শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে অযোধ্যাকাণ্ডম্ ।
অথ চতুশ্চত্বারিংশস্সর্গঃ ।
বিলপন্তী তথা তাং তু কৌসল্যাং প্রমদোত্তমাম্ ।
ইদং ধর্মে স্থিতা ধর্ম্যং সুমিত্রা বাক্যমব্রবীত্ ॥ 1 ॥
তবার্যে সদ্গুণৈর্যুক্তঃ পুত্র স্স পুরুষোত্তমঃ ।
কিং তে বিলপিতেনৈবং কৃপণং রুদিতেন বা ॥ 2 ॥
যস্তবার্যে গতঃ পুত্রস্ত্যক্ত্বা রাজ্যং মহাবলঃ ।
সাধু কুর্বন্ মহাত্মানং পিতরং সত্যবাদিনম্ ॥ 3 ॥
শিষ্টৈরাচরিতে সম্যক্ছশ্বত্প্রেত্যফলোদযে ।
রামো ধর্মে স্থিত শ্রেষ্ঠো ন স শোচ্যঃ কদাচন ॥ 4 ॥
বর্ততে চোত্তমাং বৃত্তিং লক্ষ্মণোঽস্মিন্ সদানঘঃ ।
দযাবান্ সর্বভূতেষু লাভস্তস্য মহাত্মনঃ ॥ 5 ॥
অরণ্যবাসে যদ্দুঃখং জানতী বৈ সুখোচিতা ।
অনুগচ্ছতি বৈদেহী ধর্মাত্মানং তবাত্মজম্ ॥ 6 ॥
কীর্তিভূতাং পতাকাং যো লোকে ভ্রমযতি প্রভুঃ ।
ধর্মসত্যব্রতধনঃ কিং ন প্রাপ্তস্তবাত্মজঃ ॥ 7 ॥
ব্যক্তং রামস্য বিজ্ঞায শৌচং মাহাত্ম্যমুত্তমম্ ।
ন গাত্রমংশুভি স্সূর্য স্সন্তাপযিতুমর্হতি ॥ 8 ॥
শিবস্সর্বেষু কালেষু কাননেভ্যো বিনিস্সৃতঃ ।
রাঘবং যুক্তশীতোষ্ণস্সেবিষ্যতি সুখোঽনিলঃ ॥ 9 ॥
শযানমনঘং রাত্রৌ পিতেবাভিপরিষ্বজন্ ।
রশ্মিভি স্সংস্পৃশন্ শীতৈশ্চন্দ্রমাহ্লাদযিষ্যতি ॥ 10 ॥
দদৌ চাস্ত্রাণি দিব্যানি যস্মৈ ব্রহ্মা মহৌজসে ।
দানবেন্দ্রং হতং দৃষ্ট্বা তিমিধ্বজসুতং রণে ॥ 11 ॥
স শূরঃ পুরুষব্যাঘ্রঃ স্ববাহুবলমাশ্রিতঃ ।
অসন্ত্রস্তোঽপ্যরণস্থো বেশ্মনীব নিবত্স্যতি ॥ 12 ॥
যস্যেষুপথমাসাদ্য বিনাশং যান্তি শত্রবঃ ।
কথং ন পৃথিবী তস্য শাসনে স্থাতুমর্হতি ॥ 13 ॥
যা শ্রী শ্শৌর্যং চ রামস্য যা চ কল্যাণসত্বতা ।
নিবৃত্তারণ্যবাস স্স ক্ষিপ্রং রাজ্যমবাপ্স্যতি ॥ 14 ॥
সূর্যস্যাপি ভবেত্সূর্যো হ্যগ্নেরগ্নি প্রভোঃ প্রভুঃ ।
শ্রিযঃ শ্রীশ্চ ভবেদগ্র্যা কীর্তিঃ কীর্ত্যাঃ ক্ষমাক্ষমা ॥ 15 ॥
দৈবতং দৈবতানাং চ ভূতানাং ভূতসত্তমঃ ।
তস্য কে হ্যগুণা দেবি বনে বাপ্যথবা পুরে ॥ 16 ॥
পৃথিব্যা সহ বৈদেহ্যা শ্রিযা চ পুরুষর্ষভঃ ।
ক্ষিপ্রং তিসৃভিরেতাভি স্সহ রামোঽভিষেক্ষ্যতে ॥ 17 ॥
দুঃখজং বিসৃজন্ত্যস্রং নিষ্ক্রামন্তমুদীক্ষ্য যম্ ।
অযোধ্যাযাং জনাস্সর্বে শোকবেগসমাহতাঃ ॥ 18 ॥
কুশচীরধরং দেবং গচ্ছন্তমপরাজিতম্ ।
সীতেবানুগতা লক্ষ্মী স্তস্য কিং নাম দুর্লভম্ ॥ 19 ॥
ধনুর্গ্রহবরো যস্য বাণখড্গাস্ত্রভৃত্স্বযম্ ।
লক্ষ্মণো ব্রজতি হ্যগ্রে তস্য কিং নাম দুর্লভম্ ॥ 20 ॥
নিবৃত্তবনবাসং তং দ্রষ্টাসি পুনরাগতম্ ।
জহিশোকং চ মোহং চ দেবি সত্যং ব্রবীমি তে ॥ 21 ॥
শিরসা চরণাবেতৌ বন্দমানমনিন্দিতে পুনর্দ্রক্ষ্যসি কল্যাণি পুত্রং চন্দ্রমিবোদিতম্ ॥ 22 ॥
পুনঃ প্রবিষ্টং দৃষ্ট্বা তমভিষিক্তং মহাশ্রিযম্ ।
