2.118 অযোধ্যাকাণ্ড - অষ্টাদশাধিকশততম সর্গঃ

2.118 Ayodhyakanda - Ashtadashadhikashatatama Sargah

✍️ Valmiki 🖋️ Bengali script
📄 Download PDF
শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে অযোধ্যাকাণ্ডম্ ।
অথ অষ্টাদশাধিকশততমস্সর্গঃ ।
সাত্বেবমুক্তা বৈদেহী অনসূযাঽনসূযযা ।
প্রতিপূজ্য বচো মন্দং প্রবক্তুমুপচক্রমে ॥ 1 ॥
নৈতদাশ্চর্যমার্যাযা যন্মাং ত্বমভিভাষসে ।
বিদিতন্তু মমাপ্যেতদ্যথা নার্যাঃ পতির্গুরুঃ ॥ 2 ॥
যদ্যপ্যেষ ভবেদ্ভর্তা মমাঽর্যে বৃত্তবর্জিতঃ ।
অদ্বৈধমুপচর্তব্যস্তথাপ্যেষ মযা ভবেত্ ॥ 3 ॥
কিং পুনর্যো গুণশ্লাঘ্য স্সানুক্রোশো জিতেন্দ্রিযঃ ।
স্থিরানুরাগো ধর্মাত্মা মাতৃবত্পিতৃবত্প্রিযঃ ॥ 4 ॥
যাং বৃত্তিং বর্ততে রামঃ কৌসল্যাযাং মহাবলঃ ।
তামেব নৃপনারীণামন্যাসামপি বর্ততে ॥ 5 ॥
সকৃদ্দৃষ্টাস্বপি স্ত্রিষু নৃপেণ নৃপবত্সলঃ ।
মাতৃবদ্বর্ততে বীরো মানমুত্সৃজ্য ধর্মবিত্ ॥ 6 ॥
আগচ্ছন্ত্যাশ্চ বিজনং বনমেবং ভযাবহম্ ।
সমাহিতং মে শ্বশ্র্বা চ হৃদযে তদ্ধৃতং মহত্ ॥ 7 ॥
পাণিপ্রদানকালে চ যত্পুরাত্বগ্নি সন্নিধৌ ।
অনুশিষ্টা জনন্যাঽস্মি বাক্যং তদপি মে ধৃতম্ ॥ 8 ॥
নবীকৃতং তু তত্সর্বং বাক্যৈস্তে ধর্মচারিণি ।
পতিশুশ্রূষণান্নার্যাস্তপো নান্যদ্বিধীযতে ॥ 9 ॥
সাবিত্রী পতিশুশ্রূষাং কৃত্বা স্বর্গে মহীযতে ।
তথাবৃত্তিশ্চ যাতা ত্বং পতিশুশ্রূষযা দিবম্ ॥ 10 ॥
বরিষ্ঠা সর্বনারীণামেষা চ দিবি দেবতা ।
রোহিণী ন বিনাচন্দ্রং মুহূর্তমপি দৃশ্যতে ॥ 11 ॥
এবংবিধাশ্চ প্রবরাঃ স্ত্রিযো ভর্তৃদৃঢব্রতাঃ ।
দেবলোকে মহীযন্তে পুণ্যেন স্বেন কর্মণা ॥ 12 ॥
ততোঽনসূযা সংহৃষ্টা শ্রুত্বোক্তং সীতযা বচঃ ।
শিরস্যাঘ্রায চোবাচ মৈথিলীং হর্ষযন্ত্যুত ॥ 13 ॥
নিযমৈর্বিবিধৈরাপ্তং তপো হি মহদস্তি মে ।
তত্সংশ্রিত্য বলং সীতে ছন্দযে ত্বাং শুচিব্রতে ॥ 14 ॥
উপপন্নং মনোজ্ঞং চ বচনং তব মৈথিলি ।
প্রীতা চাস্ম্যুচিতং কিং তে করবাণি ব্রবীহি মে ॥ 15 ॥
তস্যাস্তদ্ বচনং শ্রূত্বা বিস্মিতা মন্দবিস্মযা ।
কৃতমিত্যব্রবীত্ সীতা তপোবলসমন্বিতাম্ ॥ 16 ॥
সা ত্বেবমুক্তা ধর্মজ্ঞা তযা প্রীততরাঽভবত্ ।
সফলং চ প্রহর্ষং তে হন্ত সীতে করোম্যহম্ ॥ 17 ॥
ইদং দিব্যং বরং মাল্যং বস্ত্রমাভরণানি চ ।
অঙ্গরাগং চ বৈদেহি মহার্হং চানুলেপনম্ ॥ 18 ॥
মযা দত্তমিদং সীতে তব গাত্রাণি শোভযেত্ ।
অনুরূপমসঙ্ক্লিষ্টং নিত্যমেব ভবিষ্যতি ॥ 19 ॥
অঙ্গরাগেণ দিব্যেন লিপ্তাঙ্গী জনকাত্মজে ।
শোভযিষ্যসি ভর্তারং যথা শ্রীর্বিষ্ণুমব্যযম্ ॥ 20 ॥
সা বস্ত্রমঙ্গরাগং চ ভূষণানি স্রজস্তথা ।
মৈথিলী প্রতিজগ্রাহ প্রীতিদানমনুত্তমম্ ॥ 21 ॥
প্রতিগৃহ্য চ তত্সীতা প্রীতিদানং যশস্বিনী ।
শ্লিষ্টাঞ্জলিপুটা তত্র সমুপাস্ত তপোধনাম্ ॥ 22 ॥
তথা সীতামুপাসীনামনসূযা দৃঢব্রতা ।
বচনং প্রষ্টুমারেভে কাঞ্চিত্প্রিযকথামনু ॥ 23 ॥
স্বযং বরে কিল প্রাপ্তা ত্বমনেন যশস্বিনা ।
রাঘবেণেতি মে সিতে কথা শ্রুতিমুপাগতা ॥ 24 ॥
তাং কথাং শ্রোতুমিচ্ছামি বিস্তরেণ চ মৈথিলি ।
যথাঽনুভূতং কার্ত্স্ন্যেন তন্মে ত্বং বক্তুমর্হসি ॥ 25 ॥
এবমুক্তা তু সা সীতা তাং ততো ধর্মচারিণীম্ ।
শ্রূযতামিতি চোক্ত্বা বৈ কথযামাস তাং কথাম্ ॥ 26 ॥
মিথিলাধিপতির্বীরো জনকো নাম ধর্মবিত্ ।
ক্ষত্রধর্মে হ্যভিরতো ন্যাযতশ্শাস্তি মেদিনীম্ ॥ 27 ॥
