarṇomahodaram |
abravīdrākṣasaśreṣṭhambhrātaraṃrāvaṇantataḥ || 1 ||
so'hantavabhayaṅghoraṃvadhāttasyadurātmanaḥ |
rāmasyādyapramārjāminirvairohisukhībhava || 2 ||
garjanti na vṛthāśūrānirjalāivatoyadāḥ |
paśyasampadyamānantugarjitaṃyudhikarmaṇā || 3 ||
na marṣayanticātmānaṃsambhāvayatinātmanā |
adarśayitvāśūrāstukarmakurvantiduṣkaram || 4 ||
viklabānāmabuddhīnāṃrājñāpaṇḍitamāninām |
śrṛṇvatāsaditamidantvādvidhānāmmahodara || 5 ||
yuddhekāpuruṣairnityambhavadbhiḥpriyavādibhiḥ |
rājānamanugacchadbhiḥsarvaṅkṛtyamoddhisāditam || 6 ||
rājaśeṣākṛtālaṅkākṣīṇaḥkośobalaṃhatam |
rājānamimamāsādyasuhṛcacihnamamitrakam || 7 ||
eṣaniryāmyahaṃyuddhamudyataśśatrunirjaye |
durnayambhavatāmadyasamīkartummihāhave || 8 ||
evamuktavatovākyaṅkumbhakarṇasyadhīmataḥ |
pratyuvācatatovākyamprahasanrākṣasādhipaḥ || 9 ||
mahodaro'yaṃrāmāttuparitrasto na saṃśayaḥ |
na hirocayatetāta yuddhaṃyuddhaviśārada || 10 ||
kaścinmetvatsamonāstisauhṛdenabalena ca |
gacchaśatruvadhāyatvaṅkumbhakarṇajayāya ca || 11 ||
tasmāttuśatrunāśārthambhavānsambodhitomayā |
ayaṃhikālassuhṛdāṃrākṣasānāmarindama || 12 ||
tadgaccha śūlamādāya pāśahasta ivāntakaḥ |
vānarān rājaputrau ca bhakṣayādityatejasau || 13 ||
samālokyatuterūpaṃvidraviṣyantivānarāḥ |
rāmalakṣmaṇayoścāpihṛdayeprasphuṭiṣyataḥ || 14 ||
evamuktvāmahātejāḥkumbhakarṇammahābalam |
punarjātamivātmānammenerākṣasapuṅgavaḥ || 15 ||
kumbhakarṇabalābhijño jānaṃstasya parākramam |
babhūva mudito rājā śaśāṅka iva nirmalaḥ || 16 ||
ityevamuktaḥsamhṛṣṭonirjagāmamahābalaḥ |
rājñastuvacanaṃśrutvākumbhakarṇassamudyataḥ || 17 ||
ādadeniśitaṃśūlaṃvegācchatrunibarhaṇam |
sarvakālāyasandīptantaptakāñcanabhūṣaṇam || 18 ||
indrāśanisamambhīmaṃvajrapratimagauravam |
devadānavagandharvayakṣapannagasūdanam || 19 ||
raktamālyammahādhāmaṃsvataścodgatapāvakam |
ādāyaniśitaṃśūlaṃśatruśoṇitarañjitam || 20 ||
kumbhakarṇomahātejārāvaṇaṃvākyamabravīt |
gamiṣyāmyahamekākītiṣṭhatvihabalammama || 21 ||
adyatān kṣubhitān kruddhobhakṣayiṣyāmivānarān |
kumbhakarṇavacaśśrutvārāvaṇovākyamabravīt || 22 ||
sainyaiḥparivṛtogacchaśūlamudgatapāṇibhiḥ |