সমুত্স্রক্ষ্যসি নেত্রাভ্যাং ক্ষিপ্রমানন্দজং পযঃ ॥ 23 ॥
মা শোকো দেবি দুঃখং বা ন রামে দৃশ্যতেঽশিবম্ ।
ক্ষিপ্রং দ্রক্ষ্যসি পুত্রং ত্বং সসীতং সহলক্ষ্মণম্ ॥ 24 ॥
ত্বযা শেষো জনশ্চৈব সমাশ্বাস্যো যদাঽনঘে ।
কিমিদানীমিদং দেবি করোষি হৃদি বিক্লবম্ ॥ 25 ॥
নার্হা ত্বং শোচিতুং দেবি যস্যাস্তে রাঘবস্সুতঃ ।
ন হি রামাত্পরো লোকে বিদ্যতে সত্পথে স্থিতঃ ॥ 26 ॥
অভিবাদযমানং তং দৃষ্ট্বা সসুহৃদং সুতম্ ।
মুদাঽশ্রৃ মোক্ষ্যসে ক্ষিপ্রং মেঘলেখেব বার্ষিকী ॥ 27 ॥
পুত্রস্তে বরদঃ ক্ষিপ্রমযোধ্যাং পুনরাগতঃ ।
পাণিভ্যাং মৃদুপীনাভ্যাং চরণৌ পীডযিষ্যতি ॥ 28 ॥
অভিবাদ্য নমস্যন্তং শূরং সসুহৃদং সুতম্ ।
মুদাঽস্রৈঃ প্রোক্ষ্যসি পুনর্মেঘরাজিরিবাচলম্ ॥ 29 ॥
আশ্বাসযন্তী বিবিধৈশ্চ বাক্যৈ র্বাক্যোপচারে কুশলাঽনবদ্যা ।
রামস্য তাং মাতরমেবমুক্ত্বা দেবী সুমিত্রা বিররাম রামা ॥ 30 ॥
নিশম্য তল্লক্ষ্মণমাতৃবাক্যং রামস্য মাতুর্নরদেবপত্ন্যাঃ ।
সদ্যশ্শরীরে বিননাশ শোকঃ শরদ্গতো মেঘ ইবাল্পতোযঃ ॥ 31 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে অযোধ্যাকাণ্ডে চতুশ্চত্বারিংশস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha catuścatvāriṃśassargaḥ |
vilapantī tathā tāṃ tu kausalyāṃ pramadottamām |
idaṃ dharme sthitā dharmyaṃ sumitrā vākyamabravīt || 1 ||
tavārye sadguṇairyuktaḥ putra ssa puruṣottamaḥ |
kiṃ te vilapitenaivaṃ kṛpaṇaṃ ruditena vā || 2 ||
yastavārye gataḥ putrastyaktvā rājyaṃ mahābalaḥ |
sādhu kurvan mahātmānaṃ pitaraṃ satyavādinam || 3 ||
śiṣṭairācarite samyakchaśvatpretyaphalodaye |
rāmo dharme sthita śreṣṭho na sa śocyaḥ kadācana || 4 ||
vartate cottamāṃ vṛttiṃ lakṣmaṇo'smin sadānaghaḥ |
dayāvān sarvabhūteṣu lābhastasya mahātmanaḥ || 5 ||
araṇyavāse yadduḥkhaṃ jānatī vai sukhocitā |
anugacchati vaidehī dharmātmānaṃ tavātmajam || 6 ||
kīrtibhūtāṃ patākāṃ yo loke bhramayati prabhuḥ |
dharmasatyavratadhanaḥ kiṃ na prāptastavātmajaḥ || 7 ||
vyaktaṃ rāmasya vijñāya śaucaṃ māhātmyamuttamam |
na gātramaṃśubhi ssūrya ssantāpayitumarhati || 8 ||
śivassarveṣu kāleṣu kānanebhyo vinissṛtaḥ |
rāghavaṃ yuktaśītoṣṇasseviṣyati sukho'nilaḥ || 9 ||
śayānamanaghaṃ rātrau pitevābhipariṣvajan |
raśmibhi ssaṃspṛśan śītaiścandramāhlādayiṣyati || 10 ||
dadau cāstrāṇi divyāni yasmai brahmā mahaujase |
dānavendraṃ hataṃ dṛṣṭvā timidhvajasutaṃ raṇe || 11 ||