তস্য লাঙ্গলহস্তন্য কর্ষতঃ ক্ষেত্রমণ্ডলম্ ।
অহং কিলোত্থিতা ভিত্বা জগতীং নৃপতেস্সুতা ॥ 28 ॥
স মাং দৃষ্ট্বা নরপতির্মুষ্টিবিক্ষেপতত্পরঃ ।
পাংসুকুণ্ঠিতসর্বাঙ্গীং জনকো বিস্মিতোঽভবত্ ॥ 29 ॥
অনপত্যেন চ স্নেহাদঙ্কমারোপ্য চ স্বযম্ ।
মমেযং তনযেত্যুক্ত্বা স্নেহো মযি নিপাতিতঃ ॥ 30 ॥
অন্তরিক্ষে চ বাগুক্তাঽপ্রতিমাঽমানুষী কিল ।
এবমেতন্নরপতে ধর্মেণ তনযা তব ॥ 31 ॥
ততঃ প্রহৃষ্টো ধর্মাত্মা পিতা মে মিথিলাধিপঃ ।
অবাপ্তো বিপুলাং বুদ্ধিং মামবাপ্য নরাধিপঃ ॥ 32 ॥
দত্তা চাস্মীষ্টবদ্দেব্যৈ জ্যেষ্ঠাযৈ পুণ্যকর্মণা ।
তযা সম্ভাবিতা চাস্মি স্নিগ্ধযা মাতৃসৌহৃদাত্ ॥ 33 ॥
পতিসংযোগসুলভং বযো দৃষ্ট্বা তু মে পিতা ।
চিন্তামভ্যগমদ্ধীনো বিত্তনাশাদিবাধনঃ ॥ 34 ॥
সদৃশাচ্চাপকৃষ্টাচ্চ লোকে কন্যাপিতা জনাত্ ।
প্রধর্ষণামবাপ্নোতি শক্রেণাপি সমো ভুবি ॥ 35 ॥
তাং ধর্ষণামদূরস্থাং দৃষ্ট্বা চাত্মনি পার্থিবঃ ।
চিন্তার্ণবগতঃ পারং নাসসাদাপ্লবো যথা ॥ 36 ॥
অযোনিজাং হি মাং জ্ঞাত্বা নাধ্যগচ্ছদ্বিচিন্তযন্ ।
সদৃশং চানুরূপং চ মহীপালঃ পতিং মম ॥ 37 ॥
তস্য বুদ্ধিরিযং জাতা চিন্তযানস্য সন্ততম্ ।
স্বযংবরং তনূজাযাঃ করিষ্যামীতি ধীমতঃ ॥ 38 ॥
মহাযজ্ঞে তদা তস্য বরুণেন মহাত্মনা ।
দত্তং ধনুর্বরং প্রীত্যা তূণী চাক্ষযসাযকৌ ॥ 39 ॥
অসঞ্চাল্যং মনুষ্যৈশ্চ যত্নেনাপি চ গৌরবাত্ ।
তন্ন শক্তা নমযিতুং স্বপ্নেষ্বপি নরাধিপাঃ ॥ 40 ॥
তদ্ধনুঃ প্রাপ্য মে পিত্রা ব্যাহৃতং সত্যবাদিনা ।
সমবাযে নরেন্দ্রাণাং পূর্বমামন্ত্র্য পার্থিবান্ ॥ 41 ॥
ইদং চ ধনুরুদ্যম্য সজ্যং যঃ কুরুতে নরঃ ।
তস্য মে দুহিতা ভার্যা ভবিষ্যতি ন সংশযঃ ॥ 42 ॥
তচ্চ দৃষ্ট্বা ধনুশ্শ্রেষ্ঠং গৌরবাদ্গিরিসন্নিভম্ ।
অভিবাদ্য নৃপা জগ্মুরশক্তাস্তস্য তোলনে ॥ 43 ॥
সুদীর্ঘস্য তু কালস্য রাঘবোঽযং মহাদ্যুতিঃ ।
বিশ্বামিত্রেণ সহিতো যজ্ঞং দ্রষ্টুং সমাগতঃ ॥ 44 ॥
লক্ষ্মণেন সহ ভ্রাত্রা রাম স্সত্যপরাক্রমঃ ।
বিশ্বামিত্রস্তু ধর্মাত্মা মম পিত্রা সুপূজিতঃ ॥ 45 ॥
প্রোবাচ পিতরং তত্র ভ্রাতরৌ রামলক্ষ্মণৌ ।
সুতৌ দশরথস্যেমৌ ধনুর্দর্শকাঙ্ক্ষিণৌ ।
ধনুর্দর্শয রামায রাজপুত্রায দৈবিকম্ ॥ 46 ॥
ইত্যুক্তস্তেন বিপ্রেণ তদ্ধনুস্সমুপানযত্ ॥ 47 ॥
নিমেষান্তরমাত্রেণ তদাঽনম্য মহাবলঃ ।
জ্যাং সমারোপ্য ঝডিতি পূরযামাস বীর্যবান্ ॥ 48 ॥
তেন পূরযতা বেগান্মধ্যে ভগ্নং দ্বিধা ধনুঃ ।
তস্য শব্দো ভবদ্ভীমঃ পতিতস্যাশনেরিব ॥ 49 ॥
ততোঽহং তত্র রামায পিত্রা সত্যাভিসন্ধিনা ।
নিশ্চিতা দাতুমুদ্যম্য জলভাজনমুত্তমম্ ॥ 50 ॥
দীযমানাং ন তু তদা প্রতিজগ্রাহ রাঘবঃ ।
অবিজ্ঞায পিতুশ্ছন্দমযোধ্যাঽধিপতেঃ প্রভোঃ ॥ 51 ॥
তত শ্শ্বশুরমামন্ত্র্য বৃদ্ধং দশরথং নৃপম্ ।
মম পিত্রা ত্বহং দত্তা রামায বিদিতাত্মনে ॥ 52 ॥
মম চৈবানুজা সাধ্বী ঊর্মিলা প্রিযদর্শনা ।
ভার্যার্থে লক্ষ্মণস্যাপি দত্তা পিত্রা মম স্বযম্ ॥ 53 ॥
এবং দত্তাঽস্মি রামায তদা তস্মিন্স্বযংবরে ।
অনুরক্তাঽস্মি ধর্মেণ পতিং বীর্যবতাং বরম্ ॥ 54 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে অযোধ্যাকাণ্ডে অষ্টাদশাধিকশততমস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha aṣṭādaśādhikaśatatamassargaḥ |
sātvevamuktā vaidehī anasūyā'nasūyayā |
pratipūjya vaco mandaṃ pravaktumupacakrame || 1 ||