vānarāhimahātmānaśśīghrāssavyavasāyinaḥ || 23 ||
ekākinampramattaṃvānayeyuddhaśanaiḥkṣyam |
tasmātparamadurdharṣaiḥ sainyaiḥparivṛtovraja || 24 ||
rakṣasāmahitaṃsarvaṃśatrupakṣanniṣūdaya |
athāsanātsamutpatyasrajaṃ maṇikṛtāntarām || 25 ||
ābabandhamahātejāḥkumbhakarṇasyarāvaṇaḥ |
aṅgadānyaṅgulīveṣṭānvarāṇyābharaṇāni ca || 26 ||
hāraṃ ca śśisaṅkāśamābabandamahātmanaḥ |
divyāni ca sugandhīnimālyadāmānirāvaṇaḥ || 27 ||
śrotricāsañjayāmāsaśrīmatīcāsyakuṇḍale |
kāñcanāṅgadakeyūroniṣkābharaṇabhūṣitaḥ || 28 ||
kumbhakarṇobṛhatkarṇassuhuto'gnirivābabhau |
śroṇīsūtreṇamahatāmecakenavyarājata || 29 ||
amṛtotpādanenaddhobhujaṅgenevamandaraḥ |
sa kāñcanambhārasahannivātaṃvidyutprabhandīptamivātmabhāsā |
ābadhyamānaḥkavacaṃrarājasandhyābhrasamvītarājaḥ || 30 ||
sarvābharaṇanaddhāṅgaḥ śūlapāṇiḥ sa rākṣasaḥ |
trivikramakṛtotsāho nārāyaṇa ivābabhau || 31 ||
bhrātaraṃsampariṣvajyakṛtvācāpipradakṣiṇam |
praṇamyaśirasātasmaisampratasthemahābalaḥ || 32 ||
niṣpatantammahākāyammahānādammahābalam |
tamāśīrbhiḥpraśastābhiḥpreṣayāmāsarāvaṇaḥ || 33 ||
śaṅkhadundubhinirghoṣaissainyaiścāpivarāyuthaiḥ |
taṅgajaiścaturaṅgaiścasyandanaiścāmbudasvanaiḥ || 34 ||
anujagmurmahātmānaṃ rathino rathināṃ varam |
sarpairuṣṭraiḥkharairaśvaissimhadvipamṛgadvijaiḥ |
anujagmuścataṅghoraṅkumbhakarṇammahābalam || 35 ||
sa puṣpavarṣairavakīryamāṇodhṛtātapatraḥśitaśūlapāṇiḥ |
madotkaṭaḥśoṇitagandhamattoviniryayaudāvanadevaśatruḥ || 36 ||
padātayaścabahavomahānādāmahābalāḥ |
anvayūrākṣasābhīmābhīmākṣāśśastrapāṇayaḥ || 37 ||
raktākṣāssumahākāyānīlāñcanacayopamāḥ |
śūlānudyamyakhaḍagāṃścaniśitāṃścaparaśvadhān || 38 ||
bahuvyāmāṃścaparighāngadāścamusalāni ca |
tālaskandhāṃścavipulānkṣepaṇīyāndurāsadān || 39 ||
athānyadvapurādāyadāruṇaṃromaharṣaṇam |
niṣpapātamahātejāḥkumbhakarṇomahābalaḥ || 40 ||
dhanuḥśataparīṇāhaḥ sa ṣaṭchatrasamucchritaḥ |
raudraḥśakaṭacakrākṣomahāparvatasannibhaḥ || 41 ||
sannipatya ca rakṣāṃsidagdhaśailopamāmahān |
kumbhakarṇomahāvaktraḥprahasannidamabravīt || 42 ||
adyavānaramukhyānāntāniyūthānibhāgaśa |