sa śūraḥ puruṣavyāghraḥ svabāhubalamāśritaḥ |
asantrasto'pyaraṇastho veśmanīva nivatsyati || 12 ||
yasyeṣupathamāsādya vināśaṃ yānti śatravaḥ |
kathaṃ na pṛthivī tasya śāsane sthātumarhati || 13 ||
yā śrī śśauryaṃ ca rāmasya yā ca kalyāṇasatvatā |
nivṛttāraṇyavāsa ssa kṣipraṃ rājyamavāpsyati || 14 ||
sūryasyāpi bhavetsūryo hyagneragni prabhoḥ prabhuḥ |
śriyaḥ śrīśca bhavedagryā kīrtiḥ kīrtyāḥ kṣamākṣamā || 15 ||
daivataṃ daivatānāṃ ca bhūtānāṃ bhūtasattamaḥ |
tasya ke hyaguṇā devi vane vāpyathavā pure || 16 ||
pṛthivyā saha vaidehyā śriyā ca puruṣarṣabhaḥ |
kṣipraṃ tisṛbhiretābhi ssaha rāmo'bhiṣekṣyate || 17 ||
duḥkhajaṃ visṛjantyasraṃ niṣkrāmantamudīkṣya yam |
ayodhyāyāṃ janāssarve śokavegasamāhatāḥ || 18 ||
kuśacīradharaṃ devaṃ gacchantamaparājitam |
sītevānugatā lakṣmī stasya kiṃ nāma durlabham || 19 ||
dhanurgrahavaro yasya bāṇakhaḍgāstrabhṛtsvayam |
lakṣmaṇo vrajati hyagre tasya kiṃ nāma durlabham || 20 ||
nivṛttavanavāsaṃ taṃ draṣṭāsi punarāgatam |
jahiśokaṃ ca mohaṃ ca devi satyaṃ bravīmi te || 21 ||
śirasā caraṇāvetau vandamānamanindite punardrakṣyasi kalyāṇi putraṃ candramivoditam || 22 ||
punaḥ praviṣṭaṃ dṛṣṭvā tamabhiṣiktaṃ mahāśriyam |
samutsrakṣyasi netrābhyāṃ kṣipramānandajaṃ payaḥ || 23 ||
mā śoko devi duḥkhaṃ vā na rāme dṛśyate'śivam |
kṣipraṃ drakṣyasi putraṃ tvaṃ sasītaṃ sahalakṣmaṇam || 24 ||
tvayā śeṣo janaścaiva samāśvāsyo yadā'naghe |
kimidānīmidaṃ devi karoṣi hṛdi viklabam || 25 ||
nārhā tvaṃ śocituṃ devi yasyāste rāghavassutaḥ |
na hi rāmātparo loke vidyate satpathe sthitaḥ || 26 ||
abhivādayamānaṃ taṃ dṛṣṭvā sasuhṛdaṃ sutam |
mudā'śrṛ mokṣyase kṣipraṃ meghalekheva vārṣikī || 27 ||
putraste varadaḥ kṣipramayodhyāṃ punarāgataḥ |
pāṇibhyāṃ mṛdupīnābhyāṃ caraṇau pīḍayiṣyati || 28 ||
abhivādya namasyantaṃ śūraṃ sasuhṛdaṃ sutam |
mudā'sraiḥ prokṣyasi punarmegharājirivācalam || 29 ||
āśvāsayantī vividhaiśca vākyai rvākyopacāre kuśalā'navadyā |
rāmasya tāṃ mātaramevamuktvā devī sumitrā virarāma rāmā || 30 ||
niśamya tallakṣmaṇamātṛvākyaṃ rāmasya māturnaradevapatnyāḥ |
sadyaśśarīre vinanāśa śokaḥ śaradgato megha ivālpatoyaḥ || 31 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe catuścatvāriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ चतुश्चत्वारिंशस्सर्गः ।