naitadāścaryamāryāyā yanmāṃ tvamabhibhāṣase |
viditantu mamāpyetadyathā nāryāḥ patirguruḥ || 2 ||
yadyapyeṣa bhavedbhartā mamā'rye vṛttavarjitaḥ |
advaidhamupacartavyastathāpyeṣa mayā bhavet || 3 ||
kiṃ punaryo guṇaślāghya ssānukrośo jitendriyaḥ |
sthirānurāgo dharmātmā mātṛvatpitṛvatpriyaḥ || 4 ||
yāṃ vṛttiṃ vartate rāmaḥ kausalyāyāṃ mahābalaḥ |
tāmeva nṛpanārīṇāmanyāsāmapi vartate || 5 ||
sakṛddṛṣṭāsvapi striṣu nṛpeṇa nṛpavatsalaḥ |
mātṛvadvartate vīro mānamutsṛjya dharmavit || 6 ||
āgacchantyāśca vijanaṃ vanamevaṃ bhayāvaham |
samāhitaṃ me śvaśrvā ca hṛdaye taddhṛtaṃ mahat || 7 ||
pāṇipradānakāle ca yatpurātvagni sannidhau |
anuśiṣṭā jananyā'smi vākyaṃ tadapi me dhṛtam || 8 ||
navīkṛtaṃ tu tatsarvaṃ vākyaiste dharmacāriṇi |
patiśuśrūṣaṇānnāryāstapo nānyadvidhīyate || 9 ||
sāvitrī patiśuśrūṣāṃ kṛtvā svarge mahīyate |
tathāvṛttiśca yātā tvaṃ patiśuśrūṣayā divam || 10 ||
variṣṭhā sarvanārīṇāmeṣā ca divi devatā |
rohiṇī na vinācandraṃ muhūrtamapi dṛśyate || 11 ||
evaṃvidhāśca pravarāḥ striyo bhartṛdṛḍhavratāḥ |
devaloke mahīyante puṇyena svena karmaṇā || 12 ||
tato'nasūyā saṃhṛṣṭā śrutvoktaṃ sītayā vacaḥ |
śirasyāghrāya covāca maithilīṃ harṣayantyuta || 13 ||
niyamairvividhairāptaṃ tapo hi mahadasti me |
tatsaṃśritya balaṃ sīte chandaye tvāṃ śucivrate || 14 ||
upapannaṃ manojñaṃ ca vacanaṃ tava maithili |
prītā cāsmyucitaṃ kiṃ te karavāṇi bravīhi me || 15 ||
tasyāstad vacanaṃ śrūtvā vismitā mandavismayā |
kṛtamityabravīt sītā tapobalasamanvitām || 16 ||
sā tvevamuktā dharmajñā tayā prītatarā'bhavat |
saphalaṃ ca praharṣaṃ te hanta sīte karomyaham || 17 ||
idaṃ divyaṃ varaṃ mālyaṃ vastramābharaṇāni ca |
aṅgarāgaṃ ca vaidehi mahārhaṃ cānulepanam || 18 ||
mayā dattamidaṃ sīte tava gātrāṇi śobhayet |
anurūpamasaṅkliṣṭaṃ nityameva bhaviṣyati || 19 ||
aṅgarāgeṇa divyena liptāṅgī janakātmaje |
śobhayiṣyasi bhartāraṃ yathā śrīrviṣṇumavyayam || 20 ||
sā vastramaṅgarāgaṃ ca bhūṣaṇāni srajastathā |
maithilī pratijagrāha prītidānamanuttamam || 21 ||
pratigṛhya ca tatsītā prītidānaṃ yaśasvinī |
śliṣṭāñjalipuṭā tatra samupāsta tapodhanām || 22 ||
tathā sītāmupāsīnāmanasūyā dṛḍhavratā |
vacanaṃ praṣṭumārebhe kāñcitpriyakathāmanu || 23 ||
svayaṃ vare kila prāptā tvamanena yaśasvinā |
rāghaveṇeti me site kathā śrutimupāgatā || 24 ||
tāṃ kathāṃ śrotumicchāmi vistareṇa ca maithili |
yathā'nubhūtaṃ kārtsnyena tanme tvaṃ vaktumarhasi || 25 ||
evamuktā tu sā sītā tāṃ tato dharmacāriṇīm |
śrūyatāmiti coktvā vai kathayāmāsa tāṃ kathām || 26 ||
mithilādhipatirvīro janako nāma dharmavit |
kṣatradharme hyabhirato nyāyataśśāsti medinīm || 27 ||
tasya lāṅgalahastanya karṣataḥ kṣetramaṇḍalam |
ahaṃ kilotthitā bhitvā jagatīṃ nṛpatessutā || 28 ||