nirdahiṣyāmisaṅkhruddhaśśalābhānivapāvakaḥ || 43 ||
nāparādhyantimekāmaṃvānarāḥ vanacāriṇaḥ |
jātirasmadvidhānāṃsāpurodyānavibhūṣaṇam || 44 ||
purarodhasyamūlanturāghavassahalakṣmaṇaḥ |
hatetasmin hataṃsarvantaṃvadhiṣyāmisaṃyuge || 45 ||
evaṃ tasya bruvāṇasya kumbhakarṇasya rākṣasāḥ |
nādaṃ cakrurmahāghoraṃ kampayanta ivārṇavam || 46 ||
tasyaniṣpatatastūrṇaṅkumbhakarṇasyadhīmataḥ |
babhūvurghorarūpāṇinimittānisamantataḥ || 47 ||
ulkāśaniyutāmeghābabhūvurgardhabhāruṇāḥ |
sasāgaravanācaivavasudhāsamakampata || 48 ||
ghorarūpāśśivānedussajvālakabalairmukhaiḥ |
maṇḍalānyapasavyānibabandhuścavihaṅgamāḥ || 49 ||
niṣpapāta ca gṛdhromālevā'syapathigacchataḥ |
prāsphurannayanañcāsyasavyobāhuścakampata || 50 ||
niṣpapātatadācolkājvalantībhīmaniśśvanā |
ādityoniṣprabhaścāsīnnapravāti ca 'nilaḥ || 51 ||
acintayanmahotpātānuditānromaharṣaṇān |
niryayaukumbhakarṇastukṛtāntabalacoditaḥ || 52 ||
na laṅghayitvāprākārampadbhyāmparvatasannibhaḥ |
dadarśābhraghanaprakhyaṃvānarānīkamadbhutam || 53 ||
tedṛṣṭavārākṣasaśreṣṭhaṃvānarāḥparvatopamam |
vāyununnāivaghanāyayussarvādiśastadā || 54 ||
tadvānarānīkamatipracaṇḍandiśodravadbhinnamavābhrajālam |
sa kumbhakarṇassamavekṣyaharṣānnanādabhūyoghanavadghanābhaḥ || 55 ||
tetasyaghoranninadanniśamyayathāninādandivivāridasya |
peturdharaṇyāmbahavaḥplavaṅgānikṛttamūlāivaśālavṛkṣāḥ || 56 ||
vipulaparighavān sa kumbhakarṇoripunidhanāyavinispṛtotmā |
kapiṣaṇabhayamādadatsubhīmamprabhurivadaṇḍavānyugānte || 57 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe pañcaṣaṣṭitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ पञ्चषष्टितमस्सर्गः ।
स तथोक्तस्तुनिर्भर्त्स्यकुम्भकर्णोमहोदरम् ।
अब्रवीद्राक्षसश्रेष्ठम्भ्रातरंरावणन्ततः ॥ 1 ॥
सोऽहन्तवभयङ्घोरंवधात्तस्यदुरात्मनः ।
रामस्याद्यप्रमार्जामिनिर्वैरोहिसुखीभव ॥ 2 ॥
गर्जन्ति न वृथाशूरानिर्जलाइवतोयदाः ।
पश्यसम्पद्यमानन्तुगर्जितंयुधिकर्मणा ॥ 3 ॥
न मर्षयन्तिचात्मानंसम्भावयतिनात्मना ।
अदर्शयित्वाशूरास्तुकर्मकुर्वन्तिदुष्करम् ॥ 4 ॥
विक्लबानामबुद्धीनांराज्ञापण्डितमानिनाम् ।
श्रृण्वतासदितमिदन्त्वाद्विधानाम्महोदर ॥ 5 ॥
युद्धेकापुरुषैर्नित्यम्भवद्भिःप्रियवादिभिः ।