विलपन्ती तथा तां तु कौसल्यां प्रमदोत्तमाम् ।
इदं धर्मे स्थिता धर्म्यं सुमित्रा वाक्यमब्रवीत् ॥ 1 ॥
तवार्ये सद्गुणैर्युक्तः पुत्र स्स पुरुषोत्तमः ।
किं ते विलपितेनैवं कृपणं रुदितेन वा ॥ 2 ॥
यस्तवार्ये गतः पुत्रस्त्यक्त्वा राज्यं महाबलः ।
साधु कुर्वन् महात्मानं पितरं सत्यवादिनम् ॥ 3 ॥
शिष्टैराचरिते सम्यक्छश्वत्प्रेत्यफलोदये ।
रामो धर्मे स्थित श्रेष्ठो न स शोच्यः कदाचन ॥ 4 ॥
वर्तते चोत्तमां वृत्तिं लक्ष्मणोऽस्मिन् सदानघः ।
दयावान् सर्वभूतेषु लाभस्तस्य महात्मनः ॥ 5 ॥
अरण्यवासे यद्दुःखं जानती वै सुखोचिता ।
अनुगच्छति वैदेही धर्मात्मानं तवात्मजम् ॥ 6 ॥
कीर्तिभूतां पताकां यो लोके भ्रमयति प्रभुः ।
धर्मसत्यव्रतधनः किं न प्राप्तस्तवात्मजः ॥ 7 ॥
व्यक्तं रामस्य विज्ञाय शौचं माहात्म्यमुत्तमम् ।
न गात्रमंशुभि स्सूर्य स्सन्तापयितुमर्हति ॥ 8 ॥
शिवस्सर्वेषु कालेषु काननेभ्यो विनिस्सृतः ।
राघवं युक्तशीतोष्णस्सेविष्यति सुखोऽनिलः ॥ 9 ॥
शयानमनघं रात्रौ पितेवाभिपरिष्वजन् ।
रश्मिभि स्संस्पृशन् शीतैश्चन्द्रमाह्लादयिष्यति ॥ 10 ॥
ददौ चास्त्राणि दिव्यानि यस्मै ब्रह्मा महौजसे ।
दानवेन्द्रं हतं दृष्ट्वा तिमिध्वजसुतं रणे ॥ 11 ॥
स शूरः पुरुषव्याघ्रः स्वबाहुबलमाश्रितः ।
असन्त्रस्तोऽप्यरणस्थो वेश्मनीव निवत्स्यति ॥ 12 ॥
यस्येषुपथमासाद्य विनाशं यान्ति शत्रवः ।
कथं न पृथिवी तस्य शासने स्थातुमर्हति ॥ 13 ॥
या श्री श्शौर्यं च रामस्य या च कल्याणसत्वता ।
निवृत्तारण्यवास स्स क्षिप्रं राज्यमवाप्स्यति ॥ 14 ॥
सूर्यस्यापि भवेत्सूर्यो ह्यग्नेरग्नि प्रभोः प्रभुः ।
श्रियः श्रीश्च भवेदग्र्या कीर्तिः कीर्त्याः क्षमाक्षमा ॥ 15 ॥
दैवतं दैवतानां च भूतानां भूतसत्तमः ।
तस्य के ह्यगुणा देवि वने वाप्यथवा पुरे ॥ 16 ॥
पृथिव्या सह वैदेह्या श्रिया च पुरुषर्षभः ।
क्षिप्रं तिसृभिरेताभि स्सह रामोऽभिषेक्ष्यते ॥ 17 ॥
दुःखजं विसृजन्त्यस्रं निष्क्रामन्तमुदीक्ष्य यम् ।
अयोध्यायां जनास्सर्वे शोकवेगसमाहताः ॥ 18 ॥
कुशचीरधरं देवं गच्छन्तमपराजितम् ।
सीतेवानुगता लक्ष्मी स्तस्य किं नाम दुर्लभम् ॥ 19 ॥
धनुर्ग्रहवरो यस्य बाणखड्गास्त्रभृत्स्वयम् ।
लक्ष्मणो व्रजति ह्यग्रे तस्य किं नाम दुर्लभम् ॥ 20 ॥
निवृत्तवनवासं तं द्रष्टासि पुनरागतम् ।
जहिशोकं च मोहं च देवि सत्यं ब्रवीमि ते ॥ 21 ॥
शिरसा चरणावेतौ वन्दमानमनिन्दिते पुनर्द्रक्ष्यसि कल्याणि पुत्रं चन्द्रमिवोदितम् ॥ 22 ॥
पुनः प्रविष्टं दृष्ट्वा तमभिषिक्तं महाश्रियम् ।