sa māṃ dṛṣṭvā narapatirmuṣṭivikṣepatatparaḥ |
pāṃsukuṇṭhitasarvāṅgīṃ janako vismito'bhavat || 29 ||
anapatyena ca snehādaṅkamāropya ca svayam |
mameyaṃ tanayetyuktvā sneho mayi nipātitaḥ || 30 ||
antarikṣe ca vāguktā'pratimā'mānuṣī kila |
evametannarapate dharmeṇa tanayā tava || 31 ||
tataḥ prahṛṣṭo dharmātmā pitā me mithilādhipaḥ |
avāpto vipulāṃ buddhiṃ māmavāpya narādhipaḥ || 32 ||
dattā cāsmīṣṭavaddevyai jyeṣṭhāyai puṇyakarmaṇā |
tayā sambhāvitā cāsmi snigdhayā mātṛsauhṛdāt || 33 ||
patisaṃyogasulabhaṃ vayo dṛṣṭvā tu me pitā |
cintāmabhyagamaddhīno vittanāśādivādhanaḥ || 34 ||
sadṛśāccāpakṛṣṭācca loke kanyāpitā janāt |
pradharṣaṇāmavāpnoti śakreṇāpi samo bhuvi || 35 ||
tāṃ dharṣaṇāmadūrasthāṃ dṛṣṭvā cātmani pārthivaḥ |
cintārṇavagataḥ pāraṃ nāsasādāplavo yathā || 36 ||
ayonijāṃ hi māṃ jñātvā nādhyagacchadvicintayan |
sadṛśaṃ cānurūpaṃ ca mahīpālaḥ patiṃ mama || 37 ||
tasya buddhiriyaṃ jātā cintayānasya santatam |
svayaṃvaraṃ tanūjāyāḥ kariṣyāmīti dhīmataḥ || 38 ||
mahāyajñe tadā tasya varuṇena mahātmanā |
dattaṃ dhanurvaraṃ prītyā tūṇī cākṣayasāyakau || 39 ||
asañcālyaṃ manuṣyaiśca yatnenāpi ca gauravāt |
tanna śaktā namayituṃ svapneṣvapi narādhipāḥ || 40 ||
taddhanuḥ prāpya me pitrā vyāhṛtaṃ satyavādinā |
samavāye narendrāṇāṃ pūrvamāmantrya pārthivān || 41 ||
idaṃ ca dhanurudyamya sajyaṃ yaḥ kurute naraḥ |
tasya me duhitā bhāryā bhaviṣyati na saṃśayaḥ || 42 ||
tacca dṛṣṭvā dhanuśśreṣṭhaṃ gauravādgirisannibham |
abhivādya nṛpā jagmuraśaktāstasya tolane || 43 ||
sudīrghasya tu kālasya rāghavo'yaṃ mahādyutiḥ |
viśvāmitreṇa sahito yajñaṃ draṣṭuṃ samāgataḥ || 44 ||
lakṣmaṇena saha bhrātrā rāma ssatyaparākramaḥ |
viśvāmitrastu dharmātmā mama pitrā supūjitaḥ || 45 ||
provāca pitaraṃ tatra bhrātarau rāmalakṣmaṇau |
sutau daśarathasyemau dhanurdarśakāṅkṣiṇau |
dhanurdarśaya rāmāya rājaputrāya daivikam || 46 ||
ityuktastena vipreṇa taddhanussamupānayat || 47 ||
nimeṣāntaramātreṇa tadā'namya mahābalaḥ |
jyāṃ samāropya jhaḍiti pūrayāmāsa vīryavān || 48 ||
tena pūrayatā vegānmadhye bhagnaṃ dvidhā dhanuḥ |
tasya śabdo bhavadbhīmaḥ patitasyāśaneriva || 49 ||
tato'haṃ tatra rāmāya pitrā satyābhisandhinā |
niścitā dātumudyamya jalabhājanamuttamam || 50 ||
dīyamānāṃ na tu tadā pratijagrāha rāghavaḥ |
avijñāya pituśchandamayodhyā'dhipateḥ prabhoḥ || 51 ||
tata śśvaśuramāmantrya vṛddhaṃ daśarathaṃ nṛpam |
mama pitrā tvahaṃ dattā rāmāya viditātmane || 52 ||
mama caivānujā sādhvī ūrmilā priyadarśanā |
bhāryārthe lakṣmaṇasyāpi dattā pitrā mama svayam || 53 ||
evaṃ dattā'smi rāmāya tadā tasminsvayaṃvare |