राजानमनुगच्छद्भिःसर्वङ्कृत्यमोद्धिसादितम् ॥ 6 ॥
राजशेषाकृतालङ्काक्षीणःकोशोबलंहतम् ।
राजानमिममासाद्यसुहृचचिह्नममित्रकम् ॥ 7 ॥
एषनिर्याम्यहंयुद्धमुद्यतश्शत्रुनिर्जये ।
दुर्नयम्भवतामद्यसमीकर्तुम्मिहाहवे ॥ 8 ॥
एवमुक्तवतोवाक्यङ्कुम्भकर्णस्यधीमतः ।
प्रत्युवाचततोवाक्यम्प्रहसन्राक्षसाधिपः ॥ 9 ॥
महोदरोऽयंरामात्तुपरित्रस्तो न संशयः ।
न हिरोचयतेतात युद्धंयुद्धविशारद ॥ 10 ॥
कश्चिन्मेत्वत्समोनास्तिसौहृदेनबलेन च ।
गच्छशत्रुवधायत्वङ्कुम्भकर्णजयाय च ॥ 11 ॥
तस्मात्तुशत्रुनाशार्थम्भवान्सम्बोधितोमया ।
अयंहिकालस्सुहृदांराक्षसानामरिन्दम ॥ 12 ॥
तद्गच्छ शूलमादाय पाशहस्त इवान्तकः ।
वानरान् राजपुत्रौ च भक्षयादित्यतेजसौ ॥ 13 ॥
समालोक्यतुतेरूपंविद्रविष्यन्तिवानराः ।
रामलक्ष्मणयोश्चापिहृदयेप्रस्फुटिष्यतः ॥ 14 ॥
एवमुक्त्वामहातेजाःकुम्भकर्णम्महाबलम् ।
पुनर्जातमिवात्मानम्मेनेराक्षसपुङ्गवः ॥ 15 ॥
कुम्भकर्णबलाभिज्ञो जानंस्तस्य पराक्रमम् ।
बभूव मुदितो राजा शशाङ्क इव निर्मलः ॥ 16 ॥
इत्येवमुक्तःसम्हृष्टोनिर्जगाममहाबलः ।
राज्ञस्तुवचनंश्रुत्वाकुम्भकर्णस्समुद्यतः ॥ 17 ॥
आददेनिशितंशूलंवेगाच्छत्रुनिबर्हणम् ।
सर्वकालायसन्दीप्तन्तप्तकाञ्चनभूषणम् ॥ 18 ॥
इन्द्राशनिसमम्भीमंवज्रप्रतिमगौरवम् ।
देवदानवगन्धर्वयक्षपन्नगसूदनम् ॥ 19 ॥
रक्तमाल्यम्महाधामंस्वतश्चोद्गतपावकम् ।
आदायनिशितंशूलंशत्रुशोणितरञ्जितम् ॥ 20 ॥
कुम्भकर्णोमहातेजारावणंवाक्यमब्रवीत् ।
गमिष्याम्यहमेकाकीतिष्ठत्विहबलम्मम ॥ 21 ॥
अद्यतान् क्षुभितान् क्रुद्धोभक्षयिष्यामिवानरान् ।
कुम्भकर्णवचश्श्रुत्वारावणोवाक्यमब्रवीत् ॥ 22 ॥
सैन्यैःपरिवृतोगच्छशूलमुद्गतपाणिभिः ।
वानराहिमहात्मानश्शीघ्रास्सव्यवसायिनः ॥ 23 ॥
एकाकिनम्प्रमत्तंवानयेयुद्धशनैःक्ष्यम् ।
तस्मात्परमदुर्धर्षैः सैन्यैःपरिवृतोव्रज ॥ 24 ॥
रक्षसामहितंसर्वंशत्रुपक्षन्निषूदय ।
अथासनात्समुत्पत्यस्रजं मणिकृतान्तराम् ॥ 25 ॥
आबबन्धमहातेजाःकुम्भकर्णस्यरावणः ।
अङ्गदान्यङ्गुलीवेष्टान्वराण्याभरणानि च ॥ 26 ॥
हारं च श्शिसङ्काशमाबबन्दमहात्मनः ।
दिव्यानि च सुगन्धीनिमाल्यदामानिरावणः ॥ 27 ॥
श्रोत्रिचासञ्जयामासश्रीमतीचास्यकुण्डले ।
काञ्चनाङ्गदकेयूरोनिष्काभरणभूषितः ॥ 28 ॥
कुम्भकर्णोबृहत्कर्णस्सुहुतोऽग्निरिवाबभौ ।
श्रोणीसूत्रेणमहतामेचकेनव्यराजत ॥ 29 ॥
अमृतोत्पादनेनद्धोभुजङ्गेनेवमन्दरः ।
स काञ्चनम्भारसहन्निवातंविद्युत्प्रभन्दीप्तमिवात्मभासा ।
आबध्यमानःकवचंरराजसन्ध्याभ्रसम्वीतराजः ॥ 30 ॥