समुत्स्रक्ष्यसि नेत्राभ्यां क्षिप्रमानन्दजं पयः ॥ 23 ॥
मा शोको देवि दुःखं वा न रामे दृश्यतेऽशिवम् ।
क्षिप्रं द्रक्ष्यसि पुत्रं त्वं ससीतं सहलक्ष्मणम् ॥ 24 ॥
त्वया शेषो जनश्चैव समाश्वास्यो यदाऽनघे ।
किमिदानीमिदं देवि करोषि हृदि विक्लबम् ॥ 25 ॥
नार्हा त्वं शोचितुं देवि यस्यास्ते राघवस्सुतः ।
न हि रामात्परो लोके विद्यते सत्पथे स्थितः ॥ 26 ॥
अभिवादयमानं तं दृष्ट्वा ससुहृदं सुतम् ।
मुदाऽश्रृ मोक्ष्यसे क्षिप्रं मेघलेखेव वार्षिकी ॥ 27 ॥
पुत्रस्ते वरदः क्षिप्रमयोध्यां पुनरागतः ।
पाणिभ्यां मृदुपीनाभ्यां चरणौ पीडयिष्यति ॥ 28 ॥
अभिवाद्य नमस्यन्तं शूरं ससुहृदं सुतम् ।
मुदाऽस्रैः प्रोक्ष्यसि पुनर्मेघराजिरिवाचलम् ॥ 29 ॥
आश्वासयन्ती विविधैश्च वाक्यै र्वाक्योपचारे कुशलाऽनवद्या ।
रामस्य तां मातरमेवमुक्त्वा देवी सुमित्रा विरराम रामा ॥ 30 ॥
निशम्य तल्लक्ष्मणमातृवाक्यं रामस्य मातुर्नरदेवपत्न्याः ।
सद्यश्शरीरे विननाश शोकः शरद्गतो मेघ इवाल्पतोयः ॥ 31 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे चतुश्चत्वारिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha catuścatvāriṃśassargaḥ |
vilapantī tathā tāṃ tu kausalyāṃ pramadottamām |
idaṃ dharme sthitā dharmyaṃ sumitrā vākyamabravīt || 1 ||
tavārye sadguṇairyuktaḥ putra ssa puruṣottamaḥ |
kiṃ te vilapitenaivaṃ kṛpaṇaṃ ruditena vā || 2 ||
yastavārye gataḥ putrastyaktvā rājyaṃ mahābalaḥ |
sādhu kurvan mahātmānaṃ pitaraṃ satyavādinam || 3 ||
śiṣṭairācarite samyakchaśvatpretyaphalodaye |
rāmo dharme sthita śreṣṭho na sa śocyaḥ kadācana || 4 ||
vartate cottamāṃ vṛttiṃ lakṣmaṇo'smin sadānaghaḥ |
dayāvān sarvabhūteṣu lābhastasya mahātmanaḥ || 5 ||
araṇyavāse yadduḥkhaṃ jānatī vai sukhocitā |
anugacchati vaidehī dharmātmānaṃ tavātmajam || 6 ||
kīrtibhūtāṃ patākāṃ yo loke bhramayati prabhuḥ |
dharmasatyavratadhanaḥ kiṃ na prāptastavātmajaḥ || 7 ||
vyaktaṃ rāmasya vijñāya śaucaṃ māhātmyamuttamam |
na gātramaṃśubhi ssūrya ssantāpayitumarhati || 8 ||
śivassarveṣu kāleṣu kānanebhyo vinissṛtaḥ |
rāghavaṃ yuktaśītoṣṇasseviṣyati sukho'nilaḥ || 9 ||
śayānamanaghaṃ rātrau pitevābhipariṣvajan |
raśmibhi ssaṃspṛśan śītaiścandramāhlādayiṣyati || 10 ||
dadau cāstrāṇi divyāni yasmai brahmā mahaujase |
dānavendraṃ hataṃ dṛṣṭvā timidhvajasutaṃ raṇe || 11 ||
sa śūraḥ puruṣavyāghraḥ svabāhubalamāśritaḥ |