anuraktā'smi dharmeṇa patiṃ vīryavatāṃ varam || 54 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe aṣṭādaśādhikaśatatamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ अष्टादशाधिकशततमस्सर्गः ।
सात्वेवमुक्ता वैदेही अनसूयाऽनसूयया ।
प्रतिपूज्य वचो मन्दं प्रवक्तुमुपचक्रमे ॥ 1 ॥
नैतदाश्चर्यमार्याया यन्मां त्वमभिभाषसे ।
विदितन्तु ममाप्येतद्यथा नार्याः पतिर्गुरुः ॥ 2 ॥
यद्यप्येष भवेद्भर्ता ममाऽर्ये वृत्तवर्जितः ।
अद्वैधमुपचर्तव्यस्तथाप्येष मया भवेत् ॥ 3 ॥
किं पुनर्यो गुणश्लाघ्य स्सानुक्रोशो जितेन्द्रियः ।
स्थिरानुरागो धर्मात्मा मातृवत्पितृवत्प्रियः ॥ 4 ॥
यां वृत्तिं वर्तते रामः कौसल्यायां महाबलः ।
तामेव नृपनारीणामन्यासामपि वर्तते ॥ 5 ॥
सकृद्दृष्टास्वपि स्त्रिषु नृपेण नृपवत्सलः ।
मातृवद्वर्तते वीरो मानमुत्सृज्य धर्मवित् ॥ 6 ॥
आगच्छन्त्याश्च विजनं वनमेवं भयावहम् ।
समाहितं मे श्वश्र्वा च हृदये तद्धृतं महत् ॥ 7 ॥
पाणिप्रदानकाले च यत्पुरात्वग्नि सन्निधौ ।
अनुशिष्टा जनन्याऽस्मि वाक्यं तदपि मे धृतम् ॥ 8 ॥
नवीकृतं तु तत्सर्वं वाक्यैस्ते धर्मचारिणि ।
पतिशुश्रूषणान्नार्यास्तपो नान्यद्विधीयते ॥ 9 ॥
सावित्री पतिशुश्रूषां कृत्वा स्वर्गे महीयते ।
तथावृत्तिश्च याता त्वं पतिशुश्रूषया दिवम् ॥ 10 ॥
वरिष्ठा सर्वनारीणामेषा च दिवि देवता ।
रोहिणी न विनाचन्द्रं मुहूर्तमपि दृश्यते ॥ 11 ॥
एवंविधाश्च प्रवराः स्त्रियो भर्तृदृढव्रताः ।
देवलोके महीयन्ते पुण्येन स्वेन कर्मणा ॥ 12 ॥
ततोऽनसूया संहृष्टा श्रुत्वोक्तं सीतया वचः ।
शिरस्याघ्राय चोवाच मैथिलीं हर्षयन्त्युत ॥ 13 ॥
नियमैर्विविधैराप्तं तपो हि महदस्ति मे ।
तत्संश्रित्य बलं सीते छन्दये त्वां शुचिव्रते ॥ 14 ॥
उपपन्नं मनोज्ञं च वचनं तव मैथिलि ।
प्रीता चास्म्युचितं किं ते करवाणि ब्रवीहि मे ॥ 15 ॥
तस्यास्तद् वचनं श्रूत्वा विस्मिता मन्दविस्मया ।
कृतमित्यब्रवीत् सीता तपोबलसमन्विताम् ॥ 16 ॥
सा त्वेवमुक्ता धर्मज्ञा तया प्रीततराऽभवत् ।
सफलं च प्रहर्षं ते हन्त सीते करोम्यहम् ॥ 17 ॥
इदं दिव्यं वरं माल्यं वस्त्रमाभरणानि च ।
अङ्गरागं च वैदेहि महार्हं चानुलेपनम् ॥ 18 ॥
मया दत्तमिदं सीते तव गात्राणि शोभयेत् ।
अनुरूपमसङ्क्लिष्टं नित्यमेव भविष्यति ॥ 19 ॥
अङ्गरागेण दिव्येन लिप्ताङ्गी जनकात्मजे ।
शोभयिष्यसि भर्तारं यथा श्रीर्विष्णुमव्ययम् ॥ 20 ॥
सा वस्त्रमङ्गरागं च भूषणानि स्रजस्तथा ।
मैथिली प्रतिजग्राह प्रीतिदानमनुत्तमम् ॥ 21 ॥
प्रतिगृह्य च तत्सीता प्रीतिदानं यशस्विनी ।
श्लिष्टाञ्जलिपुटा तत्र समुपास्त तपोधनाम् ॥ 22 ॥
तथा सीतामुपासीनामनसूया दृढव्रता ।
वचनं प्रष्टुमारेभे काञ्चित्प्रियकथामनु ॥ 23 ॥
स्वयं वरे किल प्राप्ता त्वमनेन यशस्विना ।
राघवेणेति मे सिते कथा श्रुतिमुपागता ॥ 24 ॥
तां कथां श्रोतुमिच्छामि विस्तरेण च मैथिलि ।
यथाऽनुभूतं कार्त्स्न्येन तन्मे त्वं वक्तुमर्हसि ॥ 25 ॥
एवमुक्ता तु सा सीता तां ततो धर्मचारिणीम् ।
श्रूयतामिति चोक्त्वा वै कथयामास तां कथाम् ॥ 26 ॥
मिथिलाधिपतिर्वीरो जनको नाम धर्मवित् ।
क्षत्रधर्मे ह्यभिरतो न्यायतश्शास्ति मेदिनीम् ॥ 27 ॥
तस्य लाङ्गलहस्तन्य कर्षतः क्षेत्रमण्डलम् ।
अहं किलोत्थिता भित्वा जगतीं नृपतेस्सुता ॥ 28 ॥
स मां दृष्ट्वा नरपतिर्मुष्टिविक्षेपतत्परः ।