सर्वाभरणनद्धाङ्गः शूलपाणिः स राक्षसः ।
त्रिविक्रमकृतोत्साहो नारायण इवाबभौ ॥ 31 ॥
भ्रातरंसम्परिष्वज्यकृत्वाचापिप्रदक्षिणम् ।
प्रणम्यशिरसातस्मैसम्प्रतस्थेमहाबलः ॥ 32 ॥
निष्पतन्तम्महाकायम्महानादम्महाबलम् ।
तमाशीर्भिःप्रशस्ताभिःप्रेषयामासरावणः ॥ 33 ॥
शङ्खदुन्दुभिनिर्घोषैस्सैन्यैश्चापिवरायुथैः ।
तङ्गजैश्चतुरङ्गैश्चस्यन्दनैश्चाम्बुदस्वनैः ॥ 34 ॥
अनुजग्मुर्महात्मानं रथिनो रथिनां वरम् ।
सर्पैरुष्ट्रैःखरैरश्वैस्सिम्हद्विपमृगद्विजैः ।
अनुजग्मुश्चतङ्घोरङ्कुम्भकर्णम्महाबलम् ॥ 35 ॥
स पुष्पवर्षैरवकीर्यमाणोधृतातपत्रःशितशूलपाणिः ।
मदोत्कटःशोणितगन्धमत्तोविनिर्ययौदावनदेवशत्रुः ॥ 36 ॥
पदातयश्चबहवोमहानादामहाबलाः ।
अन्वयूराक्षसाभीमाभीमाक्षाश्शस्त्रपाणयः ॥ 37 ॥
रक्ताक्षास्सुमहाकायानीलाञ्चनचयोपमाः ।
शूलानुद्यम्यखडगांश्चनिशितांश्चपरश्वधान् ॥ 38 ॥
बहुव्यामांश्चपरिघान्गदाश्चमुसलानि च ।
तालस्कन्धांश्चविपुलान्क्षेपणीयान्दुरासदान् ॥ 39 ॥
अथान्यद्वपुरादायदारुणंरोमहर्षणम् ।
निष्पपातमहातेजाःकुम्भकर्णोमहाबलः ॥ 40 ॥
धनुःशतपरीणाहः स षट्छत्रसमुच्छ्रितः ।
रौद्रःशकटचक्राक्षोमहापर्वतसन्निभः ॥ 41 ॥
सन्निपत्य च रक्षांसिदग्धशैलोपमामहान् ।
कुम्भकर्णोमहावक्त्रःप्रहसन्निदमब्रवीत् ॥ 42 ॥
अद्यवानरमुख्यानान्तानियूथानिभागश ।
निर्दहिष्यामिसङ्ख्रुद्धश्शलाभानिवपावकः ॥ 43 ॥
नापराध्यन्तिमेकामंवानराः वनचारिणः ।
जातिरस्मद्विधानांसापुरोद्यानविभूषणम् ॥ 44 ॥
पुररोधस्यमूलन्तुराघवस्सहलक्ष्मणः ।
हतेतस्मिन् हतंसर्वन्तंवधिष्यामिसंयुगे ॥ 45 ॥
एवं तस्य ब्रुवाणस्य कुम्भकर्णस्य राक्षसाः ।
नादं चक्रुर्महाघोरं कम्पयन्त इवार्णवम् ॥ 46 ॥
तस्यनिष्पततस्तूर्णङ्कुम्भकर्णस्यधीमतः ।
बभूवुर्घोररूपाणिनिमित्तानिसमन्ततः ॥ 47 ॥
उल्काशनियुतामेघाबभूवुर्गर्धभारुणाः ।
ससागरवनाचैववसुधासमकम्पत ॥ 48 ॥
घोररूपाश्शिवानेदुस्सज्वालकबलैर्मुखैः ।
मण्डलान्यपसव्यानिबबन्धुश्चविहङ्गमाः ॥ 49 ॥
निष्पपात च गृध्रोमालेवाऽस्यपथिगच्छतः ।
प्रास्फुरन्नयनञ्चास्यसव्योबाहुश्चकम्पत ॥ 50 ॥
निष्पपाततदाचोल्काज्वलन्तीभीमनिश्श्वना ।
आदित्योनिष्प्रभश्चासीन्नप्रवाति च ऽनिलः ॥ 51 ॥
अचिन्तयन्महोत्पातानुदितान्रोमहर्षणान् ।
निर्ययौकुम्भकर्णस्तुकृतान्तबलचोदितः ॥ 52 ॥
न लङ्घयित्वाप्राकारम्पद्भ्याम्पर्वतसन्निभः ।
ददर्शाभ्रघनप्रख्यंवानरानीकमद्भुतम् ॥ 53 ॥
तेदृष्टवाराक्षसश्रेष्ठंवानराःपर्वतोपमम् ।
वायुनुन्नाइवघनाययुस्सर्वादिशस्तदा ॥ 54 ॥