asantrasto'pyaraṇastho veśmanīva nivatsyati || 12 ||
yasyeṣupathamāsādya vināśaṃ yānti śatravaḥ |
kathaṃ na pṛthivī tasya śāsane sthātumarhati || 13 ||
yā śrī śśauryaṃ ca rāmasya yā ca kalyāṇasatvatā |
nivṛttāraṇyavāsa ssa kṣipraṃ rājyamavāpsyati || 14 ||
sūryasyāpi bhavetsūryo hyagneragni prabhoḥ prabhuḥ |
śriyaḥ śrīśca bhavedagryā kīrtiḥ kīrtyāḥ kṣamākṣamā || 15 ||
daivataṃ daivatānāṃ ca bhūtānāṃ bhūtasattamaḥ |
tasya ke hyaguṇā devi vane vāpyathavā pure || 16 ||
pṛthivyā saha vaidehyā śriyā ca puruṣarṣabhaḥ |
kṣipraṃ tisṛbhiretābhi ssaha rāmo'bhiṣekṣyate || 17 ||
duḥkhajaṃ visṛjantyasraṃ niṣkrāmantamudīkṣya yam |
ayodhyāyāṃ janāssarve śokavegasamāhatāḥ || 18 ||
kuśacīradharaṃ devaṃ gacchantamaparājitam |
sītevānugatā lakṣmī stasya kiṃ nāma durlabham || 19 ||
dhanurgrahavaro yasya bāṇakhaḍgāstrabhṛtsvayam |
lakṣmaṇo vrajati hyagre tasya kiṃ nāma durlabham || 20 ||
nivṛttavanavāsaṃ taṃ draṣṭāsi punarāgatam |
jahiśokaṃ ca mohaṃ ca devi satyaṃ bravīmi te || 21 ||
śirasā caraṇāvetau vandamānamanindite punardrakṣyasi kalyāṇi putraṃ candramivoditam || 22 ||
punaḥ praviṣṭaṃ dṛṣṭvā tamabhiṣiktaṃ mahāśriyam |
samutsrakṣyasi netrābhyāṃ kṣipramānandajaṃ payaḥ || 23 ||
mā śoko devi duḥkhaṃ vā na rāme dṛśyate'śivam |
kṣipraṃ drakṣyasi putraṃ tvaṃ sasītaṃ sahalakṣmaṇam || 24 ||
tvayā śeṣo janaścaiva samāśvāsyo yadā'naghe |
kimidānīmidaṃ devi karoṣi hṛdi viklabam || 25 ||
nārhā tvaṃ śocituṃ devi yasyāste rāghavassutaḥ |
na hi rāmātparo loke vidyate satpathe sthitaḥ || 26 ||
abhivādayamānaṃ taṃ dṛṣṭvā sasuhṛdaṃ sutam |
mudā'śrṛ mokṣyase kṣipraṃ meghalekheva vārṣikī || 27 ||
putraste varadaḥ kṣipramayodhyāṃ punarāgataḥ |
pāṇibhyāṃ mṛdupīnābhyāṃ caraṇau pīḍayiṣyati || 28 ||
abhivādya namasyantaṃ śūraṃ sasuhṛdaṃ sutam |
mudā'sraiḥ prokṣyasi punarmegharājirivācalam || 29 ||
āśvāsayantī vividhaiśca vākyai rvākyopacāre kuśalā'navadyā |
rāmasya tāṃ mātaramevamuktvā devī sumitrā virarāma rāmā || 30 ||
niśamya tallakṣmaṇamātṛvākyaṃ rāmasya māturnaradevapatnyāḥ |
sadyaśśarīre vinanāśa śokaḥ śaradgato megha ivālpatoyaḥ || 31 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe catuścatvāriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.