पांसुकुण्ठितसर्वाङ्गीं जनको विस्मितोऽभवत् ॥ 29 ॥
अनपत्येन च स्नेहादङ्कमारोप्य च स्वयम् ।
ममेयं तनयेत्युक्त्वा स्नेहो मयि निपातितः ॥ 30 ॥
अन्तरिक्षे च वागुक्ताऽप्रतिमाऽमानुषी किल ।
एवमेतन्नरपते धर्मेण तनया तव ॥ 31 ॥
ततः प्रहृष्टो धर्मात्मा पिता मे मिथिलाधिपः ।
अवाप्तो विपुलां बुद्धिं मामवाप्य नराधिपः ॥ 32 ॥
दत्ता चास्मीष्टवद्देव्यै ज्येष्ठायै पुण्यकर्मणा ।
तया सम्भाविता चास्मि स्निग्धया मातृसौहृदात् ॥ 33 ॥
पतिसंयोगसुलभं वयो दृष्ट्वा तु मे पिता ।
चिन्तामभ्यगमद्धीनो वित्तनाशादिवाधनः ॥ 34 ॥
सदृशाच्चापकृष्टाच्च लोके कन्यापिता जनात् ।
प्रधर्षणामवाप्नोति शक्रेणापि समो भुवि ॥ 35 ॥
तां धर्षणामदूरस्थां दृष्ट्वा चात्मनि पार्थिवः ।
चिन्तार्णवगतः पारं नाससादाप्लवो यथा ॥ 36 ॥
अयोनिजां हि मां ज्ञात्वा नाध्यगच्छद्विचिन्तयन् ।
सदृशं चानुरूपं च महीपालः पतिं मम ॥ 37 ॥
तस्य बुद्धिरियं जाता चिन्तयानस्य सन्ततम् ।
स्वयंवरं तनूजायाः करिष्यामीति धीमतः ॥ 38 ॥
महायज्ञे तदा तस्य वरुणेन महात्मना ।
दत्तं धनुर्वरं प्रीत्या तूणी चाक्षयसायकौ ॥ 39 ॥
असञ्चाल्यं मनुष्यैश्च यत्नेनापि च गौरवात् ।
तन्न शक्ता नमयितुं स्वप्नेष्वपि नराधिपाः ॥ 40 ॥
तद्धनुः प्राप्य मे पित्रा व्याहृतं सत्यवादिना ।
समवाये नरेन्द्राणां पूर्वमामन्त्र्य पार्थिवान् ॥ 41 ॥
इदं च धनुरुद्यम्य सज्यं यः कुरुते नरः ।
तस्य मे दुहिता भार्या भविष्यति न संशयः ॥ 42 ॥
तच्च दृष्ट्वा धनुश्श्रेष्ठं गौरवाद्गिरिसन्निभम् ।
अभिवाद्य नृपा जग्मुरशक्तास्तस्य तोलने ॥ 43 ॥
सुदीर्घस्य तु कालस्य राघवोऽयं महाद्युतिः ।
विश्वामित्रेण सहितो यज्ञं द्रष्टुं समागतः ॥ 44 ॥
लक्ष्मणेन सह भ्रात्रा राम स्सत्यपराक्रमः ।
विश्वामित्रस्तु धर्मात्मा मम पित्रा सुपूजितः ॥ 45 ॥
प्रोवाच पितरं तत्र भ्रातरौ रामलक्ष्मणौ ।
सुतौ दशरथस्येमौ धनुर्दर्शकाङ्क्षिणौ ।
धनुर्दर्शय रामाय राजपुत्राय दैविकम् ॥ 46 ॥
इत्युक्तस्तेन विप्रेण तद्धनुस्समुपानयत् ॥ 47 ॥
निमेषान्तरमात्रेण तदाऽनम्य महाबलः ।
ज्यां समारोप्य झडिति पूरयामास वीर्यवान् ॥ 48 ॥
तेन पूरयता वेगान्मध्ये भग्नं द्विधा धनुः ।
तस्य शब्दो भवद्भीमः पतितस्याशनेरिव ॥ 49 ॥
ततोऽहं तत्र रामाय पित्रा सत्याभिसन्धिना ।
निश्चिता दातुमुद्यम्य जलभाजनमुत्तमम् ॥ 50 ॥
दीयमानां न तु तदा प्रतिजग्राह राघवः ।
अविज्ञाय पितुश्छन्दमयोध्याऽधिपतेः प्रभोः ॥ 51 ॥
तत श्श्वशुरमामन्त्र्य वृद्धं दशरथं नृपम् ।
मम पित्रा त्वहं दत्ता रामाय विदितात्मने ॥ 52 ॥
मम चैवानुजा साध्वी ऊर्मिला प्रियदर्शना ।
भार्यार्थे लक्ष्मणस्यापि दत्ता पित्रा मम स्वयम् ॥ 53 ॥
एवं दत्ताऽस्मि रामाय तदा तस्मिन्स्वयंवरे ।
अनुरक्ताऽस्मि धर्मेण पतिं वीर्यवतां वरम् ॥ 54 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे अष्टादशाधिकशततमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha aṣṭādaśādhikaśatatamassargaḥ |
sātvevamuktā vaidehī anasūyā'nasūyayā |
pratipūjya vaco mandaṃ pravaktumupacakrame || 1 ||
naitadāścaryamāryāyā yanmāṃ tvamabhibhāṣase |
viditantu mamāpyetadyathā nāryāḥ patirguruḥ || 2 ||
yadyapyeṣa bhavedbhartā mamā'rye vṛttavarjitaḥ |