तद्वानरानीकमतिप्रचण्डन्दिशोद्रवद्भिन्नमवाभ्रजालम् ।
स कुम्भकर्णस्समवेक्ष्यहर्षान्ननादभूयोघनवद्घनाभः ॥ 55 ॥
तेतस्यघोरन्निनदन्निशम्ययथानिनादन्दिविवारिदस्य ।
पेतुर्धरण्याम्बहवःप्लवङ्गानिकृत्तमूलाइवशालवृक्षाः ॥ 56 ॥
विपुलपरिघवान् स कुम्भकर्णोरिपुनिधनायविनिस्पृतोत्मा ।
कपिषणभयमाददत्सुभीमम्प्रभुरिवदण्डवान्युगान्ते ॥ 57 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे पञ्चषष्टितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha pañcaṣaṣṭitamassargaḥ |
sa tathoktastunirbhartsyakumbhakarṇomahodaram |
abravīdrākṣasaśreṣṭhambhrātaraṃrāvaṇantataḥ || 1 ||
so'hantavabhayaṅghoraṃvadhāttasyadurātmanaḥ |
rāmasyādyapramārjāminirvairohisukhībhava || 2 ||
garjanti na vṛthāśūrānirjalāivatoyadāḥ |
paśyasampadyamānantugarjitaṃyudhikarmaṇā || 3 ||
na marṣayanticātmānaṃsambhāvayatinātmanā |
adarśayitvāśūrāstukarmakurvantiduṣkaram || 4 ||
viklabānāmabuddhīnāṃrājñāpaṇḍitamāninām |
śrṛṇvatāsaditamidantvādvidhānāmmahodara || 5 ||
yuddhekāpuruṣairnityambhavadbhiḥpriyavādibhiḥ |
rājānamanugacchadbhiḥsarvaṅkṛtyamoddhisāditam || 6 ||
rājaśeṣākṛtālaṅkākṣīṇaḥkośobalaṃhatam |
rājānamimamāsādyasuhṛcacihnamamitrakam || 7 ||
eṣaniryāmyahaṃyuddhamudyataśśatrunirjaye |
durnayambhavatāmadyasamīkartummihāhave || 8 ||
evamuktavatovākyaṅkumbhakarṇasyadhīmataḥ |
pratyuvācatatovākyamprahasanrākṣasādhipaḥ || 9 ||
mahodaro'yaṃrāmāttuparitrasto na saṃśayaḥ |
na hirocayatetāta yuddhaṃyuddhaviśārada || 10 ||
kaścinmetvatsamonāstisauhṛdenabalena ca |
gacchaśatruvadhāyatvaṅkumbhakarṇajayāya ca || 11 ||
tasmāttuśatrunāśārthambhavānsambodhitomayā |
ayaṃhikālassuhṛdāṃrākṣasānāmarindama || 12 ||
tadgaccha śūlamādāya pāśahasta ivāntakaḥ |
vānarān rājaputrau ca bhakṣayādityatejasau || 13 ||
samālokyatuterūpaṃvidraviṣyantivānarāḥ |
rāmalakṣmaṇayoścāpihṛdayeprasphuṭiṣyataḥ || 14 ||
evamuktvāmahātejāḥkumbhakarṇammahābalam |
punarjātamivātmānammenerākṣasapuṅgavaḥ || 15 ||
kumbhakarṇabalābhijño jānaṃstasya parākramam |
babhūva mudito rājā śaśāṅka iva nirmalaḥ || 16 ||
ityevamuktaḥsamhṛṣṭonirjagāmamahābalaḥ |
rājñastuvacanaṃśrutvākumbhakarṇassamudyataḥ || 17 ||