advaidhamupacartavyastathāpyeṣa mayā bhavet || 3 ||
kiṃ punaryo guṇaślāghya ssānukrośo jitendriyaḥ |
sthirānurāgo dharmātmā mātṛvatpitṛvatpriyaḥ || 4 ||
yāṃ vṛttiṃ vartate rāmaḥ kausalyāyāṃ mahābalaḥ |
tāmeva nṛpanārīṇāmanyāsāmapi vartate || 5 ||
sakṛddṛṣṭāsvapi striṣu nṛpeṇa nṛpavatsalaḥ |
mātṛvadvartate vīro mānamutsṛjya dharmavit || 6 ||
āgacchantyāśca vijanaṃ vanamevaṃ bhayāvaham |
samāhitaṃ me śvaśrvā ca hṛdaye taddhṛtaṃ mahat || 7 ||
pāṇipradānakāle ca yatpurātvagni sannidhau |
anuśiṣṭā jananyā'smi vākyaṃ tadapi me dhṛtam || 8 ||
navīkṛtaṃ tu tatsarvaṃ vākyaiste dharmacāriṇi |
patiśuśrūṣaṇānnāryāstapo nānyadvidhīyate || 9 ||
sāvitrī patiśuśrūṣāṃ kṛtvā svarge mahīyate |
tathāvṛttiśca yātā tvaṃ patiśuśrūṣayā divam || 10 ||
variṣṭhā sarvanārīṇāmeṣā ca divi devatā |
rohiṇī na vinācandraṃ muhūrtamapi dṛśyate || 11 ||
evaṃvidhāśca pravarāḥ striyo bhartṛdṛḍhavratāḥ |
devaloke mahīyante puṇyena svena karmaṇā || 12 ||
tato'nasūyā saṃhṛṣṭā śrutvoktaṃ sītayā vacaḥ |
śirasyāghrāya covāca maithilīṃ harṣayantyuta || 13 ||
niyamairvividhairāptaṃ tapo hi mahadasti me |
tatsaṃśritya balaṃ sīte chandaye tvāṃ śucivrate || 14 ||
upapannaṃ manojñaṃ ca vacanaṃ tava maithili |
prītā cāsmyucitaṃ kiṃ te karavāṇi bravīhi me || 15 ||
tasyāstad vacanaṃ śrūtvā vismitā mandavismayā |
kṛtamityabravīt sītā tapobalasamanvitām || 16 ||
sā tvevamuktā dharmajñā tayā prītatarā'bhavat |
saphalaṃ ca praharṣaṃ te hanta sīte karomyaham || 17 ||
idaṃ divyaṃ varaṃ mālyaṃ vastramābharaṇāni ca |
aṅgarāgaṃ ca vaidehi mahārhaṃ cānulepanam || 18 ||
mayā dattamidaṃ sīte tava gātrāṇi śobhayet |
anurūpamasaṅkliṣṭaṃ nityameva bhaviṣyati || 19 ||
aṅgarāgeṇa divyena liptāṅgī janakātmaje |
śobhayiṣyasi bhartāraṃ yathā śrīrviṣṇumavyayam || 20 ||
sā vastramaṅgarāgaṃ ca bhūṣaṇāni srajastathā |
maithilī pratijagrāha prītidānamanuttamam || 21 ||
pratigṛhya ca tatsītā prītidānaṃ yaśasvinī |
śliṣṭāñjalipuṭā tatra samupāsta tapodhanām || 22 ||
tathā sītāmupāsīnāmanasūyā dṛḍhavratā |
vacanaṃ praṣṭumārebhe kāñcitpriyakathāmanu || 23 ||
svayaṃ vare kila prāptā tvamanena yaśasvinā |
rāghaveṇeti me site kathā śrutimupāgatā || 24 ||
tāṃ kathāṃ śrotumicchāmi vistareṇa ca maithili |
yathā'nubhūtaṃ kārtsnyena tanme tvaṃ vaktumarhasi || 25 ||
evamuktā tu sā sītā tāṃ tato dharmacāriṇīm |
śrūyatāmiti coktvā vai kathayāmāsa tāṃ kathām || 26 ||
mithilādhipatirvīro janako nāma dharmavit |
kṣatradharme hyabhirato nyāyataśśāsti medinīm || 27 ||
tasya lāṅgalahastanya karṣataḥ kṣetramaṇḍalam |
ahaṃ kilotthitā bhitvā jagatīṃ nṛpatessutā || 28 ||
sa māṃ dṛṣṭvā narapatirmuṣṭivikṣepatatparaḥ |
pāṃsukuṇṭhitasarvāṅgīṃ janako vismito'bhavat || 29 ||
anapatyena ca snehādaṅkamāropya ca svayam |
mameyaṃ tanayetyuktvā sneho mayi nipātitaḥ || 30 ||
antarikṣe ca vāguktā'pratimā'mānuṣī kila |
evametannarapate dharmeṇa tanayā tava || 31 ||
tataḥ prahṛṣṭo dharmātmā pitā me mithilādhipaḥ |
avāpto vipulāṃ buddhiṃ māmavāpya narādhipaḥ || 32 ||
dattā cāsmīṣṭavaddevyai jyeṣṭhāyai puṇyakarmaṇā |
tayā sambhāvitā cāsmi snigdhayā mātṛsauhṛdāt || 33 ||
patisaṃyogasulabhaṃ vayo dṛṣṭvā tu me pitā |
cintāmabhyagamaddhīno vittanāśādivādhanaḥ || 34 ||
sadṛśāccāpakṛṣṭācca loke kanyāpitā janāt |
pradharṣaṇāmavāpnoti śakreṇāpi samo bhuvi || 35 ||
tāṃ dharṣaṇāmadūrasthāṃ dṛṣṭvā cātmani pārthivaḥ |
cintārṇavagataḥ pāraṃ nāsasādāplavo yathā || 36 ||
ayonijāṃ hi māṃ jñātvā nādhyagacchadvicintayan |
sadṛśaṃ cānurūpaṃ ca mahīpālaḥ patiṃ mama || 37 ||
tasya buddhiriyaṃ jātā cintayānasya santatam |
svayaṃvaraṃ tanūjāyāḥ kariṣyāmīti dhīmataḥ || 38 ||
mahāyajñe tadā tasya varuṇena mahātmanā |
dattaṃ dhanurvaraṃ prītyā tūṇī cākṣayasāyakau || 39 ||
asañcālyaṃ manuṣyaiśca yatnenāpi ca gauravāt |
tanna śaktā namayituṃ svapneṣvapi narādhipāḥ || 40 ||
taddhanuḥ prāpya me pitrā vyāhṛtaṃ satyavādinā |
samavāye narendrāṇāṃ pūrvamāmantrya pārthivān || 41 ||
idaṃ ca dhanurudyamya sajyaṃ yaḥ kurute naraḥ |
tasya me duhitā bhāryā bhaviṣyati na saṃśayaḥ || 42 ||
tacca dṛṣṭvā dhanuśśreṣṭhaṃ gauravādgirisannibham |
abhivādya nṛpā jagmuraśaktāstasya tolane || 43 ||
sudīrghasya tu kālasya rāghavo'yaṃ mahādyutiḥ |
viśvāmitreṇa sahito yajñaṃ draṣṭuṃ samāgataḥ || 44 ||
lakṣmaṇena saha bhrātrā rāma ssatyaparākramaḥ |
viśvāmitrastu dharmātmā mama pitrā supūjitaḥ || 45 ||
provāca pitaraṃ tatra bhrātarau rāmalakṣmaṇau |
sutau daśarathasyemau dhanurdarśakāṅkṣiṇau |
dhanurdarśaya rāmāya rājaputrāya daivikam || 46 ||
ityuktastena vipreṇa taddhanussamupānayat || 47 ||
nimeṣāntaramātreṇa tadā'namya mahābalaḥ |
jyāṃ samāropya jhaḍiti pūrayāmāsa vīryavān || 48 ||
tena pūrayatā vegānmadhye bhagnaṃ dvidhā dhanuḥ |
tasya śabdo bhavadbhīmaḥ patitasyāśaneriva || 49 ||
tato'haṃ tatra rāmāya pitrā satyābhisandhinā |
niścitā dātumudyamya jalabhājanamuttamam || 50 ||
dīyamānāṃ na tu tadā pratijagrāha rāghavaḥ |
avijñāya pituśchandamayodhyā'dhipateḥ prabhoḥ || 51 ||
tata śśvaśuramāmantrya vṛddhaṃ daśarathaṃ nṛpam |
mama pitrā tvahaṃ dattā rāmāya viditātmane || 52 ||
mama caivānujā sādhvī ūrmilā priyadarśanā |
bhāryārthe lakṣmaṇasyāpi dattā pitrā mama svayam || 53 ||
evaṃ dattā'smi rāmāya tadā tasminsvayaṃvare |
anuraktā'smi dharmeṇa patiṃ vīryavatāṃ varam || 54 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe aṣṭādaśādhikaśatatamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script. Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.
🕉 InfoLyter.in