ādadeniśitaṃśūlaṃvegācchatrunibarhaṇam |
sarvakālāyasandīptantaptakāñcanabhūṣaṇam || 18 ||
indrāśanisamambhīmaṃvajrapratimagauravam |
devadānavagandharvayakṣapannagasūdanam || 19 ||
raktamālyammahādhāmaṃsvataścodgatapāvakam |
ādāyaniśitaṃśūlaṃśatruśoṇitarañjitam || 20 ||
kumbhakarṇomahātejārāvaṇaṃvākyamabravīt |
gamiṣyāmyahamekākītiṣṭhatvihabalammama || 21 ||
adyatān kṣubhitān kruddhobhakṣayiṣyāmivānarān |
kumbhakarṇavacaśśrutvārāvaṇovākyamabravīt || 22 ||
sainyaiḥparivṛtogacchaśūlamudgatapāṇibhiḥ |
vānarāhimahātmānaśśīghrāssavyavasāyinaḥ || 23 ||
ekākinampramattaṃvānayeyuddhaśanaiḥkṣyam |
tasmātparamadurdharṣaiḥ sainyaiḥparivṛtovraja || 24 ||
rakṣasāmahitaṃsarvaṃśatrupakṣanniṣūdaya |
athāsanātsamutpatyasrajaṃ maṇikṛtāntarām || 25 ||
ābabandhamahātejāḥkumbhakarṇasyarāvaṇaḥ |
aṅgadānyaṅgulīveṣṭānvarāṇyābharaṇāni ca || 26 ||
hāraṃ ca śśisaṅkāśamābabandamahātmanaḥ |
divyāni ca sugandhīnimālyadāmānirāvaṇaḥ || 27 ||
śrotricāsañjayāmāsaśrīmatīcāsyakuṇḍale |
kāñcanāṅgadakeyūroniṣkābharaṇabhūṣitaḥ || 28 ||
kumbhakarṇobṛhatkarṇassuhuto'gnirivābabhau |
śroṇīsūtreṇamahatāmecakenavyarājata || 29 ||
amṛtotpādanenaddhobhujaṅgenevamandaraḥ |
sa kāñcanambhārasahannivātaṃvidyutprabhandīptamivātmabhāsā |
ābadhyamānaḥkavacaṃrarājasandhyābhrasamvītarājaḥ || 30 ||
sarvābharaṇanaddhāṅgaḥ śūlapāṇiḥ sa rākṣasaḥ |
trivikramakṛtotsāho nārāyaṇa ivābabhau || 31 ||
bhrātaraṃsampariṣvajyakṛtvācāpipradakṣiṇam |
praṇamyaśirasātasmaisampratasthemahābalaḥ || 32 ||
niṣpatantammahākāyammahānādammahābalam |
tamāśīrbhiḥpraśastābhiḥpreṣayāmāsarāvaṇaḥ || 33 ||
śaṅkhadundubhinirghoṣaissainyaiścāpivarāyuthaiḥ |
taṅgajaiścaturaṅgaiścasyandanaiścāmbudasvanaiḥ || 34 ||
anujagmurmahātmānaṃ rathino rathināṃ varam |
sarpairuṣṭraiḥkharairaśvaissimhadvipamṛgadvijaiḥ |
anujagmuścataṅghoraṅkumbhakarṇammahābalam || 35 ||
sa puṣpavarṣairavakīryamāṇodhṛtātapatraḥśitaśūlapāṇiḥ |
madotkaṭaḥśoṇitagandhamattoviniryayaudāvanadevaśatruḥ || 36 ||
padātayaścabahavomahānādāmahābalāḥ |
anvayūrākṣasābhīmābhīmākṣāśśastrapāṇayaḥ || 37 ||
raktākṣāssumahākāyānīlāñcanacayopamāḥ |
śūlānudyamyakhaḍagāṃścaniśitāṃścaparaśvadhān || 38 ||
bahuvyāmāṃścaparighāngadāścamusalāni ca |
tālaskandhāṃścavipulānkṣepaṇīyāndurāsadān || 39 ||
athānyadvapurādāyadāruṇaṃromaharṣaṇam |
niṣpapātamahātejāḥkumbhakarṇomahābalaḥ || 40 ||
dhanuḥśataparīṇāhaḥ sa ṣaṭchatrasamucchritaḥ |
raudraḥśakaṭacakrākṣomahāparvatasannibhaḥ || 41 ||
sannipatya ca rakṣāṃsidagdhaśailopamāmahān |
kumbhakarṇomahāvaktraḥprahasannidamabravīt || 42 ||
adyavānaramukhyānāntāniyūthānibhāgaśa |
nirdahiṣyāmisaṅkhruddhaśśalābhānivapāvakaḥ || 43 ||
nāparādhyantimekāmaṃvānarāḥ vanacāriṇaḥ |
jātirasmadvidhānāṃsāpurodyānavibhūṣaṇam || 44 ||
purarodhasyamūlanturāghavassahalakṣmaṇaḥ |
hatetasmin hataṃsarvantaṃvadhiṣyāmisaṃyuge || 45 ||
evaṃ tasya bruvāṇasya kumbhakarṇasya rākṣasāḥ |
nādaṃ cakrurmahāghoraṃ kampayanta ivārṇavam || 46 ||
tasyaniṣpatatastūrṇaṅkumbhakarṇasyadhīmataḥ |
babhūvurghorarūpāṇinimittānisamantataḥ || 47 ||
ulkāśaniyutāmeghābabhūvurgardhabhāruṇāḥ |
sasāgaravanācaivavasudhāsamakampata || 48 ||
ghorarūpāśśivānedussajvālakabalairmukhaiḥ |
maṇḍalānyapasavyānibabandhuścavihaṅgamāḥ || 49 ||
niṣpapāta ca gṛdhromālevā'syapathigacchataḥ |
prāsphurannayanañcāsyasavyobāhuścakampata || 50 ||
niṣpapātatadācolkājvalantībhīmaniśśvanā |
ādityoniṣprabhaścāsīnnapravāti ca 'nilaḥ || 51 ||
acintayanmahotpātānuditānromaharṣaṇān |
niryayaukumbhakarṇastukṛtāntabalacoditaḥ || 52 ||
na laṅghayitvāprākārampadbhyāmparvatasannibhaḥ |
dadarśābhraghanaprakhyaṃvānarānīkamadbhutam || 53 ||
tedṛṣṭavārākṣasaśreṣṭhaṃvānarāḥparvatopamam |
vāyununnāivaghanāyayussarvādiśastadā || 54 ||
tadvānarānīkamatipracaṇḍandiśodravadbhinnamavābhrajālam |
sa kumbhakarṇassamavekṣyaharṣānnanādabhūyoghanavadghanābhaḥ || 55 ||
tetasyaghoranninadanniśamyayathāninādandivivāridasya |
peturdharaṇyāmbahavaḥplavaṅgānikṛttamūlāivaśālavṛkṣāḥ || 56 ||
vipulaparighavān sa kumbhakarṇoripunidhanāyavinispṛtotmā |
kapiṣaṇabhayamādadatsubhīmamprabhurivadaṇḍavānyugānte || 57 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe pañcaṣaṣṭitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.